Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta

direktors profesors Dr. habil. sc. ing. Egīls

Dzelzītis - norāda, ka enerģijas lietotāji, kas nav

mājsaimniecības lietotāji, dabasgāzes apgādes sistēmu būvē tādām

jaudām, kādas plānots izmantot attiecīgā enerģijas lietotāja

saimnieciskajām vajadzībām, tādēļ nepieciešamās dabasgāzes

daudzuma noteikšanas metodes šiem enerģijas lietotājiem

atšķiroties no mājsaimniecības lietotājiem piemērojamām

metodēm.

Attiecībā uz enerģijas lietotājiem, kas nav mājsaimniecības

lietotāji, patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķina metodes,

atbilstoši kurām tiek izmantots enerģijas lietotājam atļautais

maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā vai enerģijas lietotāja

dabasgāzes iekārtu maksimālais iespējamais dabasgāzes patēriņš

stundā, esot tādas, bet metode, kura balstīta uz līdzīgā

laikposmā faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, neesot tāda, ar

kuru patērētās dabasgāzes daudzums tiek noteikts iespējami tuvu

faktiski patērētajam dabasgāzes daudzumam.

Attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem patērētās dabasgāzes

daudzuma aprēķina metode, kas balstīta uz enerģijas lietotāja

dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu

stundā, esot tāda, ar kuru patērētās dabasgāzes daudzums tiek

noteikts iespējami tuvu faktiski patērētajam dabasgāzes

daudzumam. Savukārt metode, atbilstoši kurai tiek izmantotas

energoapgādes komersanta apstiprinātajā kārtībā noteiktās

dabasgāzes diferencētās patēriņa normas, esot tāda, ar kuru

patērētās dabasgāzes daudzums tiek noteikts iespējami tuvu

vidusmēra enerģijas lietotāja patērētajam dabasgāzes

daudzumam.

Viedais skaitītājs, kas darbojas viedās uzskaites sistēmā,

varot energoapgādes komersantam palīdzēt ātrāk noteikt netipiskus

uzskaites rādījumus atsevišķu enerģijas lietotāju dabasgāzes

patēriņa uzskaitē. Tomēr tas vēl nenozīmējot, ka šī netipiskā

patēriņa iemesls ir enerģijas lietotāja ļaunprātīga rīcība.

Secinājumu

daļa