3. pants

1Savlaicīgi lēmumi par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu

2publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja

3finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Publiskās lietošanas dzelzceļa

4infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara atjaunošana 1

5(viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža,

6ieskaitot nepieciešamo avansa maksājumu plānošana.

7MK lēmums par LDz valstij dividendēs

8izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā

9Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

10pārvaldītāja spēju sasniegt augstāk minētos mērķus, nepieciešams

11lai konceptuāli pieņemtais MK lēmums par LDz valstij dividendēs

12izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas

132018.-2021.gadam (Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojums

14Nr.212 "Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju

15sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" peļņas daļu par

162018.-2021. pārskata gadu"), tiktu iestrādāts ikgadējā

17likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja

18termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos.

19Tādējādi pārskata gada pelņu varēs uzkrāt, lai izmantotu

20iespējamu, negatīvu tirgus svārstību rezultātā, radušos

21zaudējumus segšanai.

22Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.806

23"Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski

24privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks

25(akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas

26daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla

27izmantošanu" 3.punkts paredz, ka minimālā prognozējamā

28peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs

29izmaksājamā peļņas daļa ir 50 % no kapitālsabiedrības tīrās

30peļņas, ja kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā

31nav noteikts citādi.

32Līdz ar ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un

33likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos

34periodos, iestrādātu principu, nosakot LDz valstij dividendēs

35izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas,

36samazināsies iespējami nepieciešamo valsts līdzekļu apjoms, lai

37nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

38pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, jo tam tiktu izmantoti pašu

39līdzekļi. Vienlaikus tas ļaus nodrošināt stabilitāti un

40paredzamību nozarei un nodrošinās publiskās dzelzceļa

41infrastruktūras pārvaldītāja iespēju līdzfinansēt Plānā

42paredzētos infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas

43projektus.

44Par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara

45sasniegšanas, kalendāra gada periodā, apliecinājumu var uzskatīt

46auditēta gada pārskata peļņu grāmatvedības "Peļņas vai

47zaudējumu aprēķina" formas rezultātā:

48• Ja attiecīgais pārskata periods ir noslēgts ar peļņu, tad

49tiek pieņemts, ka finanšu līdzsvars ir nodrošināts.

50• Ja ir bijuši zaudējumi, tad tas nozīmē, ka, izmantojot arī

51peļņu no pārējās komercdarbības, nav izdevies nodrošināt finanšu

52līdzsvaru un akcionārs var lemt par attiecīgas līdzekļu daļas, no

53LDz iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas, novirzīšanu zaudējumu

54segšanai;

55• Ja pārskata gada zaudējumu segšanai nepietiek ar LDz

56iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu, LDz ir pienākums

57nekavējoties vērsties Satiksmes ministrijā, kura virza jautājumu

58izskatīšanai MK. Finanšu līdzsvars šādā gadījumā jāparedz

59atjaunot 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu

60konstatēšanas brīža.

61Slēdzot daudzgadu līgumu nākamajam plānošanas periodam, tiks

62izvērtēti LDz finanšu rādītāji un nākamo piecu gadu perioda

63finanšu līdzsvara sasniegšanas prognozes un tiek lemts par

64nesadalītās peļņas izlietojumu.

655.3. Valsts budžeta programmas

6631.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogramma

6731.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai

68infrastruktūrai"

69Turpmākais finansējums dzelzceļa infrastruktūrai ir jāveido

70par bāzi ņemot jau esošo dzelzceļa valsts finansējuma ietvarus

71programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports"

72apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai

73infrastruktūrai", kā arī sagalabājot iespēju pieprasīt

74faktiski nepieciešamos līdzekļus ikgadējā likumprojektā par

75valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta

76ietvaru attiecīgajos periodos to sagatavošanas laikā. Sākot ar

772019.gadu paredzēta daļas no budžeta programmā plānotajiem

78līdzekļiem, 5 000 000 euro apmērā, nodalīšana atsevišķā

79finansēšanas plānā, esošās valsts budžeta apakšprogrammas

80ietvaros. Līdzekļu nodalīšana 5 000 000 euro apmērā nepieciešama

81pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras

82uzturēšanai.

83Līdzekļi 31.00.00 "Sabiedriskais transports"

84apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai

85infrastruktūrai" būtu jāplāno atbilstoši faktiskajai to

86nepieciešamībai, jeb ieskaitot ikgadējo papildus nepieciešamo

87finansējumu pasažieru pārvadājumu infrastruktūras apmaksai.

88Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais

89transports" apakšprogrammā 31.04.00. "Finansējums

90dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" jāsaglabā līdzekļus,

91kas atbilst "Maksas aprēķināšanas shēmas" noteikumiem

92minētajam segmentam un būtisko funkciju veicēja noteiktajai

93maksai. Sākot ar 2019.gadu, atbilstoši Dzelzceļa likuma

9412.1pantam, maksu par infrastruktūras izmantošanu

95(lietošanu) būs jādala starp minimālo piekļuves pakalpojumu

96kompleksu un apkalpes vietu pakalpojumu (pasažieru dzelzceļa

97stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un

98cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai), līdz ar

99to par pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu

100infrastruktūras uzturēšanu, paredzēts veikt atsevišķu sniegto

101pakalpojumu uzskaiti.

