1Dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un
2Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir valsts dienesta veids, kuru pilda
3šo iestāžu amatpersonas, kam ir speciālās dienesta pakāpes.
4Dienesta gaitas likuma 4. pants nosaka obligātās prasības
5dienestam.
6Apstrīdētā norma noteic, ka Valsts policijas dienestā var
7atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu
8- neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
9Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 7. panta pirmās daļas 1.
10punktu personas atbilstība dienestam noteiktajām obligātajām
11prasībām tiek izvērtēta, personu uzņemot dienestā. Savukārt tad,
12ja persona ir dienestā, bet tiek konstatēta tās neatbilstība
13dienestam noteiktajām obligātajām prasībām, šāda persona tiek
14atvaļināta no dienesta saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 47.
15panta pirmās daļas 4. punktu.
16Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju 2020. gada 16. jūlijā,
17pamatojoties uz Dienesta gaitas likuma 47. panta pirmās daļas 4.
18punktu, tika pieņemts lēmums par atvaļināšanu no dienesta Valsts
19policijā, jo Pieteikuma iesniedzējs neatbilda apstrīdētajā normā
20izvirzītajai obligātajai prasībai.
2112.1. Apstrīdētā norma nosaka ierobežojumu, kas
22attiecas uz ikvienu personu, kura ir sodīta par tīši jeb ar
23nodomu izdarītu noziedzīgu nodarījumu un ir vai vēlas būt
24dienestā Valsts policijā.
25Saskaņā ar Krimināllikuma 9. panta pirmo daļu noziedzīgs
26nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to
27izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Saskaņā ar Krimināllikuma
2810. panta pirmo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu
29aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas
30pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības.
31Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecas uz ikvienu
32tādu personu, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet
33neattiecas uz personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu aiz
34neuzmanības.
35Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo ikvienas par tīšu
36noziedzīgu nodarījumu sodītas personas tiesības brīvi iestāties
37dienestā un turpināt pildīt dienestu Valsts policijā.
3812.2. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka aizliegums
39pildīt dienestu ir noteikts uz visu mūžu, bez iespējām to atcelt,
40un līdz ar to uzskatāms par būtisku. Tas ietekmējot visu personas
41dzīvi un veidojot daudz smagākas sekas nekā krimināllietā
42noteiktais sods.
43Apstrīdētā norma ierobežo tiesības brīvi izvēlēties
44nodarbošanos neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
45Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta pirmo daļu sodāmība ir
46noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda
47noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora
48priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī
49pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā
50kārtībā.
51Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iepriekšējā sodāmība pēc tās
52dzēšanas vai noņemšanas vairs nav ņemama vērā citā
53kriminālprocesā. Tomēr citās, ar krimināltiesību jomu nesaistītās
54tiesiskajās attiecībās sodāmības noņemšana vai dzēšana ne vienmēr
55nozīmē to, ka būtu izbeigušās arī ar sodāmību saistītās personai
56nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Ja speciālajā likumā ir noteikts,
57ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai
58noņemšanas, tad tas turpina pastāvēt arī pēc tam, kad sodāmība
59tiek dzēsta vai noņemta Krimināllikuma 63. pantā paredzētajā
60kārtībā. Sodāmības jēdziens plašākā nozīmē aptver arī citas
61juridiskas sekas, kas citstarp var izpausties kā tiesību brīvi
62izvēlēties nodarbošanos ierobežojums un pastāvēt arī pēc
63sodāmības noņemšanas vai dzēšanas (sk. Satversmes tiesas 2021.
64gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 12.4.
65punktu).
66Apstrīdētā norma ierobežo tiesības iestāties dienestā un
67turpināt pildīt dienestu Valsts policijā neatkarīgi no sodāmības
68dzēšanas vai noņemšanas, un šis ierobežojums ir spēkā uz
69nenoteiktu laiku.
70Tādējādi apstrīdētā norma personai
71ierobežo Satversmes 101. panta pirmajā daļā un 106. panta pirmajā
72teikumā noteiktās tiesības iestāties dienestā un turpināt pildīt
73dienestu Valsts policijā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