Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam apstiprināšanu

1Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības

2nodrošināšana, sagatavojot tālākai izglītības ieguvei

3EK ir norādījusi, ka kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un

4aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei mūžizglītībā,

5sociālajai integrācijai, personiskajai attīstībai un

6nodarbinātībai nākotnē. Nozīmīgi, ka tiem bērniem, kuri bijuši

7iesaistīti pirmsskolas izglītībā, ir ievērojami labāki rezultāti

8starptautiska mēroga pārbaudes darbos (piemēram, PISA un PIRLS

9pētījumi), bērnu dalība pirmsskolas izglītībā samazina

10iespējamību priekšlaicīgi pamest mācības. Ir būtiski panākt, ka

11pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu ir saskaņota gan satura, gan

12standartu ziņā35.

13Definētas vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību

14saturam, un ir nodrošināts vienots ietvars pirmsskolas vecuma

15bērnu sagatavošanai sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz

16pamatizglītību (tas savukārt sekmē vispārējās izglītības iestāžu

17darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un rezultativitāti).

18Laika periodā no 2008./2009.mācību gada līdz 2009./2010.mācību

19gadam samazinājās to izglītības iestāžu un grupu skaits, kas

20nodrošināja pirmsskolas izglītības programmu apguvi, − minētais

21samazinājums 6% apmērā. Pēc tam pirmsskolas izglītības programmu

22īstenotāju skaits sāka pakāpeniski pieaugt. 2012./2013.mācību

23gadā jau bija 1 006 iestādes, kas nodrošināja pirmsskolas

24izglītības programmu apguvi. Pārskata perioda laikā no tā sākuma

25līdz beigām pirmsskolas izglītības iestāžu skaits palielinājās

26par 7%, savukārt attiecīgo grupu skaits vispārējās izglītības

27iestādēs un interešu izglītības iestādēs, kas īstenoja

28pirmsskolas izglītības programmas, par 10% samazinājās.

29Tajā pašā laikā pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto

30bērnu skaits ir pastāvīgi palielinājies: pārskata perioda sākumā

312007./2008.mācību gadā bija 79 253 pirmsskolas izglītības

32programmās iesaistīto bērnu, 2012./2013.mācību gadā - 93 293,

33t.i., pirmsskolas izglītības programmās iesaistīto bērnu skaits

34bija palielinājies par 18%, tādējādi par 3% bija pārsniegts

35plānotais − pirmsskolas izglītības programmās iesaistīti 15% no

36visiem bērniem.

371.attēls

382009./2010.mācību gadā reģistrēto bērnu skaits rindā uz vietām

39pirmsskolas izglītības iestādēs pieauga (reģistrēti 37 518

40bērni), 2011./2012.mācību gadā reģistrēto bērnu skaits rindā uz

41vietām pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājās (reģistrēti 32

42553 bērni). Šādā kontekstā vērtējama arī pirmsskolas izglītības

43pieejamība, kuru daļēji raksturo rindā uz vietām pirmsskolas

44izglītības iestādēs reģistrēto bērnu īpatsvars no pirmsskolas

45izglītībā iesaistīto un rindā reģistrēto bērnu kopskaita

46(piemēram, 2007./2008.mācību gadā šis rādītājs bija 22,3%,

472009./2010.mācību gadā - 31%, 2011./2012.mācību gadā -

4826,4%).

49Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas apmeklēja un

50līdz ar to tika sagatavoti veiksmīgai pamatizglītības apguvei

51vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem attiecīgās

52vecuma grupas bērniem (bija plānots, ka šādu bērnu būs 80%).

53Vislielākais attiecīgās vecuma grupas bērnu īpatsvars bija

542008./2009.mācību gadā, kad pirmsskolas izglītībā piedalījās 98%

55bērnu.

56Turpmākās rīcības pamatjautājumi

57Atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem

58mērķiem ir jāturpina nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu iesaisti

59pirmsskolas izglītībā, lai līdz 2020.gadam pirmskolā piedalītos

6095% bērnu. Saskaņā ar Eurostat 2010.gadā apkopotajiem

61datiem Latvijā pirmsskolas izglītībā piedalījās 87,4% no visiem

62attiecīgās vecuma grupas bērniem (ES vidējais rādītājs 92,4%).

632011.gadā Latvijā pirmsskolas izglītībā piedalījās 92,7%

64attiecīgās vecuma grupas bērnu. Indikators "Bērnu skaits,

65kas mācās pirmsskolas izglītības iestādēs (ISCED 0) 4 gadu

66vecumā" ir iekļauts attīstības plānošanas dokumentā

67"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

682030.gadam" jeb stratēģija "Latvija 2030",

69paredzot, ka līdz 2030.gadam pirmsskolas iestādes apmeklēs 95%

70četru gadu vecumu sasniegušo bērnu. Arī NAP2020 definētais mērķis

71nosaka, ka nabadzības risks samazināms, izmantojot kompleksu

72atbalsta sistēmu. Paredzēts atbalsts pasākumiem, kas sekmē darba

73un ģimenes dzīves savienošanu, tādējādi veicinot kvalitatīvu un

74daudzveidīgu ģimenes atbalsta pakalpojumu pieejamību pašvaldībās

75(tajā skaitā arī bērnu vecumposma iespējām atbilstošas garantētas

76un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšanu bērniem

77vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem). Arī stratēģijā "Eiropa

782020" paredzēts, ka līdz 2020.gadam 95% bērnu būs

79nodrošināta dalība pirmsskolā.

80Nozīmīgi, ka EK pētījumā "Nepieciešamās kompetences

81pirmsskolas izglītībā un aprūpē" uzsvērtas četras galvenās

82kompetenču dimensijas individuālajā, institucionālajā un komandas

83līmenī, kā arī starpinstitucionālajā un pārvaldības līmenī,

84tādējādi apliecinot bērnu, vecāku, pedagogu un visu pārējo

85pirmsskolas izglītībā un aprūpē ieinteresēto pušu nozīmi augstas

86kvalitātes izglītības definēšanā un veidošanā un 21.gadsimta

87vajadzībām atbilstošu prasmju un zināšanu aktualitāti. Ņemot vērā

88Izglītības likumā noteikto obligāto piecgadīgo un

89sešgadīgo bērnu sagatavošanu mācībām pirmsskolā, kā arī tās

90nozīmes aktualitāti ES kontekstā, ir jāpilnveido izglītības

91saturs arī bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, un pirmsskolas

92izglītības satura veidošanā un īstenošanā iesaistītajiem

93jānodrošina profesionālās kompetences pilnveide.

1Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana

2pamatizglītības posmā

3Izglītības likums nosaka, ka "obligāta ir no piecu

4gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un

5pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas

6turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai". Nozīmīgi ir

7arī ievērot izglītojamo ar atšķirīgām vajadzībām un

8individuālajām prasmēm vajadzības, lai nodrošinātu līdztiesīgumu

9un piekļuvi bērniem, kuriem personisku, sociālu, kultūras vai

10ekonomisku apstākļu dēļ ir nepietiekama izglītība vai

11nepieciešams atbalsts sava izglītības potenciāla

12realizēšanai.

13Sasniegtais

14Mērķtiecīgi īstenojot pasākumus, pārskata periodā uzlabojās

15pamatizglītības posmu pabeigušo skolēnu mācību rezultāti

16(plānotais tika pārsniegts par 3,8%), proti, 2011./2012.mācību

17gadā 96,8% izglītojamo, pabeidzot 9.klasi, ieguva apliecību par

18pamatizglītību. 2011./2012.mācību gada noslēgumā to skolēnu

19īpatsvars, kuri pamatskolas beigās saņēma liecību, bija 3,2% no

20pamatskolas pabeidzēju kopskaita (salīdzinot pārskata perioda

21sākumu ar 2007./2008.mācību gadu, - 4,7%).

22Pārskata periodā samazinājās otrgadnieku un trešgadnieku

23skaits, proti, 2011./2012.mācību gada sākumā otrgadnieku un

24trešgadnieku kopskaits vispārējās izglītības skolās bija par 40%

25mazāks nekā 2007./2008.mācību gadā.

26Tika prognozēts, ka OECD PISA pētījumu ietvaros 7% izglītojamo

2715 un 16 gadu vecumā varētu uzrādīt augstāko kompetences līmeni

28lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā. 2006.gadā īstenotie OECD

29PISA pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 4,1% izglītojamo 15 gadu

30vecumā uzrāda augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 4,5% -

31lasītprasmē un 6,6% - matemātikā. 2009.gada OECD PISA pētījumu

32rezultāti atspoguļo vēl lielāku situācijas pasliktināšanos

33Latvijā, jo tikai 3,1% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam

34apliecina augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 3% - lasītprasmē,6%

35- matemātikā.

362.attēls

37Ņemot vērā 2006.gadā un 2009.gadā OECD PISA veikto pētījumu

38rezultātus un izvērtējot definēto mērķi, bija plānots, ka ne

39vairāk kā 15% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam varētu

40uzrādīt vājus sasniegumus iepriekš minētajās kompetencēs.

41Latvijas jauniešu kompetenču līmenis lasīšanā un dabaszinātnēs

42bija paaugstinājies (attiecīgi 17,6% un 14,7%) un ir labāks par

43ES vidējo rādītāju (attiecīgi 19,6% un 17,7%), toties kompetences

44līmenis matemātikā bija pasliktinājies (22,6%), kas atbilstoši

452009.gada pētījumu rezultātiem saskan ar vidējo ES rādītāju

46(22,6%). Īpaši atzīmējams Latvijas skolēnu snieguma uzlabojums

47dabaszinātnēs, - 2009.gadā tikai 14,7% skolēnu uzrādīja vājus

48rezultātus dabaszinātnēs (skatīt 2.attēlu). Īpaši izteiktas ir

49atšķirības mācību sasniegumu ziņā starp dzimumiem - vāju sniegumu

50uzrādījušo vidū meitenes ir 8,7%, zēni - 26,6%36.

51Ņemot vērā aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi, bija

52iecerēts paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu un palielināt

53Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES dalībvalstu valodu

54apguvēju skaitu. Latvijā lielāks bija to skolu skaits, kuras

55nodrošināja mazāk izplatītu valodu apguvi (par 9%). Par 3%

56palielinājās mazāk izplatītu svešvalodu apguvē iesaistīto skolēnu

57skaits. Šis skaits, ja ņem vērā kopējā izglītojamo skaita

58samazinājumu pārskata periodā, ir ievērojams.

592011./2012.mācību gadā skolēni apguva šādas mazāk izplatītas

60svešvalodas Latvijā: franču valodu (70%), lietuviešu valodu (6%),

61spāņu valodu (4%), ivritu (4%).

62Turpmākās rīcības pamatjautājumi

633.attēls

64Atbilstoši CSP 2011.gadā īstenotās tautas skaitīšanas

65rezultātu apkopotajiem datiem: 1) fiksēts, ka 5 694 bērni un

66jaunieši nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, nav ieguvuši

67pamatizglītību un neapmeklē skolu; 2) konstatēts, ka starp

68bērniem, kuri nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, vislielākais

69īpatsvars ir vērojams tieši septiņus gadus veco bērnu vidū

70(3.attēls); 3) norādīts, ka galvenais skolas neapmeklēšanas

71iemesls ir saistīts vai nu ar bērnu un jauniešu veselības

72stāvokli (50%), vai citu iemeslu (47%).

73Kaut arī kopš 2011.gada februāra valstī: 1) ir noteikta

74vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo

75vecākus, pašvaldības un valsts iestādes, ja izglītojamais bez

76attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 2) uzlabota

77obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite, vēl aizvien

78aktuāls ir jautājums par obligātās izglītības vecumā esošajiem

79bērniem, kuri nav reģistrēti kādas izglītības iestādes sarakstā.

80IKVD ir norādījis, ka 2012./2013.mācību gadā ir ievērojami

81samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav

82informācijas, tomēr vēl aizvien būtiski ir pilnveidot to

83obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti, kuri nav

84reģistrēti nevienā izglītības iestādē (informācija:

852012./2013.mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas par 2648

86izglītojamiem; 2011./2012.mācību gadā - par 3327 izglītojamiem,

872010./2011.mācību gadā - par 4484 izglītojamiem).

88Turklāt, ņemot vērā gan to izglītojamo skaitu, kuri nav

89ieguvuši pamatizglītību, gan skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem

90skaitu, gan skolu pametušo un nesekmīgo skaitu, kā arī Latvijai

91saistošajos politikas plānošanas dokumentos norādītos mērķus,

92būtiski ir īstenot nacionāla mēroga padziļinātu izpēti, lai

93apzinātu iemeslus un atrastu efektīvākos risinājumus, izstrādātu

94un ieviestu atbalsta sistēmu skolotājiem un pedagogu

95palīgiem.

96OECD PISA 2006.gada un 2009.gada pētījumu rezultāti parāda, ka

97Latvijā ir salīdzinoši neliels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir

98augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs (šis

99skaits turpina samazināties). Šāda tendence var apdraudēt

100hierarhiski augstākajos politikas plānošanas dokumentos definēto

101mērķu sasniegšanu daudzās jomās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās

102un citās. Arī EK ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo

103jaunieši tā, lai viņi būtu apguvuši labu lasītprasmi, spētu

104izmantot informāciju daudzveidīgos formātos un iegūt to no

105dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot 21.gadsimtam nepieciešamās

106kompetences37. Jāsniedz atbalsts gan aktivitātēm, lai

107samazinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuri uzrādījuši vājus mācību

108sasniegumus, gan aktivitātēm, lai paaugstinātu to izglītojamo

109īpatsvaru, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un

110dabaszinātnēs, tādējādi sasniedzot NAP2020 noteikto mērķi,

111proti, 2017.gadā 5% izglītojamo, 2020.gadā - 9% izglītojamo

112uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē (atbilstoši OECD

113PISA standartā noteiktajam).

114Akcentējot indivīda zināšanu, prasmju un iemaņu kā inovācijas,

115produktivitātes un konkurētspējas galvenā virzītājspēka nozīmi,

116ES ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāveicina

117"kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un

118apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības

119vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar

120kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības

121sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamata

122kompetences tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un

123veido pamatu turpmākām mācībām un darba

124dzīvei..."38. Šī ES norāde skaidri iezīmē

125aktualitāti, ka nepieciešams pilnveidot un ieviest tādu

126pamatizglītības saturu, kura pamatā ir kompetences, t.i.,

127pakāpeniski pamatizglītības saturā nostiprināma pamatizglītības

128posma kompetenču izmantošana.

129Nodrošinot starptautiskās mobilitātes pasākumus un atzīstot

130aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi studiju mobilitātes

131un nodarbinātības kontekstu nākotnē (kā tas iezīmēts, piemēram,

132ES izglītības un apmācību programmā "ERASMUS visiem",

133kurā valodu apguve un valodu daudzveidība ir norādīta kā viena no

134sešiem mērķiem39), svarīgi ir sekmēt svešvalodu apguvi

135kopumā, tostarp arī agrīnu svešvalodu apguves uzsākšanu. Eiropā

136kopš 2000.gada līdz 2010.gadam vidējais svešvalodu skaits, ko

137izglītojamie apgūst ISCED 1 līmenī, ir palielinājies no 0,5% līdz

1380,8%. Ir respektējams arī EK darba dokumentā "Valodu

139kompetences nodarbinātībai, mobilitātei un attīstībai"

140definētais mērķis, kas paredz, ka līdz 2020.gadam vismaz 75%

141pamatizglītībā iesaistīto skolēnu būtu jāapgūst divas

142svešvalodas40. Latvija šajā ziņā uzrāda labus

143rezultātus, jo jau pašreiz Latvijas skolās izglītojamie apgūst

144divas vai vairākas svešvalodas (populārākā no tām ir angļu valoda

145(apgūst vairāk kā 90% izglītojamo)).

1Vidējās izglītības satura un

2mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide

3ES telpā vidējās izglītības iegūšana ir minimālā prasība, lai

4iekļautos darba tirgū. Atbilstoši prognozēm ES pieejamo

5darbavietu skaits tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību vai

6kuriem iegūtā izglītība ir zemāka par pamatizglītību, laika posmā

7no 2000.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies un nepārsniedz 20,2%

8no pieejamo darbavietu skaita; līdz 2020.gadam minēto darbavietu

9skaits varētu sarukt vēl par 19,1%41.

10Sasniegtais

11Pilnveidoti vispārējās izglītības standarti un programmas

12vidējās izglītības posmā un dabaszinātņu, matemātikas,

13informācijas tehnoloģiju, valsts valodas un svešvalodu mācīšanā

14pamatizglītības otrajā pakāpē. Modernizēts mācību saturs vidējā

15izglītības pakāpē bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā un

16dabaszinībās, nodrošināts metodiskais atbalsts vidusskolas

17skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai.

18Modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar

19ierīcēm, instrumentiem, nodrošināti ar nepieciešamajām vielām

20u.tml., 132 kabineti aprīkoti ar informācijas tehnoloģiju

21iekārtām. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības kvalitāti,

22pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, veiktas

23vispārējās izglītības satura reformas, izvērtēta pilnveidotās

24izglītības satura ieviešanas kvalitāte, analizēts izvērtējums un

25sagatavoti priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai.

26Lai līdzsvarotu centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un

27humanitārajās zinātnēs, atbilstoši plānotajam noteikts, ka ar

282008./2009.mācību gadu centralizētais eksāmens matemātikā ir

29obligāts. Lai samazinātu vispārējās vidējās izglītības

30izglītojamo slodzi un spriedzi pārbaudījumu laikā maija beigās un

31jūnijā, kā arī lai palielinātu dienu skaitu starp valsts

32pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā, veikti grozījumi

33normatīvajos aktos (piemēram, jau 2012./2013.mācību gadā angļu

34valodas eksāmens bija jākārto martā).

35Pārskata perioda sākumā 1) vispārizglītojošo (dienas) skolu

36skaits samazinājās par 15,8%, savukārt izglītojamo skaits to

37programmās - par 20%, 2) vakara (maiņu) skolu skaits samazinājās

38par 26,5%, izglītojamo skaits šajās skolās - par 9,8%. Ņemot vērā

39faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajos mācību gados, var

40konstatēt, ka par 21,9% samazinājies arī vidējo izglītību (dienas

41skolās) ieguvušo jauniešu skaits.

42Vienlaikus skolēnu skaits palielinājās vakara (maiņu) skolās

43(5,3%) un profesionālās izglītības iestādēs (23,9%).

444.attēls

45Vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaita samazinājums

46vērtējams vispārējo demogrāfisko tendenču kontekstā: ir mazāks

47izglītojamo skaits 1) izglītības programmās, kuras apgūst dienas

48skolās, 2) vakara un neklātienes programmās un 3) profesionālās

49izglītības programmās.

505.attēls

516.attēls

52Turpmākās rīcības pamatjautājumi

53Latvijā jauniešiem ir pietiekami plašas izglītības ieguves

54iespējas, tomēr daļa jauniešu izglītības procesā sastopas ar

55sociālekonomiskajām problēmām un pamet mācības, neiegūstot savam

56vecumam atbilstošu izglītību. Šādu jauniešu skaita īpatsvara

57samazināšanas mērķis - panākt, ka līdz 2030.gadam skolu pirms

58laika pamet ne vairāk kā 10% (mērķis noteikts attīstības

59plānošanas dokumentā "Latvija 2030" un "Eiropa

602020"). Ņemot vērā pozitīvo tendenci, NAP2020 ir

61iekļauts rādītājs par skolu pametušo skaitu - 10,2% līdz

622017.gadam, 10% līdz 2020.gadam. Kopš 2009.gada skolu nepabeigušo

63skaita īpatsvars Latvijā ir samazinājies, 2012.gadā minētais

64rādītājs sasniedza tikai 10,5% (šis rādītājs ir ievērojami labāks

65kā Eiropas vidējais rādītājs - 12,8%).

