28. punkts

1Apstrīdētajās noteikumu normās ietvertajam

2pamattiesību ierobežojumam jāatbilst samērīguma principam.

3Izpildvaras izdotajos ārējos normatīvajos aktos ietvertajam

4pamattiesību ierobežojumam izrietot no likumdevēja pieņemtā normā

5ietverta pamattiesību ierobežojuma, pirmā ierobežojuma

6piemērotība un nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai izriet

7no otrā ierobežojuma. Tieši likumdevējs, regulējot tādas

8tiesiskās attiecības, kurās ir ietverts pamattiesību

9ierobežojums, un pilnvarojot Ministru kabinetu tās konkretizēt,

10nosaka, kādēļ pamattiesību ierobežojums ir piemērots un

11nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai.

12Satversmes tiesa jau atzinusi, ka konkrētajā gadījumā

13apstrīdētajā likuma normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

14piemērots un nepieciešams tā leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk.

15Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

162019-10-0103 28. un 29. punktu un šā sprieduma 21. un 22.

17punktu). Proti, ar apstrīdētajā likuma normā noteikto

18enerģijas lietotāja pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu

19pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt

20kompensāciju tiek aizsargātas citu personu tiesības un

21sabiedrības labklājība un tādējādi tiek sasniegti apstrīdētajā

22likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie

23mērķi.

24Vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošana dabasgāzes

25lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā pieļautu tādas

26situācijas, ka energoapgādes komersantam tad, ja zaudējumu apmēra

27noteikšana ir objektīvi apgrūtināta vai pat neiespējama, būtu

28jāpierāda tam nodarīto zaudējumu apmērs, kompensācija nesasniegtu

29savu mērķi un tiktu apdraudēta droša un nepārtraukta dabasgāzes

30piegādes pakalpojuma nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas

312020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.1.

32punktu un šā sprieduma 22. punktu). Savukārt sodi, kas varēja

33tikt piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

34kodeksu vai Krimināllikumu, visupirms ir vērsti uz sabiedrības kā

35abstrakta indivīdu kopuma interešu aizsardzību, taču tiešā veidā

36neveicina energoapgādes komersanta kā sabiedrisko pakalpojumu

37sniedzēja interešu aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2020.

38gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.2. punktu un

39šā sprieduma 22. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa atzina,

40ka nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā

41likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķus būtu

42iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.

43Līdz ar to arī apstrīdētajās

44noteikumu normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

45piemērots un nepieciešams tā leģitīmo mērķu sasniegšanai.