28. pants

Apstrīdētajās noteikumu normās ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam jāatbilst samērīguma principam.

Izpildvaras izdotajos ārējos normatīvajos aktos ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam izrietot no likumdevēja pieņemtā normā

ietverta pamattiesību ierobežojuma, pirmā ierobežojuma

piemērotība un nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai izriet

no otrā ierobežojuma. Tieši likumdevējs, regulējot tādas

tiesiskās attiecības, kurās ir ietverts pamattiesību

ierobežojums, un pilnvarojot Ministru kabinetu tās konkretizēt,

nosaka, kādēļ pamattiesību ierobežojums ir piemērots un

nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka konkrētajā gadījumā

apstrīdētajā likuma normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

piemērots un nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

2019-10-0103 28. un 29. punktu un šā sprieduma 21. un 22.

punktu). Proti, ar apstrīdētajā likuma normā noteikto

enerģijas lietotāja pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu

pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt

kompensāciju tiek aizsargātas citu personu tiesības un

sabiedrības labklājība un tādējādi tiek sasniegti apstrīdētajā

likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie

mērķi.

Vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošana dabasgāzes

lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā pieļautu tādas

situācijas, ka energoapgādes komersantam tad, ja zaudējumu apmēra

noteikšana ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama, būtu

jāpierāda tam nodarīto zaudējumu apmērs, kompensācija nesasniegtu

savu mērķi un tiktu apdraudēta droša un nepārtraukta dabasgāzes

piegādes pakalpojuma nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas

2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.1.

punktu un šā sprieduma 22. punktu). Savukārt sodi, kas varēja

tikt piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksu vai Krimināllikumu, visupirms ir vērsti uz sabiedrības kā

abstrakta indivīdu kopuma interešu aizsardzību, taču tiešā veidā

neveicina energoapgādes komersanta kā sabiedrisko pakalpojumu

sniedzēja interešu aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.2. punktu un

šā sprieduma 22. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa atzina,

ka nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā

likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķus būtu

iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.

Līdz ar to arī apstrīdētajās

noteikumu normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

piemērots un nepieciešams tā leģitīmo mērķu sasniegšanai.