2. pants

Emisijas

kvotas nozaru līmenī

2.1. Aprēķinam izmantotā

metodika

Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota

integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā

("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais

emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām

iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu

Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas

pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku

(skat. 1.4.apakšnodaļu).

Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot

emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot

vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa

intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs

pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas,

kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei

ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās

saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas

ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3)

rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu,

stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas

iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs

(skat. 2.tabulu).

Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība,

izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc

nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa

intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes

samazinājuma faktori

Nozare

Bāzes

periods

Prognozētā

izaugsme

2005.-2010.gadā, %

Izaugsmes

faktors

Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, %

Oglekļa

intensitātes samazinājuma faktors

Energoapgādes iekārtas

2003-2005

7

1,07

- 5

0,95

Pārējās sadedzināšanas

iekārtas

Cukura ražošana

2002-2005

5

1,05

- 5

0,95

Piena pārstrāde

2002-2005

40

1,40

- 5

0,95

Pārējo pārtikas produktu ražošana

2004-2005

40

1,40

- 5

0,95

Spirta ražošana

2003-2005

100

2,00

- 5

0,95

Tekstilrūpniecība

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Kokapstrāde

2004-2005

30

1,30

- 5

0,95

Pārējā rūpniecība

2001-2005

30

1,30

- 5

0,95

Ostas pakalpojumi

2004-2005

40

1,40

- 5

0,95

Pārējie pakalpojumi

2003-2005

20

1,20

- 5

0,95

Rūpniecības iekārtas

Melno metālu ražošana un apstrāde

2004-2005

15

1,15

- 5

0,95

Klinkera ražošana

2003-2005

15

1,15

- 5

0,95

Kaļķu ražošana

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Stikla ražošana

2003-2005

50

1,50

- 5

0,95

Stikla šķiedras ražošana

2001-2005

30

1,30

- 5

0,95

Keramikas flīžu ražošana

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Pārējo māla izstrādājumu ražošana

2004-2005

125

2,25

- 5

0,95

Papīra ražošana

2004-2005

100

2,00

- 5

0,95

2.2. Bāzes periods

Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus

principus:

1) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai

uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku

izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu

ieviešanu13;

2) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā

veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi

bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju

rādītājs;

3) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu

daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no

mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti

dati, kas agrāki par 2001.gadu;

4) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā

ietverot 2005.gadu;

5) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos

gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods.

Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz

lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada

13.novembrī.

2.3. Izaugsmes faktors

Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts

ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme

2005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu

izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu

nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas

īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo

gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas

ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā

ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta

ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar

noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē.

Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo

atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas

ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās

izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes

mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots

ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo

būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības

periodā.

2.4. Oglekļa intensitātes

samazinājuma faktors

Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus

īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai

atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā

prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu

saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību

ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru

uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma

faktors.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā

2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada

6.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības

scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības

pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada

29.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa

intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm

laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts

-2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai

2005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma

faktors (CITD) novērtēts

-14,2% apmērā.

Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu

cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes

paaugstināšanas pasākumus.