7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Latvijas Iekšlietu
darbinieku arodbiedrība - uzskata, ka apstrīdētā norma
neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta
pirmajam teikumam.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atzīst, ka dienestā
esošām amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir izvirzāmi ļoti
augsti uzvedības un rīcības kritēriji un ka apstrīdētajai normai
ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības
drošības aizsardzība -, tomēr uzskata, ka citu personu un visas
sabiedrības interešu apdraudējums gadījumā, ja dienestu pilda
iepriekš krimināli sodīta persona, esot iespējamība, nevis
neapgāžams fakts.
Ja tiktu prezumēts, ka krimināli sodītai personai nav
iespējams mainīties, tad zustu jebkāda resocializācijas pasākumu
jēga. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pilnībā piekrīt
Pieteikuma iesniedzēja norādītajiem apsvērumiem par to, ka
ierobežojuma leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar cilvēka
pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, veicot personas
individuālu izvērtējumu.
Ņemot vērā kriminālprocesu ilgumu, Latvijas Iekšlietu
darbinieku arodbiedrība uzskata par reāli iespējamu tādu
situāciju, ka persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess,
faktiski ilgstoši turpina dienestu Valsts policijā un tās darba
izpildījums tiek pieņemts un novērtēts pozitīvi. Līdz ar to esot
secināms, ka arī šādas personas spēj pilnvērtīgi veikt dienesta
pienākumus un ka dienests pilnībā pieļauj un veicina šādu personu
atrašanos tajā.
Aplūkojot citās Eiropas valstīs spēkā esošo tiesisko
regulējumu, varot konstatēt pietiekamu likuma daudzveidību.
Piemēram, Polijas un Čehijas likumos esot noteikts, ka dienestā
nevar būt persona ar kriminālu pagātni, savukārt atbilstoši
Igaunijas likumam persona pēc sodāmības dzēšanas var atkal
kandidēt uz amatu dienestā, izņemot gadījumu, kad izdarītais
noziegums bijis vērsts pret valsti.
Pēc Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības ieskata, būtu
jāņem vērā tas, ka Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēti vairāk
nekā 300 noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tātad iespējamie
noziedzīgie nodarījumi var būt ļoti dažādi un saistīti ar dažādu
interešu apdraudējumu. Neiedziļinoties katras noziedzīgo
nodarījumu grupas būtībā, varot apgalvot, ka ne visi tīši
izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērtējami pilnīgi vienādi
attiecībā uz personas atrašanos dienestā. Esot iespējami arī tādi
gadījumi, kad agrāk izdarītais noziedzīgais nodarījums nekādi
neietekmē dienesta pienākumu pildīšanu. Taču šobrīd neesot tādas
institūcijas, kas šo jautājumu varētu izvērtēt.