Vairogs20. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Sadarbības un dialoga
veicināšana ar ģimeni, citām institūcijām un sabiedrību
izglītības jautājumu risināšanā
Sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām institūcijām
nodrošina iestādes darbības caurspīdīgumu, novērš iespējamus
konfliktus pirms to rašanās, kā arī sekmē pilnvērtīgu izglītības
satura un politikas attīstību. Pārskata periodā IZM ir spējusi
nodrošināt pietiekamu komunikāciju, sadarbību un aktivitātes,
izpildot visus noteiktos uzdevumus un nodrošinot informācijas
plūsmas nepārtrauktību.
Sasniegtais
IZM aktīvi sadarbojusies ar NVO, noslēdzot sadarbības līgumus
un sniedzot projektiem atbalstu. Vienlaikus nodrošināta NVO
līdzdalība izglītības politikas attīstībā. Sagatavojot normatīvos
aktus un politikas plānošanas dokumentus, IZM iesaista darba
grupās arī NVO. Tās tiek informētas par normatīvo aktu
nepieciešamību, ja to nosaka ES direktīvas. Profesionālās
izglītības programmu un iestāžu akreditācijā, centralizēto
profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē un norisē,
profesiju standartu izstrādē, profesionālās meistarības konkursu
norisē iesaistīti LDDK, LBAS un profesionālo asociāciju
pārstāvji.
Regulāri notiek IZM un Latvijas Pašvaldību savienības
tikšanās, kuru ietvaros apspriež aktuālos jautājumus, kas skar
IZM kompetencē esošās jomas, notiek viedokļu apmaiņa, tiek
izteikti priekšlikumi problēmu risinājumiem. Pārskata periodā ir
ievērojami uzlabota darba devēju līdzdalība profesionālās
izglītības jautājumos. Pozitīvo rezultātu sekmēja sadarbības
iestāžu ieinteresētība, kā arī IZM veiksmīgās iniciatīvas,
organizējot tikšanās, pasākumus un kampaņas.
Pārskata periodā darbojās konsultatīvās padomes: IZM
Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos,
Latvijas Nacionālā sporta padome, Nacionālās sporta attīstības
programmas 2006.-2012.gadam koordinācijas padome, Jaunatnes
sporta padome, Jaunatnes konsultatīvā padome, Profesionālās
izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome,
Veselību veicinošo skolu nacionālā padome, padome "Izglītība
visiem" un konsultatīvā padome "Informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas vispārējā izglītībā", NEP
(atbilstoši nepieciešamībai tika veidotas darba grupas un
komisijas, lai nodrošinātu IZM aktuālo jautājumu apspriešanu un
izskatīšanu, kā arī tiesību aktu un attīstības plānošanas
dokumentu izstrādi).
Pārskata periodā IZM publiskoja preses relīzes - vidēji 250 -
270 preses relīžu gadā, notikušas preses konferences un regulāri
publiskoti IZM informatīvi e-izdevumi. IZM interneta vietni
apmeklēja vidēji 1200 personas dienā, e-izdevumu abonentu skaits
kopš to ieviešanas 2007.gadā ir pārsniedzis 2600.
Turpmākās rīcības pamatjautājumi
Turpinot jau iesāktās aktivitātes un pasākumus, papildus būtu
nepieciešama vēl plašāka sabiedrības informēšana par iespēju
piedalīties izglītības jautājumu risināšanā. Jāīsteno sociālās
kampaņas, kas vērstas uz sabiedrības ieinteresētību, kā arī
dažādas aktivitātes, lai palielinātu ģimeņu iesaisti izglītības
procesā.
Sociālie partneri ir norādījuši, ka jāpublicē plašsaziņas
līdzekļos pētnieciski un skaidrojoši materiāli par akreditācijas
procesiem un plānotajām reformām, izmantojot statistikas datus un
šo procesu ietekmi (riskus un iespējas) nākotnē. Šim mērķim ir
ieteikts izmantot izglītības informācijas centru plašās mērķa
auditorijas informēšanu par aktualitātēm izglītībā, kā arī
iespējām iesaistīties izglītības politikas veidošanā.
Noslēgumā jāmin ne mazāk svarīgā darba devēju iesaiste
izglītības procesos, lai izglītību tuvinātu darba tirgum un tā
vajadzībām.
Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos
attēlos atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā.
13.attēls
Gandrīz 30% PII tīkla veido Rīgas pilsētas pirmsskolas
izglītības telpa. Savukārt vismazāk pārklātais PII tīkls ir
Latgales reģionā, kur attiecīgie pakalpojumi šobrīd koncentrēti
Daugavpils un Rēzeknes novados/pilsētās. Pārstrukturējot esošo
vispārējās izglītības iestāžu tīklu, nepieciešams harmonizēt arī
PII pieejamību, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību maksimāli
tuvu dzīvesvietai.
14.attēls
Esošās politikas ietvaros pašreiz privāto PII pakalpojumi
pamatā ir koncentrēti tikai Rīgas reģionā. Ņemot vērā
demogrāfijas rādītājus un pašvaldību PII tīkla pārklājumu, šādas
uzņēmējdarbības investīcijas šobrīd nav rentablas. Prognozējams,
ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ietekmēs situāciju, un tā
pozitīvi mainīsies.
15.attēls
Ļoti satraucoša ir situācija "mazo"
vispārizglītojošo skolu tīklā, kur izteikti liels īpatsvars ir
tieši Latgales reģionā. Ņemot vērā demogrāfijas ietekmi un
Latvijas iekšējo darbaspēka mobilitāti, reģioniem būs
nepieciešams demonstrēt attīstības perspektīvas, kas saskaņoti
tiks atbalstītas ar investīcijām izglītības pakalpojumu
pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.
16.attēls
"Mazo" vidusskolu (dienas vidusskolu) tīkla
kartējums ļauj secināt, ka šādu izglītībqas iestāžu izvietojums
ir samērā vienmērīgs, lai gan attiecīgie kritēriji ir
neviennozīmīgi (t.i., vidēji 25 skolēni vienā klasē un divās
paralēlklasēs). Detalizētākai tīkla attīstības analīzei
nepieciešama plašāka modelēšana ar vairākiem kritērijiem.
17.attēls
Turpmākajā PIKC tīkla attīstībā īpaši jāvērtē Latgales reģiona
industriālās attīstības, demogrāfijas un ekonomiskie faktori.
Būtiski vērtēt esošā tīkla specializāciju un nākotnes
perspektīvas attiecīgajā reģionā, plānojot dažādu iestāžu
reorganizāciju vai integrētu vispārējās un profesionālās
izglītības pakalpojumu piedāvājumu.
2.pielikums
dokumentam "Izglītības attīstības
pamatnostādnes 2014.-2020.gadam"
2014.-2020.gada Eiropas
struktūrfondu plānošanas periodam piemērojamo ex-ante
nosacījumu izpildes pašvērtējums
Saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām 2014.-2020.gada
plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un
nodarbinātība un Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu
un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam
noslēgšanai izglītības politikai ir noteikti piemērojamo
ex-ante nosacījumu izpildes kritēriji (atbilstīgi
Līguma par ES darbību (LESD) 165.panta darbības
jomai).
Četru piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes
pašvērtējuma analīzē ietverts esošās situācijas raksturojums,
kurā atspoguļotas attiecīgās jomas stiprās puses, pamatojoties uz
īstenotajiem pasākumiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.
Minētais raksturojums izstrādāts saskaņā ar iepriekšējā
plānošanas periodā paveikto (sk. 1.pielikumu) un turpmākiem
izaicinājumiem (iespējām), kas izriet no īstenotās politikas
rezultātu apkopojuma. Kopējie būtiskākie izglītības politikas
draudi un vājās puses ir analizētas plānošanas dokumenta
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam I
nodaļā, kur akcentētas tādas problēmas kā demogrāfiskā situācija,
darba tirgus disproporcijas, izglītības iestāžu tīkla
neefektivitāte, pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides
nepietiekama sekmēšana u.c. 2.pielikumā īpaša uzmanība ir
pievērsta tieši četru piemērojamo ex-ante nosacījumu
izpildes kritērijiem, tādā veidā papildinot aktuālo problēmu un
esošās situācijas analīzi.
9.1. Priekšlaicīga mācību
pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai
samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ietver:
sistēmu ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un
informāciju analīzei un politiku veidošanai;
ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītas stratēģiskas
politikas sistēmas izveidi:
- kas ir pamatota ar pierādījumiem;
- kas ietver attiecīgas izglītības jomas;
- kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās
puses.
9.2. Augstākā izglītība: pastāv
valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai
palielinātu sasniegumu līmeni augstākajā izglītībā, tās kvalitāti
un efektivitāti. Tā ietver:
stratēģisku politikas sistēmu augstākās izglītības jomā, kurā
definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai,
kas:
- veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar
zemiem ienākumiem vidū;
- mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus;
pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai,
kas:
- veicina starpdisciplīnu prasmes;
- mazina dzimumu atšķirības.
9.3. Mūžizglītība: pastāv valsts
un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma,
kurā ietverti pasākumi, lai:
- atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju
uzlabošanu;
- nodrošinātu prasmju pilnveidošanu;
- paplašinātu mūžizglītības pieejamību.
9.4. Profesionālā izglītība un apmācība: pastāv
valsts vai reģionālā stratēģiskā politikas sistēma, lai
paaugstinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas
kvalitāti un efektivitāti:
- pasākumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības
sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām ciešā sadarbībā ar
darba devējiem, ieskaitot mehānismu izglītības satura atbilstību
mainīgajam prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē
balstītas mācības nozīmi;
- palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību,
veidojot nacionālo pieeju profesionālās izglītības un apmācības
kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, EQAR) un ieviešot
caurredzamības un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET).
Priekšlaicīga mācību
pārtraukšana
Jautājumi par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanas novēršanu, ir
atspoguļoti Latvijas attīstības plānošanas dokumentos, tostarp
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam,
Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020"
stratēģijas īstenošanai, Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģijā "Latvija 2030", kā arī
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā
2014.-2020.gadam.
Kaut arī kopš 2009.gada skolu nepabeigušo īpatsvars Latvijā ir
pastāvīgi samazinājies, (2012.gadā šis īpatsvars bija 10,5% un ir
labāks kā Eiropas vidējais (12,8%)), Izglītības attīstības
pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam ietvaros ir plānoti
uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir samazināt skolu nepabeigušo
un priekšlaicīgi pametušo skaitu (sasniedzamais rādītājs
2020.gadā - skolu priekšlaicīgi pametuši ne vairāk kā 10% no
visiem skolēniem).
Lai sekmētu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas
politikas attīstību, Latvijā veikti nozīmīgi pasākumi:
- pilnveidots izglītības saturs (akcentēta pamatprasmju
apgūšana un lietojums);
- paaugstināta mācību literatūras kvalitāte;
- ieviestas jaunas mācību metodes pedagoģiskajā praksē;
- paplašināta IKT un tālmācības pieejamība;
- veicināta iekļaujošas izglītības principa ievērošana;
- nodrošināts elastīgs profesionālās izglītības programmu
piedāvājums;
- noteikts normatīvais regulējums vecāku informēšanai par
izglītojamā prombūtni skolā.
Datu ieguves un analīzes sistēma
situācijas monitoringam
Mācības pametušo bērnu obligātajā izglītības vecumā
sistemātiska monitorēšana, iegūto datu analīze, kā arī pasākumu
īstenošana bērnu un jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā tiek
nodrošināta, pamatojoties uz institūciju sadarbību. Datus par
obligātā izglītības vecumā esošiem bērniem, kuri nav reģistrēti
nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD − saskaņā ar Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 671.pantā un MK 2009.gada
4.augusta noteikumu Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu
sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 5.punktā noteikto.
2011.gada februārī valstī tika noteikta vienota kārtība, kādā
izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai
valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla
neapmeklē izglītības iestādi. Ir uzlabota obligātajā izglītības
vecumā esošo bērnu uzskaite.
Kopš 2012.gada nogales, ievērojot pašvaldību izteiktos lūgumus
un ierosinājumus bērnu uzskaites procesa pilnveidei, ERAF
projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas
2.kārta" ietvaros ir izstrādāta Valsts izglītības
informācijas sistēmas (VIIS) papildu funkcionalitāte, lai VIIS
veiktu bērnu uzskaiti.
IKVD četras reizes gadā (līdz 30.janvārim, 30.aprīlim,
30.jūlijam, 30.oktobrim) apkopo Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes saņemto informāciju par visiem bērniem vecumā no 7 līdz
18 gadiem un iesniedz pašvaldībām informāciju par tiem konkrētajā
pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu
sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu (t.sk.
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs neatkarīgi no
izglītības iestādes dibinātāja) iesniegtajos sarakstos. Gada
beigās IKVD sagatavo ziņojumu "Par obligātā izglītības
vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības
iestādes sarakstā", kurā detalizēti izklāsta apkopoto
informāciju par attiecīgo bērnu skaitu, iemesliem un situācijas
attīstību. IKVD dati tiek ievietoti VIIS sistēmā, kur pašvaldības
aktualizē datus par to teritorijās esošajiem bērniem.
VIIS reģistrētajos datos ir informācija, kas ļauj identificēt
konkrēto personu (personas kods), kā arī ļauj secināt par
izglītības pārtraukšanas iemesliem (šos iemeslus grupē atbilstoši
kategorijām; piemēram, uz situāciju 31.12.2012. saskaņā ar IKVD
ziņojuma datiem bija: 1) ilgstoši slimojošie - 3; 2) bezvēsts
prombūtnē − 21; 3) ar invaliditāti - 23; 4) adoptēts uz ārzemēm -
29; 5) izbraucis no valsts − 9716; 6) anulēta deklarēta
dzīvesvieta - 61; 7) pašvaldībai nav informācijas - 2648; 8) nav
norādīts statuss − 65; 9) citu iemeslu dēļ nav reģistrēts
izglītības iestādē − 52 (kopā: 12618)).
Papildus minētajam VIIS iekļautie dati par skolēnu skaitu
skolās ļauj monitorēt viņu pāreju no vienas skolas uz citu.
Ņemot vērā MK noteiktās prasības saistībā ar kārtību, kādā
aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību
izglītības iestādēm, kopš 2013.gada dati no pašvaldībām tiek
pieprasīti divas reizes gadā - 27.maijā un 1.septembrī.
Informāciju par sociālekonomisko statusu iegūst sadarbībā ar
pašvaldību un to sociālajiem darbiniekiem. Izglītības sistēmā
sociāli ekonomiskā situācija un etniskā piederība netiek fiksēta,
jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tautības deklarēšana ir
brīvprātīga. Atsevišķas pašvaldības (Ventspils, Valmiera,
Kuldīga, Jūrmala, Valdemārpils, Jelgava) fiksē romu skaitu.
Saskaņā ar šo pašvaldību sniegto informāciju VIIS ir 1047 romi
(kopā valstī ir 6500 romi (saskaņā ar pašu romu norādīto
tautību)).
VIIS uzskaita izglītības veidus, tajā skaitā vidējo izglītības
pakāpi, ir informācija "privātā - publiskā izglītība",
"profesionālā - vispārējā izglītība" - tikai formālajā
pamata un vidējā izglītībā (t.sk. vakarskolas un tālmācības
izglītības programmas).
Ņemot vērā, ka izglītības ieguve vidējās izglītības pakāpē
(vispārējā un profesionālajā) nav obligāta un ka tās izvēles
pamatā ir pilngadību sasniegušo jauniešu brīvā griba, valsts
nevar īstenot pasākumus, kuri būtu vērsti uz "piespiedu
atgriešanos" izglītības procesā. Tomēr plānots, ka kopš
2014.gada tiks uzsākta virkne pasākumu, lai sadarbībā ar
pašvaldību dienestiem un NVO identificētu un motivētu atgriezties
formālajā izglītībā vai iegūt papildu prasmes neformālās
izglītības ietvaros tos jauniešus, kuri, t.sk. pēc obligātās
izglītības ieguves, neturpina izglītību vai arī nestrādā.
Augstākās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 15.oktobrim
iesniedz CSP un IZM ziņas par studējošajiem. Šī informācija
ietver arī to, cik studentu ir pārtraukuši studijas katrā studiju
programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūto "atbiruma
ainu" IZM analizē šādos aspektos: atbirums valsts un
privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās, studiju
virzienos un studiju tematiskajās grupās.
Sākot ar 2014.gadu, konsolidējot augstākās izglītības datus un
veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, plānots
sistemātiski veikt atbiruma analīzi, saistot šo informāciju ar
akreditācijas datiem (studiju programmu kvalitāti).
Stratēģiskās politikas sistēma
problēmu risināšanai
Lai nodrošinātu skaidru un vienotu stratēģisku skatījumu uz
problēmu risinājumiem, nepieciešamie uzdevumi un prioritātes ir
ietvertas attīstības plānošanas dokumentos. Izglītības
attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam65 ir
politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības sistēmas
attīstības mērķus un rīcības virzienus šo mērķu īstenošanai, kā
arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas
rādītājus, tostarp iekļaujot visaptverošus preventīvus,
intervences un kompensējošus pasākumus priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas novēršanai.
Kompensējošo mehānismu nodrošināšana īpaši ir uzsvērta
Mūžizglītības politikas pamatnostādņu
2007.-2013.gadam66 3.1.apakšsadaļā
"Mūžizglītības pieejamība, galvenās mērķa grupas un to
vajadzības" un 4.sadaļā "Problēmu formulējums
mūžizglītības politikas veidošanai". Pasākumi identificēto
problēmu risināšanai, t.sk. saistībā ar otrās iespējas izglītības
piedāvājuma paplašināšanu, ir ietverti programmā Mūžizglītības
politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai
2008.-2013.gadā67. Izstrādājot pamatnostādņu projektu,
īpaša uzmanība pievērsta demogrāfiskās situācijas izpētei un
analīzei.
Ciešā sadarbībā ar EM izstrādātas 2020.gada projekcijas par
izglītības attīstības politikas dažādiem aspektiem.
Problēmu identificēšana izglītības
pakāpēs un veidos
2007.-2013.gada plānošanas periodā izglītojamie ar speciālām
vajadzībām tika nodrošināti ar atbilstošām mācību programmām, kā
arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana
vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram konkrētam
izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību
iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības
programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības
programmās, vai speciālajās klasēs, kā arī profesionālās
izglītības programmās.
Tiem izglītojamajiem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe
izglītības iestādēs, sākot ar 2012./2013.mācību gadu, tiek
nodrošināts valsts apmaksāts asistenta pakalpojums.
Saskaņā ar MK noteikto kārtību kopš 2013.gada pašvaldības
atbilstoši 1. un 2.klases izglītojamo skaitam sadala valsts
budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām
izglītības iestādēm 1.klases un 2.klases izglītojamo ēdināšanai
(brīvpusdienām). Savukārt saskaņā ar likumu "Par valsts
budžetu 2014.gadam" kopš 2014.gada 1.septembra minētais
atbalsts tiks nodrošināts arī 3.klases izglītojamajiem.
Ir nodrošinātas izglītības iespējas neaizsargātajām grupām,
tajā skaitā sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa
paaugstināšana un paplašinātas iespējas romu kopienas
pārstāvjiem, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves
vecumu, iesaistīties izglītības procesā.
2007.-2013.gada plānošanas periodā, īstenojot pasākumus
agrīnās bērnības izglītībā un aprūpē, valstī ir definētas
vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību saturam,
nodrošinot ietvaru pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai un
sekmīgai pārejai uz pamatizglītības posmu un sekmējot vispārējās
izglītības iestāžu darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un
rezultativitāti. Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas
apmeklēja un līdz ar to veiksmīgi sagatavoja pamatizglītības
apguvei vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem
attiecīgās vecuma grupas bērniem.
EK norāda68, ka nelabvēlīgo faktoru novēršana
agrīnā vecumā ir svarīgs veids, kā pastiprināt nabadzības un
sociālās atstumtības novēršanas centienus kopumā. Profilaksi
visefektīvāk īsteno ar integrētām stratēģijām, kurās apvienots
atbalsts vecākiem piekļuvei darba tirgum (ar pienācīgu ienākumu
atbalstu) un piekļuvei pakalpojumiem, kas ir būtiski bērnu sekmju
nodrošināšanā, piemēram, pirmsskolas izglītības kvalitāte bērniem
palīdz attīstīt potenciālu. Ir būtiski pastiprināt centienus, lai
nodrošinātu, ka visām ģimenēm, t.sk. neaizsargātā situācijā, ir
pieejama kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe.
