14. pants
varētu prasīt, lai valsts iekļauj mācību saturā

mazākumtautības valodas stundas tad, ja attiecīgā valoda ir īpaši

apdraudēta. Tomēr nacionālajam regulējumam attiecībā uz

mazākumtautību tiesībām izglītībā vajagot būt pietiekami

elastīgam, lai šīs tiesības tiktu aizsargātas efektīvi. Valstu

pieeja tam, kā savā izglītības sistēmā nodrošināt pie

mazākumtautībām piederošām personām tiesības mācīties savu

valodu, esot dažāda: tās varot publiskajā izglītības sistēmā

paredzēt īpašas ārpusskolas stundas, kurās personām ir iespēja

mācīties mazākumtautības valodu; veidot tādu sistēmu, kurā

mazākumtautību izglītības programmas un līdz ar to arī iespējas

mācīties mazākumtautības valodu primāri nodrošina privātās

izglītības iestādes; veidot tādu izglītības sistēmu, kurā valsts

valoda un mazākumtautības valoda tiek apgūtas paralēli vai

svētdienas skolās utt. Tātad valstij esot plaša rīcības brīvība

attiecībā uz veidu, kādā tā nodrošinās pie mazākumtautībām

piederošu personu tiesības mācīties savu valodu un tādējādi

saglabāt savu kultūru.

9.4. Atbilstoši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām

un politiskajām tiesībām 27. pantam valstīm mazākumtautību

aizsardzības un valodas jomā galvenais pienākums esot neliegt pie

mazākumtautībām piederošām personām tiesības komunicēt savā

valodā un baudīt, attīstīt un pilnveidot savu valodu privātā

līmenī. Lietā "Mavlonovs un Sa'di pret Uzbekistānu" ANO

Cilvēktiesību komiteja secinājusi, ka izglītība mazākumtautību

valodā ir nozīmīga mazākumtautību kultūras sastāvdaļa, taču

jautājumā par to, vai valsts ir nesamērīgi ierobežojusi pie

mazākumtautībām piederošu personu tiesības, izšķirošais apstāklis

esot tas, vai apstrīdētais ierobežojums ir mazākumtautību

tiesības ietekmējis tik ļoti, ka pie mazākumtautībām piederošām

personām vispār ir liegta iespēja uzturēt savu kultūru.

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām