20. pants

1Sadarbības un dialoga

2veicināšana ar ģimeni, citām institūcijām un sabiedrību

3izglītības jautājumu risināšanā

4Sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām institūcijām

5nodrošina iestādes darbības caurspīdīgumu, novērš iespējamus

6konfliktus pirms to rašanās, kā arī sekmē pilnvērtīgu izglītības

7satura un politikas attīstību. Pārskata periodā IZM ir spējusi

8nodrošināt pietiekamu komunikāciju, sadarbību un aktivitātes,

9izpildot visus noteiktos uzdevumus un nodrošinot informācijas

10plūsmas nepārtrauktību.

11Sasniegtais

12IZM aktīvi sadarbojusies ar NVO, noslēdzot sadarbības līgumus

13un sniedzot projektiem atbalstu. Vienlaikus nodrošināta NVO

14līdzdalība izglītības politikas attīstībā. Sagatavojot normatīvos

15aktus un politikas plānošanas dokumentus, IZM iesaista darba

16grupās arī NVO. Tās tiek informētas par normatīvo aktu

17nepieciešamību, ja to nosaka ES direktīvas. Profesionālās

18izglītības programmu un iestāžu akreditācijā, centralizēto

19profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē un norisē,

20profesiju standartu izstrādē, profesionālās meistarības konkursu

21norisē iesaistīti LDDK, LBAS un profesionālo asociāciju

22pārstāvji.

23Regulāri notiek IZM un Latvijas Pašvaldību savienības

24tikšanās, kuru ietvaros apspriež aktuālos jautājumus, kas skar

25IZM kompetencē esošās jomas, notiek viedokļu apmaiņa, tiek

26izteikti priekšlikumi problēmu risinājumiem. Pārskata periodā ir

27ievērojami uzlabota darba devēju līdzdalība profesionālās

28izglītības jautājumos. Pozitīvo rezultātu sekmēja sadarbības

29iestāžu ieinteresētība, kā arī IZM veiksmīgās iniciatīvas,

30organizējot tikšanās, pasākumus un kampaņas.

31Pārskata periodā darbojās konsultatīvās padomes: IZM

32Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos,

33Latvijas Nacionālā sporta padome, Nacionālās sporta attīstības

34programmas 2006.-2012.gadam koordinācijas padome, Jaunatnes

35sporta padome, Jaunatnes konsultatīvā padome, Profesionālās

36izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome,

37Veselību veicinošo skolu nacionālā padome, padome "Izglītība

38visiem" un konsultatīvā padome "Informācijas un

39komunikācijas tehnoloģijas vispārējā izglītībā", NEP

40(atbilstoši nepieciešamībai tika veidotas darba grupas un

41komisijas, lai nodrošinātu IZM aktuālo jautājumu apspriešanu un

42izskatīšanu, kā arī tiesību aktu un attīstības plānošanas

43dokumentu izstrādi).

44Pārskata periodā IZM publiskoja preses relīzes - vidēji 250 -

45270 preses relīžu gadā, notikušas preses konferences un regulāri

46publiskoti IZM informatīvi e-izdevumi. IZM interneta vietni

47apmeklēja vidēji 1200 personas dienā, e-izdevumu abonentu skaits

48kopš to ieviešanas 2007.gadā ir pārsniedzis 2600.

49Turpmākās rīcības pamatjautājumi

50Turpinot jau iesāktās aktivitātes un pasākumus, papildus būtu

51nepieciešama vēl plašāka sabiedrības informēšana par iespēju

52piedalīties izglītības jautājumu risināšanā. Jāīsteno sociālās

53kampaņas, kas vērstas uz sabiedrības ieinteresētību, kā arī

54dažādas aktivitātes, lai palielinātu ģimeņu iesaisti izglītības

55procesā.

56Sociālie partneri ir norādījuši, ka jāpublicē plašsaziņas

57līdzekļos pētnieciski un skaidrojoši materiāli par akreditācijas

58procesiem un plānotajām reformām, izmantojot statistikas datus un

59šo procesu ietekmi (riskus un iespējas) nākotnē. Šim mērķim ir

60ieteikts izmantot izglītības informācijas centru plašās mērķa

61auditorijas informēšanu par aktualitātēm izglītībā, kā arī

62iespējām iesaistīties izglītības politikas veidošanā.

63Noslēgumā jāmin ne mazāk svarīgā darba devēju iesaiste

64izglītības procesos, lai izglītību tuvinātu darba tirgum un tā

65vajadzībām.

66Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos

67attēlos atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā.

6813.attēls

69Gandrīz 30% PII tīkla veido Rīgas pilsētas pirmsskolas

70izglītības telpa. Savukārt vismazāk pārklātais PII tīkls ir

71Latgales reģionā, kur attiecīgie pakalpojumi šobrīd koncentrēti

72Daugavpils un Rēzeknes novados/pilsētās. Pārstrukturējot esošo

73vispārējās izglītības iestāžu tīklu, nepieciešams harmonizēt arī

74PII pieejamību, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību maksimāli

75tuvu dzīvesvietai.

7614.attēls

77Esošās politikas ietvaros pašreiz privāto PII pakalpojumi

78pamatā ir koncentrēti tikai Rīgas reģionā. Ņemot vērā

79demogrāfijas rādītājus un pašvaldību PII tīkla pārklājumu, šādas

80uzņēmējdarbības investīcijas šobrīd nav rentablas. Prognozējams,

81ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ietekmēs situāciju, un tā

82pozitīvi mainīsies.

8315.attēls

84Ļoti satraucoša ir situācija "mazo"

85vispārizglītojošo skolu tīklā, kur izteikti liels īpatsvars ir

86tieši Latgales reģionā. Ņemot vērā demogrāfijas ietekmi un

87Latvijas iekšējo darbaspēka mobilitāti, reģioniem būs

88nepieciešams demonstrēt attīstības perspektīvas, kas saskaņoti

89tiks atbalstītas ar investīcijām izglītības pakalpojumu

90pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.

9116.attēls

92"Mazo" vidusskolu (dienas vidusskolu) tīkla

93kartējums ļauj secināt, ka šādu izglītībqas iestāžu izvietojums

94ir samērā vienmērīgs, lai gan attiecīgie kritēriji ir

95neviennozīmīgi (t.i., vidēji 25 skolēni vienā klasē un divās

96paralēlklasēs). Detalizētākai tīkla attīstības analīzei

97nepieciešama plašāka modelēšana ar vairākiem kritērijiem.

9817.attēls

99Turpmākajā PIKC tīkla attīstībā īpaši jāvērtē Latgales reģiona

100industriālās attīstības, demogrāfijas un ekonomiskie faktori.

101Būtiski vērtēt esošā tīkla specializāciju un nākotnes

102perspektīvas attiecīgajā reģionā, plānojot dažādu iestāžu

103reorganizāciju vai integrētu vispārējās un profesionālās

104izglītības pakalpojumu piedāvājumu.

1052.pielikums

106dokumentam "Izglītības attīstības

107pamatnostādnes 2014.-2020.gadam"

1082014.-2020.gada Eiropas

109struktūrfondu plānošanas periodam piemērojamo ex-ante

110nosacījumu izpildes pašvērtējums

111Saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām 2014.-2020.gada

112plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un

113nodarbinātība un Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu

114un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

115noslēgšanai izglītības politikai ir noteikti piemērojamo

116ex-ante nosacījumu izpildes kritēriji (atbilstīgi

117Līguma par ES darbību (LESD) 165.panta darbības

118jomai).

119Četru piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes

120pašvērtējuma analīzē ietverts esošās situācijas raksturojums,

121kurā atspoguļotas attiecīgās jomas stiprās puses, pamatojoties uz

122īstenotajiem pasākumiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.

123Minētais raksturojums izstrādāts saskaņā ar iepriekšējā

124plānošanas periodā paveikto (sk. 1.pielikumu) un turpmākiem

125izaicinājumiem (iespējām), kas izriet no īstenotās politikas

126rezultātu apkopojuma. Kopējie būtiskākie izglītības politikas

127draudi un vājās puses ir analizētas plānošanas dokumenta

128Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam I

129nodaļā, kur akcentētas tādas problēmas kā demogrāfiskā situācija,

130darba tirgus disproporcijas, izglītības iestāžu tīkla

131neefektivitāte, pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides

132nepietiekama sekmēšana u.c. 2.pielikumā īpaša uzmanība ir

133pievērsta tieši četru piemērojamo ex-ante nosacījumu

134izpildes kritērijiem, tādā veidā papildinot aktuālo problēmu un

135esošās situācijas analīzi.

1369.1. Priekšlaicīga mācību

137pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai

138samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ietver:

139sistēmu ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un

140informāciju analīzei un politiku veidošanai;

141ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītas stratēģiskas

142politikas sistēmas izveidi:

143- kas ir pamatota ar pierādījumiem;

144- kas ietver attiecīgas izglītības jomas;

145- kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās

146puses.

1479.2. Augstākā izglītība: pastāv

148valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai

149palielinātu sasniegumu līmeni augstākajā izglītībā, tās kvalitāti

150un efektivitāti. Tā ietver:

151stratēģisku politikas sistēmu augstākās izglītības jomā, kurā

152definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai,

153kas:

154- veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar

155zemiem ienākumiem vidū;

156- mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus;

157pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai,

158kas:

159- veicina starpdisciplīnu prasmes;

160- mazina dzimumu atšķirības.

1619.3. Mūžizglītība: pastāv valsts

162un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma,

163kurā ietverti pasākumi, lai:

164- atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju

165uzlabošanu;

166- nodrošinātu prasmju pilnveidošanu;

167- paplašinātu mūžizglītības pieejamību.

1689.4. Profesionālā izglītība un apmācība: pastāv

169valsts vai reģionālā stratēģiskā politikas sistēma, lai

170paaugstinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas

171kvalitāti un efektivitāti:

172- pasākumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības

173sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām ciešā sadarbībā ar

174darba devējiem, ieskaitot mehānismu izglītības satura atbilstību

175mainīgajam prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē

176balstītas mācības nozīmi;

177- palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību,

178veidojot nacionālo pieeju profesionālās izglītības un apmācības

179kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, EQAR) un ieviešot

180caurredzamības un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET).

181Priekšlaicīga mācību

182pārtraukšana

183Jautājumi par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanas novēršanu, ir

184atspoguļoti Latvijas attīstības plānošanas dokumentos, tostarp

185Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam,

186Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020"

187stratēģijas īstenošanai, Latvijas ilgtspējīgas

188attīstības stratēģijā "Latvija 2030", kā arī

189Latvijas Nacionālajā attīstības plānā

1902014.-2020.gadam.

191Kaut arī kopš 2009.gada skolu nepabeigušo īpatsvars Latvijā ir

192pastāvīgi samazinājies, (2012.gadā šis īpatsvars bija 10,5% un ir

193labāks kā Eiropas vidējais (12,8%)), Izglītības attīstības

194pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam ietvaros ir plānoti

195uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir samazināt skolu nepabeigušo

196un priekšlaicīgi pametušo skaitu (sasniedzamais rādītājs

1972020.gadā - skolu priekšlaicīgi pametuši ne vairāk kā 10% no

198visiem skolēniem).

199Lai sekmētu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas

200politikas attīstību, Latvijā veikti nozīmīgi pasākumi:

201- pilnveidots izglītības saturs (akcentēta pamatprasmju

202apgūšana un lietojums);

203- paaugstināta mācību literatūras kvalitāte;

204- ieviestas jaunas mācību metodes pedagoģiskajā praksē;

205- paplašināta IKT un tālmācības pieejamība;

206- veicināta iekļaujošas izglītības principa ievērošana;

207- nodrošināts elastīgs profesionālās izglītības programmu

208piedāvājums;

209- noteikts normatīvais regulējums vecāku informēšanai par

210izglītojamā prombūtni skolā.

211Datu ieguves un analīzes sistēma

212situācijas monitoringam

213Mācības pametušo bērnu obligātajā izglītības vecumā

214sistemātiska monitorēšana, iegūto datu analīze, kā arī pasākumu

215īstenošana bērnu un jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā tiek

216nodrošināta, pamatojoties uz institūciju sadarbību. Datus par

217obligātā izglītības vecumā esošiem bērniem, kuri nav reģistrēti

218nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD − saskaņā ar Bērnu

219tiesību aizsardzības likuma 671.pantā un MK 2009.gada

2204.augusta noteikumu Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu

221sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 5.punktā noteikto.

2222011.gada februārī valstī tika noteikta vienota kārtība, kādā

223izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai

224valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla

225neapmeklē izglītības iestādi. Ir uzlabota obligātajā izglītības

226vecumā esošo bērnu uzskaite.

227Kopš 2012.gada nogales, ievērojot pašvaldību izteiktos lūgumus

228un ierosinājumus bērnu uzskaites procesa pilnveidei, ERAF

229projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas

2302.kārta" ietvaros ir izstrādāta Valsts izglītības

231informācijas sistēmas (VIIS) papildu funkcionalitāte, lai VIIS

232veiktu bērnu uzskaiti.

233IKVD četras reizes gadā (līdz 30.janvārim, 30.aprīlim,

23430.jūlijam, 30.oktobrim) apkopo Pilsonības un migrācijas lietu

235pārvaldes saņemto informāciju par visiem bērniem vecumā no 7 līdz

23618 gadiem un iesniedz pašvaldībām informāciju par tiem konkrētajā

237pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu

238sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu (t.sk.

239vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs neatkarīgi no

240izglītības iestādes dibinātāja) iesniegtajos sarakstos. Gada

241beigās IKVD sagatavo ziņojumu "Par obligātā izglītības

242vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības

243iestādes sarakstā", kurā detalizēti izklāsta apkopoto

244informāciju par attiecīgo bērnu skaitu, iemesliem un situācijas

245attīstību. IKVD dati tiek ievietoti VIIS sistēmā, kur pašvaldības

246aktualizē datus par to teritorijās esošajiem bērniem.

247VIIS reģistrētajos datos ir informācija, kas ļauj identificēt

248konkrēto personu (personas kods), kā arī ļauj secināt par

249izglītības pārtraukšanas iemesliem (šos iemeslus grupē atbilstoši

250kategorijām; piemēram, uz situāciju 31.12.2012. saskaņā ar IKVD

251ziņojuma datiem bija: 1) ilgstoši slimojošie - 3; 2) bezvēsts

252prombūtnē − 21; 3) ar invaliditāti - 23; 4) adoptēts uz ārzemēm -

25329; 5) izbraucis no valsts − 9716; 6) anulēta deklarēta

254dzīvesvieta - 61; 7) pašvaldībai nav informācijas - 2648; 8) nav

255norādīts statuss − 65; 9) citu iemeslu dēļ nav reģistrēts

256izglītības iestādē − 52 (kopā: 12618)).

257Papildus minētajam VIIS iekļautie dati par skolēnu skaitu

258skolās ļauj monitorēt viņu pāreju no vienas skolas uz citu.

259Ņemot vērā MK noteiktās prasības saistībā ar kārtību, kādā

260aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību

261izglītības iestādēm, kopš 2013.gada dati no pašvaldībām tiek

262pieprasīti divas reizes gadā - 27.maijā un 1.septembrī.

263Informāciju par sociālekonomisko statusu iegūst sadarbībā ar

264pašvaldību un to sociālajiem darbiniekiem. Izglītības sistēmā

265sociāli ekonomiskā situācija un etniskā piederība netiek fiksēta,

266jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tautības deklarēšana ir

267brīvprātīga. Atsevišķas pašvaldības (Ventspils, Valmiera,

268Kuldīga, Jūrmala, Valdemārpils, Jelgava) fiksē romu skaitu.

269Saskaņā ar šo pašvaldību sniegto informāciju VIIS ir 1047 romi

270(kopā valstī ir 6500 romi (saskaņā ar pašu romu norādīto

271tautību)).

272VIIS uzskaita izglītības veidus, tajā skaitā vidējo izglītības

273pakāpi, ir informācija "privātā - publiskā izglītība",

274"profesionālā - vispārējā izglītība" - tikai formālajā

275pamata un vidējā izglītībā (t.sk. vakarskolas un tālmācības

276izglītības programmas).

277Ņemot vērā, ka izglītības ieguve vidējās izglītības pakāpē

278(vispārējā un profesionālajā) nav obligāta un ka tās izvēles

279pamatā ir pilngadību sasniegušo jauniešu brīvā griba, valsts

280nevar īstenot pasākumus, kuri būtu vērsti uz "piespiedu

281atgriešanos" izglītības procesā. Tomēr plānots, ka kopš

2822014.gada tiks uzsākta virkne pasākumu, lai sadarbībā ar

283pašvaldību dienestiem un NVO identificētu un motivētu atgriezties

284formālajā izglītībā vai iegūt papildu prasmes neformālās

285izglītības ietvaros tos jauniešus, kuri, t.sk. pēc obligātās

286izglītības ieguves, neturpina izglītību vai arī nestrādā.

287Augstākās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 15.oktobrim

288iesniedz CSP un IZM ziņas par studējošajiem. Šī informācija

289ietver arī to, cik studentu ir pārtraukuši studijas katrā studiju

290programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūto "atbiruma

291ainu" IZM analizē šādos aspektos: atbirums valsts un

292privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās, studiju

293virzienos un studiju tematiskajās grupās.

294Sākot ar 2014.gadu, konsolidējot augstākās izglītības datus un

295veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, plānots

296sistemātiski veikt atbiruma analīzi, saistot šo informāciju ar

297akreditācijas datiem (studiju programmu kvalitāti).

298Stratēģiskās politikas sistēma

299problēmu risināšanai

300Lai nodrošinātu skaidru un vienotu stratēģisku skatījumu uz

301problēmu risinājumiem, nepieciešamie uzdevumi un prioritātes ir

302ietvertas attīstības plānošanas dokumentos. Izglītības

303attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam65 ir

304politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības sistēmas

305attīstības mērķus un rīcības virzienus šo mērķu īstenošanai, kā

306arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas

307rādītājus, tostarp iekļaujot visaptverošus preventīvus,

308intervences un kompensējošus pasākumus priekšlaicīgas mācību

309pārtraukšanas novēršanai.

310Kompensējošo mehānismu nodrošināšana īpaši ir uzsvērta

311Mūžizglītības politikas pamatnostādņu

3122007.-2013.gadam66 3.1.apakšsadaļā

313"Mūžizglītības pieejamība, galvenās mērķa grupas un to

314vajadzības" un 4.sadaļā "Problēmu formulējums

315mūžizglītības politikas veidošanai". Pasākumi identificēto

316problēmu risināšanai, t.sk. saistībā ar otrās iespējas izglītības

317piedāvājuma paplašināšanu, ir ietverti programmā Mūžizglītības

318politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai

3192008.-2013.gadā67. Izstrādājot pamatnostādņu projektu,

320īpaša uzmanība pievērsta demogrāfiskās situācijas izpētei un

321analīzei.

322Ciešā sadarbībā ar EM izstrādātas 2020.gada projekcijas par

323izglītības attīstības politikas dažādiem aspektiem.