Intervences pasākumu ietvaros 2007.-2013.gadā nodrošināta
papildu apmaksātu konsultāciju sniegšana mācību priekšmetu satura
apguvei izglītojamajiem ar zemiem mācību sasniegumiem. Vienlaikus
izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās
grūtībām nodrošināta iespēja apgūt pedagoģiskās korekcijas un
izlīdzinošās programmas. Ieviesti individuālie mācību plāni.
Valsts budžets nodrošina pedagogiem piemaksu par bērniem ar
mācīšanās grūtībām (alga, programmu izstrāde).
Veikti izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanas
pasākumi. Veicinot atbalstošu mācību vidi un skolēnu interesi par
izglītības procesu, īpaši STEM mācību priekšmetiem, modernizēti
850 dabaszinātņu kabineti, palielināts datoru skaits
vispārizglītojošajās (dienas) skolās un profesionālās izglītības
iestādēs. Veikta visu 64 speciālo skolu renovācija.
Vienlaikus pamatnostādnēs ir paredzēti atbalsta pasākumi
bērniem un jauniešiem izglītības pieejamības veicināšanai un
nabadzības riska mazināšanai (tas tiešā veidā uzrunā tos bērnus
un jauniešus, kuri pakļauti priekšlaicīgai izglītības
pārtraukšanai sociāli ekonomiskās situācijas dēļ).
Kompensācijas mehānismu ietvaros jauniešiem, kas ir ārpus
izglītības procesa, ir nodrošinātas iespējas atgriezties
izglītības procesā, piedāvājot apgūt otrās iespējas izglītību.
2011.gadā licencētas 214 jaunas vakara (maiņu), neklātienes,
sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī speciālās izglītības
programmas, 2012.gadā licencētas 139 jaunas vakara (maiņu),
neklātienes, sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī
speciālās izglītības programmas dažādām mērķa grupām.
Jauniešiem nodrošināta iespēja ātrāk iegūt profesionālo
kvalifikāciju īsajās (1 - 1,5 gada) profesionālās izglītības
programmās. Nodrošināta arī ārpus formālās izglītības iegūto
zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana, tādējādi ļaujot iegūt
profesionālo kvalifikāciju, pierādot savas profesionālās spējas,
vai arī būtiski samazināt izglītības ilgumu augstākajā
izglītībā.
IZM ik pa diviem gadiem iesniedz valdībai informatīvo ziņojumu
par sekmību (2014.gada martā jāiesniedz kārtējais ziņojums).
Iepriekšējais ziņojums "Par situāciju skolēnu sekmībā
vispārējā izglītībā" tapa 2012.gadā. Ziņojumā ietver
informāciju par skolēnu un skolotāju skaitu, pamatskolas un
vidusskolas absolventu skaitu, tālākās izglītības izvēli, uz
nākamo klasi pārcelto skolēnu skaitu, valsts pārbaudījumu
rezultātus, PISA pētījumu rezultātus, starptautisko olimpiāžu
rezultātus, skolu reitingus. IZM līdz 2014.gada 15.februārim
jāiesniedz apsekojums un ziņojums par speciālās izglītības
iestāžu finansēšanu, pamatojoties uz 2013.g.decembrī Latvijas
Universitātes pētnieku iesniegto pētījumu par speciālo izglītību
un iekļaujošo izglītību.
2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja
vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un
tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā
izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana"
5067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo
kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un
3179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības
pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks
izstrādātas 2577 kursu programmas. Profesionālās izglītības
pedagogi ieguva praktisku pieredzi nozares praktiskajā darbībā,
t.sk. iepazinās ar iekārtām un tehnoloģijām, stažējās, apguva
IKT. Profesionālās izglītības pedagogi kā vēlamos kursus nākotnē
norādījuši kursus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu
pilnveidei, kā arī profesionālās kompetences paaugstināšanai.
1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu
kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros
kompetenci paaugstināja 21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT
prasmes. No kursiem visapmeklētākie: 1) kursi IKT (ar ievirzi:
interaktīvie rīki, interaktīvās tāfeles un mācību saturs), 2)
kursi 1.-4.klašu pedagogiem, 3) kursi izglītības vadības un
klases izglītības procesa vadības jautājumos; 4) angļu valodas
kursi. Vislielākā vērtība novērtējumā piešķirta - mūsdienīgu
mācību procesu apguvei (iemācījušies daudzveidot mācību
priekšmeta apguvi), iemācījušies veidot pozitīvāku saskarsmes
kultūru, t.sk. darboties komandā. Kvalitatīvas izglītības
pieejamības nodrošināšanai 2013.gada nogalē veikts pētījums par
mazo skolu darbības modeļiem. Pētījuma galvenie uzdevumi:
- noteikt mazo lauku skolu kvantitatīvos un kvalitatīvos
kritērijus, ņemot vērā ne tikai skolas tiešo darbību ietekmējošos
faktorus (izglītojamo skaits, pedagogu skaits, izglītības
programmas u.c.), bet arī sociālo un ekonomisko kontekstu
raksturojošos faktorus;
- izstrādāt trīs mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru
darbības modeļus, ņemot vērā skolas darbību ietekmējošos
faktorus, vietējo kopienu izglītības, sociālās, kultūras un
ekonomiskās vajadzības;
- izstrādāt mazo lauku skolu finansēšanas modeļus atbilstoši
izstrādātajiem mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru
darbības modeļiem.
Lai mazinātu uz otro gadu palikušo izglītojamo skaitu, ir
izdoti MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi
par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības
iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām
pārcelšanai uz nākamo klasi". Sākot ar 2013./2014.mācību
gadu, tiks ieviesta sistēma metodiskam atbalstam pedagogiem darbā
ar sekmīgajiem un nesekmīgajiem skolēniem, par pamatu ņemot
diagnosticējošus darbus 3. un 6.klasē. Arī ES struktūrfondu
atbalsts 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzēts darbam ar
bērniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem bērniem.
2014.-2020.gadā secīgi plānots turpināt īstenot kompensējošos
pasākumus, t.sk. turpinot īstenot īsās profesionālās izglītības
programmas, tādējādi radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju
un integrēties darba tirgū, īstenojot jauniešu neformālās
izglītības programmas jauniešu centros, īstenojot karjeras
izglītības pasākumus, atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem
izglītības pieejamības veicināšanai un nabadzības riska
mazināšanai, atbalstu praktiskajām mācībām un mācību praksei
profesionālajā izglītībā, pedagogu kompetenču paaugstināšanu,
kompetenču pieejā pilnveidojot vispārējās izglītības saturu,
izstrādājot digitālos mācību materiālus, t.sk. iekļaujošās
izglītības īstenošanai, izglītības kvalitātes monitoringa
veikšanai, jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska
grupu jauniešu integrācijas pasākumiem, izglītojamo talantu
attīstībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu
infrastruktūras modernizēšanai.
Institucionālā sadarbība valsts un
nevalstiskajā sektorā
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam
izstrādāja 2006.gadā, ievērojot sabiedrības un izglītības
attīstības vadlīnijas, kas noteiktas Eiropas un Latvijas
politikas plānošanas dokumentos:
- Lisabonas izglītības stratēģijā;
- Boloņas procesā;
- Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā;
- UNESCO programmā Izglītība visiem;
- Eiropas Komisijas darba programmā Izglītība un apmācība
2010;
- Eiropas iniciatīvā 2010 - Eiropas informācijas sabiedrība
izaugsmei un nodarbinātībai;
- ES Pamatstratēģijā attiecībā uz dzimumu līdztiesību
ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā;
- Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā;
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs.
Pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts ir izstrādātas ciešā
sadarbībā ar nozares ministrijām, sadarbības un sociālajiem
partneriem: LIVA, LIZDA, LDDK, LTRK, AIP, LPS, LSA, UNESCO
Latvijas Nacionālo komisiju, vecāku pārstāvjiem u.c.
Lai nodrošinātu izglītības attīstības mērķu un rīcības
virzienu definēšanu, IZM veica esošās situācijas analītisko
priekšizpēti nacionālajā (makro) un ES līmeņa politikas
plānošanas dokumentos, t.sk. saistībā ar priekšlaicīgu mācību
pārtraukšanu:
- Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un
integrējošai izaugsmei);
- Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020
stratēģijas īstenošanai;
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija
2030;
- Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2007.-2013.gadam;
- Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2014.-2020.gadam.
Papildu pasākumi, kas atbalsta priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas novēršanu:
- nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam;
- Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014 -
2020.gadam;
- vadlīnijas Veselīgs uzturs 2003 - 2013.gadam;
- MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1206 "Kārtība,
kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos
līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu
ēdināšanai";
- Reemigrācijas plāns 2013. - 2016.gadam;
- Jauniešu garantijas programma;
- neformālās izglītības aktivitāšu īstenošana sadarbībā ar
darbā ar jaunatni iesaistītām personām, jauniešu centriem un
jaunatnes organizācijām, kā arī citām biedrībām un
nodibinājumiem.
Eiropas
struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā priekšlaicīgas mācību
pārtraukšanas tendenču samazināšanai
Identifikators
Nosaukums
Kopējais
finansējums
Apakšaktivitātes informācija
1.2.1.1.4.apakšaktivitāte
Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības
veicināšana
25 178 752 LVL
Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi
profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu
pēc 9.klases.
Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas uzsākšanas
2009.gadā profesionālo izglītību izvēlējās 28,1%
izglītojamo.
1.2.1.1.3.apakšaktivitāte
Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai
10 618 520 LVL
Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un
pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam
profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu.
1.2.2.4.2.apakšaktivitāte
Atbalsta pasākumu īstenošanai jauniešu sociālās
atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar
funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā
5 904 793 LVL
Apakšaktivitātes ietvaros nodrošināts mācību atbalsts
vairāk nekā 18 000 jauniešu ar mācīšanās problēmām,
veicinot piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu
piedāvājumus jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar
zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas
izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem
traucējumiem.
Turpmākās aktivitātes nosacījuma
izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis
ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar
jauniešu ilgstošo bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus
politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un
efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram,
izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras
atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un
apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un
pieejamību.
Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros
plānoti vairāki būtiskākie pasākumi.
Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām
kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida
veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar
sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas
ietvarstruktūra, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas
ietvarstruktūru, atbilstoši kurai tiks izstrādāti profesiju
standarti un profesionālo kvalifikāciju pamatprasības,
profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu
saturs.
Tiks pilnveidota profesionālās izglītības struktūra, kā
arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu un
programmu izstrādē un ieviešanā. Ir paredzēts arī nodrošināt
mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem,
ieviešot darba vidē bāzētas profesionālās izglītības elementus
sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un
nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās
profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai
darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu
audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt
profesionālo kvalifikāciju un operatīvāk iekļauties darba
tirgū.
Šī rīcības virziena ietvaros darbs tiks vērsts arī uz
vispārējās izglītības satura izstrādi, kas balstīta kompetences
pieejā. Globalizācijas, informācijas tehnoloģiju attīstības un
vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences,
lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas.
Kompetences, kas ir zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, ir
nepieciešamas, lai indivīds varētu pielāgoties mainīgajai
pasaulei un izdarīt savas izvēles, vienlaikus ievērojot kopīgas
sabiedrības vērtības. Lai veicinātu indivīda izpratības/pratības
veidošanos, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību
priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās
un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā mācību satura,
t.sk. mācību metodisko līdzekļu, izstrāde un ieviešana mācību
procesā. Mācību satura un metožu pilnveide jo īpaši svarīga ir
pamatizglītības beigu posmā un vidējās izglītības pakāpē, lai
veicinātu prasmju lietojumu un darba tirgum nepieciešamo prasmju
apguvi.
Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla
motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"
ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas
pilnveidi, paredzot prasmju uzlabošanu darbam arī ar
izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un sociālās atstumtības
riskam pakļautajiem, izrietoši, mazinot iespēju, ka šādu sociālo
grupu bērni un jaunieši pamet mācības priekšlaicīgi.
Rīcības virziens 1.3."21.gadsimtam atbilstīgas izglītības
vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir saistīts ar
izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu atbilstoši
21.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi, gan
profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma
pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības
programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos
to pievilcīgumu audzēkņu vidū un, izrietoši, mazinās
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas varbūtību.
Atzīstot, ka tieši sociālās atstumtības riska jaunieši ir
visvairāk apdraudēti iesaistes izglītības procesos kontekstā,
rīcības virziena 1.4."Iekļaujošās izglītības principa
īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana"
ietvaros plānojami pasākumi šādu jauniešu iekļaušanai un
integrācijai vispārējās izglītības sistēmā. Rīcības virziena
ietvaros paredzēto pasākumu īstenošana sekmēs riskam pakļauto
sociālo grupu integrāciju izglītības procesos, kā arī šīm grupām
sniegta atbalsta efektivitāti.
Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas
attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz karjeras
izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un
atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados un
pilsētās. Paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu
kompleksu jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus,
karjeras dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba
devējiem. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas,
prasmes un intereses, kā arī iespēju iepazīties ar dažādu
profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabota karjeras
izglītība profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairota
jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt
izglītošanās noslēgumā iegūto kvalifikāciju.
Rīcības virziena 2.2."Priekšlaicīgi mācības pametušo un
izglītību neieguvušo skaita samazināšana" ietvaros paredzēts
atbalsts preventīvu un kompensējošu pasākumu69
īstenošanai priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam
pakļautiem, nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un
maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem, lai iespējami ilgi bērns
vai jaunietis turpina mācības vispārējās un profesionālās
izglītības iestādē, pabeidz to vai iegūst darba tirgū izmantojamu
kvalifikāciju, kā arī paredzēts atbalsts nabadzības un sociālās
atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un
maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases
aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai.
Rīcības virziena 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu
pārvaldība" ietvaros ieviesīs jaunu pedagogu darba samaksas
modeli sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot ne tikai
efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā
izglītībā, bet arī uzlabojot mācību procesa kvalitāti.
Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla
sakārtošana" ietvaros ir plānots uzlabot izglītojamo
vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības
pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot
resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību
vidi, ievērojot teritoriju attīstības īpatnības.
Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot šādas
atbalstāmās darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču
samazināšanai.
Augstākās izglītības kvalitāte
Saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos
noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā IZM
turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai
sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski
konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko ar
konsolidētiem resursiem īsteno efektīvi pārvaldītas
institūcijas.
Reformu nozīmību izglītībā pamato hierarhiski augstākais
Latvijas attīstības plānošanas dokuments, Latvijas ilgtspējīgas
attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kur
uzsvērts, ka augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir
izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. EK uzsver, ka ir
būtiski īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši
attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē
kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju
un internacionalizācijas veicināšanu.
Lai sekmētu augstākās izglītības politikas attīstību, Latvijā
veikti šādi nozīmīgi pasākumi:
1) ieviests studiju virzienu akreditācijas modelis;
2) nodrošināts ievērojams finansiālais atbalsts doktora līmeņa
studijām;
3) īstenota visaptveroša studiju virzienu ārējā
novērtēšana;
4) izstrādāts Augstākās izglītības un zinātnes attīstības
pasākumu plāns laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz
2014.gada 31.decembrim;
5) ar sociālajiem partneriem noslēgts memorands par efektīvu
un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu
plānošanas un īstenošanas procesā;
6) nodrošināta kopīgo diplomu piešķiršanas tiesiskā bāze;
7) paplašinātas iespējas piešķirt valsts budžeta stipendijas
ārvalstu studentiem;
8) nodrošināta strukturālā un tiesiskā bāze augstākās
izglītības eksportspējas attīstībai.
Valsts vai reģionālās stratēģiskās
politikas ietvars
MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprināta Latvijas nacionālā reformu
programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai
(http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LV_NRP_lat.pdf).
Izstrādāts jauns īstermiņa attīstības plānošanas dokuments
"Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns
laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada
31.decembrim" (MK 2013.gada 12.novembra rīkojums Nr.560),
kurā iekļauti konkrēti pasākumi trijos galvenajos rīcības
virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes
paaugstināšana; 2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva
izmantošana un integrācija ar zinātni; 3) augstākās izglītības un
zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas
paaugstināšana. Ir izstrādāta "Koledžu stratēģiskās
attīstības koncepcija".
IZM ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus augstākās izglītības
jomā pēdējo triju gadu laikā, norādījusi galvenās problēmas un
piedāvājusi to risinājumus. Izstrādāti informatīvie ziņojumi
"Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību
zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā" (MK 2013.gada
3.janvāra sēdes prot. Nr.1 40.§ 1.punkts)
(http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-zinojumi.html),
kā arī informatīvais ziņojums "Par "Pasākumu plāna
nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē
2010.-2012.gadam" izpildi"
(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3453).
Pasākumi, kas nepieciešami, lai
paaugstinātu atstumtības riskam pakļauto grupu dalību augstākajā
izglītībā
MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprinātajā Latvijas nacionālajā
reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai
kā viens no politikas virzieniem minēts augstākās izglītības
vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana. Augstākās izglītības jomā
viens no mērķiem ir pilnveidot stipendiju, kā arī studiju un
studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu, kas pavērtu iespējas
studēt lielākam studēt gribētāju skaitam.
NRP bija plānots sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām
grupām, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību. Atbalsts
paredzēja piešķirt šīm grupām stipendijas, kas segtu gan
dzīvošanas izmaksas, gan studiju maksu. Stipendiju izsniegšana
krīzes laikā (2009.- 2011.gadā pēc sociālajiem kritērijiem)
pierādīja, ka turpat 50% studentu ir sociāli mazāk aizsargātās
grupas un studenta un viņa ģimenes ienākumi ir nepietiekami.
Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās
iedzīvotāju grupas ir (LM informācija, noteikta pēc
Eurostat izstrādātās metodoloģijas un LR Centrālās
statistikas biroja aprēķiniem):
- pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie
pensionāri), pirmspensijas vecuma personas;
- daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni; invalīdi un personas
ar funkcionāliem traucējumiem;
- bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki), bezpajumtnieki,
romi, ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas,
cilvēku tirdzniecības upuri, no psihoaktīvām vielām atkarīgās
personas;
- personas ar nepietiekamām, zemām vai darba tirgum
neatbilstošām zināšanām un prasmēm, trūcīgās personas.
2008.gadā "Projektu un kvalitātes vadības" pētījums
"Sabiedrības integrācijas fonda ieviesto Eiropas sociālā
fonda grantu shēmu ieguldījumu sociāli atstumto grupu dzīves
kvalitātes uzlabošanā" analizēja četru grantu shēmu
rezultātus: 1) motivācijas programmas sociālās atstumtības riska
grupām; 2) pētījumi par sociāli atstumto grupu iespējām darba
tirgū; 3) konsultācijas un apmācība komercdarbības un
pašnodarbinātības uzsākšanai; 4) sociālās rehabilitācijas
programmu izstrāde un ieviešana.
LU Filozofijas un socioloģijas institūts 2006.gadā veica
pētījumu "Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un
ilgums", kurā bija arī dziļās intervijas ar sociālās
atstumtības riska grupu pārstāvjiem par iegūtās profesijas
kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.
2009.gada 21.aprīlī izdoti MK noteikumi Nr.343 "Noteikumi
par darbības programmas "Cilvēkresursi un
nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.4.1.apakšaktivitāti
"Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam
pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā
personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences
paaugstināšana"".
Vairums pētījumu analizē sociāli atstumto grupu iekļaušanos
darba tirgū. Pētījums parāda, ka vairākām atstumtām grupām ir
nepietiekamas pamatprasmes, tāpēc daudzi pasākumi vērsti tieši uz
šīs problēmas risinājumiem, lai sociāli atstumtās grupas sekmīgāk
iekļautu darba tirgū.
Latvijas Cilvēktiesību centrs 2011.gadā īstenoja
"Pētījumu par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām
piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai
Latvijā". Pētījuma mērķis bija apzināt patvēruma meklētāju,
bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iespējas,
vajadzības un problēmas iegūt izglītību Latvijā. Ziņojumā ir
skarti jautājumi par nepilngadīgo un pieaugušo personu piekļuvi
dažādu līmeņu izglītības iestādēm
(http://cilvektiesibas.org.lv/lv/publications/petijums-par-patveruma-mekletaju-beglu-un-personu).
Latvija piedalās starptautiskā salīdzinošā pētījumā
EUROSTUDENT "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves
apstākļi Latvijā". Pētījums ietver trīs blokus: augstākās
izglītības pieejamība, studiju apstākļi un mobilitāte. Pētījuma
ceturtā kārta notika laika posmā no 2009.gada oktobra līdz
novembrim. Pašlaik ir uzsākta pētījuma piektā kārta, kurā laika
posmā no 2012. līdz 2015.gadam veiks pētījumu katrā projekta
dalībvalstī (pētījums pieejams drukātā veidā). Pētījums parāda
arī vairākus studējošo sociālos kritērijus: studenti ar
bērnu/bērniem, studentu ikmēneša ienākumi (tiem, kuri dzīvo kopā
ar vecākiem un pastāvīgi; pa dzimumiem). Pētījums parāda, ka
studentiem no sociāli neaizsargātām grupām ir mazāks ģimenes
atbalsts. 2011.gadā publicētie pētījuma dati parāda, ka
salīdzinoši studentiem Latvijā, kas nedzīvo kopā ar vecākiem, ir
augstāki ienākumi, un tas liecina, ka studenti līdztekus studijām
strādā. Latvija ir starp tām valstīm, kuras piešķir salīdzinoši
mazu publisko finansējuma atbalstu studentiem no sociāli
neaizsargātām grupām.
Nepieciešams plānot personalizētu atbalstu studentam
stipendiju un grantu veidā, ņemot vērā sociālekonomisko
situāciju. Ar 2014.gadu tiks uzsākta finansiālā atbalsta
īstenošana koledžām, palielinot vienas studiju vietas valsts
budžeta finansējuma apmēru, vienlaikus izvērtējot budžeta vietu
skaita palielinājumu saistībā ar darba tirgus pieprasījumu.
Augstākās izglītības pieejamības paplašināšana ir viens no
finansēšanas modeļa kritērijiem. Tāpat tiek nodrošināts budžeta
vietu īpatsvars reģionālajās augstskolās. Augstākās izglītības
pieejamību varētu sekmēt arī kopīgo profesionālo un koledžas
programmu attīstība.
Tiek izvērtēta iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
nodrošināt iespēju apgūt studiju programmas tālmācību studiju
veidā.
Atbalstāma karjeras centru darbības paplašināšana augstākās
izglītības iestādēs, t.sk. dažādu sociālo un atstumto grupu
iespēju paplašināšana iegūt augstāko izglītību un iekļauties
mūžizglītības pasākumos.
Vērtējot fiziskās infrastruktūras attīstību, jāmin, ka
3.1.2.1.1.apakšaktivitātē "Augstākās izglītības iestāžu
telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes
uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu
apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem
traucējumiem" noslēgta 31 vienošanās par projektu
īstenošanu. Visās valstī esošajās augstākās izglītības iestādēs,
kas īsteno prioritārās programmas, tiks modernizēta
infrastruktūra un mācību aprīkojums. Šobrīd ir modernizētas 20
augstskolas, t.i., 64,5% no augstākās izglītības iestāžu skaita
(31), kas īsteno prioritārās programmas. Šī aktivitāte, kā arī
ESF 1.1.2.1.1.aktivitāte (prioritāro jomu maģistrantu
stipendijas) ir veicinājušas studentu skaita pieaugumu eksaktajās
zinātnēs un inženierzinātnēs, tādējādi tiek sekmēta arī
tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo cilvēkresursu
nodrošināšana. 2004.gadā tie bija 20%, 2012.gada 2.pusgadā - 35%;
uzlabojas AII materiāltehniskā bāze, ļaujot apgūt zināšanas un
prasmes atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām.
Nepieciešams turpināt sniegt atbalstu vides pielāgojamībai
cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. nepieciešams
sniegt atbalstu šādu pasākumu īstenošanai arī ES struktūrfondu
2014.-2020.gada plānošanas periodā.
IZM izvērtē iespēju pasūtīt pētījumu par ES struktūrfondu
2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros ieguldīto investīciju
augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijā
efektivitāti.
Augstskolu studiju programmu piedāvājumā nav barjeru augstākās
izglītības pieejai mazākumtautībām.
Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas
samazināšana
Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348
"Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un
zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", iestādes
līdz kārtējā gada 15.oktobrim sniedz CSP un IZM ziņas par
studējošajiem. Šī informācija ietver arī atbirušo studentu skaitu
studiju programmās, t.i., cik studentu ir pārtraukuši studijas
katrā studiju programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūtā kopējā
atbiruma aina IZM tiek analizēta šādos griezumos: atbirums valsts
un privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās,
studiju virzienos un studiju tematiskajās grupās.
IZM ir apkopojusi informāciju par atbiruma līmeni prioritāro
studiju jomu studiju programmās. Turpmākais solis būs atbirumu
iemeslu noskaidrošana un izvērtēšana.
Lai uzlabotu esošo situāciju, turpmāk tiks veicināta
individuālo studiju plānu ieviešana AII, tas dos iespēju
studentiem virzīties uz priekšu, izmantojot individuālo
pārbaudījumu kārtošanas grafiku. Augstskolas tiks aicinātas
pastiprināt individuālu darbu ar studentiem, paplašināt
akadēmisko centru (studiju centru) funkcijas, piedāvājot
individuālas pārrunas ar studentiem, noskaidrojot studiju
pārtraukšanas cēloņus un meklējot individuālus risinājumus.
Pamatnostādnēs ir iekļauts pasākums (rīcības virziens 3.4.), kas
paredz informatīva atbalsta sniegšanu skolēniem motivācijas
uzlabošanai dabaszinātņu apguvē, līdz ar to eksakto zinātņu
1.kursa studenti būs labāk sagatavoti un samazināsies
atbirums.
Sākot ar 2014.gadu, tiek plānots palielināt STEM studiju
programmas vienas budžeta studiju vietas finansējumu, tādējādi
veicinot finansējuma apmēra palielināšanos STEM studiju
programmās, kas veicinātu studijas pārtraukušo studentu skaita
samazināšanos.
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots sniegt
atbalstu karjeras attīstības pasākumu īstenošanai, t.sk. AII,
sadarbībā ar darba devējiem izglītības programmu nepabeigušo
skaita samazināšanai.
Papildus saskaņā ar vienošanos, ko IZM slēdz ar valsts
augstskolām un koledžām, katra kalendārā gada sākumā valsts
dibinātās AII sniedz ziņas par studiju vietu, kuras finansē no
valsts budžeta, faktisko izpildi (budžeta vietu faktiskais
aizpildījums pret plānoto), kā arī ziņas par faktiski sagatavoto
speciālistu skaitu (grādu/kvalifikāciju ieguvušie salīdzinājumā
ar plānoto). Studiju vietu un speciālistu neizpildes gadījumā
iestādes sniedz pamatojumu, kādēļ students pārtraucis studijas
vai nav ieguvis grādu/ kvalifikāciju. Līdz ar to studentu
"atbirums" budžeta vietās tiek analizēts detalizētāk,
identificējot apstākļus, kas radījis atbirumu.
Kopš 2014.gada, konsolidējot augstākās izglītības datus,
veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, tiek plānots
īstenot sistemātisku studentu "atbiruma" analīzi,
saistot šo informāciju ar AII akreditācijas datiem (studiju
programmu kvalitāti). Plānots veidot arī atbirušo studentu
profilu, nosakot "atbirušo" studentu vecumu, dzimumu,
iepriekšējo izglītību u.c. faktorus, lai identificētu potenciālā
atbiruma riska grupas.
Pasākumi, lai veicinātu inovatīvu
saturu un programmu attīstību
Eiropas Sociālā fonda projekts "Augstākās izglītības
studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes
paaugstināšanai" (vienošanās:
Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) sniedza
rekomendācijas un analīzi par studiju virzieniem, to pilnveidi,
uzlabošanu un attīstību, kā arī konsolidāciju un slēgšanu.
Ziņojumā "Augstākās izglītības studiju programmu
izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir
veikta arī datu analīze par studiju programmu eksportspēju,
studiju programmās studējošo kopējo noslodzi, doktorantūras
studiju programmām, kā arī augstākās izglītības iestāžu saistību
ar reģioniem.
Inovatīvu studiju programmu un satura izstrādei būtu
nepieciešama labās prakses pārņemšana, piemēram, studiju procesu
organizācijai un vadībai, ārvalstu mācībspēku piesaistei, kā arī
un atbalsts modernu materiālu izstrādei un uzlabošanai.
Kopīgo doktorantūras programmu un programmu ES valodās
izveides procesā veiks uzraudzības pasākumus, lai veicinātu
inovatīvu studiju programmu un satura izstrādi. Izmantojot ES
fondu līdzekļus nākamajā plānošanas periodā tiks sniegts atbalsts
inovatīvu, kopīgu, t.sk. starpdisciplināru, studiju programmu
izstrāde.
Augstākās izglītības studiju virzienu izvērtēšana notiek
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk.
eksperti vērtē augstskolas informatīvo bāzi, materiālo un
tehnisko nodrošinājumu, t.sk. IKT aprīkojumu, akadēmiskā
personāla kvalifikāciju. Līdz ar to augstākās izglītības studiju
virzienu akreditācijas lēmumos ir norādīti trūkumi un
rekomendācijas, kas AII ir jānovērš līdz akreditācijas termiņa
beigām/nākamajam akreditācijas procesam, t.sk. par IKT
izmantošanu mācību procesā.
Vairākas augstskolas studiju programmās īsteno studiju kursus
e-studiju formā, samērā plaši studiju procesā izmanto e-studiju
platformu Moodle. Augstākās izglītības iestāžu digitālās
apmācības aprīkojums un infrastruktūra ir atšķirīga - vairākās
AII jau plaši lieto multimediju iekārtas un IKT, citās šis
aprīkojums vēl ir pilnveidojams.
Kopumā Latvijas AII ir jāpaplašina IKT izmantošana studiju
procesā un jāievieš vairāk izstrādātu e-studiju kursu. Nozīmīgs
jautājums ir personāla, īpaši mācībspēku, apmācība digitālo rīku
izmantošanā mācību procesā.
Studentu centrēta izglītība ir viena no Boloņas procesa tēmām,
tā Latvijā ir aplūkota vairākos darbsemināros un konferencēs,
kuros piedalījās AII pārstāvji. Latvijas pārstāvji 2009.gadā
piedalījās Lēvenes (Beļģija) Boloņas procesa ministru konferencē,
kur viena no tēmām bija studentu centrēta izglītība.
Pasākumi, lai paaugstinātu
nodarbinātību un uzņēmējdarbību
2011.gada 19.aprīlī IZM, RP, AIP, LDDK, LBAS un LSA parakstīja
Vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai
pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Vienošanās paredz
prakses attīstību absolventu nodarbinātības un profesionālās
sagatavotības veicināšanai un nozaru ekspertu padomju
iesaistīšanu. 2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja
sadarbības memorandu.
Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu
plāna laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada
31.decembrim ietvaros plānots nodrošināt lielāku prakses
pieejamību studentiem, palielinot darba devēju lomu un motivāciju
kvalitatīvas prakses nodrošināšanā, tādējādi sniedzot studentiem
praktiskās iemaņas specialitātē, kas ļauj tiem veiksmīgāk
iekļauties darba tirgū.
Vienlaikus norādām, ka 40000 no Latvijā augstākās izglītības
iestādēs studējošajiem (kopā 90 tūkstoši studentu), ir
reģistrējušies portālā prakse.lv, kur uzņēmēji atrod
praktikantus un studenti prakses vietas. Portāls darbojas piecus
gadus.
Normatīvo aktu prasības jau šobrīd paredz transversālo
prasmju iekļaušanu studiju programmās un pasākumu ieviešanu, kas
vērsti uz studiju procesa un metožu uzlabošanu.
Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt iespēju veicināt un
attīstīt augstskolu biznesa inkubatorus, lai veicinātu mācību
pētījumus un pieredzes ieguvi.
Latvijā darbojas vairāki biznesa inkubatori: pilnsabiedrība
"Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators", radošā
biznesa inkubators "Creative Andrejsala" (SIA "
HUB Riga"), nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju
parks", SIA "Kurzemes Biznesa inkubators", kas
darbojas Liepājā, Kuldīgā un Saldū, Latgales biznesa inkubators
"Ideju Viesnīca", biedrība "Biznesa inkubators
Cēsis", Zemgales pilnsabiedrība "JIC Biznesa
inkubators" un vairāki no inkubatoriem cieši sadarbojas ar
AII, piedāvājot kursus biznesa plāna izstrādāšanai un sniedzot
plašu informāciju par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību biznesa
inkubatorā. Vairākas augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar
LIAA un/ vai biznesa inkubatoriem ir īstenojušas apmācību
semināru programmu "Uzņēmējs 5 dienās".
Augstskolas ir iesaistījušās arī citās programmās un
pasākumos, kas veicina uzņēmējdarbības prasmju attīstību,
piemēram, dažādos biznesa plānu konkursos. Karjeras dienās,
notiek dažādi semināri un lekcijas. Vairākās AII studentiem, kas
nestudē uzņēmējdarbību un vadībzinātni, piedāvā brīvās izvēles
kursu uzņēmējdarbības pamatos.
Ar dzimumu saistīto atšķirību
samazināšana
Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348
"Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un
zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību"
augstskolas un koledžas iesniedz informāciju par studējošajiem,
norādot dzimuma proporciju studiju virzienos studiju programmu
griezumā, kā arī akadēmiskā un administratīvā personāla dzimumu
proporciju. Minētā informācija tiek analizēta, lai noteiktu
dzimumu proporcijas studiju virzienos un specialitātēs un plānotu
nepieciešamo instrumentu izmantošanu dzimumu līdzsvara
nodrošināšanai.
2011./2012.mācību gadā profesionālās vidējās izglītības
iestādes absolvēja 42% vīriešu, vispārējās vidējās izglītības
iestādēs absolventu-vīriešu īpatsvars bija 46%.
81% no augstskolās pamatstudijās uzņemto studentu skaita
2012./2013.akadēmiskajā gadā bija vispārējā vidējā izglītība un
tikai 12% − vidējā profesionālā.
Latvijā raksturīgs gan kopumā diezgan proporcionāls studējošo
dzimumu līdzsvars, dažādās programmās, t.sk. inženierzinātņu un
uzņēmējdarbības programmās. 2011./2012.akadēmiskajā gadā studēja
60% sieviešu un 40% vīriešu. Minēto tendenci nosaka dzimumu
proporcijas nelīdzsvarotība vidējās izglītība pakāpē un kopējās
darba tirgus un sociālekonomiskās iezīmes valstī.
Plānotā karjeras attīstības atbalsta ietvaros tiks īstenoti
pasākumi, t.sk. pasākumi, lai mazinātu stereotipus par profesiju
piemērotību.
Eiropas
struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā augstākās izglītības
kvalitātes paaugstināšanai
Identifikators
Nosaukums
Kopējais
finansējums, LVL
Apakšaktivitātes informācija
1.1.2.1.1.apakšaktivitāte
Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai
7 804 604,00
Līdz 2012.gada 31.decembrim ESF atbalstu maģistrantūras
studijām ir saņēmuši 1 746 maģistrantūras studenti, t.i.,
5% (33 389) no valstī kopējā 2012./2013.akadēmiskajā gadā
studējošo maģistrantu skaita prioritārajās jomās.
Vienlaikus maģistra grādu ieguvušo skaits 2011.gadā (1 352
maģistri) ir palielinājies par 4%, salīdzinot ar 2010.gadu
(1 299 maģistri). Palielinājies arī doktorantūrā studējošo
skaits prioritārajās jomās: 2010.gadā 810 doktorantu,
2011.gadā - 867.
1.1.2.1.2.apakšaktivitāte
Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai
34 695 181,00
ESF atbalstu doktorantūras studijām ir saņēmuši 1773
doktorantūrā studējošie, t.i., 87% no doktorantu skaita
2007./2008.akadēmiskajā gadā. Vienlaikus augstskolu
akadēmiskajam personālam pievienojas jauni doktori, kuri
iekļaujas studiju un pētniecības darbā.
1.1.2.2.1.apakšaktivitāte
Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un
akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana
1 001 495,00
Izvērtēti visi 28 apstiprinātie augstākās izglītības
studiju virzieni. Izvērtētas 860 programmas (projektā bija
plānots izvērtēt 651 studiju programmu). Rezultāts
skaidrojams ar augstāko izglītības iestāžu ieinteresētību
un atbalstu.
3.1.2.1.1.apakšaktivitāte
AII telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu
kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības
programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem
traucējumiem
85 374 366,00
Visās valstī esošajās AII, kas īsteno prioritārās
programmas, modernizēs infrastruktūru un mācību aprīkojumu.
Šobrīd ir modernizētas 14 AII, t.i., 45% no kopējā
augstākās izglītības iestāžu skaita (31), kas īsteno
prioritārās programmas.
Turpmākās aktivitātes nosacījuma
izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis
Turpmākā plānošanas perioda ietvaros augstākās izglītības
kvalitātes un pieejamības attīstības tiek plānota trijos
prioritārajos virzienos:
- studiju un zinātniskās darbības kvalitātes
paaugstināšana;
- augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija un
efektīva resursu izmantošana;
- augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un
starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.
Turpmākajos gados augstākajā izglītībā plānots nostiprināt
darba devēju ietekmi augstskolu un koledžu darbības pārvaldībā,
kā arī stiprināt sociālo partneru tiesisko lomu valsts budžeta
līdzekļu sadalē atbilstoši darba tirgus prognozēm un sabiedrības
attīstības interesēm. Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar
EM (EM darba tirgus un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas),
nodrošināt efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības
prioritāšu pozicionēšanu.
Ņemot vērā pamatnostādņu 1.nodaļā minētos riskus un politisko
uzstādījumu, augstākās izglītības institucionālo tīklu
pilnveidos, koncentrējot resursus ne tikai saturiski, bet arī
teritoriāli. Novēršot augtākās izglītības programmu
sadrumstalotību, plānots turpināt veicināt atbalstu prioritāro
nozaru studijām un konsolidētam doktorantūras īstenošanas
modelim. Izmaiņas iecerēts veikt, pamatojoties uz virkni
politikas ietekmes pētījumiem, ko sadarbībā ar sociālo un
politikas zinātņu ekspertiem plānots īstenot tuvāko gadu
laikā.
IZM saskata, ka augstākās izglītības sektorā ļoti būtiska
prioritāte nākamajos septiņos gados ir visu veidu starptautiskā
sadarbība gan studiju satura īstenošanā visos ciklos, gan
cilvēkresursu mobilitātē. Pastiprināti ir jāattīsta ārvalstu
studentiem un mācībspēkiem pievilcīga studiju vide, kas saistīta
pamatā ar studiju satura pieejamību svešvalodās, tālmācības
risinājumu plašāku izmantošanu un atbilstošu tiesisko bāzi.
Atbalsts plānots minētās sadarbības īstenošanai visās
augstskolās, īpaši tiek akcentētas doktora studiju ietvaros
īstenotās aktivitātes sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Plānots
izstrādāt līdz 2020.gadam kopīgu doktorantūras programmu sistēmu
zinātnes nozarē, t.sk. kopīgu doktorantūras skolu veidošanu ar
vienotu studējošo uzņemšanu tajā.
Lai nodrošinātu zināmu investīciju līdzsvaru un attīstības
ilgtspēju, plānots ES fondu līdzfinansējuma ietvaros arī
modernizēt materiālo un tehnisko bāzi AII un koledžās. Tomēr
jāuzsver, ka investīciju prioritāte ir efektīva resursu
koncentrācija, kas tieši saistīta ar institucionālo
konsolidāciju. Līdz ar to AII tīkla optimizācijai līdz 2020.gadam
tiks sniegts atbalsts arī ar ES fondu investīcijām. Valsts un ES
finanšu līdzekļu atbalsts ir tieši saistīts ar kvalitātes vadības
vai institucionālās izcilības modeļu īstenošanu augstskolās. Lai
novērstu investīciju sadrumstalotību un efektīvāk sasniegtu
makroekonomiskos rādītājus, plānots īstenot zinātnisko institūtu
un augstskolu ciešāku sadarbību pamatstudiju un augstākā līmeņa
studiju īstenošanā. Šādā gadījumā palielinātos zinātnisko
institūtu tiesiskās un praktiskās iespējas īstenot arī doktora
studijas.
Ņemot vērā budžeta programmas 80.00.00 "Eiropas
Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības projektu un pasākumu īstenošana" finanšu līdzekļu
pieejamību un ES prioritātes mācību mobilitātē, plānotais
atbalsts nākamajā plānošanas periodā tiks novirzīts
starptautiskajai mobilitātei profesionālās augstākās izglītības
programmās.
Kopējās IZM stratēģiskās prioritātes visam plānošanas periodam
ir ietvertas pamatnostādņu 1.3.nodaļā un tuvākajā termiņā
(2014.gads) plānotās aktivitātes augstākās izglītības sistēmas
attīstībai ir detalizēti izklāstītas Augstākās izglītības un
zinātnes attīstības pasākumu plānā laika posmam no 2013.gada
1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim.
Nosacījuma izpildei pamatnostādņu
rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi
Rīcība virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla
motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"
ietvaros paredzēta Latvijas akadēmiskā personāla kapacitātes
stiprināšana, kā arī ārvalstu mācībspēku piesaiste. Mācībspēku
pilnveidotās prasmes un starptautiskais profils veicinās
studējošo interesi par mācību saturu un uzlabos studiju
rezultātus.
Rīcības virziens 1.3."21.gs. atbilstošas izglītības vides
un izglītības procesa nodrošināšana" ietver materiālās un
tehniskās bāzes uzlabošanu augstākajā izglītībā. Moderno
tehnoloģiju pieejamība paaugstinās augstākās izglītības
pievilcību audzēkņu vērtējumā un veicinās līdzdalību tajā.
Papildus tiks sekmēta augstākās izglītības mācību metožu
efektivitāte un 21. gs aktuālo prasmju pastiprināta apguve,
izrietoši vairojot absolventu konkurētspēju un nodarbinātību.
Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas
attīstība un pakalpojumu pieejamība" sekmēs mērķtiecīgu
turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši prasmēm,
zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju
darba tirgū.
Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmas pilnveide" ietvaros paredzēts atbalsts arī
starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības
kvalitātes nodrošināšanas institūcijas izveidei. Paredzēts
izstrādāt koncepciju, kurā būs noteikti augstākās izglītības
kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības principi. Šī rīcības
virziena ietvaros tiks pilnveidota arī VIIS (t.sk. sistēmas
sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu izglītību),
tiks nodrošināta izglītojamo ar invaliditāti uzskaite vispārējās
izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības
iestādēs, kā arī tiks izveidota vienota datubāze par pieaugušo
izglītības īstenošanu.
Rīcības virziens 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu
pārvaldība" paredz jauna augstākās izglītības finansēšanas
modeļa izstrādi un ieviešanu, kas nodrošinās visiem pieejamu
kvalitatīvu augstāko izglītību, tās atbilstību darba tirgus
prasībām, stiprinās saikni ar zinātni un pētniecību, kā arī
novērsīs budžeta līdzekļu sadrumstalotību. Īstenotie pasākumi
ļaus stiprināt augstākās izglītības pārvaldību, ļaus paaugstināt
studiju un zinātniskās darbības kvalitāti, kā arī panākt
augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidāciju un
efektīvu resursu izmantošanu.
Rīcības virziens 3.4."Izglītības starptautiskā
konkurētspēja" ietver atbalsta nodrošināšanu augstākās
izglītības studiju programmu starptautiskajai akreditācijai un
publicitātei. Plānots sniegt atbalstu starptautisku kopīgo
maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu izveidi un
īstenošanu, nodrošinot kvalitatīvu programmu pieejamību
svešvalodās. Īstenotie pasākumi paaugstinās augstākās izglītības
nozares prestižu kā Latvijā, tā ārvalstīs, un tas savukārt sekmēs
tās konkurētspējas pieaugumu. Prestižā un konkurētspējīgā
izglītībā iesaistītie būs augsti motivēti izciliem sasniegumiem,
kas vairos nodarbinātības izredzes, kā arī personisko
labklājību.
Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot
atbalstāmas darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču
samazināšanai.
Mūžizglītības sistēma
Jau 2007.gadā uzsāktas darbības pieaugušo izglītības sistēmas
ieviešanai, un līdz 2013.gadam īstenoti dažādi pasākumi, kas
vērsti uz mūžizglītības pieejamības sekmēšanu un tās satura
izstrādi. Šo pasākumu ietekmē ir palielinājies mūžizglītībā
iesaistīto personu skaits, 2012.gadā sasniedzot 7%. Tomēr
Latvijas rādītāji vēl joprojām nesasniedz vidējos ES ─ 9%. Šī
iemesla dēļ nākamajā plānošanas periodā mūžizglītības
veicināšanai ir ierādīta nozīmīga loma ar mērķi sasniegt
mūžizglītībā iesaistīto personu īpatsvara palielinājumu līdz 15%.
Šādā kontekstā pamatnostādņu ietvaros īstenos pasākumus, kas
atbalsta mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu, nodrošina
prasmju pilnveidošanu un paplašina mūžizglītības pieejamību.
Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības
pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,
iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās
piederības, funkcionāliem traucējumiem utt., kā arī veidot
pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot
saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (t.sk.
finanšu) pārvaldi.
Nepieciešams izveidot vienotu augstākās izglītības
informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī izveidot AII absolventu
darba gaitu monitoringa sistēmu, lai iegūtu informāciju pamatotu
lēmumu pieņemšanai.
Lai sekmētu mūžizglītības sistēmas attīstību Latvijā, veikti
šādi nozīmīgi pasākumi:
1) īstenoti uzdevumi saskaņā ar Mūžizglītības politikas
pamatnostādnēm 2007.- 2013.gadam;
2) pieaugušo izglītības glosārija apstiprināšana Latvijas
Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā;
3) apkopota un publicēta pašvaldību sniegtā informāciju par
pieaugušo neformālās izglītības finansēšanu Latvijas
reģionos;
4) noteikta kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības
sistēmas apgūto profesionālo kompetenci;
5) pieņemti iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē
sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi;
6) noteikta grādu un profesionālo kvalifikāciju
pielīdzināšanas kārtība;
7) nodrošinātas karjeras konsultācijas vairāk kā 50 tūkstošiem
personu;
8) norit nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrādes
process un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju
struktūrai;
9) nodrošināta visaptveroša pedagogu un akadēmiskā personāla
kompetenču pilnveide;
10) sniegtas tālākizglītības iespējas dažādām sociālām grupām
- jauniešiem, sociālajiem darbiniekiem, bilingvālo mācību
pedagogiem u.c.;
11) uzsākts darbs grozījumu izdarīšanai Profesionālās
izglītības likumā MK apstiprinātās koncepcijas
"Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un
sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes
nodrošināšanā" ietvaros.
Valsts vai reģionālais stratēģiskās
politikas ietvars
2007.gada 23.februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par
Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam"
tika apstiprinātas "Mūžizglītības politikas pamatnostādnes
2007.-2013.gadam" (turpmāk - Mūžizglītības pamatnostādnes) -
pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas
attīstības jomā. Mūžizglītības pamatnostādnēs uzsvērta pieaugušo
izglītība.
Ir uzsākts darbs vienotas izglītības sistēmas izveidei, lai
sekmētu visu izglītības posmu un formu sasaisti, nodrošinot
cilvēkiem iespējas mācīties katrā dzīves posmā, visās dzīves
jomās neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās
izglītības, dzīvesvietas, etniskās piederības, ienākuma līmeņa,
funkcionāliem traucējumiem.
Sagatavots informatīvais ziņojums par Mūžizglītības
pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011. un 2012.gadā. Tā secinājumi
ietverti pamatnostādņu izstrādē.
IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana
pieaugušo izglītības jomā" ietvaros tiek izstrādāts
mūžizglītības modelis, ietverot tajā pieaugušo izglītības
politikas veidošanu un pārraudzību, funkciju sadalījumu un
finansēšanas plānošanu un sadales kārtību. Tiek izveidota
visaptveroša un savstarpēji salīdzināma datu sistēma par visiem
pieaugušo izglītības aspektiem − kā nepieciešamība faktos
balstītas politikas izstrādei. Tas būs uz neatkarīgu zināšanu
apguvēju vērsts, daudzšķautņains pārvaldības modelis, lietderīgāk
un efektīvāk izmantots finansējums, organizēta sadarbība ar darba
devējiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī
pieaugušo izglītības jautājumu izpētes pastiprināšana.
Projekta tiešā mērķa grupa ir vecuma grupas 25-64 gadi
Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (nav pamata vai
vidējās izglītības). Projekta mērķi ir:
- sekmēt sadarbību un nodrošināt vienotu
koordināciju/informācijas apmaiņu starp augstskolām, privātajiem
partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar
mērķi palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri
savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un
kvalifikāciju;
- sekmēt stabilu un ilgtspējīgu kultūras un izglītības sektoru
sadarbību, kas ļautu ilgtermiņā nodrošināt kultūras institūciju
kultūrizglītības piedāvājuma pieejamību formālās un neformālās
izglītības procesā;
- veicināt ieinteresēto pušu diskusiju par mūžizglītības
problēmām Latvijā, kā arī apmainīties viedokļiem un izstrādāt
priekšlikumus problēmu risināšanai;
- izplatīt informāciju iedzīvotāju vidū par šā brīža
izglītības iespējām Latvijā un personas ieguvumiem no
kvalifikācijas celšanas.
Pasākumi, lai atbalstītu
mūžizglītības attīstību un saistītos pakalpojumus
Nodrošināts izglītības un apmācības piedāvājuma elastīgums un
atbilstība darba tirgus prasībām.
Saistībā ar mūžizglītības attīstību šobrīd Latvijā pieejami
četri būtiski kompensējoši pasākumi, lai vērtētu izglītību, kas
iegūta dažādos izglītības veidos un pakāpēs.
Vispārējās izglītības īstenošanas ietvaros personai ir
tiesības būt uzņemtai izglītības iestādē kā eksternim (persona,
kas pašizglītības veidā apgūst valsts vispārējās izglītības
standartu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes un kārto
pārbaudījumus gada vērtējuma iegūšanai kādā mācību priekšmetā vai
izglītības dokumenta iegūšanai) vispārējās pamatizglītības (no 18
gadu vecuma) vai vispārējās vidējās izglītības ieguvei.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto
personām piedāvāta iespēja atzīt ārpus formālās izglītības
sistēmas apgūtās profesionālās kompetences profesionālajai
kvalifikācijai. Profesionālo kompetenci novērtē akreditēta
izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam IKVD ir
deleģējis veikt šo uzdevumu. Profesionālo kompetenci novērtē
profesionālās kvalifikācijas eksāmenā. Pretendentam, kurš saņēmis
pietiekamu vērtējumu, izsniedz valsts atzītu pirmā, otrā vai
trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. IKVD veido un
uztur datubāzi par personām, kuras saņēmušas valsts atzītu
profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
Saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" citu valstu
rezidentiem ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt Latvijā
reglamentētā profesijā. Šādā gadījumā tiek nodrošināta ārvalstīs
iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā. AIC pieņem
dokumentus, sagatavo savu vērtējumu un nosūta izziņu
institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
apliecību konkrētajā profesijā. Institūcija, kas izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pieņem lēmumu
par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, daļēju atzīšanu vai
neatzīšanu. Lēmums jāpieņem triju mēnešu laikā (ES valstu
ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm,
zobārstiem, arhitektiem) vai četru mēnešu laikā (pārējiem) kopš
visu dokumentu iesniegšanas informācijas institūcijā.
Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto personai ir
tiesības uz ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī
ārvalstīs iegūtos akadēmisko grādus apliecinošu dokumentu
atzīšanu Latvijā. Attiecīgo ekspertīzi veic, pamatojoties uz
izglītības dokumentu vai akadēmiskos grādus apliecinošo dokumentu
īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju,
darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. AIC veic
izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības
iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. AIC
izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības
dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var tikt pielīdzināts.
Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši.
Lai sasniegtu izglītību priekšlaicīgi pametušo iedzīvotāju
īpatsvara samazināšanas ES un Latvijas mērķi, ir nepieciešami gan
preventīvie (piemēram, individualizētas pieejas nodrošināšana,
izglītības satura uzlabošana un izglītības iestāžu modernizācija,
vecāku un izglītības iestāžu sadarbības stiprināšana), gan
kompensējošie mehānismi (otrās izglītības iespējas nodrošināšana,
ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšanas
sistēmas izveide, īpaši pieaugušajiem). ES kopš 2002.gada par 1,8
procentpunktiem palielinājās to personu (vecuma grupā 25-64 gadi)
īpatsvars, kuri piedalās mācīšanās procesā. Latvijā, kaut arī
īstenoti vairāki aktīvie pasākumi, šis rādītājs attiecīgajā
periodā samazinājās par 0,3 procentpunktiem, 2011.gadā ─ 5,0%,
savukārt 2012.gadā bija 7,0%.
Informatīvajā ziņojumā "Par Izglītības un zinātnes
ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu
pārņemšanu pašvaldību padotībā" (MK 2013.gada 2.jūlija sēdes
prot.Nr.37, 43.§) ir iekļauti aprēķini par pieaugušo
izglītību.
1.tabula [287] Mērķa sasniegšanas
rādītājs
Bāzes
vērtība (2011.)
2014.
2017.
2020.
2030.
[288] Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars
25-64 gadu vecumā
5,0%
7%
9,5%
15%
34%
Avots: Latvijas
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Profesionālās izglītības iestādes iesaistās pieaugušo
izglītošanā, dodot iespēju pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību
un profesionālo pieredzi iegūt noteikta līmeņa profesionālo
kvalifikāciju, kā arī personām neatkarīgi no vecuma un
iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apgūt
darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās
zināšanas un prasmes, tomēr profesionālās izglītības iestāžu
iesaiste pieaugušo izglītošanā nav pietiekama. Ir skaidrs, ka
profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās
pilnveides izglītības programmas apguvušo izglītojamo skaits
profesionālās izglītības iestādēs nav pietiekams.
Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu, kurā noteikts, ka no
2015.gada 1.janvāra jānodrošina atbalsts darba devējiem
darbinieku papildu izglītošanā, tiek izstrādāts MK noteikumu
projekts "Atbalsts darba devējiem darbinieku
izglītošanai", kurā paredzētas trīs atbalstāmās jomas
formālajai izglītībai (nav pieejams finansējums):
1) obligātā joma, kas jānodrošina darba devējiem (valsts
noteiktās specializācijas - ugunsdrošība, darba aizsardzība
utt.);
2) Latvijā neapgūstamās profesijas;
3) darbinieka kompetenču pilnveide atbilstoši darba devēja
vajadzībām, tai skaitā pēc paša darbinieka izvēles.
Papildus pieaugušo dalības palielināšanai izglītībā Latvija ir
apņēmusies arī samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo to
iedzīvotāju (vecuma grupā 18-24 gadi) skaitu, kuriem nav vidējās
izglītības un kas neturpina mācīties, īpatsvaru līdz 13,4% (ES
mērķis - mazāk par 10%). Salīdzinot ar 2010.gadu, 2012.gadā skolu
nepabeigušo skolēnu īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi
samazinājies no 13,3% līdz 10,5%; šis rādītājs ir labāks par
vidējo ES rādītāju (12,8%). Visizplatītākie iemesli, kādēļ tiek
pārtrauktas mācības, ir ģimenes sociālekonomiskie apstākļi,
motivācijas trūkums, mācīšanās grūtības, vienaudžu ietekme,
skolas resursi, nepietiekama vecāku un skolas
sadarbība.70
2.tabula
Izglītību priekšlaicīgi pametušo
(vecuma grupā 18-24 gadi), kuriem nav vidējās izglītības,
īpatsvars, %
Valsts
2002.
2003.
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
2010.
2011.
2012.
2020.*
ES
17,0
16,6
16,1
15,8
15,5
15,1
14,9
14,4
14
13,5
12,8
10
LV
16, 9
18,0
14,7%
14,4%
14,8
15,1
15,5
13,9
13,3
11,6
10,5
13,4
Avots:
Eurostat
2012.gada ceturtajā ceturksnī kopējais iedzīvotāju (vecuma
grupa 18-24 gadi) skaits bija 194,8 tūkstoši, tostarp 55,9
tūkstošie iedzīvotāju bija bez vidējās izglītības. 23,2 tūkstoši
iedzīvotāju (vecuma grupa 18-24 gadi) bez vidējās izglītības
neturpināja mācības71.
2012.gadā IZM apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par
pieaugušo neformālo izglītību Latvijas reģionos 2012.gadā.
Atsaucoties uz informācijas pieprasījumu, 81 pašvaldība sniedza
datus par teritorijā īstenoto pieaugušo neformālo izglītību, tās
finansēšanas apmēru un modeli. Apkopojot informāciju, konstatēts,
ka ekonomiskās krīzes situācijā pašvaldības vadītāji bieži pieņem
lēmumus par pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu par labu citām
neatliekamām darbībām, nevis ieguldījumiem cilvēkkapitāla
attīstībai.
Tomēr vairākas pašvaldības veicina pieaugušo izglītības
attīstību savā teritorijā, dažādos veidos atbalstot tās
īstenošanu: 1) finansējot vai līdzfinansējot teritorijā esošas
iestādes (pieaugušo izglītības centrus, tautas skolas, kultūras
centrus, vispārējās izglītības iestādes u.c.), kas īsteno
pieaugušo neformālo izglītību; 2) nodrošinot telpas vai
piedāvājot atlaides telpu īrei pieaugušo neformālās izglītības
programmu īstenošanai; 3) īsteno vai līdzfinansē ārvalstu finanšu
instrumentu projektus, kuri vērsti uz pieaugušo neformālās
izglītības īstenošanu un attīstību; 4) piedāvā dotācijas NVO,
kuras nodrošina pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.
Informatīvajā ziņojumā par Mūžizglītības pamatnostādņu
īstenošanas gaitu 2011.gadā un 2012.gadā norādīts, ka IZM un VIAA
organizēja piecas Karjeras attīstības atbalsta sadarbības padomes
sēdes; veica Latvijas saistību izpildi EK konsultāciju un
informācijas centru tīklā Euroguidance, uzturēja
informatīvo e-resursu "Studiju ceļvedis Eiropā",
aktualizēja informāciju par izglītības iespējām Latvijā EK
portālā PLOTEUS (http:ec.europa.eu/ploteus), nodrošinot
datu savietošanu ar Nacionālo izglītības iespēju datubāzi NIID.LV
un portālu StudyinLatvia.lv (http://www.studyinlatvia.lv);
2011.gadā organizēja vienu nacionālo konferenci "Jaunatne
kustībā: izglītība - pieredze - nodarbināmība" (dalībnieku
skaits - 220); nodrošināja EK atbalstītajā starpvalstu projekta
"Eiropas mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls"
(EMKAPT) nacionālo koordināciju; uzturēja nacionālo izglītības
iespēju datubāzi NIID.LV, apkopojot informāciju par 1990
izglītības iestādēm (13000 izglītības programmu). Izmantojot
NIID.LV datu bāzi, ir izveidots un tiek uzturēts portāls
StudyInLatvia; organizēti informatīvie un mācību semināri
pedagogiem un karjeras atbalsta speciālistiem
vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās (semināru
dalībnieku skaits 2011.gadā - 579, 2012.gadā - 437); 2012.gadā
organizēja pasākumu "Karjeras nedēļa" (dalībnieku
(skolēnu) skaits - 9000); izdeva virkni publikāciju karjeras
atbalsta speciālistiem (viena grāmata un 11 e-publikāciju);
izstrādāja interaktīvo e-līdzekli (http://brauktvainebraukt.lv)
(uzdevumu komplekts/ieteikumi tiem, kuri dodas uz ārvalstīm
studiju nolūkā); izveidoja mājaslapu "Profesiju
pasaule", kas iepazīstina jauniešus ar profesiju
daudzveidību un sniedz informāciju par darba saturu un prasībām
šajās profesijās strādājošajiem; sadarbojās ar 10 reģionālajām
bibliotēkām (Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā,
Rēzeknē, Saldū, Tukumā, Valmierā un Ventspilī), nodrošinot
informāciju reģionos par izglītības iespējām Latvijā un Eiropā;
nodrošināja dalību izstādē "Skola 2011", "Skola
2012", "Darbs un karjera 2011", "Darbs Expo
2012".
Izvērtējot karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, vispārējās
izglītības iestādēs īsteno visu veidu pasākumus, bet jauniešiem
tie ir pieejami fragmentāri un dažādos līmeņos - no atsevišķu
informatīvu pasākumu īstenošanas līdz pilnam atbalsta ciklam
(karjeras informācija, karjeras izglītība, karjeras
konsultēšana). Līdz ar to karjeras atbalsta funkciju īstenošanā
ne vienmēr ir piesaistīti kvalificēti speciālisti. Vēlamo
rezultātu sasniegšanai karjeras atbalsts jānodrošina visās klasēs
pēctecīgi, īpaši 9. un 12.klasē, kad jāpieņem lēmums par turpmāko
izglītošanos.
IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana
pieaugušo izglītības jomā" ietvaros laika posmā no 2013.gada
septembra līdz 2014.gada aprīlim paredzēti seši diskusiju forumu
temati, par kuriem līdz 2014.gada maijam tiks izstrādāti izvērsti
analītiskie ziņojumi:
- Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās
pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā;
- karjeras attīstības atbalsts un motivācijas mācīties
veicināšana pieaugušajiem;
- pieaugušo izglītības resursi jauniešu bezdarba
mazināšanai;
- pieaugušo izglītības piedāvājums un pieprasījums;
- pieaugušo izglītības kvalitāte un tās nodrošinājums;
- mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma.
Minēto ziņojumu secinājumus ņems vērā, plānojot mūžizglītības
sistēmas attīstības un pakalpojumu pieejamības atbalsta
pasākumus. Ziņojumu ietvaros plānotas statistiski reprezentatīvas
intervijas/aptaujas ar iesaistītajām pusēm, datu un normatīvo
aktu analīze, politikas iniciatīvu priekšlikumu un rekomendāciju
izstrāde. Plānots apzināt un izvērtēt informālās izglītības
piedāvājumu (bibliotēkas, muzeji, lielveikali, sabiedriskie
pasākumi, masu mediji u.c.) kā resursu karjeras atbalstam un
motivācijas mācīties veicināšanai, sniegt ieteikumus šī resursa
pilnvērtīgākai izmantošanai, kā arī plānots piedāvāt dažādus
labās prakses piemērus mūžizglītības sistēmas attīstībai. Līdz
2010.gada martam fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav
valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, lai uzsāktu
pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanu, bija
nepieciešama pašvaldības licence. Lai samazinātu administratīvo
slogu privātajām izglītības iestādēm un nodrošinātu vienādas
iespējas pieaugušo neformālās izglītības īstenošanai, 2010.gada
martā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, paredzot
arī privātajām izglītības iestādēm tiesības īstenot pieaugušo
neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas.
Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un
profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina saskaņā ar
Profesionālās izglītības likumā noteikto un MK 2011.gada
22.februāra noteikumiem Nr.146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus
formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo
kompetenci".
Pamatojoties uz IKVD rīcībā esošo informāciju, līdz 2013.gada
27.septembrim ir noslēgti 400 deleģēšanas līgumi ar 40
profesionālās izglītības iestādēm. Ārpus formālās izglītības
sistēmas apgūto profesionālo kompetences novērtēšanu var veikt
vairāk kā 100 profesionālajām kvalifikācijām.
IKVD 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 "Ārpus
formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences
novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība" (saskaņoti ar IZM
2012.gada 2.aprīlī) precizē IKVD darbības un pilnvaras attiecībā
uz:
- profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas
pamatojuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu;
- profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanu
atbilstoši IKVD saņemtajam pretendenta iesniegumam.
Profesionālo kvalifikāciju ārpus formālās izglītības sistēmas
apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā ieguvušas
1007 personas:
- 2011.gadā - 35 personas;
- 2012.gadā - 400 personas (viena persona nokārtojusi divus
profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un ieguvusi divas
profesionālās kvalifikācijas);
- 2013.gadā (līdz 27.septembrim) - 572 personas (viena persona
nokārtojusi divus profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un
ieguvusi divas profesionālās kvalifikācijas).
IKVD ir sadarbības partneris ESF projektā "Nozaru
kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības
efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana". Projekta
ietvaros plānotais rezultāts paredzēja nodrošināt un apmaksāt
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 80 personām, novērtējot
ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās
kompetences. Pirmais iesniegums no personas, kura bija ieguvusi
profesionālās kvalifikācijas apliecību ārpus formālās izglītības
apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā un vēlējās
izmantot projekta ietvaros paredzēto iespēju par izdevumu
atmaksāšanu, IKVD tika reģistrēts 2011.gada 1.decembrī.
Ņemot vērā, ka esošajā periodā dati ir fragmentāri, ar
struktūrfondu atbalstu tiks izveidota vienota datubāze par
pieaugušo izglītību.
IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana
pieaugušo izglītības jomā" forumos ir apzināts mūžizglītības
pakalpojuma tīkls (aptuveni 40 pašvaldību pieaugušo un
mūžizglītības centri). Mūžizglītības pakalpojuma īstenošanai
plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, t.sk.
profesionālās izglītības kompetenču centri).
Ņemot vērā iepriekš teikto, ir pamats apgalvot, ka šobrīd:
- nodrošināta izglītības piedāvājuma pāreja uz mācību
rezultātos balstītu ietvarstruktūru;
- izveidota efektīvi funkcionējoša, uz darba tirgus
pieprasījumu balstīta profesionālās (sākotnējā izglītība un
tālākizglītība) izglītības sistēma;
- nodrošināts pieaugušo izglītības piedāvājums un
kvalitāte;
- nodrošināta vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu
teritoriālā pieejamība izglītojamajiem.
Mūžizglītības attīstība valsts un
reģionālās stratēģiskās politikas ietvaros
Pamatnostādņu ietvaros ir veikta mērķa grupu prioritarizēšana.
Tomēr jāuzsver, ka formālo, neformālo un informālo izglītību
iedzīvotāji var iegūt visa mūža garumā. Jaunatnes likuma
1.pantā ir noteikts, ka personas vecuma grupā no 13 gadiem līdz
25 gadiem ir jaunieši, līdz ar to izglītības kontekstā
iedzīvotājus 25 gadu vecumā var uzskatīt par pieaugušajiem.
Pamatnostādņu kontekstā pieaugušo izglītība var notikt arī līdz
25 gadu vecumam, piemēram, ja kādreiz priekšlaicīgi izglītību
pametusī persona atgriežas izglītības procesā (piemēram,
vakarskolā).
Nodrošinot visu līmeņu izglītības starpresoru koordināciju
mūžizglītības attīstībā, nolemts iesaistīt konsultatīvo padomi
"Izglītība visiem" (konsultatīvā padome), atjaunojot un
papildinot tās sastāvu. Saskaņā ar MK 2003.gada 16.septembra
noteikumu Nr.529 "Konsultatīvās padomes "Izglītība
visiem" nolikums" 3.punktu konsultatīvās padomes mērķis
ir veicināt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu,
pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko
organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai sekmētu:
- mūžizglītības attīstību Latvijā un izglītības pieejamību
visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, dzimuma,
etniskās piederības un ienākumu līmeņa;
- mazaizsargāto un sociāli atstumto iedzīvotāju integrāciju
sabiedrībā, piedāvājot daudzveidīgas mācīšanās iespējas,
paplašinātu mijiedarbību starp formālo un neformālo izglītību,
nodrošinot iedzīvotājiem mūžizglītības iespējas, sekmētu viņu
iekļaušanos sabiedrībā un konkurētspēju darba tirgū;
- iedzīvotāju pamatprasmju attīstību un spēju tās izmantot
atbilstoši indivīda un sabiedrības vajadzībām.
Īstenojot karjeras konsultācijas, LM sniedz atbalstu
bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajām personām
karjeras izvēlē, īstenojot grupu un individuālas konsultācijas,
testus (arī e-formātā), īsus mācību kursus par darba meklēšanas
un karjeras attīstības prasmēm.
Pasākumi, kas paplašina pieejamību
mūžizglītībai
Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienotā astoņu
līmeņu Eiropas atsauces sistēma, kuras mērķis ir veicināt
mūžizglītības principa attīstību un sekmēt iedzīvotāju
starpvalstu mobilitāti, kas norāda uz mācīšanās laikā apgūtajām
zināšanām, prasmēm un kompetenci.
Eiropā EKI veidošanas process uzsākts 2004.gadā. Apspriešanas
procesā piedalījās eksperti no 32 Eiropas valstīm, un 2008.gada
aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums
par EKI mūžizglītībai. Šajā ieteikumā aprakstīti EKI astoņi
līmeņi, un katram līmenim definēti mācību rezultātu apraksti -
zināšanas, prasmes un kompetence. 2011.gadā Latvija sagatavoja
pašvērtējuma ziņojumu "Latvijas izglītības sistēmas
piesaiste Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI),
mūžizglītībai un Eiropas augstākās izglītības telpas
kvalifikāciju ietvarstruktūrai", kas tika prezentēts Eiropas
Komisijas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras Konsultatīvajā
grupā 2011.gada 5.oktobrī. Ziņojums pieejams vietnē:
http://www.nki-latvija.lv. Latvijā darbojas Nacionālās
kvalifikāciju ietvarstruktūras (NKI) koordinācijas punkts,
2012.gadā tika pievienotas Nacionālā koordinācijas punkta
tīmekļvietnes (http://nki-latvija.lv vai http://nqf-latvia.lv).
Latvija ir nodrošinājusi, ka kopš 2013.gada 16.aprīļa augstāko
izglītību apliecinošos dokumentos norāda atsauci uz atbilstošo
NKI un EKI līmeni. NKI ir atsauču sistēma, kurā atbilstoši
līmeņiem ir sakārtotas valsts izglītības sistēmā piešķirtās
kvalifikācijas (ne tikai profesionālās). NKI struktūras uzbūve un
funkcijas veido, pamatojoties uz EKI un ņemot vērā nacionālās
izglītības tradīcijas un kontekstu.
Tiek atzīta profesionālā kvalifikācija ārpus formālās
izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences
novērtēšanas ceļā (sk. iepriekš). Ir organizēts informatīvais
seminārs "Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās
profesionālās kompetences novērtēšanas pieredze" un sniegts
aptuveni 3000 konsultāciju.
Ir izstrādāti MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.36
"Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu
studiju rezultātu atzīšanas noteikumi", kas nosaka kārtību,
kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā
pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un atzīšanas kritērijus.
Lēmumu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē
sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu pieņem augstskolas vai
koledžas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija.
Mūžizglītības atbilstība darba
tirgum
2011.gadā EM aktualizēja vidēja termiņa darba tirgus prognozes
laika periodam līdz 2016.gadam. Sagatavojot prognozes, EM
izveidoja jaunu darba tirgus prognožu agregācijas sistēmu, kas
parāda darba tirgus tendences trīs dimensijās - tautsaimniecības
nozaru, profesiju grupu un izglītības (izglītības tematisko jomu
un līmeņu) griezumā. Jaunā prognožu agregācija balstīta uz
Latvijā izmantoto atbilstošo klasifikāciju struktūru, kas
nodrošina iespēju prognozes starptautiski salīdzināt, kā arī ļauj
veikt kvalitatīvāku prognožu analīzi.
2012.gadā EM sagatavoja vidēja termiņa darba tirgus prognozes
laika periodam līdz 2020.gadam un pirmo reizi ilgtermiņa darba
tirgus prognozes līdz 2030.gadam.
Darba tirgus prognozes ik gadu izskata Tautsaimniecības
padomes (TSP) sēdē, kā arī ekonomikas ministra vadītajā Darba
tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan
valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju
pārstāvji.
EM izstrādātās darba tirgus prognozes ir iekļautas
informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja termiņa un
ilgtermiņa prognozēm, kuras EM katru gadu iesniedz MK.
Lai attīstītu esošo darba tirgus prognozēšanas sistēmu un
uzlabotu prognožu kvalitāti, EM 2010.gadā uzsāka darba tirgus
pieprasījuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas
attīstību, kuras mērķis ir līdz 2013.gada beigām attīstīt
efektīvu darba tirgus pieprasījuma prognozēšanas sistēmu un
pilnveidot prognozēšanas metodoloģiju. Galvenie īstenošanas
virzieni ir darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa
prognozēšanas instrumentārija pilnveide, kā arī aptaujas un
pētījumi darba tirgus jomā. 2010.gadā šīs sistēmas ietvaros darbu
uzsāka projekts "Nodarbinātības valsts aģentūras darba
tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība".
EM veikusi arī pētījumus darba tirgus jomā, to mērķis ir
sniegt ekonomikas struktūrpolitikas veidotājiem plašāku
informatīvo bāzi par Latvijas darba tirgus procesiem un
galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju
novecošanos, prasmju pieprasījuma strukturālām izmaiņām un
darbaspēka atbilstību un spēju pielāgoties darba tirgus prasībām.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai realizēti trīs atsevišķi
pētījumi:
- pētījums par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm
Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes prasmju pieprasījums
Latvijā);
- pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes
prasmju piedāvājumu Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes
prasmju piedāvājums un iedzīvotāju novecošanās ietekme uz
to);
- pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti (pētījuma
priekšmets - darbaspēka profesionālā mobilitāte, tās intensitāte
un galvenie to ietekmējošie faktori Latvijā).
Profesionālās izglītības pievilcības uzlabošanai IZM ir
izstrādājusi un MK apstiprinājusi (2009.gada 16.septembra
rīkojums Nr.629) profesionālās izglītības pievilcības
paaugstināšanas koncepciju "Profesionālās izglītības
pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība
profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā", kurā ir
noteikti risinājumi pamata jautājumiem profesionālās izglītības
politikas īstenošanā un panākta valsts un sociālo partneru
vienošanās par problēmu risināšanas variantiem.
Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus
vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek
stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un
nozaru asociācijām. Nodibinātas 12 nozaru ekspertu padomes, kas
veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011. un 2012.gadā
sociālie partneri aktīvāk iesaistās profesiju standartu ekspertu
noteikšanā un saskaņošanā PINTSA sēdēs, izvēloties atbilstošākos
ekspertus profesiju standartu izstrādei, ņemot vērā nozares
pamatprasības, izvērtējot profesiju standarta atbilstību
prioritāri noteiktajām tautsaimniecības jomām, novēršot
dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura profesiju
standartiem.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla
optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam (apstiprinātas
ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5) 2010.gadā uzsākta aktīva
profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības
procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības
efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes
apvienoja, dažas pārtrauca savu darbību. Profesionālās izglītības
pieejamība reģionos tika saglabāta, veidojot filiāles vai
integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK ir apstiprinājis
rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu
reorganizāciju.
Karjeras atbalsta sistēmas ietvaros "Karjeras
nedēļa" ir viens no visplašāk pārstāvētajiem jauniešu mērķa
auditorijai paredzētajiem informatīvajiem pasākumiem. 2013.gadā
"Karjeras nedēļā" piedalījās 24 197 dalībnieki, kuri
apmeklēja 794 pasākumus 11 Latvijas lielākajās pilsētās. Dalība
pasākumos jauniešiem ļāva izpētīt dažādās profesijas un
apzināties savas iespējas - gan pie karjeras konsultantiem, gan
pie uzņēmējiem un nākotnes darba devējiem, gan augstskolās.
Papildus pasākumiem klātienē, lai jauniešus aicinātu pārdomāt
profesijas izvēli, sociālā tīkla www.draugiem.lv vidē ir
izveidota interaktīva spēle "Pielaiko profesiju", kuru
līdz šim brīdim izspēlējuši vairāk nekā 6600 sociāla tīkla
lietotāju.
MK 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363 "Noteikumi par
pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju
un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību"
nosaka pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo
kvalifikāciju.
2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotas
vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un
tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā
izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana"
5067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo
kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un
3179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības
pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks
izstrādātas 2577 kursu programmas. 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes
"Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana
un prasmju atjaunošana" ietvaros kompetenci paaugstināja
21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT prasmes.
1.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas
veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos"
atbalstu guva kopā 26236 pedagogi, t.sk. 6485 vispārējās un
profesionālās izglītības pedagogi saņēma nepieciešamo sertifikātu
cita mācību priekšmeta mācīšanai vai citam darbam vispārējā vai
profesionālajā izglītības iestādē un 413 vispārējās un
profesionālās izglītības pedagogu saņēma nepieciešamo sertifikātu
par apmācību beigšanu vispārējo vai specifisko prasmju apguvei
darbam citā nozarē vai specialitātē.
2012.gadā profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai
kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja,
neformālajā izglītībā iesaistītas 23087 personas, t.sk. pasākumā
"Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas
paaugstināšana" iesaistītas 8383 personas, apmācība pie
darba devēja − 8 personas, nomainot 2011.gadā apmācības uzsākušās
personas, neformālā izglītība − 14696 personas (t.sk. 5971 valsts
valodas programmās, 2426 transportlīdzekļu/ traktortehnikas
programmās, 6300 pārējās programmās).
Kompleksie iekļaušanas pasākumi: 4101 pasākumā iesaistītas
personas; konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos iesaistītas
66158 personas; profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām
personām (tā dēvētais "dīkstāves kupons"): 5740
pasākumos iesaistītas personas; pasākumi komercdarbības vai
pašnodarbinātības uzsākšanai: 160 pasākumos iesaistītas
personas.
Lai tuvinātu profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām,
sākot ar šā gada 1.septembri, piecas valsts profesionālās
izglītības iestādes uzsāka duālās sistēmas elementa - darba vidē
balstītas mācības - ieviešanu, kas paredz ciešu teorētisko mācību
un reālās darba vides sasaisti. Šādus pilotprojektus īstenot
uzsāka PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Jelgavas
tehnikums, Ventspils tehnikums, Ogres tehnikums un Valmieras
Profesionālā vidusskola.
Darba vidē balstītu mācību modelis paredz elastīgu mācību
plānu atbilstoši iegūstamās profesijas specifikai - teorētiskajām
mācībām izglītības iestādē mijoties ar darba pieredzi uzņēmumā.
Tādējādi audzēkņiem būs iespēja veiksmīgāk apgūt darba tirgū
vajadzīgās prasmes un kompetences, kā arī nepieciešamās
teorētiskās zināšanas. Tikmēr uzņēmums, iesaistoties šāda mācību
modeļa īstenošanā, varēs sagatavot darbiniekus atbilstoši savām
vajadzībām.
Likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības autonomo
funkciju - gādāt par iedzīvotāju izglītību. Savukārt saskaņā ar
Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 22.punktu pašvaldības
kompetencē ir politikas pieaugušo izglītībā īstenošana. Kārtējais
pieaugušo izglītības apsekojums (ik pa pieciem gadiem) liecina
par šādiem kavējošiem faktoriem pieaugušo dalībai: (1) apmācības
bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties; (2) apmācības nevarēja
savienot ar darba grafiku; (3) nebija laika ģimenes apstākļu dēļ;
(4) netika piedāvāts piemērots izglītības vai apmācības pasākums;
(5) apmācība netika piedāvāta sasniedzamā attālumā; (6) trūka
darba devēja atbalsta.
Pašvaldības savu kompetenci pieaugušo izglītībā var īstenot,
pretendējot arī uz valsts pārvaldes institūciju piedāvāto
publisko finansējumu konkursa kārtībā un izvēloties izglītības
pakalpojuma sniedzēju. Pašvaldības var arī motivēt savā
teritorijā iedzīvotājus ieguldīt pašu finansējumu pieaugušo
izglītībā, piemēram, piedāvāt līdzfinansēt daļu no pakalpojuma.
Neatkarīgi no tā, kas faktiski nodrošina izglītības pakalpojumu,
pašvaldībai ir iespēja sasniegt pamatnostādnēs noteikto mērķi
savā teritorijā.
Eiropas
struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā mūžizglītības sistēmas
nodrošināšanai
Identifikators
Nosaukums
Kopējais
finansējums, LVL
Apakšaktivitātes informācija
1.2.2.1.5.apakšaktivitāte
Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas
optimizācijas apstākļos
16 956 068,00
23 764 pedagogi ieguvuši kādu no piecām kvalitātes
pakāpēm. Projekta rezultāti ilgtermiņā ir saistīti ar
Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu un Sadarbības
memorandā starp IZM un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem
minēto apņemšanos īstenošanu. Kopš 2012./13.mācību gada
uzsākta ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un
profesionālās darbības kvalitātes sasaistes sistēmas
pakāpeniska ieviešana, kur pedagogu profesionālās darbības
kvalitātes novērtēšana ir viena no tās sastāvdaļām.
1.2.2.3.2.apakšaktivitāte
Atbalsts izglītības pētījumiem
973 356,00
Latvija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizāciju (OECD) un Āzijas - Eiropas
sanāksmes Mūžizglītības forumu (ASEM LLL Hub) turpina
dalību vairākos starptautiskos pētījumos, kas ir procesā
trijos pētījuma virzienos.
1.2.2.4.1.apakšaktivitāte
Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam
pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā
personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences
paaugstināšana
3 584 300,00
Ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri
Latvijas pilsētās: Balvos, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,
Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā. Tas nodrošina
izglītības atbalsta sistēmas funkciju īstenošanu savā
teritorijā projekta ietvaros noteiktajā reģionā, ņemot vērā
divus aspektus - individuālo atbalstu un institucionālo
atbalstu.
1.2.2.4.2.apakšaktivitāte
Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās
atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem
traucējumiem integrācijai izglītībā
5 904 793,00
17 662 sociālās atstumtības riska grupu izglītojamie ir
saņēmuši ESF atbalstu mācībām. 2011./2012.mācību gadā
vispārējās izglītība skolās mācās 3 567 izglītojamie ar
speciālām vajadzībām (jeb 51,7% no kopējā izglītojamo ar
speciālām vajadzībām skaita).
1.2.1.1.1.apakšaktivitāte
Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās
izglītības pārstrukturizācija
2 393 420,00
Projekta ietvaros IKVD kā vienu no darbībām ir uzsācis
10 apmācību kursu "Izglītības iestāžu, eksaminācijas
centru darbības un izglītības programmu īstenošanas
kvalitātes vērtēšana" īstenošanu. Kursu mērķa grupa ir
NEP deleģētie profesionālās izglītības iestāžu un
izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas eksperti.
Kursos apmācāmo ekspertu skaits - 200. Kursu norises
grafiks tiek veidots atbilstoši 12 nozaru ekspertu padomju
saskaņoto ekspertu skaitam.
IKVD sadarbībā ar NEP projekta ietvaros turpina
koordinēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto
profesionālo kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas
aprobāciju.
Turpmākās aktivitātes nosacījuma
izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis
Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās
izglītības likumu un Augstskolu likumu IZM atbild par
pieaugušo izglītības politiku, nodrošinot pārraudzību, nosakot
finansējuma sadales principus, uzturot datubāzi un veicinot ar
pieaugušo izglītību saistītus pētījumus.
Mūžizglītība apvieno formālo, neformālo izglītību un ikdienējo
(informālo) mācīšanos - izglītību visas dzīves garumā, kas paver
iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu
kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba
tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītības
principa ieviešana sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj
cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām.
Atbalstot mūžizglītības principa attīstību, tiek akcentēta
mācīšanas rezultātu pieeja, kas vērtē iegūtās zināšanas, prasmes
un kompetenci, nevis veidu, kā tās tika iegūtas - formālajā,
neformālajā vai ikdienējās (informālajā) mācīšanās veidā.
Lai izveidotu efektīvu pieaugušo izglītības sistēmu (termiņš
2015.gads), ir svarīgi noteikt funkciju sadalījumu. IZM atbildībā
ir normatīvo aktu bāzes izstrāde, izglītības politikas
īstenošanas pārraudzības nodrošināšana, finanšu piesaiste un
sadales principu ieviešana, pamatojoties uz datubāzi un pētījumu
rezultātiem.
Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas
puses: pašvaldības (plānošanas reģioni), nozares ministrijas,
privātie uzņēmēji, sociālie partneri. Lai indivīds efektīvi un
ātri saņemtu atbalstu gan savas darba karjeras attīstībai, gan
profesionālās kompetences paaugstināšanai, pieaugušo izglītība
jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā
spektrā. LM nodrošina atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūrā
reģistrētajiem bezdarbnieku un darba meklētājiem, īpaši, ja
viņiem ir zems un darba tirgus prasībām neatbilstošs prasmju un
kvalifikācijas līmenis, savukārt IZM un EM plāno sniegt atbalstu
darba tirgū nepieciešamo mūžizglītības prasmju attīstībai,
pamatojoties gan uz darba devēja pieprasījumu, gan indivīda
karjeras attīstības redzējumu. Demogrāfisko izaicinājumu
kontekstā arī augstākās izglītības iestādēm jākļūst atvērtākām
pieaugušo auditorijai (t.sk. tālmācības un masveida tiešsaistes
kursu pieejamībai).
Izveidotā pieaugušo izglītības atbalsta sistēma paredz
pieejamību karjeras konsultācijām (karjeras konsultantiem), to
nodrošinot pašvaldībās, PIKC, augstākās izglītības iestādēs,
Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī kā privātpakalpojumu.
Līdztekus karjeras konsultācijām profesionālās kompetences ieguvi
un paaugstināšanu (mūžizglītības aspekts) nodrošina: pieci
plānošanas reģioni, nozares asociācijas, vispārējās un
profesionālās (PIKC) izglītības iestādes (vispārējās un
profesionālās kompetences), pašvaldību mācību centri, privātie
mācību centri, Nodarbinātības valsts aģentūra. Tas nozīmē, ka
indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības
vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats par saviem
līdzekļiem vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES
struktūrfondu finansējumu.
Mūžizglītības principa ieviešanas svarīgākie uzlabošanas
virzieni:
- nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde un tās
līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai
(EKI), veicinot pāreju uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz
mācīšanas rezultātiem;
- ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju
un profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana;
- otrās iespējas izglītības piedāvājums kā kompensējošs
mehānisms izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita
samazināšanai;
- atbalsts darbinieku kvalifikācijas pilnveidošanai atbilstoši
darba devēju prasībām, kas nepieciešams nodarbināto apmācībām
nozaru ietvaros. Tās ir apmācības, kas pilnveido darba devēju un
darbinieku zināšanas un motivē plašāk izmantot informāciju
tehnoloģijas ražošanas un biznesa procesu vadībā un citas
mūsdienīgas ražošanas un biznesa procesu vadības.
Priekšnosacījums otrās iespējas izglītības piedāvājuma kā
kompensējoša mehānisma nodrošināšanai izglītību priekšlaicīgi
pametušo skaita samazināšanai ir adaptēties spējīgas un
konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveide.
Līdz 2017.gadam plānots izveidot vienotu augstākās izglītības
informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī AII absolventu darba gaitu
monitoringa sistēmu. Atbilstoši rezultatīvajam rādītājam
"Absolventu (bakalauru, maģistru un doktoru) bezdarba
līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas procentos no visu mācību
iestāžu absolventu bezdarba līmeņa" 2020.gadā plānots
sasniegt 5,2%.
Nosacījuma izpildei pamatnostādņu
rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi
Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām
kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida
veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar
sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas
ietvarstruktūra, sasaistot to ar EKI; tādējādi tiks veicināta
pāreja uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz mācīšanās
rezultātiem (šī pāreja būs saistoša arī mūžizglītībai).
Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla
motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"
ietvaros ir plānoti pasākumi, kas vērsti uz mūžizglītības
sistēmas nostiprināšanu, rīcības virziena ietvaros paredzot
pasākumus mācībspēku mūžizglītības, profesionālo kompetenču un
praktisko iemaņu pilnveidei, t.sk. profesionālās izglītības
iestāžu kapacitātes stiprināšanai pieaugušo izglītībā.
Ar jaunatni saistītie mūžizglītības aspekti aktualizēti
rīcības virzienā 2.3. "Ārpus formālās izglītības iespēju
bērniem un jauniešiem paplašināšana", paredzot sekmēt bērnu
un jauniešu līdzdalību interešu izglītības programmās,
paaugstināt kultūrizglītības pieejamību, kā arī veicināt jauniešu
iesaisti neformālajā izglītībā. Mūžizglītība sākas no agras
jaunības, līdz ar to visi paredzētie pasākumi ļaus indivīdam
pilnvērtīgi uzsākt iesaisti mūžizglītībā.
Rīcības virziena 2.4."Izglītības iespēju paplašināšana
pieaugušajiem" ietvaros ir plānots īstenot pasākumus, lai
veicinātu strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes
pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Plānotie pasākumi
ietver normatīvā regulējuma pilnveidošanu, atbalsta sniegšanu
darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai
nodarbinātajiem, kā arī tālākizglītības un pieaugušo izglītības
atbalsta sistēmas izveidi. Paredzētā atbalsta sistēma nodrošinās
personāla kapacitātes stiprināšanu profesionālās izglītības
internacionalizācijas kontekstā, dzīves prasmju, veselīga
dzīvesveida, "zaļās domāšanas" un uzņēmējdarbības
attīstības kontekstā. Paredzēto darbību īstenošana sniegs
pietiekamu atbalstu, lai darbinieki spētu pilnveidot savu
kvalifikāciju atbilstoši darba devēju prasībām, kā arī pilnveidos
darba devēju un darbinieku prasmes mūsdienīgas ražošanas un
biznesa procesu vadībā. Rīcības virziena ietvaros paredzēts
atbalsts mūsdienīgu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas
apguves mācību metodisko līdzekļu izstrādei un pedagogu, kuri
māca pieaugušajiem, profesionālās pilnveides sistēmas izveidei un
uzturēšanai.
Ir plānots izstrādāt profesionālās tālākizglītības programmas
un materiālus un veicināt pieaugušo izglītotāju, profesionālās
izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumu, valsts un
starptautisko sadarbību kā formālajā, tā neformālajā pieaugušo
izglītībā, saistot to ar ES izaugsmes stratēģijas "Eiropa
2020" mērķiem. Īstenojot plānotos pasākumus, pieaugs
pieaugušo izglītības iespējas, nostiprinot mūžizglītības
principu, un pieaugs pieaugušo izglītībā iesaistīto personu
skaits un konkurētspēja.
Pieaugušo izglītība arī ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa,
un dinamiskās izmaiņas ekonomikā un tehnoloģiju jomā, kā arī
darbavietu maiņa liek indivīdam iegūt labāku kvalifikāciju un
plašāk lietojamas prasmes.
Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmas pilnveide" ietvaros tiks pilnveidota VIIS (t.sk.
sistēmas sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu
izglītību), izveidota vienota datubāze par pieaugušo izglītības
īstenošanu, kā arī sadarbībā ar darba devējiem tiks stiprināta
profesionālās izglītības iestāžu kapacitāte pieaugušo
izglītībā.
Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla
sakārtošana" ietvaros ir paredzēts atbalsts skolu
infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu arī pieaugušo izglītības
pakalpojumu pieejamību (īpaši profesionālajās izglītības
iestādēs), savukārt rīcības virziena 3.4. "Izglītības
starptautiskā konkurētspēja" ietvaros plānota pieaugušo
izglītības personāla profesionālā pilnveide un starptautiskās
pieredzes apmaiņa.
Mūžizglītības sistēmas pārvaldības
un pakalpojumu īstenošanas modelis
Esošajā situācijā, kad ir lielas atšķirības pašvaldību
teritoriju lieluma, iedzīvotāju skaita, kapacitātes, uzņēmumu
skaita un darbības nozarē ziņā, kā arī mācību pakalpojuma
sniedzēju ziņā, nepieciešams koordinējošais atbalsts reģionu vai
pašvaldību līmenī. Apskatot katru līmeni, jāatzīst, ka tiem
piemīt savas stiprās un vājās puses. Pašvaldību līmenis spēj
nodrošināt tiešāku saiti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir
precīzāka informācija par sociālekonomisko vidi un sabiedrības
ekspektācijām, ir iespējams veidot ciešāku sadarbības saikni
starp iesaistītajām institūcijām. Tomēr pašvaldību līmenis var
būt par šauru situācijās, kad vienā pašvaldībā nav pieejamas visu
izglītības līmeņu institūcijas, kas nodrošinātu plaša profila
apmācību iespējas, ir neliels skaits uzņēmumu un to darbības
profils ir vienveidīgs, nav vai ir neliels skaits vakanču u.c.
apstākļi, kas var radīt šķēršļus iedzīvotājiem saņemt izglītības
piedāvājumu interesējošā jomā un/vai iegūt darbu pēc iespējas
tuvāk dzīvesvietai. Reģionālais līmenis varētu nodrošināt plašāku
profesionālo redzējumu, koordināciju starp dažādu līmeņu
izglītības un mācību pakalpojuma sniedzējiem, visām pašvaldībām
plānošanas reģionā, varētu vērtēt darba tirgus specifiku,
izmaiņas un nepieciešamību pēc konkrēta profila speciālista
reģionālajā līmenī.
Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka esošo piecu Latvijas
plānošanas reģionu kapacitāte ir jāstiprina, lai pilnvērtīgi
nodrošinātu reģionālā līmeņa atbildību pieaugušo izglītības
koordinācijā. Kopējais mūžizglītības sistēmas pārvaldības un
pakalpojumu modelis atspoguļots nākamajā attēlā
(struktūrshēmā).
Mācības var īstenot gan tradicionāli, gan modernās formās,
piemēram, tālmācībā, vakara kursos, eksternātā, pēc iespējas
īsākā laikā, efektīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem (prioritāri
reģionos) un uzsverot praktisko darbu. Jaunas pieejas pieaugušo
izglītības sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā pamatā ir gan
mācību nodrošināšana pēc iespējas tuvāk dzīves un darba vietai,
gan jauniem izaicinājumiem un situācijām atbilstīgu kompetenču
apguve.
IZM pieaugušo izglītības modeļa īstenošanā paredz noteiktu
finansēšanas mehānismu (sadali) un avotus (valsts, ESF, darba
devēju, uzņēmēju un privātais finansējums), kā arī noteiktu mērķa
auditoriju (prioritāšu noteikšana).
Starpinstitucionālais sadarbības modelis mūžizglītības sistēmas
nodrošināšanai*
Mērķa grupa (labuma
guvēji)
Formālā izglītība
Neformālā izglītība
Informālā izglītība
pamatprasmes
(pašattīstībai)
profesionālās prasmes
(darbam)
pamatprasmes
(pašattīstībai)
profesionālās prasmes
(darbam)
Jaunieši bezdarbnieki un darba meklētāji (15-24)
Nodarbinātie jaunieši (15-24)
LM; IZM
LM
PATS
EM
ZM
EM
Pieaugušie (nodarbinātie) (25-54)
LM (prioritāte 45+)
LM (prioritāte 45+)
PATS
LM (50+)
LM (50+)
VM
ZM
VARAM
EM
EM
IZM
IZM
Pieaugušie (bezdarbnieki un darba meklētāji) (25-54)
LM
LM
PATS
LM (50+)
LM (50+)
ZM
Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) nodarbinātie
LM (prioritāte 45+)
LM (prioritāte 45+)
PATS
LM (50+)
LM (50+)
VM
ZM
VARAM
EM
EM
IZM
IZM
Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) (bezdarbnieki)
LM
LM
PATS
LM (50+)
LM (50+)
ZM
*Citas nozaru ministrijas ir sadarbības partneri modeļa
īstenošanā
IZM finansējumu sadala plānošanas
reģioniem proporcionāli pieaugušo izglītībā iesaistāmo cilvēku
skaitam (reģionālās kvotas). Reģionālās kvotas un
prioritātes:
1. nodarbinātie (skaits attiecīgajā reģionā):
- prioritāri atbalstāmā mērķa auditorija: 25 - 54 gadi, dalot
pa vecumiem:
1) 25 - 34 (60%) un 35 - 54 (40%);
2) 55+ ;
2. izglītības nepieciešamības plānošana (veic katru gadu
plānošanas reģionos):
- pēc izglītības - pamatprofesijas ieguve;
- pēc profesijas - otra kvalifikācija;
- pēc vecuma - kvalifikācijas paaugstināšana, pilnveide;
3. plānošanas reģioniem iedalītais finansējums proporcionāli
paredzēts:
- indivīda vajadzībām un interesēm - 2%;
- nozares attīstībai, darba devējiem darbinieku izglītošanai -
70%;
- kvalifikācijas paaugstināšanai un pilnveidei - 28%.
Profesionālā izglītība
Latvijas profesionālās izglītības sistēmā turpinās 2009.gadā
aizsāktā reforma, kuras konceptuālo un tiesisko pamatu veido:
1) ar MK 2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.629 apstiprinātā
koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības
paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās
izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (turpmāk - PI
koncepcija), kas paredz plašu pasākumu kompleksu izglītības
kvalifikāciju un programmu pārstrukturizācijai, t.sk. veidojot
nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru un nodrošinot tās
sasaisti ar EKI;
2) ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5 apstiprinātās
"Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas
pamatnostādnes 2010.-2015.gadam" (turpmāk - PI
pamatnostādnes), kuras paredz nodrošināt turpmāku profesionālās
izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, lai
paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību,
izveidojot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās
izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu, sekmējot visu
veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī ciešāku izglītības
sistēmas sasaisti ar darba tirgu.
Arī saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020"
profesionālās izglītības reformas ietver ne tikai izglītības
pieejamības nodrošināšanu, izglītības iestāžu tīkla optimizāciju,
finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un materiālā un tehniskā
nodrošinājuma modernizāciju, bet arī izglītības satura pilnveidi,
izglītības kvalitātes paaugstināšanu un profesionālās izglītības
pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. Saskaņā ar
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības
virziena "Kompetenču attīstība" mērķi ([283]) un
pamatojoties uz darba tirgus prognozēm, plānots veidot adaptēties
spējīgu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības sistēmu, lai
sasniegtu 2020.gadā izglītojamo skaita vienlīdzīgu sadalījuma
proporciju (turpmāk - proporcija 50:50) vispārējās vidējās
izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc
pamatizglītības ieguves.
Viens no profesionālās izglītības sistēmā risināmajiem
jautājumiem ir pieejamības un pievilcības nodrošināšana, t.sk.
strukturālās reformas - izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un
izglītības iestāžu attīstības, t.sk. infrastruktūras
modernizācija, iespēju izvērtēšana valsts un reģionu attīstības
kontekstā, IZM sadarbojoties ar pilsētu un novadu pašvaldībām,
nozaru asociācijām un ekspertiem. Tāpēc svarīga ir pārvaldības
maiņa profesionālajā izglītībā, iesaistot darba devējus, paralēli
notiekot gan centralizācijas, gan decentralizācijas procesiem.
Profesionālās izglītības iestāžu nodošana pašvaldībām un
profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu
apvienošana noteikta gan PI koncepcijā, gan "Valdības
rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (MK 2012.gada
16.februāra sēde, rīkojums Nr.84), kur 7.4.apakšpunktā ir
paredzēts līdz 2014.gada 1.septembrim radīt priekšnoteikumus
profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru
profesionālajām organizācijām, koncentrējot visu veidu izglītības
kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pašvaldības ietvaros un
atbilstoši reģionālajām vajadzībām.
Saskaņā ar PI pamatnostādnēm 2010.gadā uzsākta aktīva
profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības
procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības
efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes
apvienoja un dažas beidza pastāvēt. Vienlaikus tika saglabāta
profesionālās izglītības pieejamība reģionos, veidojot filiāles
vai integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK apstiprināja
rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu
reorganizāciju.
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai un
resursu efektīvai izmantošanai, turpinot strukturālās reformas,
lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos attīstības rezultātus,
IZM ir sagatavojusi priekšlikumus (izglītības iestāžu sadalījumu
pēc audzēkņu skaita sk. 1.attēlā):
1. profesionālās izglītības iestādēm ar PIKC statusu (audzēkņu
skaits 500 un vairāk):
1.1. profesionālās izglītības iestādes ir IZM padotībā. PIKC
nodrošina nepieciešamo metodisko atbalstu vismaz divās nozarēs,
kurās tas specializējas, profesiju apgūšanai arī citām
profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā, ārpus formālās
izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences
novērtēšanu, pedagogu tālākizglītības pasākumus, veic karjeras
izglītības un pieaugušo izglītības centra funkcijas;
1.2. ja kāda no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā
ir profesionālās izglītības iestāde ar PIKC statusu, vērsīsies
IZM ar iniciatīvu pārņemt profesionālās izglītības iestādi savā
padotībā, vienlaikus norādot finansējuma ieguldījumu, ar kādu
pašvaldība iesaistīsies profesionālās izglītības iestādes
darbības nodrošināšanā (IZM ieskatā - vismaz 30% apmērā), IZM
atbalstīs pašvaldības iniciatīvu un kopīgi ar pašvaldību izvērtēs
priekšlikumu un vienosies par profesionālās izglītības iestādes
turpmāko attīstību un padotību;
2. profesionālās izglītības iestāžu, kuras nekvalificējas PIKC
statusa iegūšanai (audzēkņu skaits ir no 300 līdz 500), turpmākās
attīstības iespējas ir izvērtējamas individuāli sadarbībā ar
sociālajiem un sadarbības partneriem un iesaistītajām
pašvaldībām:
2.1. šādu profesionālās izglītības iestāžu īstenotās
izglītības programmas var nodot profesionālās izglītības iestādēm
ar PIKC statusu vai koledžām, kuras jau īsteno profesionālās
izglītības programmas radniecīgā jomā. Ja programma tiek nodota
koledžai, izglītojamajiem pēc profesionālās vidējās izglītības
programmas apguves būtu nodrošināta iespēja tajā pašā iestādē
apgūt arī pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmas un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas
līmeni;
2.2. ievērojot profesionālās izglītības iestāžu izvietojumu,
to infrastruktūru un mācību aprīkojumu, ir iespēja apvienot
profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno vienādas vai
radniecīgas izglītības programmas, tādējādi veicinot nozaru
centru izveidi. Lai nodrošinātu izglītojamo sagatavošanu darba
tirgus īstermiņa pieprasījumam un EM izstrādātajām darba tirgus
vidēja un ilgtermiņa prognozēm, lai izglītojamie iegūtu
nepieciešamās prasmes un kvalifikācijas, jānostiprina un
jāattīsta sadarbība ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tos
iesaistot gan izglītojamo uzņemšanas, gan mācību prakses, gan
profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas jautājumu risināšanā;
2.3. nelielās profesionālās izglītības iestādes (tajās ir 300
vai mazāk audzēkņu) ir nododamas pašvaldībām ar pašreizējo valsts
budžeta finansējumu, veicot valsts pasūtījumu darba tirgum
nepieciešamo speciālistu sagatavošanai, izglītības iestāžu, kurās
vienuviet īsteno vispārizglītojošās un profesionālās izglītības
programmas, izveidei. Līdz ar to audzēkņiem būtu dota iespēja
vienuviet apgūt gan vispārizglītojošās, gan profesionālās
izglītības programmas, t.sk. profesionālās tālākizglītības un
profesionālās pilnveides izglītības programmas, nodrošinot visu
veidu izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma
racionālu un efektīvu izmantošanu, bet pedagogiem saglabāt
nedēļas darba slodzi. Šādās izglītības iestādēs audzēkņi varētu
iegūt profesionālo izglītību iespējami tuvu dzīvesvietai,
vietējie sociālie partneri varētu aktīvi iesaistīties darba
tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, bet pašvaldības
patstāvīgi varētu plānot visu veidu izglītības iestāžu
konsolidāciju pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpaša
uzmanība pašvaldībām sadarbībā ar izglītības iestādēm jāpievērš
izglītojamajiem, kas pēc pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas
neturpina mācības, kā arī izglītojamajiem, kas priekšlaicīgi
atstājuši mācības izglītības iestādēs.