102Kopējais finansējuma apmērs Valsts budžeta programmas 31.00.00

103"Sabiedriskais transports" apakšprogrammai 31.04.00

104"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai"

105jānodrošina atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos

106pa dzelzceļu, ņemot vērā plānotos pārvadājumu apjomus un

107apstiprināto maksu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

108Esošais pasažieru staciju un pieturas punktu infrastruktūras

109stāvoklis norādīts Plāna 3.pielikumā.

1105.4. Plānā paredzēto infrastruktūras

111atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijas iespējas

112Ievērojot Regulas noteikumus un LRN nosakot infrastruktūras

113maksu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar iekļaut

114izmaksās ieguldījumu vērtību, kas finansēta no valsts,

115pašvaldības, ārvalstu, Eiropas Savienības, citas starptautiskas

116organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu

117atbalsta līdzekļiem8, tādējādi LDz neuzkrājas

118līdzekļi, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas

119uzkrāti, izmantojot šādu finansējumu. Regulas apsvērumos ir

120minēts, ka aktīvu vērtības pamatā vajadzētu būt summām, ko

121infrastruktūras pārvaldītājs samaksājis par aktīvu iegādi.

122Lielāko daļu no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu

123nodrošināšanai vajadzīgajiem aktīviem veido ilgtermiņa

124ieguldījumi. Jaunu aktīvu finansēšanas resursus veido galvenokārt

125kredītsaistības, kuru īpatsvars infrastruktūras pārvaldītāja

126bilances pasīvā pieaug, un valsts garantētie resursi ‒ Kohēzijas

127fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kopienas finansiālo

128atbalstu Eiropas transporta tīkla jomā u.c. tiesiskie

129ierobežojumi liedz LDz uzkrāt līdzekļus, ar kuriem varētu dabiski

130atjaunot ieguldījumus, kas ir izveidoti, izmantojot šādu

131finansējumu.

132Turklāt esošo dzelzceļa infrastruktūras pamatlīdzekļu

133nolietojums un uzņēmuma investīciju veikšanai novirzītā

134saimnieciskās darbības peļņas daļa ir vienīgais dzelzceļa

135atjaunošanu nodrošinošs finansējuma avots, bet tās lielums

136(aprēķinātais EBITDA) nav pietiekošs pilnīgai aktīvu

137saglabāšanai. Salīdzinoši neliels uzņēmuma EBITDA rādītājs ir

138ierobežojošs apstāklis piesaistīt papildus kredītus, kas

139izmantojami dzelzceļa aktīvu iegādei un attīstībai.

140Dzelzceļa infrastruktūras tehnoloģija paredz sistemātiskus

141uzturēšanas un atjaunošanas darbus visā dzīves cikla garumā.

142Atsevišķos dzīves cikla posmos izmaksu samazināšanu (darba

143nepieciešamības ignorēšana, materiālu vai darbu kvalitātes

144pazemināšanu) rezultējas paātrinātā dzelzceļa infrastruktūras

145degradācijā, palielina kopējās dzīves cikla izmaksas vai arī

146saīsina dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas periodu.

147Tiesiskie ierobežojumi un pārvaldāmo aktīvu tehniskie

148raksturlielumi neļauj LDz elastīgi izmantot esošos aktīvus, ātri

149pielāgojot tos pārvadājumu apjoma cikliskajām izmaiņām.

150Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja

151finanšu līdzsvars un attiecīga finansēšanas modeļa izstrāde, ir

152būtisks priekšnosacījums ārējo kreditoru finansējuma piesaistei

153un Plānā noteikto Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas

154projektu realizācijai.

1555.5. Prognozētais finansējums

156infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu

157realizācijai un jaunas infrastruktūras izveidei

158Atbilstoši ES regulējumam, investīciju projektu izmaksas, kas

159saistītas ar infrastruktūras modernizāciju un attīstību, nav

160atļauts iekļaut minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksā, šis

161regulējums ierobežo LDz iespējas attīstīt infrastruktūru. Šobrīd

162ir uzsākti Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības, Daugavpils

163pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības un Rīgas

164dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma

165modernizācijas projekti ar ES līdzfinansējumu. Kā neatliekams

166tiek uzskatīts Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras

167modernizācijas projekts, projekta realizāciju plānots salāgot ar

168jauno pasažieru vilcienu iegādi.

169Svarīgi realizēt Vienotas vilcienu kustības plānošanas un

170vadības informācijas sistēmas ieviešanu, Videi un sabiedrībai

171draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu. Ņemot vērā

172to, ka infrastruktūras pārvaldītājs izpilda dzelzceļa

173infrastruktūras uzlabojumus arī valsts aizsardzībai, attiecīgās

174infrastruktūras izveidi būtu nepieciešams finansēt no valsts

175līdzekļiem, kas plānoti valsts aizsardzībai. Transporta koridora

176konkurētspējas veicināšanai, Plāna darbības periodā, LDz ar ES

177līdzfinansējumu jāveic Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas

1781.posms.