324Problēmu identificēšana izglītības

325pakāpēs un veidos

3262007.-2013.gada plānošanas periodā izglītojamie ar speciālām

327vajadzībām tika nodrošināti ar atbilstošām mācību programmām, kā

328arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana

329vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram konkrētam

330izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību

331iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības

332programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības

333programmās, vai speciālajās klasēs, kā arī profesionālās

334izglītības programmās.

335Tiem izglītojamajiem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe

336izglītības iestādēs, sākot ar 2012./2013.mācību gadu, tiek

337nodrošināts valsts apmaksāts asistenta pakalpojums.

338Saskaņā ar MK noteikto kārtību kopš 2013.gada pašvaldības

339atbilstoši 1. un 2.klases izglītojamo skaitam sadala valsts

340budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām

341izglītības iestādēm 1.klases un 2.klases izglītojamo ēdināšanai

342(brīvpusdienām). Savukārt saskaņā ar likumu "Par valsts

343budžetu 2014.gadam" kopš 2014.gada 1.septembra minētais

344atbalsts tiks nodrošināts arī 3.klases izglītojamajiem.

345Ir nodrošinātas izglītības iespējas neaizsargātajām grupām,

346tajā skaitā sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa

347paaugstināšana un paplašinātas iespējas romu kopienas

348pārstāvjiem, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves

349vecumu, iesaistīties izglītības procesā.

3502007.-2013.gada plānošanas periodā, īstenojot pasākumus

351agrīnās bērnības izglītībā un aprūpē, valstī ir definētas

352vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību saturam,

353nodrošinot ietvaru pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai un

354sekmīgai pārejai uz pamatizglītības posmu un sekmējot vispārējās

355izglītības iestāžu darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un

356rezultativitāti. Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas

357apmeklēja un līdz ar to veiksmīgi sagatavoja pamatizglītības

358apguvei vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem

359attiecīgās vecuma grupas bērniem.

360EK norāda68, ka nelabvēlīgo faktoru novēršana

361agrīnā vecumā ir svarīgs veids, kā pastiprināt nabadzības un

362sociālās atstumtības novēršanas centienus kopumā. Profilaksi

363visefektīvāk īsteno ar integrētām stratēģijām, kurās apvienots

364atbalsts vecākiem piekļuvei darba tirgum (ar pienācīgu ienākumu

365atbalstu) un piekļuvei pakalpojumiem, kas ir būtiski bērnu sekmju

366nodrošināšanā, piemēram, pirmsskolas izglītības kvalitāte bērniem

367palīdz attīstīt potenciālu. Ir būtiski pastiprināt centienus, lai

368nodrošinātu, ka visām ģimenēm, t.sk. neaizsargātā situācijā, ir

369pieejama kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe.

370Intervences pasākumu ietvaros 2007.-2013.gadā nodrošināta

371papildu apmaksātu konsultāciju sniegšana mācību priekšmetu satura

372apguvei izglītojamajiem ar zemiem mācību sasniegumiem. Vienlaikus

373izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās

374grūtībām nodrošināta iespēja apgūt pedagoģiskās korekcijas un

375izlīdzinošās programmas. Ieviesti individuālie mācību plāni.

376Valsts budžets nodrošina pedagogiem piemaksu par bērniem ar

377mācīšanās grūtībām (alga, programmu izstrāde).

378Veikti izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanas

379pasākumi. Veicinot atbalstošu mācību vidi un skolēnu interesi par

380izglītības procesu, īpaši STEM mācību priekšmetiem, modernizēti

381850 dabaszinātņu kabineti, palielināts datoru skaits

382vispārizglītojošajās (dienas) skolās un profesionālās izglītības

383iestādēs. Veikta visu 64 speciālo skolu renovācija.

384Vienlaikus pamatnostādnēs ir paredzēti atbalsta pasākumi

385bērniem un jauniešiem izglītības pieejamības veicināšanai un

386nabadzības riska mazināšanai (tas tiešā veidā uzrunā tos bērnus

387un jauniešus, kuri pakļauti priekšlaicīgai izglītības

388pārtraukšanai sociāli ekonomiskās situācijas dēļ).

389Kompensācijas mehānismu ietvaros jauniešiem, kas ir ārpus

390izglītības procesa, ir nodrošinātas iespējas atgriezties

391izglītības procesā, piedāvājot apgūt otrās iespējas izglītību.

3922011.gadā licencētas 214 jaunas vakara (maiņu), neklātienes,

393sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī speciālās izglītības

394programmas, 2012.gadā licencētas 139 jaunas vakara (maiņu),

395neklātienes, sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī

396speciālās izglītības programmas dažādām mērķa grupām.

397Jauniešiem nodrošināta iespēja ātrāk iegūt profesionālo

398kvalifikāciju īsajās (1 - 1,5 gada) profesionālās izglītības

399programmās. Nodrošināta arī ārpus formālās izglītības iegūto

400zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana, tādējādi ļaujot iegūt

401profesionālo kvalifikāciju, pierādot savas profesionālās spējas,

402vai arī būtiski samazināt izglītības ilgumu augstākajā

403izglītībā.

404IZM ik pa diviem gadiem iesniedz valdībai informatīvo ziņojumu

405par sekmību (2014.gada martā jāiesniedz kārtējais ziņojums).

406Iepriekšējais ziņojums "Par situāciju skolēnu sekmībā

407vispārējā izglītībā" tapa 2012.gadā. Ziņojumā ietver

408informāciju par skolēnu un skolotāju skaitu, pamatskolas un

409vidusskolas absolventu skaitu, tālākās izglītības izvēli, uz

410nākamo klasi pārcelto skolēnu skaitu, valsts pārbaudījumu

411rezultātus, PISA pētījumu rezultātus, starptautisko olimpiāžu

412rezultātus, skolu reitingus. IZM līdz 2014.gada 15.februārim

413jāiesniedz apsekojums un ziņojums par speciālās izglītības

414iestāžu finansēšanu, pamatojoties uz 2013.g.decembrī Latvijas

415Universitātes pētnieku iesniegto pētījumu par speciālo izglītību

416un iekļaujošo izglītību.

4172007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja

418vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un

419tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā

420izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana"

4215067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo

422kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un

4233179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības

424pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks

425izstrādātas 2577 kursu programmas. Profesionālās izglītības

426pedagogi ieguva praktisku pieredzi nozares praktiskajā darbībā,

427t.sk. iepazinās ar iekārtām un tehnoloģijām, stažējās, apguva

428IKT. Profesionālās izglītības pedagogi kā vēlamos kursus nākotnē

429norādījuši kursus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu

430pilnveidei, kā arī profesionālās kompetences paaugstināšanai.

4311.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu

432kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros

433kompetenci paaugstināja 21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT

434prasmes. No kursiem visapmeklētākie: 1) kursi IKT (ar ievirzi:

435interaktīvie rīki, interaktīvās tāfeles un mācību saturs), 2)

436kursi 1.-4.klašu pedagogiem, 3) kursi izglītības vadības un

437klases izglītības procesa vadības jautājumos; 4) angļu valodas

438kursi. Vislielākā vērtība novērtējumā piešķirta - mūsdienīgu

439mācību procesu apguvei (iemācījušies daudzveidot mācību

440priekšmeta apguvi), iemācījušies veidot pozitīvāku saskarsmes

441kultūru, t.sk. darboties komandā. Kvalitatīvas izglītības

442pieejamības nodrošināšanai 2013.gada nogalē veikts pētījums par

443mazo skolu darbības modeļiem. Pētījuma galvenie uzdevumi:

444- noteikt mazo lauku skolu kvantitatīvos un kvalitatīvos

445kritērijus, ņemot vērā ne tikai skolas tiešo darbību ietekmējošos

446faktorus (izglītojamo skaits, pedagogu skaits, izglītības

447programmas u.c.), bet arī sociālo un ekonomisko kontekstu

448raksturojošos faktorus;

449- izstrādāt trīs mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru

450darbības modeļus, ņemot vērā skolas darbību ietekmējošos

451faktorus, vietējo kopienu izglītības, sociālās, kultūras un

452ekonomiskās vajadzības;

453- izstrādāt mazo lauku skolu finansēšanas modeļus atbilstoši

454izstrādātajiem mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru

455darbības modeļiem.

456Lai mazinātu uz otro gadu palikušo izglītojamo skaitu, ir

457izdoti MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi

458par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības

459iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām

460pārcelšanai uz nākamo klasi". Sākot ar 2013./2014.mācību

461gadu, tiks ieviesta sistēma metodiskam atbalstam pedagogiem darbā

462ar sekmīgajiem un nesekmīgajiem skolēniem, par pamatu ņemot

463diagnosticējošus darbus 3. un 6.klasē. Arī ES struktūrfondu

464atbalsts 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzēts darbam ar

465bērniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem bērniem.

4662014.-2020.gadā secīgi plānots turpināt īstenot kompensējošos

467pasākumus, t.sk. turpinot īstenot īsās profesionālās izglītības

468programmas, tādējādi radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju

469un integrēties darba tirgū, īstenojot jauniešu neformālās

470izglītības programmas jauniešu centros, īstenojot karjeras

471izglītības pasākumus, atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem

472izglītības pieejamības veicināšanai un nabadzības riska

473mazināšanai, atbalstu praktiskajām mācībām un mācību praksei

474profesionālajā izglītībā, pedagogu kompetenču paaugstināšanu,

475kompetenču pieejā pilnveidojot vispārējās izglītības saturu,

476izstrādājot digitālos mācību materiālus, t.sk. iekļaujošās

477izglītības īstenošanai, izglītības kvalitātes monitoringa

478veikšanai, jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska

479grupu jauniešu integrācijas pasākumiem, izglītojamo talantu

480attīstībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

481infrastruktūras modernizēšanai.

482Institucionālā sadarbība valsts un

483nevalstiskajā sektorā

484Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam

485izstrādāja 2006.gadā, ievērojot sabiedrības un izglītības

486attīstības vadlīnijas, kas noteiktas Eiropas un Latvijas

487politikas plānošanas dokumentos:

488- Lisabonas izglītības stratēģijā;

489- Boloņas procesā;

490- Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā;

491- UNESCO programmā Izglītība visiem;

492- Eiropas Komisijas darba programmā Izglītība un apmācība

4932010;

494- Eiropas iniciatīvā 2010 - Eiropas informācijas sabiedrība

495izaugsmei un nodarbinātībai;

496- ES Pamatstratēģijā attiecībā uz dzimumu līdztiesību

497ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā;

498- Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā;

499- Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs.

500Pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts ir izstrādātas ciešā

501sadarbībā ar nozares ministrijām, sadarbības un sociālajiem

502partneriem: LIVA, LIZDA, LDDK, LTRK, AIP, LPS, LSA, UNESCO

503Latvijas Nacionālo komisiju, vecāku pārstāvjiem u.c.

504Lai nodrošinātu izglītības attīstības mērķu un rīcības

505virzienu definēšanu, IZM veica esošās situācijas analītisko

506priekšizpēti nacionālajā (makro) un ES līmeņa politikas

507plānošanas dokumentos, t.sk. saistībā ar priekšlaicīgu mācību

508pārtraukšanu:

509- Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un

510integrējošai izaugsmei);

511- Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020

512stratēģijas īstenošanai;

513- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija

5142030;

515- Latvijas Nacionālais attīstības plāns

5162007.-2013.gadam;

517- Latvijas Nacionālais attīstības plāns

5182014.-2020.gadam.

519Papildu pasākumi, kas atbalsta priekšlaicīgas mācību

520pārtraukšanas novēršanu:

521- nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

522integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam;

523- Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014 -

5242020.gadam;

525- vadlīnijas Veselīgs uzturs 2003 - 2013.gadam;

526- MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1206 "Kārtība,

527kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos

528līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu

529ēdināšanai";

530- Reemigrācijas plāns 2013. - 2016.gadam;

531- Jauniešu garantijas programma;

532- neformālās izglītības aktivitāšu īstenošana sadarbībā ar

533darbā ar jaunatni iesaistītām personām, jauniešu centriem un

534jaunatnes organizācijām, kā arī citām biedrībām un

535nodibinājumiem.

536Eiropas

537struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā priekšlaicīgas mācību

538pārtraukšanas tendenču samazināšanai

539Identifikators

540Nosaukums

541Kopējais

542finansējums

543Apakšaktivitātes informācija

5441.2.1.1.4.apakšaktivitāte

545Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības

546veicināšana

54725 178 752 LVL

548Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi

549profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu

550pēc 9.klases.

551Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas uzsākšanas

5522009.gadā profesionālo izglītību izvēlējās 28,1%

553izglītojamo.

5541.2.1.1.3.apakšaktivitāte

555Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu

556īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai

55710 618 520 LVL

558Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un

559pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam

560profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu.

5611.2.2.4.2.apakšaktivitāte

562Atbalsta pasākumu īstenošanai jauniešu sociālās

563atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar

564funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā

5655 904 793 LVL

566Apakšaktivitātes ietvaros nodrošināts mācību atbalsts

567vairāk nekā 18 000 jauniešu ar mācīšanās problēmām,

568veicinot piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu

569piedāvājumus jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar

570zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas

571izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem

572traucējumiem.

573Turpmākās aktivitātes nosacījuma

574izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis

575ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar

576jauniešu ilgstošo bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus

577politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un

578efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram,

579izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras

580atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un

581apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un

582pieejamību.

583Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros

584plānoti vairāki būtiskākie pasākumi.

585Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām

586kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida

587veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar

588sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas

589ietvarstruktūra, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas

590ietvarstruktūru, atbilstoši kurai tiks izstrādāti profesiju

591standarti un profesionālo kvalifikāciju pamatprasības,

592profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu

593saturs.

594Tiks pilnveidota profesionālās izglītības struktūra, kā

595arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu un

596programmu izstrādē un ieviešanā. Ir paredzēts arī nodrošināt

597mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem,

598ieviešot darba vidē bāzētas profesionālās izglītības elementus

599sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un

600nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās

601profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai

602darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu

603audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt

604profesionālo kvalifikāciju un operatīvāk iekļauties darba

605tirgū.

606Šī rīcības virziena ietvaros darbs tiks vērsts arī uz

607vispārējās izglītības satura izstrādi, kas balstīta kompetences

608pieejā. Globalizācijas, informācijas tehnoloģiju attīstības un

609vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences,

610lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas.

611Kompetences, kas ir zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, ir

612nepieciešamas, lai indivīds varētu pielāgoties mainīgajai

613pasaulei un izdarīt savas izvēles, vienlaikus ievērojot kopīgas

614sabiedrības vērtības. Lai veicinātu indivīda izpratības/pratības

615veidošanos, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību

616priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās

617un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā mācību satura,

618t.sk. mācību metodisko līdzekļu, izstrāde un ieviešana mācību

619procesā. Mācību satura un metožu pilnveide jo īpaši svarīga ir

620pamatizglītības beigu posmā un vidējās izglītības pakāpē, lai

621veicinātu prasmju lietojumu un darba tirgum nepieciešamo prasmju

622apguvi.

623Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla

624motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"

625ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas

626pilnveidi, paredzot prasmju uzlabošanu darbam arī ar

627izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un sociālās atstumtības

628riskam pakļautajiem, izrietoši, mazinot iespēju, ka šādu sociālo

629grupu bērni un jaunieši pamet mācības priekšlaicīgi.

630Rīcības virziens 1.3."21.gadsimtam atbilstīgas izglītības

631vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir saistīts ar

632izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu atbilstoši

63321.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi, gan

634profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma

635pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības

636programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos

637to pievilcīgumu audzēkņu vidū un, izrietoši, mazinās

638priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas varbūtību.

639Atzīstot, ka tieši sociālās atstumtības riska jaunieši ir

640visvairāk apdraudēti iesaistes izglītības procesos kontekstā,

641rīcības virziena 1.4."Iekļaujošās izglītības principa

642īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana"

643ietvaros plānojami pasākumi šādu jauniešu iekļaušanai un

644integrācijai vispārējās izglītības sistēmā. Rīcības virziena

645ietvaros paredzēto pasākumu īstenošana sekmēs riskam pakļauto

646sociālo grupu integrāciju izglītības procesos, kā arī šīm grupām

647sniegta atbalsta efektivitāti.

648Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas

649attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz karjeras

650izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un

651atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados un

652pilsētās. Paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu

653kompleksu jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus,

654karjeras dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba

655devējiem. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas,

656prasmes un intereses, kā arī iespēju iepazīties ar dažādu

657profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabota karjeras

658izglītība profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairota

659jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt

660izglītošanās noslēgumā iegūto kvalifikāciju.

661Rīcības virziena 2.2."Priekšlaicīgi mācības pametušo un

662izglītību neieguvušo skaita samazināšana" ietvaros paredzēts

663atbalsts preventīvu un kompensējošu pasākumu69

664īstenošanai priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam

665pakļautiem, nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un

666maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem, lai iespējami ilgi bērns

667vai jaunietis turpina mācības vispārējās un profesionālās

668izglītības iestādē, pabeidz to vai iegūst darba tirgū izmantojamu

669kvalifikāciju, kā arī paredzēts atbalsts nabadzības un sociālās

670atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un

671maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases

672aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai.

673Rīcības virziena 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu

674pārvaldība" ietvaros ieviesīs jaunu pedagogu darba samaksas

675modeli sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot ne tikai

676efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā

677izglītībā, bet arī uzlabojot mācību procesa kvalitāti.

678Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla

679sakārtošana" ietvaros ir plānots uzlabot izglītojamo

680vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības

681pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot

682resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību

683vidi, ievērojot teritoriju attīstības īpatnības.

684Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot šādas

685atbalstāmās darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču

686samazināšanai.

687Augstākās izglītības kvalitāte

688Saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos

689noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā IZM

690turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai

691sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski

692konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko ar

693konsolidētiem resursiem īsteno efektīvi pārvaldītas

694institūcijas.

695Reformu nozīmību izglītībā pamato hierarhiski augstākais

696Latvijas attīstības plānošanas dokuments, Latvijas ilgtspējīgas

697attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kur

698uzsvērts, ka augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir

699izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. EK uzsver, ka ir

700būtiski īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši

701attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē

702kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju

703un internacionalizācijas veicināšanu.

704Lai sekmētu augstākās izglītības politikas attīstību, Latvijā

705veikti šādi nozīmīgi pasākumi:

7061) ieviests studiju virzienu akreditācijas modelis;

7072) nodrošināts ievērojams finansiālais atbalsts doktora līmeņa

708studijām;

7093) īstenota visaptveroša studiju virzienu ārējā

710novērtēšana;

7114) izstrādāts Augstākās izglītības un zinātnes attīstības

712pasākumu plāns laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz

7132014.gada 31.decembrim;

7145) ar sociālajiem partneriem noslēgts memorands par efektīvu

715un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu

716plānošanas un īstenošanas procesā;

7176) nodrošināta kopīgo diplomu piešķiršanas tiesiskā bāze;

7187) paplašinātas iespējas piešķirt valsts budžeta stipendijas

719ārvalstu studentiem;

7208) nodrošināta strukturālā un tiesiskā bāze augstākās

721izglītības eksportspējas attīstībai.

