Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu).

Apstrīdētajā normā ietvertais absolūtais aizliegums (sk. šā

sprieduma 12.3. punktu) nodrošina to, ka persona, kura sodīta

par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neveic mācību un

audzināšanas darbu. Apstrīdētās normas piemērošana nodrošina to,

ka par pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura iepriekš nav

sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Persona, kura iepriekš ir

sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, pedagoga darbu ir tiesīga

veikt tikai tādā gadījumā, ja tās izdarītais noziedzīgais

nodarījums ir kvalificēts kā tīšs kriminālpārkāpums vai mazāk

smags noziegums un Kvalitātes dienests tai izsniedzis atļauju

strādāt par pedagogu. Tātad absolūtais aizliegums par tīšu smagu

vai sevišķi smagu noziegumu sodītai personai strādāt par pedagogu

ir piemērots līdzeklis pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu -

citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un labklājības

aizsardzība - sasniegšanai.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.