1793.tabulā ir apkopota informācija par nepieciešamo finanšu

180līdzekļu apjomu investīcijām. Projektu realizācijai svarīgi ārējo

181kreditoru finansējuma piesaiste un MK noteikt LDz 0% dividendēs

182izmaksājamo peļņas daļu. Būtu vēlams arī kā līdzfinansējumu ES

183līdzekļiem piesaistīt Valsts budžetu.

184Investīciju projektu līdzfinansēšani no valsts puses var tikt

185izmantota valsts budžeta programma "Valsts dzelzceļa

186fonds".

1873.tabula

188Infrastruktūras

189atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projekti un to

190finansējums (Milj. euro)

1912018.

1922019.

1932020.

1942021.

1952022.

1962023

197Infrastruktūras

198atjaunošana un modernizācija

1991.1. Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība (4.2.3.)

20036,620 t.sk.:

201ES Fondi9: 31.127

202LDz: 5.493

20317.220 t.sk.:

204ES Fondi: 15.873;

205LDz: 1.347

20613.190

207t.sk.:

208ES Fondi: 12.141;

209LDz: 1.049

2104.677 t.sk.:

211ES Fondi: 1.580;

212LDz: 3.097

2131.533 t.sk.:

214ES Fondi: 1.533

2151.2. Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu

216attīstība (4.2.3.)

21743.530 t.sk.:

218ES Fondi: 37.000

219LDz: 6.530

22018.953 t.sk.:

221ES Fondi: 17.350;

222LDz: 1.603

22316.720 t.sk.:

224ES Fondi: 15.950;

225LDz: 0.770

2265.757 t.sk.:

227ES Fondi: 1.600;

228LDz: 4.157

2292.100 t.sk.:

230ES Fondi: 2.100

2311.3. Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi -

232Ziemeļblāzma modernizācija (4.2.3.)

23325.000 t.sk.:

234ES Fondi: 21.250

235LDz: 3.750

23610.330 t.sk.:

237ES Fondi: 9.423;

238LDz: 0.907

2399.240 t.sk.:

240ES Fondi: 9.240

2413.305 t.sk.:

242ES Fondi: 0.462;

243LDz: 2.843

2442.125 t.sk.:

245ES Fondi: 2.125

2461.4. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras

247modernizācija (2.posms)10 (4.2.4.)

24824.200 t.sk.:

249LDz un publiskais finansējums 24.200.

250Papildu finansējums 4.000 - Valsts budžets

2514.0 t.sk.:

252VB11

2530.242 t.sk.:

254LDz: 0.242

2550.968 t.sk.:

256LDz: 0.968

2575.803 t.sk.:

258publiskais finansējums:

2595.803

2608.589 t.sk.:

261publiskais finansējums:

2628.589

2638.598 t.sk.:

264publiskais finansējums:

2658.598

2661.5. Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības

267informācijas sistēmas ieviešana (4.2.6.)

26821.350 t.sk.:

269ES Fondi: 17.910

270LDz: 3.440

2714.800 t.sk.:

272ES Fondi: 4.077;

273LDz: 0.723

2745.000 t.sk.:

275ES Fondi: 5.000

2765.000 t.sk.:

277ES Fondi: 5.000

2784.760 t.sk.:

279ES Fondi: 2.043;

280LDz: 2.717

2811.790 t.sk.:

282ES Fondi: 1.790

2831.6. Dzelzceļa infrastruktūras valsts

284aizsardzībai12 (4.2.5.)

2853.270 t.sk.:

286VB:3.270

2871.270 t.sk.:

288VB: 1. 270

2891.000 t.sk.:

290VB: 1.000

2911.000 t.sk.:

292VB: 1.000

2931.7. Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa

294infrastruktūras nodrošināšana13 (4.2.7.)

2959.500 t.sk.:

296VB: 9.500

2971.0 t.sk.:

298VB:1.0

2991.0 t.sk.:

300VB:1.0

3013.500 ts.k.:

302VB: 3.500

3034.000 t.sk.:

304VB 4.000

305Jaunas infrastruktūras

306izveide

3071.10. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija

308(1.posms)14 (4.3.1.)

309440,97715 t.sk.:

310ES Fondi: 318.556

311LDz 122.421

31221.984 t.sk.:

313ES Fondi: 15.928

314LDz: 6.056

31565.952 t.sk.:

316ES Fondi: 47.783

317LDz: 18.169

31887.937 t.sk.:

319ES Fondi: 63.711

320LDz: 24.226

321131.906 t.sk.:

322ES Fondi: 95.567

323LDz: 36.339

324133.198 t.sk.:

325ES Fondi: 95.567

326LDz: 37.631

327Rail Baltica projekts (CEF1, C

328EF2, CEF3) 275 635 t.sk.: ES līdzfinasējums 223

329806

3308 396 t.sk.:

331ES līdzfinansējums: 6 999

33224 345 t.sk.:

333ES līdzfinansējums: 19

334984

33561 552 t.sk.:

336ES līdzfinansējums: 49

337936

33894 856 t.sk.:

339ES līdzfinansējums: 76

340833

34186 486 t.sk.:

342ES līdzfinansējums: 70

343054