1.attēls
Izglītojamo
skaits IZM padotībā esošajās profesionālajās izglītības
iestādēs
IZM profesionālās izglītības iestādes nododamas pašvaldībām
pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 2015./2016.mācību gadā, pamatojoties
uz brīvprātības principu. Profesionālās izglītības iestādi var
nodot pašvaldībai, ja tā ir izvērtējusi savas iespējas un saredz
lokālu vai reģionālu attīstības nepieciešamību, kā arī izteikusi
vēlmi uzņemties atbildību par profesionālās izglītības turpmāku
attīstību. Lai veidotu 21.gadsimtam atbilstīgu profesionālo
izglītību, nepieciešams turpināt sadarbību, t.sk. konsultācijas
un diskusijas, ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām,
pamatojoties uz reģionālās politikas attīstības plānošanas
dokumentiem, līdztekus jau preventīvi sekmējot arī jauniešu
bezdarba mazināšanu reģionos un valstī kopumā.
Profesionālās izglītības sistēmas pārmaiņu procesu ietekmē arī
negatīvās demogrāfiskās tendences un to izraisītās sekas. Ņemot
vērā demogrāfiskās tendences, izglītojamo skaita pieaugums
vispārizglītojošo skolu 9.klasēs nav prognozējams, un tādēļ gan
vispārējās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības
iestādēs ir jārisina izglītības iestāžu pastāvēšanas jautājumi un
jānovērš nevajadzīga konkurence starp vispārējās un profesionālās
izglītības programmu īstenojošajām izglītības iestādēm. Ir jāveic
mērķtiecīga karjeras izglītība, kas ļautu pašvaldībām īstenot
izglītības procesus kontekstā ar novada un reģiona sociāli
ekonomiskajiem un nodarbinātības procesiem.
Vienlaikus pieaug profesionālās izglītības loma jauniešu
bezdarba mazināšanā. Nodarbinātības valsts aģentūras dati
2013.gada oktobrī liecina, ka apmēram 60 līdz 70% jauniešu -
bezdarbnieku (vecuma grupa 15-24 gadi) ir darba tirgum
nepietiekama izglītība vai nav kvalifikācijas:
- 88% jauniešu - bezdarbnieku bija vecuma grupā 20-24
gadi;
- 65% jauniešu - bezdarbnieku bija zems izglītības līmenis
(izglītības līmenis, kas ir zemāks par pamatizglītību,
pamatizglītība vai vidējā vispārējā izglītība) un nebija iegūta
profesija;
- 24% jauniešu - bezdarbnieku ir profesionālā izglītība;
- 11% jauniešu - bezdarbnieku ir augstākā izglītība;
- 47% jauniešu - bezdarbnieku ir iepriekšēja darba pieredze
(bieži mazāk kvalificētās profesijās);
- 15% jauniešu - bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki;
- 3,3 mēneši - vidējais bezdarba ilgums (9 mēneši - vidējais
bezdarba ilgums visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem).
Minēto demogrāfisko un jauniešu nodarbinātības procesu
kontekstā profesionālās izglītības pārvaldības jautājumi kļūst
īpaši aktuāli, ņemot vērā to, ka daudzi profesionālās izglītības
jautājumi efektīvāk risināmi ciešā sadarbībā ar darba devējiem,
reģionālajiem sadarbības partneriem, un it īpaši nelielām
profesionālās izglītības iestādēm būtiski pieaug pašvaldības loma
šo izglītība iestāžu darbības efektīvai nodrošināšanai racionālas
līdzekļu izmantošanas un vietējo ekonomisko un nodarbinātības
procesu kontekstā.
Eiropas
struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā profesionālās izglītības
attīstībai
Identifikators
Nosaukums
Kopējais
finansējums, LVL
Apakšaktivitātes informācija
1.2.1.1.1.apakšaktivitāte
Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās
izglītības pārstrukturizācija
2 393 420,00
Ir pabeigta nozaru izpēte, un rezultāts ir izstrādāti
nozaru apraksti un profesionālo kvalifikāciju struktūra.
Šobrīd notiek 48 profesijas standartu un/vai profesionālo
kvalifikāciju pamatprasību izstrāde. Profesiju standartu
izstrādi veic atbilstoši nozares izpētes rezultātiem,
(izpētē noteica nozares pamatprofesijas, saistītās
profesijas un specializācijas). Profesijas standartu un/vai
profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrādes termiņš
ir trīs mēneši, tos izmantos, lai (1) noteiktu darba devēju
prasības izglītotājiem, (2) izstrādātu profesionālās
izglītības programmu saturu, (3) izstrādātu profesionālās
kvalifikācijas eksāmena saturu, (4) izstrādātu
kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus.
1.2.1.1.2.apakšaktivitāte
Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences
paaugstināšana
5 425 034,00
4 823 profesionālās izglītības pedagogi ir pilnveidojuši
savu kompetenci un kvalifikāciju. 2012.gada 2.pusgadā
1.2.1.1.2.apakšaktivitātē kompetenci pilnveidojuši 636
profesionālās izglītības pedagogi. Rezultāta rādītāja
sasniegtais līdz 2012.gada beigām palielinājies par
34%.
1.2.1.1.3.apakšaktivitāte
Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai
10 618 520,00
1.kārtas ietvaros 2012.gadā noslēgusies visu projektu
īstenošana. Ziņojuma pārskata periodā apakšaktivitātē 1-1,5
gada profesionālās izglītības programmās ir uzņemti 1 210
audzēkņi. Līdz 2012.gada beigām bija 1752 personas, kas
ieguvušas darba tirgum nepieciešamo profesionālo
kvalifikāciju.
1.2.1.1.4.apakšaktivitāte
Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības
veicināšana
25 178 752,00
Līdz 2012.gada beigām mērķstipendijas ir piešķirtas 50
128 sākotnējā profesionālajā izglītībā studējošajiem
jauniešiem, t.i., 68% (74 020) no profesionālās izglītības
iestāžu audzēkņu skaita apakšaktivitātes īstenošanas laikā.
Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi profesionālajās
skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu pēc 9.klases,
piemēram, 2011./2012.mācību gadā profesionālajās izglītības
iestādēs iestājušies 33,9% no kopējā pamatskolu absolventu
skaita. Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas
uzsākšanas 2009.gadā - 28,1%. Šai aktivitātei tika
piešķirtas virssaistības papildu mērķstipendiju
piešķiršanai aptuveni 4 000 audzēkņu.
3.1.1.1.apakšaktivitāte
Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras
uzlabošana profesionālās izglītības programmu
īstenošanai
59 860 278
Apakšaktivitātes ietvaros plānots (uz 31.12.2013), ka
tiks pilnībā modernizētas 27 profesionālās izglītības
iestādes. Iznākuma rādītājs tiks sasniegts mazākā apjomā kā
plānots DPP, ņemot vērā profesionālo izglītības iestāžu
reorganizāciju, kā arī aktivitātes īstenošanas progresu un
ERAF ieguldījumu profesionālajā izglītībā.
3.1.1.2.apakšaktivitāte
Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un
mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās
1 968 030
Projekta rezultātā renovēts Brasas, Daugavgrīvas,
Jelgavas, Iļģuciema, Šķirotavas un Valmieras cietums, Rīgas
Centrālcietums un Cēsu audzināšanas iestāde
nepilngadīgajiem (Cēsu AIN). Nepilngadīgo ieslodzīto
izglītības vajadzībām Cēsu AIN renovēta skolas ēka, kā arī
sporta zāle, izglītības vajadzībām renovētas telpas arī
Rīgas Centrālcietumā. Ieslodzītie jaunajās Rīgas
Centrālcietuma telpās apgūs metinātāja, kā arī
elektromontiera specialitāti. Ir iegādāti mācību procesam
nepieciešamie mācību materiāli. Projekta rezultātā,
izmantojot atjaunoto un jauno infrastruktūru, septiņās
ieslodzījuma vietās septiņās dažādās profesionālās
tālākizglītības programmās specialitāti vienlaikus varēs
iegūt 290 ieslodzītie.
Šobrīd profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai ir
aktuāli:
1) īstenot pasākumus,lai uzlabotu profesionālās
izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus
prasībām ciešā sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. mehānismu
izveidi izglītības satura atbilstības nodrošināšanai mainīgajam
prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē balstītu mācību
nozīmi;
2) palielināt profesionālās izglītības un apmācības
pievilcību, veidojot nacionālo pieeju profesionālās
izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanai un ieviešot
caurredzamību un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET).
Pasākumus, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības
sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, īsteno ciešā sadarbībā
ar darba devējiem: 1) izveidojot mehānismu izglītības satura
atbilstībai mainīgajam prasmju pieprasījumam un 2) stiprinot
darba vidē balstītu mācību nozīmi.
Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar EM (EM darba tirgus
un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas), nodrošināt
efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības prioritāšu
pozicionēšanu.
Vienlaikus, orientējot izglītības
piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā
un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem
partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodibinātas 12
NEP, kas veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011.,
2012., 2013.gadā sociālie partneri aktīvāk iesaistījās audzēkņu
uzņemšanas plānu saskaņošanā, profesiju standartu ekspertu
noteikšanā un saskaņošanā Profesionālās izglītības un
nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA)
sēdēs, izvēloties atbilstošākos ekspertus profesiju standartu
izstrādei, ņemot vērā nozares pamatprasības, izvērtējot profesiju
standarta atbilstību prioritāri noteiktajām tautsaimniecības
jomām, novēršot dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura
profesiju standartiem.
2007.-2013.gada plānošanas periodā 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes
"Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās
izglītības pārstrukturizācija" projekta "Nozaru
kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības
efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (projekts)
ietvaros notiek profesionālās izglītības satura pārskatīšana un
tā piemērošana tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem un
vajadzībām, nodrošinot dialogu un darba devēju, nodarbināto un
izglītotāju ciešu sadarbību. Projekta ietvaros izveidoto 12 NEP
viens no būtiskākajiem mērķiem ir līdzsvarot nozaru darbaspēka
pieprasījumu un piedāvājumu, tas sniedz audzēkņiem profesionālās
izglītības iestādēs pārliecību, ka viņi ir nepieciešami darba
tirgum. Projekta īstenošanas laikā izstrādā vai aktualizē 60
profesiju standartus nozares pamatprofesijām un saistīto
profesiju un specializāciju kvalifikācijas pamatprasības.
Profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas
pārstrukturizē, izmantojot moduļu pieeju. Veidojot moduļu
programmas, kur atsevišķu profesionālo kompetenču apguvi
nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt
izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda
elastīga jaunas profesijas apguve sekmēs darbaspēka konkurētspēju
un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un
nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot
vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempus, lielāka aktivitāte
elastīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidē ir jāizrāda
arī profesionālās izglītības iestādēm, operatīvi izstrādājot
jaunas un aktualizējot esošās izglītības programmas, tādējādi
vienmēr nodrošinot izglītības sistēmas atbilstību nozaru
tendencēm un novēršot novecojušu izglītības programmu piedāvājuma
un tautsaimniecības nozarēm neatbilstošu profesiju piedāvājuma
risku. Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis informatīvā
ziņojuma "Par profesionālās izglītības satura reformu"
projektu, un pēc šī ziņojuma apstiprināšanas tajā ietvertā
informācija kalpos par pamatu turpmāku lēmumu pieņemšanai
profesionālās izglītības satura pilnveidei darba tirgus procesu
kontekstā.
NEP, kurās pārstāvēta LDDK, LBAS un iekļauti pārstāvji no
visām profesionālajām asociācijām un nozaru amatniecības
biedrībām, ir aizvien nozīmīgāka loma izglītības satura
atbilstības nodrošināšanai mainīgajam prasmju pieprasījumam. NEP
uzdevums ir noteikt nozares prasības profesionālajai izglītībai
un nodrošināt nozares asociāciju un izglītības iestāžu sadarbību.
Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi, NEP:
- organizē nozarei nepieciešamo kompetenču un prasmju izpēti,
izvērtēšanu un izstrādā nozares kvalifikāciju struktūras
atbilstoši nacionālajai kvalifikāciju sistēmai, sniedz
priekšlikumus par nozarei nepieciešamajām pamatprofesijām un
atbilstošajām specializācijām;
- organizē nozares pamatprofesiju kvalifikāciju standartu
izstrādi un aktualizāciju, izstrādā un aktualizē speciālistu
kvalifikācijas pamatprasības;
- licencē profesionālās apmācības programmas;
- piedalās kredītpunktu sistēmas ieviešanā profesionālajā
izglītībā;
- piedalās profesionālās izglītības programmu izstrādē, kā arī
sniedz atzinumus par izstrādātajām profesionālās izglītības
programmām;
- koordinē komercsabiedrību sadarbību ar izglītības iestādēm
profesionālās izglītības programmu īstenošanas jautājumos, t.sk.
mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā;
- sadarbojas ar eksaminācijas institūcijām profesionālās
kvalifikācijas piešķiršanā, saskaņo profesionālās kvalifikācijas
eksāmena saturu un norisi;
- piedalās profesionālās izglītības iestāžu un programmu
akreditācijā.
Darba vidē balstītu mācību
ieviešana
Darba vidē balstītu (DVB) mācību ieviešana ir prioritārs
Latvijas profesionālās izglītības politikas jautājums, ņemot vērā
Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktās rekomendācijas. IZM
sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm jau
2013./2014.mācību gadā īsteno sešus pilotprojektus, lai gan
aprobētu jaunās pieejas Latvijas kontekstā, gan identificētu
konceptuālus un tiesiskā regulējuma jautājumus, kuru risināšana
nepieciešama pirms lēmuma pieņemšanas par DVB mācību ieviešanu
Latvijas profesionālajā izglītībā sistēmas līmenī.
Profesionālo izglītību un nodarbinātību aplūko integrētā veidā
kā vienota procesa neatņemamas sastāvdaļas, tādējādi pasvītrojot
darba devēju un sociālo partneru iesaistes nepieciešamību un
nozīmību jau agrīnās profesionālās izglītības īstenošanas
stadijās, t.sk. attiecībā uz profesionālās izglītības saturu un
tā īstenošanas formām. Īstenojot DVB mācību pilotprojektus,
galvenās jomas un nozares ir: mehānika un mehatronika,
metālapstrāde, enerģētika, elektronika un automātika, transports,
tranzīts un loģistika, būvniecība, mežsaimniecība un
kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un farmācija, tekstilapstrāde,
skaistumkopšanas pakalpojumi, komercdarbība; komercpakalpojumi,
informācijas tehnoloģijas, poligrāfija, veselība un sociālā
aprūpe, ceļu būve, pakalpojumu sektors - viesnīcu un restorānu
speciālistu mācības, tekstilrūpniecība/sintētiskās šķiedras.
Minētais pamatā atbilst Latvijas vidēja termiņa un ilgtermiņa
attīstības un nodarbinātības prognozēm apstrādes rūpniecības un
pakalpojumu sfērā.
Šobrīd DVB mācību pilotprojektā ir iesaistījušās sešas
profesionālās izglītības iestādes (piecas valsts un viena
pašvaldības padotībā esoša) un to 148 audzēkņi, lai sadarbībā ar
29 uzņēmumiem īstenotu 17 programmas dažādu kvalifikāciju
ieguvei.
Turpinot ieviest DVB mācības Latvijas profesionālās izglītības
reformas kontekstā, jāizvērtē iespējas:
1) noteikt nodokļu atvieglojumus uzņēmējiem, kas iesaistās DVB
mācību īstenošanā;
2) popularizēt jauna veida pieejas uzņēmumu un organizāciju
filozofijā un to cilvēkresursu sagatavošanas stratēģijā, t.sk.
iepazīstinot ar citu valstu pozitīvo pieredzi par ilgtermiņa
ieguvumiem, kļūstot par uzņēmumu, kurš māca un mācās, proti,
jauniešu kā resursa klātbūtnē uzņēmums bagātinās un kļūst
inovatīvs un atvērts, arī mācību procesā iesaistītie darbinieki
ir spiesti pilnveidot savu kompetenci. Saskaņā ar citu valstu
pieredzi tas palīdz uzņēmumam attīstīties un kļūt
konkurētspējīgākam (t.sk. arī salīdzinoši ātri atpelnot audzēkņu
apmācībā ieguldīto);
3) izvērtēt esošo tiesisko ietvaru, kas regulē profesionālās
izglītības un nodarbinātības jautājumus, un sadarbībā ar darba
devējiem iniciēt nepieciešamās izmaiņas un grozījumus;
4) pārskatīt esošos profesionālās izglītības prakses līgumus,
tuvinot tos DVB mācību pieejai;
5) turpināt pilnveidot trīspusējo sadarbības līgumus starp
profesionālās izglītības iestādi, audzēkni un darba devēju, t.sk.
ietverot tajā precizējumus un papildinājumus saistībā ar sociālo
partneru sarunu ceļā panākto vienošanos un tiesību aktu grozījumu
gaitā īstenotiem uzlabojumiem;
6) izstrādāt un aprobēt alternatīvus finansēšanas (atalgojuma)
modeļus DVB mācībās iesaistītajiem;
7) paredzēt īpašas mentoru un prakses vadītāju sagatavošanas
programmas, t.sk. augstākajā izglītībā;
8) pārņemt citu valstu labāko praksi un pieredzi;
9) iespēju robežās paredzēt ES fondu finansējumu DVB mācību
aprobācijai un ieviešanai sistēmas līmenī kontekstā ar
profesionālās izglītības reformu un tās prioritārajiem
jautājumiem valstī.
Profesionālās izglītības un apmācības pievilcības
paaugstināšana ir cieši saistīta ar tās īstenošanas kvalitāti,
mūsdienīgām īstenošanas formām un elastību kvalifikāciju
novērtēšanā un pārnesē. Līdz ar to tas ir saistīts ar mācību
rezultātos balstītu zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas
sistēmu, kas ir būtiski profesionālās izglītības kvalitāte
sistēmas ieviešanai (t.sk. Eiropas kvalitātes nodrošināšanas
sistēmas profesionālajā izglītībā (EQAVET) kontekstā), kas ļauj
arī uzkrāt un pārnest kredītus gan visas izglītības sistēmas
ietvaros (vertikāli un horizontāli, gan starptautiskas
mobilitātes ietvaros (t.sk. saistībā ar Eiropas kredītpārneses
sistēmu profesionālajā izglītībā (ECVET)), kas nodrošina arī
ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās kompetences
novērtēšanu. Priekšnoteikums šo profesionālās izglītības
pievilcības un kvalitātes pasākumu īstenošanai ir pilnveidota
nacionālo kvalifikāciju sistēma, kas ir pārredzamā veidā
sasaistīta ar EKI un tās astoņiem līmeņiem.
Latvijas Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra izveidota
laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam, t.sk. nodrošināta tās
atbilstība esošajai izglītības sistēmai un Eiropas kvalifikāciju
ietvarstruktūrai (EKI). 2010.gada oktobrī apstiprināja grozījumus
MK 2008.gada decembra noteikumos Nr.990 "Noteikumi par
Latvijas izglītības klasifikāciju", kuros ietverta esošo
formālās izglītības programmu pielīdzināšana atbilstošam EKI
līmenim. Jaunajos noteikumos iekļauta tabula ar astoņu Latvijas
EKI līmeņu noslēguma prasību aprakstiem. Latvijas EKI ir astoņi
atsauces līmeņi, kas aptver visas izglītības pakāpes
(pamatizglītību, vidējo un augstāko izglītību) un veidus
(vispārējo, profesionālo un akadēmisko).