722Valsts vai reģionālās stratēģiskās

723politikas ietvars

724MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprināta Latvijas nacionālā reformu

725programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai

726(http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LV_NRP_lat.pdf).

727Izstrādāts jauns īstermiņa attīstības plānošanas dokuments

728"Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns

729laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada

73031.decembrim" (MK 2013.gada 12.novembra rīkojums Nr.560),

731kurā iekļauti konkrēti pasākumi trijos galvenajos rīcības

732virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes

733paaugstināšana; 2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva

734izmantošana un integrācija ar zinātni; 3) augstākās izglītības un

735zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas

736paaugstināšana. Ir izstrādāta "Koledžu stratēģiskās

737attīstības koncepcija".

738IZM ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus augstākās izglītības

739jomā pēdējo triju gadu laikā, norādījusi galvenās problēmas un

740piedāvājusi to risinājumus. Izstrādāti informatīvie ziņojumi

741"Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību

742zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā" (MK 2013.gada

7433.janvāra sēdes prot. Nr.1 40.§ 1.punkts)

744(http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-zinojumi.html),

745kā arī informatīvais ziņojums "Par "Pasākumu plāna

746nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

7472010.-2012.gadam" izpildi"

748(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3453).

749Pasākumi, kas nepieciešami, lai

750paaugstinātu atstumtības riskam pakļauto grupu dalību augstākajā

751izglītībā

752MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprinātajā Latvijas nacionālajā

753reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai

754kā viens no politikas virzieniem minēts augstākās izglītības

755vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana. Augstākās izglītības jomā

756viens no mērķiem ir pilnveidot stipendiju, kā arī studiju un

757studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu, kas pavērtu iespējas

758studēt lielākam studēt gribētāju skaitam.

759NRP bija plānots sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām

760grupām, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību. Atbalsts

761paredzēja piešķirt šīm grupām stipendijas, kas segtu gan

762dzīvošanas izmaksas, gan studiju maksu. Stipendiju izsniegšana

763krīzes laikā (2009.- 2011.gadā pēc sociālajiem kritērijiem)

764pierādīja, ka turpat 50% studentu ir sociāli mazāk aizsargātās

765grupas un studenta un viņa ģimenes ienākumi ir nepietiekami.

766Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās

767iedzīvotāju grupas ir (LM informācija, noteikta pēc

768Eurostat izstrādātās metodoloģijas un LR Centrālās

769statistikas biroja aprēķiniem):

770- pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie

771pensionāri), pirmspensijas vecuma personas;

772- daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni; invalīdi un personas

773ar funkcionāliem traucējumiem;

774- bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki), bezpajumtnieki,

775romi, ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas,

776cilvēku tirdzniecības upuri, no psihoaktīvām vielām atkarīgās

777personas;

778- personas ar nepietiekamām, zemām vai darba tirgum

779neatbilstošām zināšanām un prasmēm, trūcīgās personas.

7802008.gadā "Projektu un kvalitātes vadības" pētījums

781"Sabiedrības integrācijas fonda ieviesto Eiropas sociālā

782fonda grantu shēmu ieguldījumu sociāli atstumto grupu dzīves

783kvalitātes uzlabošanā" analizēja četru grantu shēmu

784rezultātus: 1) motivācijas programmas sociālās atstumtības riska

785grupām; 2) pētījumi par sociāli atstumto grupu iespējām darba

786tirgū; 3) konsultācijas un apmācība komercdarbības un

787pašnodarbinātības uzsākšanai; 4) sociālās rehabilitācijas

788programmu izstrāde un ieviešana.

789LU Filozofijas un socioloģijas institūts 2006.gadā veica

790pētījumu "Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un

791ilgums", kurā bija arī dziļās intervijas ar sociālās

792atstumtības riska grupu pārstāvjiem par iegūtās profesijas

793kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.

7942009.gada 21.aprīlī izdoti MK noteikumi Nr.343 "Noteikumi

795par darbības programmas "Cilvēkresursi un

796nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.4.1.apakšaktivitāti

797"Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam

798pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā

799personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences

800paaugstināšana"".

801Vairums pētījumu analizē sociāli atstumto grupu iekļaušanos

802darba tirgū. Pētījums parāda, ka vairākām atstumtām grupām ir

803nepietiekamas pamatprasmes, tāpēc daudzi pasākumi vērsti tieši uz

804šīs problēmas risinājumiem, lai sociāli atstumtās grupas sekmīgāk

805iekļautu darba tirgū.

806Latvijas Cilvēktiesību centrs 2011.gadā īstenoja

807"Pētījumu par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām

808piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai

809Latvijā". Pētījuma mērķis bija apzināt patvēruma meklētāju,

810bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iespējas,

811vajadzības un problēmas iegūt izglītību Latvijā. Ziņojumā ir

812skarti jautājumi par nepilngadīgo un pieaugušo personu piekļuvi

813dažādu līmeņu izglītības iestādēm

814(http://cilvektiesibas.org.lv/lv/publications/petijums-par-patveruma-mekletaju-beglu-un-personu).

815Latvija piedalās starptautiskā salīdzinošā pētījumā

816EUROSTUDENT "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves

817apstākļi Latvijā". Pētījums ietver trīs blokus: augstākās

818izglītības pieejamība, studiju apstākļi un mobilitāte. Pētījuma

819ceturtā kārta notika laika posmā no 2009.gada oktobra līdz

820novembrim. Pašlaik ir uzsākta pētījuma piektā kārta, kurā laika

821posmā no 2012. līdz 2015.gadam veiks pētījumu katrā projekta

822dalībvalstī (pētījums pieejams drukātā veidā). Pētījums parāda

823arī vairākus studējošo sociālos kritērijus: studenti ar

824bērnu/bērniem, studentu ikmēneša ienākumi (tiem, kuri dzīvo kopā

825ar vecākiem un pastāvīgi; pa dzimumiem). Pētījums parāda, ka

826studentiem no sociāli neaizsargātām grupām ir mazāks ģimenes

827atbalsts. 2011.gadā publicētie pētījuma dati parāda, ka

828salīdzinoši studentiem Latvijā, kas nedzīvo kopā ar vecākiem, ir

829augstāki ienākumi, un tas liecina, ka studenti līdztekus studijām

830strādā. Latvija ir starp tām valstīm, kuras piešķir salīdzinoši

831mazu publisko finansējuma atbalstu studentiem no sociāli

832neaizsargātām grupām.

833Nepieciešams plānot personalizētu atbalstu studentam

834stipendiju un grantu veidā, ņemot vērā sociālekonomisko

835situāciju. Ar 2014.gadu tiks uzsākta finansiālā atbalsta

836īstenošana koledžām, palielinot vienas studiju vietas valsts

837budžeta finansējuma apmēru, vienlaikus izvērtējot budžeta vietu

838skaita palielinājumu saistībā ar darba tirgus pieprasījumu.

839Augstākās izglītības pieejamības paplašināšana ir viens no

840finansēšanas modeļa kritērijiem. Tāpat tiek nodrošināts budžeta

841vietu īpatsvars reģionālajās augstskolās. Augstākās izglītības

842pieejamību varētu sekmēt arī kopīgo profesionālo un koledžas

843programmu attīstība.

844Tiek izvērtēta iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

845nodrošināt iespēju apgūt studiju programmas tālmācību studiju

846veidā.

847Atbalstāma karjeras centru darbības paplašināšana augstākās

848izglītības iestādēs, t.sk. dažādu sociālo un atstumto grupu

849iespēju paplašināšana iegūt augstāko izglītību un iekļauties

850mūžizglītības pasākumos.

851Vērtējot fiziskās infrastruktūras attīstību, jāmin, ka

8523.1.2.1.1.apakšaktivitātē "Augstākās izglītības iestāžu

853telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes

854uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu

855apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem

856traucējumiem" noslēgta 31 vienošanās par projektu

857īstenošanu. Visās valstī esošajās augstākās izglītības iestādēs,

858kas īsteno prioritārās programmas, tiks modernizēta

859infrastruktūra un mācību aprīkojums. Šobrīd ir modernizētas 20

860augstskolas, t.i., 64,5% no augstākās izglītības iestāžu skaita

861(31), kas īsteno prioritārās programmas. Šī aktivitāte, kā arī

862ESF 1.1.2.1.1.aktivitāte (prioritāro jomu maģistrantu

863stipendijas) ir veicinājušas studentu skaita pieaugumu eksaktajās

864zinātnēs un inženierzinātnēs, tādējādi tiek sekmēta arī

865tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo cilvēkresursu

866nodrošināšana. 2004.gadā tie bija 20%, 2012.gada 2.pusgadā - 35%;

867uzlabojas AII materiāltehniskā bāze, ļaujot apgūt zināšanas un

868prasmes atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām.

869Nepieciešams turpināt sniegt atbalstu vides pielāgojamībai

870cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. nepieciešams

871sniegt atbalstu šādu pasākumu īstenošanai arī ES struktūrfondu

8722014.-2020.gada plānošanas periodā.

873IZM izvērtē iespēju pasūtīt pētījumu par ES struktūrfondu

8742007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros ieguldīto investīciju

875augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijā

876efektivitāti.

877Augstskolu studiju programmu piedāvājumā nav barjeru augstākās

878izglītības pieejai mazākumtautībām.

879Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas

880samazināšana

881Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348

882"Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un

883zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", iestādes

884līdz kārtējā gada 15.oktobrim sniedz CSP un IZM ziņas par

885studējošajiem. Šī informācija ietver arī atbirušo studentu skaitu

886studiju programmās, t.i., cik studentu ir pārtraukuši studijas

887katrā studiju programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūtā kopējā

888atbiruma aina IZM tiek analizēta šādos griezumos: atbirums valsts

889un privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās,

890studiju virzienos un studiju tematiskajās grupās.

891IZM ir apkopojusi informāciju par atbiruma līmeni prioritāro

892studiju jomu studiju programmās. Turpmākais solis būs atbirumu

893iemeslu noskaidrošana un izvērtēšana.

894Lai uzlabotu esošo situāciju, turpmāk tiks veicināta

895individuālo studiju plānu ieviešana AII, tas dos iespēju

896studentiem virzīties uz priekšu, izmantojot individuālo

897pārbaudījumu kārtošanas grafiku. Augstskolas tiks aicinātas

898pastiprināt individuālu darbu ar studentiem, paplašināt

899akadēmisko centru (studiju centru) funkcijas, piedāvājot

900individuālas pārrunas ar studentiem, noskaidrojot studiju

901pārtraukšanas cēloņus un meklējot individuālus risinājumus.

902Pamatnostādnēs ir iekļauts pasākums (rīcības virziens 3.4.), kas

903paredz informatīva atbalsta sniegšanu skolēniem motivācijas

904uzlabošanai dabaszinātņu apguvē, līdz ar to eksakto zinātņu

9051.kursa studenti būs labāk sagatavoti un samazināsies

906atbirums.

907Sākot ar 2014.gadu, tiek plānots palielināt STEM studiju

908programmas vienas budžeta studiju vietas finansējumu, tādējādi

909veicinot finansējuma apmēra palielināšanos STEM studiju

910programmās, kas veicinātu studijas pārtraukušo studentu skaita

911samazināšanos.

912ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots sniegt

913atbalstu karjeras attīstības pasākumu īstenošanai, t.sk. AII,

914sadarbībā ar darba devējiem izglītības programmu nepabeigušo

915skaita samazināšanai.

916Papildus saskaņā ar vienošanos, ko IZM slēdz ar valsts

917augstskolām un koledžām, katra kalendārā gada sākumā valsts

918dibinātās AII sniedz ziņas par studiju vietu, kuras finansē no

919valsts budžeta, faktisko izpildi (budžeta vietu faktiskais

920aizpildījums pret plānoto), kā arī ziņas par faktiski sagatavoto

921speciālistu skaitu (grādu/kvalifikāciju ieguvušie salīdzinājumā

922ar plānoto). Studiju vietu un speciālistu neizpildes gadījumā

923iestādes sniedz pamatojumu, kādēļ students pārtraucis studijas

924vai nav ieguvis grādu/ kvalifikāciju. Līdz ar to studentu

925"atbirums" budžeta vietās tiek analizēts detalizētāk,

926identificējot apstākļus, kas radījis atbirumu.

927Kopš 2014.gada, konsolidējot augstākās izglītības datus,

928veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, tiek plānots

929īstenot sistemātisku studentu "atbiruma" analīzi,

930saistot šo informāciju ar AII akreditācijas datiem (studiju

931programmu kvalitāti). Plānots veidot arī atbirušo studentu

932profilu, nosakot "atbirušo" studentu vecumu, dzimumu,

933iepriekšējo izglītību u.c. faktorus, lai identificētu potenciālā

934atbiruma riska grupas.

935Pasākumi, lai veicinātu inovatīvu

936saturu un programmu attīstību

937Eiropas Sociālā fonda projekts "Augstākās izglītības

938studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes

939paaugstināšanai" (vienošanās:

940Nr.2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001) sniedza

941rekomendācijas un analīzi par studiju virzieniem, to pilnveidi,

942uzlabošanu un attīstību, kā arī konsolidāciju un slēgšanu.

943Ziņojumā "Augstākās izglītības studiju programmu

944izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir

945veikta arī datu analīze par studiju programmu eksportspēju,

946studiju programmās studējošo kopējo noslodzi, doktorantūras

947studiju programmām, kā arī augstākās izglītības iestāžu saistību

948ar reģioniem.

949Inovatīvu studiju programmu un satura izstrādei būtu

950nepieciešama labās prakses pārņemšana, piemēram, studiju procesu

951organizācijai un vadībai, ārvalstu mācībspēku piesaistei, kā arī

952un atbalsts modernu materiālu izstrādei un uzlabošanai.

953Kopīgo doktorantūras programmu un programmu ES valodās

954izveides procesā veiks uzraudzības pasākumus, lai veicinātu

955inovatīvu studiju programmu un satura izstrādi. Izmantojot ES

956fondu līdzekļus nākamajā plānošanas periodā tiks sniegts atbalsts

957inovatīvu, kopīgu, t.sk. starpdisciplināru, studiju programmu

958izstrāde.

959Augstākās izglītības studiju virzienu izvērtēšana notiek

960atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, t.sk.

961eksperti vērtē augstskolas informatīvo bāzi, materiālo un

962tehnisko nodrošinājumu, t.sk. IKT aprīkojumu, akadēmiskā

963personāla kvalifikāciju. Līdz ar to augstākās izglītības studiju

964virzienu akreditācijas lēmumos ir norādīti trūkumi un

965rekomendācijas, kas AII ir jānovērš līdz akreditācijas termiņa

966beigām/nākamajam akreditācijas procesam, t.sk. par IKT

967izmantošanu mācību procesā.

968Vairākas augstskolas studiju programmās īsteno studiju kursus

969e-studiju formā, samērā plaši studiju procesā izmanto e-studiju

970platformu Moodle. Augstākās izglītības iestāžu digitālās

971apmācības aprīkojums un infrastruktūra ir atšķirīga - vairākās

972AII jau plaši lieto multimediju iekārtas un IKT, citās šis

973aprīkojums vēl ir pilnveidojams.

974Kopumā Latvijas AII ir jāpaplašina IKT izmantošana studiju

975procesā un jāievieš vairāk izstrādātu e-studiju kursu. Nozīmīgs

976jautājums ir personāla, īpaši mācībspēku, apmācība digitālo rīku

977izmantošanā mācību procesā.

978Studentu centrēta izglītība ir viena no Boloņas procesa tēmām,

979tā Latvijā ir aplūkota vairākos darbsemināros un konferencēs,

980kuros piedalījās AII pārstāvji. Latvijas pārstāvji 2009.gadā

981piedalījās Lēvenes (Beļģija) Boloņas procesa ministru konferencē,

982kur viena no tēmām bija studentu centrēta izglītība.

983Pasākumi, lai paaugstinātu

984nodarbinātību un uzņēmējdarbību

9852011.gada 19.aprīlī IZM, RP, AIP, LDDK, LBAS un LSA parakstīja

986Vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai

987pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Vienošanās paredz

988prakses attīstību absolventu nodarbinātības un profesionālās

989sagatavotības veicināšanai un nozaru ekspertu padomju

990iesaistīšanu. 2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja

991sadarbības memorandu.

992Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu

993plāna laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada

99431.decembrim ietvaros plānots nodrošināt lielāku prakses

995pieejamību studentiem, palielinot darba devēju lomu un motivāciju

996kvalitatīvas prakses nodrošināšanā, tādējādi sniedzot studentiem

997praktiskās iemaņas specialitātē, kas ļauj tiem veiksmīgāk

998iekļauties darba tirgū.

999Vienlaikus norādām, ka 40000 no Latvijā augstākās izglītības

1000iestādēs studējošajiem (kopā 90 tūkstoši studentu), ir

1001reģistrējušies portālā prakse.lv, kur uzņēmēji atrod

1002praktikantus un studenti prakses vietas. Portāls darbojas piecus

1003gadus.

1004Normatīvo aktu prasības jau šobrīd paredz transversālo

1005prasmju iekļaušanu studiju programmās un pasākumu ieviešanu, kas

1006vērsti uz studiju procesa un metožu uzlabošanu.

1007Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt iespēju veicināt un

1008attīstīt augstskolu biznesa inkubatorus, lai veicinātu mācību

1009pētījumus un pieredzes ieguvi.

1010Latvijā darbojas vairāki biznesa inkubatori: pilnsabiedrība

1011"Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators", radošā

1012biznesa inkubators "Creative Andrejsala" (SIA "

1013HUB Riga"), nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju

1014parks", SIA "Kurzemes Biznesa inkubators", kas

1015darbojas Liepājā, Kuldīgā un Saldū, Latgales biznesa inkubators

1016"Ideju Viesnīca", biedrība "Biznesa inkubators

1017Cēsis", Zemgales pilnsabiedrība "JIC Biznesa

1018inkubators" un vairāki no inkubatoriem cieši sadarbojas ar

1019AII, piedāvājot kursus biznesa plāna izstrādāšanai un sniedzot

1020plašu informāciju par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību biznesa

1021inkubatorā. Vairākas augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar

1022LIAA un/ vai biznesa inkubatoriem ir īstenojušas apmācību

1023semināru programmu "Uzņēmējs 5 dienās".

1024Augstskolas ir iesaistījušās arī citās programmās un

1025pasākumos, kas veicina uzņēmējdarbības prasmju attīstību,

1026piemēram, dažādos biznesa plānu konkursos. Karjeras dienās,

1027notiek dažādi semināri un lekcijas. Vairākās AII studentiem, kas

1028nestudē uzņēmējdarbību un vadībzinātni, piedāvā brīvās izvēles

1029kursu uzņēmējdarbības pamatos.

1030Ar dzimumu saistīto atšķirību

1031samazināšana

1032Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348

1033"Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un

1034zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību"

1035augstskolas un koledžas iesniedz informāciju par studējošajiem,

1036norādot dzimuma proporciju studiju virzienos studiju programmu

1037griezumā, kā arī akadēmiskā un administratīvā personāla dzimumu

1038proporciju. Minētā informācija tiek analizēta, lai noteiktu

1039dzimumu proporcijas studiju virzienos un specialitātēs un plānotu

1040nepieciešamo instrumentu izmantošanu dzimumu līdzsvara

1041nodrošināšanai.

10422011./2012.mācību gadā profesionālās vidējās izglītības

1043iestādes absolvēja 42% vīriešu, vispārējās vidējās izglītības

1044iestādēs absolventu-vīriešu īpatsvars bija 46%.

104581% no augstskolās pamatstudijās uzņemto studentu skaita

10462012./2013.akadēmiskajā gadā bija vispārējā vidējā izglītība un

1047tikai 12% − vidējā profesionālā.

1048Latvijā raksturīgs gan kopumā diezgan proporcionāls studējošo

1049dzimumu līdzsvars, dažādās programmās, t.sk. inženierzinātņu un

1050uzņēmējdarbības programmās. 2011./2012.akadēmiskajā gadā studēja

105160% sieviešu un 40% vīriešu. Minēto tendenci nosaka dzimumu

1052proporcijas nelīdzsvarotība vidējās izglītība pakāpē un kopējās

1053darba tirgus un sociālekonomiskās iezīmes valstī.

1054Plānotā karjeras attīstības atbalsta ietvaros tiks īstenoti

1055pasākumi, t.sk. pasākumi, lai mazinātu stereotipus par profesiju

1056piemērotību.

1057Eiropas

1058struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā augstākās izglītības

1059kvalitātes paaugstināšanai

1060Identifikators

1061Nosaukums

1062Kopējais

1063finansējums, LVL

1064Apakšaktivitātes informācija

10651.1.2.1.1.apakšaktivitāte

1066Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai

10677 804 604,00

1068Līdz 2012.gada 31.decembrim ESF atbalstu maģistrantūras

1069studijām ir saņēmuši 1 746 maģistrantūras studenti, t.i.,

10705% (33 389) no valstī kopējā 2012./2013.akadēmiskajā gadā

1071studējošo maģistrantu skaita prioritārajās jomās.

1072Vienlaikus maģistra grādu ieguvušo skaits 2011.gadā (1 352

1073maģistri) ir palielinājies par 4%, salīdzinot ar 2010.gadu

1074(1 299 maģistri). Palielinājies arī doktorantūrā studējošo

1075skaits prioritārajās jomās: 2010.gadā 810 doktorantu,

10762011.gadā - 867.

10771.1.2.1.2.apakšaktivitāte

1078Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai

107934 695 181,00

1080ESF atbalstu doktorantūras studijām ir saņēmuši 1773

1081doktorantūrā studējošie, t.i., 87% no doktorantu skaita

10822007./2008.akadēmiskajā gadā. Vienlaikus augstskolu

1083akadēmiskajam personālam pievienojas jauni doktori, kuri

1084iekļaujas studiju un pētniecības darbā.

10851.1.2.2.1.apakšaktivitāte

1086Studiju programmu satura un īstenošanas uzlabošana un

1087akadēmiskā personāla kompetences pilnveidošana

10881 001 495,00

1089Izvērtēti visi 28 apstiprinātie augstākās izglītības

1090studiju virzieni. Izvērtētas 860 programmas (projektā bija

1091plānots izvērtēt 651 studiju programmu). Rezultāts

1092skaidrojams ar augstāko izglītības iestāžu ieinteresētību

1093un atbalstu.

10943.1.2.1.1.apakšaktivitāte

1095AII telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu

1096kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības

1097programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem

1098traucējumiem

109985 374 366,00

1100Visās valstī esošajās AII, kas īsteno prioritārās

1101programmas, modernizēs infrastruktūru un mācību aprīkojumu.

1102Šobrīd ir modernizētas 14 AII, t.i., 45% no kopējā

1103augstākās izglītības iestāžu skaita (31), kas īsteno

1104prioritārās programmas.

1105Turpmākās aktivitātes nosacījuma

1106izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis

1107Turpmākā plānošanas perioda ietvaros augstākās izglītības

1108kvalitātes un pieejamības attīstības tiek plānota trijos

1109prioritārajos virzienos:

1110- studiju un zinātniskās darbības kvalitātes

1111paaugstināšana;

1112- augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācija un

1113efektīva resursu izmantošana;

1114- augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un

1115starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.

1116Turpmākajos gados augstākajā izglītībā plānots nostiprināt

1117darba devēju ietekmi augstskolu un koledžu darbības pārvaldībā,

1118kā arī stiprināt sociālo partneru tiesisko lomu valsts budžeta

1119līdzekļu sadalē atbilstoši darba tirgus prognozēm un sabiedrības

1120attīstības interesēm. Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar

1121EM (EM darba tirgus un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas),

1122nodrošināt efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības

1123prioritāšu pozicionēšanu.

1124Ņemot vērā pamatnostādņu 1.nodaļā minētos riskus un politisko

1125uzstādījumu, augstākās izglītības institucionālo tīklu

1126pilnveidos, koncentrējot resursus ne tikai saturiski, bet arī

1127teritoriāli. Novēršot augtākās izglītības programmu

1128sadrumstalotību, plānots turpināt veicināt atbalstu prioritāro

1129nozaru studijām un konsolidētam doktorantūras īstenošanas

1130modelim. Izmaiņas iecerēts veikt, pamatojoties uz virkni

1131politikas ietekmes pētījumiem, ko sadarbībā ar sociālo un

1132politikas zinātņu ekspertiem plānots īstenot tuvāko gadu

1133laikā.

1134IZM saskata, ka augstākās izglītības sektorā ļoti būtiska

1135prioritāte nākamajos septiņos gados ir visu veidu starptautiskā

1136sadarbība gan studiju satura īstenošanā visos ciklos, gan

1137cilvēkresursu mobilitātē. Pastiprināti ir jāattīsta ārvalstu

1138studentiem un mācībspēkiem pievilcīga studiju vide, kas saistīta

1139pamatā ar studiju satura pieejamību svešvalodās, tālmācības

1140risinājumu plašāku izmantošanu un atbilstošu tiesisko bāzi.

1141Atbalsts plānots minētās sadarbības īstenošanai visās

1142augstskolās, īpaši tiek akcentētas doktora studiju ietvaros

1143īstenotās aktivitātes sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Plānots

1144izstrādāt līdz 2020.gadam kopīgu doktorantūras programmu sistēmu

1145zinātnes nozarē, t.sk. kopīgu doktorantūras skolu veidošanu ar

1146vienotu studējošo uzņemšanu tajā.

1147Lai nodrošinātu zināmu investīciju līdzsvaru un attīstības

1148ilgtspēju, plānots ES fondu līdzfinansējuma ietvaros arī

1149modernizēt materiālo un tehnisko bāzi AII un koledžās. Tomēr

1150jāuzsver, ka investīciju prioritāte ir efektīva resursu

1151koncentrācija, kas tieši saistīta ar institucionālo

1152konsolidāciju. Līdz ar to AII tīkla optimizācijai līdz 2020.gadam

1153tiks sniegts atbalsts arī ar ES fondu investīcijām. Valsts un ES

1154finanšu līdzekļu atbalsts ir tieši saistīts ar kvalitātes vadības

1155vai institucionālās izcilības modeļu īstenošanu augstskolās. Lai

1156novērstu investīciju sadrumstalotību un efektīvāk sasniegtu

1157makroekonomiskos rādītājus, plānots īstenot zinātnisko institūtu

1158un augstskolu ciešāku sadarbību pamatstudiju un augstākā līmeņa

1159studiju īstenošanā. Šādā gadījumā palielinātos zinātnisko

1160institūtu tiesiskās un praktiskās iespējas īstenot arī doktora

1161studijas.

1162Ņemot vērā budžeta programmas 80.00.00 "Eiropas

1163Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu

1164palīdzības projektu un pasākumu īstenošana" finanšu līdzekļu

1165pieejamību un ES prioritātes mācību mobilitātē, plānotais

1166atbalsts nākamajā plānošanas periodā tiks novirzīts

1167starptautiskajai mobilitātei profesionālās augstākās izglītības

1168programmās.

1169Kopējās IZM stratēģiskās prioritātes visam plānošanas periodam

1170ir ietvertas pamatnostādņu 1.3.nodaļā un tuvākajā termiņā

1171(2014.gads) plānotās aktivitātes augstākās izglītības sistēmas

1172attīstībai ir detalizēti izklāstītas Augstākās izglītības un

1173zinātnes attīstības pasākumu plānā laika posmam no 2013.gada

11741.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim.

1175Nosacījuma izpildei pamatnostādņu

1176rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi

1177Rīcība virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla

1178motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"

1179ietvaros paredzēta Latvijas akadēmiskā personāla kapacitātes

1180stiprināšana, kā arī ārvalstu mācībspēku piesaiste. Mācībspēku

1181pilnveidotās prasmes un starptautiskais profils veicinās

1182studējošo interesi par mācību saturu un uzlabos studiju

1183rezultātus.

1184Rīcības virziens 1.3."21.gs. atbilstošas izglītības vides

1185un izglītības procesa nodrošināšana" ietver materiālās un

1186tehniskās bāzes uzlabošanu augstākajā izglītībā. Moderno

1187tehnoloģiju pieejamība paaugstinās augstākās izglītības

1188pievilcību audzēkņu vērtējumā un veicinās līdzdalību tajā.

1189Papildus tiks sekmēta augstākās izglītības mācību metožu

1190efektivitāte un 21. gs aktuālo prasmju pastiprināta apguve,

1191izrietoši vairojot absolventu konkurētspēju un nodarbinātību.

1192Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas

1193attīstība un pakalpojumu pieejamība" sekmēs mērķtiecīgu

1194turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši prasmēm,

1195zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju

1196darba tirgū.

1197Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa

1198sistēmas pilnveide" ietvaros paredzēts atbalsts arī

1199starptautiski konkurētspējīgas nacionālās augstākās izglītības

1200kvalitātes nodrošināšanas institūcijas izveidei. Paredzēts

1201izstrādāt koncepciju, kurā būs noteikti augstākās izglītības

1202kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības principi. Šī rīcības

1203virziena ietvaros tiks pilnveidota arī VIIS (t.sk. sistēmas

1204sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu izglītību),

1205tiks nodrošināta izglītojamo ar invaliditāti uzskaite vispārējās

1206izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības

1207iestādēs, kā arī tiks izveidota vienota datubāze par pieaugušo

1208izglītības īstenošanu.

1209Rīcības virziens 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu

1210pārvaldība" paredz jauna augstākās izglītības finansēšanas

1211modeļa izstrādi un ieviešanu, kas nodrošinās visiem pieejamu

1212kvalitatīvu augstāko izglītību, tās atbilstību darba tirgus

1213prasībām, stiprinās saikni ar zinātni un pētniecību, kā arī

1214novērsīs budžeta līdzekļu sadrumstalotību. Īstenotie pasākumi

1215ļaus stiprināt augstākās izglītības pārvaldību, ļaus paaugstināt

1216studiju un zinātniskās darbības kvalitāti, kā arī panākt

1217augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidāciju un

1218efektīvu resursu izmantošanu.

1219Rīcības virziens 3.4."Izglītības starptautiskā

1220konkurētspēja" ietver atbalsta nodrošināšanu augstākās

1221izglītības studiju programmu starptautiskajai akreditācijai un

1222publicitātei. Plānots sniegt atbalstu starptautisku kopīgo

1223maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu izveidi un

1224īstenošanu, nodrošinot kvalitatīvu programmu pieejamību

1225svešvalodās. Īstenotie pasākumi paaugstinās augstākās izglītības

1226nozares prestižu kā Latvijā, tā ārvalstīs, un tas savukārt sekmēs

1227tās konkurētspējas pieaugumu. Prestižā un konkurētspējīgā

1228izglītībā iesaistītie būs augsti motivēti izciliem sasniegumiem,

1229kas vairos nodarbinātības izredzes, kā arī personisko

1230labklājību.

1231Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot

1232atbalstāmas darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču

1233samazināšanai.

1234Mūžizglītības sistēma

1235Jau 2007.gadā uzsāktas darbības pieaugušo izglītības sistēmas

1236ieviešanai, un līdz 2013.gadam īstenoti dažādi pasākumi, kas

1237vērsti uz mūžizglītības pieejamības sekmēšanu un tās satura

1238izstrādi. Šo pasākumu ietekmē ir palielinājies mūžizglītībā

1239iesaistīto personu skaits, 2012.gadā sasniedzot 7%. Tomēr

1240Latvijas rādītāji vēl joprojām nesasniedz vidējos ES ─ 9%. Šī

1241iemesla dēļ nākamajā plānošanas periodā mūžizglītības

1242veicināšanai ir ierādīta nozīmīga loma ar mērķi sasniegt

1243mūžizglītībā iesaistīto personu īpatsvara palielinājumu līdz 15%.

1244Šādā kontekstā pamatnostādņu ietvaros īstenos pasākumus, kas

1245atbalsta mūžizglītības ieviešanu un prasmju uzlabošanu, nodrošina

1246prasmju pilnveidošanu un paplašina mūžizglītības pieejamību.

1247Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības

1248pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,

1249iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās

1250piederības, funkcionāliem traucējumiem utt., kā arī veidot

1251pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot

1252saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (t.sk.

1253finanšu) pārvaldi.

1254Nepieciešams izveidot vienotu augstākās izglītības

1255informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī izveidot AII absolventu

1256darba gaitu monitoringa sistēmu, lai iegūtu informāciju pamatotu

1257lēmumu pieņemšanai.

1258Lai sekmētu mūžizglītības sistēmas attīstību Latvijā, veikti

1259šādi nozīmīgi pasākumi:

12601) īstenoti uzdevumi saskaņā ar Mūžizglītības politikas

1261pamatnostādnēm 2007.- 2013.gadam;

12622) pieaugušo izglītības glosārija apstiprināšana Latvijas

1263Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā;

12643) apkopota un publicēta pašvaldību sniegtā informāciju par

1265pieaugušo neformālās izglītības finansēšanu Latvijas

1266reģionos;

12674) noteikta kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības

1268sistēmas apgūto profesionālo kompetenci;

12695) pieņemti iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē

1270sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi;

12716) noteikta grādu un profesionālo kvalifikāciju

1272pielīdzināšanas kārtība;

12737) nodrošinātas karjeras konsultācijas vairāk kā 50 tūkstošiem

1274personu;

12758) norit nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrādes

1276process un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju

1277struktūrai;

12789) nodrošināta visaptveroša pedagogu un akadēmiskā personāla

1279kompetenču pilnveide;

128010) sniegtas tālākizglītības iespējas dažādām sociālām grupām

1281- jauniešiem, sociālajiem darbiniekiem, bilingvālo mācību

1282pedagogiem u.c.;

128311) uzsākts darbs grozījumu izdarīšanai Profesionālās

1284izglītības likumā MK apstiprinātās koncepcijas

1285"Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un

1286sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes

1287nodrošināšanā" ietvaros.

1288Valsts vai reģionālais stratēģiskās

1289politikas ietvars

12902007.gada 23.februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par

1291Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam"

1292tika apstiprinātas "Mūžizglītības politikas pamatnostādnes

12932007.-2013.gadam" (turpmāk - Mūžizglītības pamatnostādnes) -

1294pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas

1295attīstības jomā. Mūžizglītības pamatnostādnēs uzsvērta pieaugušo

1296izglītība.

1297Ir uzsākts darbs vienotas izglītības sistēmas izveidei, lai

1298sekmētu visu izglītības posmu un formu sasaisti, nodrošinot

1299cilvēkiem iespējas mācīties katrā dzīves posmā, visās dzīves

1300jomās neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās

1301izglītības, dzīvesvietas, etniskās piederības, ienākuma līmeņa,

1302funkcionāliem traucējumiem.

1303Sagatavots informatīvais ziņojums par Mūžizglītības

1304pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011. un 2012.gadā. Tā secinājumi

1305ietverti pamatnostādņu izstrādē.

1306IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana

1307pieaugušo izglītības jomā" ietvaros tiek izstrādāts

1308mūžizglītības modelis, ietverot tajā pieaugušo izglītības

1309politikas veidošanu un pārraudzību, funkciju sadalījumu un

1310finansēšanas plānošanu un sadales kārtību. Tiek izveidota

1311visaptveroša un savstarpēji salīdzināma datu sistēma par visiem

1312pieaugušo izglītības aspektiem − kā nepieciešamība faktos

1313balstītas politikas izstrādei. Tas būs uz neatkarīgu zināšanu

1314apguvēju vērsts, daudzšķautņains pārvaldības modelis, lietderīgāk

1315un efektīvāk izmantots finansējums, organizēta sadarbība ar darba

1316devējiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī

1317pieaugušo izglītības jautājumu izpētes pastiprināšana.

1318Projekta tiešā mērķa grupa ir vecuma grupas 25-64 gadi

1319Latvijas iedzīvotāji ar zemām pamatprasmēm (nav pamata vai

1320vidējās izglītības). Projekta mērķi ir:

1321- sekmēt sadarbību un nodrošināt vienotu

1322koordināciju/informācijas apmaiņu starp augstskolām, privātajiem

1323partneriem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām ar

1324mērķi palielināt to pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri

1325savas dzīves laikā pilnveido savas prasmes, iemaņas un

1326kvalifikāciju;

1327- sekmēt stabilu un ilgtspējīgu kultūras un izglītības sektoru

1328sadarbību, kas ļautu ilgtermiņā nodrošināt kultūras institūciju

1329kultūrizglītības piedāvājuma pieejamību formālās un neformālās

1330izglītības procesā;

1331- veicināt ieinteresēto pušu diskusiju par mūžizglītības

1332problēmām Latvijā, kā arī apmainīties viedokļiem un izstrādāt

1333priekšlikumus problēmu risināšanai;

1334- izplatīt informāciju iedzīvotāju vidū par šā brīža

1335izglītības iespējām Latvijā un personas ieguvumiem no

1336kvalifikācijas celšanas.

1337Pasākumi, lai atbalstītu

1338mūžizglītības attīstību un saistītos pakalpojumus

1339Nodrošināts izglītības un apmācības piedāvājuma elastīgums un

1340atbilstība darba tirgus prasībām.

1341Saistībā ar mūžizglītības attīstību šobrīd Latvijā pieejami

1342četri būtiski kompensējoši pasākumi, lai vērtētu izglītību, kas

1343iegūta dažādos izglītības veidos un pakāpēs.

1344Vispārējās izglītības īstenošanas ietvaros personai ir

1345tiesības būt uzņemtai izglītības iestādē kā eksternim (persona,

1346kas pašizglītības veidā apgūst valsts vispārējās izglītības

1347standartu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes un kārto

1348pārbaudījumus gada vērtējuma iegūšanai kādā mācību priekšmetā vai

1349izglītības dokumenta iegūšanai) vispārējās pamatizglītības (no 18

1350gadu vecuma) vai vispārējās vidējās izglītības ieguvei.

