Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) 19. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu).

Satversmes tiesa lietā Nr. 2019-10-0103 atzina, ka

mājsaimniecības lietotāja tiesību uz īpašumu ierobežojums ir

noteikts sabiedrības interesēs, lai novērstu energoapgādes

sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas

priekšnoteikuma funkcionēšanas traucējumus, kā arī nodrošinātu

mājsaimniecības lietotāju tiesību aizsardzību, veicinot pušu

vienlīdzību mājsaimniecības lietotāja un monopolstāvoklī esoša

energoapgādes komersanta tiesiskajās attiecībās (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

2019-10-0103 26. punktu). Lai arī starp mājsaimniecības

lietotāja un enerģijas lietotāja, kas nav mājsaimniecības

lietotājs, dabasgāzes apgādes sistēmām pastāv būtiskas

funkcionālas atšķirības tajās izmantojamās jaudas dēļ un

izrietoši atšķirīga avārijas iestāšanās varbūtība, dabasgāzes

lietošanas noteikumu pārkāpums vienmēr ir saistīts ar

sprādzienbīstamību vai paaugstinātu risku (sk. Saeimas

atbildes rakstu un Dr. habil. sc. ing. Egīla Dzelzīša un AS

"Latvijas Gāze" viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 41.

un 50. lp., 10. sēj. 43. lp.). Turklāt no sociāli atbildīgas

valsts principa izrietošais likumdevēja pienākums veicināt

tiesisko attiecību dalībnieku interešu līdzsvaru tādās

tiesiskajās attiecībās, kurās viens no dalībniekiem ir

monopolstāvoklī esošs komersants, nav atkarīgs no tā, vai

konkrētais enerģijas lietotājs ir mājsaimniecības lietotājs.

Tādējādi lietā Nr. 2019-10-0103 Satversmes tiesas izteiktās

atziņas par apstrīdētajā likuma normā ietvertā mājsaimniecības

lietotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem ir

attiecināmas arī uz enerģijas lietotāju, kas nav mājsaimniecības

lietotājs.

Līdz ar to apstrīdētajā likuma normā

ietvertajam enerģijas lietotāja pamattiesību ierobežojumam ir

leģitīmi mērķi - citu personu tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība.