Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam

varētu prasīt, lai valsts iekļauj mācību saturā

1mazākumtautības valodas stundas tad, ja attiecīgā valoda ir īpaši

2apdraudēta. Tomēr nacionālajam regulējumam attiecībā uz

3mazākumtautību tiesībām izglītībā vajagot būt pietiekami

4elastīgam, lai šīs tiesības tiktu aizsargātas efektīvi. Valstu

5pieeja tam, kā savā izglītības sistēmā nodrošināt pie

6mazākumtautībām piederošām personām tiesības mācīties savu

7valodu, esot dažāda: tās varot publiskajā izglītības sistēmā

8paredzēt īpašas ārpusskolas stundas, kurās personām ir iespēja

9mācīties mazākumtautības valodu; veidot tādu sistēmu, kurā

10mazākumtautību izglītības programmas un līdz ar to arī iespējas

11mācīties mazākumtautības valodu primāri nodrošina privātās

12izglītības iestādes; veidot tādu izglītības sistēmu, kurā valsts

13valoda un mazākumtautības valoda tiek apgūtas paralēli vai

14svētdienas skolās utt. Tātad valstij esot plaša rīcības brīvība

15attiecībā uz veidu, kādā tā nodrošinās pie mazākumtautībām

16piederošu personu tiesības mācīties savu valodu un tādējādi

17saglabāt savu kultūru.

189.4. Atbilstoši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām

19un politiskajām tiesībām 27. pantam valstīm mazākumtautību

20aizsardzības un valodas jomā galvenais pienākums esot neliegt pie

21mazākumtautībām piederošām personām tiesības komunicēt savā

22valodā un baudīt, attīstīt un pilnveidot savu valodu privātā

23līmenī. Lietā "Mavlonovs un Sa'di pret Uzbekistānu" ANO

24Cilvēktiesību komiteja secinājusi, ka izglītība mazākumtautību

25valodā ir nozīmīga mazākumtautību kultūras sastāvdaļa, taču

26jautājumā par to, vai valsts ir nesamērīgi ierobežojusi pie

27mazākumtautībām piederošu personu tiesības, izšķirošais apstāklis

28esot tas, vai apstrīdētais ierobežojums ir mazākumtautību

29tiesības ietekmējis tik ļoti, ka pie mazākumtautībām piederošām

30personām vispār ir liegta iespēja uzturēt savu kultūru.

31Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām

aizsargājot bērna tiesības uz valsts aizsardzību

1bez jebkādas diskriminācijas. Atbilstoši ANO Cilvēktiesību

2komitejas Vispārējam komentāram Nr. 17 šis pants nosakot, ka

3kultūras jomā valstij jāveic visas iespējamās darbības, lai

4veicinātu bērna personības izaugsmi un nodrošinātu bērniem tādu

5izglītības līmeni, kas ļautu viņiem efektīvi izmantot arī citas

6paktā garantētās tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda un

7izteiksmes brīvību un domas un pārliecības brīvību. Tomēr neesot

8izkristalizējies secinājums par to, ciktāl sniedzas valsts

9rīcības brīvība prasīt, lai privātās izglītības iestādes

10izglītības procesu īsteno valsts valodā.

119.5. Vispārējā komentārā Nr. 21 par tiesībām uz

12kultūru noteiktā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

13sociālajām un kultūras tiesībām 15. panta interpretācija

14prasot, lai valstis izglītības satura veidošanā ņem vērā

15mazākumtautību kultūras īpatnības un valodu. Viens no valstu

16pienākumiem esot nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu

17tiesības izvēlēties un dibināt savas izglītības iestādes. Tomēr

18valstu pienākumi, tostarp attiecībā uz valodas izmantošanu

19izglītībā, esot vērsti uz mazākumtautību saglabāšanos. Šāda

20atsauce pamatoti liekot domāt, ka mazākumtautības apdraudētība ir

21tas aspekts, kas valstīm jāņem vērā, vērtējot mazākumtautību

22tiesības ierobežojošu pasākumu samērīgumu.

23Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā Nr. 11

24ietvertās atziņas attiecībā uz kultūras vērtību ievērošanu

25izglītības procesā varot būt izmantojamas arī plašāk. Esot

26norādīts, ka pie mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības

27lietot savu valodu izglītības ieguves procesā. Šādas bērna

28tiesības prasot attiecīgu valsts rīcību, taču pamatā prasot to,

29lai bērns prastu rakstīt un lasīt savā dzimtajā valodā. Piemēram,

30Bērnu tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Igaunijas

31otro līdz ceturto kārtējo ziņojumu par Bērnu tiesību konvencijas

32ieviešanu neesot norādījusi, ka prasība iegūt izglītību valsts

33valodā noteiktā proporcijā pārkāptu Bērnu tiesību konvencijas

3428.-30. pantā garantētās tiesības.

359.6. Trešajā ziņojumā par Latviju Konsultatīvā komiteja

36esot paudusi bažas par plāniem palielināt latviešu valodas kā

37mācību valodas īpatsvaru visos izglītības līmeņos. Uzsverot

38sākotnējo izglītības posmu nozīmi bērna attīstībā, Konsultatīvā

39komiteja esot aicinājusi Latviju nodrošināt bilingvālu pieeju

40pirmsskolas izglītības līmenī. Tāpat 2021. gada

413. marta rezolūcijā Ministru komiteja esot aicinājusi

42Latviju paredzēt iespējas mācīties mazākumtautību valodās un

43vienlaikus nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo bērnu vecāku

44uzklausīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr neviena

45organizācija neesot atsevišķi vērtējusi ierobežojumus, kas

46noteikti privātajām izglītības iestādēm. Visas atzīmējušas

47vienīgi to, ka prasība nodrošināt izglītību valsts valodā kādā

48noteiktā proporcijā ir jālīdzsvaro ar privāto izglītības iestāžu

49autonomiju.

50Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnija viedoklī

51par Latvijas normatīvā regulējuma grozījumiem, kuru rezultātā

52palielināta latviešu valodas kā mācību valodas proporcija

53izglītībā, esot ne tikai uzsvērusi valsts rīcības brīvības

54dažādību dažādos izglītības posmos un ieteikusi brīvāku

55regulējumu zemākajos izglītības līmeņos, bet arī secinājusi, ka

56"obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības

57iestādēs ir pretrunā [ar Minoritāšu konvencijas 13.pantu]. [..]

58Tās 2019. gada viedoklī par Ukrainu Venēcijas komisija

59apsveica Ukrainas pieņemtos grozījumus normatīvajā regulējumā,

60atbilstoši kuriem privātās izglītības iestādes var izvēlēties

61valodu, kādā nodrošināt izglītību, saglabājot pienākumu

62nodrošināt augsta līmeņa ukraiņu valodas prasmes. [..] Komisija

63neredz īpašus iemeslus atkāpties no šā secinājuma attiecībā uz

64situāciju Latvijā". Tādējādi varot secināt: Venēcijas

65komisija nav viennozīmīgi atzinusi, ka valstis nedrīkstētu

66noteikt konkrētu valsts valodā pasniedzama mācību satura

67proporciju, ja šī prasība kalpo mērķim integrēt mazākumtautības

68kopējā valsts sabiedrībā un mērķim nodrošināt kvalitatīvu

69izglītību. Taču valsts nedrīkstētu pilnībā liegt privātajām

70izglītības iestādēm sniegt izglītību mazākumtautības valodā.

71Visbeidzot 2021. gada 30. martā ANO Ekonomisko,

72sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos

73par Latvijas otro kārtējo ziņojumu par Starptautiskā pakta par

74ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ieviešanu Latvijā

75attiecībā uz šā pakta 15. panta īstenošanu esot paudusi

76bažas par 2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas

77reformas posma ietekmi uz mazākumtautību valodu mācīšanu valsts

78un privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas un pamata

79izglītības pakāpē. Komitejas galvenais aicinājums esot bijis

80nodrošināt to, lai šī pāreja nesamērīgi neietekmētu bērnu

81izglītības kvalitāti un lai mazākumtautību bērniem būtu iespēja

82mācīties savu valodu izglītības sistēmas ietvaros.

839.7. ANO cilvēktiesību līgumus uzraugošo komiteju

84prakse un citu konsultējošo un skaidrojošo mehānismu un komisiju

85izdarītie secinājumi esot uzskatāmi par autoritatīviem, taču

86nesaturot juridiski saistošus secinājumus. Valstij šos

87secinājumus vajagot vērtēt un, ja nepieciešams, ieviest vai arī,

88sniedzot atbilstošu pamatojumu, paskaidrot, kāpēc konkrētās

89rekomendācijas būtu ieviešamas tikai daļēji, ierobežoti vai

90vispār nebūtu ieviešamas. Valstij, pamatojot tās izstrādāto

91regulējumu, vajagot sniegt vērtējumu par attiecīgajā

92starptautiskajā līgumā garantētajām tiesībām pēc būtības,

93atsaucoties arī uz attiecīgo organizāciju secinājumiem.

94Satversmes tiesas nolēmumu juridiski saistošā daba esot

95faktors, kura dēļ likumdevējam, izstrādājot normatīvo regulējumu

96tādā jomā, par kuru Satversmes tiesa jau sniegusi atziņas,

97principā ir pienākums sniegt skaidrojumu par to, kā ar jauno

98regulējumu šīs Satversmes tiesas atziņas tiks ieviestas praksē.

99Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

100secinot, ka apstrīdēto normu izstrādes procesā likumdevējs ir

101ņēmis vērā Satversmes tiesas līdzšinējo judikatūru. Labas

102likumdošanas princips pats par sevi neaizliedzot likumdevējam

103atkāpties no Satversmes tiesas secinājumiem gadījumos, kad tas ir

104objektīvi nepieciešams un likumdevējs šādu atkāpi ir pietiekami

105pamatojis, paralēli visaptveroši izvērtējot arī regulējuma

106atbilstību cilvēktiesībām.

1079.8. Pieteikuma iesniedzēju piedāvātā alternatīva -

108pienākums mazākumtautību izglītības iestādēs nodrošināt latviešu

109valodas apguvi un valsts eksāmenu kārtošanu valsts valodā

110atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā izglītības iestādē, kurā

111visa izglītības programma tiek īstenota valsts valodā - faktiski

112aicinot atgriezties pie modeļa, kas bija spēkā vēl pirms

1132018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas reformas

114posma.

115Jautājumos, kuri skar privātās mazākumtautību izglītības

116iestādes, valsts rīcības brīvība esot šaurāka. Valsts lēmumiem,

117ar kuriem tā nosaka valsts valodas lietojuma proporciju

118privātajās izglītības iestādēs, vajagot būt balstītiem uz

119būtiskākiem apsvērumiem, kas saistīti ar nepieciešamību

120nodrošināt izglītības kvalitāti un integrēt mazākumtautību bērnus

121sabiedrībā. Šādus apsvērumus vienmēr esot ieteicams pamatot ar

122empīriskiem un zinātniskiem slēdzieniem par konkrētā pasākuma

123ietekmi uz izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesībām.

124Būtiska nozīme esot arī jautājumam par valodas lietojuma absolūto

125aizliegumu kopsakarā ar Satversmes tiesas iepriekš paustajām

126atziņām.

127Tiesas sēdē Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību

128institūcijās norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumu,

129ka Satversmes 114. pants mazākumtautībām paredzot augstāku

130aizsardzības līmeni nekā Konvencija. Vērtējot tiesību normu

131atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar

132114. pantu, vajagot ņemt vērā arī Minoritāšu konvencijas

13313. pantu.

134Valstij neesot jānosaka atšķirīgs valodas lietojuma apjoms

135atkarībā no izglītības pakāpes, tomēr vajagot ņemt vērā: jo

136zemāka izglītības pakāpe, jo svarīgākam jābūt attiecīgo noteikumu

137pamatojumam. Likumdevējam neesot liegts regulējuma izstrādē

138vērtēt visu sistēmu tās kopumā, anotācijā nenošķirot atsevišķus

139tās posmus un katru no tiem neizskaidrojot padziļināti.

140Pat ja valsts nefinansētu privātās izglītības iestādes, to

141rīcības brīvība tik un tā nebūtu neierobežota.

142Valstij esot rīcības brīvība slēgt divpusējus līgumus un tajos

143noteikt citas procedūras. Divpusējie līgumi varot ietekmēt

144samērīguma vērtējumu.

14510. Pieaicinātā persona - Latvijas

146Universitātes profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā

147pētniece izglītības psiholoģijā, Eiropas Komisijas Izglītības,

148jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta neformālās

149ekspertu grupas atbalstošas mācību vides veidošanai riska grupām

150un labklājības veicināšanai skolās eksperte

151Dr. psych. Baiba Martinsone - norāda, ka

152bilingvālisma radītā pastāvīgā nepieciešamība kontrolēt divu

153valodu kodus varot veicināt augstāko vadības funkciju attīstību

154(piemēram, kognitīvo elastību, impulsu kontroli). Neesot pamata

155apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam iespēju izmantot

156mazākumtautības valodu izglītības procesā, varētu tikt negatīvi

157ietekmēta valsts valodas apguve.

158Dr. psych. Baiba Martinsone tiesas sēdē norādīja,

159ka jaunas valodas apgūšana pusaudzim vienmēr esot saistīta ar

160papildu kognitīvu slodzi un to varot ietekmēt arī emocionālā

161pretestība, kā arī pašnovērtējuma veidošanās. Tomēr, jo vairāk

162tiek lietota valoda, jo tās kods kļūstot arvien stabilāks. Ja

163mazs bērns uzreiz sāk runāt bilingvālā vidē, viņš vienlaikus

164varot nostiprināt abu valodu kodus un tas viņam paverot vairāk

165iespēju.

166Divus gadus veci bērni vēl neesot spējīgi sadarboties cits ar

167citu, tāpēc vienaudžu mijiedarbībā valoda neesot tik nozīmīga.

168Bērnam svarīga esot emocionālā drošība, un tās nodrošināšana esot

169pedagogu un vecāku pienākums.

170Gadu ilgs pārejas periods esot pietiekams, lai bērni spētu

171pielāgoties pārmaiņām.

17211. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

173asociētā profesore, vadošā pētniece Dr. paed.

174Ieva Margeviča-Grinberga - norāda, ka izglītība ir pats

175efektīvākais mazākumtautību izglītojamo integrācijas veids.

176Interešu izglītība sekmējot izglītojamo pašapziņu, laika

177plānošanas prasmes, līderības, pozitīvas uzvedības attīstību, kā

178arī veicinot akadēmiskos sasniegumus. Interešu izglītību varot

179uzskatīt par nozīmīgu visaptverošas izglītības daļu, jo tiekot

180piedāvāti dažādi veidi, kā stiprināt skolā mācīto un nodrošināt

181tā lietojumu reālās dzīves situācijās.

182Pētījumu rezultāti apliecinot, ka interešu izglītība var

183nodrošināt valodas apguvi, kā arī kultūras un identitātes

184saglabāšanu. Izglītojamo sociālā mijiedarbība ar vienaudžiem

185mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

186programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā pašas valodas apguve.

187Interešu izglītības pedagogi strādājot ar mazākām grupām un līdz

188ar to varot labāk apzināt katra skolēna intereses, vajadzības un

189gatavību mācībām. Vairums Eiropas Savienības valstu piedāvājot

190iespēju dzimto valodu un kultūru apgūt un saglabāt ārpusstundu

191nodarbībās.

192Mazākumtautību valodu apguvi vajagot veicināt jau agrīnā

193vecumā un arī vēlāk neatkarīgi no konkrētās pirmās vai otrās

194valodas apguves. Esot nepieciešams veidot piemērotu valodas vidi,

195kurā nepārtraukti tiek stimulēta valodu apguve, kas savukārt dod

196iespēju attīstīt komunikatīvo kompetenci. Šajā procesā nozīmīga

197vieta esot bērna ģimenei un sociālajai videi. Kvalitatīva

198mazākumtautību valodu apguve, sociālā integrācija un piederības

199izjūta esot iespējama tad, ja tiek izmantotas visas iespējas, ko

200sniedz gan formālā izglītība, gan interešu izglītība, gan

201kopiena, gan ikdienas mācību process.

202Pētījumu rezultāti apliecinot, ka dzimtās valodas zināšanas

203uzlabo akadēmiskos rezultātus, veicina dziļāku jēdzienu izpratni,

204kā arī skaidrāku mācību satura izpratni, efektīvas komunikācijas

205un kritiskās domāšanas prasmes. Izglītojamiem, kuri apgūst savu

206dzimto valodu, esot spēcīgāka savas identitātes un kultūras

207piederības izjūta. Daudzu valstu pieredzes analīze ļaujot

208secināt, ka mazākumtautību bērniem jābūt pieejamām dzimtās

209valodas apguves un uzturēšanas iespējām.

210Tāda pieeja, ka bērnam pirmsskolas pakāpē vai sākumskolā būtu

211aizliegts lietot dzimto valodu, pedagoģiski neesot pareiza, jo

212noliedzot vai aizskarot bērna identitāti. Formālās izglītības

213procesā vajagot respektēt ikviena izglītojamā dzimto valodu un

214iekļaut ar skolēnu kultūras identitāti un pieredzi saistītu

215saturu. Tas mazākumtautību izglītojamiem varot palīdzēt

216apzināties savu un savas kopienas piederību skolai un sabiedrībai

217kopumā, nodrošināt viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un

218panākumus.

219Apkopojot pētījumos izkristalizējušās atziņas, varot secināt,

220ka uz dzimto valodu balstīta citas valodas apguve ir daudz

221efektīvāka un ilgtspējīgāka, nekā tā būtu valodu izolētības

222apstākļos.

223Tomēr pētījumi atklājot arī to, ka mazākumtautību izglītojamie

224mācībvalodu apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu

225skolas vidē. Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz

226priekšrocību, tomēr tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā,

227izglītība un darbs izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas

228prasmei.

229Tikai vienas valodas izmantošana mācību procesā izglītojamo

230psihoemocionālo un fizisko attīstību varot ietekmēt dažādi

231atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp bērna vecuma, mācību

232valodas prasmes, vecāku attieksmes pret valsts valodu, izglītības

233iestādes un vecāku sadarbības, dzimtajā valodā sniegta atbalsta

234pieejamības un mācību vides. Izšķirošais izglītojamā attīstību

235veicinošais faktors esot nevis mācību procesā lietojamā valoda,

236bet gan attieksme. Izglītojamie mācoties veiksmīgāk tad, ja

237viņiem ir drošas, pozitīvas attiecības ar pieaugušajiem, kuri

238zina, kā atbalstīt viņu attīstību un mācīšanos.

239Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga tiesas sēdē

240norādīja, ka valsts valodā notiekošajās mācību stundās uzmanība

241tiekot pievērsta arī, piemēram, izglītojamo pārstāvēto

242mazākumtautību svētkiem. Tas, vai interešu izglītības programmas

243apgūšanai pietiek ar trim stundām nedēļā, esot atkarīgs no bērna

244motivācijas, sarunvalodas ģimenē un ārpus tās. Ja valstij būtu

245pieejams pietiekams finansējums, tad būtu atbalstāms arī lielāks

246interešu izglītības apguvei paredzamo stundu skaits.

24712. Pieaicinātā persona - Liepājas Universitātes

248profesore, Kurzemes Humanitārā institūta vadošā pētniece

249Dr. habil. philol. Dace Markus -

250uzsver, ka mācības valsts valodā neesot pašmērķis, bet gan

251līdzeklis šīs valodas apguvei dzimtās valodas zināšanām tuvā

252līmenī.

253Pētnieku grupa jau kopš 2018. gada esot sekojusi gan

254latviešu valodas kā dzimtās valodas prasmes attīstībai, gan

255mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasmes attīstībai

256pirmsskolas vecumā, veicot anonīmu testēšanu un intervijas gan

257valsts, gan privātajās, gan arī starptautiskajās pirmsskolas

258izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos. Esot secināts, ka

259latviešu valodas prasme ir atkarīga nevis no bērna tautības, bet

260gan no tās lietojuma pirmsskolas izglītības iestādē. Īpaši tas

261attiecoties uz ģimenēm, kurās latviešu valoda netiek lietota.

262Pētījumā iesaistītajiem pirmsskolas vecuma mazākumtautību

263bērniem, kuri apmeklēja bilingvālās grupas ar faktiski dominējošu

264krievu valodu, latviešu valodas lietošanas pieredze bijusi

265nepietiekama. Savukārt latviešu valodas grupās iesaistīto

266mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme esot novērtēta kā

267pietiekama mācību turpināšanai pamatizglītības pakāpē. Šis

268konstatējums pamatojot nepieciešamību no 2023. gada

2691. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē pilnībā pāriet uz

270latviešu valodu.

271Lai iegūtu datus par latviešu valodas apguves rezultātiem un

272apzinātu viedokļus par mazākumtautību bērnu gatavību sākt mācības

2731. klasē latviešu valodā, 2023. gada maijā pirmsskolas

274skolotāji esot aicināti piedalīties ekspresaptaujā. Vidzemē un

275Zemgalē mazākumtautību bērnu grupas jau bijušas zināmā mērā

276sagatavotas pārejai. Aptaujai pārējos reģionos un Rīgā

277atsaukušies 32 mazākumtautību grupu skolotāji. Izrādījies, ka

278tikai septiņās grupās bērni bijuši sagatavoti mācībām

2791. klasē latviešu valodā, 20 grupu skolotāji informējuši, ka

280mazākumtautību bērni saskaršoties ar grūtībām, jo esot tikai

281daļēji gatavi mācībām latviešu valodā, bet piecu grupu skolotāji

282norādījuši, ka mazākumtautību bērni vispār neesot sagatavoti

283mācībām latviešu valodā. Zīmīgi, ka skolas mācībām latviešu

284valodā nesagatavoto grupu bērni sadzīvē lietojuši tikai krievu

285valodu. Tātad šie mazākumtautību bērni neesot mudināti un

286radināti ikdienā lietot latviešu valodu.

287Izglītības sistēmas ietvaros arī privātajās pirmsskolas

288izglītības iestādēs vajagot būt nodrošinātam tādam valsts valodas

289prasmes līmenim, lai bērni varētu sekmīgi turpināt mācības

2901. klasē un integrēties Latvijas sabiedrībā. To esot

291iespējams panākt tikai ar visas izglītības iestādes pāreju uz

292latviešu valodu. Pirmsskolā šīs pārejas īstenošanu sekmējot arī

293Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais papildu

294finansējums pedagogu palīgiem.

295Dr. habil. philol. Dace Markus tiesas sēdē

296norādīja, ka veiktais pētījums aptvēris arī privātās izglītības

297iestādes. Bilingvālais mācību modelis praksē neesot nodrošinājis

298pietiekamu valsts valodas prasmi, jo ikdienā nereti dominējusi

299mazākumtautības valoda. Gan valsts, gan privātajās izglītības

300iestādēs iepriekš tikuši konstatēti gan ļoti labi, gan arī ļoti

301slikti valsts valodas apguves rezultāti.

302Valodas apguvē liela nozīme esot ģimenes atbalstam un pedagogu

303meistarībai.

304Lai izvērtētu izglītības ieguves valodas reformas ietekmi,

305valstij vajadzētu vismaz reizi gadā veikt gan bērnu zināšanu, gan

306arī pedagogu darba kvalitātes monitoringu.

30713. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

308Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un

309sākumizglītības nodaļas vadītāja asociētā profesore

310Dr. paed. Ineta Helmane - norāda, ka

311iepriekš īstenotā pieeja mazākumtautību izglītības programmās

312neesot nodrošinājusi pietiekamu latviešu valodas prasmi

313pirmsskolas un pamatizglītības posmā.

314Topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programma un

315mācību metodika esot piemērota mazākumtautību izglītojamo

316izglītības ieguvei valsts valodā.

317Pārejā no mazākumtautību izglītības programmas uz interešu

318izglītības programmu esot jāņem vērā tādi aspekti kā kultūras

319identitātes saglabāšana, valodas zināšanas, pedagoģiskā pieeja,

320izglītības saturs un sociālā integrācija. Pirmsskolas un

321pamatskolas vecumā bērni parasti esot ļoti ieinteresēti pasaules

322izpētē, spēlēs un jaunu zināšanu apgūšanā, tāpēc interešu

323izglītības programmas varot būt ļoti efektīvas. Kognitīvā

324attīstība šajā vecumā esot saistīta ar spēju uzmanīgi un

325koncentrēti piedalīties aktivitātēs, labi iegaumēt jaunas

326zināšanas, veidot jaunas idejas un domāt radoši.

327Pirmsskolas vecumā interešu izglītības programmas apgūšanai

328varētu būt piemērota viena stunda līdz trīs stundas nedēļā, bet

329pamatskolas vecumā - trīs līdz piecas stundas nedēļā. Tomēr

330vajagot parūpēties arī par to, lai bērniem paliktu pietiekami

331daudz laika rotaļām, mājasdarbiem un citām aktivitātēm. Svarīgs

332ieguldījums bērna audzināšanā un izglītošanā, tostarp etniskās

333identitātes un valodas attīstībā, esot jāsniedz ne tikai

334izglītības iestādei, bet arī bērna vecākiem.

335Dr. paed. Ineta Helmane tiesas sēdē norādīja,

336ka interešu izglītība paverot daudz lielākas iespējas radīt

337bērniem aizraujošas nodarbības, kā arī izcelt nepieciešamo

338saturu. Pedagogiem tiekot piedāvāti kursi par jautājumiem, kas

339saistīti ar mazākumtautību bērnu identitāti, tostarp studiju

340kurss, kurā akcentētas nāciju tradīcijas un tendences

341multikulturālā sabiedrībā.

34214. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

343Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks,

344Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos

345loceklis Dr. soc. Vladislavs Volkovs -

346norāda, ka mazākumtautības sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas

347pilsoniskās sabiedrības daudzveidības un stabilitātes

348nodrošināšanā. Tomēr neatrisināti palikuši jautājumi, kas

349saistīti galvenokārt ar mazākumtautību kolektīvās kultūras un

350lingvistiskās identitātes vērtību integrāciju Latvijas

351kultūrtelpā. Viens no šādas integrācijas kanāliem varot būt

352mazākumtautību pārstāvju dibinātās privātās izglītības iestādes.

353Privātās izglītības prakse, kas īstenojama etnisko minoritāšu

354valodās, atbilstot Eiropas tradīcijām.

355Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā neesot pienācīgi

356pamatota, un tās nepieciešamība tiekot argumentēta tikai ar to,

357ka mazākumtautību skolās neesot iespējams nodrošināt pilnvērtīgu

358latviešu valodas apguvi. Tomēr patiesā problēma, iespējams, esot

359saistīta ar nepietiekamo administrācijas, dažu izglītības iestāžu

360pedagogu un to Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku

361darbu, kuriem bija jāuzrauga kvalitatīva mācību priekšmetu

362pasniegšana latviešu valodā.

363Par iemeslu nolaidīgai attieksmei pret mazākumtautību privāto

364izglītību esot arī tas, ka trūkstot ciešas saiknes starp

365iestādēm, kuras pieņem lēmumus par privātās izglītības pilnīgu

366pāreju uz latviešu valodu, un multietnisko pilsonisko sabiedrību.

367Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa apliecinot, ka

368interese par etnisko minoritāšu interesēm ir visai zema. Neesot

369neviena pētījuma, kas atspoguļotu Latvijas sabiedrības vēlmi pēc

370privātās izglītības īstenošanas tikai latviešu valodā. Turklāt

371mājaslapā publicētais 2010. gada pētījums esot balstīts

372tieši uz bilingvālās izglītības vērtībām mazākumtautību skolās.

373Proti, pētījumā "Centralizēto eksāmenu pēdējo trīs gadu

374rezultātu analīze un sagatavotība pārejai uz vienotu latviešu

375valodas eksāmenu 2010. g." esot atzīmēti mazākumtautību

376skolās sasniegtie augstie izglītības kvalitātes rādītāji. Neesot

377vērtētas sociālās un politiskās sekas, kas izriet no pārejas uz

378izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs.

379Droši varot apgalvot, ka iniciatīva arī privātajās izglītības

380iestādēs nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nekādi nav

381izrietējusi no komunikācijas ar Latvijas daudzveidīgo pilsonisko

382sabiedrību.

383Dr. soc. Vladislavs Volkovs tiesas sēdē

384norādīja, ka valsts valoda neesot vienīgais demokrātiskas

385saliedētības panākšanas līdzeklis. Izglītības un zinātnes

386ministrija 30 gadu laikā neesot spējusi bilingvālās izglītības

387modeļa ietvaros nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi.

388Ar trim interešu izglītības programmai atvēlētajām stundām esot

389par maz mazākumtautības valodas, identitātes un kultūras

390saglabāšanai. Būtu nepieciešams stiprināt un pilnveidot

391bilingvālās izglītības modeli.

39215. Pieaicinātā persona - Dr. h. c.,

393Assessor. jur., Dipl.-Pol. Egils Levits -

394tiesas sēdē norādīja, ka Minoritāšu konvencija aizsargājot tieši

395minoritātes, nevis jebkuru cilvēku, kas dzīvo Latvijā. Līdz ar to

396svarīgs esot jautājums par Pieteikuma iesniedzēju piederību pie

397nacionālajām minoritātēm.

398Apstrīdētās normas esot daļa no ilgstoši īstenotas izglītības

399ieguves valodas reformas, kas vērsta uz demokrātiskas saliedētas

400sabiedrības veidošanu. Valsts valoda esot daļa no Satversmes

401negrozāmā kodola, no kura atkāpties neesot tiesīgs arī

402likumdevējs. Valsts valoda esot priekšnosacījums tam, lai visi

403Latvijas tautai piederīgie varētu piedalīties kopējās nākotnes

404veidošanā jeb demokrātiskajā diskursā, un attiecīgi arī galvenais

405saliedētas sabiedrības veidošanas elements.

406Mazākumtautību izglītojamie jau no agrīna vecuma krievu valodu

407apgūstot ģimenē. Vēlāk krievu valoda daļēji tiekot apgūta arī

408skolā. Krieviskā informācijas telpa esot pilnīgi pašpietiekama.

409Tādējādi krieviskā identitāte tiekot nodota no vienas paaudzes

410nākamajai. Esot konstatējama nelīdzsvarotība ar latviešu valodas

411apgūšanas iespējām, kas ar šo reformu tiekot mazināta.

412Minoritāšu konvencijas 13. pants nedrīkstot novest pie

413izolācijas, jo valsts uzdevums esot veicināt demokrātisko

414saliedētību. Līdz šim valsts neesot pienācīgi pildījusi šo

415pienākumu.

416Satversmes 114. pantā ietvertā cieņa pret mazākumtautībām

417nenozīmējot mazākumtautību tiesības uz savu, segregētu izglītības

418iestāžu sistēmu. Satversmes tiesa spriedumā lietā

419Nr. 2018-22-01, iespējams, esot noteikusi augstāku standartu

420par to, kas noteikts Minoritāšu konvencijas 14. pantā.

421Valsts esot tiesīga arī šo standartu koriģēt. Tāpat valsts esot

422tiesīga slēgt līgumu ar jebkuru no pasaules valstīm saskaņā ar

423savu politisko izšķiršanos.

42416. Pieaicinātā persona -

425Latvijas Universitātes profesore, attīstības psiholoģijas

426speciāliste Dr. psych. Anika Miltuze -

427norāda, ka atbilstoši neirozinātņu pētījumiem pirmsskolas vecumā

428izglītojamiem smadzenes esot ļoti plastiskas. Veiksmīgai smadzeņu

429attīstībai esot nepieciešama daudzveidīga vide, kas nodrošina

430daudzveidīgu simulāciju. Savienojot pirmsskolas izglītības

431obligāto saturu ar interešu izglītību, tiekot bagātināta

432izglītojamā apkārtējā vide. Daudzveidīgā pieredze, ko

433izglītojamais var iegūt līdz ar interešu izglītību, esot būtiska

434ne tikai pirmsskolas vecumā, bet jebkurā vecumā.

435Interešu izglītības programma pirmsskolas vecumā esot

436savienojuma ar vispārējās izglītības programmu. Interešu

437izglītības apgūšana dažādos pirmsskolas vecuma posmos neradot

438negatīvu ietekmi uz izglītojamo. Tomēr interešu izglītībā vajagot

439būt nodrošinātai emocionāli labvēlīgai un drošai videi, lai

440izglītojamais justos labi. Tāpat esot svarīgi respektēt arī

441izglītojamā bioloģiski noteiktās individuālās īpatnības:

442aktīvākiem bērniem būtu piemērota tāda interešu izglītība, ka

443viņi var fiziski darboties, savukārt lēnīgākiem bērniem būtu

444nepieciešamas arī mierīgākas aktivitātes.

445Smadzeņu struktūras, kas ir atbildīgas par valodas apguvi,

446cilvēkam attīstoties vēl pirms pusotra gada vecuma sasniegšanas.

447Bērnam jau zīdaiņa vecumā esot svarīgi dzirdēt valodu. Arī pēc

448iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē bērna dzimtās valodas

449attīstība turpinoties mājās, komunikācijā ar ģimeni. Vēlākā

450vecumā pastāvot iespēja dzimto valodu mācīties akadēmiski

451kursos.

452Bilingvālie bērni, kas aug dažādās valodas vidēs un veido

453dažādus valodas kodus, esot ieguvēji. Pētījumi pierādot - jo

454agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas, jo

455mazākus resursus prasa katras konkrētās valodas apguve. Pētījumos

456secināts, ka arī bērniem ar attīstības traucējumiem, piemēram,

457uzmanības deficīta ar hiperaktivitātes traucējumiem gadījumā,

458vairāku valodu apguve palīdzot mazināt grūtības ar uzmanības

459koncentrēšanu. Bilingvālisms attīstot vadības funkcijas, kas esot

460saistītas ar uzmanības noturību.

461Ļoti svarīgi esot tas, lai izglītojamais justos droši. Šo

462drošības sajūtu esot iespējams radīt arī neverbālā veidā,

463piemēram, paņemot bērnu klēpī, samīļojot un mierinot. Ne vienmēr

464tam esot jānotiek, izmantojot valodu.

465Valodas attīstību veicinot darbošanās konkrētajā valodā.

466Pētījumi rādot, ka bērni valodas apgūst ātrāk tad, ja tās netiek

467savstarpēji jauktas. Esot svarīgi, lai konkrēts cilvēks bērnam

468asociētos ar konkrētu valodu. Tad bērniem esot vieglāk

469pārslēgties uz komunikāciju konkrētajā valodā. Interešu

470izglītības nodarbībās izglītojamam, nomainot vidi un pedagogu,

471esot vienkāršāk pārslēgties no vienas valodas uz otru.

472Normatīvas attīstības gadījumā pirmsskolas vecuma bērniem

473neesot no svara tas, kādā valodā viņiem tiek sniegts individuāls

474atbalsts. Tomēr, ja pirmsskolas izglītības iestādē izglītības

475process tiek īstenots valsts valodā, tad arī atbalsts

476izglītojamiem esot jāsniedz valsts valodā. Agrīnajā vecuma posmā

477no pusotra gada līdz trim gadiem bērna komunikācija ar pedagogu

478jebkurā gadījumā notiekot, izmantojot ne tik daudz valodu, bet

479vairāk gan žestus, zīmējumus un citas metodes. Akadēmiska valodas

480mācīšanās šajā vecumā neesot iespējama. Bērns apgūstot valodu,

481atrodoties šīs valodas vidē. Līdz ar to dzimto valodu

482izglītojamie var apgūt arī praktiskās interešu izglītības

483nodarbībās, kurās fonā iespējams dzirdēt sarunas dzimtajā

484valodā.

485Nākotnē risku varētu radīt tas, ka dzimtā valoda netiek

486akadēmiski izkopta.

48717. Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

488zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) - laika periodā no

4892024. gada 1. marta līdz 7. martam esot

490noskaidrojusi pedagogu viedokli par apstrīdētajām normām. Anketu

491aizpildījuši 346 pašvaldību dibināto izglītības iestāžu

492pedagogi.

493Respondenti norādījuši, ka mācību materiāli ir pieejami gan

494drukātā, gan elektroniskā formā. Tomēr tie esot izkaisīti pa

495dažādām vietnēm, neesot sistematizēti atbilstoši mācību

496programmai un tāpēc diezgan ilgu laiku nākoties tērēt šo

497materiālu meklēšanai. Šie materiāli neesot piemēroti konkrētai

498mācību stundai. Tāpat neesot pieejams dažādiem mācību

499priekšmetiem būtisko jēdzienu skaidrojums. Atsevišķiem tematiem

500mācību materiāli vispār neesot pieejami, tāpēc pedagogi tos

501veidojot paši vai iegādājoties no kolēģiem. Taču tiekot slavētas

502Aģentūras izstrādātās spēles, īpaši pirmsskolas izglītības

503posmam. Citi mācību materiāli tiekot iegūti tālākizglītības

504kursos, pieredzes apmaiņas semināros un vebināros.

505Metodiskā palīdzība un metodisko materiālu nodrošinājums esot

506ļoti vājš. Atsevišķiem tematiem Aģentūra esot izstrādājusi

507metodiskos materiālus, bet Valsts izglītības satura centra

508mājaslapā esot pieejams tikai viens mācību un metodiskais

509līdzeklis pārejai uz mācībām valsts valodā 1.-3. klasei

510matemātikā un dabaszinībās. Logopēdi sūdzoties par to, ka trūkst

511metodisko materiālu darbam ar mazākumtautību bērniem, kuriem ir

512skaņu izrunas traucējumi, bet korekciju nepieciešams veikt

513latviešu valodā.

514Pedagogi norādot, ka mācību stundu laikā neesot iespējams

515sniegt pienācīgu individuālo atbalstu, jo izglītojamiem valsts

516valodas zināšanu līmenis esot ļoti atšķirīgs. Neesot iespējams

517mācību procesu īstenot pilnvērtīgi, runājot ar gados jaunākiem

518bērniem tikai valsts valodā. Esot arī tādi bērni, kuri vispār

519nesaprot latviešu valodu, un līdz ar to esot apgrūtināta pedagoga

520pienākumu pildīšana. Pedagogu trūkums apgrūtinot iespēju

521pirmsskolas pakāpē izglītojamiem nodrošināt pienācīgu

522atbalstu.

523No valsts budžeta papildus tiekot piešķirts finansējums to

524pedagogu darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas tajā

525mācību gadā, kurā notiek pāreja uz izglītības satura pasniegšanu

526valsts valodā izglītojamiem, kas iepriekšējā mācību gadā apguvuši

527mazākumtautību izglītības programmu. Vienlaikus no valsts budžeta

528tiekot aprēķināts papildu finansējums mācību līdzekļu

529iegādei.

530LIZDA tiesas sēdē norādīja, ka pāreja uz izglītību valsts

531valodā esot nepieciešama. Tomēr, pieņemot apstrīdētās normas,

532neesot vērtēta realitāte, proti, tas, ka bērni ikdienā savā

533ģimenē un sev tuvāko cilvēku lokā runā krievu valodā. Tāpēc tieši

534pedagogs esot tas, kuram nākas strauji panākt šo pāreju uz

535izglītību valsts valodā. Ilgāks pārejas periods būtu ļāvis

536pedagogiem sagatavoties labāk.

