2. pants

1Emisijas

2kvotas nozaru līmenī

32.1. Aprēķinam izmantotā

4metodika

5Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota

6integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā

7("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais

8emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām

9iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu

10Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas

11pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

12sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

13Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku

14(skat. 1.4.apakšnodaļu).

15Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot

16emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot

17vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa

18intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs

19pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas,

20kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei

21ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās

22saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas

23ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3)

24rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu,

25stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas

26iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs

27(skat. 2.tabulu).

28Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība,

29izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc

30nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa

31intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu).

323.tabula

33Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes

34samazinājuma faktori

35Nozare

36Bāzes

37periods

38Prognozētā

39izaugsme

402005.-2010.gadā, %

41Izaugsmes

42faktors

43Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, %

44Oglekļa

45intensitātes samazinājuma faktors

46Energoapgādes iekārtas

472003-2005

487

491,07

50- 5

510,95

52Pārējās sadedzināšanas

53iekārtas

54Cukura ražošana

552002-2005

565

571,05

58- 5

590,95

60Piena pārstrāde

612002-2005

6240

631,40

64- 5

650,95

66Pārējo pārtikas produktu ražošana

672004-2005

6840

691,40

70- 5

710,95

72Spirta ražošana

732003-2005

74100

752,00

76- 5

770,95

78Tekstilrūpniecība

792001-2005

8020

811,20

82- 5

830,95

84Kokapstrāde

852004-2005

8630

871,30

88- 5

890,95

90Pārējā rūpniecība

912001-2005

9230

931,30

94- 5

950,95

96Ostas pakalpojumi

972004-2005

9840

991,40

100- 5

1010,95

102Pārējie pakalpojumi

1032003-2005

10420

1051,20

106- 5

1070,95

108Rūpniecības iekārtas

109Melno metālu ražošana un apstrāde

1102004-2005

11115

1121,15

113- 5

1140,95

115Klinkera ražošana

1162003-2005

11715

1181,15

119- 5

1200,95

121Kaļķu ražošana

1222001-2005

12320

1241,20

125- 5

1260,95

127Stikla ražošana

1282003-2005

12950

1301,50

131- 5

1320,95

133Stikla šķiedras ražošana

1342001-2005

13530

1361,30

137- 5

1380,95

139Keramikas flīžu ražošana

1402001-2005

14120

1421,20

143- 5

1440,95

145Pārējo māla izstrādājumu ražošana

1462004-2005

147125

1482,25

149- 5

1500,95

151Papīra ražošana

1522004-2005

153100

1542,00

155- 5

1560,95

1572.2. Bāzes periods

158Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus

159principus:

1601) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai

161uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku

162izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu

163ieviešanu13;

1642) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā

165veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi

166bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju

167rādītājs;

1683) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu

169daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no

170mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti

171dati, kas agrāki par 2001.gadu;

1724) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā

173ietverot 2005.gadu;

1745) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos

175gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods.

176Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz

177lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada

17813.novembrī.

1792.3. Izaugsmes faktors

180Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts

181ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme

1822005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu

183izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu

184nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas

185īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo

186gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas

187ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā

188ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta

189ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar

190noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē.

191Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo

192atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas

193ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās

194izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes

195mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots

196ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo

197būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības

198periodā.

1992.4. Oglekļa intensitātes

200samazinājuma faktors

201Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus

202īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai

203atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā

204prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu

205saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību

206ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru

207uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma

208faktors.

209Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā

2102005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada

2116.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības

212scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības

213pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

214kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada

21529.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

216sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

217Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa

218intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm

219laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts

220-2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai

2212005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma

222faktors (CITD) novērtēts

223-14,2% apmērā.

224Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

225noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu

226cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes

227paaugstināšanas pasākumus.