66No VISC statistikas datiem izriet, ka ir vērojama regresīva

67tendence izglītojamo interesē kārtot ķīmijas, fizikas un

68bioloģijas centralizētos eksāmenus, un tas savukārt liecina par

69izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās un vēlēšanos savu

70turpmāko akadēmisko un profesionālo gaitu saistīt ar citām

71jomām.

72Atzīstot faktu, ka zemāku izglītību ieguvušie ir visvairāk

73apdraudētā iedzīvotāju grupa tieši nodarbinātības kontekstā,

74aktuāla ir vispārējās izglītības ieguves sekmēšana kopumā. Arī

75Eurostat 2011.gadā apkopotie dati liecina, ka vislielākie

76bezdarba draudi ir vērojami tieši pamatizglītību ieguvušajiem.

77Piemēram, analizējot bezdarba īpatsvaru to Latvijas iedzīvotāju

78vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem, var konstatēt, ka

79vidēji 25,8% bezdarbnieku ir pamatizglītība vai zemāks izglītības

80līmenis (ES vidējais rādītājs šai iedzīvotāju grupai ir

8114,8%).42

82Priekšlaikus skolu pametušie, kas neiekļaujas darba tirgū,

83rada slogu pārējiem sabiedrības locekļiem. Ir maza varbūtība, ka

84priekšlaikus skolu pametušie kļūs par aktīviem pilsoņiem un

85iesaistīsies mūžizglītībā. Atbilstoši CEDEFOP prognozēm

86pieprasījums pēc darbaspēka ar zemu izglītības līmeni gan Eiropā

87vidēji, gan Latvijā samazināsies.43

88Arī EK aicina dalībvalstis uzlabot to jauniešu sniegumu,

89kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems

90pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus,

91kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir vājš visos izglītības

92posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu un mazināt vājo

93sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi

94agrīnā bērnībā. Augstāk minēto problēmu kontekstā kompetenču

95pieejā ir nepieciešams pilnveidot vispārējās izglītības saturu,

96kā arī izstrādāt un ieviest jaunu valsts vispārējās vidējās

97izglītības standartu (normatīvā regulējuma pilnveide).

1Mācību priekšmetu kvalitatīvai

2apguvei atbilstošu mācību un metodisko līdzekļu nodrošinājums

3Mūsdienu ekonomikā aizvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc

4augsta līmeņa prasmēm. Šādā kontekstā izglītības ietvaros ir

5jāuzlabo gan izglītības standarti, gan sniegumu līmenis, un tas

6ir tieši saistāms ar atbilstošu mūsdienīgu mācību līdzekļu un

7metodisko līdzekļu nodrošinājumu.

8Sasniegtais

9Nepietiekamā finansējuma dēļ pārskata periodā netika

10nodrošināts paredzētais finansējums uz vienu skolēnu un skolotāju

11mācību grāmatu iegādei 8,80 LVL apmērā (gadā), kā arī nebija

12iespējams 4,7 reizes palielināt valsts dotāciju mācību grāmatu

13iegādei (7.attēls).

14Šī iemesla dēļ bija apgrūtināta izglītības satura īstenošanai

15to plānoto mācību un metodisko materiālu izstrāde, kuri balstīti

16IKT.

17Atkarībā no mācību grāmatas izmantošanas biežuma vidējais

18mācību grāmatas lietošanas ilgums skolas bibliotēkā ir no trim

19līdz pieciem gadiem.

207.attēls

21Lai izglītības satura īstenošanu nodrošinātu ar

22nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un metodiskajiem līdzekļiem,

23izstrādāti mācību komplektizdevumi, izdotas mācību grāmatas un

24mācību līdzekļi, tajā skaitā grāmatas Braila rakstā, palielināta

25raksta grāmatas, mācību grāmatas skolēniem, kuri apgūst speciālās

26izglītības programmas. Notikuši atbalsta pasākumi pedagogiem -

27semināri, konferences, praktiskās darbnīcas. Veicināta bibliotēku

28informācijas sistēmas SKOLU ALISE darbība, kas pilnībā nodrošina

29bibliotēkas funkcionalitāti, tajā skaitā mācību grāmatu

30organizāciju, reģistrāciju, finansiālo un inventāra uzskaiti,

31statistiskās informācijas ieguvi u.c.

32(ALISE ir modulāra sistēma, kas aptver visus bibliotekārā

33darba procesus. Bibliotēku informācijas sistēma ALISE tiek

34lietota visā Latvijā, visu veidu bibliotēkās - kopā 846, tajā

35skaitā 329 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

36bibliotēkās.)

37Turpmākās rīcības pamatjautājumi

38Ņemot vērā ierobežoto valsts finansējumu, minētā ceturtā

39rīcības virziena īstenošana bija apgrūtināta. Netika izveidota

40atsevišķa valsts budžeta programma mācību priekšmetu metodikas

41izstrādei un ieviešanai.

42Ņemot vērā pieaugošo IKT nozīmi izglītības procesā, aktuāla ir

43mūsdienīga satura mācību līdzekļu izstrāde, tādējādi turpinot

44nodrošināt pilnvērtīgāku IKT izmantošanu. Arī EK uzsver, ka, lai

45gan IKT izmantojums izglītībā un mācību darbā ir bijis prioritārs

46ES telpā, joprojām nav ieviesti izšķiroši elementi, kas sekmētu

47digitālo racionalizēšanu visās izglītības un mācību

48nozarēs.44

49Līdz šim liela daļa mācību specializēto līdzekļu, piemēram,

50mācību priekšmetu darba burtnīcas, bija jāiegādājas izglītojamo

51vecākiem. Būtiski ir palielināt nepieciešamo valsts dotāciju

52mūsdienīgu mācību līdzekļu iegādei, kā arī attīstīt, mainīt

53mācību līdzekļus un piesaistīt alternatīvus uzziņas līdzekļus.

54Lai pilnvērtīgi izmantotu IKT balstītu mācību līdzekļu

55potenciālu, aktuāla ir pedagogu atbilstoša sagatavotība.

1Vērtībizglītības īstenošana

2izglītības iestādēs sadarbībā ar skolēnu vecākiem (ģimeni)

3Ģimenei, pedagogiem un pārējām izglītības procesos

4iesaistītajām pusēm ir milzīga loma bērnu un jauniešu vērtību

5sistēmas veidošanā un godprātīgas un patriotiskas jaunās paaudzes

6izglītošanā, nozīmīga ir visu šo minēto pušu ieinteresēta

7sadarbība un pilnvērtīga piesaiste vērtībizglītības

8īstenošanā.

9Sasniegtais

10Valsts nozīmes interešu izglītības un audzināšanas darba

11pasākumi notikuši atbilstoši konkrētam IZM pasākumu plānam.

12Saskaņā ar MK 2008.gada 8.aprīļa sēdes protokollēmumu "Par

13Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas rīcības komitejas

14apstiprinātajiem pasākumu un publicitātes

15plāniem"45 īstenots pilsoniskās izglītības un

16patriotiskās audzināšanas pasākumu cikls "Tu esi

17Latvija" (tajā iesaistījās vairāk kā 100 000 skolēnu).

18Lai sekmētu skolēnu pašpārvalžu darbību, nostiprināta jauniešu

19radošā un pilsoniskā aktivitāte, kuras īstenošanas laikā skolēni

20iepazīstināti ar demokrātijas procesiem sabiedrībā.

21Nozīmīgi, ka no Lielbritānijas starptautiskās Award

22asociācijas tika saņemta neatkarīgā operatora licence programmas

23Award īstenošanai Latvijā, līdz ar to varēja izvērst

24Latvijas jauniešu iesaisti tajā (programmas Award pamatā

25ir pašizglītošanās, pašaudzināšanas, brīvprātības un labdarības

26principi).

27Izglītības likumā iestrādāti grozījumi, kas paplašina

28izglītojamo tiesības un pienākumus, precizē to personu tiesības,

29kuras realizē aizgādību, kā arī papildina pienākumus bērna

30izglītošanas nodrošināšanā. Darba grupā un līdz ar to arī

31normatīvo aktu izstrādes procesā bija iesaistītas vecāku

32nevalstiskās organizācijas, tika pilnveidota sadarbība ar valsts,

33pašvaldību institūcijām un tām nevalstiskajām organizācijām,

34kuras ir iesaistītas audzināšanas darbā.

35Vērtībizglītības nostiprināšanas nolūkos nodrošināts

36nepieciešamais metodiskais atbalsts klašu audzinātājiem -

37izstrādāti pieci metodiskā atbalsta materiāli, pedagogi,

38profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietnieki audzināšanas

39darbā piedalījās attiecīgos apmācības kursos, dienesta viesnīcu

40vadītāji un pašvaldību speciālisti - kursos audzināšanas darba

41jomā.

42Atbilstoši plānotajam izstrādāta "Audzināšanas darba

43programma 2009. - 2013.gadam" (projekts) (projekta virzība

44tika apturēta finansējuma trūkuma dēļ). Izmantojot šo programmas

45projektu par pamatu, izstrādāti "Metodiskie ieteikumi

46audzināšanas darba pilnveidei (plānošanai un īstenošanai)

47vispārējās izglītības un profesionālās izglītības

48iestādēs".

49Turpmākās rīcības pamatjautājumi

50Ir nepieciešams nodrošināt atbalstu (arī finansiālu)

51vērtībizglītības pasākumu īstenošanai, tajā skaitā audzināšanas

52darba attīstībai, lai stiprinātu skolēnu pilsonisko apziņu,

53sabiedriskās līdzdalības prasmes un patriotismu, kā arī valstisko

54identitāti.

1Karjeras izglītības pilnveide

2jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un

3savas karjeras veidošanai

4Augstākajai izglītībai, tās saitei ar izpēti un inovācijām ir

5nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un nodrošināšanā ar augsti

6kvalificētu darbaspēku, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un

7darbavietu veidošanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši Latvijā

8būtu informēti, kādas ir iespējas iekļauties darba tirgū, ja

9iegūta profesionālā un/vai augstākā izglītība.

10Sasniegtais

11Lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba

12samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS)

13resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta

14uzlabošanu, tika izveidota Sadarbības padome, kurā darbojas

15pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM,

16EM un LDDK.

172007.gadā izveidoja nacionālo izglītības iespēju datubāzi

18"NIID.LV", kuras izveidošanas mērķis − sniegt

19informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē

20"NIID.LV" ir pieejama informācija par studiju

21programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības un arī

22pieaugušo izglītības iestādēs.

23Aktīvi strādāts izglītības politikas īstenošanas ietvaros, lai

24nodrošinātu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvēju skaita

25pieaugumu. Laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam karjeras

26konsultanta kvalifikāciju ieguva 110 cilvēku (rezultatīvais

27rādītājs pārsniegts par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu

28pozitīvi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts

29studentiem, kas bija izvēlējušies iegūt karjeras konsultanta

30kvalifikāciju. Ir sasniegts mērķis karjeras izglītības

31īstenošanai paredzēto informatīvo vai metodisko materiālu (arī

32elektroniskā formātā) izstrādē: 2011.gadā izstrādāti četri

33informatīvie, viens mācību un viens metodiskais palīglīdzeklis

34skolotājiem darbam ar vecākiem "Mans bērns izvēlas

35karjeru", 2012.gadā izveidota multimediju vietne

36"Profesiju pasaule" - gan kā informatīvs atbalsts

37skolotājiem, lai iepazīstinātu bērnus ar daudzveidīgo darba

38pasauli, gan kā materiāls jauniešiem patstāvīgai lietošanai;

39izstrādāts metodiskais palīglīdzeklis "Darbs ar riska grupas

40bērniem izglītības procesā". Šo minēto materiālu izveide ir

41palīdzējusi uzlabot jau esošo informācijas un konsultācijas

42centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināta pedagogu -

43karjeras konsultantu - darbība vispārējās izglītības iestādēs

44(2012.gadā Latvijā strādāja 54 pedagogi - karjeras

45konsultanti).

46Lai gan pārskata periodā 3800 skolotāju apguva profesionālās

47pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, plānotie 48

48karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās

49vidējās izglītības iestādēs nav izveidoti. Nav bijis iespējams

50iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un

51jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis

52finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu karjeras izglītības

53pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada

5421.aprīļa sēdes protokola Nr.25 37.§ 1.8. un 1.9.punktam tika

55atlikta 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF

561.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

57karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un

581.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

59karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem,

60profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana

61(abas minētās apakšaktivitātes tika izņemtas ārā no attiecīgās

62aktivitātes finansējuma).

632012.gadā IZM uzsāka izstrādāt koncepciju "Karjeras

64attīstības atbalsta sistēmas paplašināšana", kuras centrā ir

65jautājumi, kā apgūt prasmes un attīstīt pašvērtējuma spējas

66dažādos dzīves posmos, izzināt savas iespējas un nosacījumus,

67plānot savas izglītības un karjeras virzienu, pieņemt lēmumu

68plāna īstenošanai.

69Turpmākās rīcības pamatjautājumi

70Ir nepieciešams finansiālais nodrošinājums, lai visos Latvijas

71novados savu profesionālo darbību veiktu karjeras konsultanti.

72Jāturpina pilnveidot karjeras izglītības satura un atbalsta

73sistēmu. Nepieciešams, ņemot vērā darba tirgus vidējā termiņa un

74ilgtermiņa prognozes, veikt attiecīgas pārmaiņas izglītības

75sistēmā (tajā skaitā studējošo skaita proporcijā). Ekonomikas

76ministrija prognozē46, ka 2020.gadā humanitāro un

77sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, bet

78pieprasījums pēc inženierzinātņu un IKT speciālistiem ievērojami

79pārsniegs piedāvājumu. Tiek uzskatīts, ka uzlabojumi, kas veicami

80vidējā izglītībā, ir saistīti ar vājajām zināšanām eksaktajos un

81dabaszinību mācību priekšmetos, kā arī ar vājo izpratni par

82karjeras iespējām.

83Vienlaikus jānodrošina jauniešiem arī ārpus formālās

84izglītības iespējas, tas palīdzēs sekmēt viņu sagatavošanos darba

85tirgus izaicinājumiem.

1Profesionālās izglītības sistēmas

2modernizācija un prestiža paaugstināšana

3Eiropas Parlamenta 2011.gada 8.jūnija rezolūcijā par Eiropas

4sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā teikts, ka

5profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu

6individuālajām vajadzībām, ir īpaša nozīme, lai paplašinātu

7personu iespējas reaģēt uz pieaugošo konkurenci, lai paaugstinātu

8dzīves līmeni, veicinātu sociālekonomisko kohēziju un labāku

9integrāciju, it sevišķi specifisku personu, piemēram, migrantu,

10personu ar invaliditāti, priekšlaikus skolu pārtraukušo skolēnu,

11mazāk aizsargātu sieviešu grupu integrāciju.

12Sasniegtais

132010.gadā apstiprinātas "Profesionālās izglītības iestāžu

14tīkla optimizācijas pamatnostādnes

152010.-2015.gadam"47, kuru mērķis ir: 1) turpināt

16profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu,

17pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un

18izvietojumu reģionos, kā arī veicot profesionālās izglītības

19iestāžu diferenciāciju; 2) izveidot modernu, mūsdienu prasībām

20atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko

21nodrošinājumu; 3) sekmēt visu veidu resursu efektīvāku

22izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un

23pieejamību. Veicot profesionālās izglītības iestāžu

24diferenciēšanu, precizēts, kura veida profesionālās izglītības

25iestādes funkcijas tās turpmāk īstenos. Atkarībā no tā

26profesionālās izglītības iestādes var būt: profesionālās

27izglītības kompetences centrs, profesionālās izglītības iestāde

28ar specializāciju, profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu

29apgūšanai un profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno

30integrētas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības

31programmas. Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

32izveidoti seši profesionālās izglītības kompetences centri.

33Vērtētas iespējas nodot profesionālās izglītības iestādes

34pašvaldībām. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības

35iestāžu veidu precizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem

36Profesionālās izglītības likuma 16.pantā48 ir

37noteikti profesionālās izglītības iestāžu veidi: profesionālā

38pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums,

39koledža.

40IZM padotībā patlaban ir 38 profesionālās izglītības iestādes.

41Paredzēts, ka līdz 2015.gada 31.decembrim IZM padotībā būs 30

42profesionālās izglītības iestādes. Pilnveides noteicošie faktori

43ir demogrāfiskā situācija, profesionālās izglītības iestāžu

44audzēkņu tagadējais un iespējamais skaits perspektīvā, skolu

45kapacitāte un paredzamais to piepildījums, skolu ēku tehniskais

46stāvoklis, pašvaldību vēlme pārņemt profesionālās izglītības

47iestādes savā padotībā, veidojot izglītības iestādes, kur

48vienuviet īsteno vispārējās izglītības un profesionālās

49izglītības programmas.

50Pārskata periodā definēts mērķis - panākt audzēkņu skaita

51īpatsvara pieaugumu 6% apmērā profesionālajās izglītības

52programmās un nodrošināt, ka profesionālo izglītības iestāžu

53absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%. Ir

54vērojams, ka profesionālajās izglītības programmās audzēkņu

55īpatsvars ir pieaudzis par 5,7%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais

56rādītājs ir gandrīz sasniegts. 2013.gada 1.ceturksnī 32,3%

57bezdarbnieku no visiem bezdarbniekiem bija arodizglītība vai

58profesionālā vidējā izglītība. Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa

59personu no minētās grupas ir 25 gadus vecas un vecākas.

60Nav izdevies sasniegt rezultatīvo rādītāju, kas paredzēja, ka

61no profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņiem atskaitīto

62skaits nepārsniedz 10%. 2011./2012.mācību gadā no 1.kursa

63atskaitīti 2265 audzēkņi jeb 19,5% no visiem 1.kursa

64audzēkņiem.

65Sekmējot profesionālās izglītības programmu pilnveidi, ir

66nodrošināta to licencēšana. Izveidotas 12 NEP, izstrādātas jaunas

67vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas:

682011.gadā - 137 programmas, 2012.gadā - 194 programmas. Līdz ar

69to rezultatīvie rādītāji par profesionālās izglītības programmu

70sagatavošanu ir izpildīti. Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir izstrādāti

7148 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas

72pamatprasības. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību,

73nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada

74plānošanas periodā ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes "Atbalsts

75sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas

76kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" ietvaros 9949

77audzēkņi bija mācību praksē ārpus izglītības iestādes.

78Izstrādāti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785

79"Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas

80kārtība"49, kas aktualizē mācību prakses

81organizācijas jautājumus un nosaka profesionālās kvalifikācijas,

82kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret

83nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Sekmējot jauniešu

84nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādātas

85jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības

86programmas (viena gada vai pusotra gada programmas).

872012.gada decembrī noslēgts "Memorands par sadarbību

88profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā starp Vācijas

89Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības

90ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes

91ministriju, Spānijas Karalistes Izglītības, kultūras un sporta

92ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes

93ministriju, Grieķijas Republikas Izglītības, reliģisko lietu,

94kultūras un sporta ministriju, Slovākijas Republikas Izglītības,

95zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas

96Izglītības ministriju".

97Vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un

98profesionālajā vidējā izglītībā, secināms, ka aizvien vairāk

99pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās

100izglītības iestādēs: 2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaita

101attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā bija attiecīgi

10270,47% un 29,53%; 2012./2013.gadā attiecīgi 60,86% un 39,14%.

103Turpmākās rīcības pamatjautājumi

104Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību,

105tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

106nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši

107profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības

108tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu

109profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams

110samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto

111audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā,

112tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību

113ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020

114noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo

115vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu

116profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50.