537Pedagogiem esot bijuši pieejami kursi par to, kā strādāt ar

538bērniem, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda. Tomēr joprojām

539neesot pieejami pietiekami kvalitatīvi metodiskie līdzekļi ar

540skaidrojumiem par to, kā attiecīgais mācību līdzeklis

541izmantojams, lai palīdzētu bērnam labāk apgūt latviešu

542valodu.

543Iepriekš pedagogiem pašiem esot bijušas lielas problēmas ar

544valsts valodas prasmi. Praksē bijušas arī tādas situācijas, ka

545bērna vecāki mērķtiecīgi atsakās sadarboties ar pedagogiem. Šāda

546vecāku attieksme neveicinot izglītojamo iespējas apgūt valsts

547valodu. Daļa pedagogu norādot, ka tad, ja sadarbība ar vecākiem

548ir laba un pieejams arī atbalsta personāls, valsts valodas apguve

549nesagādā izglītojamiem īpašas grūtības.

550Fakultatīvās nodarbības esot formālās izglītības sastāvdaļa.

551Tās esot iespējams organizēt vai nu pirms mācību nodarbību

552sākuma, vai pēc mācību stundām.

553Privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas saistībā ar to

554ekskluzivitāti esot krietni vien lielākas nekā valsts un

555pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, un attiecīgi

556valsts finansējuma proporcija esot krietni vien mazāka.

55718. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

558savienība - sniegusi informāciju, ka lēmumi par interešu

559izglītības īstenošanu pašvaldībās tiek pieņemti atbilstoši

560Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumu

561Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas

562kārtība" 10. punktam. Arī minimālais programmas

563īstenošanai nepieciešamais izglītojamo skaits esot jānosaka

564pašvaldībai, ņemot vērā pieprasījumu. Savukārt programmu saturs

565esot jāveido pasniedzējiem, ievērojot mazākumtautību valodas un

566kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

567īstenošanas vadlīnijas.

568Latvijas Pašvaldību savienības aptaujā par interešu izglītības

569organizēšanu esot iesaistījušās 36 pašvaldības, no kurām 19

570norādījušas, ka nodrošina mazākumtautību valodas un

571kultūrvēstures interešu izglītības programmu realizēšanu

572vispārējās izglītības iestādēs. Šajās pašvaldībās pirmsskolas

573izglītības pakāpē izglītību iegūstot 3712 krievu mazākumtautības

574izglītojamie, 15 ukraiņu mazākumtautības izglītojamie un 70 citi

575mazākumtautību izglītojamie, bet pamatizglītības pakāpē - 7438

576krievu mazākumtautības izglītojamie, 284 poļu mazākumtautības

577izglītojamie, 81 ukraiņu mazākumtautības izglītojamais, kā arī

578547 citi mazākumtautību izglītojamie.

579Trīs pašvaldības (Bauskas novads, Gulbenes novads, Ropažu

580novads) esot norādījušas, ka saņēmušas no privātajām izglītības

581iestādēm pieprasījumu par mazākumtautību valodas un

582kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanu. Dažas

583pašvaldības norādījušas, ka novadā mazākumtautību valodas un

584kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanas

585jautājumi neesot aktuāli vai ka attiecīgajā pašvaldībā neesot

586šāda pieprasījuma.

587Latvijas Pašvaldību savienība tiesas sēdē norādīja, ka Rīgas

588valstspilsētas pašvaldībā esot izveidots metodiskais centrs, kas

589sniedzot atbalstu ne tikai pamatskolas, bet arī pirmsskolas

590izglītības posmā. Pašvaldībās tiekot organizēts atbalsts

591pirmsskolas izglītības iestādēm un pedagogiem.

592Pašvaldības nenosakot kārtību, kādā izglītības iestādēm

593jāorganizē mazākumtautību interešu izglītības programma. Šī

594kārtība esot atkarīga no mācību programmas, stundu saraksta,

595vienošanās ar pedagogiem un vecākiem. Pašvaldībām neesot

596pienākuma sekot līdzi privāto izglītības iestāžu programmu

597īstenošanai. Interesi par mazākumtautību interešu izglītības

598programmas īstenošanu vajagot izrādīt pašām privātajām izglītības

599iestādēm.

600Dažas izglītības iestādes iepriekš noteiktās izglītības

601ieguves valodas reformas ietvaros esot izvēlējušās valsts valodā

602nodrošināt vēl lielāku daļu mācību satura par noteikto.

60319. Pieaicinātā persona - Habad Ebreju privātā

604vidusskola - norāda, ka valsts valodas kvalitatīvu apguvi

605mazākumtautību izglītības programmā visos izglītības posmos

606apliecinot izglītojamo ieņemtās godalgotās vietas olimpiādēs,

607tostarp latviešu valodas olimpiādēs. Izglītības iestādi

608apmeklējot bērni ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV un

609Izraēlas.

610Ebreju cikla priekšmeti (izņemot ivritu) skolā tiekot

611pasniegti fakultatīvu un interešu izglītības programmu ietvaros.

612Tomēr dibinātāji izstrādājot autorprogrammu šā cikla priekšmetu

613pasniegšanai ivritā, lai vēlāk kaut daļu no tiem varētu iekļaut

614pamatprogrammā kā atsevišķu priekšmetu vai ietvert priekšmetā

615"Sociālās zinības".

616Habad Ebreju privātās vidusskolas mērķis esot piedāvāt

617vispārējo izglītību un veicināt cieņu pret vēsturiskās Latvijas

618mazākumtautības - ebreju - dzīvesveidu, tradīcijām, kultūru un

619reliģiju. Šā mērķa īstenošana neesot iedomājama bez ivrita

620izmantošanas mācību procesā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas

621valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumu par sadarbību

622izglītības, kultūras un zinātnes jomā, skolā pastāvīgi strādājot

623skolotāji un studenti no Izraēlas.

624Tiesības privātajām skolām pašām izvēlēties mācību valodu,

625tostarp mazākumtautības valodu, esot īstenojamas atbilstoši

626Satversmes 91. pantam, nešķirojot privātās mazākumtautību

627izglītības iestādes pēc piederības pie Eiropas Savienības valodām

628vai pēc citiem kritērijiem. Šīs tiesības neesot pretrunā ar

629prasību, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamiem pilnībā

630jāapgūst valsts valoda, kuras prasme tiek pārbaudīta eksāmenos,

631kas tiek kārtoti pēc tādiem pašiem noteikumiem kā valsts un

632pašvaldību izglītības iestādēs. Aizliegums privātajām izglītības

633iestādēm mācību procesu nodrošināt mazākumtautības valodā

634attiecoties ne vien uz krievu valodu, bet uz visām valodām, kuras

635nav Eiropas Savienības dalībvalstu valodas un - daļēji - uz tām,

636kurām nav noslēgti starptautiskie līgumi.

637Balstoties uz Venēcijas komisijas un Konsultatīvās komitejas

638secinājumiem, varot piekrist tam, ka apstrīdētās normas neatbilst

639Satversmes 114. pantam, ciktāl tās attiecas uz privātajām

640vispārējās izglītības iestādēm, kuru dibinātāji ir pie

641mazākumtautībām piederošas personas.

64220. Pieaicinātā persona - biedrība "Privātskola

643LATREIA" - uzsver, ka tās absolventi veiksmīgi turpinot

644mācības Latvijas augstskolās. Tātad bilingvālās izglītības

645sistēma esot spējusi sniegt izglītojamiem nepieciešamās valsts

646valodas zināšanas.

647Plānojot pāreju uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādē

648esot izraudzīti pedagogi un sākumskolas pedagogu palīgi, meklēta

649atbilstoša mācību metodika un pilnvērtīgam izglītības procesam

650nepieciešamie mācību materiāli. Tomēr nepietiekot pedagogu, kuri

651varētu mācību procesu latviešu valodā īstenot pilnvērtīgi. Mācību

652materiāli 1., 4. un 7. klasei esot pasūtīti laikus, taču

653latviešu valodas mācību grāmatas 7. klasēm neesot bijušas

654pieejamas līdz pat novembrim. Līdz ar to pedagogiem nācies pašiem

655saviem spēkiem veidot darba materiālus.

6562023./2024. mācību gadā skolas gaitas pirmajā klasē

657uzsākuši 39 izglītojamie, no tiem 25 bijuši mazākumtautību

658pirmsskolas beidzēji bez valsts valodas pamatzināšanām. Līdz ar

659to pirmajā semestrī radušās problēmas saistībā ar mācību vielas

660apguvi, papildu stresu un milzīgo slodzi.

661Pieaugot to bērnu skaits, kuriem ir mācīšanās traucējumi,

662garīgās attīstības traucējumi un citi veselības traucējumi.

663Daudziem no šiem bērniem esot ļoti grūti apgūt jaunu valodu vai

664apstrādāt citā, nevis dzimtajā valodā sniegto informāciju. Tādi

665mācīšanās traucējumi kā disleksija vai disgrāfija varot rasties

666arī paaugstināta stresa dēļ, piemēram, tad, ja bērnam, skolas

667gaitas uzsākot, tiek izvirzītas pārlieku augstas prasības vai

668uzlikta nepiemērota mācīšanās slodze.

669Arī 4. un 7. klašu izglītojamie mācību materiālu

670trūkuma un pārslodzes dēļ nespējot pilnvērtīgi apgūt mācību

671vielu. Veidojot valsts valodas vidi, tiekot zaudētas izglītojamo

672iespējas pienācīgi apgūt dzimto valodu. Nepietiekama valsts

673līdzfinansējuma dēļ fakultatīvās nodarbības tiekot nodrošinātas

674par vecāku līdzekļiem.

675Privātā izglītības iestāde "LATREIA" tiesas sēdē

676norādīja, ka valsts piedāvāto materiālu esot daudz, bet ne visi

677no tiem esot piemēroti kvalitatīvam darbam dažādās klašu grupās.

678Izglītības iestāde izveidojusi pati savu mācību metodoloģiju, jo

679valsts piedāvātā metodoloģija neatbilstot tās redzējumam.

680Privātajā izglītības iestādē bērni varot saņemt individuālu

681pieeju un uzturēties drošā, mājīgā vidē. Lai veicinātu valsts

682valodas apguvi, tiekot organizētas pēcstundu nodarbības. Katrā

683klasē esot pedagoga palīgs, kas atbalstot bērnus, kuriem šai ziņā

684ir grūtības.

685Ņemot vērā izglītības nozares attīstību, izglītības iestāde

686neesot paļāvusies uz to, ka iepriekšējā izglītības ieguves

687valodas reforma būtu uzskatāma par pēdējo.

688Izglītības iestāde 1. klasei esot izveidojusi četras

689mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmas

690nodarbības, bet 4. un 7. klasei - trīs interešu izglītības

691programmas nodarbības nedēļā. Šāds stundu sadalījums esot

692saistīts ar izglītojamo noslodzi. Interešu izglītības programmu

693finansējot pati izglītības iestāde, jo no pašvaldības neesot

694saņēmusi informāciju par iespēju saņemt finansējumu. Tā kā visu

695izglītojamo vecāki pauduši piekrišanu valsts valodas apguvei,

696izglītības iestāde šīs nodarbības iekļāvusi mācību stundu

697sarakstā. Izglītības iestāde ārpus nodarbībām veicinot tradīciju

698un kultūras apguvi, piemēram, atzīmējot mazākumtautībai

699raksturīgos svētkus.

700Privātā izglītības iestāde uzņemot arī tādus mazākumtautību

701izglītojamos, kas nesen ieradušies Latvijā. Tādā gadījumā esot

702tikai loģiski tas, ka eksāmens tiek nokārtots minimālajā līmenī.

703Turklāt 9. klašu izglītojamie līdz 2022. gadam esot

704mācījušies mazākumtautību izglītības programmā, nezinot, ka būs

705vienots eksāmens.

706Izglītības ieguves valodas reforma neesot negatīvi ietekmējusi

707izglītojamo skaitu konkrētajā privātajā izglītības iestādē. Tas

708esot pat pieaudzis, un pieprasījums esot lielāks nekā izglītības

709iestādes iespējas to apmierināt. Izglītības iestāde neesot

710izjutusi, ka tās pastāvēšana tiktu apdraudēta.

711No bērnu viedokļa būtu bijis ieteicams saglabāt bilingvālās

712izglītības procesu, jo tas pusaudžos neizraisot pretestību.

713Pāreju uz izglītību tikai valsts valodā būtu nepieciešams

714organizēt pakāpeniskāk.

71521. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

716iestāde Jūrmalas privātais bērnudārzs "GALAKTIKA" -

717uzsver, ka privātajās pirmsskolas iestādēs vecāku izvēlei

718attiecībā uz valodas lietojumu vajadzētu būt lielākai nekā

719pašvaldību iestādēs, jo valsts līdzfinansējums sastādot tikai

7201/64 no nepieciešamā finansējuma.

721Visbiežāk vecāku izvēle par labu tam, lai par bērna

722pamatvalodu tiktu noteikta kāda no mazākumtautību valodām, esot

723saistīta ar bērna īpašu jūtīgumu un vajadzību pēc mazāka

724kolektīva vai arī situācijām, kad ģimene Latviju izvēlējusies kā

725pagaidu mītnes zemi.

726Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

727nodarbības tiekot organizētas trijās rotaļnodarbībās nedēļā. Tās

728notiekot mācību dienas izskaņā, un tādējādi izglītojamo dalība

729tajās esot apgrūtināta.

730Izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē norādīja,

731ka dažās situācijās bērna nomierināšanai esot nepieciešams

732izmantot viņa dzimto, tas ir, mazākumtautības valodu, lai gan

733normatīvais regulējums to nepieļaujot. Ja pedagogs šo

734mazākumtautības valodu neprot, tad viņš attiecīgajās situācijās

735nespēšot efektīvi komunicēt ar bērnu. Neesot izstrādāta

736metodoloģija šādu situāciju risināšanai.

737Ikdienas mācību procesā esot iespējams integrēt ar

738mazākumtautību identitātes nostiprināšanu saistītus

739jautājumus.

740Izglītības iestāde esot spējusi sagatavoties pārejai uz

741izglītību tikai valsts valodā. Valsts valodas apguvei esot

742piesaistīti pedagogu palīgi, kā arī ārpakalpojuma sniedzējs

743logopēds. Logopēda pakalpojumi tiekot sniegti gan latviešu, gan

744krievu valodā. Izglītojamo skaits izglītības iestādē izglītības

745ieguves valodas reformas dēļ neesot samazinājies. Izglītības

746iestāde reizi gadā veicot pašvērtējuma anketēšanu.

74722. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

748izglītības iestāde "MAXVEL" - norāda, ka ar trim

749akadēmiskajām mācību stundām nedēļā esot par maz pilnvērtīgai

750dzimtās valodas, literatūras, mākslas, mūzikas, kā arī tradīciju

751apguvei. Prasība privātajās izglītības iestādēs nodrošināt tādu

752pašu mācību programmu kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

753varot novest pie privāto izglītības iestāžu slēgšanas

754pieprasījuma trūkuma dēļ.

7552023. gada sākumā organizētajā aptaujā audzēkņu vecāki

756izteikuši vēlmi, lai mācību process tiktu organizēts gan

757latviešu, gan krievu valodā vienādā apjomā.

758Lai bērni sekmīgāk apgūtu latviešu valodu, esot nepieciešams

759izmantot viņu dzimto valodu. Vecums no trim līdz septiņiem gadiem

760esot vissvarīgākais laika posms bērna runas spēju attīstībai. Ja

761šā vecuma īpatnības netiek ievērotas, tad strauja pāreja uz

762valsts valodu varot negatīvi ietekmēt bērna socializācijas

763procesu un komunikācijas spējas.

764Praksē esot grūti nodrošināt mācību procesu tikai latviešu

765valodā, jo bērniem agrīnā vecumā esot grūti no runāšanas dzimtajā

766valodā pārslēgties uz pilnīgi citu valodu. Individualizētai un

767personalizētai valsts valodas apguvei trūkstot skolotāju.

768Izglītības iestādē esot gan ar labām lingvistiskajām spējām

769apveltīti audzēkņi, gan arī tādi audzēkņi, kuriem mācību process,

770kas notiek viņiem nesaprotamā valodā, sagādā lielu stresu.

771Bērniem līdz septiņu gadu vecumam esot logopēdiska rakstura

772problēmas. Privātajā izglītības iestādē mācības uzsākot arī

773pavisam mazi bērni, kuri nav sasnieguši pat divu gadu vecumu un

774nerunā nevienā valodā. Tādēļ bērna interesēm visatbilstošākais

775būtu bilingvālās izglītības modelis.

77623. Pieaicinātā persona - Rīgas Ukraiņu

777vidusskola - uzsver, ka mazākumtautības valoda esot ģimenes

778valoda, savukārt izglītības iestādēs pie mazākumtautībām

779piederošām personām esot dotas iespējas saglabāt un attīstīt savu

780valodu un kultūras savdabību, piedaloties fakultatīvajās un

781interešu izglītības nodarbībās, kā arī skolas un ārpusskolas

782pasākumos.

783Ukrainas kultūras, etnogrāfisko elementu, vēstures,

784ģeogrāfijas un mūzikas apguve tiekot integrēta mājturības un

785tehnoloģijas, vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas stundās, kā arī

786papildu ārpusstundu nodarbībās šajos mācību priekšmetos.

787Rīgas Ukraiņu vidusskola tiesas sēdē norādīja, ka privātajām

788izglītības iestādēm esot daudz lielākas iespējas izvēlēties, kādā

789veidā sekmēt to, lai izglītojamie apgūst valsts valodu.

790Izglītības iestāde pati pēc savas iniciatīvas pamatizglītības

791pakāpē ieviesusi izglītības satura apguvi tikai valsts valodā jau

792pirms apstrīdēto normu pieņemšanas.

793Izglītības iestāde veidojot plašas interešu izglītības

794iespējas un vasaras nometnes. Fakultatīvās nodarbības varot tikt

795organizētas arī no rīta, pirms mācību stundām.

796Lai izglītojamie pēc iespējas labāk apgūtu valsts valodu, esot

797svarīgi to sākt mācīties jau pirmsskolas vecumā. Bērnu

798nomierināšanai ne vienmēr esot nepieciešams izmantot valodu.

799Izglītojamo valsts valodas apgūšanas procesā liela nozīme esot

800arī viņu vecāku motivācijai.

801Arī bilingvālā vidē esot iespējams nodrošināt izglītojamiem

802pietiekami labas valsts valodas zināšanas.

80324. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

804izglītības iestāde "Maza Rasiņa" - tiesas sēdē

805norādīja, ka uz pašu finansējuma pamata organizējot interešu

806izglītības programmu "Mazākumtautību valodas un kultūras

807apgūšana tēlotājdarbībā". Vismazākajiem bērniem tā tiekot

808īstenota keramikas nodarbību formā, vecākiem bērniem - kā teātra

809nodarbības. Tiekot dziedātas arī tautasdziesmas. Mazākumtautību

810interešu izglītības programma esot veidota, ņemot vērā visjaunāko

811bērnu kognitīvās spējas un mazās motorikas treniņa nozīmi

812smadzeņu attīstībā. Nodarbības esot fokusētas galvenokārt uz

813mazākumtautību kultūras apguvi.

814Nodarbības ilgstot trīs stundas. Līdz šim pirmsskolas

815izglītības iestāde uzskatījusi, ka tas ir vienīgais iespējamais

816variants, kā pieļaujama interešu izglītības programmas īstenošana

817tad, ja viss obligātais saturs ir apgūstams valsts valodā.