1351Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumā noteikto

1352personām piedāvāta iespēja atzīt ārpus formālās izglītības

1353sistēmas apgūtās profesionālās kompetences profesionālajai

1354kvalifikācijai. Profesionālo kompetenci novērtē akreditēta

1355izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam IKVD ir

1356deleģējis veikt šo uzdevumu. Profesionālo kompetenci novērtē

1357profesionālās kvalifikācijas eksāmenā. Pretendentam, kurš saņēmis

1358pietiekamu vērtējumu, izsniedz valsts atzītu pirmā, otrā vai

1359trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu

1360atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. IKVD veido un

1361uztur datubāzi par personām, kuras saņēmušas valsts atzītu

1362profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

1363Saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un

1364profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" citu valstu

1365rezidentiem ir tiesības pilntiesīgi un patstāvīgi strādāt Latvijā

1366reglamentētā profesijā. Šādā gadījumā tiek nodrošināta ārvalstīs

1367iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā. AIC pieņem

1368dokumentus, sagatavo savu vērtējumu un nosūta izziņu

1369institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas

1370apliecību konkrētajā profesijā. Institūcija, kas izsniedz

1371profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pieņem lēmumu

1372par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, daļēju atzīšanu vai

1373neatzīšanu. Lēmums jāpieņem triju mēnešu laikā (ES valstu

1374ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm,

1375zobārstiem, arhitektiem) vai četru mēnešu laikā (pārējiem) kopš

1376visu dokumentu iesniegšanas informācijas institūcijā.

1377Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto personai ir

1378tiesības uz ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu, kā arī

1379ārvalstīs iegūtos akadēmisko grādus apliecinošu dokumentu

1380atzīšanu Latvijā. Attiecīgo ekspertīzi veic, pamatojoties uz

1381izglītības dokumentu vai akadēmiskos grādus apliecinošo dokumentu

1382īpašnieka, attiecīgo izglītības iestāžu, valsts institūciju,

1383darba devēju vai profesionālo organizāciju iesniegumu. AIC veic

1384izglītības dokumenta ekspertīzi, kurā noskaidro izglītības

1385iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni. AIC

1386izsniedz izziņu par to, kādam Latvijā izsniegtam izglītības

1387dokumentam ārvalstu izglītības dokuments var tikt pielīdzināts.

1388Dokumentu maksimālais izskatīšanas termiņš ir četri mēneši.

1389Lai sasniegtu izglītību priekšlaicīgi pametušo iedzīvotāju

1390īpatsvara samazināšanas ES un Latvijas mērķi, ir nepieciešami gan

1391preventīvie (piemēram, individualizētas pieejas nodrošināšana,

1392izglītības satura uzlabošana un izglītības iestāžu modernizācija,

1393vecāku un izglītības iestāžu sadarbības stiprināšana), gan

1394kompensējošie mehānismi (otrās izglītības iespējas nodrošināšana,

1395ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšanas

1396sistēmas izveide, īpaši pieaugušajiem). ES kopš 2002.gada par 1,8

1397procentpunktiem palielinājās to personu (vecuma grupā 25-64 gadi)

1398īpatsvars, kuri piedalās mācīšanās procesā. Latvijā, kaut arī

1399īstenoti vairāki aktīvie pasākumi, šis rādītājs attiecīgajā

1400periodā samazinājās par 0,3 procentpunktiem, 2011.gadā ─ 5,0%,

1401savukārt 2012.gadā bija 7,0%.

1402Informatīvajā ziņojumā "Par Izglītības un zinātnes

1403ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu

1404pārņemšanu pašvaldību padotībā" (MK 2013.gada 2.jūlija sēdes

1405prot.Nr.37, 43.§) ir iekļauti aprēķini par pieaugušo

1406izglītību.

14071.tabula [287] Mērķa sasniegšanas

1408rādītājs

1409Bāzes

1410vērtība (2011.)

14112014.

14122017.

14132020.

14142030.

1415[288] Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars

141625-64 gadu vecumā

14175,0%

14187%

14199,5%

142015%

142134%

1422Avots: Latvijas

1423Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam

1424Profesionālās izglītības iestādes iesaistās pieaugušo

1425izglītošanā, dodot iespēju pieaugušajiem ar iepriekšēju izglītību

1426un profesionālo pieredzi iegūt noteikta līmeņa profesionālo

1427kvalifikāciju, kā arī personām neatkarīgi no vecuma un

1428iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas apgūt

1429darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās

1430zināšanas un prasmes, tomēr profesionālās izglītības iestāžu

1431iesaiste pieaugušo izglītošanā nav pietiekama. Ir skaidrs, ka

1432profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās

1433pilnveides izglītības programmas apguvušo izglītojamo skaits

1434profesionālās izglītības iestādēs nav pietiekams.

1435Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu, kurā noteikts, ka no

14362015.gada 1.janvāra jānodrošina atbalsts darba devējiem

1437darbinieku papildu izglītošanā, tiek izstrādāts MK noteikumu

1438projekts "Atbalsts darba devējiem darbinieku

1439izglītošanai", kurā paredzētas trīs atbalstāmās jomas

1440formālajai izglītībai (nav pieejams finansējums):

14411) obligātā joma, kas jānodrošina darba devējiem (valsts

1442noteiktās specializācijas - ugunsdrošība, darba aizsardzība

1443utt.);

14442) Latvijā neapgūstamās profesijas;

14453) darbinieka kompetenču pilnveide atbilstoši darba devēja

1446vajadzībām, tai skaitā pēc paša darbinieka izvēles.

1447Papildus pieaugušo dalības palielināšanai izglītībā Latvija ir

1448apņēmusies arī samazināt izglītību priekšlaicīgi pametušo to

1449iedzīvotāju (vecuma grupā 18-24 gadi) skaitu, kuriem nav vidējās

1450izglītības un kas neturpina mācīties, īpatsvaru līdz 13,4% (ES

1451mērķis - mazāk par 10%). Salīdzinot ar 2010.gadu, 2012.gadā skolu

1452nepabeigušo skolēnu īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi

1453samazinājies no 13,3% līdz 10,5%; šis rādītājs ir labāks par

1454vidējo ES rādītāju (12,8%). Visizplatītākie iemesli, kādēļ tiek

1455pārtrauktas mācības, ir ģimenes sociālekonomiskie apstākļi,

1456motivācijas trūkums, mācīšanās grūtības, vienaudžu ietekme,

1457skolas resursi, nepietiekama vecāku un skolas

1458sadarbība.70

14592.tabula

1460Izglītību priekšlaicīgi pametušo

1461(vecuma grupā 18-24 gadi), kuriem nav vidējās izglītības,

1462īpatsvars, %

1463Valsts

14642002.

14652003.

14662004.

14672005.

14682006.

14692007.

14702008.

14712009.

14722010.

14732011.

14742012.

14752020.*

1476ES

147717,0

147816,6

147916,1

148015,8

148115,5

148215,1

148314,9

148414,4

148514

148613,5

148712,8

148810

1489LV

149016, 9

149118,0

149214,7%

149314,4%

149414,8

149515,1

149615,5

149713,9

149813,3

149911,6

150010,5

150113,4

1502Avots:

1503Eurostat

15042012.gada ceturtajā ceturksnī kopējais iedzīvotāju (vecuma

1505grupa 18-24 gadi) skaits bija 194,8 tūkstoši, tostarp 55,9

1506tūkstošie iedzīvotāju bija bez vidējās izglītības. 23,2 tūkstoši

1507iedzīvotāju (vecuma grupa 18-24 gadi) bez vidējās izglītības

1508neturpināja mācības71.

15092012.gadā IZM apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par

1510pieaugušo neformālo izglītību Latvijas reģionos 2012.gadā.

1511Atsaucoties uz informācijas pieprasījumu, 81 pašvaldība sniedza

1512datus par teritorijā īstenoto pieaugušo neformālo izglītību, tās

1513finansēšanas apmēru un modeli. Apkopojot informāciju, konstatēts,

1514ka ekonomiskās krīzes situācijā pašvaldības vadītāji bieži pieņem

1515lēmumus par pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu par labu citām

1516neatliekamām darbībām, nevis ieguldījumiem cilvēkkapitāla

1517attīstībai.

1518Tomēr vairākas pašvaldības veicina pieaugušo izglītības

1519attīstību savā teritorijā, dažādos veidos atbalstot tās

1520īstenošanu: 1) finansējot vai līdzfinansējot teritorijā esošas

1521iestādes (pieaugušo izglītības centrus, tautas skolas, kultūras

1522centrus, vispārējās izglītības iestādes u.c.), kas īsteno

1523pieaugušo neformālo izglītību; 2) nodrošinot telpas vai

1524piedāvājot atlaides telpu īrei pieaugušo neformālās izglītības

1525programmu īstenošanai; 3) īsteno vai līdzfinansē ārvalstu finanšu

1526instrumentu projektus, kuri vērsti uz pieaugušo neformālās

1527izglītības īstenošanu un attīstību; 4) piedāvā dotācijas NVO,

1528kuras nodrošina pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem.

1529Informatīvajā ziņojumā par Mūžizglītības pamatnostādņu

1530īstenošanas gaitu 2011.gadā un 2012.gadā norādīts, ka IZM un VIAA

1531organizēja piecas Karjeras attīstības atbalsta sadarbības padomes

1532sēdes; veica Latvijas saistību izpildi EK konsultāciju un

1533informācijas centru tīklā Euroguidance, uzturēja

1534informatīvo e-resursu "Studiju ceļvedis Eiropā",

1535aktualizēja informāciju par izglītības iespējām Latvijā EK

1536portālā PLOTEUS (http:ec.europa.eu/ploteus), nodrošinot

1537datu savietošanu ar Nacionālo izglītības iespēju datubāzi NIID.LV

1538un portālu StudyinLatvia.lv (http://www.studyinlatvia.lv);

15392011.gadā organizēja vienu nacionālo konferenci "Jaunatne

1540kustībā: izglītība - pieredze - nodarbināmība" (dalībnieku

1541skaits - 220); nodrošināja EK atbalstītajā starpvalstu projekta

1542"Eiropas mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls"

1543(EMKAPT) nacionālo koordināciju; uzturēja nacionālo izglītības

1544iespēju datubāzi NIID.LV, apkopojot informāciju par 1990

1545izglītības iestādēm (13000 izglītības programmu). Izmantojot

1546NIID.LV datu bāzi, ir izveidots un tiek uzturēts portāls

1547StudyInLatvia; organizēti informatīvie un mācību semināri

1548pedagogiem un karjeras atbalsta speciālistiem

1549vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās (semināru

1550dalībnieku skaits 2011.gadā - 579, 2012.gadā - 437); 2012.gadā

1551organizēja pasākumu "Karjeras nedēļa" (dalībnieku

1552(skolēnu) skaits - 9000); izdeva virkni publikāciju karjeras

1553atbalsta speciālistiem (viena grāmata un 11 e-publikāciju);

1554izstrādāja interaktīvo e-līdzekli (http://brauktvainebraukt.lv)

1555(uzdevumu komplekts/ieteikumi tiem, kuri dodas uz ārvalstīm

1556studiju nolūkā); izveidoja mājaslapu "Profesiju

1557pasaule", kas iepazīstina jauniešus ar profesiju

1558daudzveidību un sniedz informāciju par darba saturu un prasībām

1559šajās profesijās strādājošajiem; sadarbojās ar 10 reģionālajām

1560bibliotēkām (Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā,

1561Rēzeknē, Saldū, Tukumā, Valmierā un Ventspilī), nodrošinot

1562informāciju reģionos par izglītības iespējām Latvijā un Eiropā;

1563nodrošināja dalību izstādē "Skola 2011", "Skola

15642012", "Darbs un karjera 2011", "Darbs Expo

15652012".

1566Izvērtējot karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, vispārējās

1567izglītības iestādēs īsteno visu veidu pasākumus, bet jauniešiem

1568tie ir pieejami fragmentāri un dažādos līmeņos - no atsevišķu

1569informatīvu pasākumu īstenošanas līdz pilnam atbalsta ciklam

1570(karjeras informācija, karjeras izglītība, karjeras

1571konsultēšana). Līdz ar to karjeras atbalsta funkciju īstenošanā

1572ne vienmēr ir piesaistīti kvalificēti speciālisti. Vēlamo

1573rezultātu sasniegšanai karjeras atbalsts jānodrošina visās klasēs

1574pēctecīgi, īpaši 9. un 12.klasē, kad jāpieņem lēmums par turpmāko

1575izglītošanos.

1576IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana

1577pieaugušo izglītības jomā" ietvaros laika posmā no 2013.gada

1578septembra līdz 2014.gada aprīlim paredzēti seši diskusiju forumu

1579temati, par kuriem līdz 2014.gada maijam tiks izstrādāti izvērsti

1580analītiskie ziņojumi:

1581- Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās

1582pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā;

1583- karjeras attīstības atbalsts un motivācijas mācīties

1584veicināšana pieaugušajiem;

1585- pieaugušo izglītības resursi jauniešu bezdarba

1586mazināšanai;

1587- pieaugušo izglītības piedāvājums un pieprasījums;

1588- pieaugušo izglītības kvalitāte un tās nodrošinājums;

1589- mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma.

1590Minēto ziņojumu secinājumus ņems vērā, plānojot mūžizglītības

1591sistēmas attīstības un pakalpojumu pieejamības atbalsta

1592pasākumus. Ziņojumu ietvaros plānotas statistiski reprezentatīvas

1593intervijas/aptaujas ar iesaistītajām pusēm, datu un normatīvo

1594aktu analīze, politikas iniciatīvu priekšlikumu un rekomendāciju

1595izstrāde. Plānots apzināt un izvērtēt informālās izglītības

1596piedāvājumu (bibliotēkas, muzeji, lielveikali, sabiedriskie

1597pasākumi, masu mediji u.c.) kā resursu karjeras atbalstam un

1598motivācijas mācīties veicināšanai, sniegt ieteikumus šī resursa

1599pilnvērtīgākai izmantošanai, kā arī plānots piedāvāt dažādus

1600labās prakses piemērus mūžizglītības sistēmas attīstībai. Līdz

16012010.gada martam fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav

1602valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, lai uzsāktu

1603pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanu, bija

1604nepieciešama pašvaldības licence. Lai samazinātu administratīvo

1605slogu privātajām izglītības iestādēm un nodrošinātu vienādas

1606iespējas pieaugušo neformālās izglītības īstenošanai, 2010.gada

1607martā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, paredzot

1608arī privātajām izglītības iestādēm tiesības īstenot pieaugušo

1609neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas.

1610Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un

1611profesionālās kompetences novērtēšanu nodrošina saskaņā ar

1612Profesionālās izglītības likumā noteikto un MK 2011.gada

161322.februāra noteikumiem Nr.146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus

1614formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo

1615kompetenci".

1616Pamatojoties uz IKVD rīcībā esošo informāciju, līdz 2013.gada

161727.septembrim ir noslēgti 400 deleģēšanas līgumi ar 40

1618profesionālās izglītības iestādēm. Ārpus formālās izglītības

1619sistēmas apgūto profesionālo kompetences novērtēšanu var veikt

1620vairāk kā 100 profesionālajām kvalifikācijām.

1621IKVD 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 "Ārpus

1622formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences

1623novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība" (saskaņoti ar IZM

16242012.gada 2.aprīlī) precizē IKVD darbības un pilnvaras attiecībā

1625uz:

1626- profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas

1627pamatojuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu;

1628- profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanu

1629atbilstoši IKVD saņemtajam pretendenta iesniegumam.

1630Profesionālo kvalifikāciju ārpus formālās izglītības sistēmas

1631apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā ieguvušas

16321007 personas:

1633- 2011.gadā - 35 personas;

1634- 2012.gadā - 400 personas (viena persona nokārtojusi divus

1635profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un ieguvusi divas

1636profesionālās kvalifikācijas);

1637- 2013.gadā (līdz 27.septembrim) - 572 personas (viena persona

1638nokārtojusi divus profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un

1639ieguvusi divas profesionālās kvalifikācijas).

1640IKVD ir sadarbības partneris ESF projektā "Nozaru

1641kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības

1642efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana". Projekta

1643ietvaros plānotais rezultāts paredzēja nodrošināt un apmaksāt

1644profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 80 personām, novērtējot

1645ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās

1646kompetences. Pirmais iesniegums no personas, kura bija ieguvusi

1647profesionālās kvalifikācijas apliecību ārpus formālās izglītības

1648apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā un vēlējās

1649izmantot projekta ietvaros paredzēto iespēju par izdevumu

1650atmaksāšanu, IKVD tika reģistrēts 2011.gada 1.decembrī.

1651Ņemot vērā, ka esošajā periodā dati ir fragmentāri, ar

1652struktūrfondu atbalstu tiks izveidota vienota datubāze par

1653pieaugušo izglītību.

1654IZM īstenotā EK projekta "Eiropas programmas īstenošana

1655pieaugušo izglītības jomā" forumos ir apzināts mūžizglītības

1656pakalpojuma tīkls (aptuveni 40 pašvaldību pieaugušo un

1657mūžizglītības centri). Mūžizglītības pakalpojuma īstenošanai

1658plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, t.sk.

1659profesionālās izglītības kompetenču centri).

1660Ņemot vērā iepriekš teikto, ir pamats apgalvot, ka šobrīd:

1661- nodrošināta izglītības piedāvājuma pāreja uz mācību

1662rezultātos balstītu ietvarstruktūru;

1663- izveidota efektīvi funkcionējoša, uz darba tirgus

1664pieprasījumu balstīta profesionālās (sākotnējā izglītība un

1665tālākizglītība) izglītības sistēma;

1666- nodrošināts pieaugušo izglītības piedāvājums un

1667kvalitāte;

1668- nodrošināta vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu

1669teritoriālā pieejamība izglītojamajiem.

1670Mūžizglītības attīstība valsts un

1671reģionālās stratēģiskās politikas ietvaros

1672Pamatnostādņu ietvaros ir veikta mērķa grupu prioritarizēšana.

1673Tomēr jāuzsver, ka formālo, neformālo un informālo izglītību

1674iedzīvotāji var iegūt visa mūža garumā. Jaunatnes likuma

16751.pantā ir noteikts, ka personas vecuma grupā no 13 gadiem līdz

167625 gadiem ir jaunieši, līdz ar to izglītības kontekstā

1677iedzīvotājus 25 gadu vecumā var uzskatīt par pieaugušajiem.

1678Pamatnostādņu kontekstā pieaugušo izglītība var notikt arī līdz

167925 gadu vecumam, piemēram, ja kādreiz priekšlaicīgi izglītību

1680pametusī persona atgriežas izglītības procesā (piemēram,

1681vakarskolā).