1Augstākās izglītības

2konkurētspējas uzlabošana

3Pēdējos gados gan Eiropas līmenī, gan arī dalībvalstu līmenī

4uzsvērta nepieciešamība iegūt augstāko izglītību, lai palielinātu

5to darbaspēka daļu, kam ir augstas prasmes. Augsti kvalificēts

6darbaspēks ir daļa no "Eiropas 2020" stratēģijas, lai

7nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

8Sasniegtais

9Lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes sektora

10stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās

11konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu

12efektīvu izlietošanu, 2010.gadā tika izstrādāts un apstiprināts

13MK "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā

14izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam"50. Plānā

15noteikti pasākumi, kas veicina studiju un zinātniskās darbības

16kvalitātes uzlabošanu, atbildības, resursu izmantošanas

17efektivitātes un atdeves paaugstināšanu, eksportspējas un

18starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī sasaistes ar

19tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšanu.

202011.gada 1.augustā stājās spēkā likums "Grozījumi

21Augstskolu likumā"51, kurā ietverti nosacījumi

22augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, studiju virzienu

23akreditēšanas normas, stingrākas prasības augstskolu dibināšanai,

24kā arī tiesības augstskolām veidot un īstenot kopā ar citu valstu

25augstskolām kopīgas studiju programmas ES valodās, kā arī

26izsniegt kopīgus diplomus.

272012.gadā veikti pasākumi, lai, ieviešot studiju virzienu

28akreditāciju, pārietu uz jaunu augstākās izglītības ārējās

29kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Sagatavota normatīvā bāze

30studiju virzienu akreditācijas modelim, t.i., 1) apstiprināti

31augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas

32noteikumi52, kas paredz, ka 2013.gadā augstskolu un

33koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai

34tās pilnvarota institūcija, 2) apstiprināti studiju programmu

35licencēšanas noteikumi, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas

36institūcijas funkcijas var veikt IZM, 3) precizēts akreditācijas

37un licencēšanas pakalpojumu cenrādis un 4) apstiprināts Studiju

38akreditācijas komisijas sastāvs. Paredzams, ka, sākot ar

392014.gadu, akreditācijas veikšanai augstskolas pašas varēs

40izvēlēties kādu no EQAR reģistrētajām Eiropas akreditācijas

41institūcijām. Paralēli tiek izvērtēta iespēja veidot nacionālu

42akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR ieteiktajiem

43kritērijiem.

44Lai izvērtētu augstākās izglītības studiju programmu

45kvalitāti, resursu pietiekamību un ilgtspēju, nodrošināta ESF

46projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana

47un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošana.

48Starptautiskie eksperti izvērtēja 29 studiju virzienos

49ietilpstošās 857 programmas un iesniedza ieteikumus augstākās

50izglītības politikas veidotājiem, augstākās izglītības iestāžu

51vadībai un studiju programmu direktoriem, lai uzlabotu augstākās

52izglītības kvalitāti un efektivitāti. Ievērojot studiju programmu

53izvērtēšanas rezultātus, sagatavoti ekspertu ieteikumi turpmākai

54studiju programmu pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai,

55slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu

56efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta

57līdzekļiem. Paredzēts sagatavot ieteikumus studiju programmu

58vērtēšanas un akreditācijas procesa un normatīvo aktu sistēmas

59pilnveidei.

60Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības

61vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir

62uzsākts augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas darbs,

63kura mērķis ir mainīt studējošo skaita proporciju, lai atbilstoši

64darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm palielinātu studējošo

65skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju

66jomā. Pakāpeniski tiks mainīts no valsts budžeta finansēto

67studiju vietu sadalījums, ņemot vērā speciālistu trūkumu valstij

68prioritārajās nozarēs. Veidojot zināšanu ekonomikai nozīmīgas

69starpnozaru studiju programmas un attīstot sadarbību ar

70tautsaimniecības struktūrām, licencētas ekonomikai nozīmīgas

71studiju programmas: "Ražošanas inženierzinības un

72vadība", "Vides inženierzinātne", "Finanšu

73inženierija", "Inovācijas un produktu attīstība

74uzņēmējdarbībā" u.c.

752013.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu

76principiāli jaunu finansēšanas modeli, pamatojoties uz detalizēti

77veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM

78sadarbībā ar Pasaules Banku plāno veikt pētījumu par Latvijas

79apstākļiem optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas

80veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās

81starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un

82taisnīgumu, juridisko, ekonomisko, finanšu, sociālo un citu risku

83izvērtēšanu, kā arī ieviešanas plāna izstrādi.

84Palielināta darba devēju līdzdalība studiju programmu

85akreditācijas procesā un prakses organizēšanā. Akreditācijas

86procesā ir iesaistīti profesionālo organizāciju pārstāvji, darba

87devēju pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, valsts institūciju

88pārstāvji. Darba devēju pārstāvis piedalās katras profesionālās

89studiju programmas novērtēšanas komisijā. Darba devēju pārstāvis

90ir iekļauts arī Augstākās izglītības padomes sastāvā un piedalās

91augstskolu akreditācijas procesā. Lai palielinātu darba devēju

92lomu profesionālo augstākās izglītības studiju programmu

93izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības

94novērtēšanā, kā arī iesaistīšanu studiju rezultātu pārbaudē u.c.,

952012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu

96par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un

97zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā.

98Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu turpināšanu augstākajā

99izglītībā un zinātnē saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas

100dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un

101zinātnes jomā, 2013.gadā IZM izstrādāja Augstākās izglītības un

102zinātnes attīstības pasākumu plāna projektu laika posmam no

1032013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Pasākumu plāna

104projekts ir virzīts uz galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu,

105starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko

106izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar

107konsolidētiem resursiem. Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi trīs

108galvenajos rīcības virzienos: (1) studiju un zinātniskās darbības

109kvalitātes paaugstināšana; (2) augstākās izglītības sektora

110resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; (3)

111augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un

112starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.

113Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturīga iezīme ir

114akadēmiskā personāla novecošanās. Latvijā ir viens no zemākajiem

115doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

116Pēdējos gados doktorantūras absolventu kopskaits pakāpeniski

117palielinās, tomēr kāpuma temps joprojām nav pietiekami straujš,

118lai panāktu, piemēram, Igauniju un Lietuvu. Nelielais cilvēku

119skaits, kas apgūst augstākā līmeņa studijas, ir pārāk mazs, un

120tas apdraud augstākās izglītības sistēmas turpmāku attīstību, jo

121akadēmiskais personāls Latvijā pastāvīgi noveco. Zemais

122doktorantūras aktivitātes līmenis liecina arī par to, ka ir maz

123oriģinālu pētījumu, kas tiek veikti Latvijā.53

124Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas -

125maģistrantūra un doktorantūra - ir nepietiekami produktīva vide

126pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels,

127programmas - fragmentētas.

128Nepietiekami efektīva ir gan no valsts, gan augstskolu puses

129veiktā augstākās izglītības pārvaldība (augstskolas ir dažādu

130ministriju pakļautībā), augstskolu stratēģiskajā vadībā nav

131iesaistītas ārējās ieinteresētās grupas (piemēram, darba devēji,

132valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņēmēji, sabiedrības kultūras

133elites pārstāvji u.c.), racionālu darbu un informācijas

134pieejamību apgrūtina tas, ka augstākās izglītības reģistri ir

135vairākās vietās, daži vispār nav izveidoti.

136Ekonomiskās krīzes sekas būtiski samazināja iespēju sasniegt

137definētos finansiālos mērķus augstākās izglītības konkurētspējas

138pilnveidei. Nav bijis iespējams sasniegt valsts finansējumu

139augstākajai izglītībai 1,5% apmērā no IKP un nodrošināt no valsts

140budžeta līdzekļiem vismaz 4000 LVL lielu finansējumu "uz

141vienu studējošo". Sekmīgi ir izpildīti citi plānotie

142uzdevumi, tajā skaitā laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam

143palielināts valsts budžeta finansēto vietu skaits prioritārajās

144jomās.

145Ir izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru

146studiju programmas. ESF stipendijas tiek nodrošinātas

147maģistrantūras un doktorantūras studentiem.

148Turpmākās rīcības pamatjautājumi

149Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams pievērst

150pastiprinātu uzmanību absolventiem (bakalaura un maģistra grādu

151ieguvējiem), kuri 18 mēnešus pēc absolvēšanas nav atraduši darbu.

152Jānodrošina atbalsts prioritārajiem virzieniem augstākajā

153izglītībā, sekmējot tās atbilstību darba tirgus prasībām un

154attiecīgi palielinot studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un

155inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita, kā arī jāpalielina

156to studentu skaits, kuri studē starptautiskajās programmās.

157Stratēģijas "Eiropa 2020" viens no mērķiem augstākajā

158izglītībā ir panākt, ka 40% no cilvēkiem vecuma grupā no 30 līdz

15934 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību (Latvijas NRP šis

160rādītājs ir no 34% līdz 36%). Minētais mērķis ir iekļauts arī

161NAP2020, kā arī attīstības stratēģijā "Latvija

1622030". 2012.gadā 37% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34

163gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. Lai sasniegtu attīstības

164stratēģijā "Latvija 2030" noteikto mērķi - ārvalstu

165studentu īpatsvars augstskolās pārsniedz 10% - , jāīsteno

166augstākās izglītības internacionalizācijas pasākumi.

1Zinātnes un pētniecības lomas

2palielināšana augstskolās

3Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis

4ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības,

5ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot

6zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

7Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas pamatprincipi

8nosaka, ka zinātne un pētniecība ir konkurētspējīgas augstākās

9izglītības un zināšanu sabiedrības pamats, kā arī to, ka zinātnes

10un tehnoloģiju attīstība ir noteicošs faktors Latvijas

11ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, sabiedrības labklājības

12nodrošināšanai, vides un dabas resursu saglabāšanai.

13Sasniegtais

14Zinātnes un pētniecības lomas palielināšanu augstskolās sekmē

15zinātnisko institūtu integrēšana tajās. 2007.gadā augstskolās

16bija 16 integrētie institūti: Latvijas Universitātē integrēti

17desmit, Rīgas Stradiņa Universitātē integrēts viens, Rīgas

18Tehniskajā universitātē integrēts viens, Latvijas

19Lauksaimniecības universitātē integrēti četri institūti.

202008.gadā augstskolās turpināja darbību 14 zinātniskie institūti

21- publiskās aģentūras: Latvijas Universitātē - deviņi, Rīgas

22Tehniskajā universitātē - viens, Latvijas Lauksaimniecības

23universitātē - četri. 2013.gadā augstskolās darbojās 14

24zinātniskie institūti - publiskās aģentūras: Latvijas

25Universitātē - deviņi, Latvijas Lauksaimniecības universitātē -

26trīs, Vidzemes Augstskolā - viens, Rīgas Tehniskajā universitātē

27- viens.

28Ekonomiskās krīzes ietekmes un zinātnisko darbinieku

29novecošanās dēļ pētnieciskajā darbā strādājošo skaits, tostarp

30arī zinātnisko darbinieku skaits augstākās izglītības sektorā,

31turpina samazināties: CSP dati liecina, ka 2007.gadā augstākās

32izglītības sektorā pētnieciskajā darbā bija nodarbināti 3879

33cilvēki pilna laika ekvivalenta izteiksmē (tajā skaitā 3016

34zinātniskie darbinieki), 2008.gadā - 3 776 cilvēki (tajā skaitā

353032 zinātniskie darbinieki), 2009.gadā - 3 246 cilvēki (tajā

36skaitā 2596 zinātniskie darbinieki), 2010.gadā - 3285 cilvēki

37(tajā skaitā 2629 zinātniskie darbinieki) un 2011.gadā - 3393

38cilvēki (tajā skaitā 2708 zinātniskie darbinieki).

39Pētniecībai augstskolās no valsts budžeta līdzekļiem zinātnei

40novirzītais finansējums ir bijis svārstīgs (visvairāk to

41ietekmēja ekonomiskā krīze). 2010.gadā no valsts budžeta

42līdzekļiem zinātnei novirzītais finansējums ir sasniedzis 43%, un

43tas nozīmē, ka rezultatīvais rādītājs (40%) ir sasniegts.

44Turpmākās rīcības pamatjautājumi

45Latvijas finansējuma apmērs R&D (Research and

46Development) attīstībai ir zems. R&D intensitāte

47Latvijā ir 0,6% no IKP (2010), un tas ir viens no zemākajiem

48rādītājiem ES. Šo rādītāju ir nepieciešams uzlabot. Ir

49nepieciešams pievērst lielāku uzmanību zinātnieku, inženieru un

50tehnisko darbinieku sagatavošanai.

1Darba tirgum atbilstošu

2praktisko iemaņu apguvei un mācību procesa nodrošināšanai

3nepieciešamās mācību un studiju materiālās bāzes pilnveide

4Lai izglītības iestādes spētu nodrošināt darba tirgum

5atbilstošu praktisko iemaņu apguvi un būtu nodrošināts

6kvalitatīvs mācību process, ir nepieciešama izglītības iestāžu

7sakārtošana, modernizēšana un aprīkošana ar nepieciešamo

8materiālo un tehnisko bāzi.

9Sasniegtais

102004. - 2006.gada plānošanas perioda ESF 3.2.2.aktivitātes

11ietvaros 50 izglītības iestādes nodrošinātas ar nepieciešamajām

12tehnoloģijām un mācību aprīkojumu modernizēta satura apgūšanai.

132007.-2013.gada plānošanas periodā ERAF 3.1.3.1.aktivitātes

14ietvaros noslēgti līgumi ar visām pašvaldībām par dabaszinātņu

15kabinetu nodrošināšanu ar modernu aprīkojumu 225 vispārējās

16vidējās izglītības iestādēs. ERAF 3.1.3.1.aktivitātes ietvaros

17158 vispārējās izglītības iestādēs modernizēti 850 dabaszinātņu

18kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar ierīcēm, apgādāti ar

19nepieciešamajām vielām, instrumentiem u.c., 132 kabineti aprīkoti

20ar IT.

21ERAF 3.1.1.1.aktivitātes 1.atlases kārtas ietvaros

22infrastruktūras sakārtošanas darbi ir veikti četrās profesionālās

23izglītības iestādēs, tajā skaitā vienā pašvaldības un vienā KM

24padotībā esošajā profesionālās izglītības iestādē. Vienā

25profesionālajā izglītības iestādē ir veikta mācību aprīkojuma

26modernizācija, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

27Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu materiālo bāzi,

28kas nepieciešama kvalitatīvai mācību priekšmetu un profesijas

29apguvei, 2004. - 2006.gada plānošanas periodā ar struktūrfondu

30atbalstu mācību materiālā bāze uzlabota 25 profesionālās

31izglītības iestādēs.

322007.-2013.gada plānošanas periodā īstenota ESF

331.2.1.1.3.apakšaktivitāte "Atbalsts sākotnējās profesionālās

34izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un

35īstenošanai", kurā projektus īstenoja 24 profesionālās

36izglītības iestādes, viens mācību centrs un divas valsts

37aģentūras. Aktivitātes ietvaros paredzēts uzlabot un aktualizēt

38mācību saturu un metodiskos materiālus, organizēt mācību praksi

39ārpus izglītības iestādes.

40Lai modernizētu AII materiālo un tehnisko nodrošinājumu

41atbilstoši darba tirgū pieejamām tehnoloģijām, laika posmā no

422004. līdz 2008.gadam izmantots ES struktūrfondu finansējums -

43deviņas AII nodrošinātas ar mūsdienīgu mācību aprīkojumu,

44iekārtām un lieldatora tīkliem, to skaitā sešas iestādes

45renovētas un divas - pielāgotas personām ar speciālām vajadzībām.

46Savukārt ERAF 3.1.2.1.1.apakšaktivitātes "Augstākās

47izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju

48programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot

49izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar

50funkcionālajiem traucējumiem" ietvaros līdz 2011.gada

5131.martam ir pabeigti trīs projekti. Materiālā un tehniskā

52nodrošinājuma modernizācija veikta 19 AII, modernizētas 14

53AII.

54Sekmējot izglītības iestāžu informatizāciju, datoru skaits

55palielināts vispārizglītojošajās (dienas) skolās un

56profesionālajās izglītības iestādēs, bet samazinājies vakara

57(maiņu) skolās. Nodrošināts, ka izglītības iestādēs ir

58simtprocentīga piekļuve internetam, tādā veidā noteiktais mērķis

59ir pilnībā sasniegts. ES sanitārajām, higiēnas un ugunsdrošības

60normām atbilst visas augstākās izglītības iestādes.

6128 profesionālās izglītības iestādes ES prasībām atbilst

62daļēji (izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, 2004. - 2006.gadā

63modernizēti atsevišķi objekti: darbnīcas, kabineti), jo vēl nav

64izpildītas ugunsdrošības prasības (finanšu līdzekļi ugunsdrošības

65normu ievērošanai profesionālās izglītības iestādēs netika

66piešķirti, pamatojoties uz MK 2008.gada 28.oktobra sēdes

67protokollēmumu). Izglītības iestāžu pilnīga atbilstība ES

68prasībām būs nodrošināta pēc ERAF līdzekļu apguves.

69Turpmākās rīcības pamatjautājumi

70Nākamajā plānošanas periodā ir jānodrošina dabaszinātņu

71kabinetu iekārtošana sākumskolās un pamatskolās. Svarīga ir arī

72tādas izglītības vides nodrošināšana, profesionālās izglītības

73iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma pilnveide, kas atbilst

74īstenojamām profesionālās izglītības programmām darba tirgus

75attīstības tendenču kontekstā. Ir nepieciešams pievērst uzmanību

76IKT iespēju izmantošanai dabaszinātņu, informātikas, matemātikas

77un lasītprasmes apgūšanai, kā arī izglītības iestāžu

78digitalizācijai.

1Izglītojamo ar speciālām

2vajadzībām iekļaušana izglītības sistēmā

3Iekļaujošas izglītības mērķis ir paplašināt pieejamību

4izglītībai un veicināt visu izglītojamo, tajā skaitā izglītojamo

5ar speciālām vajadzībām, līdzdalību, un nodrošināt iespējas iegūt

6izglītību, jo īpaši tādēļ, ka personām ar speciālām izglītības

7vajadzībām ir mazākas izredzes atrast darbu un būt ekonomiski

8aktīvām nākotnē.

9Sasniegtais

10Lai sekmētu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu

11izglītības sistēmā un veicinātu viņu spējām, veselības stāvoklim

12un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, 2007.gada

132.aprīlī izveidoja Valsts speciālās izglītības centru. Tā

14uzdevums - koordinēt arī speciālās izglītības atbalsta sistēmas

15darbību Latvijā. Atbilstoši MK 2009.gada 29.maija rīkojumam

16Nr.357 "Par Izglītības satura un eksaminācijas centra,

17Valsts jaunatnes iniciatīvu centra un Valsts speciālās izglītības

18centra reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra

19izveidi"54 Valsts speciālās izglītības centrs

20tika reorganizēts, un tā funkcijas pārņēma VISC.

21Pārskata periodā norisinājās valsts pedagoģiski medicīniskās

22komisijas sēdes, tika sagatavoti atzinumi par izglītības

23programmām, sniegtas konsultācijas, izplatīti Eiropas Speciālās

24izglītības attīstības aģentūras publicētie metodiskie materiāli,

25sekmēta dalība starptautiskajos projektos, konferencēs, notika

26sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādātas speciālās

27pamatizglītības programmas un pedagogu profesionālās pilnveides

28programmas.

29Izmantojot ESF līdzfinansēta projekta atbalstu, Balvos,

30Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rīgā un

31Valmierā ir izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri,

32kuri nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas funkcijas.

33Lai nodrošinātu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām

34atbilstošas mācību programmas, ir licencētas izglītības

35programmas, kā arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām

36integrēšana vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram

37izglītojamajam atbilstošas mācību iespējas vai nu

38vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības programmās,

39vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās,

40vai speciālajās klasēs (vispārējās vidējās izglītības posmā

412012./2013.gadā mācījās 139 izglītojamie ar speciālām

42vajadzībām).

