3. pants

Savlaicīgi lēmumi par valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu

publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja

finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara atjaunošana 1

(viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža,

ieskaitot nepieciešamo avansa maksājumu plānošana.

MK lēmums par LDz valstij dividendēs

izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā

Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāja spēju sasniegt augstāk minētos mērķus, nepieciešams

lai konceptuāli pieņemtais MK lēmums par LDz valstij dividendēs

izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas

2018.-2021.gadam (Ministru kabineta 2018.gada 15.maija rīkojums

Nr.212 "Par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo valsts akciju

sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" peļņas daļu par

2018.-2021. pārskata gadu"), tiktu iestrādāts ikgadējā

likumprojektā par valsts budžetu un likumprojektā par vidēja

termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos periodos.

Tādējādi pārskata gada pelņu varēs uzkrāt, lai izmantotu

iespējamu, negatīvu tirgus svārstību rezultātā, radušos

zaudējumus segšanai.

Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.806

"Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski

privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks

(akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas

daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla

izmantošanu" 3.punkts paredz, ka minimālā prognozējamā

peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs

izmaksājamā peļņas daļa ir 50 % no kapitālsabiedrības tīrās

peļņas, ja kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā

nav noteikts citādi.

Līdz ar ikgadējā likumprojektā par valsts budžetu un

likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ietvaru attiecīgajos

periodos, iestrādātu principu, nosakot LDz valstij dividendēs

izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas,

samazināsies iespējami nepieciešamo valsts līdzekļu apjoms, lai

nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, jo tam tiktu izmantoti pašu

līdzekļi. Vienlaikus tas ļaus nodrošināt stabilitāti un

paredzamību nozarei un nodrošinās publiskās dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāja iespēju līdzfinansēt Plānā

paredzētos infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas

projektus.

Par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara

sasniegšanas, kalendāra gada periodā, apliecinājumu var uzskatīt

auditēta gada pārskata peļņu grāmatvedības "Peļņas vai

zaudējumu aprēķina" formas rezultātā:

• Ja attiecīgais pārskata periods ir noslēgts ar peļņu, tad

tiek pieņemts, ka finanšu līdzsvars ir nodrošināts.

• Ja ir bijuši zaudējumi, tad tas nozīmē, ka, izmantojot arī

peļņu no pārējās komercdarbības, nav izdevies nodrošināt finanšu

līdzsvaru un akcionārs var lemt par attiecīgas līdzekļu daļas, no

LDz iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas, novirzīšanu zaudējumu

segšanai;

• Ja pārskata gada zaudējumu segšanai nepietiek ar LDz

iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu, LDz ir pienākums

nekavējoties vērsties Satiksmes ministrijā, kura virza jautājumu

izskatīšanai MK. Finanšu līdzsvars šādā gadījumā jāparedz

atjaunot 1 (viena) kalendārā gada laikā no zaudējumu

konstatēšanas brīža.

Slēdzot daudzgadu līgumu nākamajam plānošanas periodam, tiks

izvērtēti LDz finanšu rādītāji un nākamo piecu gadu perioda

finanšu līdzsvara sasniegšanas prognozes un tiek lemts par

nesadalītās peļņas izlietojumu.

5.3. Valsts budžeta programmas

31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogramma

31.04.00. "Finansējums dzelzceļa publiskai

infrastruktūrai"

Turpmākais finansējums dzelzceļa infrastruktūrai ir jāveido

par bāzi ņemot jau esošo dzelzceļa valsts finansējuma ietvarus

programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports"

apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai

infrastruktūrai", kā arī sagalabājot iespēju pieprasīt

faktiski nepieciešamos līdzekļus ikgadējā likumprojektā par

valsts budžetu un likumprojektā par vidēja termiņa budžeta

ietvaru attiecīgajos periodos to sagatavošanas laikā. Sākot ar

2019.gadu paredzēta daļas no budžeta programmā plānotajiem

līdzekļiem, 5 000 000 euro apmērā, nodalīšana atsevišķā

finansēšanas plānā, esošās valsts budžeta apakšprogrammas

ietvaros. Līdzekļu nodalīšana 5 000 000 euro apmērā nepieciešama

pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras

uzturēšanai.

Līdzekļi 31.00.00 "Sabiedriskais transports"

apakšprogrammas 31.04.00 "Finansējums dzelzceļa publiskai

infrastruktūrai" būtu jāplāno atbilstoši faktiskajai to

nepieciešamībai, jeb ieskaitot ikgadējo papildus nepieciešamo

finansējumu pasažieru pārvadājumu infrastruktūras apmaksai.

Valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais

transports" apakšprogrammā 31.04.00. "Finansējums

dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" jāsaglabā līdzekļus,

kas atbilst "Maksas aprēķināšanas shēmas" noteikumiem

minētajam segmentam un būtisko funkciju veicēja noteiktajai

maksai. Sākot ar 2019.gadu, atbilstoši Dzelzceļa likuma

12.1pantam, maksu par infrastruktūras izmantošanu

(lietošanu) būs jādala starp minimālo piekļuves pakalpojumu

kompleksu un apkalpes vietu pakalpojumu (pasažieru dzelzceļa

stacijas, to ēkas (arī piemērotas vietas biļešu pārdošanai) un

cits aprīkojums (arī satiksmes informācijas sniegšanai), līdz ar

to par pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu

infrastruktūras uzturēšanu, paredzēts veikt atsevišķu sniegto

pakalpojumu uzskaiti.

