Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 98. punkta, 99.2. apakšpunkta un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - AS "Latvijas

Gāze" - uzskata, ka apstrīdētās noteikumu normas atbilst

Satversmei, bet tiesvedība lietā daļā par apstrīdētās likuma

normas atbilstību Satversmei ir izbeidzama.

Vērtējot Noteikumu Nr. 85 99. punktā paredzētās patērētās

dabasgāzes daudzuma aprēķina metodes, vajagot ņemt vērā, ka

dabasgāzes patēriņa apjomu līdzīgā laikposmā kā pamatu patērētās

dabasgāzes daudzuma noteikšanai neesot iespējams izmantot tad, ja

datu par attiecīgo laikposmu nav vai arī tie nav ticami. Savukārt

atbilstoši metodei, pēc kuras dabasgāzes patēriņa aprēķinā tiek

izmantots enerģijas lietotājam atļautais maksimālais dabasgāzes

patēriņš stundā, tiekot uzskaitīts tikai šis daudzums, pat ja,

apejot būvniecības noteikumus, objektā uzstādītas iekārtas ar

daudzkārt lielāku patēriņu.

Patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metode, kas

balstīta uz enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimāli

iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, esot atkarīga no tā, vai

energoapgādes komersanta rīcībā ir ziņas par dabasgāzi

patērējošajām iekārtām objektā. Šai informācijai vajagot ietvert

konkrētās iekārtas identifikācijas datus, tās ražošanas laiku un

laiku, kad iekārtas atradušās objektā, kā arī katras iekārtas

tehnisko dokumentāciju. Parasti šādas informācijas energoapgādes

komersantam neesot. Savukārt metode, atbilstoši kurai minētajā

aprēķinā tiek izmantotas diferencētās patēriņa normas, esot

balstīta zinātnisku pētījumu rezultātos. Ar šo metodi izlietotās

dabasgāzes daudzums tiekot noteikts iespējami tuvu faktiski

patērētajam dabasgāzes daudzumam. Citu metožu, ar kurām patērēto

dabasgāzes daudzumu būtu iespējams noteikt efektīvāk un vēl tuvāk

faktiski patērētajam dabasgāzes daudzumam, neesot. Izdarot izvēli

starp minētajām metodēm, AS "Latvijas Gāze" ņēmusi vērā

attiecīgās metodes izmantošanai nepieciešamo pierādījumu esību un

piemērojusi enerģijas lietotājam labvēlīgāko patērētās dabasgāzes

daudzuma noteikšanas metodi.

Dabasgāzes patēriņa uzskaites rādītāju samazināšana vai

panākta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas vienmēr esot

saistīta ar nesankcionētu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā

un varot izraisīt dabasgāzes noplūdi vai sprādzienu. Tādējādi

apstrīdētās normas nodrošinot citu cilvēku dzīvības, veselības,

mantas un visas sabiedrības drošības aizsardzību.

Apstrīdētās normas esot piemērotas minēto mērķu sasniegšanai,

un šos mērķus neesot iespējams sasniegt ar citiem, personas

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Kompensācija atlīdzinot

energoapgādes komersantam neuzskaitītās, bet patērētās dabasgāzes

iztrūkumu un kalpojot ekonomiskās ekvivalences nodrošināšanai.

Turklāt, vērtējot apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, vajagot ņemt vērā to, ka Noteikumu Nr.

85 101. punktā noteiktais maksimālais divu gadu termiņa

ierobežojums patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķinā esot atsvars

apstrīdētajās normās noteiktajai kompensācijai.