438.attēls

44Izmantojot IKT, izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir

45iespēja saņemt no skolotājiem stundu konspektus drukātā veidā,

46lietot mācību procesā individuālās IKT, piemēram, audio ierakstu

47ierīces, digitālos mācību un pārbaudes materiālus (MS Word

48formātā). Mācību procesā un pārbaudes darbos iespējams izmantot

49balss sintezatoru, pielāgot teksta daudzumu vienā lappusē, mainīt

50burtu lielumu un fona krāsas. Var izmantot runas sintezatoru vai

51ekrānlasošās programmas (Latvijā izmanto ekrānlasošo JAWS

52un ZoomText programmu) dzimtajā valodā un svešvalodās, lai

53izglītojamie varētu noklausīties tekstu, ko paši nespēj izlasīt.

542009./2010.mācību gadā centralizētajos eksāmenos atbalsta

55pasākumus izmantoja 30 izglītojamo ar speciālām vajadzībām,

562012./2013.gadā - 53. To izglītojamo ar speciālām vajadzībām

57īpatsvars, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus, izmantojot

58atbalsta pasākumus, 2008./2009.gadā bija 0,9% līdz 3,03%,

592012./2013.gadā bija 0,05%-3,46% (atkarībā no klases un mācību

60priekšmeta).

61Sniedzot atbalstu skolotājiem, ir īstenoti tālākizglītības

62kursi, nodrošinot 2.kvalifikācijas ieguvi pedagogiem darbam ar

63bērniem ar speciālām vajadzībām. Jau esošajā atbalsta sistēmā

64integrēti asistenta pakalpojumi un palielināta speciālā pedagoga

65loma izglītības iestādēs.

66Veicinot darba un sadzīves prasmju apguvi izglītojamiem ar

67speciālām vajadzībām, speciālās izglītības iestādēs īstenota 51

68profesionālās izglītības programma.

69Pārskata periodā, izmantojot 2007.-2013.gada plānošanas

70perioda ERAF līdzfinansējumu, nodrošināta kabinetu un skolas

71telpu renovācija 50 speciālās izglītības iestādēs un skolu telpu

72pielāgošana 36 vispārējās izglītības iestādēs.

73Turpmākās rīcības pamatjautājumi

74EK pasūtītajā pētījumā par personām ar speciālām vajadzībām un

75izglītību ES ir secināts, ka, kaut arī ir nepieciešams, lai

76izglītības sistēmas reaģētu uz dažādību un nodrošinātu visu

77iedzīvotāju sekmīgu iekļaušanu izglītības sistēmā, bērni un

78jaunieši ar speciālām vajadzībām ES tiek bieži ievietoti

79nošķirtās izglītības iestādes vai arī vispārizglītojošās skolās,

80kurās netiek nodrošināts atbilstošs pedagoģiskais

81atbalsts.55

82Ir pierādīts, ka tās personas ar speciālām vajadzībām, kuras

83iegūst augstākās izglītības kvalifikāciju, darba tirgū joprojām

84ir nelabvēlīgā situācijā (tām gan ir lielākas iespējas iegūt

85darbu kā mazāk kvalificētām personām ar

86invaliditāti.56 Ir jāturpina iekļaujošas izglītības

87sistēmas attīstīšana, tajā skaitā personu ar speciālām vajadzībām

88iekļaušana vispārējās izglītības sistēmā, - tā būs iespēja

89turpināt izglītību. Latvijā netiek apkopoti dati par augstākajā

90izglītībā integrētajām personām ar speciālām vajadzībām, ne visas

91augstākās izglītības iestādes ir pielāgotas personām ar speciālām

92vajadzībām. NAP 2020 ietver uzdevumu veicināt sociālās

93atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju konkurētspēju un piekļuvi

94darba tirgum, tādējādi nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju

95pilnveidošanu un kompetenču paaugstināšanu, izglītības un sociālā

96atbalsta pakalpojumu pieejamību.

97Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu atbalstu personām ar

98speciālām vajadzībām, ir svarīgi panākt, lai vispārējās

99izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs strādā

100pedagoga palīgi un atbalsta personāla speciālisti. Aktuāla ir

101bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju,

102socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana, kā arī kompleksu

103integrācijas pasākumu izstrāde un piedāvāšana, lai veicinātu

104sabiedrības izpratni par šīs personu grupas ierobežojumiem un

105vajadzībām.

106Ņemot vērā pieaugošo izglītojamo ar speciālām vajadzībām

107iekļaušanu vispārizglītojošās skolās, nozīmīga ir

108vispārizglītojošo skolu un speciālo izglītības skolu pedagogu

109sadarbība un zināšanu pārnese, tādējādi sekmējot izpratni par

110personām ar speciālām vajadzībām.

1Atbalsta nodrošinājums

2izglītojamiem no sociālā riska grupām

3Sociālā nošķirtība ir viena no lielākajām problēmām, kuru

4risina Eiropa. Sociālā riska grupu sociālās nošķirtības cēlonis

5ir samazināta pieeja izglītībai. Lai nodrošinātu līdzsvarotu,

6harmonisku un ilgtspējīgu attīstību, Eiropas valstīm un līdz ar

7to arī Latvijai ir jānodrošina atbalsts izglītojamiem, kuri ir

8pakļauti sociālajam riskam.

9Sasniegtais

10Līdz 2009.gadam Latvijā darbojās divas sociālās korekcijas

11iestādes - "Naukšēni" un "Strautiņi".

12Pārskata perioda sākumā izglītības programmu apguve tajās bija

13nodrošināta 110 audzēkņiem. 2009.gada 16.novembrī IZM padotībā

14esošo sociālās korekcijas izglītības iestādi

15"Strautiņi" pievienoja sociālās korekcijas izglītības

16iestādei "Naukšēni".

179.attēls

18Sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni"

19īsteno divas izglītības programmas. 2012.gadā sociālās korekcijas

20izglītības iestādē "Naukšēni" bija 34 audzēkņi. Lai

21uzlabotu profesionālās izglītības audzēkņu sociālos apstākļus, ir

22nodrošināts, ka no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās

23izglītības iestādēs izglītojamie saņem stipendiju. Pārskata

24perioda beigās šīs stipendijas apmērs bija līdz 14,2 EUR.

25Kopš 2006.gada to ieslodzīto skaits, kuri ieslodzījumā apgūst

26izglītību, ir vidēji pieaudzis par 21% (rezultatīvais rādītājs

2715% ir pārsniegts).

282012./2013.mācību gadā pedagoģiskās korekcijas programmas

29apguva 1833 izglītojamie.

30Ir nodrošinātas izglītības iespējas bēgļu un patvēruma

31meklētāju statusu ieguvušo un viesstrādnieku bērniem obligātās

32izglītības ieguves vecumā: 2007.gadā - vienam patvēruma

33meklētājam, 2008.gadā - pieciem patvēruma meklētājiem, 2009.gadā

34- septiņiem patvēruma meklētājiem, 2010.gadā - astoņiem patvēruma

35meklētājiem, un 2011.gada pirmajā pusgadā - septiņiem patvēruma

36meklētājiem. 2011./2012.mācību gadā 10 nepilngadīgi patvēruma

37meklētāji mācījās vispārējās izglītības iestādēs.

38Ekonomiskā migrācija ir ietekmējusi to bērnu skaitu, kuri ir

39reģistrēti Latvijā, bet nav reģistrēti nevienā izglītības

40iestādē. 2011./2012.mācību gadā no visiem obligātajā izglītības

41vecumā esošajiem bērniem 95,1% bērnu bija reģistrēti kādā

42izglītības iestādē.

43Uzlabojot pedagogu kompetences darbam ar dažādām mērķa

44auditorijām (t.sk. darbam ar skolēniem ar speciālām vajadzībām,

45ar personām brīvības atņemšanas vietās, bēgļiem, imigrantiem),

46pedagogiem ir nodrošināti tālākizglītības kursi darbam ar

47skolēniem ar speciālām vajadzībām, darbam pedagoģiskās korekcijas

48klasēs, pedagoģijā, datorzinībās, izglītības programmu izveidē,

49saskarsmē.

50Turpmākās rīcības pamatjautājumi

51Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir trešais lielākais

52to bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars, kuri ir nabadzības un

53atstumtības riska grupā (Eurostat 2010.gada dati). Darbs

54atbalsta nodrošināšanai sociālā riska izglītojamiem jāturpina.

55NAP 2020 rīcības virzienā "Cienīgs darbs" ir

56noteikts uzdevums "Uz resocializāciju vērstu pasākumu

57īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to

58integrācijai sabiedrībā un darba tirgū". Lai notiktu

59ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū, ir jānodrošina

60ieslodzīto izglītošana (NAP 2020 rīcības virzienā

61noteiktais uzdevums "Sociālās atstumtības riskam pakļauto

62iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba

63tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju

64uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā

65atbalsta (t.sk. pagaidu darba iespējas) pakalpojumu

66pieejamību."). Lai veicinātu to cilvēku (t.sk. romu tautas

67cilvēku), kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam, piekļuvi

68izglītībai un darba tirgum, ir jānodrošina, ka viņiem ir iespēja

69saņemt atbalsta pasākumus izglītības ieguvei.

1Interešu izglītības piedāvājuma

2paplašināšana

3Atbilstoši Izglītības likumā definētajam interešu

4izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju

5īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās

6izglītības.57 Interešu izglītība ir cieši saistīta ar

7vispārējo izglītību, mācību un audzināšanas procesu kopumā, kā

8arī skolas un ģimenes sadarbību.

9Sasniegtais

10Ir palielinājies interešu izglītības programmu piedāvājums,

11nodrošinot jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši

12dažādu sociālo grupu vajadzībām.

13Pārskata perioda noslēgumā Latvijā darbojās 48 interešu

14izglītības iestādes. 2009./2010.mācību gadā dalībnieku skaits

15interešu izglītības programmās strauji samazinājās (tas

16skaidrojams ar būtisku finansējuma samazināšanu pedagogu darba

17samaksai), bet turpmākajos gados bērnu un jauniešu iesaiste

18interešu izglītības programmās pieauga, kaut arī kopējais skolēnu

19skaits vispārizglītojošajās skolās samazinājās.

20Sekmējot interešu izglītības izpēti piedāvājuma un

21pieprasījuma aspektā, 2007.gadā veikts pētījums "Interešu

22izglītības pieejamība un piedāvājums Latvijā". Pamatojoties

23uz šī pētījuma rezultātiem, kas akcentē interešu izglītības

24programmās iesaistīto bērnu un jauniešu iespējas veiksmīgāk

25izvēlēties profesiju un veidot savu karjeru, sadarbībā ar VIAA

26tika izstrādāts projekts "Profesionālās orientācijas un

27karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" (tajā

28paredzēts arī ES līdzfinansējums), taču finanšu trūkuma dēļ tas

29netika virzīts īstenošanai.

30Palielināta interešu izglītības loma Latvijas kultūrvēsturiskā

31mantojuma saglabāšanā, pilnveidošanā un pieejamībā, nacionālās un

32valstiskās identitātes stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot

33Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai.

34Pārskata periodā katru gadu tika izstrādāts rīcības plāns

35Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju

36saglabāšanai un pilnveidošanai, lai nodrošinātu sekmīgu Skolu

37jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu (tajā

38iesaistīti apmēram 80 000 bērnu un jauniešu un apmēram 3 000

39pedagogu).

40Turpmākās rīcības pamatjautājumi

41Interešu izglītības jomā, lai nodrošinātu iespēju vērtēt

42interešu izglītības vietu Latvijas izglītības sistēmā un plānotu

43interešu izglītības turpmāko attīstību, nepieciešams skaidri

44definēt kvalitatīvas izglītības rezultātu (saturs un process šāda

45rezultāta sasniegšanai). Aktuāls ir arī jautājums par interešu

46izglītības nodrošinājumu ar 21.gadsimta prasībām atbilstošu IKT

47bāzi, pastiprinātu uzmanību veltot zinātniskajai jaunradei.

1Profesionāli orientētas

2pieaugušo un neformālās izglītības attīstība

3Aktualizējoties jautājumam par mūžizglītību visā Eiropas

4izglītības telpā, arī Latvijā ir notikusi dažādu aktivitāšu

5plānošana un īstenošana, lai sekmētu pieaugušo izglītības, tajā

6skaitā neformālās izglītības, attīstību. EK ir atzīmējusi, ka

7ekonomiskā krīze skaidri iezīmēja pieaugušo izglītības lielo

8nozīmi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu

9sasniegšanā.58 Atbalsts pieaugušo dalībai

10daudzveidīgajos izglītības pasākumos tiešā veidā ietekmē arī

11nodarbinātības mērķa rādītāja sasniegšanu, jo mazina strukturālā

12bezdarba risku. Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti

13liela loma mūžizglītības jautājumā ir ES fondu līdzekļu

14piesaistei.

15Sasniegtais

16Nodrošināta mūžizglītības stratēģijas izstrāde

17(Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam

18un Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu

192007.-2013.gadam ieviešanai 2008.- 2013.gadam) un

20ieviešana.

21Augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas,

22kas pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē, piedāvājot

23atbilstošus tālmācības materiālus, un vairāk kā 3000 studiju

24kursus (augstskolu sniegtā informācija). Augstskolu prakse rāda,

25ka e-apmācības elementus izmanto klātienes studiju programmu

26apguvē, integrējot e-kursus klātienes studiju programmās. Reģionu

27augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās

28pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus

29(valodu, IKT u.c. kursus), lekcijas un seminārus.

30Paplašinot izglītības iegūšanas iespējas un nodrošinot

31profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,

32cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tika piedāvāts apgūt

33profesionālās apmācības programmas tālmācības formā. 2008.gadā

34profesionālās izglītības pasākumos piedalījās 125 cilvēki, kuriem

35ir noteikta invaliditāte, neformālās izglītības programmās - 416

36cilvēki. Neformālās izglītības programmās iesaistījās 400 cilvēku

37ar ierobežotām iespējām. 2008.gadā neformālās izglītības

38programmās iesaistīto cilvēku ar speciālām vajadzībām skaits bija

39416, līdz ar to plānotais rezultāts ir sasniegts.

40Projektu "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām

41personām" uzsāka 2010.gada 21.jūlijā. Kopš projekta sākuma

42mūžizglītībā iesaistītas 18 538 nodarbinātas personas (projekts

43turpināsies līdz 2014.gada beigām). Šis rādītājs korespondē ar

44mērķi iesaistīt neformālās izglītības programmās vismaz 12 000

45cilvēku. Arī bezdarbnieku apmācībās vērojama tendence aizvietot

46vispārīgās, īsās neformālās apmācības programmas ar profesionālās

47izglītības programmām, kurās iegūstama kvalifikācija. Tas ir

48pozitīvs rādītājs.

49Pārskata periodā ir izstrādāta sistēma ārpus formālās

50izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai,

51tādējādi nodrošinot iespēju saņemt profesionālo kvalifikāciju vai

52būtiski saīsināt augstākās izglītības iegūšanas laiku tiem, kuri

53savas profesionālās darbības vai dzīves laikā ir ieguvuši

54attiecīgās zināšanas un prasmes.

55Sabiedrības izglītošanai par mūžizglītības principa vērtību

56piesaistīja EK granta līdzekļus. Granta ietvaros organizēja

57mūžizglītības publicitātes pasākumus, tajā skaitā izveidoja jaunu

58mājaslapu par mūžizglītību, izveidoja 12 minūšu garu filmu

59"Mūžizglītība Latvijā", tika organizēti TV sižeti par

60mūžizglītību piecos reģionos, laikrakstos publicēja desmit

61rakstus par IZM darbību, tās partneru un EK darbību un labas

62prakses piemēriem mūžizglītības jomā. Lai veicinātu mūžizglītības

63atpazīstamību, konkursa kārtībā izstrādāja mūžizglītības logo.

64Plašā informatīvā kampaņa noslēdzās ar starptautisku konferenci

65"Mūžizglītība - personības izaugsmei un valsts

66attīstībai", kurā piedalījās pieaugušo izglītības īstenošanā

67iesaistītās nozaru ministrijas, plānošanas reģionu, pašvaldību,

68NVO un izglītības pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī

69eksperti no ES valstīm un EK.

70Turpmākās rīcības pamatjautājumi

71Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam

72ir noteikts, ka 2013.gadā Latvijā 12,5% pieaugušo iedzīvotāji

73tiks iesaistīti izglītības pasākumos. Taču iedzīvotāju dalība

74pieaugušo izglītībā laikā posmā no 2004. (8,4%) līdz 2011.gadam

75(5,0%) saruka par 3,4%. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības

76procesā palielinājās un sasniedza 7% (CSP dati). Tomēr Latvijas

77sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības

78- 8,9% un ievērojami atpaliek no tām Eiropas valstīm, kas jau ir

79sasniegušas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi (piemēram,

80Slovākijā 2011.gadā izglītības pasākumos piedalījās 25%

81pieaugušo, Šveicē - 29,9%).

82Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības

83pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,

84iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās

85piederības, speciālām vajadzībām utt., kā arī nepieciešams veidot

86pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot

87saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tajā skaitā

88finanšu) pārvaldi.

89Saskaņā ar CSP apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri

90vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu

91dēļ tajās nepiedalījās, minēja faktorus, kas kavēja piedalīties

92apmācībās: 1) izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās

93atļauties (53,3%), 2) laika grafiks: apmācības nevarēja savienot

94ar darba grafiku (35,0%) un 3) ģimenes apstākļi: nebija laika

95ģimenes apstākļu dēļ (30,8%).

96Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" minēto mērķi

97- panākt, ka 2020.gadā 15% iedzīvotāju (vecuma grupā no 25 līdz

9864 gadiem) ir nepārtraukti iesaistīti mācīšanās procesā -, NRP

99iekļauti četri galvenie politikas virzieni mūžizglītības principa

100ieviešanai: 1) nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde

101un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai; 2)

102ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un

103profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana; 3) otrās

104iespējas izglītības piedāvājuma (kā kompensējoša mehānisma)

105izveide izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai; 4)

106nepieciešamā atbalsta nodrošināšana nodarbināto apmācībām nozaru

107ietvaros darbinieku kvalifikācijas pilnveidei atbilstoši darba

108devēju prasībām59.

109Šī procesa ietvaros jāpaplašina pieaugušo izglītības iespējas,

110t.sk. jāsekmē profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes

111stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kā svarīgākie attīstības

112rādītāji nākamajā pārskata periodā būtu jānosaka: 1) izglītībā

113iesaistīto personu skaits (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem); 2)

114to pieaugušo skaits no kopskaita, kuri iesaistīti tālākizglītībā

115vai atgriežas formālajā izglītībā; 3) personu skaits, kurām

116veikta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo

117kompetenču pielīdzināšana.

118Nepieciešams turpināt paplašināt reģionālo augstskolu

119tālākizglītības programmu piedāvājumu atbilstoši reģiona

120attīstības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumam. Jāturpina

121pilnveidot deleģēšanas procedūru ārpus formālās izglītības

122sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas

123nodrošināšanai, kā arī jāinformē izglītības iestādes un

124sabiedrība par iespējām novērtēt ārpus formālās izglītības

125sistēmas apgūtās profesionālās kompetences.

126Sociālie partneri norāda, ka pārskata periodā vislielākās

127iespējas iegūt valsts atbalstu apmācībām ir bijis bezdarbniekiem,

128savukārt atbalsts nodarbināto apmācībām bijis nepietiekams. Ir

129izskanējuši priekšlikumi paplašināt skolu un profesionālās

130izglītības iestāžu iespējas izglītot pieaugušos, izmantot arī

131vakarskolu un tālākizglītības piedāvājumu un nodrošināt stimulus

132un atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai.

1Latvijas mazākumtautību

2izglītības iespēju nodrošināšana

3Daudzkultūru Eiropā izglītība nav tikai līdzeklis

4sagatavošanai darba tirgum, personības attīstības veicināšanai un

5plašu zināšanu bāzes nodrošināšanai. Izglītības sistēmai ir

6nozīmīga loma jauniešu sagatavošanai aktīva pilsoņa dzīvei. Ir

7svarīgi starpkultūru kontekstā atzīt to valodu vērtību, kurās

8runā minoritāšu kopienu locekļi, vienlaikus tiek uzskatīts, ka ir

9būtiski apgūt valstī dominējošo valodu, lai varētu dzīvot kā

10pilntiesīgi pilsoņi60.

11Sasniegtais

12Pārskata periodā izvērtētas 2004./2005.mācību gadā ieviestās

13izmaiņas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības

14programmās. Sekmējot valsts valodas apguvi pirmsskolas izglītības

15iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, tika nodrošināti

16metodikas kursi sākumskolas un pirmsskolas skolotājiem, kā arī

17tālākizglītības kursi pirmsskolu un sākumskolu vadītājiem.

18Īstenoti kursi mazākumtautību skolēnu vecākiem, izstrādātas

19e-programmas latviešu valodas apguvei, izstrādāti mācību

20materiāli un metodiskie materiāli skolotājiem.

21Palielināts atbalsts latviešu valodas, vēstures un kultūras

22apguvei latviešu diasporā, nodrošinot skolotāju darbību Krievijas

23Federācijā un Īrijā.

24Metodiski atbalstīts mazākumtautību valodas un literatūras

25apguves process izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību

26izglītības programmas. Piedāvāti metodikas kursi pieaugušo

27skolotājiem, kā arī kursi mazākumtautību skolotājiem

28profesionālās kompetences pilnveidei, īstenojot mācību procesu

29latviski vai bilingvāli.

30Sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa paaugstināšana un

31paplašinātas iespējas romu kopienas pārstāvjiem, kuri pārsnieguši

32obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaistīties izglītības

33procesā. Nodrošināta palīglīdzekļa "Latvijas pedagogu

34pieredze darbā ar čigānu bērniem" izdošana, kā arī

35sagatavoti romu izcelsmes skolotāju palīgi darbam pirmsskolas

36izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs. Lai

37sekmētu romu skolēnu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, IZM

38sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm īstenoja

39attiecīgu monitoringu.

40Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā

41reģistrēti 6489 romi, tajā skaitā 2103 bērni un jaunieši vecumā

42līdz 19 gadiem. 2012.gadā reģistrēti 6515 romi. Pārskata periodā

43līdz 2010./2011.mācību gadam vispārējā izglītībā integrēto romu

44tautas bērnu skaits samazinājās (1182 skolēni), 2011./2012.mācību

45gadā vispārējā izglītībā integrēto romu tautas skolēnu skaits

46nedaudz palielinājās (1213 skolēni). Kopš 2009./2010.mācību gada

47palielinājās to romu bērnu īpatsvars no skolēnu kopskaita, kuri

48iekļauti vispārējās izglītības programmās.

4910.attēls

5011.attēls

51Saskaņā ar ES Padomes Direktīvu 2004/114/EK Latvijā ir

52nodrošināta trešo valstu pilsoņu iekļaušana skolēnu apmaiņā,

53praksē, brīvprātīgajā darbā. Īstenoti vairāki Eiropas Trešo

54valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekti.

55Turpmākās rīcības pamatjautājumi

56Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams nodrošināt ar mācību

57līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) latviešu valodas kā svešvalodas

58apguvi formālajā izglītībā un Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm

59atbilstošu latviešu valodas kā svešvalodas prasmju līmeņu

60pilnveidi. Vienlaikus jāsniedz atbalsts diasporai latviešu

61valodas un kultūras apguvei, kā arī atbalsts latviešu valodas un

62kultūras apguvei ārvalstu augstskolās.

63Ar izglītību un nodarbinātību saistītās problēmsituācijas

64visvairāk skar tieši romu pārstāvjus. Tāpēc jāturpina sekmēt romu

65bērnu un jauniešu iesaisti Latvijas izglītības sistēmā, ņemot

66vērā romu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Aktuāla ir sabiedrības

67izglītošana par daudzveidības, diskriminācijas, rasisma,

68ksenofobijas, seksisma un sociālās atstumšanas jautājumiem.

69Nepieciešams piedāvāt romu kopienai un citām mazaizsargātām

70sabiedrības grupām kompleksus atbalsta pasākumus.

1Pedagogu izglītības un

2tālākizglītības sistēmas uzlabošana

3Eurostat veiktais pētījums parāda, ka ir aktualizējies

4jautājums par pedagogu profesionālās attīstības plānu ES

5dalībvalstīs. Bulgārijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā,

6Slovēnijā un Slovākijā ir noteikts, ka dalība profesionālās

7pilnveides kursos ir obligāts nosacījums karjeras izaugsmē un

8algas palielinājuma piešķiršanai.61 Arī Latvijā šis

9jautājums iegūst aizvien lielāku nozīmi.

10Sasniegtais

11Pilnveidojot vispārējās izglītības pedagogu kompetences

12atbilstoši spēkā esošajiem pamatizglītības un vidējās izglītības

13standartiem, Izglītības satura un eksaminācijas centrs (kopš

142009.gada - Valsts izglītības satura centrs (VISC)) nodrošināja

15pedagogu profesionālās pilnveides programmu izstrādi,

16novērtēšanu, kā arī priekšlikumu sagatavošanu programmu

17uzlabošanai pārskata periodā. Līdztekus tam tika organizēti

18informatīvie semināri šo minēto profesionālās pilnveides

19programmu īstenotājiem un vadīta darba grupa pedagogu

20profesionālās pilnveides programmas sagatavošanai.

212013.gada 21.maijā MK pieņēma grozījumus 2009.gada 24.novembra

22noteikumos Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

23drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos",

24paredzot kārtību rīcībai gadījumos, kad izglītojamais apdraud

25savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību.

26Gandrīz visi plānotie rezultāti ir izpildīti pilnībā vai

27daļēji, izņemot rezultātu "36 multiplikatoru

28sagatavošanu" (to nav bijis iespējams izpildīt samazinātā

29budžeta dēļ).

3012.attēls

31Pārskata periodā ir dzēsti studiju kredīti 6099 pedagogiem,

32nodrošinātas 3630 valsts budžeta vietas pedagoģiskajās studiju

33programmās. Turpinot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi

34darbam ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, organizēti 745

35semināri un apmācības programmas, iesaistīti 6567 pedagogi. Dati

36liecina par to, ka profesionālās pilnveides pasākumos pārskata

37periodā ir piedalījušies 36753 dalībnieki.

38Projekta "Vispārējās izglītības pedagogu

39tālākizglītība" ietvaros 2011.gadā un 2012.gadā

40tālākizglītības kursus apguva 14486 pedagogi. Pārskata periodā

41izveidotas jaunas pedagoģiskās studiju programmas, tādējādi

42sekmējot programmu dažādību un atbilstību tendencēm

43mūsdienās.

44Paplašināts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un

45augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes

46nozares bāzes programmu piedāvājums, pārskata periodā izsniedzot

47vidēji 7 līdz 9 licences gadā.

48Turpmākās rīcības pamatjautājumi

49Ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt efektīvu pedagogu

50profesionālās kompetences pilnveidi. Paaugstinot pedagogu

51motivāciju un profesionālo kapacitāti, vajadzīgi pedagogu

52tālākizglītības kursi, tajā skaitā kursi par izglītojamo ar

53speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības plūsmā.

54Tālākizglītības aspektā (tā kā pedagogi piedalās arī

55mūžizglītības programmās) jāpaplašina visaptverošas pieaugušo

56izglītības iespējas. Nākamā plānošanas perioda laikā nepieciešams

57attīstīt pedagogu tālākizglītības atbalsta sistēmu. EK plāno ar

582014.gadu nodrošināt iepriekšējās mūžizglītības programmas

59ilgtspēju, īstenojot programmas Erasmus+ iniciatīvu

60(kopējais finansējums nākamajiem septiņiem gadiem plānots 19

61miljardu EUR apmērā). Šī iniciatīva ir nozīmīga mūžizglītības

62mērķu sasniegšanai. Mūžizglītības principa veicināšana jaunās

63izglītības politikas kontekstā ir īpaši saistīta ar vēlmi mazināt

64sociālo plaisu un stiprināt nodarbinātības līmeņa

65paaugstināšanu.

66Turpinot pedagogu profesionālās kapacitātes paaugstināšanu,

67nepieciešams paredzēt profesionālās izglītības mācībspēku un

68prakses vadītāju IKT kompetences, kā arī specifisko jomu

69kompetenču pilnveidi. Tā kā pašreiz problēma pedagogu izglītībā

70ir svešvalodu zināšanu trūkums, svešvalodu apguve būtu iekļaujama

71profesionālās kompetences pilnveides programmās. Ir novērojams,

72ka pedagogiem nepieciešama arī citu profesionālo un vispārējo

73kompetenču pilnveide.

74Sociālie partneri norāda, ka skolotāju izglītošanā jāpievērš

75lielāka uzmanība darbam ar dažādu auditoriju - bērniem ar dažādām

76vajadzībām. Pedagogiem jāprot strādāt ar bērniem, dažādojot

77metodes un lietojot tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot katram

78bērnam iespēju strādāt atšķirīgā tempā un panākt pozitīvu

79rezultātu. Sociālie partneri vērš uzmanību uz pedagogu profesijas

80nepietiekamo prestižu (tas saistīts ar zemo atalgojumu, it īpaši

81profesionālajā izglītībā).

1Pedagogu darba kvalitātes

2novērtēšanas un atbilstošas darba samaksas sistēmas izveide

3Pedagogu darba novērtēšanā un it īpaši darba samaksas sistēmas

4izveidē ir noticis vislielākais pavērsiens, jo 2009.gadā tika

5ieviests jauns pedagogu atalgojuma aprēķināšanas princips

6"nauda seko skolēnam", kā arī, īstenojot ESF projekts

7"Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

8optimizācijas apstākļos" (2009.-2012.gads), ieviesta

9pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma (no 2012.gada

10septembra).

11Sasniegtais

12Tā kā 2009.gadā, izdarot grozījumus valsts budžetā,

13finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai

14samazināja par aptuveni 50%, tika veikti grozījumi MK 2009.gada

1528.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas

16noteikumi", nosakot pedagoga darba samaksu vidēji 250

17LVL/355,7EUR apmērā par vienu darba likmi, kā arī dodot iespēju

18izglītības iestādes vadītājam esošā finansējuma ietvaros noteikt

19darba samaksu par rakstudarbu labošanu, konsultācijām un klases

20audzināšanu. Ieviešot jauno finansēšanas principu "nauda

21seko skolēnam", ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju

22skaits pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

23iestādēs.

24Novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir ļoti

25zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir

26sakārtots un skolēnu skaits optimāls. 2012.gada 1.septembrī

27palielināja noteikto zemāko pedagoga darba samaksu par vienu

28likmi (255 LVL/362,8EUR), nosakot, ka turpmāk tā ir 280

29LVL/398,4EUR. 2013./2014.mācību gadā pedagogu algas robežas par

30vienādu stundu skaitu un dažādu skolēnu skaitu klasē ir no 287

31LVL/408,4EUR līdz 432 LVL/614,7EUR. Normētā skolēnu skaita pret

32vienu pedagoga mēneša darba algas likmi novados (8 skolēni pret

33vienu pedagoģisko likmi) tiek ievērota tikai 16 novados no

34109.

35No 2007.gada līdz 2013.gada jūnijam IZM, pamatojoties uz

36pašvaldību lēmumiem skolu tīkla sakārtošanā, saskaņoja pašvaldību

37lēmumus par 163 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un

38105 vispārējās izglītības iestāžu likvidēšanu. Finansēšanas

39princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu

40par vienu likmi, tas ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā

41arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi

42dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu un pedagogu

43skaita attiecību62.

44Līdz 2009.gadam panākts atalgojuma pieaugums augstskolu

45akadēmiskajam personālam: 2007.gadā - atalgojumu palielināja par

4623% salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2008.gadā - atalgojumu

47palielināja vidēji par 12% salīdzinājumā ar 2007.gadu. 2009.gadā

48augstskolu akadēmiskā personāla atalgojums samazinājās vidēji par

4925% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā salīdzinājumā ar

50iepriekšējo augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu

51palielināja apmēram par 8%. Savukārt 2011. un 2012.gadā

52atalgojums ir palicis iepriekšējā apmērā.

53Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās

54un profesionālās izglītības iestādēs 2012./2013.mācību gadā,

55joprojām lielākā daļa pedagogu ir vecāka par 40 gadiem.

56Vispārizglītojošajās skolās to pedagogu īpatsvars, kuri vēl nav

57sasnieguši 30 gadu vecumu, pieauga nenozīmīgi: no 7,1% pārskata

58perioda sākumā līdz 8,2% pārskata perioda beigās; līdzīga ir

59situācija profesionālās izglītības iestādēs: pieaugums no 7,6%

60pārskata perioda sākumā līdz 8,6% pārskata perioda beigās.

61Tādējādi nav nodrošināts plānotais jauno pedagogu īpatsvara

62pieaugums 8% apmērā.

63Vērtējot izglītības jomā nodarbināto sadalījumu pēc to

64dzimuma, pārskata periodā tas būtiski nav nemainījies, joprojām

65visās izglītības pakāpēs, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs

66un profesionālās izglītības iestādēs, dominē pedagogu

67īpatsvars.

682013.gadā izstrādāta pedagogu motivācijas programma

69"Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas

70un atalgojuma, un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

71sasaistes programma". Programmas ietvaros paredzēta: 1)

72pakāpeniska pedagogu atalgojuma paaugstināšana; 2) pedagogu

73profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšana; 3) modernas

74mācību un darba vides nodrošināšana; 4) pedagogu profesionālās

75izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveide, iekļaujot arī sociālo

76atbalstu. Šīs programmas īstenošanas procesā sasniedzamais

77rezultāts − izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma,

78pakāpeniski palielinot valsts finansējumu pedagogu darba

79samaksai, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, paaugstinot

80pedagogu profesijas prestižu.

81Turpmākās rīcības pamatjautājumi

82Pedagogu motivācijas paaugstināšana ir bijusi aktualitāte visu

83plānošanas periodu. Lai sekmētu turpmāku pedagogu motivācijas

84stiprināšanu un attīstību, nepieciešams pedagogu motivācijas

85programmas ietvaros īstenot noteiktos rīcības virzienus, saistībā

86ar pedagogu motivācijas un profesionālo pilnveidi, darba samaksas

87sistēmas sakārtošanu.

88Pārskata periodā problēmu liela daļa ir saistīta ar

89jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansēšanas aspektam, līdz

90ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu (tajā skaitā

91finanšu) pārvaldība, tas uzlabotu kopējo situāciju valstī un

92attīstītu institucionālo izcilību.

93Arī sociālie partneri atzīst, ka pedagogu atalgojums Latvijā

94ir ļoti neatbilstošs viņu ieguldītajam darbam bērnu un skolēnu

95izglītošanā. Vēl mazāks par vispārējās izglītības iestāžu

96pedagogu atalgojumu ir profesionālās izglītības pedagogu

97saņemtais atalgojums, kaut gan objektīvi vajadzētu stiprināt

98tieši profesionālās izglītības prestižu. No iepriekš teiktā

99izriet, ka būtu jāizlīdzina samaksa par likmi vispārējās un

100profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.

1Izglītības kvalitātes vērtēšanas

2sistēmas pilnveide

3Izglītības kvalitātes vērtēšana un akreditācijas process ir

4vairākkārt apspriests gan publiskajā telpā, gan politikas

5veidotāju vidū, akcentējot nepieciešamās pārmaiņas līdz šim

6esošajā sistēmā. It sevišķi aktuāli ir bijuši augstākās

7izglītības akreditācijas jautājumi, jo šajā sektorā pārskata

8perioda beigās ir notikusi pāreja uz studiju virzienu

9akreditāciju. Eiropas līmenī pieaug profesionālās izglītības

10loma, un arī Latvijā plānošanas perioda beigās ir raisījušās

11plašas diskusijas par darba vidē bāzētas profesionālās izglītības

12sistēmas ieviešanu.

13Sasniegtais

14Līdz 2009.gadam vispārējās izglītības iestāžu un programmu

15akreditāciju veica Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas

16valsts aģentūra un Profesionālās izglītības administrācija.

17Saskaņā ar MK 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.356 "Par

18Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības

19kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras

20reorganizāciju"63 šīs funkcijas pārņēma IKVD. IZM

21nodrošina augstākās izglītības iestāžu akreditāciju, studiju

22virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu.

232011.gada 14.jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

24Augstskolu likumā", kas paredz vairākus būtiskus Latvijas

25augstākās izglītības attīstības un starptautiskās konkurētspējas

26veicināšanas pasākumus: 1) īstenot kopīgas programmas, 2) noteikt

27nepieciešamo minimālo akadēmiskajos amatos ievēlētu to personu

28skaitu, kurām ir doktora zinātniskais grāds, 3) noteikt

29stingrākas prasības augstskolu dibināšanai. Grozījumi Augstskolu

30likumā paredz izmaiņas arī akreditācijas sistēmā ─ studiju

31virzienu akreditācija programmu akreditācijas vietā.

32Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji

33atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku

34izmantošana. Lai veicinātu saskaņotas darbības ievērošanu

35augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ir izstrādāti un

36parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru

37padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Pārskata periodā ir

38veicināta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar

39Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošinātībai augstākajā

40izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes

41nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā

42("Standarts and Quidelines for Quality Assurance in the

43European Higher Education", pieņemti 2005.gadā

44izglītības ministru konferencē Bergenā; European Association for

45Quality Assurance in Higher Education (ENQA)).

46Pārskata periodā nodrošināta vispārējās izglītības iestāžu un

47programmu akreditācija, profesionālās izglītības iestāžu un

48programmu akreditācija, augstākās izglītības iestāžu un studiju

49programmu akreditācija, kā arī veikta ārējā vērtēšana izglītības

50iestādēs. Akreditētas 1575 vispārējās izglītības iestādes (tajā

51skaitā veicot aktualizāciju) un 5184 vispārējās izglītības

52programmas (tajā skaitā veicot aktualizāciju), 1457 profesionālās

53izglītības iestādes (tajā skaitā veicot aktualizāciju) un 5362

54profesionālās izglītības programmas (tajā skaitā veicot

55aktualizāciju). Pārskata perioda sākumā valstī bija akreditētas

5634 augstskolas un 20 koledžas, kā arī aptuveni 700 studiju

57programmas. Pārskata perioda beigās valstī ir akreditētas 33

58augstskolas, 25 koledžas un vairāk kā 900 studiju programmas.

59Nodrošināta izglītības kvalitātes novērtēšanas ekspertu

60sagatavošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu

61darbības kvalitātes vērtēšanas principiem. Regulāri organizēti

62vispārējās izglītības iestāžu darbības un programmu kvalitātes

63vērtēšanas ekspertu profesionālās kompetences paaugstināšanas

64semināri reģionos, kā arī semināri izglītības iestāžu

65vadītājiem.

66Uzlabojot profesionālās izglītības darbības kvalitātes

67nodrošināšanas sistēmu, pārskata periodā izstrādāts profesionālās

68kvalifikācijas eksāmena saturs 260 profesionālajām

69kvalifikācijām.

70Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās

71izglītības kvalitātes indikatoriem ir uzsākts izstrādāt valsts

72mērogā vienotus vispārējās izglītības kvalitātes indikatorus.

73Minēto indikatoru rādītāju analīze - t.i., izglītības kvalitātes

74monitoringa sistēma - ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus

75par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā

76arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot

77valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu

78pārskatāmību katrā izglītības posmā, konstatēt katra skolēna

79mācību sasniegumu dinamiku. Izglītības kvalitātes monitoringa

80ieviešana bija plānota līdz 2013.gada novembrim64.

81Turpmākās rīcības pamatjautājumi

82Nepieciešams turpināt izglītības iestāžu darbības un

83izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmas uzlabošanu,

84pilnveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas metodiku, veikt

85ārēju vērtēšanu izglītības iestādēs un nodrošināt nepārtrauktu

86akreditācijas ieteikumu monitoringu. Nepieciešams veicināt

87augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu

88atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem. Viens

89no pirmajiem pasākumiem bija paredzēts 2013.gada novembrī, proti,

90seminārs augstskolām par kvalitātes vadības sistēmu izveides

91principiem un augstskolu pieredzi to īstenošanā. Lai veicinātu

92izglītības izaugsmi un attīstību, palielināms to iestāžu skaits,

93kuras ir iesaistītas kvalitātes monitoringa ieviešanā,

94pilnveidojot esošās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas

95vai piedāvājot jaunus, inovatīvus risinājumus.

1Savlaicīgas un kvalitatīvas

2informācijas nodrošinājums izglītības attīstības politikas

3veidošanai

4Pārskata periodā prioritāte ir bijusi arī vienotas

5informācijas sistēmas izveide. Latvijas izglītības

6informatizācijas sistēma (LIIS) nodrošināja politikas plānotājus

7ar nepieciešamo informāciju. Starptautiskie pētījumi ir bijuši

8nozīmīgi Latvijai, lai veiktu salīdzinājumu ar kaimiņvalstīm,

9plānotu attīstību, kā arī lai noteiktu statistisko rādītāju

10likumsakarības.

11Sasniegtais

122009.gada augustā Latvijas izglītības iestādes ir uzsākušas

13darbu ar Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) (tā

14nomainīja Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu (LIIS).

15VIIS izglītības reģistru centrālo datu bāzu vadības sistēmā tiek

16nodrošināta IZM pārvaldībā esošo sistēmu un reģistru

17funkcionalitāte. Kopš 2009./2010.mācību gada izglītības iestādēm

18ir iespēja VIIS ievadīt datus par visiem izglītojamiem,

19pretendentiem uz vietu pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī par

20pedagoģisko personālu. VIIS vispārizglītojošās (dienas) skolas un

21vakara (maiņu) skolas veido arī pedagogu tarifikācijas un

22aizpilda statistikas pārskatus, savukārt par augstskolām ir

23pieejami vispārīgi dati.

24Starptautisko pētījumu kontekstā VIAA īstenotā ESF projekta

25"Atbalsts izglītības pētījumiem" ietvaros nodrošināta

26Latvijas dalība trīs starptautiskos izglītības pētījumu virzienos

27- PISA, TALIS, ASEM LLL HUB. PISA pētījumos vērtēti skolēnu

28sasniegumi matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, sasniegumus

29analizē saistībā ar sociālekonomiskajiem, skolas un ģimenes

30faktoriem. TALIS pētījumos vērtēta mācību vide

31vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās. ASEM LLL HUB

32pētījumi analizē iespējas, kā mācību vidi tuvināt reālajai

33dzīvei, kā skolu nebeigušos atgriezt izglītības procesā, meklē

34veidus, kā attīstīt pamatkompetences. Kopumā pārskata periodā

35nodrošināta Latvijas dalība OECD PISA 2009, PISA 2012, TALIS 2013

36un ASEM LLL HUB pētījumos, kā arī plānota Latvija dalība PISA

372015, PISA 2018 un TALIS 2018 pētījumos. Šie pētījumi palīdz ne

38tikai noteikt izglītības kvalitāti Latvijā, bet arī palīdz

39salīdzināt to ar izglītojamo zināšanu līmeni citās valstīs. Šo

40pētījumu rezultāti tiek izmantoti, analizējot un plānojot

41izglītības politikas attīstības virzienus.

42IZM darbinieki pārskata periodā tika sagatavoti darbam ar

43informācijas nodrošināšanu un apriti, datu uzkrāšanu un

44informācijas analīzi, IZM darbinieku apmācība notika atbilstoši

45Valsts administrācijas skolas piedāvātajiem kursiem, kā arī, ja

46bija nepieciešams, izmantojot citus avotus, tajā skaitā iekšējo

47apmācību.

48Turpmākās rīcības pamatjautājumi

49Lai nodrošinātu izglītības politikas veidotājus ar

50visaptverošu informāciju, kā arī lai sekmētu mūžizglītības

51procesu vadību un monitoringu, vajadzīga informācija par

52pieaugušo izglītības iespējām. Viens no galvenajiem aspektiem ir

53VIIS funkcionalitātes ilgtspējas nodrošināšana un turpmāka

54attīstība. Nepieciešams arī turpināt iesākto starptautisko

55projektu īstenošanu, attīstot multidimensionālu sadarbību ar

56vadošajām Eiropas pētījumu institūcijām.

1Sadarbības un dialoga

2veicināšana ar ģimeni, citām institūcijām un sabiedrību

3izglītības jautājumu risināšanā

4Sabiedrības informēšana un sadarbība ar citām institūcijām

5nodrošina iestādes darbības caurspīdīgumu, novērš iespējamus

6konfliktus pirms to rašanās, kā arī sekmē pilnvērtīgu izglītības

7satura un politikas attīstību. Pārskata periodā IZM ir spējusi

8nodrošināt pietiekamu komunikāciju, sadarbību un aktivitātes,

9izpildot visus noteiktos uzdevumus un nodrošinot informācijas

10plūsmas nepārtrauktību.

11Sasniegtais

12IZM aktīvi sadarbojusies ar NVO, noslēdzot sadarbības līgumus

13un sniedzot projektiem atbalstu. Vienlaikus nodrošināta NVO

14līdzdalība izglītības politikas attīstībā. Sagatavojot normatīvos

15aktus un politikas plānošanas dokumentus, IZM iesaista darba

16grupās arī NVO. Tās tiek informētas par normatīvo aktu

17nepieciešamību, ja to nosaka ES direktīvas. Profesionālās

18izglītības programmu un iestāžu akreditācijā, centralizēto

19profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādē un norisē,

20profesiju standartu izstrādē, profesionālās meistarības konkursu

21norisē iesaistīti LDDK, LBAS un profesionālo asociāciju

22pārstāvji.

23Regulāri notiek IZM un Latvijas Pašvaldību savienības

24tikšanās, kuru ietvaros apspriež aktuālos jautājumus, kas skar

25IZM kompetencē esošās jomas, notiek viedokļu apmaiņa, tiek

26izteikti priekšlikumi problēmu risinājumiem. Pārskata periodā ir

27ievērojami uzlabota darba devēju līdzdalība profesionālās

28izglītības jautājumos. Pozitīvo rezultātu sekmēja sadarbības

29iestāžu ieinteresētība, kā arī IZM veiksmīgās iniciatīvas,

30organizējot tikšanās, pasākumus un kampaņas.

31Pārskata periodā darbojās konsultatīvās padomes: IZM

32Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos,

33Latvijas Nacionālā sporta padome, Nacionālās sporta attīstības

34programmas 2006.-2012.gadam koordinācijas padome, Jaunatnes

35sporta padome, Jaunatnes konsultatīvā padome, Profesionālās

36izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome,

37Veselību veicinošo skolu nacionālā padome, padome "Izglītība

38visiem" un konsultatīvā padome "Informācijas un

39komunikācijas tehnoloģijas vispārējā izglītībā", NEP

40(atbilstoši nepieciešamībai tika veidotas darba grupas un

41komisijas, lai nodrošinātu IZM aktuālo jautājumu apspriešanu un

42izskatīšanu, kā arī tiesību aktu un attīstības plānošanas

43dokumentu izstrādi).

44Pārskata periodā IZM publiskoja preses relīzes - vidēji 250 -

45270 preses relīžu gadā, notikušas preses konferences un regulāri

46publiskoti IZM informatīvi e-izdevumi. IZM interneta vietni

47apmeklēja vidēji 1200 personas dienā, e-izdevumu abonentu skaits

48kopš to ieviešanas 2007.gadā ir pārsniedzis 2600.

49Turpmākās rīcības pamatjautājumi

50Turpinot jau iesāktās aktivitātes un pasākumus, papildus būtu

51nepieciešama vēl plašāka sabiedrības informēšana par iespēju

52piedalīties izglītības jautājumu risināšanā. Jāīsteno sociālās

53kampaņas, kas vērstas uz sabiedrības ieinteresētību, kā arī

54dažādas aktivitātes, lai palielinātu ģimeņu iesaisti izglītības

55procesā.

56Sociālie partneri ir norādījuši, ka jāpublicē plašsaziņas

57līdzekļos pētnieciski un skaidrojoši materiāli par akreditācijas

58procesiem un plānotajām reformām, izmantojot statistikas datus un

59šo procesu ietekmi (riskus un iespējas) nākotnē. Šim mērķim ir

60ieteikts izmantot izglītības informācijas centru plašās mērķa

61auditorijas informēšanu par aktualitātēm izglītībā, kā arī

62iespējām iesaistīties izglītības politikas veidošanā.

63Noslēgumā jāmin ne mazāk svarīgā darba devēju iesaiste

64izglītības procesos, lai izglītību tuvinātu darba tirgum un tā

65vajadzībām.

66Ņemot vērā 2007.-2013.gadā īstenoto politiku, nākamajos

67attēlos atspoguļots esošo izglītības iestāžu tīkls 2013.gadā.

6813.attēls

69Gandrīz 30% PII tīkla veido Rīgas pilsētas pirmsskolas

70izglītības telpa. Savukārt vismazāk pārklātais PII tīkls ir

71Latgales reģionā, kur attiecīgie pakalpojumi šobrīd koncentrēti

72Daugavpils un Rēzeknes novados/pilsētās. Pārstrukturējot esošo

73vispārējās izglītības iestāžu tīklu, nepieciešams harmonizēt arī

74PII pieejamību, nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību maksimāli

75tuvu dzīvesvietai.

7614.attēls

77Esošās politikas ietvaros pašreiz privāto PII pakalpojumi

78pamatā ir koncentrēti tikai Rīgas reģionā. Ņemot vērā

79demogrāfijas rādītājus un pašvaldību PII tīkla pārklājumu, šādas

80uzņēmējdarbības investīcijas šobrīd nav rentablas. Prognozējams,

81ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ietekmēs situāciju, un tā

82pozitīvi mainīsies.

8315.attēls

84Ļoti satraucoša ir situācija "mazo"

85vispārizglītojošo skolu tīklā, kur izteikti liels īpatsvars ir

86tieši Latgales reģionā. Ņemot vērā demogrāfijas ietekmi un

87Latvijas iekšējo darbaspēka mobilitāti, reģioniem būs

88nepieciešams demonstrēt attīstības perspektīvas, kas saskaņoti

89tiks atbalstītas ar investīcijām izglītības pakalpojumu

90pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.

9116.attēls

92"Mazo" vidusskolu (dienas vidusskolu) tīkla

93kartējums ļauj secināt, ka šādu izglītībqas iestāžu izvietojums

94ir samērā vienmērīgs, lai gan attiecīgie kritēriji ir

95neviennozīmīgi (t.i., vidēji 25 skolēni vienā klasē un divās

96paralēlklasēs). Detalizētākai tīkla attīstības analīzei

97nepieciešama plašāka modelēšana ar vairākiem kritērijiem.

9817.attēls

99Turpmākajā PIKC tīkla attīstībā īpaši jāvērtē Latgales reģiona

100industriālās attīstības, demogrāfijas un ekonomiskie faktori.

101Būtiski vērtēt esošā tīkla specializāciju un nākotnes

102perspektīvas attiecīgajā reģionā, plānojot dažādu iestāžu

103reorganizāciju vai integrētu vispārējās un profesionālās

104izglītības pakalpojumu piedāvājumu.

1052.pielikums

106dokumentam "Izglītības attīstības

107pamatnostādnes 2014.-2020.gadam"

1082014.-2020.gada Eiropas

109struktūrfondu plānošanas periodam piemērojamo ex-ante

110nosacījumu izpildes pašvērtējums

111Saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām 2014.-2020.gada

112plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un

113nodarbinātība un Partnerības līguma Eiropas struktūrfondu

114un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam

115noslēgšanai izglītības politikai ir noteikti piemērojamo

116ex-ante nosacījumu izpildes kritēriji (atbilstīgi

117Līguma par ES darbību (LESD) 165.panta darbības

118jomai).

119Četru piemērojamo ex-ante nosacījumu izpildes

120pašvērtējuma analīzē ietverts esošās situācijas raksturojums,

121kurā atspoguļotas attiecīgās jomas stiprās puses, pamatojoties uz

122īstenotajiem pasākumiem un to rezultatīvajiem rādītājiem.

123Minētais raksturojums izstrādāts saskaņā ar iepriekšējā

124plānošanas periodā paveikto (sk. 1.pielikumu) un turpmākiem

125izaicinājumiem (iespējām), kas izriet no īstenotās politikas

126rezultātu apkopojuma. Kopējie būtiskākie izglītības politikas

127draudi un vājās puses ir analizētas plānošanas dokumenta

128Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam I

129nodaļā, kur akcentētas tādas problēmas kā demogrāfiskā situācija,

130darba tirgus disproporcijas, izglītības iestāžu tīkla

131neefektivitāte, pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides

132nepietiekama sekmēšana u.c. 2.pielikumā īpaša uzmanība ir

133pievērsta tieši četru piemērojamo ex-ante nosacījumu

134izpildes kritērijiem, tādā veidā papildinot aktuālo problēmu un

135esošās situācijas analīzi.

1369.1. Priekšlaicīga mācību

137pārtraukšana: pastāv stratēģiska politikas sistēma, lai

138samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ietver:

139sistēmu ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītu datu un

140informāciju analīzei un politiku veidošanai;

141ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu saistītas stratēģiskas

142politikas sistēmas izveidi:

143- kas ir pamatota ar pierādījumiem;

144- kas ietver attiecīgas izglītības jomas;

145- kurā ir iesaistīti visi politikas virzieni un ieinteresētās

146puses.

1479.2. Augstākā izglītība: pastāv

148valsts vai reģionāla stratēģiska politikas sistēma, lai

149palielinātu sasniegumu līmeni augstākajā izglītībā, tās kvalitāti

150un efektivitāti. Tā ietver:

151stratēģisku politikas sistēmu augstākās izglītības jomā, kurā

152definēti pasākumi līdzdalības un sasniegumu veicināšanai,

153kas:

154- veicina līdzdalību augstākajā izglītībā iedzīvotāju ar

155zemiem ienākumiem vidū;

156- mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus;

157pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai,

158kas:

159- veicina starpdisciplīnu prasmes;

160- mazina dzimumu atšķirības.

1619.3. Mūžizglītība: pastāv valsts

162un/vai reģionāla mūžizglītības stratēģiska politikas sistēma,

163kurā ietverti pasākumi, lai:

164- atbalstītu mūžizglītības ieviešanu un prasmju

165uzlabošanu;

166- nodrošinātu prasmju pilnveidošanu;

167- paplašinātu mūžizglītības pieejamību.

1689.4. Profesionālā izglītība un apmācība: pastāv

169valsts vai reģionālā stratēģiskā politikas sistēma, lai

170paaugstinātu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas

171kvalitāti un efektivitāti:

172- pasākumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības

173sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām ciešā sadarbībā ar

174darba devējiem, ieskaitot mehānismu izglītības satura atbilstību

175mainīgajam prasmju pieprasījumam un stiprinot darba vidē

176balstītas mācības nozīmi;

177- palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību,

178veidojot nacionālo pieeju profesionālās izglītības un apmācības

179kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, EQAR) un ieviešot

180caurredzamības un atzīšanas instrumentus (piemēram, ECVET).

181Priekšlaicīga mācību

182pārtraukšana

183Jautājumi par mācību priekšlaicīgu pārtraukšanas novēršanu, ir

184atspoguļoti Latvijas attīstības plānošanas dokumentos, tostarp

185Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam,

186Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES 2020"

187stratēģijas īstenošanai, Latvijas ilgtspējīgas

188attīstības stratēģijā "Latvija 2030", kā arī

189Latvijas Nacionālajā attīstības plānā

1902014.-2020.gadam.

191Kaut arī kopš 2009.gada skolu nepabeigušo īpatsvars Latvijā ir

192pastāvīgi samazinājies, (2012.gadā šis īpatsvars bija 10,5% un ir

193labāks kā Eiropas vidējais (12,8%)), Izglītības attīstības

194pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam ietvaros ir plānoti

195uzdevumi un pasākumi, kuru mērķis ir samazināt skolu nepabeigušo

196un priekšlaicīgi pametušo skaitu (sasniedzamais rādītājs

1972020.gadā - skolu priekšlaicīgi pametuši ne vairāk kā 10% no

198visiem skolēniem).

199Lai sekmētu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas

200politikas attīstību, Latvijā veikti nozīmīgi pasākumi:

201- pilnveidots izglītības saturs (akcentēta pamatprasmju

202apgūšana un lietojums);

203- paaugstināta mācību literatūras kvalitāte;

204- ieviestas jaunas mācību metodes pedagoģiskajā praksē;

205- paplašināta IKT un tālmācības pieejamība;

206- veicināta iekļaujošas izglītības principa ievērošana;

207- nodrošināts elastīgs profesionālās izglītības programmu

208piedāvājums;

209- noteikts normatīvais regulējums vecāku informēšanai par

210izglītojamā prombūtni skolā.

211Datu ieguves un analīzes sistēma

212situācijas monitoringam

213Mācības pametušo bērnu obligātajā izglītības vecumā

214sistemātiska monitorēšana, iegūto datu analīze, kā arī pasākumu

215īstenošana bērnu un jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā tiek

216nodrošināta, pamatojoties uz institūciju sadarbību. Datus par

217obligātā izglītības vecumā esošiem bērniem, kuri nav reģistrēti

218nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD − saskaņā ar Bērnu

219tiesību aizsardzības likuma 671.pantā un MK 2009.gada

2204.augusta noteikumu Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu

221sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 5.punktā noteikto.

2222011.gada februārī valstī tika noteikta vienota kārtība, kādā

223izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai

224valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla

225neapmeklē izglītības iestādi. Ir uzlabota obligātajā izglītības

226vecumā esošo bērnu uzskaite.

227Kopš 2012.gada nogales, ievērojot pašvaldību izteiktos lūgumus

228un ierosinājumus bērnu uzskaites procesa pilnveidei, ERAF

229projekta "Valsts izglītības informācijas sistēmas

2302.kārta" ietvaros ir izstrādāta Valsts izglītības

231informācijas sistēmas (VIIS) papildu funkcionalitāte, lai VIIS

232veiktu bērnu uzskaiti.

233IKVD četras reizes gadā (līdz 30.janvārim, 30.aprīlim,

23430.jūlijam, 30.oktobrim) apkopo Pilsonības un migrācijas lietu

235pārvaldes saņemto informāciju par visiem bērniem vecumā no 7 līdz

23618 gadiem un iesniedz pašvaldībām informāciju par tiem konkrētajā

237pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu

238sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu (t.sk.

239vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs neatkarīgi no

240izglītības iestādes dibinātāja) iesniegtajos sarakstos. Gada

241beigās IKVD sagatavo ziņojumu "Par obligātā izglītības

242vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības

243iestādes sarakstā", kurā detalizēti izklāsta apkopoto

244informāciju par attiecīgo bērnu skaitu, iemesliem un situācijas

245attīstību. IKVD dati tiek ievietoti VIIS sistēmā, kur pašvaldības

246aktualizē datus par to teritorijās esošajiem bērniem.

247VIIS reģistrētajos datos ir informācija, kas ļauj identificēt

248konkrēto personu (personas kods), kā arī ļauj secināt par

249izglītības pārtraukšanas iemesliem (šos iemeslus grupē atbilstoši

250kategorijām; piemēram, uz situāciju 31.12.2012. saskaņā ar IKVD

251ziņojuma datiem bija: 1) ilgstoši slimojošie - 3; 2) bezvēsts

252prombūtnē − 21; 3) ar invaliditāti - 23; 4) adoptēts uz ārzemēm -

25329; 5) izbraucis no valsts − 9716; 6) anulēta deklarēta

254dzīvesvieta - 61; 7) pašvaldībai nav informācijas - 2648; 8) nav

255norādīts statuss − 65; 9) citu iemeslu dēļ nav reģistrēts

256izglītības iestādē − 52 (kopā: 12618)).