Kopējais finansējuma apmērs Valsts budžeta programmas 31.00.00

"Sabiedriskais transports" apakšprogrammai 31.04.00

"Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai"

jānodrošina atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos

pa dzelzceļu, ņemot vērā plānotos pārvadājumu apjomus un

apstiprināto maksu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

Esošais pasažieru staciju un pieturas punktu infrastruktūras

stāvoklis norādīts Plāna 3.pielikumā.

5.4. Plānā paredzēto infrastruktūras

atjaunošanas un modernizācijas projektu realizācijas iespējas

Ievērojot Regulas noteikumus un LRN nosakot infrastruktūras

maksu, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar iekļaut

izmaksās ieguldījumu vērtību, kas finansēta no valsts,

pašvaldības, ārvalstu, Eiropas Savienības, citas starptautiskas

organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu

atbalsta līdzekļiem8, tādējādi LDz neuzkrājas

līdzekļi, ar kuriem varētu dabiski atjaunot ieguldījumus, kas

uzkrāti, izmantojot šādu finansējumu. Regulas apsvērumos ir

minēts, ka aktīvu vērtības pamatā vajadzētu būt summām, ko

infrastruktūras pārvaldītājs samaksājis par aktīvu iegādi.

Lielāko daļu no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu

nodrošināšanai vajadzīgajiem aktīviem veido ilgtermiņa

ieguldījumi. Jaunu aktīvu finansēšanas resursus veido galvenokārt

kredītsaistības, kuru īpatsvars infrastruktūras pārvaldītāja

bilances pasīvā pieaug, un valsts garantētie resursi ‒ Kohēzijas

fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Kopienas finansiālo

atbalstu Eiropas transporta tīkla jomā u.c. tiesiskie

ierobežojumi liedz LDz uzkrāt līdzekļus, ar kuriem varētu dabiski

atjaunot ieguldījumus, kas ir izveidoti, izmantojot šādu

finansējumu.

Turklāt esošo dzelzceļa infrastruktūras pamatlīdzekļu

nolietojums un uzņēmuma investīciju veikšanai novirzītā

saimnieciskās darbības peļņas daļa ir vienīgais dzelzceļa

atjaunošanu nodrošinošs finansējuma avots, bet tās lielums

(aprēķinātais EBITDA) nav pietiekošs pilnīgai aktīvu

saglabāšanai. Salīdzinoši neliels uzņēmuma EBITDA rādītājs ir

ierobežojošs apstāklis piesaistīt papildus kredītus, kas

izmantojami dzelzceļa aktīvu iegādei un attīstībai.

Dzelzceļa infrastruktūras tehnoloģija paredz sistemātiskus

uzturēšanas un atjaunošanas darbus visā dzīves cikla garumā.

Atsevišķos dzīves cikla posmos izmaksu samazināšanu (darba

nepieciešamības ignorēšana, materiālu vai darbu kvalitātes

pazemināšanu) rezultējas paātrinātā dzelzceļa infrastruktūras

degradācijā, palielina kopējās dzīves cikla izmaksas vai arī

saīsina dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas periodu.

Tiesiskie ierobežojumi un pārvaldāmo aktīvu tehniskie

raksturlielumi neļauj LDz elastīgi izmantot esošos aktīvus, ātri

pielāgojot tos pārvadājumu apjoma cikliskajām izmaiņām.

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja

finanšu līdzsvars un attiecīga finansēšanas modeļa izstrāde, ir

būtisks priekšnosacījums ārējo kreditoru finansējuma piesaistei

un Plānā noteikto Infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas

projektu realizācijai.

5.5. Prognozētais finansējums

infrastruktūras atjaunošanas un modernizācijas projektu

realizācijai un jaunas infrastruktūras izveidei

Atbilstoši ES regulējumam, investīciju projektu izmaksas, kas

saistītas ar infrastruktūras modernizāciju un attīstību, nav

atļauts iekļaut minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksā, šis

regulējums ierobežo LDz iespējas attīstīt infrastruktūru. Šobrīd

ir uzsākti Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības, Daugavpils

pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības un Rīgas

dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma

modernizācijas projekti ar ES līdzfinansējumu. Kā neatliekams

tiek uzskatīts Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras

modernizācijas projekts, projekta realizāciju plānots salāgot ar

jauno pasažieru vilcienu iegādi.

Svarīgi realizēt Vienotas vilcienu kustības plānošanas un

vadības informācijas sistēmas ieviešanu, Videi un sabiedrībai

draudzīgas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšanu. Ņemot vērā

to, ka infrastruktūras pārvaldītājs izpilda dzelzceļa

infrastruktūras uzlabojumus arī valsts aizsardzībai, attiecīgās

infrastruktūras izveidi būtu nepieciešams finansēt no valsts

līdzekļiem, kas plānoti valsts aizsardzībai. Transporta koridora

konkurētspējas veicināšanai, Plāna darbības periodā, LDz ar ES

līdzfinansējumu jāveic Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas

1.posms.