1682Nodrošinot visu līmeņu izglītības starpresoru koordināciju

1683mūžizglītības attīstībā, nolemts iesaistīt konsultatīvo padomi

1684"Izglītība visiem" (konsultatīvā padome), atjaunojot un

1685papildinot tās sastāvu. Saskaņā ar MK 2003.gada 16.septembra

1686noteikumu Nr.529 "Konsultatīvās padomes "Izglītība

1687visiem" nolikums" 3.punktu konsultatīvās padomes mērķis

1688ir veicināt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu,

1689pašvaldību, privātā sektora, sabiedrisko un starptautisko

1690organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai sekmētu:

1691- mūžizglītības attīstību Latvijā un izglītības pieejamību

1692visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas, dzimuma,

1693etniskās piederības un ienākumu līmeņa;

1694- mazaizsargāto un sociāli atstumto iedzīvotāju integrāciju

1695sabiedrībā, piedāvājot daudzveidīgas mācīšanās iespējas,

1696paplašinātu mijiedarbību starp formālo un neformālo izglītību,

1697nodrošinot iedzīvotājiem mūžizglītības iespējas, sekmētu viņu

1698iekļaušanos sabiedrībā un konkurētspēju darba tirgū;

1699- iedzīvotāju pamatprasmju attīstību un spēju tās izmantot

1700atbilstoši indivīda un sabiedrības vajadzībām.

1701Īstenojot karjeras konsultācijas, LM sniedz atbalstu

1702bezdarbniekiem, darba meklētājiem, kā arī nodarbinātajām personām

1703karjeras izvēlē, īstenojot grupu un individuālas konsultācijas,

1704testus (arī e-formātā), īsus mācību kursus par darba meklēšanas

1705un karjeras attīstības prasmēm.

1706Pasākumi, kas paplašina pieejamību

1707mūžizglītībai

1708Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) ir vienotā astoņu

1709līmeņu Eiropas atsauces sistēma, kuras mērķis ir veicināt

1710mūžizglītības principa attīstību un sekmēt iedzīvotāju

1711starpvalstu mobilitāti, kas norāda uz mācīšanās laikā apgūtajām

1712zināšanām, prasmēm un kompetenci.

1713Eiropā EKI veidošanas process uzsākts 2004.gadā. Apspriešanas

1714procesā piedalījās eksperti no 32 Eiropas valstīm, un 2008.gada

1715aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums

1716par EKI mūžizglītībai. Šajā ieteikumā aprakstīti EKI astoņi

1717līmeņi, un katram līmenim definēti mācību rezultātu apraksti -

1718zināšanas, prasmes un kompetence. 2011.gadā Latvija sagatavoja

1719pašvērtējuma ziņojumu "Latvijas izglītības sistēmas

1720piesaiste Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (EKI),

1721mūžizglītībai un Eiropas augstākās izglītības telpas

1722kvalifikāciju ietvarstruktūrai", kas tika prezentēts Eiropas

1723Komisijas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras Konsultatīvajā

1724grupā 2011.gada 5.oktobrī. Ziņojums pieejams vietnē:

1725http://www.nki-latvija.lv. Latvijā darbojas Nacionālās

1726kvalifikāciju ietvarstruktūras (NKI) koordinācijas punkts,

17272012.gadā tika pievienotas Nacionālā koordinācijas punkta

1728tīmekļvietnes (http://nki-latvija.lv vai http://nqf-latvia.lv).

1729Latvija ir nodrošinājusi, ka kopš 2013.gada 16.aprīļa augstāko

1730izglītību apliecinošos dokumentos norāda atsauci uz atbilstošo

1731NKI un EKI līmeni. NKI ir atsauču sistēma, kurā atbilstoši

1732līmeņiem ir sakārtotas valsts izglītības sistēmā piešķirtās

1733kvalifikācijas (ne tikai profesionālās). NKI struktūras uzbūve un

1734funkcijas veido, pamatojoties uz EKI un ņemot vērā nacionālās

1735izglītības tradīcijas un kontekstu.

1736Tiek atzīta profesionālā kvalifikācija ārpus formālās

1737izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences

1738novērtēšanas ceļā (sk. iepriekš). Ir organizēts informatīvais

1739seminārs "Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās

1740profesionālās kompetences novērtēšanas pieredze" un sniegts

1741aptuveni 3000 konsultāciju.

1742Ir izstrādāti MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.36

1743"Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu

1744studiju rezultātu atzīšanas noteikumi", kas nosaka kārtību,

1745kādā novērtē un atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā

1746pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un atzīšanas kritērijus.

1747Lēmumu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē

1748sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu pieņem augstskolas vai

1749koledžas izveidota studiju rezultātu atzīšanas komisija.

1750Mūžizglītības atbilstība darba

1751tirgum

17522011.gadā EM aktualizēja vidēja termiņa darba tirgus prognozes

1753laika periodam līdz 2016.gadam. Sagatavojot prognozes, EM

1754izveidoja jaunu darba tirgus prognožu agregācijas sistēmu, kas

1755parāda darba tirgus tendences trīs dimensijās - tautsaimniecības

1756nozaru, profesiju grupu un izglītības (izglītības tematisko jomu

1757un līmeņu) griezumā. Jaunā prognožu agregācija balstīta uz

1758Latvijā izmantoto atbilstošo klasifikāciju struktūru, kas

1759nodrošina iespēju prognozes starptautiski salīdzināt, kā arī ļauj

1760veikt kvalitatīvāku prognožu analīzi.

17612012.gadā EM sagatavoja vidēja termiņa darba tirgus prognozes

1762laika periodam līdz 2020.gadam un pirmo reizi ilgtermiņa darba

1763tirgus prognozes līdz 2030.gadam.

1764Darba tirgus prognozes ik gadu izskata Tautsaimniecības

1765padomes (TSP) sēdē, kā arī ekonomikas ministra vadītajā Darba

1766tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan

1767valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju

1768pārstāvji.

1769EM izstrādātās darba tirgus prognozes ir iekļautas

1770informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja termiņa un

1771ilgtermiņa prognozēm, kuras EM katru gadu iesniedz MK.

1772Lai attīstītu esošo darba tirgus prognozēšanas sistēmu un

1773uzlabotu prognožu kvalitāti, EM 2010.gadā uzsāka darba tirgus

1774pieprasījuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas

1775attīstību, kuras mērķis ir līdz 2013.gada beigām attīstīt

1776efektīvu darba tirgus pieprasījuma prognozēšanas sistēmu un

1777pilnveidot prognozēšanas metodoloģiju. Galvenie īstenošanas

1778virzieni ir darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa

1779prognozēšanas instrumentārija pilnveide, kā arī aptaujas un

1780pētījumi darba tirgus jomā. 2010.gadā šīs sistēmas ietvaros darbu

1781uzsāka projekts "Nodarbinātības valsts aģentūras darba

1782tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība".

1783EM veikusi arī pētījumus darba tirgus jomā, to mērķis ir

1784sniegt ekonomikas struktūrpolitikas veidotājiem plašāku

1785informatīvo bāzi par Latvijas darba tirgus procesiem un

1786galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju

1787novecošanos, prasmju pieprasījuma strukturālām izmaiņām un

1788darbaspēka atbilstību un spēju pielāgoties darba tirgus prasībām.

1789Izvirzītā mērķa sasniegšanai realizēti trīs atsevišķi

1790pētījumi:

1791- pētījums par nākotnē stratēģiski pieprasītākajām prasmēm

1792Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes prasmju pieprasījums

1793Latvijā);

1794- pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes

1795prasmju piedāvājumu Latvijā (pētījuma priekšmets - nākotnes

1796prasmju piedāvājums un iedzīvotāju novecošanās ietekme uz

1797to);

1798- pētījums par darbaspēka profesionālo mobilitāti (pētījuma

1799priekšmets - darbaspēka profesionālā mobilitāte, tās intensitāte

1800un galvenie to ietekmējošie faktori Latvijā).

1801Profesionālās izglītības pievilcības uzlabošanai IZM ir

1802izstrādājusi un MK apstiprinājusi (2009.gada 16.septembra

1803rīkojums Nr.629) profesionālās izglītības pievilcības

1804paaugstināšanas koncepciju "Profesionālās izglītības

1805pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība

1806profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā", kurā ir

1807noteikti risinājumi pamata jautājumiem profesionālās izglītības

1808politikas īstenošanā un panākta valsts un sociālo partneru

1809vienošanās par problēmu risināšanas variantiem.

1810Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus

1811vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek

1812stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un

1813nozaru asociācijām. Nodibinātas 12 nozaru ekspertu padomes, kas

1814veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011. un 2012.gadā

1815sociālie partneri aktīvāk iesaistās profesiju standartu ekspertu

1816noteikšanā un saskaņošanā PINTSA sēdēs, izvēloties atbilstošākos

1817ekspertus profesiju standartu izstrādei, ņemot vērā nozares

1818pamatprasības, izvērtējot profesiju standarta atbilstību

1819prioritāri noteiktajām tautsaimniecības jomām, novēršot

1820dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura profesiju

1821standartiem.

1822Saskaņā ar Profesionālās izglītības iestāžu tīkla

1823optimizācijas pamatnostādnēm 2010.-2015.gadam (apstiprinātas

1824ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5) 2010.gadā uzsākta aktīva

1825profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības

1826procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības

1827efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes

1828apvienoja, dažas pārtrauca savu darbību. Profesionālās izglītības

1829pieejamība reģionos tika saglabāta, veidojot filiāles vai

1830integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK ir apstiprinājis

1831rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu

1832reorganizāciju.

1833Karjeras atbalsta sistēmas ietvaros "Karjeras

1834nedēļa" ir viens no visplašāk pārstāvētajiem jauniešu mērķa

1835auditorijai paredzētajiem informatīvajiem pasākumiem. 2013.gadā

1836"Karjeras nedēļā" piedalījās 24 197 dalībnieki, kuri

1837apmeklēja 794 pasākumus 11 Latvijas lielākajās pilsētās. Dalība

1838pasākumos jauniešiem ļāva izpētīt dažādās profesijas un

1839apzināties savas iespējas - gan pie karjeras konsultantiem, gan

1840pie uzņēmējiem un nākotnes darba devējiem, gan augstskolās.

1841Papildus pasākumiem klātienē, lai jauniešus aicinātu pārdomāt

1842profesijas izvēli, sociālā tīkla www.draugiem.lv vidē ir

1843izveidota interaktīva spēle "Pielaiko profesiju", kuru

1844līdz šim brīdim izspēlējuši vairāk nekā 6600 sociāla tīkla

1845lietotāju.

1846MK 2013.gada 2.jūlija noteikumi Nr.363 "Noteikumi par

1847pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju

1848un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību"

1849nosaka pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo

1850kvalifikāciju.

18512007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenotas

1852vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un

1853tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā

1854izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana"

18555067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo

1856kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un

18573179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības

1858pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks

1859izstrādātas 2577 kursu programmas. 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes

1860"Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana

1861un prasmju atjaunošana" ietvaros kompetenci paaugstināja

186221313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT prasmes.

18631.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas

1864veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos"

1865atbalstu guva kopā 26236 pedagogi, t.sk. 6485 vispārējās un

1866profesionālās izglītības pedagogi saņēma nepieciešamo sertifikātu

1867cita mācību priekšmeta mācīšanai vai citam darbam vispārējā vai

1868profesionālajā izglītības iestādē un 413 vispārējās un

1869profesionālās izglītības pedagogu saņēma nepieciešamo sertifikātu

1870par apmācību beigšanu vispārējo vai specifisko prasmju apguvei

1871darbam citā nozarē vai specialitātē.

18722012.gadā profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai

1873kvalifikācijas paaugstināšanā, apmācībā pie darba devēja,

1874neformālajā izglītībā iesaistītas 23087 personas, t.sk. pasākumā

1875"Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas

1876paaugstināšana" iesaistītas 8383 personas, apmācība pie

1877darba devēja − 8 personas, nomainot 2011.gadā apmācības uzsākušās

1878personas, neformālā izglītība − 14696 personas (t.sk. 5971 valsts

1879valodas programmās, 2426 transportlīdzekļu/ traktortehnikas

1880programmās, 6300 pārējās programmās).

1881Kompleksie iekļaušanas pasākumi: 4101 pasākumā iesaistītas

1882personas; konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos iesaistītas

188366158 personas; profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām

1884personām (tā dēvētais "dīkstāves kupons"): 5740

1885pasākumos iesaistītas personas; pasākumi komercdarbības vai

1886pašnodarbinātības uzsākšanai: 160 pasākumos iesaistītas

1887personas.

1888Lai tuvinātu profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām,

1889sākot ar šā gada 1.septembri, piecas valsts profesionālās

1890izglītības iestādes uzsāka duālās sistēmas elementa - darba vidē

1891balstītas mācības - ieviešanu, kas paredz ciešu teorētisko mācību

1892un reālās darba vides sasaisti. Šādus pilotprojektus īstenot

1893uzsāka PIKC "Rīgas Valsts tehnikums", Jelgavas

1894tehnikums, Ventspils tehnikums, Ogres tehnikums un Valmieras

1895Profesionālā vidusskola.

1896Darba vidē balstītu mācību modelis paredz elastīgu mācību

1897plānu atbilstoši iegūstamās profesijas specifikai - teorētiskajām

1898mācībām izglītības iestādē mijoties ar darba pieredzi uzņēmumā.

1899Tādējādi audzēkņiem būs iespēja veiksmīgāk apgūt darba tirgū

1900vajadzīgās prasmes un kompetences, kā arī nepieciešamās

1901teorētiskās zināšanas. Tikmēr uzņēmums, iesaistoties šāda mācību

1902modeļa īstenošanā, varēs sagatavot darbiniekus atbilstoši savām

1903vajadzībām.

1904Likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības autonomo

1905funkciju - gādāt par iedzīvotāju izglītību. Savukārt saskaņā ar

1906Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 22.punktu pašvaldības

1907kompetencē ir politikas pieaugušo izglītībā īstenošana. Kārtējais

1908pieaugušo izglītības apsekojums (ik pa pieciem gadiem) liecina

1909par šādiem kavējošiem faktoriem pieaugušo dalībai: (1) apmācības

1910bija pārāk dārgas, nevarēja atļauties; (2) apmācības nevarēja

1911savienot ar darba grafiku; (3) nebija laika ģimenes apstākļu dēļ;

1912(4) netika piedāvāts piemērots izglītības vai apmācības pasākums;

1913(5) apmācība netika piedāvāta sasniedzamā attālumā; (6) trūka

1914darba devēja atbalsta.

1915Pašvaldības savu kompetenci pieaugušo izglītībā var īstenot,

1916pretendējot arī uz valsts pārvaldes institūciju piedāvāto

1917publisko finansējumu konkursa kārtībā un izvēloties izglītības

1918pakalpojuma sniedzēju. Pašvaldības var arī motivēt savā

1919teritorijā iedzīvotājus ieguldīt pašu finansējumu pieaugušo

1920izglītībā, piemēram, piedāvāt līdzfinansēt daļu no pakalpojuma.

1921Neatkarīgi no tā, kas faktiski nodrošina izglītības pakalpojumu,

1922pašvaldībai ir iespēja sasniegt pamatnostādnēs noteikto mērķi

1923savā teritorijā.

1924Eiropas

1925struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā mūžizglītības sistēmas

1926nodrošināšanai

1927Identifikators

1928Nosaukums

1929Kopējais

1930finansējums, LVL

1931Apakšaktivitātes informācija

19321.2.2.1.5.apakšaktivitāte

1933Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

1934optimizācijas apstākļos

193516 956 068,00

193623 764 pedagogi ieguvuši kādu no piecām kvalitātes

1937pakāpēm. Projekta rezultāti ilgtermiņā ir saistīti ar

1938Valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu un Sadarbības

1939memorandā starp IZM un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem

1940minēto apņemšanos īstenošanu. Kopš 2012./13.mācību gada

1941uzsākta ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un

1942profesionālās darbības kvalitātes sasaistes sistēmas

1943pakāpeniska ieviešana, kur pedagogu profesionālās darbības

1944kvalitātes novērtēšana ir viena no tās sastāvdaļām.

19451.2.2.3.2.apakšaktivitāte

1946Atbalsts izglītības pētījumiem

1947973 356,00

1948Latvija sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un

1949attīstības organizāciju (OECD) un Āzijas - Eiropas

1950sanāksmes Mūžizglītības forumu (ASEM LLL Hub) turpina

1951dalību vairākos starptautiskos pētījumos, kas ir procesā

1952trijos pētījuma virzienos.

19531.2.2.4.1.apakšaktivitāte

1954Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam

1955pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā

1956personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences

1957paaugstināšana

19583 584 300,00

1959Ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri

1960Latvijas pilsētās: Balvos, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī,

1961Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un Valmierā. Tas nodrošina

1962izglītības atbalsta sistēmas funkciju īstenošanu savā

1963teritorijā projekta ietvaros noteiktajā reģionā, ņemot vērā

1964divus aspektus - individuālo atbalstu un institucionālo

1965atbalstu.

19661.2.2.4.2.apakšaktivitāte

1967Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās

1968atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem

1969traucējumiem integrācijai izglītībā

19705 904 793,00

197117 662 sociālās atstumtības riska grupu izglītojamie ir

1972saņēmuši ESF atbalstu mācībām. 2011./2012.mācību gadā

1973vispārējās izglītība skolās mācās 3 567 izglītojamie ar

1974speciālām vajadzībām (jeb 51,7% no kopējā izglītojamo ar

1975speciālām vajadzībām skaita).

19761.2.1.1.1.apakšaktivitāte

1977Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās

1978izglītības pārstrukturizācija

19792 393 420,00

1980Projekta ietvaros IKVD kā vienu no darbībām ir uzsācis

198110 apmācību kursu "Izglītības iestāžu, eksaminācijas

1982centru darbības un izglītības programmu īstenošanas

1983kvalitātes vērtēšana" īstenošanu. Kursu mērķa grupa ir

1984NEP deleģētie profesionālās izglītības iestāžu un

1985izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas eksperti.

1986Kursos apmācāmo ekspertu skaits - 200. Kursu norises

1987grafiks tiek veidots atbilstoši 12 nozaru ekspertu padomju

1988saskaņoto ekspertu skaitam.

1989IKVD sadarbībā ar NEP projekta ietvaros turpina

1990koordinēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto

1991profesionālo kompetenču novērtēšanas un atzīšanas sistēmas

1992aprobāciju.

1993Turpmākās aktivitātes nosacījuma

1994izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis

1995Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās

1996izglītības likumu un Augstskolu likumu IZM atbild par

1997pieaugušo izglītības politiku, nodrošinot pārraudzību, nosakot

1998finansējuma sadales principus, uzturot datubāzi un veicinot ar

1999pieaugušo izglītību saistītus pētījumus.

2000Mūžizglītība apvieno formālo, neformālo izglītību un ikdienējo

2001(informālo) mācīšanos - izglītību visas dzīves garumā, kas paver

2002iespējas ikvienam sabiedrības loceklim paaugstināt savu

2003kvalifikāciju vai iegūt citu kvalifikāciju atbilstoši darba

2004tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītības

2005principa ieviešana sekmē pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj

2006cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām laikmeta pārmaiņām.

2007Atbalstot mūžizglītības principa attīstību, tiek akcentēta

2008mācīšanas rezultātu pieeja, kas vērtē iegūtās zināšanas, prasmes

2009un kompetenci, nevis veidu, kā tās tika iegūtas - formālajā,

2010neformālajā vai ikdienējās (informālajā) mācīšanās veidā.

2011Lai izveidotu efektīvu pieaugušo izglītības sistēmu (termiņš

20122015.gads), ir svarīgi noteikt funkciju sadalījumu. IZM atbildībā

2013ir normatīvo aktu bāzes izstrāde, izglītības politikas

2014īstenošanas pārraudzības nodrošināšana, finanšu piesaiste un

2015sadales principu ieviešana, pamatojoties uz datubāzi un pētījumu

2016rezultātiem.

2017Pieaugušo izglītības politikas īstenošanā iesaistītas vairākas

2018puses: pašvaldības (plānošanas reģioni), nozares ministrijas,

2019privātie uzņēmēji, sociālie partneri. Lai indivīds efektīvi un

2020ātri saņemtu atbalstu gan savas darba karjeras attīstībai, gan

2021profesionālās kompetences paaugstināšanai, pieaugušo izglītība

2022jānodrošina pēc iespējas tuvāk viņa dzīvesvietai un plašākā

2023spektrā. LM nodrošina atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūrā

2024reģistrētajiem bezdarbnieku un darba meklētājiem, īpaši, ja

2025viņiem ir zems un darba tirgus prasībām neatbilstošs prasmju un

2026kvalifikācijas līmenis, savukārt IZM un EM plāno sniegt atbalstu

2027darba tirgū nepieciešamo mūžizglītības prasmju attīstībai,

2028pamatojoties gan uz darba devēja pieprasījumu, gan indivīda

2029karjeras attīstības redzējumu. Demogrāfisko izaicinājumu

2030kontekstā arī augstākās izglītības iestādēm jākļūst atvērtākām

2031pieaugušo auditorijai (t.sk. tālmācības un masveida tiešsaistes

2032kursu pieejamībai).

2033Izveidotā pieaugušo izglītības atbalsta sistēma paredz

2034pieejamību karjeras konsultācijām (karjeras konsultantiem), to

2035nodrošinot pašvaldībās, PIKC, augstākās izglītības iestādēs,

2036Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī kā privātpakalpojumu.

2037Līdztekus karjeras konsultācijām profesionālās kompetences ieguvi

2038un paaugstināšanu (mūžizglītības aspekts) nodrošina: pieci

2039plānošanas reģioni, nozares asociācijas, vispārējās un

2040profesionālās (PIKC) izglītības iestādes (vispārējās un

2041profesionālās kompetences), pašvaldību mācību centri, privātie

2042mācību centri, Nodarbinātības valsts aģentūra. Tas nozīmē, ka

2043indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības

2044vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats par saviem

2045līdzekļiem vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES

2046struktūrfondu finansējumu.

2047Mūžizglītības principa ieviešanas svarīgākie uzlabošanas

2048virzieni:

2049- nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde un tās

2050līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai

2051(EKI), veicinot pāreju uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz

2052mācīšanas rezultātiem;

2053- ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju

2054un profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana;

2055- otrās iespējas izglītības piedāvājums kā kompensējošs

2056mehānisms izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita

2057samazināšanai;

2058- atbalsts darbinieku kvalifikācijas pilnveidošanai atbilstoši

2059darba devēju prasībām, kas nepieciešams nodarbināto apmācībām

2060nozaru ietvaros. Tās ir apmācības, kas pilnveido darba devēju un

2061darbinieku zināšanas un motivē plašāk izmantot informāciju

2062tehnoloģijas ražošanas un biznesa procesu vadībā un citas

2063mūsdienīgas ražošanas un biznesa procesu vadības.

2064Priekšnosacījums otrās iespējas izglītības piedāvājuma kā

2065kompensējoša mehānisma nodrošināšanai izglītību priekšlaicīgi

2066pametušo skaita samazināšanai ir adaptēties spējīgas un

2067konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas izveide.

2068Līdz 2017.gadam plānots izveidot vienotu augstākās izglītības

2069informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī AII absolventu darba gaitu

2070monitoringa sistēmu. Atbilstoši rezultatīvajam rādītājam

2071"Absolventu (bakalauru, maģistru un doktoru) bezdarba

2072līmenis 18 mēnešus pēc absolvēšanas procentos no visu mācību

2073iestāžu absolventu bezdarba līmeņa" 2020.gadā plānots

2074sasniegt 5,2%.

2075Nosacījuma izpildei pamatnostādņu

2076rīcības virzienu kontekstā plānotie pasākumi

2077Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām

2078kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida

2079veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar

2080sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas

2081ietvarstruktūra, sasaistot to ar EKI; tādējādi tiks veicināta

2082pāreja uz izglītības piedāvājumu, balstītu uz mācīšanās

2083rezultātiem (šī pāreja būs saistoša arī mūžizglītībai).

2084Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla

2085motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"

2086ietvaros ir plānoti pasākumi, kas vērsti uz mūžizglītības

2087sistēmas nostiprināšanu, rīcības virziena ietvaros paredzot

2088pasākumus mācībspēku mūžizglītības, profesionālo kompetenču un

2089praktisko iemaņu pilnveidei, t.sk. profesionālās izglītības

2090iestāžu kapacitātes stiprināšanai pieaugušo izglītībā.

2091Ar jaunatni saistītie mūžizglītības aspekti aktualizēti

2092rīcības virzienā 2.3. "Ārpus formālās izglītības iespēju

2093bērniem un jauniešiem paplašināšana", paredzot sekmēt bērnu

2094un jauniešu līdzdalību interešu izglītības programmās,

2095paaugstināt kultūrizglītības pieejamību, kā arī veicināt jauniešu

2096iesaisti neformālajā izglītībā. Mūžizglītība sākas no agras

2097jaunības, līdz ar to visi paredzētie pasākumi ļaus indivīdam

2098pilnvērtīgi uzsākt iesaisti mūžizglītībā.

2099Rīcības virziena 2.4."Izglītības iespēju paplašināšana

2100pieaugušajiem" ietvaros ir plānots īstenot pasākumus, lai

2101veicinātu strādājošo konkurētspējas un darba produktivitātes

2102pieaugumu atbilstoši darba tirgus prasībām. Plānotie pasākumi

2103ietver normatīvā regulējuma pilnveidošanu, atbalsta sniegšanu

2104darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai

2105nodarbinātajiem, kā arī tālākizglītības un pieaugušo izglītības

2106atbalsta sistēmas izveidi. Paredzētā atbalsta sistēma nodrošinās

2107personāla kapacitātes stiprināšanu profesionālās izglītības

2108internacionalizācijas kontekstā, dzīves prasmju, veselīga

2109dzīvesveida, "zaļās domāšanas" un uzņēmējdarbības

2110attīstības kontekstā. Paredzēto darbību īstenošana sniegs

2111pietiekamu atbalstu, lai darbinieki spētu pilnveidot savu

2112kvalifikāciju atbilstoši darba devēju prasībām, kā arī pilnveidos

2113darba devēju un darbinieku prasmes mūsdienīgas ražošanas un

2114biznesa procesu vadībā. Rīcības virziena ietvaros paredzēts

2115atbalsts mūsdienīgu latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas

2116apguves mācību metodisko līdzekļu izstrādei un pedagogu, kuri

2117māca pieaugušajiem, profesionālās pilnveides sistēmas izveidei un

2118uzturēšanai.

2119Ir plānots izstrādāt profesionālās tālākizglītības programmas

2120un materiālus un veicināt pieaugušo izglītotāju, profesionālās

2121izglītības iestāžu pakalpojumu piedāvājumu, valsts un

2122starptautisko sadarbību kā formālajā, tā neformālajā pieaugušo

2123izglītībā, saistot to ar ES izaugsmes stratēģijas "Eiropa

21242020" mērķiem. Īstenojot plānotos pasākumus, pieaugs

2125pieaugušo izglītības iespējas, nostiprinot mūžizglītības

2126principu, un pieaugs pieaugušo izglītībā iesaistīto personu

2127skaits un konkurētspēja.

2128Pieaugušo izglītība arī ir būtiska mūžizglītības sastāvdaļa,

2129un dinamiskās izmaiņas ekonomikā un tehnoloģiju jomā, kā arī

2130darbavietu maiņa liek indivīdam iegūt labāku kvalifikāciju un

2131plašāk lietojamas prasmes.

2132Rīcības virziena 3.1."Izglītības kvalitātes monitoringa

2133sistēmas pilnveide" ietvaros tiks pilnveidota VIIS (t.sk.

2134sistēmas sasaiste ar augstāko izglītību, pieaugušo un interešu

2135izglītību), izveidota vienota datubāze par pieaugušo izglītības

2136īstenošanu, kā arī sadarbībā ar darba devējiem tiks stiprināta

2137profesionālās izglītības iestāžu kapacitāte pieaugušo

2138izglītībā.

2139Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla

2140sakārtošana" ietvaros ir paredzēts atbalsts skolu

2141infrastruktūras attīstībai, lai sekmētu arī pieaugušo izglītības

2142pakalpojumu pieejamību (īpaši profesionālajās izglītības

2143iestādēs), savukārt rīcības virziena 3.4. "Izglītības

2144starptautiskā konkurētspēja" ietvaros plānota pieaugušo

2145izglītības personāla profesionālā pilnveide un starptautiskās

2146pieredzes apmaiņa.

2147Mūžizglītības sistēmas pārvaldības

2148un pakalpojumu īstenošanas modelis

2149Esošajā situācijā, kad ir lielas atšķirības pašvaldību

2150teritoriju lieluma, iedzīvotāju skaita, kapacitātes, uzņēmumu

2151skaita un darbības nozarē ziņā, kā arī mācību pakalpojuma

2152sniedzēju ziņā, nepieciešams koordinējošais atbalsts reģionu vai

2153pašvaldību līmenī. Apskatot katru līmeni, jāatzīst, ka tiem

2154piemīt savas stiprās un vājās puses. Pašvaldību līmenis spēj

2155nodrošināt tiešāku saiti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir

2156precīzāka informācija par sociālekonomisko vidi un sabiedrības

2157ekspektācijām, ir iespējams veidot ciešāku sadarbības saikni

2158starp iesaistītajām institūcijām. Tomēr pašvaldību līmenis var

2159būt par šauru situācijās, kad vienā pašvaldībā nav pieejamas visu

2160izglītības līmeņu institūcijas, kas nodrošinātu plaša profila

2161apmācību iespējas, ir neliels skaits uzņēmumu un to darbības

2162profils ir vienveidīgs, nav vai ir neliels skaits vakanču u.c.

2163apstākļi, kas var radīt šķēršļus iedzīvotājiem saņemt izglītības

2164piedāvājumu interesējošā jomā un/vai iegūt darbu pēc iespējas

2165tuvāk dzīvesvietai. Reģionālais līmenis varētu nodrošināt plašāku

2166profesionālo redzējumu, koordināciju starp dažādu līmeņu

2167izglītības un mācību pakalpojuma sniedzējiem, visām pašvaldībām

2168plānošanas reģionā, varētu vērtēt darba tirgus specifiku,

2169izmaiņas un nepieciešamību pēc konkrēta profila speciālista

2170reģionālajā līmenī.

2171Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka esošo piecu Latvijas

2172plānošanas reģionu kapacitāte ir jāstiprina, lai pilnvērtīgi

2173nodrošinātu reģionālā līmeņa atbildību pieaugušo izglītības

2174koordinācijā. Kopējais mūžizglītības sistēmas pārvaldības un

2175pakalpojumu modelis atspoguļots nākamajā attēlā

2176(struktūrshēmā).

2177Mācības var īstenot gan tradicionāli, gan modernās formās,

2178piemēram, tālmācībā, vakara kursos, eksternātā, pēc iespējas

2179īsākā laikā, efektīvi sadarbojoties ar uzņēmējiem (prioritāri

2180reģionos) un uzsverot praktisko darbu. Jaunas pieejas pieaugušo

2181izglītības sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā pamatā ir gan

2182mācību nodrošināšana pēc iespējas tuvāk dzīves un darba vietai,

2183gan jauniem izaicinājumiem un situācijām atbilstīgu kompetenču

2184apguve.

2185IZM pieaugušo izglītības modeļa īstenošanā paredz noteiktu

2186finansēšanas mehānismu (sadali) un avotus (valsts, ESF, darba

2187devēju, uzņēmēju un privātais finansējums), kā arī noteiktu mērķa

2188auditoriju (prioritāšu noteikšana).

2189Starpinstitucionālais sadarbības modelis mūžizglītības sistēmas

2190nodrošināšanai*

2191Mērķa grupa (labuma

2192guvēji)

2193Formālā izglītība

2194Neformālā izglītība

2195Informālā izglītība

2196pamatprasmes

2197(pašattīstībai)

2198profesionālās prasmes

2199(darbam)

2200pamatprasmes

2201(pašattīstībai)

2202profesionālās prasmes

2203(darbam)

2204Jaunieši bezdarbnieki un darba meklētāji (15-24)

2205Nodarbinātie jaunieši (15-24)

2206LM; IZM

2207LM

2208PATS

2209EM

2210ZM

2211EM

2212Pieaugušie (nodarbinātie) (25-54)

2213LM (prioritāte 45+)

2214LM (prioritāte 45+)

2215PATS

2216LM (50+)

2217LM (50+)

2218VM

2219ZM

2220VARAM

2221EM

2222EM

2223IZM

2224IZM

2225Pieaugušie (bezdarbnieki un darba meklētāji) (25-54)

2226LM

2227LM

2228PATS

2229LM (50+)

2230LM (50+)

2231ZM

2232Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) nodarbinātie

2233LM (prioritāte 45+)

2234LM (prioritāte 45+)

2235PATS

2236LM (50+)

2237LM (50+)

2238VM

2239ZM

2240VARAM

2241EM

2242EM

2243IZM

2244IZM

2245Pirmspensijas vecumā un turpmāk (55+) (bezdarbnieki)

2246LM

2247LM

2248PATS

2249LM (50+)

2250LM (50+)

2251ZM

2252*Citas nozaru ministrijas ir sadarbības partneri modeļa

2253īstenošanā

2254IZM finansējumu sadala plānošanas

2255reģioniem proporcionāli pieaugušo izglītībā iesaistāmo cilvēku

2256skaitam (reģionālās kvotas). Reģionālās kvotas un

2257prioritātes:

22581. nodarbinātie (skaits attiecīgajā reģionā):

2259- prioritāri atbalstāmā mērķa auditorija: 25 - 54 gadi, dalot

2260pa vecumiem:

22611) 25 - 34 (60%) un 35 - 54 (40%);

22622) 55+ ;

22632. izglītības nepieciešamības plānošana (veic katru gadu

2264plānošanas reģionos):

2265- pēc izglītības - pamatprofesijas ieguve;

2266- pēc profesijas - otra kvalifikācija;

2267- pēc vecuma - kvalifikācijas paaugstināšana, pilnveide;

22683. plānošanas reģioniem iedalītais finansējums proporcionāli

2269paredzēts:

2270- indivīda vajadzībām un interesēm - 2%;

2271- nozares attīstībai, darba devējiem darbinieku izglītošanai -

227270%;

2273- kvalifikācijas paaugstināšanai un pilnveidei - 28%.

2274Profesionālā izglītība

2275Latvijas profesionālās izglītības sistēmā turpinās 2009.gadā

2276aizsāktā reforma, kuras konceptuālo un tiesisko pamatu veido:

22771) ar MK 2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.629 apstiprinātā

2278koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības

2279paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās

2280izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (turpmāk - PI

2281koncepcija), kas paredz plašu pasākumu kompleksu izglītības

2282kvalifikāciju un programmu pārstrukturizācijai, t.sk. veidojot

2283nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru un nodrošinot tās

2284sasaisti ar EKI;

22852) ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5 apstiprinātās

2286"Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas

2287pamatnostādnes 2010.-2015.gadam" (turpmāk - PI

2288pamatnostādnes), kuras paredz nodrošināt turpmāku profesionālās

2289izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu, lai

2290paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību,

2291izveidojot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās

2292izglītības materiālo un tehnisko nodrošinājumu, sekmējot visu

2293veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī ciešāku izglītības

2294sistēmas sasaisti ar darba tirgu.

2295Arī saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020"

2296profesionālās izglītības reformas ietver ne tikai izglītības

2297pieejamības nodrošināšanu, izglītības iestāžu tīkla optimizāciju,

2298finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un materiālā un tehniskā

2299nodrošinājuma modernizāciju, bet arī izglītības satura pilnveidi,

2300izglītības kvalitātes paaugstināšanu un profesionālās izglītības

2301pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. Saskaņā ar

2302Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības

2303virziena "Kompetenču attīstība" mērķi ([283]) un

2304pamatojoties uz darba tirgus prognozēm, plānots veidot adaptēties

2305spējīgu un konkurētspējīgu profesionālās izglītības sistēmu, lai

2306sasniegtu 2020.gadā izglītojamo skaita vienlīdzīgu sadalījuma

2307proporciju (turpmāk - proporcija 50:50) vispārējās vidējās

2308izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc

2309pamatizglītības ieguves.

2310Viens no profesionālās izglītības sistēmā risināmajiem

2311jautājumiem ir pieejamības un pievilcības nodrošināšana, t.sk.

2312strukturālās reformas - izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un

2313izglītības iestāžu attīstības, t.sk. infrastruktūras

2314modernizācija, iespēju izvērtēšana valsts un reģionu attīstības

2315kontekstā, IZM sadarbojoties ar pilsētu un novadu pašvaldībām,

2316nozaru asociācijām un ekspertiem. Tāpēc svarīga ir pārvaldības

2317maiņa profesionālajā izglītībā, iesaistot darba devējus, paralēli

2318notiekot gan centralizācijas, gan decentralizācijas procesiem.

2319Profesionālās izglītības iestāžu nodošana pašvaldībām un

2320profesionālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu

2321apvienošana noteikta gan PI koncepcijā, gan "Valdības

2322rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru

2323kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (MK 2012.gada

232416.februāra sēde, rīkojums Nr.84), kur 7.4.apakšpunktā ir

2325paredzēts līdz 2014.gada 1.septembrim radīt priekšnoteikumus

2326profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru

2327profesionālajām organizācijām, koncentrējot visu veidu izglītības

2328kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pašvaldības ietvaros un

2329atbilstoši reģionālajām vajadzībām.

2330Saskaņā ar PI pamatnostādnēm 2010.gadā uzsākta aktīva

2331profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Uzlabojot izglītības

2332procesa kvalitāti un veicinot profesionālās izglītības

2333efektivitāti, vairākas profesionālās izglītības iestādes

2334apvienoja un dažas beidza pastāvēt. Vienlaikus tika saglabāta

2335profesionālās izglītības pieejamība reģionos, veidojot filiāles

2336vai integrētas izglītības iestādes. 2011.gadā MK apstiprināja

2337rīkojumus par vairāku profesionālās izglītības iestāžu

2338reorganizāciju.

