19. pants

Savlaicīgas un kvalitatīvas

informācijas nodrošinājums izglītības attīstības politikas

veidošanai

Pārskata periodā prioritāte ir bijusi arī vienotas

informācijas sistēmas izveide. Latvijas izglītības

informatizācijas sistēma (LIIS) nodrošināja politikas plānotājus

ar nepieciešamo informāciju. Starptautiskie pētījumi ir bijuši

nozīmīgi Latvijai, lai veiktu salīdzinājumu ar kaimiņvalstīm,

plānotu attīstību, kā arī lai noteiktu statistisko rādītāju

likumsakarības.

Sasniegtais

2009.gada augustā Latvijas izglītības iestādes ir uzsākušas

darbu ar Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) (tā

nomainīja Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu (LIIS).

VIIS izglītības reģistru centrālo datu bāzu vadības sistēmā tiek

nodrošināta IZM pārvaldībā esošo sistēmu un reģistru

funkcionalitāte. Kopš 2009./2010.mācību gada izglītības iestādēm

ir iespēja VIIS ievadīt datus par visiem izglītojamiem,

pretendentiem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī par

pedagoģisko personālu. VIIS vispārizglītojošās (dienas) skolas un

vakara (maiņu) skolas veido arī pedagogu tarifikācijas un

aizpilda statistikas pārskatus, savukārt par augstskolām ir

pieejami vispārīgi dati.

Starptautisko pētījumu kontekstā VIAA īstenotā ESF projekta

"Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros nodrošināta

Latvijas dalība trīs starptautiskos izglītības pētījumu virzienos

- PISA, TALIS, ASEM LLL HUB. PISA pētījumos vērtēti skolēnu

sasniegumi matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, sasniegumus

analizē saistībā ar sociālekonomiskajiem, skolas un ģimenes

faktoriem. TALIS pētījumos vērtēta mācību vide

vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. ASEM LLL HUB

pētījumi analizē iespējas, kā mācību vidi tuvināt reālajai

dzīvei, kā skolu nebeigušos atgriezt izglītības procesā, meklē

veidus, kā attīstīt pamatkompetences. Kopumā pārskata periodā

nodrošināta Latvijas dalība OECD PISA 2009, PISA 2012, TALIS 2013

un ASEM LLL HUB pētījumos, kā arī plānota Latvija dalība PISA

2015, PISA 2018 un TALIS 2018 pētījumos. Šie pētījumi palīdz ne

tikai noteikt izglītības kvalitāti Latvijā, bet arī palīdz

salīdzināt to ar izglītojamo zināšanu līmeni citās valstīs. Šo

pētījumu rezultāti tiek izmantoti, analizējot un plānojot

izglītības politikas attīstības virzienus.

IZM darbinieki pārskata periodā tika sagatavoti darbam ar

informācijas nodrošināšanu un apriti, datu uzkrāšanu un

informācijas analīzi, IZM darbinieku apmācība notika atbilstoši

Valsts administrācijas skolas piedāvātajiem kursiem, kā arī, ja

bija nepieciešams, izmantojot citus avotus, tajā skaitā iekšējo

apmācību.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Lai nodrošinātu izglītības politikas veidotājus ar

visaptverošu informāciju, kā arī lai sekmētu mūžizglītības

procesu vadību un monitoringu, vajadzīga informācija par

pieaugušo izglītības iespējām. Viens no galvenajiem aspektiem ir

VIIS funkcionalitātes ilgtspējas nodrošināšana un turpmāka

attīstība. Nepieciešams arī turpināt iesākto starptautisko

projektu īstenošanu, attīstot multidimensionālu sadarbību ar

vadošajām Eiropas pētījumu institūcijām.