Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs - norāda, ka ir iespējamas tādas

situācijas, kad potenciālu apstrīdētajās normās paredzēto

pārkāpumu gadījumā energoapgādes komersants tiek nepamatoti

atbrīvots no pierādīšanas pienākuma, nepierādot konkrētā

enerģijas lietotāja vainu un cēloņsakarību starp radītajiem

zaudējumiem un enerģijas lietotāja darbību vai bezdarbību.

Par visprecīzāko no Noteikumu Nr. 85 99. punktā minētajām

metodēm esot uzskatāma metode, atbilstoši kurai aprēķinā izmanto

faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā

laikposmā, jo pēc šīs metodes aprēķins tiekot veikts individuāli

katram enerģijas lietotājam, ņemot vērā dabasgāzes lietošanas

paradumus. Savukārt visneprecīzākās metodes esot tās, atbilstoši

kurām aprēķinā tiek izmantots enerģijas lietotājam atļautais

maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā vai enerģijas lietotāja

dabasgāzes iekārtu maksimālais iespējamais patēriņš stundā.

Izmantojot šīs metodes, aprēķinātais dabasgāzes daudzums varot

būt nesamērīgi liels.

Ja enerģijas lietotājs veicis darbības dabasgāzes patērēšanai

bez maksas, ar gāzes skaitītājiem, kuros ir iebūvēta attālinātās

nolasīšanas sistēma, varot precīzāk noteikt pārkāpuma brīdi. Tā

kā sadzīves gāzes patēriņa skaitītājiem verifikācijas termiņš ir

vismaz 15 gadus ilgs, esot iespējama nejaušība, proti, laika

gaitā varot rasties skrāpējumi uz skaitītāja korpusa vai

metroloģiskās aizsargplombas. Tāpat bojājumi skaitītājiem varot

tikt nodarīti arī prettiesiskas trešo personu rīcības rezultātā.

Turklāt praksē esot konstatētas tādas situācijas, kad

energoapgādes komersants aprīkojis enerģijas lietotāja objektu ar

normatīvajos tiesību aktos noteiktajām prasībām neatbilstošu

mēriekārtu.