13. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja ir pasludināts

spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. Šī norma

ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa

ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās,

kurās strīds vairs nepastāv (sal. sk. Satversmes tiesas 2007.

gada 12. jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2007-06-03 11.2. punktu).

Vairākas Pieteikumu iesniedzējas ir lūgušas atzīt apstrīdēto

likuma normu par neatbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam.

Apstrīdētā likuma norma attiecas uz enerģijas lietotājiem:

mājsaimniecības lietotāju un lietotāju, kas nav mājsaimniecības

lietotājs. Mājsaimniecības lietotājs ir tāds enerģijas lietotājs,

kas pērk un izlieto enerģiju, tostarp dabasgāzi, savā

mājsaimniecībā paša vajadzībām, izņemot komercdarbības vai cita

veida profesionālās darbības vajadzības (sk. Enerģētikas

likuma (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.

gada 7. martam) 1. panta 1., 10., 38. un 39. punktu).

Pieteikumu iesniedzēju izskatīšanā ir civillietas, kurās celtas

prasības gan pret enerģijas lietotājiem, kas ir mājsaimniecības

lietotāji, gan pret enerģijas lietotājiem, kas nav

mājsaimniecības lietotāji.

Ar spriedumu lietā Nr. 2019-10-0103 Satversmes tiesa atzina

apstrīdēto likuma normu, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības

lietotāju, par atbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam. Tātad

lietā Nr. 2019-37-0103 Pieteikumu iesniedzējas ir izteikušas tādu

prasījumu, kas jau ticis izspriests lietā Nr. 2019-10-0103.

Proti, prasījuma priekšmets lietā Nr. 2019-37-0103 attiecībā uz

apstrīdēto likuma normu, ciktāl tā attiecas uz mājsaimniecības

lietotāju, ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums

lietā Nr. 2019-10-0103. Tādējādi pastāv Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais pamats tiesvedības

izbeigšanai šajā lietā daļā par apstrīdētās likuma normas, ciktāl

tā attiecas uz mājsaimniecības lietotāju, atbilstību Satversmes

64. un 105. pantam. Savukārt pārējā daļā, proti, daļā par

apstrīdētās likuma normas, ciktāl tā attiecas uz enerģijas

lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs, atbilstību

Satversmes 64. un 105. pantam, tiesvedība lietā ir turpināma.

Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

lietā daļā par apstrīdētās likuma normas, ciktāl tā attiecas uz

mājsaimniecības lietotāju, atbilstību Satversmes 64. un 105.

pantam ir izbeidzama, bet pārējā daļā - turpināma.