2339Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai un

2340resursu efektīvai izmantošanai, turpinot strukturālās reformas,

2341lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos attīstības rezultātus,

2342IZM ir sagatavojusi priekšlikumus (izglītības iestāžu sadalījumu

2343pēc audzēkņu skaita sk. 1.attēlā):

23441. profesionālās izglītības iestādēm ar PIKC statusu (audzēkņu

2345skaits 500 un vairāk):

23461.1. profesionālās izglītības iestādes ir IZM padotībā. PIKC

2347nodrošina nepieciešamo metodisko atbalstu vismaz divās nozarēs,

2348kurās tas specializējas, profesiju apgūšanai arī citām

2349profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā, ārpus formālās

2350izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences

2351novērtēšanu, pedagogu tālākizglītības pasākumus, veic karjeras

2352izglītības un pieaugušo izglītības centra funkcijas;

23531.2. ja kāda no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā

2354ir profesionālās izglītības iestāde ar PIKC statusu, vērsīsies

2355IZM ar iniciatīvu pārņemt profesionālās izglītības iestādi savā

2356padotībā, vienlaikus norādot finansējuma ieguldījumu, ar kādu

2357pašvaldība iesaistīsies profesionālās izglītības iestādes

2358darbības nodrošināšanā (IZM ieskatā - vismaz 30% apmērā), IZM

2359atbalstīs pašvaldības iniciatīvu un kopīgi ar pašvaldību izvērtēs

2360priekšlikumu un vienosies par profesionālās izglītības iestādes

2361turpmāko attīstību un padotību;

23622. profesionālās izglītības iestāžu, kuras nekvalificējas PIKC

2363statusa iegūšanai (audzēkņu skaits ir no 300 līdz 500), turpmākās

2364attīstības iespējas ir izvērtējamas individuāli sadarbībā ar

2365sociālajiem un sadarbības partneriem un iesaistītajām

2366pašvaldībām:

23672.1. šādu profesionālās izglītības iestāžu īstenotās

2368izglītības programmas var nodot profesionālās izglītības iestādēm

2369ar PIKC statusu vai koledžām, kuras jau īsteno profesionālās

2370izglītības programmas radniecīgā jomā. Ja programma tiek nodota

2371koledžai, izglītojamajiem pēc profesionālās vidējās izglītības

2372programmas apguves būtu nodrošināta iespēja tajā pašā iestādē

2373apgūt arī pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

2374programmas un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas

2375līmeni;

23762.2. ievērojot profesionālās izglītības iestāžu izvietojumu,

2377to infrastruktūru un mācību aprīkojumu, ir iespēja apvienot

2378profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno vienādas vai

2379radniecīgas izglītības programmas, tādējādi veicinot nozaru

2380centru izveidi. Lai nodrošinātu izglītojamo sagatavošanu darba

2381tirgus īstermiņa pieprasījumam un EM izstrādātajām darba tirgus

2382vidēja un ilgtermiņa prognozēm, lai izglītojamie iegūtu

2383nepieciešamās prasmes un kvalifikācijas, jānostiprina un

2384jāattīsta sadarbība ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tos

2385iesaistot gan izglītojamo uzņemšanas, gan mācību prakses, gan

2386profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas jautājumu risināšanā;

23872.3. nelielās profesionālās izglītības iestādes (tajās ir 300

2388vai mazāk audzēkņu) ir nododamas pašvaldībām ar pašreizējo valsts

2389budžeta finansējumu, veicot valsts pasūtījumu darba tirgum

2390nepieciešamo speciālistu sagatavošanai, izglītības iestāžu, kurās

2391vienuviet īsteno vispārizglītojošās un profesionālās izglītības

2392programmas, izveidei. Līdz ar to audzēkņiem būtu dota iespēja

2393vienuviet apgūt gan vispārizglītojošās, gan profesionālās

2394izglītības programmas, t.sk. profesionālās tālākizglītības un

2395profesionālās pilnveides izglītības programmas, nodrošinot visu

2396veidu izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma

2397racionālu un efektīvu izmantošanu, bet pedagogiem saglabāt

2398nedēļas darba slodzi. Šādās izglītības iestādēs audzēkņi varētu

2399iegūt profesionālo izglītību iespējami tuvu dzīvesvietai,

2400vietējie sociālie partneri varētu aktīvi iesaistīties darba

2401tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, bet pašvaldības

2402patstāvīgi varētu plānot visu veidu izglītības iestāžu

2403konsolidāciju pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpaša

2404uzmanība pašvaldībām sadarbībā ar izglītības iestādēm jāpievērš

2405izglītojamajiem, kas pēc pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas

2406neturpina mācības, kā arī izglītojamajiem, kas priekšlaicīgi

2407atstājuši mācības izglītības iestādēs.

24081.attēls

2409Izglītojamo

2410skaits IZM padotībā esošajās profesionālajās izglītības

2411iestādēs

2412IZM profesionālās izglītības iestādes nododamas pašvaldībām

2413pakāpeniski, bet ne vēlāk kā 2015./2016.mācību gadā, pamatojoties

2414uz brīvprātības principu. Profesionālās izglītības iestādi var

2415nodot pašvaldībai, ja tā ir izvērtējusi savas iespējas un saredz

2416lokālu vai reģionālu attīstības nepieciešamību, kā arī izteikusi

2417vēlmi uzņemties atbildību par profesionālās izglītības turpmāku

2418attīstību. Lai veidotu 21.gadsimtam atbilstīgu profesionālo

2419izglītību, nepieciešams turpināt sadarbību, t.sk. konsultācijas

2420un diskusijas, ar sociālajiem partneriem, pašvaldībām,

2421pamatojoties uz reģionālās politikas attīstības plānošanas

2422dokumentiem, līdztekus jau preventīvi sekmējot arī jauniešu

2423bezdarba mazināšanu reģionos un valstī kopumā.

2424Profesionālās izglītības sistēmas pārmaiņu procesu ietekmē arī

2425negatīvās demogrāfiskās tendences un to izraisītās sekas. Ņemot

2426vērā demogrāfiskās tendences, izglītojamo skaita pieaugums

2427vispārizglītojošo skolu 9.klasēs nav prognozējams, un tādēļ gan

2428vispārējās izglītības iestādēs, gan profesionālās izglītības

2429iestādēs ir jārisina izglītības iestāžu pastāvēšanas jautājumi un

2430jānovērš nevajadzīga konkurence starp vispārējās un profesionālās

2431izglītības programmu īstenojošajām izglītības iestādēm. Ir jāveic

2432mērķtiecīga karjeras izglītība, kas ļautu pašvaldībām īstenot

2433izglītības procesus kontekstā ar novada un reģiona sociāli

2434ekonomiskajiem un nodarbinātības procesiem.

2435Vienlaikus pieaug profesionālās izglītības loma jauniešu

2436bezdarba mazināšanā. Nodarbinātības valsts aģentūras dati

24372013.gada oktobrī liecina, ka apmēram 60 līdz 70% jauniešu -

2438bezdarbnieku (vecuma grupa 15-24 gadi) ir darba tirgum

2439nepietiekama izglītība vai nav kvalifikācijas:

2440- 88% jauniešu - bezdarbnieku bija vecuma grupā 20-24

2441gadi;

2442- 65% jauniešu - bezdarbnieku bija zems izglītības līmenis

2443(izglītības līmenis, kas ir zemāks par pamatizglītību,

2444pamatizglītība vai vidējā vispārējā izglītība) un nebija iegūta

2445profesija;

2446- 24% jauniešu - bezdarbnieku ir profesionālā izglītība;

2447- 11% jauniešu - bezdarbnieku ir augstākā izglītība;

2448- 47% jauniešu - bezdarbnieku ir iepriekšēja darba pieredze

2449(bieži mazāk kvalificētās profesijās);

2450- 15% jauniešu - bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki;

2451- 3,3 mēneši - vidējais bezdarba ilgums (9 mēneši - vidējais

2452bezdarba ilgums visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem).

2453Minēto demogrāfisko un jauniešu nodarbinātības procesu

2454kontekstā profesionālās izglītības pārvaldības jautājumi kļūst

2455īpaši aktuāli, ņemot vērā to, ka daudzi profesionālās izglītības

2456jautājumi efektīvāk risināmi ciešā sadarbībā ar darba devējiem,

2457reģionālajiem sadarbības partneriem, un it īpaši nelielām

2458profesionālās izglītības iestādēm būtiski pieaug pašvaldības loma

2459šo izglītība iestāžu darbības efektīvai nodrošināšanai racionālas

2460līdzekļu izmantošanas un vietējo ekonomisko un nodarbinātības

2461procesu kontekstā.

2462Eiropas

2463struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā profesionālās izglītības

2464attīstībai

2465Identifikators

2466Nosaukums

2467Kopējais

2468finansējums, LVL

2469Apakšaktivitātes informācija

24701.2.1.1.1.apakšaktivitāte

2471Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās

2472izglītības pārstrukturizācija

24732 393 420,00

2474Ir pabeigta nozaru izpēte, un rezultāts ir izstrādāti

2475nozaru apraksti un profesionālo kvalifikāciju struktūra.

2476Šobrīd notiek 48 profesijas standartu un/vai profesionālo

2477kvalifikāciju pamatprasību izstrāde. Profesiju standartu

2478izstrādi veic atbilstoši nozares izpētes rezultātiem,

2479(izpētē noteica nozares pamatprofesijas, saistītās

2480profesijas un specializācijas). Profesijas standartu un/vai

2481profesionālo kvalifikāciju pamatprasību izstrādes termiņš

2482ir trīs mēneši, tos izmantos, lai (1) noteiktu darba devēju

2483prasības izglītotājiem, (2) izstrādātu profesionālās

2484izglītības programmu saturu, (3) izstrādātu profesionālās

2485kvalifikācijas eksāmena saturu, (4) izstrādātu

2486kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus.

24871.2.1.1.2.apakšaktivitāte

2488Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences

2489paaugstināšana

24905 425 034,00

24914 823 profesionālās izglītības pedagogi ir pilnveidojuši

2492savu kompetenci un kvalifikāciju. 2012.gada 2.pusgadā

24931.2.1.1.2.apakšaktivitātē kompetenci pilnveidojuši 636

2494profesionālās izglītības pedagogi. Rezultāta rādītāja

2495sasniegtais līdz 2012.gada beigām palielinājies par

249634%.

24971.2.1.1.3.apakšaktivitāte

2498Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu

2499īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai

250010 618 520,00

25011.kārtas ietvaros 2012.gadā noslēgusies visu projektu

2502īstenošana. Ziņojuma pārskata periodā apakšaktivitātē 1-1,5

2503gada profesionālās izglītības programmās ir uzņemti 1 210

2504audzēkņi. Līdz 2012.gada beigām bija 1752 personas, kas

2505ieguvušas darba tirgum nepieciešamo profesionālo

2506kvalifikāciju.

25071.2.1.1.4.apakšaktivitāte

2508Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības

2509veicināšana

251025 178 752,00

2511Līdz 2012.gada beigām mērķstipendijas ir piešķirtas 50

2512128 sākotnējā profesionālajā izglītībā studējošajiem

2513jauniešiem, t.i., 68% (74 020) no profesionālās izglītības

2514iestāžu audzēkņu skaita apakšaktivitātes īstenošanas laikā.

2515Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi profesionālajās

2516skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu pēc 9.klases,

2517piemēram, 2011./2012.mācību gadā profesionālajās izglītības

2518iestādēs iestājušies 33,9% no kopējā pamatskolu absolventu

2519skaita. Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas

2520uzsākšanas 2009.gadā - 28,1%. Šai aktivitātei tika

2521piešķirtas virssaistības papildu mērķstipendiju

2522piešķiršanai aptuveni 4 000 audzēkņu.

25233.1.1.1.apakšaktivitāte

2524Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras

2525uzlabošana profesionālās izglītības programmu

2526īstenošanai

252759 860 278

2528Apakšaktivitātes ietvaros plānots (uz 31.12.2013), ka

2529tiks pilnībā modernizētas 27 profesionālās izglītības

2530iestādes. Iznākuma rādītājs tiks sasniegts mazākā apjomā kā

2531plānots DPP, ņemot vērā profesionālo izglītības iestāžu

2532reorganizāciju, kā arī aktivitātes īstenošanas progresu un

2533ERAF ieguldījumu profesionālajā izglītībā.

25343.1.1.2.apakšaktivitāte

2535Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un

2536mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās

25371 968 030

2538Projekta rezultātā renovēts Brasas, Daugavgrīvas,

2539Jelgavas, Iļģuciema, Šķirotavas un Valmieras cietums, Rīgas

2540Centrālcietums un Cēsu audzināšanas iestāde

2541nepilngadīgajiem (Cēsu AIN). Nepilngadīgo ieslodzīto

2542izglītības vajadzībām Cēsu AIN renovēta skolas ēka, kā arī

2543sporta zāle, izglītības vajadzībām renovētas telpas arī

2544Rīgas Centrālcietumā. Ieslodzītie jaunajās Rīgas

2545Centrālcietuma telpās apgūs metinātāja, kā arī

2546elektromontiera specialitāti. Ir iegādāti mācību procesam

2547nepieciešamie mācību materiāli. Projekta rezultātā,

2548izmantojot atjaunoto un jauno infrastruktūru, septiņās

2549ieslodzījuma vietās septiņās dažādās profesionālās

2550tālākizglītības programmās specialitāti vienlaikus varēs

2551iegūt 290 ieslodzītie.

2552Šobrīd profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai ir

2553aktuāli:

25541) īstenot pasākumus,lai uzlabotu profesionālās

2555izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus

2556prasībām ciešā sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. mehānismu

2557izveidi izglītības satura atbilstības nodrošināšanai mainīgajam

2558prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē balstītu mācību

2559nozīmi;

25602) palielināt profesionālās izglītības un apmācības

2561pievilcību, veidojot nacionālo pieeju profesionālās

2562izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanai un ieviešot

2563caurredzamību un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET).

2564Pasākumus, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības

2565sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, īsteno ciešā sadarbībā

2566ar darba devējiem: 1) izveidojot mehānismu izglītības satura

2567atbilstībai mainīgajam prasmju pieprasījumam un 2) stiprinot

2568darba vidē balstītu mācību nozīmi.

2569Plānots turpināt esošo praksi sadarbībā ar EM (EM darba tirgus

2570un demogrāfiskās kvantitatīvās projekcijas), nodrošināt

2571efektīvāku augstākās un profesionālās izglītības prioritāšu

2572pozicionēšanu.

2573Vienlaikus, orientējot izglītības

2574piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā

2575un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem

2576partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodibinātas 12

2577NEP, kas veicina izglītotāju un darba tirgus sadarbību. 2011.,

25782012., 2013.gadā sociālie partneri aktīvāk iesaistījās audzēkņu

2579uzņemšanas plānu saskaņošanā, profesiju standartu ekspertu

2580noteikšanā un saskaņošanā Profesionālās izglītības un

2581nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA)

2582sēdēs, izvēloties atbilstošākos ekspertus profesiju standartu

2583izstrādei, ņemot vērā nozares pamatprasības, izvērtējot profesiju

2584standarta atbilstību prioritāri noteiktajām tautsaimniecības

2585jomām, novēršot dublēšanos ar jau apstiprinātajiem līdzīga satura

2586profesiju standartiem.

25872007.-2013.gada plānošanas periodā 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes

2588"Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās

2589izglītības pārstrukturizācija" projekta "Nozaru

2590kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības

2591efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana" (projekts)

2592ietvaros notiek profesionālās izglītības satura pārskatīšana un

2593tā piemērošana tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem un

2594vajadzībām, nodrošinot dialogu un darba devēju, nodarbināto un

2595izglītotāju ciešu sadarbību. Projekta ietvaros izveidoto 12 NEP

2596viens no būtiskākajiem mērķiem ir līdzsvarot nozaru darbaspēka

2597pieprasījumu un piedāvājumu, tas sniedz audzēkņiem profesionālās

2598izglītības iestādēs pārliecību, ka viņi ir nepieciešami darba

2599tirgum. Projekta īstenošanas laikā izstrādā vai aktualizē 60

2600profesiju standartus nozares pamatprofesijām un saistīto

2601profesiju un specializāciju kvalifikācijas pamatprasības.

2602Profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas

2603pārstrukturizē, izmantojot moduļu pieeju. Veidojot moduļu

2604programmas, kur atsevišķu profesionālo kompetenču apguvi

2605nodrošina modulis vai moduļu kopa, ir iespējams turpināt

2606izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Šāda

2607elastīga jaunas profesijas apguve sekmēs darbaspēka konkurētspēju

2608un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām un

2609nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot

2610vērā mūsdienu tehnoloģiju attīstības tempus, lielāka aktivitāte

2611elastīgas profesionālās izglītības sistēmas izveidē ir jāizrāda

2612arī profesionālās izglītības iestādēm, operatīvi izstrādājot

2613jaunas un aktualizējot esošās izglītības programmas, tādējādi

2614vienmēr nodrošinot izglītības sistēmas atbilstību nozaru

2615tendencēm un novēršot novecojušu izglītības programmu piedāvājuma

2616un tautsaimniecības nozarēm neatbilstošu profesiju piedāvājuma

2617risku. Valsts izglītības satura centrs ir izstrādājis informatīvā

2618ziņojuma "Par profesionālās izglītības satura reformu"

2619projektu, un pēc šī ziņojuma apstiprināšanas tajā ietvertā

2620informācija kalpos par pamatu turpmāku lēmumu pieņemšanai

2621profesionālās izglītības satura pilnveidei darba tirgus procesu

2622kontekstā.

2623NEP, kurās pārstāvēta LDDK, LBAS un iekļauti pārstāvji no

2624visām profesionālajām asociācijām un nozaru amatniecības

2625biedrībām, ir aizvien nozīmīgāka loma izglītības satura

2626atbilstības nodrošināšanai mainīgajam prasmju pieprasījumam. NEP

2627uzdevums ir noteikt nozares prasības profesionālajai izglītībai

2628un nodrošināt nozares asociāciju un izglītības iestāžu sadarbību.

2629Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi, NEP:

2630- organizē nozarei nepieciešamo kompetenču un prasmju izpēti,

2631izvērtēšanu un izstrādā nozares kvalifikāciju struktūras

2632atbilstoši nacionālajai kvalifikāciju sistēmai, sniedz

2633priekšlikumus par nozarei nepieciešamajām pamatprofesijām un

2634atbilstošajām specializācijām;

2635- organizē nozares pamatprofesiju kvalifikāciju standartu

2636izstrādi un aktualizāciju, izstrādā un aktualizē speciālistu

2637kvalifikācijas pamatprasības;

2638- licencē profesionālās apmācības programmas;

2639- piedalās kredītpunktu sistēmas ieviešanā profesionālajā

2640izglītībā;

2641- piedalās profesionālās izglītības programmu izstrādē, kā arī

2642sniedz atzinumus par izstrādātajām profesionālās izglītības

2643programmām;

2644- koordinē komercsabiedrību sadarbību ar izglītības iestādēm

2645profesionālās izglītības programmu īstenošanas jautājumos, t.sk.

2646mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā;

2647- sadarbojas ar eksaminācijas institūcijām profesionālās

2648kvalifikācijas piešķiršanā, saskaņo profesionālās kvalifikācijas

2649eksāmena saturu un norisi;