818Izpratne par mazākumtautību interešu izglītības programmai

819atvēlamo laiku esot veidojusies pedagogu konferenču laikā, kā arī

820ņemot vērā citu pirmsskolas izglītības iestādes darbības aspektu

821kazuistisko regulējumu. Pirmsskolas izglītības iestādei esot

822bijis izaicinājums izveidot programmu visai bērnu grupai.

823Diena sākoties ar obligātā satura apguvi, un tikai pēc tam

824sekojot interešu izglītības nodarbības. Trīs stundas neesot

825pietiekamas dzimtās valodas un kultūras apgūšanai. Interešu

826izglītības nodarbības arī neesot piemērotas bērnu apmācībai, jo

827tajās neesot iespējams individuāls darbs ar bērnu. Vecuma posmā

828no pusotra gada līdz trim gadiem bērni fonā dzirdot dzimto

829valodu, tomēr neapgūstot runu, spēju izteikt savas domas,

830vajadzības, emocijas dzimtajā valodā. Tas nozīmējot, ka vecākiem

831šajā ziņā ir jāturpina darbs ar bērnu, bet tas darba dienās

832neesot iespējams. Tieši šā iemesla dēļ vecāki sākotnēji esot

833deleģējuši bērna izglītības un audzināšanas, tostarp dzimtās

834valodas prasmju nodrošināšanas, pienākumu pirmsskolas izglītības

835iestādei.

836Bērniem labvēlīgāks būtu tāds risinājums, ka viss izglītības

837process vecumposmā no pusotra gada līdz trim gadiem tiktu

838nodrošināts bērna dzimtajā valodā. Tas esot būtiski bērna

839uzticēšanās panākšanai, jo radītu sajūtu, ka pirmsskolas

840izglītības iestāde aizvieto vecākus. Vecumposmā pēc trim gadiem

841būtu pieļaujams plašāks valsts valodas lietojums, bet dienas

842otrajā pusē varētu notikt interešu izglītības nodarbības krievu

843valodā četru stundu garumā.

844Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas esot tā, ka bērni bieži vien

845nesaprot, ko pedagogs saka, it sevišķi tad, kad apgūstamais

846saturs ir sarežģītāks. Pedagogiem neesot pietiekami daudz laika

847garāku skaidrojumu sniegšanai valsts valodā. Rezultātā bērni

848konkrēto mācību vielu neapgūstot. Tāpat bērniem, kuri nesaprot

849pedagoga teikto, zūdot kontakts ar pedagogu un līdz ar to arī

850uzmanība. Sekas esot tādas, ka bērns kļūst nedisciplinēts, zaudē

851motivāciju mācīties un tiek marginalizēts. Pamatprasmju trūkuma

852dēļ esot arī grūtāk apgūt valsts valodu.

853Ja pedagogam neizdodas raudošu bērnu nomierināt ar citām

854pedagoģiskajām metodēm, tad tiekot izmantota arī bērna dzimtā

855valoda kā visefektīvākais līdzeklis. Tad pedagogs varot arī ātrāk

856atgriezties pie darba ar visu izglītojamo grupu.

857Par mazākumtautības valodas un kultūras mācīšanai nepieciešamo

858metodisko materiālu sagatavošanu esot jārūpējas pašai pirmsskolas

859izglītības iestādei. Valsts izveidotie metodiskie materiāli

860neesot zinātniski pamatoti. Trūkstot metodisko materiālu bērniem

861ar mācīšanās traucējumiem.

862Valsts līdzfinansējot pirmsskolas izglītību. Par dzimtās

863valodas apguves nodarbībām izglītojamo vecāki veicot piemaksu.

864Pirmsskolas izglītības pakāpē izglītojamiem ar dažādiem

865attīstības traucējumiem esot piesaistīts speciālists. Šiem

866izglītojamiem esot nodrošināta iespēja apmeklēt arī interešu

867izglītības nodarbības. Izglītības iestādē esot aptuveni 30

868procenti bērnu ar speciālajām vajadzībām.

86925. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

870izglītības iestāde "BONA FAVOLA" - 2023. gada

871septembrī esot saņēmusi audzēkņu vecāku kolektīvo iesniegumu ar

872lūgumu organizēt bērniem dzimtās valodas nodarbības. Šādas

873nodarbības notiekot reizi nedēļā dienas otrajā pusē. Bērniem no

874trim līdz pieciem gadiem nodarbība ilgstot 60 minūtes, bet par

875pieciem gadiem vecākiem bērniem - 80 minūtes. Vecākiem neesot

876jāmaksā par šīm nodarbībām.

877Mācību gada laikā iestādes pedagoģiskais personāls esot

878konstatējis, ka bērniem ir grūti pāriet uz izglītību valsts

879valodā. Iestādē esot arī bērni ar valodas un mācīšanās

880traucējumiem. Pāreja uz izglītību valsts valodā prasot vairāk

881tieši šādiem bērniem paredzētu individuālu risinājumu un

882nodarbību.

883Secinājumu

884daļa

88526. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

886vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

887tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

888efektīvākā pieeja atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

889Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

890Nr. 2019-17-05 13. punktu).

891Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa

892noteic, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un

893profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

894pakāpē iegūst valsts valodā. Ar 2022. gada Grozījumu

8951. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

896daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju privātajās izglītības

897iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā valodā

898mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas un

899pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu ir izslēgts Izglītības

900likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

901mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

902īpašo veidu, ar 6. pantu ir izslēgts Izglītības likuma

, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

1īstenošanu, savukārt ar 2022. gada Grozījumu 12. pantu

2Izglītības likuma pārejas noteikumos ieviestais 102. punkta

31. apakšpunkts paredz šo grozījumu 6. panta spēkā

4stāšanās noteikumus. Līdz ar to apstrīdētās normas to kopsakarā

5veido tiesisko regulējumu, kas no 2023. gada

61. septembra izslēdz iespēju privātajās izglītības iestādēs

7pirmsskolas izglītības pakāpē un noteiktās pamatskolas izglītības

8pakāpes klasēs, proti, 1., 4. un 7. klasē, vispārējo

9izglītību iegūt mazākumtautību izglītības programmu ietvaros.

10Tādējādi izskatāmajā lietā ir vērtējama apstrīdēto normu kā

11vienota tiesiskā regulējuma atbilstība augstāka juridiska spēka

12normām.

13Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis izteica Satversmes tiesai lūgumu

14izbeigt tiesvedību attiecībā uz Izglītības likuma 9. panta

151.1 daļu, jo prasījums par šīs normas satversmību

16esot uzskatāms par izspriestu (sk. lietas materiālu

173. sēj. 75., 76. un 129. lp.). Tomēr Satversmes

18tiesa lietā Nr. 2018-22-01 minēto normu vērtēja kopsakarā ar

19Izglītības likuma normām, kuras regulēja mācību valodu lietojuma

20proporciju formālās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

21mazākumtautību izglītības programmās. Tādējādi Izglītības likuma

229. panta 1.1 daļas satversmība kopsakarā ar

23tām tiesību normām, kuras apstrīdētas izskatāmajā lietā, nav

24pārbaudīta. Tātad šis Saeimas lūgums ir noraidāms.

2527. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis izteica Satversmes

26tiesai lūgumu vērtēt, vai Pieteikuma iesniedzēji ir piederīgi

27kādai no Latvijā vēsturiski dzīvojošām mazākumtautībām un vai

28tādējādi uz viņiem ir attiecināms Satversmes 114. pants un

29Minoritāšu konvencija (sk. lietas materiālu

303. sēj. 129. lp.). Pēc Saeimas ieskata, no

31lietas materiāliem, tostarp Fizisko personu reģistra datiem,

32neizrietot Pieteikuma iesniedzēju piederība krievu

33mazākumtautībai. Pieteikuma iesniedzēja Dana Džibuti saskaņā ar

34civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem esot piederīga gruzīnu

35tautībai. Savukārt Dominika Džibuti tautība civilstāvokļa aktu

36reģistrā neesot norādīta, tātad bērna vecāki uz vienošanās pamata

37esot nolēmuši nesaistīt bērnu ar piederību noteiktai tautībai.

38Tādēļ esot pamats šaubām par to, vai apstrīdētās normas vispār

39aizskar Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kas izriet no

40Satversmes 114. panta un Minoritāšu konvencijas. Turpretī

41Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sevi identificējot ar krievu

42mazākumtautību un ka viņiem ar šo mazākumtautību esot ģimeniskas

43saites (sk. lietas materiālu

445. sēj. 140. lp.).

45Mazākumtautības statuss izprotams atbilstoši Satversmes

46114. pantam un Minoritāšu konvencijai (sal.

47sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

48sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu).

49Atbilstoši likuma "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo

50minoritāšu aizsardzību" 2. pantam termins

51"nacionālās minoritātes", kas nav definēts Minoritāšu

52konvencijā, šīs konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus,

53kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem,

54paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par

55piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un

56attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu (sal.

57sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

58sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 22. punktu).

59Noskaidrojot, vai persona ir uzskatāma par piederīgu

60mazākumtautībai, būtiska ir pašas personas subjektīvā izvēle un

61vēlme saglabāt un attīstīt savas mazākumtautības kultūru,

62reliģiju vai valodu (sk.: Advisory committee on the Framework

63Convention for the Protection of National Minorities, "The

64Framework Convention: a key tool to managing diversity through

65minority rights", 27 May 2016, ACFC/56DOC(2016)001, paras

669-11). Tomēr šāda pašidentifikācija nevar būt balstīta

67patvaļīgos apsvērumos. Personas subjektīvajai izvēlei jābūt

68nesaraujami saistītai ar personas identitāti raksturojošiem

69objektīviem kritērijiem (sk.: Council of Europe,

70"Explanatory Report to the Framework Convention for the

71Protection of National Minorities", 1 February 1995,

72para. 35). Tas vien, ka persona identificējas ar

73kādu mazākumtautību, nenozīmē, ka tā būtu atzīstama par piederīgu

74šai mazākumtautībai, ja vien to neapliecina objektīvi

75kritēriji.

76Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis -

77tēvs - norādīja uz savas ģimenes saikni ar krievu tautību, proti,

78uz to, ka viņa tēvs un attiecīgi Pieteikuma iesniedzēju vectēvs

79esot bijis piederīgs šai mazākumtautībai (sk. lietas

80materiālu 5. sēj. 140. lp.). Pieteikuma

81iesniedzēja Dominika Džibuti dzimšanas apliecībā kā viņa mātes

82tautība norādīta krievu tautība (sk. lietas materiālu

831. sēj. 49. lp.). Tāpat tiesas sēdē Pieteikuma

84iesniedzēju tēvs uzsvēra, ka ģimenē runājot krievu valodā

85(sk. lietas materiālu

865. sēj. 140. lp.). Pieteikuma iesniedzēju

87vēlmi uzturēt dzimtas saites un piederēt pie krievu

88mazākumtautības apliecina arī tas, ka Pieteikuma iesniedzēji jau

89ilgstoši izglītību iegūst privātajās mazākumtautību izglītības

90iestādēs, kurās tika nodrošināta krievu valodas apguve, kā arī

91krievu etniskās un kultūras savdabības nostiprināšana. Līdz ar to

92Pieteikuma iesniedzēju saikni ar krievu mazākumtautību apliecina

93vairāku apstākļu kopums.

94Satversmes tiesas rīcībā nav citu apsvērumu, kas liktu

95apšaubīt Pieteikuma iesniedzēju pašidentifikācijas pamatojumu.

96Turklāt Satversmes tiesā jau ir izskatīta lieta, kurā pieteikuma

97iesniedzēja Dana Džibuti aizsargāja savas tiesības, kas

98ietvertas Satversmes 114. pantā (sk. Satversmes

99tiesas 2019. gada 13. novembra spriedumu lietā

100Nr. 2018-22-01). Tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību

101tiesā ir izskatīta lieta par Danas Džibuti tiesībām iegūt

102izglītību tādā izglītības iestādē, kurā tiek īstenota

103mazākumtautību izglītības programma (sk. Eiropas

104Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 16. novembra spriedumu

105lietā "Džibuti and Others v. Latvia", pieteikums

106Nr. 225/20 u. c.).

107Līdz ar to konkrētajos apstākļos Pieteikuma iesniedzēji ir

108atzīstami par personām, kurām ir Satversmes 114. pantā

109ietvertās pamattiesības.

11028. Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas

111faktiskos apstākļus un pieteikumā norādītos argumentus par

112apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka

113izskatāmās lietas pamatjautājums ir par personu, kuras pieder pie

114mazākumtautībām, tiesībām privātajās mazākumtautību izglītības

115iestādēs pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē iegūt vispārējo

116izglītību un apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī

117etnisko un kultūras savdabību.

118Līdz ar to visupirms nepieciešams vērtēt apstrīdēto normu

119atbilstību Satversmes 114. pantam un 112. panta

120pirmajam teikumam to kopsakarā, bet pēc tam - atbilstību

121Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

122aizsardzības principam.

12329. Satversmes 114. pants nosaka: "Personām,

124kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un

125attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību."

126Satversmes 114. pants aptver ne tikai personas tiesības

127saglabāt savu valodu un kultūru, bet arī kolektīvas tiesības ar

128vienotu mērķi nodrošināt mazākumtautības identitātes saglabāšanos

129un attīstību, jo pie mazākumtautības piederoša persona savu

130identitāti var saglabāt kopīgi ar citām pie attiecīgās

131mazākumtautības piederošām personām (sal. sk. Satversmes

132tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

133Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar

134Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt pie

135mazākumtautībām piederošo personu tiesības apgūt, saglabāt un

136attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību

137(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

13813. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

13915.2. punktu).

140Satversmes 114. pantā ietverto tiesību saturs atklājams

141kopsakarā ar citām Satversmes normām un Latvijai saistošiem

142starptautisko tiesību dokumentiem mazākumtautību tiesību

143aizsardzības jomā, it sevišķi Minoritāšu konvenciju.

144Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmā daļa paredz pie

145mazākumtautībām piederošo personu tiesības izveidot un vadīt

146privātas izglītības un apmācības iestādes.

147Valsts pienākums nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo

148personu tiesības izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt

149savu valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību ir paredzēts

150arī citos Latvijai saistošos starptautisko tiesību aktos. Bērnu

151tiesību konvencijas 30. pantā ir noteiktas pie nacionālajām

152minoritātēm piederošu bērnu tiesības praktizēt un lietot dzimto

153valodu. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un

154kultūras tiesībām 13. panta trešā un ceturtā daļa paredz

155personu tiesības brīvi dibināt privātas izglītības iestādes, kā

156arī vecāku tiesības izvēlēties to, ka viņu bērni tiks izglītoti

157privātās izglītības iestādēs, ciktāl šīs privātās izglītības

158iestādes atbilst valsts noteikto prasību minimumam. Saskaņā ar

159Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā 5. panta pirmo

160daļu valstij ir jāatzīst pie mazākumtautībām piederošo personu

161tiesības īstenot to pašu organizētus izglītības pasākumus, kas

162aptver privātu izglītības iestāžu uzturēšanu un - atkarībā no

163katras valsts izglītības politikas - arī mazākumtautības valodas

164izmantošanu mācību procesā, ievērojot valsts noteiktos

165standartus.

166Tiesības uz izglītību ietvertas Satversmes 112. panta

167pirmajā teikumā. Atšķirībā no Satversmes 112. panta otrā

168teikuma, kas ir attiecināms uz pamatizglītību un vidējo

169izglītību, šā panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt

170izglītību šo tiesību plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu

171pakāpju un veidu izglītības programmām (sal. sk.

172Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma

173lietā Nr. 2010-57-03 11.1. punktu). Tātad tiesības

174uz izglītību aptver visu izglītības procesu un tā īstenošanu

175tostarp atbilstoši valsts izveidotajām izglītības programmām. Ja

176valsts savas rīcības brīvības ietvaros izveido šādas programmas

177un regulē to īstenošanu, tām ir jāatbilst Satversmes

178112. pantā ietvertajiem valsts pienākumiem.

179Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības

180uz izglītību var tikt īstenotas izglītības procesā ne tikai

181valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, bet arī privātās

182izglītības iestādēs. Līdz ar to privāto mazākumtautību izglītības

183iestāžu īstenotā izglītības procesā - proti, to darbībā un

184izglītības ieguvē šādās izglītības iestādēs - tiek īstenotas gan

185Satversmes 114. pantā, gan 112. panta pirmajā teikumā

186ietvertās tiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18713. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

18815.2. punktu).

189Pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības dibināt un

190vadīt savas izglītības iestādes aptver izglītības iestādes, kurās

191tiek īstenotas dažādu veidu izglītības programmas. Pie

192mazākumtautībām piederošas personas ir tiesīgas dibināt

193neformālās izglītības iestādes, piemēram, vasaras skolas un

194svētdienas skolas. Tāpat pie mazākumtautībām piederošas personas,

195kuras vēlas apgūt, saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu,

196kā arī etnisko un kultūras savdabību, ir tiesīgas atbilstoši

197valsts tiesiskajam regulējumam dibināt un vadīt arī tādas

198privātas izglītības iestādes, kas nodrošina arī vispārējās

199izglītības ieguvi.

200Līdz ar to no Satversmes 114. panta kopsakarā ar

201112. pantu izriet pie mazākumtautībām piederošo personu

202tiesības dibināt un vadīt tādas privātas izglītības iestādes,

203kurās īstenotais izglītības process aptver vispārējās izglītības

204ieguvi un mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un kultūras

205savdabības saglabāšanu un attīstību, un pie mazākumtautībām

206piederošu personu tiesības iegūt izglītību privātajās

207mazākumtautību izglītības iestādēs.

20829.1. Demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir

209nodrošināt katra cilvēka tiesību ievērošanu un radīt harmonisku

210tiesisko ietvaru brīvas, izglītotas personības attīstībai.

211Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir tikai viens no

212šā ietvara elementiem, kas jālīdzsvaro ar kopējām sabiedrības

213vērtībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

21423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

21524.3. punktu).

216Tiesības uz izglītību ir tādas tiesības, kuras valstij ir

217jāregulē (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1968. gada 23.

218jūlija sprieduma lietā ""Relating to Certain

219Aspects of the Laws on the Use of Languages in Education in

220Belgium" v. Belgium", pieteikums Nr. 1474/62

221u. c., I B daļas 5. punktu). Valstij ir jānosaka tāds

222tiesiskais regulējums, kas ļauj sasniegt visus izglītības mērķus

223atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam.

224Latvijas izglītības sistēmas mērķi nodrošināt ikvienam

225Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko

226potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību,

227demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli Satversmes

228tiesa ir atzinusi par atbilstošu ne tikai pašu izglītojamo, bet

229arī visas sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

2302019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

231Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2017. gada

23221. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-03-01

23313.1. punktu). Primāri šā mērķa sasniegšana tiek

234nodrošināta, izglītojamam iegūstot vispārējo izglītību. Vispārējā

235izglītība tiek īstenota pirmsskolas izglītības, pamatizglītības

236un vidējās izglītības pakāpēs.

