8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore

Mg. iur. Evija Vīnkalna - uzskata, ka apstrīdētā norma

attiecībā uz Valsts policijas dienestā esošām personām atbilst

Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam

teikumam.

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, tostarp

Valsts policijas, un Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevumu

nodrošināt būtiskas valsts funkcijas sabiedrības drošības un

labklājības aizsardzības jomā, kā arī katras attiecīgās

amatpersonas darbības nozīmi noteikto uzdevumu izpildē, vajagot

atzīt, ka noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, kas

ietver ne tikai citu cilvēku tiesību, sabiedrības drošības un

labklājības aizsardzību, bet arī demokrātiskās valsts iekārtas

aizsardzību.

Apstrīdētā norma ietverot absolūtu aizliegumu atrasties

dienestā tikai tādām personām, kuras sodītas par tīšiem

noziedzīgiem nodarījumiem, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

noņemšanas. Likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, esot ņēmis

vērā vainas formu nozīmi un neesot ierobežojumu attiecinājis uz

noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības. Ņemot vērā

Valsts policijai noteiktos uzdevumus, valsts varas pārstāvju lomu

tiesiskuma stiprināšanā un noziedzīgu nodarījumu novēršanā, esot

jāatzīst, ka attiecībā uz Valsts policijas amatpersonām

apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar tā

leģitīmo mērķi. Diferencētas pieejas vai individuāla izvērtējuma

noteikšana nebūtu pieņemama. Tāpat nebūtu pamatota arī

ierobežojuma tvēruma sašaurināšana, piemēram, ierobežojuma

attiecināšana tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret

jurisdikciju, noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju

dienestā vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai saistīšana

tikai ar sodāmības laiku.