Taču šobrīd kontekstā ar profesionālās izglītības un augstākās
izglītības tiesiskās bāzes pilnveidi, kā arī saistībā ar vairāku
projektu īstenošanas rezultātiem (piemēram, ESF Kvalifikāciju
projekts) un turpmāku ES politikas iniciatīvu un instrumentu
attīstību (piemēram, EQAVET un ECVET), 2014.gadā un 2015.gadā
sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir jāpārskata LKI un jāveic
pasākumi tās praktiskai ieviešanai, skaidrošanai un
popularizēšanai visām iesaistītajām pusēm.
Profesionālās izglītības un mācību kvalitātes un
caurredzamības nodrošināšanai, t.sk. ieviešot kvalitātes
nodrošināšanas ietvarstruktūru profesionālajā izglītībā un
instrumentus caurredzamības nodrošināšanai un atzīšanai.
2013.gada 8.augustā IKVD ir sācis darbu projekta "Eiropas
kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras profesionālajā
izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET) ieviešana
profesionālajā izglītībā Latvijā" ietvaros. Minētie pasākumi
ir saistīti ar EQAVET ietvarstruktūru, kas ir viens no ES
profesionālās izglītības politikas instrumentiem. IKVD saskaņā ar
2013.gada 23.aprīļa grozījumiem MK noteikumos Nr.225
"Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums"
koordinē EQAVET ietvarstruktūras un vienoto profesionālās
izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu
profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.
EQAVET ietvarstruktūra paredzēta kvalitatīvākas profesionālās
izglītības un profesionālās tālākizglītības veicināšanai,
nodrošinot profesionālās izglītības sniedzējus ar kopējiem
instrumentiem profesionālās izglītības kvalitātes vadībai. Tā
piedāvā kopēju atskaites punktu, lai nodrošinātu caurredzamību,
saskaņotību un pārnesamību starp daudziem politikas un prakses
virzieniem Eiropā, lai sekmētu savstarpēju uzticēšanos, kā arī
audzēkņu un darba ņēmēju mobilitāti. EQAVET ietvarstruktūru
izstrādāja dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Komisiju, un to
pieņēma Eiropas Parlaments un Padome 2009.gadā.
2.attēls
EQAVET
kvalitātes cikls
Eiropas profesionālās izglītības un apmācības ministru,
Eiropas sociālo partneru un Eiropas Komisijas komunikē, kas
sagatavots 2010.gada 7.decembra sanāksmē Brigē, lai pārskatītu
Kopenhāgenas procesa stratēģisko pieeju un prioritātes laikposmam
no 2011.gada līdz 2020.gadam, ─ "Briges komunikē par
ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības
jomā laikposmam no 2011.gada līdz 2020.gadam" − ir
noteikts stratēģiskais mērķis: līdz 2015.gadam EQAVET
ietvarstruktūra ir jāiekļauj profesionālās izglītības kvalitātes
novērtēšanā nacionālajā līmenī.
EQAVET ietvarstruktūra īsteno praktisku sadarbību, apvienojot
ES dalībvalstis, sociālos partnerus un EK, vienotu kritēriju
izveidei un ieviešanai profesionālās izglītības un profesionālās
tālākizglītības kvalitātes nodrošināšanai.
IKVD īstenotās aktivitātes ir plānotas divos posmos:
− no 2013.gada 8.augusta līdz 2014.gada 28.februārim plānotas
diskusijas ar visām ieinteresētajām pusēm par EQAVET
ietvarstruktūras un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes
rādītāju ieviešanu. Plānotais galīgais rezultāts - iegūts visu
iesaistīto pušu viedoklis.
− no 2014.gada 1.marta līdz 2014.gada 31.decembrim plānots
izveidot Kvalitātes vērtēšanas sistēmas pilnveides projektu.
Līdz 2013.gada 31.oktobrim Pārtikas rūpniecības,
lauksaimniecības, Kokrūpniecības (mežsaimniecības, kokapstrādes),
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru, Elektronisko un optisko
iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju,
Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību, Transporta un
loģistikas, Tūrisma un skaistumkopšanas, Poligrāfijas un
izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas,
datordizaina, Būvniecības, Enerģētikas, Tekstilizstrādājumu,
apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas, Uzņēmējdarbības,
finanšu, grāmatvedības, administrēšanas (vairumtirdzniecības un
mazumtirdzniecības, komerczinību) NEP sekretariāti tika informēti
par EQAVET kritēriju iestrādi nacionālās kvalitātes vērtēšanas
sistēmā, tādējādi uzsākot diskusiju ciklu. Apkopots NEP
sekreteriātu viedoklis par EQAVET pasākumu kopuma un indikatoru
atbilstību Latvijas profesionālās izglītības sistēmai. Līdztekus
šai minētajai aktivitātei NEP tiek sīkāk informētas par Eiropas
kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūru.
2013.gada 26.novembrī notika NEP delēģēto pārstāvju seminārs
"EQAVET kritēriju iestrādes nacionālās kvalitātes vērtēšanas
sistēmā". 2014.gada janvārī plānota diskusija ar
deleģētajiem pārstāvjiem no LDDK, LBAS, IZM, Nodarbinātības
valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta, Profesionālās
izglītības biedrības. 2014.gada janvārī plānota diskusija ar
profesionālās izglītības akreditācijas komisiju vadītājiem,
2014.gada februārī − diskusijas ar profesionālās izglītības
iestāžu vadītājiem. Pēc visu iesaistīto pušu viedokļu apkopošanas
rezultāts tiks nosūtīts NEP un citām ieinteresētajām pusēm
turpmākas praktiskas darbības uzsākšanai.
Būtisks profesionālās izglītības pievilcības, kvalitātes un
caurredzamības veicināšanas pasākums ir Eiropas kredītpārneses
ieviešana profesionālajā izglītībā (ECVET), ko nosaka Eiropas
Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija rekomendācija. Latvijā
Kvalifikāciju projekta ietvaros ir veikti priekšdarbi ECVET
ieviešanai, tomēr atšķirībā no citām ES dalībvalstīm Latvija nav
saņēmusi finansējumu un nav izveidojusi ECVET ekspertu grupu
ECVET pieeju popularizēšanai Latvijā. Šobrīd jaunā
2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros paveras iespējas
veicināt ECVET ieviešanu gan ar ESF atbalstu, gan programmas
"Erasmus+" ietvaros, 2014. un 2015.gadā paredzot
pasākumus Nacionālās ECVET grupas izveidei un ECVET
popularizēšanas un atsevišķiem īstenošanas pasākumiem. VIAA ir
sagatavojusi EK atbilstošu Latvijas projektu, tā ietvaros
paredzot nacionālās ECVET grupas izveidi (potenciāli četri
dalībnieki), ECVET ekspertu atlasi, pasākumu plāna izstrādi,
informācijas apmaiņu un ar to saistītos pasākumus. Tā kā Latvijā
līdz šim nav ticis piešķirts finansējums ECVET sagatavošanas
pasākumiem, trūkst arī atbilstošas informācijas un analītisku
materiālu ieinteresēto pušu informētības un ieinteresētības
pakāpi ECVET īstenošanā. Līdz ar to, jau sākot ar 2014.gadu, ir
svarīgi uzsākt iespējami plašu informatīvo pasākumu kopumu,
paredzot, ka mērķa grupa ir gan profesionālās izglītības iestādes
un dažādi profesionālās izglītības piedāvātāji, gan pedagogi,
darba devēji, sociālie partneri un citas. Latvijā ir jāizveido
ECVET sadarbības tīkls gan nacionālajā un reģionālajā līmenī, gan
attiecībā uz dažādām nozarēm, tādējādi sekmējot ECVET ieviešanu
praksē.
Turpmākās aktivitātes nosacījuma
izpildei
ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar
ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus
politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un
efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram,
izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras
atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un
apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un
pieejamību.
Nosacījuma izpildei pamatnostādņu
rīcības virzienu ietvaros plānoti šādi būtiskākie pasākumi:
Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām
kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida
veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar
sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas
ietvarstruktūra, sasaistot to ar EKI, atbilstoši kurai tiks
izstrādāti profesiju standarti un profesionālo kvalifikāciju
pamatprasības, profesionālās izglītības programmas un
kvalifikācijas eksāmenu saturs. Tiks pilnveidota profesionālās
izglītības struktūra, kā arī nodrošināta sociālo partneru dalība
profesiju standartu un programmu izstrādē un ieviešanā. Tāpat ir
paredzēts nodrošināt mācību praksi profesionālo izglītības
iestāžu audzēkņiem, ieviešot darba vidē balstītas mācības
sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un
nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās
profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai
darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu
audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt
profesionālo kvalifikāciju, operatīvi iekļauties darba tirgū.
Rīcības virziena 1.2. "Pedagogu un akadēmiskā personāla
motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"
ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas
pilnveidi, kā arī paredzēts pilnveidot profesionālo izglītības
iestāžu administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences
mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju
attīstības kontekstā, lai veicinātu pedagogu savstarpēju
starptautisko sadarbību, pilnveidotu pedagogu svešvalodu un IKT
spējas.
Rīcības virziens 1.3. "21.gadsimtam atbilstīgas
izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir
saistīts ar izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu
atbilstoši 21.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi,
gan profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma
pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības
programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos
to pievilcīgumu audzēkņu vidū un izrietoši mazinās priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas varbūtību.
Rīcības virziens 2.1. "Karjeras izglītības sistēmas
attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz Karjeras
izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un
atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados. Tāpat
paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu kompleksu
jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus, karjeras
dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba devējiem.
Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas, prasmes un
intereses, kā arī iepazīties ar dažādu profesiju specifiku, tiks
ne tikai būtiski uzlabota karjeras izglītība profesionālajā un
vispārējā izglītībā, bet arī vairota jauniešu motivācija
iekļauties izglītības procesos un iegūt izglītošanās noslēgumā
iegūto kvalifikāciju.
Rīcības virziena 2.4. "Izglītības iespēju paplašināšana
pieaugušajiem" ietvaros nozīmīgi ir paplašināt informācijas
pieejamību par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās
profesionālās kompetences novērtēšanu.
Rīcības virziena 3.1. "Izglītības kvalitātes monitoringa
sistēmas pilnveide" ietvaros tiks pilnveidoti esošie, kā arī
izstrādāti un ieviesti jauni izglītības kvalitātes indikatori
vispārējās un sākotnējās profesionālās izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes vērtēšanā, kā arī izstrādāta un aprobēta
profesionālās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas
sistēma.
Rīcības virziena 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu
resursu pārvaldība" ietvaros tiks ieviests jauns pedagogu
darba samaksas modelis sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti,
sekmējot efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā
izglītībā, savukārt rīcības virziens 3.4. "Izglītības
starptautiskā konkurētspēja" ietver atbalstu studiju
kvalitātes paaugstināšanai, tajā skaitā starptautisko mācībspēku
piesaistei augstākās un profesionālās izglītības institūcijās, kā
arī atbalstu studentu un akadēmiskā personāla mobilitātei.
Profesionālajā izglītībā paredzēto mobilitātes pasākumu
īstenošana sekmēs tās prestiža paaugstināšanos, t.sk.
kvalitatīvas nodarbinātības iespēju kontekstā.
1 Reģionālās politikas pamatnostādnes
2013.-2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada
29.oktobra rīkojumu Nr.496).
2 Latvijas NRP īstenošanas uzraudzība un
atjaunošana notiek katru gadu Eiropas semestra cikla ietvaros,
kad Eiropas Komisijai tiek iesniegts Progresa ziņojums par
Latvijas nacionālās reformu programmas "Eiropa 2020"
stratēģijas kontekstā īstenošanu.
3 EM Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa
prognozes.
4
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf
5 IZM pārskati par Latvijas augstāko izglītību
6 Pārskats par augstākās izglītības studiju
programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai
studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei,
uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu
efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta
līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013.
http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm
7 "Education Benchmarks in Europe",
European Commission (August 2011).
http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc/benchmarks10_en.pdf
8 Matemātikas prasmes mērķis 2020.gadam noteikts
saskaņā ar ET2020; lasītprasmes mērķis 2020.gadam atbilst NAP
mērķim; dabaszinībās mērķis 2020.gadam ir zemāks par ET2020 mērķa
rādītāju (15%), jo PISA 2012.gada rezultāti uzrādīja, ka Latvijā
skolēnu skaits 15-16 gadu vecumā ar zemiem mācību rezultātiem
dabaszinātnēs (1.līmenis) bija 10,5%.
http://www.ipi.lu.lv/uploads/media/Latvija_SSNP_2012_pirmie_rezultati_un_secinajumi.pdf
9 EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja
un ilgtermiņa prognozēm, 2013.
10 Precīzi pasākumi paredzēti Reemigrācijas
atbalsta pasākumu plānā.
11
http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0007/167425/E96444_part2_5.pdf
12 EK dokuments "Tackling early school
leaving: A key contribution to the Europe 2020 Agenda",
p.6.lpp.
http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlycom_en.pdf
13 Pētījums par horizontālās politikas
"Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanas efektivitāti
2007.-2013.gada plānošanas periodā:
http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/121213_gala_zin.pdf
14 The European Higher Education Area in 2012:
Bologna Process Implementation report. European Comission,
Eurydice, Eurostat, Eurostudent, 2012. p.163.
15 Studējošo noslodzes pētījums. Nepublicēti
pētījuma pamatdati. AIP, 2012.
16 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011, 2012.,
130.-131.lpp., atsaucoties uz Auers, D., Rostoks, T., Kenneth, S.
Flipping Student employment and academic attainment in
post-Soviet Latvia. Communist and Post-Communist Studies,
vol. 40, No. 4, 2007, pp. 477-491.
17
http://www.unesco.lv/lv/izglitiba/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai/izglitiba-ilgtspejigai-attistibai-1/
18 Guttenplan, D.D. 2012. How Much Is a Professor
Worth? New York Times, 12 April, 2012.
http://www.nytimes.com/2012/04/02/world/europe/02iht-educlede02.html?pagewanted=all?src=tp
19 Piemēram, Altbach, P. G. G., Reisberg, L. Et
al. (Eds.) 2012. Paying the Professoriate: A Global
Comparison of Compensation and Contracts, Routledge.
20 FONTES, 2012. Akadēmiskā personāla amatiem
līdzīgas sarežģītības amatu vidējais atalgojums darba tirgū.
Nepublicēts pētījums.
21 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinetā
izskatītais Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas
ieviešanu 2014.-2018.gadā.
22 Rādītājs tiks pārskatīts sadarbībā ar
pašvaldībām, sniedzot pamatnostādņu starpposma ziņojumu.
23 Speciālās izglītības tvērums tiks precizēts
izstrādes procesā.
24 Bāzes vērtība patlaban nav noteikta.
25 Rādītājs un tā vērtība tika noteikti saskaņā ar
MK 20.08.2013. noteikumu Nr.594 "Noteikumi par valsts
statistikas pārskatu veidlapu paraugiem izglītības jomā"
1.pielikuma 2.1 tabulas 223.punktu.
26 Education for All (tulkojumā - "Izglītība
visiem") attīstības indekss:
http://www.unesco.org/new/en/education/themes/leading-the-international-agenda/efareport/statistics/efa-development-index/
27 T.i, uzdevuma īstenošanas process paredzēts līdz
tabulā noteiktajam gadam.
28 Sadarbības partneris - iestāde vai organizācija,
kura sava budžeta ietvaros aktīvi iesaistās uzdevuma īstenošanā,
veicinot IAP apakšmērķu sasniegšanu.
29 Lai nodrošinātu uzņēmēju līdzdalību un ievērojot
de minimis nosacījumus, nacionālais publiskais
līdzfinansējums ir jānodrošina 50% apmērā, savukārt atlikušā
finansējuma daļa ir jānodrošina finansējuma saņēmējiem no
privātajiem līdzekļiem.
30 Redakcija tiks precizēta atbilstoši pārskatītas
Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas koncepcijai.
31 Norādīts specifiskā atbalsta mērķa atlases
kārtas Nr. 8.3.1.2. "Pedagogu kompetences pilnveide,
iekļaujošas un talantus veicinošas izglītības attīstība un
karjeras pasākumu īstenošana vispārējās izglītības iestādēs
sadarbībā ar darba devējiem" kopējais pieejamais
finansējums.
32 Norādīts indikatīvais finansējuma sadalījums pa
gadiem, kas veikts pamatojoties uz IZM aprēķiniem.
33 Valsts budžeta finansējums, t.sk.
līdzfinansējums ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu
finansējumam.
34 Valsts budžeta finansējums, t.sk.
līdzfinansējums ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu
finansējumam.
35 Communication from the European Commission
"Early Childhood Education and Care: Providing all our
children with the best start for the world of tomorrow"
(17.02.2011),
http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/childhoodcom_en.pdf
36 "Ko skolēni zina un prot - kompetence
lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, Latvija OECD valstu
Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2009".
http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/files/2010/gramataII.pdf
37
http://ec.europa.eu/education/focus/literacy_en.htm
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu par
pamatprasmēm mūžizglītībā (18.12.2006):
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2006:394:0010:0018:LV:PDF
39
http://ec.europa.eu/education/erasmus-for-all/doc/legal_en.pdf
40
http://ec.europa.eu/education/news/rethinking_en.htm
41
http://www.cedefop.europa.eu/EN/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts/main-results.aspx?CountryID=31&case=ETBQ
42 Eurostat.
43
http://www.cedefop.europa.eu/EN/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts.aspx
44 Komisijas paziņojums "Izglītības
pārvērtēšana - ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko
rezultātu sasniegšanai"(20.11.2012).
http://ec.europa.eu/education/news/rethinking/com669_lv.pdf
45 MK 08.04.2008. sēdes protokols Nr.22.
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2008-04-08
46 Ekonomikas ministrija "Darba tirgus vidēja
un ilgtermiņa prognozes" (15.05.2013.).
47 MK 06.01.2010. rīkojums Nr.5 "Par
Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas
pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam".
http://www.likumi.lv/doc.php?id=203373
48 19.04.2012. "Grozījumi Profesionālās
izglītības likumā". http://likumi.lv/doc.php?id=247256
49 MK 20.11.2012. noteikumi Nr.785 "Mācību
prakses organizēšanas un apdrošināšanas kārtība".
http://likumi.lv/doc.php?id=252862
50 MK 05.08.2010. rīkojums Nr.458 "Par
Pasākumu plānu nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un
zinātnē 2010.-2012.gadam".
http://www.likumi.lv/doc.php?id=214704
51 14.07.2011. "Grozījumi Augstskolu
likumā". http://likumi.lv/doc.php?id=233707
52 MK 25.09.2012. noteikumi Nr.668
"Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas
noteikumi". http://likumi.lv/doc.php?id=252142
53 Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011.,
2012., 129.lpp.
54 MK 29.05.2009. rīkojums Nr.357 "Par
Izglītības satura un eksaminācijas centra, Valsts jaunatnes
iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības centra
reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra izveidi".
http://www.likumi.lv/doc.php?id=192851
55 "Education and Disability/Special Needs.
Policies and practices in education, training and employment for
students with disabilities and special education needs in the
EU", (2012).
56
http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-761_lv.htm?locale=fr
57 Izglītības likuma 1.pants.
58 Council Resolution on a renewed European agenda
for adult learning (November 2011).
59 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās
reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā
īstenošanu, 2013.
60 Baltā grāmata par starpkultūru dialogu
"Dzīve kopā līdztiesībā un cieņā", Eiropas Padome
(07.05.2009).
61
http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/key_data_en.php
62 2013. Informatīvais ziņojums "Vispārējās un
profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un
profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes
programma", tās izstrāde un ieviešana, IZM, 2012.
63 29.05.2009. MK rīkojums Nr.356 "Par
Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības
kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras reorganizāciju".
http://likumi.lv/doc.php?id=192850
64 Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās
reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā
īstenošanu, 2013
65 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2054
66 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=2169
67
http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/muzizglitiba/7248.html,
Informācija par īstenošanas progresu ir pieejama IZM mājas lapā
http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/muzizglitiba/7251.html
68 Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka
pārraušana, 2013/112/ES
69 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinetā
izskatītais Informatīvais ziņojums par jauniešu garantijas
ieviešanu 2014.-2018.gadā.
70 Pētījums "Pamatizglītību nepabeigušie
skolēni", PROVIDUS, 2006.gads; Pētījums "Skolēnu
atbiršana pamatskolās: Problēmas Risinājumi", BIIS,
2007.gads.
71 CSP Darbaspēka izlases veida apsekojuma
rezultāti.