237Vispārējā izglītība ir īstenojama atbilstoši valsts izglītības

238standartiem - noteikumiem par mācību saturu, metodēm, procesu un

239izglītības iestāžu rīcības brīvības ietvariem. Pirmsskolas

240izglītības vadlīnijās noteikts izglītības obligātais saturs

241pirmsskolas izglītības pakāpē, bet valsts pamatizglītības

242standartā - pamatizglītības obligātais saturs. Papildus tam

243vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju

244atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka

245vispārējās izglītības programmas un vispārējās izglītības mācību

246priekšmetu programmas. Vispārējās izglītības programmā atbilstoši

247Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts

248vispārējās izglītības standartam vai Pirmsskolas izglītības

249vadlīnijām noteikti izglītības programmas īstenošanas mērķi un

250uzdevumi, izglītības saturs un plānotie tā apguves rezultāti

251mācību jomā vai jomas daļā, kā arī noregulēti citi ar izglītības

252nodrošināšanu saistīti jautājumi. Valsts vispārējās izglītības

253standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās

254izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas,

255kuru izstrādāšanā ir obligātas Pirmsskolas izglītības vadlīnijas.

256Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās

257izglītības programmas.

258Valstij ir jāveido tāda izglītības sistēma, kas spēj

259nodrošināt valsts noteikto izglītības standartu neatkarīgi no tā,

260vai izglītības process notiek valsts vai privātās izglītības

261iestādēs. Tādēļ valstij ir pienākums attiecināt Pirmsskolas

262izglītības vadlīnijas un valsts vispārējās izglītības standartus

263gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības

264iestādēm un atzīt tikai tādu privātajās izglītības iestādēs

265iegūtu izglītību, kas atbilst šīm prasībām (sal. sk.

266Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma

267lietā Nr. 2018-22-01 15.3. punktu). Arī Minoritāšu

268konvencijā valstīm paredzētā plašā rīcības brīvība tajā noteikto

269principu iedzīvināšanā citstarp izpaužas valsts noteiktajās

270pārraudzības formās un izglītības satura standartos.

271Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir īstenot

272vispārējās izglītības programmas. Tātad, ja pie mazākumtautībām

273piederošas personas vēlas dibināt un vadīt privātas izglītības

274iestādes, kurās īstenojamais izglītības process aptver vispārējās

275izglītības ieguvi un mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un

276kultūras savdabības apgūšanu, saglabāšanu un attīstību, vai arī

277vēlas iegūt izglītību šādās izglītības iestādēs, tad vispārējās

278izglītības programmu īstenošanai šādās izglītības iestādēs ir

279jāatbilst noteiktajam normatīvajam regulējumam.

280Mācību valoda ir būtisks vispārējās izglītības īstenošanas

281elements, un valsts ir tiesīga tās lietojumu regulēt.

28229.2. Izglītības process izglītības iestādēs, it

283sevišķi privātajās izglītības iestādēs, ir aplūkojams kompleksi.

284Tas aptver gan mācību, gan audzināšanas darbu un tiek īstenots

285dažādu izglītības programmu veidā. Vispārējās izglītības

286programma ir tikai viena no šīm programmām. Mūsdienās izglītības

287iestāžu mērķis ir attīstīt izglītojamo spēju mācīties mūža

288garumā, domāt un darboties dažādās situācijās, dzīvot

289daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim, un šis

290mērķis var tikt sasniegts daudzpusējā veidā, integrējot un

291sasaistot dažādas izglītības programmas un neformālo

292komunikācijas procesu. Citstarp izglītības iestādes, kurās tiek

293īstenotas vispārējās izglītības programmas, ir tiesīgas īstenot

294interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas (sk.

295Izglītības likuma 47. panta otro daļu).

296Tāpat izglītības procesa organizēšanā būtiska ir no privāto

297izglītības iestāžu autonomijas izrietošā organizatoriskā un

298metodoloģiskā brīvība. Izglītības iestādes ir patstāvīgas

299izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku

300izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar

301Izglītības likumu un citiem tiesību aktiem (sk. Izglītības

302likuma 28. pantu). Privātās izglītības iestādes, tostarp

303pie mazākumtautībām piederošu personu dibinātās izglītības

304iestādes, īstenojot izglītības programmas, var izmantot pašu

305izraudzītas mācību metodes un pašas organizēt mācību procesu,

306ciktāl tas atbilst normatīvajiem tiesību aktiem.

307Līdz ar to secināms, ka privātas izglītības iestādes darbība

308izglītības procesa īstenošanā ir vērtējama kā daudzpusēja sistēma

309un vispārējās izglītības nodrošināšana var būt tikai viens no šīs

310darbības aspektiem. Privāto izglītības iestāžu darbības

311regulējums vispār dod tām relatīvi lielu rīcības brīvību, bet to

312sašaurina ar izglītības iestāžu gribu nodrošināt vispārējo

313izglītību saistītais pienākums ievērot valsts standartus, tostarp

314Pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības

315standartu.

316Regulējot valodu lietojumu vispārējās izglītības procesā

317pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē privātajās izglītības

318iestādēs, valsts ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu

319tiesības izglītības procesā privātajās mazākumtautību izglītības

320iestādēs iegūt vispārējo izglītību, kā arī apgūt, saglabāt un

321attīstīt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

322savdabību.

323Līdz ar to apstrīdētās normas

324ierobežo Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kas izriet no

325Satversmes 114. panta kopsakarā ar 112. panta pirmo

326teikumu.

32730. Saeima, Izglītības un zinātnes ministrija un citas

328pieaicinātās personas ir norādījušas, ka apstrīdēto normu, kā arī

329izglītības ieguves valodas reformas plašākajā izpratnē

330nepieciešamība izriet citstarp no padomju okupācijas sekām un

331būtu vērtējama šādā kontekstā (sk. lietas materiālu

3321. sēj. 70.-77. lp., 3. sēj. 2. un 145. lp.,

3335. sēj. 71. un 87. lp.).

334Īpašie apstākļi, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas

335un rusifikācijas rezultātā, jau ir analizēti Satversmes tiesas

336judikatūrā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

33713. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

338daļas 1. un 2. punktu un 2019. gada

33923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

34024.2. punktu).

34130.1. 20. gadsimta sākumā Latvijā dzīvoja dažādu

342tautību pārstāvji, tostarp krievi, ebreji, vācbaltieši, poļi,

343baltkrievi, lietuvieši un citi, un to īpatsvars sasniedza

344aptuveni ceturto daļu no visiem valsts iedzīvotājiem (sk.:

345Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture.

34620. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005, 185. lpp.;

347Švābe A. (red.) Latvju enciklopēdija. Otrais sējums.

348Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950-1951, faksimilizdevums. Rīga:

349Antēra, 2005, 1638. lpp.).

350Latvijas mazākumtautību kultūras sāka savu unikālo attīstības

351ceļu pēc 1918. gada 18. novembra, kad etnokulturālie

352kopumi kļuva par minoritātēm un pie tiem piederīgie iedzīvotāji -

353par Latvijas pilsoņiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

35423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

35522. punktu; sk. arī: Dribins L., Goldmanis J.

356Mazākumtautību devums Latvijas Republikas kultūrā. Grām.:

357Stradiņš J. (red.) Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti.

358IV sējums "Latvijas kultūra, izglītība,

359zinātne". Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013,

360231. lpp.). Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas

361pieņemtais tiesiskais regulējums nodrošināja mazākumtautību

362tiesības veidot savu skolu pārvaldi un valsts un pašvaldību

363finansiālo atbalstu mazākumtautību izglītības iestādēm (sk.:

364Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga:

365Jumava, 2005, 186. lpp.). 1933./1934. mācību gadā Latvijā

366darbojās 38 mazākumtautību ģimnāzijas un 555 pamatskolas (sk.:

367Butulis I., Zunda A. Latvijas vēsture. Labots un papildināts

368trešais izdevums. Rīga: Jumava, 2019, 94. lpp.).

369Otrā pasaules kara un divu secīgu totalitāru okupācijas režīmu

370ietekmē būtiski mainījās Latvijas etniskais sastāvs. Visu etnisko

371grupu pārstāvji cieta no abu režīmu represīvās politikas.

372Karadarbības, represiju un emigrācijas rezultātā

3731940.-1959. gadā Latvija zaudējusi kopumā 325 tūkstošus visu

374tautību iedzīvotāju, tostarp 267 tūkstošus latviešu (sk.:

375Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. Latvijas

376vēsture. 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005,

377363. lpp.).

378PSRS īstenotās okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāju etniskā

379sastāva proporcijas mainīja galvenokārt straujais iedzīvotāju

380pieplūdums no citām PSRS teritorijām, ko veicināja gan okupācijas

381varas mērķtiecīgā politika, gan sociālistiskā industrializācija,

382gan PSRS bruņoto spēku vai iekšējā karaspēka militārpersonu

383izvēle pēc demobilizēšanās apmesties uz dzīvi Latvijas Republikā

384un citi faktori (sal. sk. turpat, 364. lpp.). Atzīts,

385ka Latvijas situācija bija unikāla pat visas Eiropas mērogā, jo

386ir grūti atrast citu valsti, kurā relatīvi tik īsā laika posmā

387imigranti būtu ieplūduši tik masveidīgi (turpat). Tajā

388pašā laika posmā imigrācija notika arī daudzās Rietumeiropas

389valstīs, taču, atšķirībā no Latvijas, - ar šo valstu piekrišanu.

390Šajā ziņā pastāvēja vēl viena būtiska atšķirība: Rietumeiropas

391valstu valdības veica pasākumus, lai panāktu imigrantu sociālo

392integrāciju, turpretī padomju imigranti mērķtiecīgi netika

393integrēti Latvijas sabiedrībā (sal. sk. Satversmes tiesas

3942005. gada 13. maija sprieduma lietā

395Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 1. punktu).

396Citstarp integrācija nenotika arī tādēļ, ka Latvijas valsts kā

397starptautisko tiesību subjekta teritorija un daļa iedzīvotāju

398atradās PSRS prettiesiskās okupācijas varā, bet valsts varas

399institūciju darbība bija ierobežota.

400Pavisam pēckara gados Latvijā esot ieradušies aptuveni četri

401miljoni cilvēku (turpat, 365. lpp.). Tajā pašā laikā

402Otrais pasaules karš, kā arī pēc tā notikušās represijas vēl

403vairāk pasliktināja latviešu demogrāfiskās tendences, un pēc

404absolūtā pieauguma 1959.-1988. gadā latvieši ieņēma pēdējo

405vietu PSRS okupēto valstu pamattautību vidū (turpat,

406367. lpp.). Līdz ar to šajā laikā latviešu īpatsvars

407Latvijā bija samazinājies no nepilniem 80 procentiem pirms

408Otrā pasaules kara līdz 52 procentiem 1989. gadā

409(turpat, 364. lpp.). 1989. gadā latvieši

410bija mazākumā visās valsts lielākajās pilsētās (turpat,

411365. lpp.). Pilsētās cittautiešu īpatsvars

412sasniedza 56 procentus un Rīgā vēl vairāk -

41363,5 procentus, proti, tur latvieši bija mazākumā

414(sk.: Eglīte P. Padomju okupācijas režīms Baltijā

4151944.-1959. gadā: politika un tās sekas. Latvijas Vēstnesis,

41620.06.2002., Nr. 93, ar atsauci uz Latvijas 2000. gada

417tautas skaitīšanas rezultātiem).

41830.2. PSRS okupācijas varas veicinātās migrācijas un

419rusifikācijas politikas dēļ aktuāls kļuva valodu lietojums. Kaut

420arī cittautiešu sastāvā bija vai visu toreizējās PSRS tautu

421pārstāvji, tomēr krievu tautības pārstāvji bija pārsvarā:

4221989. gadā viņi veidoja 70,8 procentus no visiem

423cittautiešiem un krievu valodu arī daudzi citu tautību pārstāvji

424atzina par savu dzimto valodu (sk.: Eglīte P. Padomju

425okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

426sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93; sk. arī

427Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma

428lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tas citstarp

429izskaidrojams ar faktu, ka Latvijā iebraukušo skaitliski mazāko

430tautu pārstāvju valodas lietotāju atsevišķās apdzīvotās vietās un

431darba kolektīvos bija pārāk maz, lai tie varētu veidot savas

432etniskās kopības. Savukārt ieceļojušie krievu tautības pārstāvji

433visbiežāk atradās pietiekami lielā savu tautiešu vai vismaz

434krievu valodas pratēju saimē (sk.: Eglīte P. Padomju

435okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

436sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93).

437Saziņas jautājums tika risināts, īstenojot vispārēju

438rusifikāciju, ļaujot ikdienas saziņā bez ierobežojumiem lietot

439krievu valodu un uzspiežot tās lietošanu valsts iestādēs (sal.

440sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

441sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu).

442Okupācijas laikā izglītības sistēma tika izmantota kā

443galvenais etniskās asimilācijas instruments. Izglītības procesā

444rusifikācija izpaudās divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas

445izveidē, kas pēc būtības nozīmēja segregāciju: līdzās izglītības

446iestādēm, kas nodrošināja izglītību latviešu valodā, tika

447izveidotas izglītības iestādes, kurās mācības notika tikai krievu

448valodā (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada

44913. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

450daļas 1. punktu). Mazākumtautību skolas tika

451likvidētas.

452Ņemot vērā rusifikācijas politikas ietekmi, okupētajā Latvijā

453jau 70. gados no tiem bērniem, kuri nebija ne latvieši, ne

454krievi, 85 procenti mācījās izglītības iestādēs ar krievu

455mācību valodu, bet tikai 15 procenti - izglītības iestādēs ar

456latviešu mācību valodu (sal. sk. Satversmes tiesas

4572005. gada 13. maija sprieduma lietā

458Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 1. un 2. punktu).

459Turklāt skolās ar latviešu mācību valodu pastiprināti bija

460pieprasīta krievu valodas apguve (sal. sk. Satversmes

461tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

462Nr. 2018-12-01 24.2. punktu).

4631989. gada tautas skaitīšanas laikā Latvijā tikai

46427,1 procents poļu vēl prata savas tautas valodu,

46522,5 procenti ebreju vēl varēja runāt jidišā,

46632,2 procenti baltkrievu un 45,9 procenti ukraiņu

467ģimenē vēl lietoja savu nacionālo valodu (sk.: Dribins L.

468Latvijas Nacionālo minoritāšu historiogrāfija atjaunotajā

469Latvijas Republikā 1990.-2008. gadā. Latvijas vēstures

470institūta žurnāls Nr. 1(70), 2009, 95. lpp., ar atsauci uz

471tautas skaitīšanas datiem). Proti, asimilācijas rezultātā

472mazākumtautības bija zaudējušas savu mazākumtautības identitāti.

473Atbilstoši tā paša 1989. gada tautas skaitīšanas datiem

474latviešu valodu, pēc pašu atzinuma, prata 22 procenti

475Latvijā dzīvojošo krievu un 10-64 procenti citu tautību

476pārstāvju (sk.: Eglīte P. Padomju okupācijas režīms Baltijā

4771944.-1959. gadā: politika un tās sekas. Latvijas Vēstnesis,

47820.06.2002., Nr. 93, ar atsauci uz: Eglīte P. Iedzīvotāju

479ataudzes etniskie aspekti Latvijā. LPSR ZA Vēstis, 1991,

480Nr. 2 (523), 23.-33. lpp.). Vēl 10 gadus pēc

481okupācijas beigām 50,2 procenti cittautiešu jeb

48221 procents visu iedzīvotāju, pēc pašu vērtējuma, neprata

483valsts valodu (turpat, ar atsauci uz: Latvijas 2000. gada

484tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga: Centrālā statistikas

485pārvalde, 2002, 145.-147. lpp.).

486Okupācijas sekas ir nasta, kas netaisnīgi ietekmē visu

487sabiedrību. Šīs sekas ir jūtamas joprojām, citstarp arī

488izglītības un valodas aspektā.

48930.3. Jau kopš 1991. gada Latvijā tiek veikta

490mērķtiecīga padomju okupācijas varas īstenotās rusifikācijas

491politikas rezultātā radītās divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas

492reforma.

4931991. gada Latvijas Republikas Izglītības likuma

4945. pantā bija noteikts, ka Latvijas Republikā ir garantētas

495tiesības iegūt izglītību valsts valodā, un tādējādi ikvienam

496izglītojamam tika piešķirtas tiesības izglītoties latviešu

497valodā. 1995. gadā tika noteikts, ka

498vispārizglītojošās skolās, kurās mācību valoda nav latviešu

499valoda, 1.-9. klasē vismaz divos, bet 10.-12. klasē

500vismaz trijos mācību priekšmetos mācībām jānotiek valsts valodā

501(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

502sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

5031998. gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, ar kuru

504tika uzsākta izglītības iestāžu segregācijas atcelšana un

505paredzēta vienotas izglītības sistēmas izveidošana (sk.

506Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

507Nr. 2018-12-01 20.2. punktu un 2005. gada

50813. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

509daļas 3. punktu). Šā likuma 9. panta pirmajā daļā

510tika noteikts vispārīgais princips, ka valsts un pašvaldību

511izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet otrās

512daļas 2. punkts paredzēja, ka citā valodā izglītību var

513iegūt citstarp arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs,

514kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas (sk.

515Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

516Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

517Nākamajā izglītības ieguves valodas reformas posmā tika

518noteikts, ka ar 2004. gada 1. septembri valsts un

519pašvaldību vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno

520mazākumtautību izglītības programmas, sākot no 10. klases,

521vispārējās izglītības ieguve valsts valodā tiek nodrošināta ne

522mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes

523mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, kā arī tiek nodrošināta ar

524mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību

525satura apguve mazākumtautības valodā (sk. 2004. gada

5265. februāra grozījumu Izglītības likuma pārejas noteikumu

5279. punkta 3. apakšpunktā un Satversmes tiesas

5282019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

529Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

530Sākot ar 2008./2009. mācību gadu, bija spēkā prasība, ka

531mazākumtautību izglītības programmās vidusskolā katru mācību gadu

532ne mazāk kā pieci mācību priekšmeti, neskaitot latviešu valodu un

533literatūru, jāapgūst latviešu valodā (sk. Ministru kabineta

5342008. gada 2. septembra noteikumus Nr. 715

535"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

536standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu

537standartiem").

538Laika posmā no 2008. gada līdz pat 2015. gadam tika

539veikts valsts valodas situācijas monitorings, vērtējot arī

540izglītības ieguves valodas reformas posmu ietekmi uz valsts

541valodas zināšanu dinamiku, izglītības kvalitāti un citus

542rādītājus (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

54323. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

54420.2. punktu).

545Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

546integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam secināts, ka

547Latvijā okupācijas periodā radušās lielās krievu valodā runājošās

548imigrantu kopienas dēļ joprojām ir vērojamas divkopienu

549sabiedrības pazīmes: nošķirtas informācijas telpas, politiskajā

550vidē vērojamā sašķeltība pēc nacionālajām pazīmēm, atšķirīgas

551sociālās atmiņas, valodas nošķirtība darba kolektīvos, skolās,

552bērnudārzos (sk.: Nacionālās identitātes, pilsoniskās

553sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

5542012.-2018. gadam. Rīga, 2012, 8. lpp. Pieejams:

555km.gov.lv).

556Turpinot valsts valodas kā izglītības ieguves valodas

557nostiprināšanu, 2018. gadā tika noteikts, ka arī privātajās

558izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību

559pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts

560valodā. Atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam mazākumtautību

561izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei

562mācību satura apguve valsts valodā bija jānodrošina vismaz 50

563procentu apjomā, savukārt no 7. klases līdz 9. klasei -

564vismaz 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes

565mācību gadā, ieskaitot svešvalodas (sk. 2018. gada

56622. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1.

567un 3. pantu).

5682022. gadā 24 procenti no visiem izglītojamiem

569apguva vispārējo izglītību mazākumtautību pirmsskolas izglītības

570programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu ietvaros

571(sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi

572Izglītības likumā" anotāciju).