257Papildus minētajam VIIS iekļautie dati par skolēnu skaitu

258skolās ļauj monitorēt viņu pāreju no vienas skolas uz citu.

259Ņemot vērā MK noteiktās prasības saistībā ar kārtību, kādā

260aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību

261izglītības iestādēm, kopš 2013.gada dati no pašvaldībām tiek

262pieprasīti divas reizes gadā - 27.maijā un 1.septembrī.

263Informāciju par sociālekonomisko statusu iegūst sadarbībā ar

264pašvaldību un to sociālajiem darbiniekiem. Izglītības sistēmā

265sociāli ekonomiskā situācija un etniskā piederība netiek fiksēta,

266jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu tautības deklarēšana ir

267brīvprātīga. Atsevišķas pašvaldības (Ventspils, Valmiera,

268Kuldīga, Jūrmala, Valdemārpils, Jelgava) fiksē romu skaitu.

269Saskaņā ar šo pašvaldību sniegto informāciju VIIS ir 1047 romi

270(kopā valstī ir 6500 romi (saskaņā ar pašu romu norādīto

271tautību)).

272VIIS uzskaita izglītības veidus, tajā skaitā vidējo izglītības

273pakāpi, ir informācija "privātā - publiskā izglītība",

274"profesionālā - vispārējā izglītība" - tikai formālajā

275pamata un vidējā izglītībā (t.sk. vakarskolas un tālmācības

276izglītības programmas).

277Ņemot vērā, ka izglītības ieguve vidējās izglītības pakāpē

278(vispārējā un profesionālajā) nav obligāta un ka tās izvēles

279pamatā ir pilngadību sasniegušo jauniešu brīvā griba, valsts

280nevar īstenot pasākumus, kuri būtu vērsti uz "piespiedu

281atgriešanos" izglītības procesā. Tomēr plānots, ka kopš

2822014.gada tiks uzsākta virkne pasākumu, lai sadarbībā ar

283pašvaldību dienestiem un NVO identificētu un motivētu atgriezties

284formālajā izglītībā vai iegūt papildu prasmes neformālās

285izglītības ietvaros tos jauniešus, kuri, t.sk. pēc obligātās

286izglītības ieguves, neturpina izglītību vai arī nestrādā.

287Augstākās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 15.oktobrim

288iesniedz CSP un IZM ziņas par studējošajiem. Šī informācija

289ietver arī to, cik studentu ir pārtraukuši studijas katrā studiju

290programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūto "atbiruma

291ainu" IZM analizē šādos aspektos: atbirums valsts un

292privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās, studiju

293virzienos un studiju tematiskajās grupās.

294Sākot ar 2014.gadu, konsolidējot augstākās izglītības datus un

295veidojot vienotu augstākās izglītības datu bāzi, plānots

296sistemātiski veikt atbiruma analīzi, saistot šo informāciju ar

297akreditācijas datiem (studiju programmu kvalitāti).

298Stratēģiskās politikas sistēma

299problēmu risināšanai

300Lai nodrošinātu skaidru un vienotu stratēģisku skatījumu uz

301problēmu risinājumiem, nepieciešamie uzdevumi un prioritātes ir

302ietvertas attīstības plānošanas dokumentos. Izglītības

303attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam65 ir

304politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības sistēmas

305attīstības mērķus un rīcības virzienus šo mērķu īstenošanai, kā

306arī darbības rezultātus, politikas rezultātus un to sasniegšanas

307rādītājus, tostarp iekļaujot visaptverošus preventīvus,

308intervences un kompensējošus pasākumus priekšlaicīgas mācību

309pārtraukšanas novēršanai.

310Kompensējošo mehānismu nodrošināšana īpaši ir uzsvērta

311Mūžizglītības politikas pamatnostādņu

3122007.-2013.gadam66 3.1.apakšsadaļā

313"Mūžizglītības pieejamība, galvenās mērķa grupas un to

314vajadzības" un 4.sadaļā "Problēmu formulējums

315mūžizglītības politikas veidošanai". Pasākumi identificēto

316problēmu risināšanai, t.sk. saistībā ar otrās iespējas izglītības

317piedāvājuma paplašināšanu, ir ietverti programmā Mūžizglītības

318politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai

3192008.-2013.gadā67. Izstrādājot pamatnostādņu projektu,

320īpaša uzmanība pievērsta demogrāfiskās situācijas izpētei un

321analīzei.

322Ciešā sadarbībā ar EM izstrādātas 2020.gada projekcijas par

323izglītības attīstības politikas dažādiem aspektiem.

324Problēmu identificēšana izglītības

325pakāpēs un veidos

3262007.-2013.gada plānošanas periodā izglītojamie ar speciālām

327vajadzībām tika nodrošināti ar atbilstošām mācību programmām, kā

328arī sekmēta izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana

329vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot katram konkrētam

330izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošas mācību

331iespējas vai nu vispārizglītojošo skolu vispārējās izglītības

332programmās, vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības

333programmās, vai speciālajās klasēs, kā arī profesionālās

334izglītības programmās.

335Tiem izglītojamajiem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe

336izglītības iestādēs, sākot ar 2012./2013.mācību gadu, tiek

337nodrošināts valsts apmaksāts asistenta pakalpojums.

338Saskaņā ar MK noteikto kārtību kopš 2013.gada pašvaldības

339atbilstoši 1. un 2.klases izglītojamo skaitam sadala valsts

340budžeta līdzekļus attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajām

341izglītības iestādēm 1.klases un 2.klases izglītojamo ēdināšanai

342(brīvpusdienām). Savukārt saskaņā ar likumu "Par valsts

343budžetu 2014.gadam" kopš 2014.gada 1.septembra minētais

344atbalsts tiks nodrošināts arī 3.klases izglītojamajiem.

345Ir nodrošinātas izglītības iespējas neaizsargātajām grupām,

346tajā skaitā sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa

347paaugstināšana un paplašinātas iespējas romu kopienas

348pārstāvjiem, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves

349vecumu, iesaistīties izglītības procesā.

3502007.-2013.gada plānošanas periodā, īstenojot pasākumus

351agrīnās bērnības izglītībā un aprūpē, valstī ir definētas

352vienotas prasības pirmsskolas izglītības mācību saturam,

353nodrošinot ietvaru pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai un

354sekmīgai pārejai uz pamatizglītības posmu un sekmējot vispārējās

355izglītības iestāžu darba ar 1.klases bērniem efektivitāti un

356rezultativitāti. Pārskata periodā pirmsskolas izglītības grupas

357apmeklēja un līdz ar to veiksmīgi sagatavoja pamatizglītības

358apguvei vidēji 96% piecgadīgo un sešgadīgo bērnu no visiem

359attiecīgās vecuma grupas bērniem.

360EK norāda68, ka nelabvēlīgo faktoru novēršana

361agrīnā vecumā ir svarīgs veids, kā pastiprināt nabadzības un

362sociālās atstumtības novēršanas centienus kopumā. Profilaksi

363visefektīvāk īsteno ar integrētām stratēģijām, kurās apvienots

364atbalsts vecākiem piekļuvei darba tirgum (ar pienācīgu ienākumu

365atbalstu) un piekļuvei pakalpojumiem, kas ir būtiski bērnu sekmju

366nodrošināšanā, piemēram, pirmsskolas izglītības kvalitāte bērniem

367palīdz attīstīt potenciālu. Ir būtiski pastiprināt centienus, lai

368nodrošinātu, ka visām ģimenēm, t.sk. neaizsargātā situācijā, ir

369pieejama kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe.

370Intervences pasākumu ietvaros 2007.-2013.gadā nodrošināta

371papildu apmaksātu konsultāciju sniegšana mācību priekšmetu satura

372apguvei izglītojamajiem ar zemiem mācību sasniegumiem. Vienlaikus

373izglītojamajiem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās

374grūtībām nodrošināta iespēja apgūt pedagoģiskās korekcijas un

375izlīdzinošās programmas. Ieviesti individuālie mācību plāni.

376Valsts budžets nodrošina pedagogiem piemaksu par bērniem ar

377mācīšanās grūtībām (alga, programmu izstrāde).

378Veikti izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanas

379pasākumi. Veicinot atbalstošu mācību vidi un skolēnu interesi par

380izglītības procesu, īpaši STEM mācību priekšmetiem, modernizēti

381850 dabaszinātņu kabineti, palielināts datoru skaits

382vispārizglītojošajās (dienas) skolās un profesionālās izglītības

383iestādēs. Veikta visu 64 speciālo skolu renovācija.

384Vienlaikus pamatnostādnēs ir paredzēti atbalsta pasākumi

385bērniem un jauniešiem izglītības pieejamības veicināšanai un

386nabadzības riska mazināšanai (tas tiešā veidā uzrunā tos bērnus

387un jauniešus, kuri pakļauti priekšlaicīgai izglītības

388pārtraukšanai sociāli ekonomiskās situācijas dēļ).

389Kompensācijas mehānismu ietvaros jauniešiem, kas ir ārpus

390izglītības procesa, ir nodrošinātas iespējas atgriezties

391izglītības procesā, piedāvājot apgūt otrās iespējas izglītību.

3922011.gadā licencētas 214 jaunas vakara (maiņu), neklātienes,

393sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī speciālās izglītības

394programmas, 2012.gadā licencētas 139 jaunas vakara (maiņu),

395neklātienes, sociālās un pedagoģiskās korekcijas, kā arī

396speciālās izglītības programmas dažādām mērķa grupām.

397Jauniešiem nodrošināta iespēja ātrāk iegūt profesionālo

398kvalifikāciju īsajās (1 - 1,5 gada) profesionālās izglītības

399programmās. Nodrošināta arī ārpus formālās izglītības iegūto

400zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana, tādējādi ļaujot iegūt

401profesionālo kvalifikāciju, pierādot savas profesionālās spējas,

402vai arī būtiski samazināt izglītības ilgumu augstākajā

403izglītībā.

404IZM ik pa diviem gadiem iesniedz valdībai informatīvo ziņojumu

405par sekmību (2014.gada martā jāiesniedz kārtējais ziņojums).

406Iepriekšējais ziņojums "Par situāciju skolēnu sekmībā

407vispārējā izglītībā" tapa 2012.gadā. Ziņojumā ietver

408informāciju par skolēnu un skolotāju skaitu, pamatskolas un

409vidusskolas absolventu skaitu, tālākās izglītības izvēli, uz

410nākamo klasi pārcelto skolēnu skaitu, valsts pārbaudījumu

411rezultātus, PISA pētījumu rezultātus, starptautisko olimpiāžu

412rezultātus, skolu reitingus. IZM līdz 2014.gada 15.februārim

413jāiesniedz apsekojums un ziņojums par speciālās izglītības

414iestāžu finansēšanu, pamatojoties uz 2013.g.decembrī Latvijas

415Universitātes pētnieku iesniegto pētījumu par speciālo izglītību

416un iekļaujošo izglītību.

4172007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoja

418vairākas aktivitātes pedagogu kompetences paaugstināšanai un

419tālākizglītībai. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātē "Profesionālajā

420izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana"

4215067 pedagogi un prakses vadītāji pilnveidoja profesionālo

422kvalifikāciju, t.sk. 471 stažējās ārpus izglītības iestādēm un

4233179 apguva IT prasmes. Lai īstenotu profesionālās izglītības

424pedagogu un prakses vadītāju tālākizglītības kursus, tiks

425izstrādātas 2577 kursu programmas. Profesionālās izglītības

426pedagogi ieguva praktisku pieredzi nozares praktiskajā darbībā,

427t.sk. iepazinās ar iekārtām un tehnoloģijām, stažējās, apguva

428IKT. Profesionālās izglītības pedagogi kā vēlamos kursus nākotnē

429norādījuši kursus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu

430pilnveidei, kā arī profesionālās kompetences paaugstināšanai.

4311.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu

432kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros

433kompetenci paaugstināja 21313 pedagogu, t.sk. 8870 apguva IT

434prasmes. No kursiem visapmeklētākie: 1) kursi IKT (ar ievirzi:

435interaktīvie rīki, interaktīvās tāfeles un mācību saturs), 2)

436kursi 1.-4.klašu pedagogiem, 3) kursi izglītības vadības un

437klases izglītības procesa vadības jautājumos; 4) angļu valodas

438kursi. Vislielākā vērtība novērtējumā piešķirta - mūsdienīgu

439mācību procesu apguvei (iemācījušies daudzveidot mācību

440priekšmeta apguvi), iemācījušies veidot pozitīvāku saskarsmes

441kultūru, t.sk. darboties komandā. Kvalitatīvas izglītības

442pieejamības nodrošināšanai 2013.gada nogalē veikts pētījums par

443mazo skolu darbības modeļiem. Pētījuma galvenie uzdevumi:

444- noteikt mazo lauku skolu kvantitatīvos un kvalitatīvos

445kritērijus, ņemot vērā ne tikai skolas tiešo darbību ietekmējošos

446faktorus (izglītojamo skaits, pedagogu skaits, izglītības

447programmas u.c.), bet arī sociālo un ekonomisko kontekstu

448raksturojošos faktorus;

449- izstrādāt trīs mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru

450darbības modeļus, ņemot vērā skolas darbību ietekmējošos

451faktorus, vietējo kopienu izglītības, sociālās, kultūras un

452ekonomiskās vajadzības;

453- izstrādāt mazo lauku skolu finansēšanas modeļus atbilstoši

454izstrādātajiem mazo lauku skolu kā multifunkcionālu centru

455darbības modeļiem.

456Lai mazinātu uz otro gadu palikušo izglītojamo skaitu, ir

457izdoti MK 2012.gada 28.februāra noteikumi Nr.149 "Noteikumi

458par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības

459iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām

460pārcelšanai uz nākamo klasi". Sākot ar 2013./2014.mācību

461gadu, tiks ieviesta sistēma metodiskam atbalstam pedagogiem darbā

462ar sekmīgajiem un nesekmīgajiem skolēniem, par pamatu ņemot

463diagnosticējošus darbus 3. un 6.klasē. Arī ES struktūrfondu

464atbalsts 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzēts darbam ar

465bērniem ar mācīšanās grūtībām un talantīgajiem bērniem.

4662014.-2020.gadā secīgi plānots turpināt īstenot kompensējošos

467pasākumus, t.sk. turpinot īstenot īsās profesionālās izglītības

468programmas, tādējādi radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju

469un integrēties darba tirgū, īstenojot jauniešu neformālās

470izglītības programmas jauniešu centros, īstenojot karjeras

471izglītības pasākumus, atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem

472izglītības pieejamības veicināšanai un nabadzības riska

473mazināšanai, atbalstu praktiskajām mācībām un mācību praksei

474profesionālajā izglītībā, pedagogu kompetenču paaugstināšanu,

475kompetenču pieejā pilnveidojot vispārējās izglītības saturu,

476izstrādājot digitālos mācību materiālus, t.sk. iekļaujošās

477izglītības īstenošanai, izglītības kvalitātes monitoringa

478veikšanai, jauniešu ar speciālām vajadzībām un citu sociālā riska

479grupu jauniešu integrācijas pasākumiem, izglītojamo talantu

480attīstībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu

481infrastruktūras modernizēšanai.

482Institucionālā sadarbība valsts un

483nevalstiskajā sektorā

484Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam

485izstrādāja 2006.gadā, ievērojot sabiedrības un izglītības

486attīstības vadlīnijas, kas noteiktas Eiropas un Latvijas

487politikas plānošanas dokumentos:

488- Lisabonas izglītības stratēģijā;

489- Boloņas procesā;

490- Eiropas Komisijas mūžizglītības memorandā;

491- UNESCO programmā Izglītība visiem;

492- Eiropas Komisijas darba programmā Izglītība un apmācība

4932010;

494- Eiropas iniciatīvā 2010 - Eiropas informācijas sabiedrība

495izaugsmei un nodarbinātībai;

496- ES Pamatstratēģijā attiecībā uz dzimumu līdztiesību

497ilgtermiņa konceptuālajā dokumentā;

498- Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā;

499- Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs.

500Pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projekts ir izstrādātas ciešā

501sadarbībā ar nozares ministrijām, sadarbības un sociālajiem

502partneriem: LIVA, LIZDA, LDDK, LTRK, AIP, LPS, LSA, UNESCO

503Latvijas Nacionālo komisiju, vecāku pārstāvjiem u.c.

504Lai nodrošinātu izglītības attīstības mērķu un rīcības

505virzienu definēšanu, IZM veica esošās situācijas analītisko

506priekšizpēti nacionālajā (makro) un ES līmeņa politikas

507plānošanas dokumentos, t.sk. saistībā ar priekšlaicīgu mācību

508pārtraukšanu:

509- Eiropa 2020 (stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un

510integrējošai izaugsmei);

511- Latvijas nacionālā reformu programma ES 2020

512stratēģijas īstenošanai;

513- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija

5142030;

515- Latvijas Nacionālais attīstības plāns

5162007.-2013.gadam;

517- Latvijas Nacionālais attīstības plāns

5182014.-2020.gadam.

519Papildu pasākumi, kas atbalsta priekšlaicīgas mācību

520pārtraukšanas novēršanu:

521- nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

522integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam;

523- Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014 -

5242020.gadam;

525- vadlīnijas Veselīgs uzturs 2003 - 2013.gadam;

526- MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1206 "Kārtība,

527kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos

528līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu

529ēdināšanai";

530- Reemigrācijas plāns 2013. - 2016.gadam;

531- Jauniešu garantijas programma;

532- neformālās izglītības aktivitāšu īstenošana sadarbībā ar

533darbā ar jaunatni iesaistītām personām, jauniešu centriem un

534jaunatnes organizācijām, kā arī citām biedrībām un

535nodibinājumiem.

536Eiropas

537struktūrfondu intervence 2007.-2013.gadā priekšlaicīgas mācību

538pārtraukšanas tendenču samazināšanai

539Identifikators

540Nosaukums

541Kopējais

542finansējums

543Apakšaktivitātes informācija

5441.2.1.1.4.apakšaktivitāte

545Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības

546veicināšana

54725 178 752 LVL

548Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi

549profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu

550pēc 9.klases.

551Pirms apakšaktivitātes projekta īstenošanas uzsākšanas

5522009.gadā profesionālo izglītību izvēlējās 28,1%

553izglītojamo.

5541.2.1.1.3.apakšaktivitāte

555Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu

556īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai

55710 618 520 LVL

558Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un

559pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam

560profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu.

5611.2.2.4.2.apakšaktivitāte

562Atbalsta pasākumu īstenošanai jauniešu sociālās

563atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar

564funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā

5655 904 793 LVL

566Apakšaktivitātes ietvaros nodrošināts mācību atbalsts

567vairāk nekā 18 000 jauniešu ar mācīšanās problēmām,

568veicinot piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu

569piedāvājumus jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar

570zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas

571izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem

572traucējumiem.

573Turpmākās aktivitātes nosacījuma

574izpildei un starpinstitucionālās sadarbības modelis

575ES Padome rekomendē Latvijai risināt situāciju saistībā ar

576jauniešu ilgstošo bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus

577politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un

578efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbināmību, piemēram,

579izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras

580atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un

581apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un

582pieejamību.

583Nosacījuma izpildei pamatnostādņu rīcības virzienu ietvaros

584plānoti vairāki būtiskākie pasākumi.

585Rīcības virziena 1.1."Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām

586kompetencēm orientēta, inovāciju un veselīga dzīves veida

587veicinoša izglītības satura pilnveide" ietvaros sadarbībā ar

588sociālajiem partneriem tiks ieviesta nacionālās kvalifikācijas

589ietvarstruktūra, sasaistot to ar Eiropas kvalifikācijas

590ietvarstruktūru, atbilstoši kurai tiks izstrādāti profesiju

591standarti un profesionālo kvalifikāciju pamatprasības,

592profesionālās izglītības programmas un kvalifikācijas eksāmenu

593saturs.

