21. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28.

novembra sprieduma lietā Nr. 2011-02-01 15. punktu).

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar civiltiesiskas sankcijas

noteikšanu varētu sasniegt mērķi disciplinēt enerģijas lietotāju

un novērst enerģijas lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa

uzskaitē, tādējādi sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību

(sk. pieteikumus lietas materiālu 2. sēj. 17., 87. un 123.

lp., 3. sēj. 30. lp. un 9. sēj. 98. lp.). Savukārt Saeima

norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā

likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

sasniegšanai. Pienākums maksāt kompensāciju energoapgādes

komersantam nodrošinot tam gan zaudējumu atlīdzināšanu saistībā

ar faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai

Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes

rakstu lietas materiālu 3. sēj. 67. lp.).

21.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā, kad enerģijas lietotājs ir prettiesiski iejaucies

dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes

daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru

faktiski nav iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka patērētās

dabasgāzes daudzuma noteikšanā vienmēr jāņem vērā iespējamie

zudumi (sk. AS "Latvijas Gāze" un Dr. habil. sc.

ing. Egīla Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 35., 36.,

49. un 51. lp.). Turklāt dabasgāzes skaitītāji var būt

uzstādīti gan enerģijas lietotājam piederošā īpašumā, gan ārpus

tā, bet iekļūt enerģijas lietotāja īpašumā energoapgādes

komersants drīkst tikai ar enerģijas lietotāja piekrišanu (sk.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas

materiālu 3. sēj. 97. un 98. lp.).

Enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt energoapgādes

komersanta pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu enerģijas

lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites

mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk.

Noteikumu Nr. 85 67.1. un 68.1. apakšpunktu, 78. un 79.

punktu). Tomēr sociālajā realitātē enerģijas lietotāji, kas

pārkāpuši dabasgāzes lietošanas noteikumus, var būt ieinteresēti

šo pienākumu nepildīt, lai varētu dabasgāzi patērēt bez maksas

pēc iespējas ilgāk (sk. arī AS "Gaso" viedokli

lietas materiālu 3. sēj. 153. un 154. lp.). Ja enerģijas

lietotājs šo pienākumu nepilda, energoapgādes komersantam ir

tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotāja

objektam (sk. Noteikumu Nr. 85 71. punktu). Tomēr

energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja

enerģijas lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei,

kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētajam enerģijas lietotājam

tiek pārtraukta, vai arī tad, ja noslēgierīce neatrodas

attiecīgajam enerģijas lietotājam piederošā īpašumā (sk. arī

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas

materiālu 3. sēj. 98. lp.).

Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par

izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību

par enerģijas lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās

faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais

regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu,

drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes

komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot

energoapgādes sistēmas - sabiedriski nozīmīga pakalpojuma

sniegšanas priekšnoteikuma - uzturēšanai, tostarp kvalitātes un

drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots

līdzeklis citu enerģijas lietotāju tiesību aizsargāšanai un

sabiedrības labklājības veicināšanai.

21.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto

dabasgāzi likumdevējs enerģijas lietotājam ir noteicis arī

pienākumu samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju

dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc tās

juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kā

kompensācija tiek definēta konstanta summa, ko aprēķina pēc

noteiktas formulas, tad tie nav zaudējumi, jo zaudējumi ir katra

konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli vērtējams un nosakāms

kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma slēdzēji varētu apiet

līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot jēdzienu

"kompensācija" jēdziena "līgumsods" vietā.

Proti, kompensācija ir līdzeklis dabasgāzes lietošanas noteikumos

un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto enerģijas lietotāja

saistību pastiprināšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20.

marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu).

Kompensācija kā enerģijas lietotāja saistību pastiprināšanas

līdzeklis motivē enerģijas lietotāju ievērot dabasgāzes

lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmē

dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju, tādējādi

veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu

sniegšanu.

Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā veicina enerģijas lietotāju aizsardzību tiesiskajās

attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai

tas nevarētu līgumā par dabasgāzes piegādi ietvert nesamērīgus

noteikumus. Tādējādi konkrētajā gadījumā arī apstrīdētajā likuma

normā ietvertais enerģijas lietotāja pienākums maksāt

kompensāciju ir piemērots līdzeklis enerģijas lietotāju tiesību

aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.