57330.4. Satversmes tiesa jau 2019. gadā spriedumā

574lietā Nr. 2018-12-01 konstatēja, ka krievu valodas lietojums

575Latvijā vēl joprojām ir ļoti plašs. Minētajā lietā tika atzīts,

576ka krievu valodas izvēle ir pieejama kinoteātros un televīzijas

577pārraidēs, daudzu plašsaziņas līdzekļu saturs pamatā tiek veidots

578krievu valodā, arī daudzi preses izdevumi ir pieejami tikai

579krievu valodā. Citstarp krievu valoda Latvijā raksturota kā

580pašpietiekama (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

58123. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

58224.2.punktu).

583Valsts valodas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas

584pieņemtas 2021. gadā, konstatēts, ka Eiropas valstu

585kontekstā Latvijā sociolingvistisko un līdz ar to valsts valodas

586situāciju joprojām ietekmē padomju okupācijas sekas

587(sk. Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta

588rīkojumu Nr. 602 "Par Valsts valodas politikas

589pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Paralēli

590valsts valodai publiskajā telpā plaši tiek lietota krievu valoda,

591kas ietekmē arī šo valodu nezinošu personu tiesības un iespējas.

592Atsevišķi fakti norāda uz to, ka krievu valodu nezinoši un pie

593attiecīgās mazākumtautības nepiederoši jaunieši tiek diskriminēti

594sabiedrībā, it īpaši darba tirgū. Piemēram, Aģentūras

5952020. gada pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse jeb

59655 procenti aptaujāto latviešu jauniešu vecumā no 19 līdz 34

597gadiem saskārušies ar to, ka krievu valodas nezināšana negatīvi

598ietekmē iespēju iegūt darbu (sk. Latviešu valodas

599aģentūras sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija

600Latvijā: 2016-2020", 116. lpp.). Tāpat joprojām

601novērojamas arī valsts valodas zināšanu nepietiekamības

602izraisītās sekas, kas skar pašas pie mazākumtautībām piederošās

603personas. Personas, kas ģimenē sarunājas krievu valodā, visbiežāk

604kā to nodarbinātību negatīvi ietekmējošu faktoru minējušas

605nepietiekamu latviešu valodas prasmi (sk. turpat). Tāpat

606Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vidustermiņa

607izvērtējums atklāja, ka nozīmīgs šķērslis pilsoniskajai

608līdzdalībai ir iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība, kas

609citstarp saistīta ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām

610(sk. Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra

611rīkojumu Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski

612aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm

6132021.-2027. gadam").

614Līdz ar to šobrīd Satversmes tiesai nav pamata izdarīt citādus

615secinājumus par krievu valodas lietojumu Latvijā. Vēl jo vairāk,

616Satversmes tiesa ir atzinusi, ka latviešu valodas pozīcijas

617vairākās sociolingvistiskās funkcijās arī 2023. gadā

618neatbilst valsts valodas statusam un tas skaidrojams galvenokārt

619ar krievu valodas runātāju lingvistisko pašpietiekamību un krievu

620valodas plašo izplatību informatīvajā telpā (sk. Satversmes

621tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā

622Nr. 2020-33-01 35.1. punktu).

623Visbeidzot Satversmes tiesa ņem vērā Saeimas izteiktos

624argumentus par Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu un

625dezinformācijas aktivitāšu izvērsumu informācijas telpā krievu

626valodā. Personas, kurām valsts valodas prasmju trūkuma dēļ

627informācijas telpa ir pieejama tikai krievu valodā, ir pakļautas

628šīs dezinformācijas ietekmei un no tās izrietošai

629pašsegregācijai.

630Līdz ar to, vērtējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā

631Latvijas īpašie apstākļi, kas izveidojušies valsts ilgstošas

632okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistība ar

633pašreizējo situāciju valsts valodas lietojuma jomā, kam ir jo

634īpaši liela nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

63531. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

636visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

637kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

638noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

639likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

64015. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106

64117. punktu).

64231.1. Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

643likumā" 2022. gada 8. jūnijā Saeimai iesniedza

644Ministru kabinets. Likumprojekts tika apspriests trijos lasījumos

645un pieņemts Saeimas 2022. gada 29. septembra sēdē.

6462022. gada Grozījumi izsludināti 2022. gada

64711. oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas

648Vēstnesis" Nr. 197 un stājās spēkā 2022. gada

64925. oktobrī.

650Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

651ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

652noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

653prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

654apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

655varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

65631.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

657normas esot pieņemtas bez pienācīgas konsultēšanās ar personām,

658kuras pieder pie skartajām mazākumtautībām. Savukārt Saeima ir

659sniegusi informāciju par sabiedrības iesaisti apstrīdēto normu

660izstrādes procesā.

661Labas likumdošanas principa ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā,

662kuri skar pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības, nozīmē

663to, ka tiek ievērotas pie mazākumtautībām piederošo personu

664līdzdalības tiesības, proti, tiek uzklausīti un izvērtēti

665attiecīgo personu vai sabiedrības grupu viedokļi un priekšlikumi

666(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

667sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

668Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka vēl

669pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā Konsultatīvās padomes

670sēdē esot uzklausīti sociālie partneri, nozares pārstāvji un arī

671izglītojamo vecāki. Esot organizētas arī izglītības un zinātnes

672ministres tikšanās ar mazākumtautību izglītības iestāžu

673pārstāvjiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 78. un

674148. lp.).

675Tāpat konstatējams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas

676izstrādātais likumprojekts nodots sabiedrības līdzdalībai tiesību

677aktu projektu publiskajā portālā laikā no 2022. gada

6788. aprīļa līdz 22. aprīlim. Publiskās apspriešanas

679laikā fiziskās personas, nevalstiskās organizācijas (biedrības),

680tostarp "Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas

681Latvijas Cilvēktiesību komiteja", "Krievu valodas

682sabiedriskā inspekcija", "Latvijas Krievu kopienas

683Daugavpils nodaļa", "Privātskolu vecāku biedrība",

684"Latvijas Nākotnes Pētījumu institūts", "Latvijas

685Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija", kustība

686"Vecāku balss", kā arī politiskās partijas, tostarp

687"Latvijas Krievu savienība" un "Jaunā

688Saskaņa", iesniegušas komentārus, kuros lielākoties izteikti

689iebildumi pret likumprojektu.

690Pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas

6912022. gada 16. jūnija sēdē tas tika apspriests sešās

692Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kurās

693piedalījās izglītības un zinātnes ministre, dažādu ministriju,

694pašvaldību iestāžu un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji,

695Tiesībsarga biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas

696Izglītības vadītāju asociācijas, vecāku apvienības "Vecāku

697balss" pārstāvji, izglītības iestāžu, kas iepriekš īstenoja

698mazākumtautību izglītības programmas, vadītāji un pedagogi, kā

699arī pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo vecāki, tostarp

700Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis. Likumprojekta

701apspriešanas laikā šajās sēdēs tika izvērtēti

70240 priekšlikumi. Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā

703lasījumā vēl divās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

704komisijas sēdēs tika izskatīti 23 priekšlikumi likumprojekta

705trešajam lasījumam. Sagatavojot likumprojektu gan pirmajam, gan

706otrajam lasījumam, citstarp tika izvērtēts priekšlikums noteikt,

707ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā

708un citā valodā.

709Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu izstrādes un

710pieņemšanas laikā tika noskaidroti ieinteresēto personu, tostarp

711Pieteikuma iesniedzēju likumiskā pārstāvja, izvirzītie

712priekšlikumi un iebildumi. Tāpat tika izvērtēti priekšlikumi, kas

713saistīti ar privāto izglītības iestāžu darbību. Tas, ka

714attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā nav iekļauts katrs saņemtais

715priekšlikums, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka labas

716likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk. Satversmes

717tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā

718Nr. 2022-06-03 19.2. punktu).

719Ievērojot minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

720apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas

721procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu

722viedokļi.

72331.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Saeima neesot

724saskaņojusi likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību

725sistēmā jau pastāvošas tiesību normas, piemēram, likuma "Par

726Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām

727uz kultūras autonomiju" 10. panta trešo daļu un Bērnu

728tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešo daļu.

729Likuma "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu

730attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju" 10. panta

731trešā daļa noteic, ka nacionālajām biedrībām ir tiesības arī par

732saviem līdzekļiem izveidot nacionālās mācību iestādes. Tomēr šā

733panta otrā daļa norāda, ka nacionālo un etnisko grupu izglītības

734jautājumus reglamentē Izglītības likums. Arī Bērnu tiesību

735aizsardzības likuma 11. panta trešajā daļā noteiktās pie

736Latvijas mazākumtautībām piederošo bērnu tiesības iegūt izglītību

737dzimtajā valodā ierobežo šajā pašā normā noteiktā piesaiste

738Izglītības likumam. Līdz ar to minētās normas līdzīgi

739Mazākumtautību konvencijas 13. pantam noteic, ka pie

740mazākumtautībām piederošu personu tiesības izglītības jomā ir

741īstenojamas atbilstoši izglītības procesa tiesiskajam

742regulējumam.

743Līdz ar to likumdevējs ir saskaņojis apstrīdētās normas un

744tiesību sistēmā jau pastāvējušās normas.

74531.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

746normu pieņemšanas laikā Saeima neesot ievērojusi Satversmes

747tiesas spriedumos noteikto. Spriedumā lietā Nr. 2018-22-01

748esot atzīts, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu

749pirmsskolas izglītības iestādēs, ir nodrošinājis pie krievu

750mazākumtautības piederošam izglītojamam tiesības uz savas

751identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu tādā veidā, ka

752tiek ņemti vērā krievu mazākumtautību raksturojošie apstākļi.

7532022. gada Grozījumu anotācijā pretēji šai atziņai neesot

754atsevišķi analizēta situācija privātajās vispārējās izglītības

755iestādēs. Tāpat likumdevējs pretēji Satversmes tiesas judikatūrai

756neesot vērtējis apstrīdēto normu ietekmi uz izglītības kvalitāti

757un izglītojamo iespējām saglabāt savu kultūru, nedz arī balstījis

758apstrīdētās normas uz vispusīgu 2018. gada izglītības

759ieguves valodas reformas vērtējumu. Visbeidzot, attiecībā uz

760privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm neesot ņemts vērā

761Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-20-03.

762Tāpat Saeima neesot ņēmusi vērā Venēcijas komisijas

7632020. gada 18. jūnija atzinumu, kā arī citus

764starptautisko organizāciju atzinumus par iepriekšējo izglītības

765ieguves valodas reformu ietekmi uz mazākumtautību tiesībām

766Latvijā.

767Savukārt Saeima norāda, ka likumdevējs atbilstoši labas

768likumdošanas principam ir vērtējis likumprojektā paredzēto

769tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām,

770tostarp Satversmei un starptautisko tiesību normām. Tāpat

771apstrīdētās normas esot pieņemtas kopā ar citām normām, kas

772vērstas uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Starptautisko

773organizāciju atzinumiem par valodas lietojumu izglītības procesā

774Latvijā esot tikai ieteikuma raksturs. Tas, ka likumdevējs,

775pieņemot likumprojektu, nav rīkojies saskaņā ar starptautisko

776organizāciju viedokļiem vai nesaistošiem norādījumiem,

777nenozīmējot, ka šie viedokļi un norādījumi nebūtu pienācīgi

778izvērtēti, bet nozīmējot tikai to, ka likumdevējs šos viedokļus

779un norādījumus nav atzinis par saistošiem un tieši attiecināmiem

780uz jauno tiesisko regulējumu.

781Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu izstrādes laikā

782ir vērtēts, kā izglītības procesā mazākumtautībām tiks

783nodrošinātas tiesības apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu,

784etnisko un kultūras savdabību, citstarp atsaucoties arī uz

785Satversmes tiesas judikatūru, kas attiecas uz privātajām

786izglītības iestādēm (sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

787"Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju). Tāpat

788atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai tika atsevišķi vērtēta

789regulējuma nepieciešamība pirmsskolas izglītības pakāpē un

790pamatizglītības pakāpē. Kā liecina apstrīdēto normu pieņemšanas

791process, Saeima ir apzinājusies, ka apstrīdētajām normām varētu

792būt ietekme uz izglītības kvalitāti, un citstarp pieņēmusi arī

793tādas normas, kas paredz izglītojamo tiesības uz individualizētu

794un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei

795(sk. 2022. gada 29. septembra likuma

796"Grozījumi Izglītības likumā"

79710. pantu). Turklāt jāņem vērā, ka Pieteikuma

798iesniedzēju minētie Satversmes tiesas spriedumi un tajos

799ietvertās atziņas un secinājumi tika izteikti par to Izglītības

800likuma regulējumu, kas noteica mācību valodu lietojuma proporciju

801vispārējās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

802mazākumtautību izglītības programmās, savukārt apstrīdētās normas

803nosaka pavisam citādu izglītības procesa regulējumu, proti, tādu

804regulējumu, atbilstoši kuram šādas mazākumtautību izglītības

805programmas vairs netiek īstenotas. Šis secinājums ietekmē arī

806pienākumu izvērtēt iepriekšējo izglītības ieguves valodas

807reformu. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas atbilst

808Satversmei, ir jāvērtē pamattiesību ierobežojuma satversmība pēc

809būtības.

810No Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka apstrīdēto normu

811izstrādes laikā uzmanība tika pievērsta starptautisko

812organizāciju, tostarp Venēcijas komisijas un Konsultatīvās

813komitejas, atzinumiem (sk. 13. Saeimas

8142022. gada 16. jūnija sēdes stenogrammu). Arī

815Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve tiesas sēdē norādīja,

816ka apstrīdēto normu izstrādes laikā tika ņemti vērā līdz

817konkrētajam brīdim pieņemtie Venēcijas komisijas un Konsultatīvās

818komitejas ziņojumi (sk. lietas materiālu

8195. sēj. 55. lp.). Tomēr jāņem vērā, ka arī

820šajos ziņojumos ietvertie secinājumi attiecās uz to Izglītības

821likuma regulējumu, kas noteica mācību valodu lietojuma proporciju

822vispārējās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

823mazākumtautību izglītības programmās. Turklāt ANO cilvēktiesību

824līgumus uzraugošo komiteju prakse un citu konsultējošo un

825skaidrojošo mehānismu un komisiju izdarītie secinājumi un

826ieteikumi gan ir uzskatāmi par autoritatīviem starptautisko

827līgumu interpretācijas palīglīdzekļiem, tomēr paši par sevi nav

828juridiski saistoši.

829Tāpat no publiski pieejamiem apstrīdēto normu izstrādes

830materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu izstrādes laikā Saeimas

831Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēmusi Eiropas

832Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra

833mazākumtautību jautājumos vēstuli, kurā izteikts viedoklis par

834likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" un ar to

835saistīto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības

836likumā". Vēstulē norādīts, ka minēto likumprojektu

837pieņemšana atstāšot negatīvu ietekmi uz mazākumtautību pārstāvju

838iespējām izglītoties viņu dzimtajā valodā, īpaši pirmajos

839izglītības ieguves gados (sk. Eiropas Drošības un sadarbības

840organizācijas augstā komisāra mazākumtautību jautājumos

8412022. gada 20. jūnija vēstuli. Pieejama:

842titania.saeima.lv). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

843komisija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu

844ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt šajā vēstulē

845izteiktos argumentus. Komisijas deputātiem bija pieejams

846ministriju savstarpēji saskaņotais viedoklis, kurā norādīts, ka

847pāreja uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs tiekot

848īstenota, ievērojot pie mazākumtautībām piederošo personu

849tiesības lietot savu dzimto valodu (sk. Izglītības un zinātnes

850ministrijas vēstuli Nr.4-2e/22/2098. Pieejama:

851titania.saeima.lv). Tātad Eiropas Drošības un

852sadarbības organizācijas augstā komisāra mazākumtautību

853jautājumos izteiktie argumenti tika vērtēti.

854Tādējādi pamattiesību ierobežojums

855ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

85632. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

857apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo ierobežojums

858tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad.

859Saeima norādījusi, ka latviešu valodas lietojums joprojām ir

860nepietiekams, turklāt pastāvošais latviešu valodas un krievu

861valodas informācijas telpu nošķīrums neveicina sabiedrības

862saliedētību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Arī

863Pieteikuma iesniedzēji atzīst, ka pamattiesību ierobežojumam ir

864leģitīms mērķis, kas saistīts ar valsts valodas aizsardzību.

865Satversmes ievads atklāj vērtības, kas ir iekļaujošas

866demokrātiskas sabiedrības veidošanas pamats. Latviešu valoda ir

867viena no šīm vērtībām (sal. sk. Satversmes tiesas

8682019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

869Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tā ir

870neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās identitātes

871sastāvdaļa. No Satversmes ievada un 4. panta pirmā teikuma

872izriet valsts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu

873valodas statusu, bet arī ar valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem

874gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts

875valodas funkciju (sal. sk.: Par Latvijas valsts

876konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu.

877Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un materiāli. Rīga:

878Latvijas Vēstnesis, 2012, 134. lpp.). Valstij ir

879jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums Latvijā, lai

880latviešu valoda varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas.

881Citstarp valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas

882lietojumu ikvienā izglītības pakāpē (sal. sk. Satversmes

883tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā

884Nr. 2019-12-01 27. punktu).

885Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

886vērsts uz valsts valodas aizsardzību, nodrošinot pie

887mazākumtautībām piederošu personu iespējas visās izglītības

888pakāpēs paaugstināt valsts valodas prasmju līmeni.

889Valsts valodas prasme ļauj personai gūt maksimālu labumu no

890valstī pastāvošās izglītības sistēmas katrā izglītības

891pakāpē.

892Valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām funkcijām veic

893arī specifiskus valstiski svarīgus uzdevumus, tas ir, nodrošina

894valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu un valsti

895(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

896sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu).

897Personai ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas

898arī tādēļ, lai tā vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē

899(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

900sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

90124.2. punktu).

902Visbeidzot, pie mazākumtautībām piederošo personu valsts

903valodas prasme aizsargā arī citu personu tiesības brīvi lietot

904valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts teritorijā (sal.

905sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma

906lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu).

907Līdz ar to valsts valodas prasmju paaugstināšanai ir būtiska

908nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības

909veidošanā.

910Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

911vērsts arī uz to, lai mazinātu izglītības iestāžu segregāciju un

912pie mazākumtautībām piederošu personu pašsegregāciju. Visu

913izglītības iestāžu izglītojamiem ir nodrošinātas vienādas un

914pienācīgas iespējas apgūt vispārējo izglītību sabiedrību

915saliedējošā izglītības procesā valsts valodā, proti, atbilstoši

916vienotas skolas pieejai (sk.: Vienota skola. Izglītības

917kvalitātes valsts dienests. Pieejams: ikvd.gov.lv). Ikvienam

918izglītojamam ir sniegtas pilnvērtīgākas iespējas pāriet no vienas

919izglītības iestādes uz citu vienas pakāpes ietvaros. Saliedētas

920sabiedrības veidošanos veicina, pirmkārt, tas, ka bērniem jau no

921agrīna vecuma ir nodrošināta iespēja mijiedarboties ar citiem

922sabiedrības pārstāvjiem, un, otrkārt, tas, ka visiem sabiedrības

923locekļiem ir nodrošināts saziņas pamats - pienācīgas valsts

924valodas zināšanas. Tātad šādā aspektā apstrīdētajās normās

925ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts arī uz

926demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

927Līdz ar to apstrīdētajās normās

928noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi -

929demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

930aizsardzība.