594Tiks pilnveidota profesionālās izglītības struktūra, kā

595arī nodrošināta sociālo partneru dalība profesiju standartu un

596programmu izstrādē un ieviešanā. Ir paredzēts arī nodrošināt

597mācību prakses profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem,

598ieviešot darba vidē bāzētas profesionālās izglītības elementus

599sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm, sociālajiem partneriem un

600nozares uzņēmumiem. Paredzēto pasākumu īstenošana paaugstinās

601profesionālas izglītības satura kvalitāti, pietuvinot to reālajai

602darba videi, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības iestāžu

603audzēkņu interesi un motivāciju pabeigt mācības un iegūt

604profesionālo kvalifikāciju un operatīvāk iekļauties darba

605tirgū.

606Šī rīcības virziena ietvaros darbs tiks vērsts arī uz

607vispārējās izglītības satura izstrādi, kas balstīta kompetences

608pieejā. Globalizācijas, informācijas tehnoloģiju attīstības un

609vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences,

610lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas.

611Kompetences, kas ir zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, ir

612nepieciešamas, lai indivīds varētu pielāgoties mainīgajai

613pasaulei un izdarīt savas izvēles, vienlaikus ievērojot kopīgas

614sabiedrības vērtības. Lai veicinātu indivīda izpratības/pratības

615veidošanos, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību

616priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās

617un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā mācību satura,

618t.sk. mācību metodisko līdzekļu, izstrāde un ieviešana mācību

619procesā. Mācību satura un metožu pilnveide jo īpaši svarīga ir

620pamatizglītības beigu posmā un vidējās izglītības pakāpē, lai

621veicinātu prasmju lietojumu un darba tirgum nepieciešamo prasmju

622apguvi.

623Rīcības virziena 1.2."Pedagogu un akadēmiskā personāla

624motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana"

625ietvaros ir plānots veikt pedagogu profesionālās kvalifikācijas

626pilnveidi, paredzot prasmju uzlabošanu darbam arī ar

627izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un sociālās atstumtības

628riskam pakļautajiem, izrietoši, mazinot iespēju, ka šādu sociālo

629grupu bērni un jaunieši pamet mācības priekšlaicīgi.

630Rīcības virziens 1.3."21.gadsimtam atbilstīgas izglītības

631vides un izglītības procesa nodrošināšana" ir saistīts ar

632izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšanu atbilstoši

63321.gs., paredzot gan digitālo mācību grāmatu izstrādi, gan

634profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma

635pilnveidi atbilstoši īstenojamām profesionālās izglītības

636programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā, kas vairos

637to pievilcīgumu audzēkņu vidū un, izrietoši, mazinās

638priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas varbūtību.

639Atzīstot, ka tieši sociālās atstumtības riska jaunieši ir

640visvairāk apdraudēti iesaistes izglītības procesos kontekstā,

641rīcības virziena 1.4."Iekļaujošās izglītības principa

642īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana"

643ietvaros plānojami pasākumi šādu jauniešu iekļaušanai un

644integrācijai vispārējās izglītības sistēmā. Rīcības virziena

645ietvaros paredzēto pasākumu īstenošana sekmēs riskam pakļauto

646sociālo grupu integrāciju izglītības procesos, kā arī šīm grupām

647sniegta atbalsta efektivitāti.

648Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas

649attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz karjeras

650izglītības atbalsta sistēmas izveidi, karjeras izglītības un

651atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu visos Latvijas novados un

652pilsētās. Paredzēts nodrošināt karjeras izvēles pasākumu

653kompleksu jauniešiem, iekļaujot profesiju vērošanas pasākumus,

654karjeras dienas, labās prakses piemērus sadarbībā ar darba

655devējiem. Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas,

656prasmes un intereses, kā arī iespēju iepazīties ar dažādu

657profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabota karjeras

658izglītība profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairota

659jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt

660izglītošanās noslēgumā iegūto kvalifikāciju.

661Rīcības virziena 2.2."Priekšlaicīgi mācības pametušo un

662izglītību neieguvušo skaita samazināšana" ietvaros paredzēts

663atbalsts preventīvu un kompensējošu pasākumu69

664īstenošanai priekšlaicīgi izglītības sistēmu atstāšanas riskam

665pakļautiem, nabadzības riskam pakļautiem, trūcīgiem un

666maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem, lai iespējami ilgi bērns

667vai jaunietis turpina mācības vispārējās un profesionālās

668izglītības iestādē, pabeidz to vai iegūst darba tirgū izmantojamu

669kvalifikāciju, kā arī paredzēts atbalsts nabadzības un sociālās

670atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, trūcīgiem un

671maznodrošinātiem bērniem un jauniešiem interešu un ārpusklases

672aktivitāšu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanai.

673Rīcības virziena 3.2."Efektīvu izglītības finanšu resursu

674pārvaldība" ietvaros ieviesīs jaunu pedagogu darba samaksas

675modeli sasaistē ar pedagogu darba kvalitāti, sekmējot ne tikai

676efektīvu resursu pārvaldību vispārējā un profesionālajā

677izglītībā, bet arī uzlabojot mācību procesa kvalitāti.

678Rīcības virziena 3.3."Izglītības iestāžu tīkla

679sakārtošana" ietvaros ir plānots uzlabot izglītojamo

680vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas vispārējās izglītības

681pakalpojuma pieejamību reģionālā un valsts līmenī, koncentrējot

682resursus un pilnveidojot vispārējās izglītības iestāžu mācību

683vidi, ievērojot teritoriju attīstības īpatnības.

684Sadarbībā ar citu nozaru ministrijām IZM plāno īstenot šādas

685atbalstāmās darbības priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas tendenču

686samazināšanai.

687Augstākās izglītības kvalitāte

688Saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos

689noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā IZM

690turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai

691sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski

692konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko ar

693konsolidētiem resursiem īsteno efektīvi pārvaldītas

694institūcijas.

695Reformu nozīmību izglītībā pamato hierarhiski augstākais

696Latvijas attīstības plānošanas dokuments, Latvijas ilgtspējīgas

697attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030), kur

698uzsvērts, ka augstākās izglītības sistēmas efektivitāte ir

699izšķirošs Latvijas konkurētspējas faktors. EK uzsver, ka ir

700būtiski īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši

701attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē

702kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju

703un internacionalizācijas veicināšanu.

704Lai sekmētu augstākās izglītības politikas attīstību, Latvijā

705veikti šādi nozīmīgi pasākumi:

7061) ieviests studiju virzienu akreditācijas modelis;

7072) nodrošināts ievērojams finansiālais atbalsts doktora līmeņa

708studijām;

7093) īstenota visaptveroša studiju virzienu ārējā

710novērtēšana;

7114) izstrādāts Augstākās izglītības un zinātnes attīstības

712pasākumu plāns laika posmam no 2013.gada 1.novembra līdz

7132014.gada 31.decembrim;

7145) ar sociālajiem partneriem noslēgts memorands par efektīvu

715un atklātu sadarbību augstākās izglītības un zinātnes reformu

716plānošanas un īstenošanas procesā;

7176) nodrošināta kopīgo diplomu piešķiršanas tiesiskā bāze;

7187) paplašinātas iespējas piešķirt valsts budžeta stipendijas

719ārvalstu studentiem;

7208) nodrošināta strukturālā un tiesiskā bāze augstākās

721izglītības eksportspējas attīstībai.

722Valsts vai reģionālās stratēģiskās

723politikas ietvars

724MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprināta Latvijas nacionālā reformu

725programma ES 2020 stratēģijas īstenošanai

726(http://www.em.gov.lv/images/modules/items/LV_NRP_lat.pdf).

727Izstrādāts jauns īstermiņa attīstības plānošanas dokuments

728"Augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns

729laikposmam no 2013.gada 20.novembra līdz 2014.gada

73031.decembrim" (MK 2013.gada 12.novembra rīkojums Nr.560),

731kurā iekļauti konkrēti pasākumi trijos galvenajos rīcības

732virzienos: 1) studiju un zinātniskās darbības kvalitātes

733paaugstināšana; 2) augstākās izglītības sektora resursu efektīva

734izmantošana un integrācija ar zinātni; 3) augstākās izglītības un

735zinātnes internacionalizācija un starptautiskās konkurētspējas

736paaugstināšana. Ir izstrādāta "Koledžu stratēģiskās

737attīstības koncepcija".

738IZM ir izvērtējusi sasniegtos rezultātus augstākās izglītības

739jomā pēdējo triju gadu laikā, norādījusi galvenās problēmas un

740piedāvājusi to risinājumus. Izstrādāti informatīvie ziņojumi

741"Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību

742zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā" (MK 2013.gada

7433.janvāra sēdes prot. Nr.1 40.§ 1.punkts)

744(http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-zinojumi.html),

745kā arī informatīvais ziņojums "Par "Pasākumu plāna

746nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

7472010.-2012.gadam" izpildi"

748(http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3453).

749Pasākumi, kas nepieciešami, lai

750paaugstinātu atstumtības riskam pakļauto grupu dalību augstākajā

751izglītībā

752MK 2011.gada 26.aprīlī apstiprinātajā Latvijas nacionālajā

753reformu programmā "ES 2020" stratēģijas īstenošanai

754kā viens no politikas virzieniem minēts augstākās izglītības

755vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana. Augstākās izglītības jomā

756viens no mērķiem ir pilnveidot stipendiju, kā arī studiju un

757studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu, kas pavērtu iespējas

758studēt lielākam studēt gribētāju skaitam.

759NRP bija plānots sniegt atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām

760grupām, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību. Atbalsts

761paredzēja piešķirt šīm grupām stipendijas, kas segtu gan

762dzīvošanas izmaksas, gan studiju maksu. Stipendiju izsniegšana

763krīzes laikā (2009.- 2011.gadā pēc sociālajiem kritērijiem)

764pierādīja, ka turpat 50% studentu ir sociāli mazāk aizsargātās

765grupas un studenta un viņa ģimenes ienākumi ir nepietiekami.

766Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās

767iedzīvotāju grupas ir (LM informācija, noteikta pēc

768Eurostat izstrādātās metodoloģijas un LR Centrālās

769statistikas biroja aprēķiniem):

770- pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie

771pensionāri), pirmspensijas vecuma personas;

772- daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni; invalīdi un personas

773ar funkcionāliem traucējumiem;

774- bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki), bezpajumtnieki,

775romi, ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas,

776cilvēku tirdzniecības upuri, no psihoaktīvām vielām atkarīgās

777personas;

778- personas ar nepietiekamām, zemām vai darba tirgum

779neatbilstošām zināšanām un prasmēm, trūcīgās personas.

7802008.gadā "Projektu un kvalitātes vadības" pētījums

781"Sabiedrības integrācijas fonda ieviesto Eiropas sociālā

782fonda grantu shēmu ieguldījumu sociāli atstumto grupu dzīves

783kvalitātes uzlabošanā" analizēja četru grantu shēmu

784rezultātus: 1) motivācijas programmas sociālās atstumtības riska

785grupām; 2) pētījumi par sociāli atstumto grupu iespējām darba

786tirgū; 3) konsultācijas un apmācība komercdarbības un

787pašnodarbinātības uzsākšanai; 4) sociālās rehabilitācijas

788programmu izstrāde un ieviešana.

789LU Filozofijas un socioloģijas institūts 2006.gadā veica

790pētījumu "Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un

791ilgums", kurā bija arī dziļās intervijas ar sociālās

792atstumtības riska grupu pārstāvjiem par iegūtās profesijas

793kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām.

7942009.gada 21.aprīlī izdoti MK noteikumi Nr.343 "Noteikumi

795par darbības programmas "Cilvēkresursi un

796nodarbinātība" papildinājuma 1.2.2.4.1.apakšaktivitāti

797"Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam

798pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā

799personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences

800paaugstināšana"".

801Vairums pētījumu analizē sociāli atstumto grupu iekļaušanos

802darba tirgū. Pētījums parāda, ka vairākām atstumtām grupām ir

803nepietiekamas pamatprasmes, tāpēc daudzi pasākumi vērsti tieši uz

804šīs problēmas risinājumiem, lai sociāli atstumtās grupas sekmīgāk

805iekļautu darba tirgū.

806Latvijas Cilvēktiesību centrs 2011.gadā īstenoja

807"Pētījumu par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām

808piešķirts alternatīvais statuss, piekļuvi izglītībai

809Latvijā". Pētījuma mērķis bija apzināt patvēruma meklētāju,

810bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu iespējas,

811vajadzības un problēmas iegūt izglītību Latvijā. Ziņojumā ir

812skarti jautājumi par nepilngadīgo un pieaugušo personu piekļuvi

813dažādu līmeņu izglītības iestādēm

814(http://cilvektiesibas.org.lv/lv/publications/petijums-par-patveruma-mekletaju-beglu-un-personu).

815Latvija piedalās starptautiskā salīdzinošā pētījumā

816EUROSTUDENT "Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves

817apstākļi Latvijā". Pētījums ietver trīs blokus: augstākās

818izglītības pieejamība, studiju apstākļi un mobilitāte. Pētījuma

819ceturtā kārta notika laika posmā no 2009.gada oktobra līdz

820novembrim. Pašlaik ir uzsākta pētījuma piektā kārta, kurā laika

821posmā no 2012. līdz 2015.gadam veiks pētījumu katrā projekta

822dalībvalstī (pētījums pieejams drukātā veidā). Pētījums parāda

823arī vairākus studējošo sociālos kritērijus: studenti ar

824bērnu/bērniem, studentu ikmēneša ienākumi (tiem, kuri dzīvo kopā

825ar vecākiem un pastāvīgi; pa dzimumiem). Pētījums parāda, ka

826studentiem no sociāli neaizsargātām grupām ir mazāks ģimenes

827atbalsts. 2011.gadā publicētie pētījuma dati parāda, ka

828salīdzinoši studentiem Latvijā, kas nedzīvo kopā ar vecākiem, ir

829augstāki ienākumi, un tas liecina, ka studenti līdztekus studijām

830strādā. Latvija ir starp tām valstīm, kuras piešķir salīdzinoši

831mazu publisko finansējuma atbalstu studentiem no sociāli

832neaizsargātām grupām.

833Nepieciešams plānot personalizētu atbalstu studentam

834stipendiju un grantu veidā, ņemot vērā sociālekonomisko

835situāciju. Ar 2014.gadu tiks uzsākta finansiālā atbalsta

836īstenošana koledžām, palielinot vienas studiju vietas valsts

837budžeta finansējuma apmēru, vienlaikus izvērtējot budžeta vietu

838skaita palielinājumu saistībā ar darba tirgus pieprasījumu.

839Augstākās izglītības pieejamības paplašināšana ir viens no

840finansēšanas modeļa kritērijiem. Tāpat tiek nodrošināts budžeta

841vietu īpatsvars reģionālajās augstskolās. Augstākās izglītības

842pieejamību varētu sekmēt arī kopīgo profesionālo un koledžas

843programmu attīstība.

844Tiek izvērtēta iespēja cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

845nodrošināt iespēju apgūt studiju programmas tālmācību studiju

846veidā.

847Atbalstāma karjeras centru darbības paplašināšana augstākās

848izglītības iestādēs, t.sk. dažādu sociālo un atstumto grupu

849iespēju paplašināšana iegūt augstāko izglītību un iekļauties

850mūžizglītības pasākumos.

851Vērtējot fiziskās infrastruktūras attīstību, jāmin, ka

8523.1.2.1.1.apakšaktivitātē "Augstākās izglītības iestāžu

853telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes

854uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu

855apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem

856traucējumiem" noslēgta 31 vienošanās par projektu

857īstenošanu. Visās valstī esošajās augstākās izglītības iestādēs,

858kas īsteno prioritārās programmas, tiks modernizēta

859infrastruktūra un mācību aprīkojums. Šobrīd ir modernizētas 20

860augstskolas, t.i., 64,5% no augstākās izglītības iestāžu skaita

861(31), kas īsteno prioritārās programmas. Šī aktivitāte, kā arī

862ESF 1.1.2.1.1.aktivitāte (prioritāro jomu maģistrantu

863stipendijas) ir veicinājušas studentu skaita pieaugumu eksaktajās

864zinātnēs un inženierzinātnēs, tādējādi tiek sekmēta arī

865tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo cilvēkresursu

866nodrošināšana. 2004.gadā tie bija 20%, 2012.gada 2.pusgadā - 35%;

867uzlabojas AII materiāltehniskā bāze, ļaujot apgūt zināšanas un

868prasmes atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām.

869Nepieciešams turpināt sniegt atbalstu vides pielāgojamībai

870cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. nepieciešams

871sniegt atbalstu šādu pasākumu īstenošanai arī ES struktūrfondu

8722014.-2020.gada plānošanas periodā.

873IZM izvērtē iespēju pasūtīt pētījumu par ES struktūrfondu

8742007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros ieguldīto investīciju

875augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijā

876efektivitāti.

877Augstskolu studiju programmu piedāvājumā nav barjeru augstākās

878izglītības pieejai mazākumtautībām.

879Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas

880samazināšana

881Saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.348

882"Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un

883zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", iestādes

884līdz kārtējā gada 15.oktobrim sniedz CSP un IZM ziņas par

885studējošajiem. Šī informācija ietver arī atbirušo studentu skaitu

886studiju programmās, t.i., cik studentu ir pārtraukuši studijas

887katrā studiju programmā attiecīgajā studiju gadā. Iegūtā kopējā

888atbiruma aina IZM tiek analizēta šādos griezumos: atbirums valsts

889un privātajās augstskolās, pilna un nepilna laika studijās,

890studiju virzienos un studiju tematiskajās grupās.

891IZM ir apkopojusi informāciju par atbiruma līmeni prioritāro

892studiju jomu studiju programmās. Turpmākais solis būs atbirumu

893iemeslu noskaidrošana un izvērtēšana.

894Lai uzlabotu esošo situāciju, turpmāk tiks veicināta

895individuālo studiju plānu ieviešana AII, tas dos iespēju

896studentiem virzīties uz priekšu, izmantojot individuālo

897pārbaudījumu kārtošanas grafiku. Augstskolas tiks aicinātas

898pastiprināt individuālu darbu ar studentiem, paplašināt

899akadēmisko centru (studiju centru) funkcijas, piedāvājot

900individuālas pārrunas ar studentiem, noskaidrojot studiju

901pārtraukšanas cēloņus un meklējot individuālus risinājumus.

902Pamatnostādnēs ir iekļauts pasākums (rīcības virziens 3.4.), kas

903paredz informatīva atbalsta sniegšanu skolēniem motivācijas

904uzlabošanai dabaszinātņu apguvē, līdz ar to eksakto zinātņu

9051.kursa studenti būs labāk sagatavoti un samazināsies

906atbirums.

907Sākot ar 2014.gadu, tiek plānots palielināt STEM studiju

908programmas vienas budžeta studiju vietas finansējumu, tādējādi

909veicinot finansējuma apmēra palielināšanos STEM studiju

910programmās, kas veicinātu studijas pārtraukušo studentu skaita

911samazināšanos.

912ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots sniegt

913atbalstu karjeras attīstības pasākumu īstenošanai, t.sk. AII,

914sadarbībā ar darba devējiem izglītības programmu nepabeigušo

915skaita samazināšanai.

916Papildus saskaņā ar vienošanos, ko IZM slēdz ar valsts

917augstskolām un koledžām, katra kalendārā gada sākumā valsts

918dibinātās AII sniedz ziņas par studiju vietu, kuras finansē no

919valsts budžeta, faktisko izpildi (budžeta vietu faktiskais

920aizpildījums pret plānoto), kā arī ziņas par faktiski sagatavoto

921speciālistu skaitu (grādu/kvalifikāciju ieguvušie salīdzinājumā