3.tabulā ir apkopota informācija par nepieciešamo finanšu

līdzekļu apjomu investīcijām. Projektu realizācijai svarīgi ārējo

kreditoru finansējuma piesaiste un MK noteikt LDz 0% dividendēs

izmaksājamo peļņas daļu. Būtu vēlams arī kā līdzfinansējumu ES

līdzekļiem piesaistīt Valsts budžetu.

Investīciju projektu līdzfinansēšani no valsts puses var tikt

izmantota valsts budžeta programma "Valsts dzelzceļa

fonds".

3.tabula

Infrastruktūras

atjaunošanas, modernizācijas un attīstības projekti un to

finansējums (Milj. euro)

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

2023

Infrastruktūras

atjaunošana un modernizācija

1.1. Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība (4.2.3.)

36,620 t.sk.:

ES Fondi9: 31.127

LDz: 5.493

17.220 t.sk.:

ES Fondi: 15.873;

LDz: 1.347

13.190

t.sk.:

ES Fondi: 12.141;

LDz: 1.049

4.677 t.sk.:

ES Fondi: 1.580;

LDz: 3.097

1.533 t.sk.:

ES Fondi: 1.533

1.2. Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu

attīstība (4.2.3.)

43.530 t.sk.:

ES Fondi: 37.000

LDz: 6.530

18.953 t.sk.:

ES Fondi: 17.350;

LDz: 1.603

16.720 t.sk.:

ES Fondi: 15.950;

LDz: 0.770

5.757 t.sk.:

ES Fondi: 1.600;

LDz: 4.157

2.100 t.sk.:

ES Fondi: 2.100

1.3. Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi -

Ziemeļblāzma modernizācija (4.2.3.)

25.000 t.sk.:

ES Fondi: 21.250

LDz: 3.750

10.330 t.sk.:

ES Fondi: 9.423;

LDz: 0.907

9.240 t.sk.:

ES Fondi: 9.240

3.305 t.sk.:

ES Fondi: 0.462;

LDz: 2.843

2.125 t.sk.:

ES Fondi: 2.125

1.4. Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras

modernizācija (2.posms)10 (4.2.4.)

24.200 t.sk.:

LDz un publiskais finansējums 24.200.

Papildu finansējums 4.000 - Valsts budžets

4.0 t.sk.:

VB11

0.242 t.sk.:

LDz: 0.242

0.968 t.sk.:

LDz: 0.968

5.803 t.sk.:

publiskais finansējums:

5.803

8.589 t.sk.:

publiskais finansējums:

8.589

8.598 t.sk.:

publiskais finansējums:

8.598

1.5. Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības

informācijas sistēmas ieviešana (4.2.6.)

21.350 t.sk.:

ES Fondi: 17.910

LDz: 3.440

4.800 t.sk.:

ES Fondi: 4.077;

LDz: 0.723

5.000 t.sk.:

ES Fondi: 5.000

5.000 t.sk.:

ES Fondi: 5.000

4.760 t.sk.:

ES Fondi: 2.043;

LDz: 2.717

1.790 t.sk.:

ES Fondi: 1.790

1.6. Dzelzceļa infrastruktūras valsts

aizsardzībai12 (4.2.5.)

3.270 t.sk.:

VB:3.270

1.270 t.sk.:

VB: 1. 270

1.000 t.sk.:

VB: 1.000

1.000 t.sk.:

VB: 1.000

1.7. Videi un sabiedrībai draudzīgas dzelzceļa

infrastruktūras nodrošināšana13 (4.2.7.)

9.500 t.sk.:

VB: 9.500

1.0 t.sk.:

VB:1.0

1.0 t.sk.:

VB:1.0

3.500 ts.k.:

VB: 3.500

4.000 t.sk.:

VB 4.000

Jaunas infrastruktūras

izveide

1.10. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija

(1.posms)14 (4.3.1.)

440,97715 t.sk.:

ES Fondi: 318.556

LDz 122.421

21.984 t.sk.:

ES Fondi: 15.928

LDz: 6.056

65.952 t.sk.:

ES Fondi: 47.783

LDz: 18.169

87.937 t.sk.:

ES Fondi: 63.711

LDz: 24.226

131.906 t.sk.:

ES Fondi: 95.567

LDz: 36.339

133.198 t.sk.:

ES Fondi: 95.567

LDz: 37.631

Rail Baltica projekts (CEF1, C

EF2, CEF3) 275 635 t.sk.: ES līdzfinasējums 223

806

8 396 t.sk.:

ES līdzfinansējums: 6 999

24 345 t.sk.:

ES līdzfinansējums: 19

984

61 552 t.sk.:

ES līdzfinansējums: 49

936

94 856 t.sk.:

ES līdzfinansējums: 76

833

86 486 t.sk.:

ES līdzfinansējums: 70

054