93133. Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

932samērīgs, Satversmes tiesa visupirms pārbauda, vai ierobežojums

933ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

934izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

93533.1. Kā tiesas sēdē norādījusi pieaicinātā persona

936Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga, jo mazāka ir

937personas saskarsme ar valodu, jo ilgāks laiks nepieciešams tās

938apguvei (sk. lietas materiālu

9394. sēj. 57. lp.). Līdzīgu secinājumu

940uzsvērusi arī Dr. psych. Anika Miltuze, norādot, ka

941valodas attīstību veicina darbošanās konkrētajā valodā, turklāt

942jo agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas,

943jo mazākus resursus prasa valodas apguve (sk. lietas

944materiālu 6. sēj. 142. un 144. lp.). Tāpat

945Izglītības un zinātnes ministrija, atsaucoties uz valodas

946pētnieci Ēriku Hofu, norādījusi, ka bērnam ir svarīgi jau agrīnā

947vecuma posmā dzirdēt sarežģītas un daudzveidīgas valodas

948konstrukcijas, jo tas palīdz viņam nākotnē veidot gramatiski

949pareizākas formas (sk. lietas materiālu

9506. sēj. 23. lp.).

951Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

952veicina valsts valodas apguvi un lietošanu. Tas vērsts uz to, lai

953izglītojamie gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan

954pamatizglītības pakāpē valsts valodu lietotu ikdienā mācību

955procesā un gūtu tās lietošanas pieredzi. Tādējādi apstrīdētajās

956normās ietvertais pamattiesību ierobežojums veicina valsts

957valodas prasmes attīstību un līdz ar to arī veiksmīgu pāreju uz

958turpmākajām izglītības pakāpēm.

959Tāpat vienotas izglītības nodrošināšana valsts valodā

960lielākajā daļā izglītības iestāžu, kurās tiek īstenotas

961vispārējās izglītības programmas, jeb vienotas skolas izveide

962novērš izglītības iestāžu segregāciju, mazina pie mazākumtautībām

963piederošu personu pašsegregāciju un palīdz nodrošināt

964vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Līdz ar to

965izglītojamiem jebkurā izglītības pakāpē tiek sniegtas plašākas

966izvēles iespējas pārejai no vienas izglītības iestādes uz citu.

967Tātad apstrīdētās normas katrā izglītības pakāpē kalpo mērķim

968saliedēt sabiedrību.

969Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

970ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts

971iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai.

97233.2. Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka

973apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums varētu

974nebūt piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tādā gadījumā, ja

975pedagogs nesazinās ar bērnu tā dzimtajā valodā, it sevišķi

976pirmsskolas izglītības pakāpē, varot tikt ne vien kavēta bērna

977emocionālā, psiholoģiskā un intelektuālā attīstība, bet arī

978negatīvi ietekmēta bērna veselība un fiziskā attīstība. Rezultātā

979bērns varot nevis apgūt latviešu valodu, bet - tieši pretēji

980- to neapgūt, tostarp atsakoties apmeklēt pirmsskolas

981izglītības iestādi.

982Tomēr lietā pieaicinātās personas ir noraidījušas šāda riska

983iespējamību. Citstarp Dr. psych. Baiba Martinsone

984norādījusi: nav pamata apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam

985iespēju izmantot mazākumtautības valodu izglītības procesā,

986varētu tikt negatīvi ietekmēta valsts valodas apguve. Jebkura

987adaptācija jaunajiem apstākļiem, tostarp citas valodas

988lietojumam, vienmēr sākotnēji prasīšot papildu individuālos

989resursus (kā intelektuālos, tā emocionālos) un tuvākās vides -

990ģimenes - iesaisti (sk. lietas materiālu 3. sēj. 47.

991un 48. lp.). Arī vairākas citas pieaicinātās

992personas - gan pedagoģijas, gan psiholoģijas zinātnieki, LIZDA,

993kā arī tiesībsargs - ir uzsvērušas, ka tas, cik viegli vai grūti

994bērnam ir mācīties valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs tieši no

995ģimenes ietekmes (sk. lietas materiālu 1. sēj.

996125. lp., 2. sēj. 32. lp., 3. sēj.

99727. lp. un 4. sēj. 27. lp.). Būtiska esot

998vecāku sadarbība ar pedagogu, kā arī pašu vecāku attieksme pret

999valsts valodu un bērna mācībām (sk. lietas materiālu

10003. sēj. 3. lp.). No tā savukārt izriet

1001secinājums, ka tad, ja bērnam tiks nodrošināts pienācīgs

1002atbalsts, tostarp ģimenes atbalsts, izglītības ieguve valsts

1003valodā neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz bērnu.

1004Dr. psych. Anika Miltuze norādījusi, ka

1005bērniem vispiemērotākā ir izglītība vienā - valsts valodā - un

1006tieši šādā veidā bērniem ir iespējams izvairīties no divu valodu

1007kodu jaukšanas un grūtībām ar mācību satura apgūšanu

1008(sk. lietas materiālu

10096. sēj. 143. lp.). No iepriekš minētā izriet

1010šāds secinājums: tieši tas, ka pirms apstrīdēto normu spēkā

1011stāšanās vispārējās izglītības saturs bija apgūstams bilingvāli

1012noteiktā proporcijā, bērniem radīja lielākas grūtības. Tam

1013piekritusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, norādot, ka

1014šobrīd daudzi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem

1015veiksmīgi runājot divās valodās, tādējādi nošķirot mājās un

1016izglītības iestādē lietojamās valodas (sk. lietas

1017materiālu 6. sēj. 23. lp.).

1018Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktā kārtība ir

1019labvēlīgāka bērna izaugsmei nekā iepriekš pastāvējušais

1020regulējums, jo tā mazina bērna stresa līmeni un veicina viņa

1021prasmju, tostarp valodas prasmju, attīstību. Tas attiecas uz

1022visām izglītības pakāpēm.

1023Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā, ka līdz ar apstrīdētajām

1024normām likumdevējs papildināja Izglītības likuma 55. pantu

1025ar 2.1 punktu, kas paredz izglītojamā tiesības

1026saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

1027prasmes apguvei, bet Vispārējās izglītības likuma 20. pantu

1028ar trešo daļu un šā likuma 30. pantu ar astoto daļu, kas

1029izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības

1030programmas, un izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības

1031programmas, uzliek pienākumu sniegt šādu atbalstu (sk.

10322022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi

1033Izglītības likumā" 10. pantu un 2022. gada

103429. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

1035likumā" 2. un 4. pantu). Tāpat Izglītības un

1036zinātnes ministrija norādījusi, ka valsts piešķirtais papildu

1037finansējums ir ļāvis nodrošināt pedagogu palīgu piesaisti. Šīs

1038personas palīdzot bērniem pārvarēt sociālemocionālas grūtības,

1039veidojot savstarpējas uzticēšanās attiecības un veicinot valsts

1040valodas apguvi pozitīvā vidē, bet pagarinātās dienas grupās

1041nodrošinot individuālu pieeju skolēniem ārpus mācību stundām,

1042sniedzot atbalstu mācību satura apguvē un īpaši palīdzot

1043gadījumos, kad vecākiem valsts valodas prasmju nepietiekamības

1044dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt saviem bērniem atbalstu

1045mācībās (sk. lietas materiālu 1. sēj.

1046158. lp.). Līdz ar to valsts ir nodrošinājusi

1047izglītojamiem papildu psiholoģisko un pedagoģisko atbalstu.

1048Tādējādi Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka apstrīdētās

1049normas radīšot izglītojamam papildu stresu, neļaušot tam apgūt

1050valsts valodu un attiecīgi nesasniegšot pamattiesību ierobežojuma

1051leģitīmos mērķus, nav pamatots.

1052Tātad apstrīdētajās normās

1053noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

1054sasniegšanai.

105534. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

1056ierobežojums ir nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu

1057tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu

1058ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

1059bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmos mērķus

1060vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

10612019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

106221. punktu).

106334.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka valstij

1064nevajadzētu iejaukties izglītojamo un viņu vecāku izvēlē

1065attiecībā uz valodas izmantošanu privātā mācību iestādē īstenotā

1066izglītības procesā. Valsts varot pieprasīt tikai valsts valodas

1067zināšanas kā noteiktu rezultātu. Savukārt Saeima norādījusi, ka

1068līdzšinējā pieeja mācību valodai mazākumtautību izglītības

1069programmās izglītojamiem pirmsskolas izglītības un

1070pamatizglītības pakāpē nenodrošināja tādu latviešu valodas

1071prasmi, kāda nepieciešama, lai visiem bērniem būtu vienlīdzīgas

1072iespējas turpmākajā mācību procesā un darba dzīvē, un līdz ar to

1073kvalitatīvas izglītības mērķa sasniegšanai nav citu, alternatīvu

1074risinājumu kā vien pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

1075Likumdevējs apstrīdēto normu pieņemšanu ir pamatojis ar to, ka

1076ar 2018. gada Grozījumiem noteiktā valsts valodas un

1077mazākumtautības valodas lietojuma proporcija vispārējās

1078izglītības procesā pie mazākumtautībām piederošām personām

1079nenodrošināja pienācīgu valsts valodas prasmi un līdz ar to

1080nevarēja sasniegt apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

1081ierobežojuma leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts iekārtas un

1082citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, Aģentūras pētījumā

1083"Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" esot konstatēts,

1084ka 2019. gadā 20 procenti aptaujāto mazākumtautību

1085jauniešu atzinuši, ka latviešu valodu apguvuši tikai pamatprasmes

1086līmenī vai zina to vāji (sk. Latviešu valodas aģentūras

1087sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija Latvijā:

10882016-2020", 23. lpp.). Tāpat tika konstatēts, ka

1089pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas prasmes nav pietiekamas

1090tieši tajos gadījumos, kad apmeklētas pirmsskolas izglītības

1091grupas, kurās mazākumtautību izglītības programmas pamatā tika

1092īstenotas krievu valodā (sk. pētījumu

1093"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā:

1094Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve", Liepājas

1095Universitāte, 2021; sk. arī likumprojekta Nr. 1519/Lp13

1096"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas 6.-7. un

109710.-11. lpp.).

1098Šos trūkumus tiesas sēdē atzina arī privātā izglītības iestāde

1099"LATREIA", norādot, ka 2023./2024. mācību gadā

1100skolas gaitas pirmajā klasē uzsākuši 39 izglītojamie,

1101tostarp 25 mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu

1102beidzēji bez pienācīgām valsts valodas zināšanām

1103(sk. lietas materiālu 3. sēj. 7. un

11048. lp.). Arī LIZDA aptaujātie pedagogi norādījuši uz

1105ļoti krasām izglītojamo valsts valodas prasmju līmeņa atšķirībām

1106(sk. lietas materiālu 3. sēj. 2. lp.). Kā

1107norādījusi gan Dr. habil. philol. Dace Markus,

1108gan Izglītības un zinātnes ministrija, secinājumi par to, ka pie

1109mazākumtautībām piederošo izglītojamo valsts valodas zināšanas

1110nav pietiekamas, ir attiecināmi gan uz valsts un pašvaldību, gan

1111arī privātajām izglītības iestādēm, kurās īstenotas

1112mazākumtautību izglītības programmas (sk. lietas

1113materiālu 4. sēj. 70.-78., 85. un 86. lp.).

1114Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzēji, piedāvājot

1115alternatīvu - attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm

1116neregulēt valodu lietojumu, bet tikai noteikt valsts valodas

1117zināšanu pārbaudi - faktiski aicina atgriezties pie tā modeļa,

1118kas bija spēkā vēl pirms 2018. gadā īstenotā izglītības

1119ieguves valodas reformas posma. Tomēr, ievērojot gan pašu

1120izglītības iestāžu, gan pētnieku norādīto, ka iepriekš spēkā

1121bijušais regulējums pie mazākumtautībām piederošām personām nav

1122nodrošinājis pienācīgu valsts valodas prasmi, ir secināms, ka

1123atgriešanās pie šā regulējuma nepalīdzētu sasniegt pamattiesību

1124ierobežojuma leģitīmos mērķus. Šāds risinājums arī būtu pretrunā

1125ar valsts pozitīvo pienākumu regulēt izglītības ieguvi, lai

1126nodrošinātu tās kvalitāti.

1127Pieaicinātās personas ir atzinušas, ka valodas apguvi vislabāk

1128nodrošina tās vienots un mērķtiecīgs lietojums izglītības

1129procesā. Piemēram, Dr. paed.

1130Ieva Margeviča-Grinberga vērsa uzmanību uz pētījumiem, kas

1131pierāda, ka pie mazākumtautībām piederoši izglītojamie valodu

1132apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu skolas vidē.

1133Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz priekšrocību, tomēr

1134tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā, izglītība un darbs

1135izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas prasmei

1136(sk. lietas materiālu 2. sēj. 35.lp.). Arī

1137Dr. habil. philol.Dace Markus uzsvērusi, ka

1138vispārējās izglītības process valsts valodā nav pašmērķis, bet

1139gan līdzeklis šīs valodas apguvei tādā līmenī, kas būtu iespējami

1140tuvs dzimtās valodas zināšanu līmenim. Tikai šādā veidā esot

1141iespējams nodrošināt to, ka pie mazākumtautībām piederošiem

1142izglītojamiem ir pienācīgas valsts valodas zināšanas

1143(sk. lietas materiālu

11442. sēj. 96. lp.).

1145Tāpat 2018. gada Grozījumi vēl pilnībā nenodrošināja

1146pieejas "vienota skola" īstenošanu jeb izglītības

1147iestāžu segregācijas un pie mazākumtautībām piederošu personu

1148pašsegregācijas novēršanu. Nav konstatējamas alternatīvas, kas

1149ļautu pietiekami efektīvi sasniegt arī šo mērķi.

1150Tādējādi nav konstatējami citi līdzekļi, kas ļautu vispārējās

1151izglītības procesā vismaz tādā pašā kvalitātē sasniegt

1152pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts

1153iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

115434.2. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, tām

1155izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā

1156ar Latvijas Republikas noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem

1157starptautiskajiem līgumiem, kā arī izglītības iestādēm, kas

1158izglītību nodrošina Eiropas Savienības valodās, esot noteikts

1159saudzējošāks regulējums.

1160Izglītības likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka

1161izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā

1162ar Latvijas Republikas noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem

1163starptautiskajiem līgumiem, izglītību var iegūt citā valodā,

1164nevis valsts valodā. Tāpat atbilstoši šā likuma 9. panta

11652.1 daļai citā valodā izglītību iespējams iegūt

1166izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību

1167priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu

1168citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot

1169attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus. Latvijā dzīvo

1170dažādas mazākumtautības, tostarp arī tādas, kuru dzimtā valoda ir

1171oficiālā valoda valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts

1172starptautisks līgums izglītības jomā. Līgums starp Latviju un

1173Krievijas Federāciju šajā jomā nav noslēgts

1174(sk.: Starpvaldību līgumi un to izpildprogrammas.

1175Izglītības un zinātnes ministrija. Pieejams: izm.gov.lv).

1176Tāpat krievu valoda nav Eiropas Savienības valoda. Tāpēc uz

1177personām, kas pieder pie krievu mazākumtautības, izglītības

1178procesā ir attiecināms tikai vispārējais Izglītības likuma

11799. panta 1.1 daļas un Pirmsskolas izglītības

1180vadlīniju regulējums.

1181Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka Eiropas

1182Savienības valodu apguves stiprināšana ir Latvijas mērķis, kas

1183izriet no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās

1184pastāvošā labas ticības principa. Iespēja izņēmuma kārtā iegūt

1185izglītību kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām

1186Izglītības likuma 9. panta otrās daļas

11872.1 punktā ir paredzēta nevis ar mērķi attīstīt

1188attiecīgās valsts kultūru un identitāti, bet gan tādēļ, lai

1189veicinātu padziļinātu svešvalodas apguvi. Tādējādi izglītojamie,

1190kas iegūst vispārējo izglītību valsts un pašvaldību izglītības

1191iestādēs, citstarp padziļināti apgūstot kādu no Eiropas

1192Savienības valstu valodām, nav salīdzināmi ar izglītojamiem, kas

1193vēlētos iegūt izglītību mazākumtautības valodā (sal. sk.

1194Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

1195Nr. 2018-12-01 21.2. punktu un Satversmes tiesas 2019.

1196gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

119723.2. punktu).

1198Personas, kas pieder pie tādām mazākumtautībām, kuru valoda ir

1199tādas valsts oficiālā valoda, ar kuru Latvija ir noslēgusi

1200starptautisko līgumu izglītības jomā, un personas, kas pieder pie

1201tādām mazākumtautībām, kuru valoda nav tādas valsts oficiālā

1202valoda, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu

1203izglītības jomā, ir salīdzināmas. To atzinusi arī Eiropas

1204Cilvēktiesību tiesa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

12052023. gada 16. novembra sprieduma lietā "Džibuti

1206and Others v. Latvia", pieteikums Nr. 225/20

1207u. c., 160. punktu). Tā kā katrai no minētajām

1208mazākumtautību grupām ir paredzēts atšķirīgs izglītības ieguves

1209regulējums, pret tām ir noteikta atšķirīga attieksme.

1210Kā jau šajā spriedumā tika norādīts iepriekš, mazākumtautību

1211izglītības iestādes okupācijas laikā tika slēgtas un tām tika

1212uzspiesta rusifikācijas politika (sk. šā sprieduma

121330. punktu). Turklāt Latvijā pārējo tradicionāli runāto

1214mazākumtautību valodu − baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu,

1215romu u. c. valodu − pratēju skaits joprojām samazinās

1216(sk. Latviešu valodas aģentūras sociolingvistisko

1217pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020",

121866. lpp.). Turpretī krievu valodas pozīcijas Latvijā

1219joprojām ir stabilas un šī valoda ir uzskatāma par

1220pašpietiekamu.

1221Arī personu, kas pieder pie tādām mazākumtautībām, kuru valoda

1222ir tādas valsts oficiālā valoda, ar kuru Latvijai ir noslēgts

1223starptautiskais līgums izglītības jomā, dibinātām izglītības

1224iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir

1225pienākums nodrošināt, ka tajās izglītojamie valsts valodu apgūst

1226pienācīgā līmenī. Savukārt ar mērķi novērst faktisko

1227nevienlīdzību un aizsargāt tās Latvijā dzīvojošās

1228mazākumtautības, kuru valoda, kultūra un etniskā savdabība ir

1229apdraudēta, valsts var veikt noteiktus pozitīvus pasākumus, kas

1230izpaužas kā tiesības licencēšanas procesā apstiprinātās

1231vispārējās izglītības programmās iekļaut konkrētus mācību

1232priekšmetus citās valodās. Citstarp tas ir pieļaujams tieši

1233tāpēc, ka šādas izglītības iestādes nav veidojušas daļu no

1234segregēta skolu tīkla un šādām mazākumtautībām nav raksturīgs

1235pašsegregācijas risks. Proti, attiecībā uz šīm mazākumtautībām

1236nav nepieciešams noteikt apstrīdēto normu leģitīmā mērķa -

1237demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība - sasniegšanai

1238nepieciešamu ierobežojumu.

1239Tādējādi nav alternatīvu līdzekļu,

1240kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

1241tādā pašā kvalitātē.

124235. Lai noskaidrotu, vai likumdevēja rīcība, nosakot

1243apstrīdētajās normās noteikto pamattiesību ierobežojumu, bija

1244atbilstoša, Satversmes tiesai, pirmkārt, ir jānoskaidro, vai

1245apstrīdētās normas nepasliktina mācību satura apguves kvalitāti.

1246Otrkārt, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām

1247normām un citām ar tām saistītajām normām ir ievērots saprātīgs

1248līdzsvars starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie

1249mazākumtautībām piederošu personu tiesību īstenošanu privātās

1250izglītības iestādēs notiekošā izglītības procesā

1251(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

1252sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22. punktu).

