7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Iekšlietu

darbinieku arodbiedrība - uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta

pirmajam teikumam.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atzīst, ka dienestā

esošām amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi ir izvirzāmi ļoti

augsti uzvedības un rīcības kritēriji un ka apstrīdētajai normai

ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība, sabiedrības

drošības aizsardzība -, tomēr uzskata, ka citu personu un visas

sabiedrības interešu apdraudējums gadījumā, ja dienestu pilda

iepriekš krimināli sodīta persona, esot iespējamība, nevis

neapgāžams fakts.

Ja tiktu prezumēts, ka krimināli sodītai personai nav

iespējams mainīties, tad zustu jebkāda resocializācijas pasākumu

jēga. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība pilnībā piekrīt

Pieteikuma iesniedzēja norādītajiem apsvērumiem par to, ka

ierobežojuma leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar cilvēka

pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, veicot personas

individuālu izvērtējumu.

Ņemot vērā kriminālprocesu ilgumu, Latvijas Iekšlietu

darbinieku arodbiedrība uzskata par reāli iespējamu tādu

situāciju, ka persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess,

faktiski ilgstoši turpina dienestu Valsts policijā un tās darba

izpildījums tiek pieņemts un novērtēts pozitīvi. Līdz ar to esot

secināms, ka arī šādas personas spēj pilnvērtīgi veikt dienesta

pienākumus un ka dienests pilnībā pieļauj un veicina šādu personu

atrašanos tajā.

Aplūkojot citās Eiropas valstīs spēkā esošo tiesisko

regulējumu, varot konstatēt pietiekamu likuma daudzveidību.

Piemēram, Polijas un Čehijas likumos esot noteikts, ka dienestā

nevar būt persona ar kriminālu pagātni, savukārt atbilstoši

Igaunijas likumam persona pēc sodāmības dzēšanas var atkal

kandidēt uz amatu dienestā, izņemot gadījumu, kad izdarītais

noziegums bijis vērsts pret valsti.

Pēc Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības ieskata, būtu

jāņem vērā tas, ka Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēti vairāk

nekā 300 noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tātad iespējamie

noziedzīgie nodarījumi var būt ļoti dažādi un saistīti ar dažādu

interešu apdraudējumu. Neiedziļinoties katras noziedzīgo

nodarījumu grupas būtībā, varot apgalvot, ka ne visi tīši

izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir vērtējami pilnīgi vienādi

attiecībā uz personas atrašanos dienestā. Esot iespējami arī tādi

gadījumi, kad agrāk izdarītais noziedzīgais nodarījums nekādi

neietekmē dienesta pienākumu pildīšanu. Taču šobrīd neesot tādas

institūcijas, kas šo jautājumu varētu izvērtēt.