1253No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet secinājums,

1254ka valsts rīcības brīvības apjoms ir atšķirīgs attiecībā uz

1255dažādiem izglītības līmeņiem: jo zemāka izglītības pakāpe, jo

1256mazāka valsts rīcības brīvība (sk. Eiropas

1257Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 21. jūnija sprieduma

1258lietā "Ponomaryovi v. Bulgaria", pieteikums

1259Nr. 5335/05, 56. punktu). Arī citas starptautiskos

1260cilvēktiesību mehānismus uzraugošās institūcijas ir norādījušas

1261uz dzimtās valodas lielāko nozīmi bērna agrīnajos dzīves posmos

1262(sk. ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas

1263Vispārējā komentāra Nr. 13 "Tiesības uz

1264izglītību", 1999. gada 8. decembris, UN Doc. Nr.

1265E/C.12/1999/10, 6. rindkopu un ANO Ekonomisko, sociālo un

1266kultūras tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 20,

12672009. gada 2. jūlijs, UN Doc. Nr. E/C.12.GC/20,

126821. rindkopu). Turklāt katrai no izglītības

1269pakāpēm ir atšķirīgs izglītības nodrošināšanas veids un

1270regulējums. Pirmsskolas izglītības pakāpe atbilstoši Vispārējās

1271izglītības likumam nav daļa no formālās izglītības un uz to ir

1272attiecināmas tikai Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, savukārt

1273pamatizglītības ieguve tiek īstenota formālās izglītības veidā,

1274ko regulē valsts vispārējās izglītības standarts. Tādēļ

1275Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs apstrīdētajās normās

1276ietvertā ierobežojuma samērīgumu pirmsskolas izglītības pakāpē,

1277bet pēc tam - pamatizglītības pakāpē.

127836. No Vispārējās izglītības likuma 21. panta

1279izriet, ka bērnam no pusotra gada vecuma ir nodrošināma pieeja

1280pirmsskolas izglītības iestādei. Taču saskaņā ar Izglītības

1281likuma 4. pantu un Vispārējās izglītības likuma

128220.1 panta pirmo daļu bērna sagatavošana

1283pamatizglītības ieguvei jeb pirmsskolas izglītības programmas

1284apguve ir obligāta no piecu gadu vecuma. Vispārējās izglītības

1285likuma 20. panta otrā daļa noteic, ka pirmsskolas izglītības

1286programmu bērns apgūst līdz septiņu gadu vecumam.

1287Tādējādi pirmsskolas izglītībā mācību darbs ir iedalīts divos

1288posmos. Pirmais posms ir pirmsskolas izglītība bērna agrīnajā

1289vecumā no pusotra gada līdz pieciem gadiem. Bērniem vecumā līdz

1290pieciem gadiem ir iespējams izvēlēties citus audzināšanas un

1291izglītošanas pakalpojumus, tomēr tie nav uzskatāmi par

1292pirmsskolas izglītības ieguvi. Otrais pirmsskolas izglītības

1293pakāpes posms ir obligātā pirmsskolas izglītība bērnam vecumā no

1294pieciem līdz septiņiem gadiem.

1295Lai gan par pirmsskolas izglītības apguvi netiek izsniegts to

1296apliecinošs dokuments, tā atbilstoši Vispārējās izglītības

1297likumam ir daļa no vispārējās izglītības. Tas nozīmē, ka arī

1298šādas izglītības īstenošana var tikt īpaši regulēta.

1299Pirmsskolas izglītības mērķi ir bērna daudzpusīgas personības

1300veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības

1301ieguvei. Pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktais obligātais

1302saturs attiecas uz ikvienu bērnu, kas atrodas pirmsskolas

1303izglītības iestādē, tātad uz bērniem jau no pusotra gada vecuma.

1304Katram bērnam jāapgūst savam vecumposmam atbilstošās iemaņas

1305katrā no septiņām mācību jomām (sk. lietas materiālu

13066. sēj. 13. lp.). Pirmsskolā mācību saturu bērns

1307apgūst integrētā mācību procesā - rotaļnodarbībā visas dienas

1308garumā, ietverot vairākās mācību jomās plānotos bērnam

1309sasniedzamos rezultātus. Pirmsskolas izglītības vadlīniju

13102. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības satura

1311īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns,

1312kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas,

1313ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi,

1314citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.

1315Atbilstoši apstrīdētajām normām viss pirmsskolas izglītības

1316pakāpes obligātais saturs apgūstams valsts valodā.

131736.1. Satversmes tiesas kompetencē neietilpst lemšana

1318par apstrīdēto normu un ar to sistēmiski saistīto tiesību normu

1319ieviešanas efektivitāti (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

132013. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

132122.1. punktu). Tomēr Satversmes tiesa var

1322konstatēt, vai atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas

1323nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu - mācību metodiskos

1324materiālus, skolotāju tālākizglītības un profesionālās

1325kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas (sk. Satversmes tiesas

13262019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1327Nr. 2018-22-01 22.1. punktu un 2019. gada

132823. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

132920.3. punktu).

1330Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka bez iepriekšējās

1331izglītības ieguves valodas reformas rezultātu izvērtēšanas

1332attiecībā uz izglītības kvalitāti neesot bijusi pieļaujama jaunas

1333reformas uzsākšana. Apstrīdētās normas esot pieņemtas bez

1334pienācīga risku izvērtējuma. Citstarp izglītības procesā šobrīd

1335grūtības radot kvalificētu pedagogu un atbalsta personāla

1336trūkums; pilnīgs aizliegums pedagogiem un atbalsta personālam

1337izmantot mazākumtautības valodu, bilingvālus un mazākumtautības

1338valodas mācību līdzekļus; aizliegums izglītojamam parādīt savu

1339sniegumu savā dzimtajā valodā un nepieciešamība katrā stundā

1340izmantot vārdnīcu. Izglītojamā tiesības saņemt individualizētu un

1341personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei praksē

1342tiekot nodrošinātas tikai valsts valodā un tātad netiekot

1343nodrošinātas efektīvi. Saeima un Izglītības un zinātnes

1344ministrija ir sniegušas informāciju par izglītības iestādēm un

1345pedagogiem valsts nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem.

134636.1.1. Ar 2018. gada Grozījumiem ieviestā

1347izglītības ieguves valodas reforma attiecībā uz pirmsskolas

1348izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu

1349īstenošanu 1.-7. klasē stājās spēkā 2019. gada

13501. septembrī, citās klašu grupās - turpmākajos gados, bet

1351pilnībā noslēdzās 2021./2022. mācību gadā. Apstrīdētās

1352normas tika pieņemtas 2022. gada 29. septembrī, proti,

1353dažus mēnešus pēc iepriekšējā mācību gada beigām. Tiesas sēdē

1354tika izteikti argumenti, ka izglītības reformas kvalitāte pilnībā

1355var tikt novērtēta tikai tad, kad izglītojamais ir izgājis visu

1356obligātās izglītības ciklu, tātad pēc teju deviņiem gadiem

1357(sk. lietas materiālu 4. sēj. 102. lp.).

1358Līdz ar to arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā neesot

1359visaptveroši izvērtēti iepriekšējās izglītības ieguves valodas

1360reformas rezultāti.

1361Satversmes tiesa secina, ka ar 2021. gada 8. aprīļa

1362likumu "Grozījumi Izglītības likumā" tika definēts

1363izglītības kvalitātes jēdziens un konkretizēti pienākumi

1364attiecībā uz izglītības iestāžu nodrošinātās izglītības

1365kvalitātes kontroli. Izglītības likumā tika definēta valsts

1366sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai un noteikti konkrēti

1367pienākumi gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan

1368pašvaldībām, gan arī Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

1369Citstarp Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzlikts

1370pienākums sagatavot ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma

1371ziņojumu un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetam. Šajā

1372ziņojumā jābūt ietvertam visu izglītības pakāpju procesa, satura,

1373vides un pārvaldības kvalitātes izvērtējumam. Tātad tas attiecas

1374arī uz pirmsskolas izglītības pakāpi. Izglītības kvalitātes

1375valsts dienestam noteikts pienākums izstrādāt vadlīnijas

1376izglītības kvalitātes nodrošināšanai, sniegt ieteikumus

1377izglītības kvalitātes pilnveidei, kā arī organizēt izglītības

1378kvalitātes datu ieguvi un analīzi. Līdz ar to likumdevējs bija

1379izveidojis sistēmu izglītības kvalitātes un tātad arī

1380iepriekšējās izglītības ieguves valodas reformas rezultātu

1381ikgadējai un pastāvīgai uzraudzībai.

1382Papildus tam tika veikti dažādi pētījumi, tostarp

13832021. gadā publicētais Liepājas Universitātes pētījums

1384"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā:

1385Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve".

1386Lai gan būtu vēlama vēl vairāk padziļināta iepriekš pieņemto

1387tiesību normu ietekmes vērtēšana, izskatāmajā lietā ņemama vērā

1388arī pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekme uz

1389nepieciešamību pēc iespējas ātrāk noslēgt izglītības ieguves

1390valodas reformu, kam vajadzētu rezultēties vienotā skolā jeb tādā

1391sistēmā, kurā ir izskausta izglītības iestāžu segregācija.

1392Turklāt padziļinātu pētījumu neesība attiecībā uz iepriekšējo

1393reformu pati par sevi nenozīmē to, ka nākamajai izglītības

1394reformai būs negatīva ietekme uz izglītības kvalitāti. Jautājums

1395par reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti pārbaudāms, vērtējot

1396to, kādi izglītības kvalitātes nodrošināšanas un kontroles

1397mehānismi ir pieejami un tiks izmantoti.

139836.1.2. Vērtējot pedagogu un metodikas pieejamību un

1399citus izglītības kvalitāti ietekmējošos aspektus, jāņem vērā tas,

1400ka privāto izglītības iestāžu darbība atšķiras no valsts un

1401pašvaldību dibināto izglītības iestāžu darbības.

1402Privātajām izglītības iestādēm ir raksturīga rīcības brīvība

1403un lielākas iespējas attiecībā uz pedagoģiskā personāla piesaisti

1404un noslodzes plānošanu, kas ļauj tām lielāku personāla resursu

1405novirzīt mācību materiālu izstrādei, sagatavošanai, saziņai un

1406sadarbībai ar izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem

1407(sk. pētījumu "Privāto izglītības iestāžu

1408ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā", 2023,

1409185. lpp. Pieejams: ppdb.mk.gov.lv). Tā kā privātajām

1410izglītības iestādēm ir raksturīga lielāka autonomija un elastība

1411attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm, tās ir tiesīgas

1412savā darbībā iekļaut arī eksperimentālus risinājumus un

1413novatoriskas izglītības pieejas (sk. turpat,

1414188. lpp.). Mācību materiālu izveide un diferenciācija,

1415kā arī metodisko un organizatorisko pasākumu pielāgošana katra

1416izglītojamā spējām, motivācijai, interesēm un talantiem uzskatāma

1417par tipisku privāto izglītības iestāžu darbības elementu.

1418No informācijas, ko tiesas sēdē sniedza privātā pirmsskolas

1419izglītības iestāde "GALAKTIKA", izriet secinājums, ka,

1420savlaicīgi plānojot pāreju un metodiku, bija iespējams veiksmīgi

1421sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei uz jauno mācību gadu

1422(sk. lietas materiālu 4. sēj. 126., 127., 145. un

1423146. lp.).

1424Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis tiesas sēdē

1425neizvērsa argumentu par apstrīdētajām normām atbilstošu izglītību

1426nodrošināt spējīgu pedagogu trūkumu pirmsskolas izglītības

1427pakāpē, un uz šādu trūkumu nenorādīja arī privātās pirmsskolas

1428izglītības iestādes.

1429Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka tās

1430piedāvāto atbalsta pasākumu klāstā ietilpst arī pedagogu

1431profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju

1432pilnveidošanas kursi un pedagogu tālākizglītības kursi

1433(sk. lietas materiālu 4. sēj. 60. lp.).

1434Tāpat esot izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam darbā

1435lingvistiski neviendabīgā mācību vidē un nodrošināta pastiprināta

1436uzraudzība, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu

1437nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī

1438(sk. lietas materiālu 1. sēj. 146. lp.).

1439Pamatojoties uz Konsultatīvās padomes 2023. gada

144024. aprīļa sēdē nolemto, esot sagatavots rīcības plāns

1441izglītības iestādēm "Kā sasniegt rezultātu un novērst

1442riskus, īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā

1443(2023-2025)", kā arī plāna projekts izglītības iestādes

1444darbam, identificējot sasniedzamos rezultātus, iespējamos riskus,

1445problēmu risināšanas veidus, metodisko atbalstu, mācību

1446stratēģijas un labās prakses piemērus. Konsultatīvās padomes

1447pārstāvji, kā arī citu izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi un

1448atbalsta personāls esot aicināti būt par izglītības iestāžu

1449komandu mentoriem. Mentoru atbalsts tiekot sniegts arī

1450nodrošinājuma un plānošanas jomās, padziļināti aplūkojot arī

1451jautājumus, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko

1452līdzekļu nodrošinājumu un izmantošanu, mācīšanās stratēģiju

1453veidošanu, izglītojamo rezultātu uzraudzību un novērtēšanu, kā

1454arī individuālā atbalsta sniegšanu izglītojamiem ar atšķirīgām

1455latviešu valodas prasmēm (sk. lietas materiālu

14562. sēj. 148. lp.). Šie atbalsta mehānismi ir

1457pieejami arī privāto izglītības iestāžu pedagogiem.

1458Tāpat arī Latvijas Universitātes Psiholoģijas, pedagoģijas un

1459mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas

1460vadītāja Dr. paed. Ineta Helmane norādīja, ka

1461topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programmas un

1462tajās apgūstamās mācību metodikas piemērotība mazākumtautību

1463izglītojamo izglītības ieguvei valsts valodā esot vērtējama

1464atzinīgi (sk. lietas materiālu 4. sēj. 59. un

146560. lp.). Tātad gan pirmsskolas izglītības skolotāju

1466studiju programmā studējošajiem, gan šobrīd strādājošajiem

1467pedagogiem ir nodrošināts plašs atbalsta klāsts, kas ļauj

1468nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību valsts valodā, un

1469argumentiem par šādu izglītību nodrošināt spējīgu pedagogu

1470trūkumu nav pamata.

1471Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēju argumenti par to, ka

1472izglītības kvalitāte pirmsskolas izglītības pakāpē krītoties

1473mācību materiālu, metodikas vai pedagogu nepietiekamības dēļ, nav

1474pamatoti.

147536.1.3. Pieteikuma iesniedzēju argumenti par to, ka

1476izglītojamā tiesības saņemt individualizētu un personalizētu

1477atbalstu valsts valodas prasmes apguvei praksē netiekot

1478nodrošinātas efektīvi, ir skatāmi saistībā ar Vispārējās

1479izglītības likuma 20. panta trešās daļas un Izglītības

1480likuma 55. panta 2.1 punkta pareizu

1481piemērošanu atbilstoši bērna vislabākajām interesēm. Atbilstoši

1482bērna vislabāko interešu prioritātes principam minētās tiesību

1483normas kopsakarā ar apstrīdētajām normām interpretējamas

1484tādējādi, ka ikvienam bērnam atkarībā no viņa vajadzībām ir jābūt

1485nodrošinātam jēgpilnam un reālam atbalstam valsts valodas prasmes

1486apguvei. Attiecībā uz bērniem ar speciālām vajadzībām ir jāievēro

1487Satversmes 110. pantā noteiktais valsts pienākums kopsakarā

1488ar bērnu vislabākajām interesēm, kas noteiktos gadījumos, ja tas

1489nepieciešams efektīvai valsts valodas apguvei, var ietvert arī

1490dzimtās valodas lietojumu.

1491Būtiska nozīme ir pedagoga prasmei izglītības procesā izmantot

1492atbilstošas pedagoģiskās metodes, atbilstošus žestus un mīmiku,

1493lai sniegtu bērnam vislabāk piemēroto atbalstu. Tāpat iespējams

1494izmantot arī dažādus palīgmateriālus, kuru izveidē citstarp

1495izmantojami Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie un

1496tiešsaistē pieejamie resursi (sk. lietas materiālu

14976. sēj. 114. lp.). Tāpat, kā to sēdē atzinusi arī

1498Izglītības un zinātnes ministrija, šāda atbalsta sniegšanas

1499ietvaros izglītojamiem nav liegts pašiem atbildēt uz pedagogu

1500uzdotajiem jautājumiem dzimtajā valodā, ja konkrētajā gadījumā

1501tas ir vienīgais veids, kādā viņi spēj izteikties (sk. lietas

1502materiālu 6. sēj. 25. lp.).

150336.2. Satversmes tiesa uzsver, ka valstij ir pienākums

1504pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot

1505valstī izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles

1506mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes

1507izmaiņas (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

150813. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

150922.1. punktu).

1510Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka Kvalitātes

1511dienests veicis plānveida apmeklējumus privātajās pirmsskolas

1512izglītības iestādēs, izvērtējot to darbību pārejā uz vienotu

1513skolu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 70. un

151479. lp.). Tāpat 2023./2024. mācību gadā

1515Kvalitātes dienests esot veicis pārejas uz vienotu skolu

1516izvērtējumu, citstarp arī privātajās pirmsskolas izglītības

1517iestādēs. Izvērtējuma laikā Kvalitātes dienests esot ieguvis

1518informāciju un datus par mācību procesa nodrošināšanu valsts

1519valodā, lai pārliecinātos par izglītības iestādes vadītāja

1520īstenoto profesionālo darbību pārejas uz vienotu skolu

1521nodrošināšanā un par izglītības procesa norisi valsts valodā

1522izvērtējuma dienā (sk. lietas materiālu

15236. sēj. 53. lp.).

1524Papildus tam atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada

15254. jūnija noteikumiem Nr. 325 "Vispārējās

1526izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un

1527to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"

1528(turpmāk - Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumi)

15292. punktam izglītības iestāde analizē savu darbību un katru

1530gadu līdz 1. novembrim nodrošina ar izglītības iestādes

1531dibinātāju saskaņota pašnovērtējuma ziņojuma pieejamību savā

1532tīmekļvietnē. Pašvērtēšana ir regulāra izglītības iestādes

1533darbības kvalitātes iekšējā izvērtēšana, kurā iesaistās

1534izglītības iestādes pedagogi, izglītojamie, viņu vecāki, iestādes

1535dibinātājs un vadība. Šajā pašvērtējumā citstarp norādāmi arī

1536dati un informācija, kas raksturo izglītības iestādes darba

1537kvalitāti konkrētajā gadā izvērtējamos kvalitātes kritērijos,

1538atklājot stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības.

1539Pirmsskolas izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē

1540norādīja, ka katru gadu maijā veicot vecāku, pedagogu un arī

1541izglītojamo viedokļa noskaidrošanu aptaujas veidā. Pēc šo aptauju

1542rezultātiem izglītības iestāde varot izdarīt secinājumus par tās

1543sniegtās izglītības kvalitāti, kā arī reformas ietekmi uz to

1544(sk. lietas materiālu

15454. sēj. 146. lp.).

1546Reizi sešos gados izglītības kvalitāte pirmsskolas izglītības

1547iestādē tiek novērtēta, izvērtējot pirmsskolas iestāžu vadītāju

1548profesionālo darbību (sk. lietas materiālu

15496. sēj. 53. lp. un Izglītības

1550iestāžu vērtēšanas noteikumu 5., 29. un 31. punktu).

1551Saskaņā ar Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumu

155227.4. apakšpunktu, novērtējot izglītības iestādes darbības

1553kvalitātes kategorijas un izglītības iestādes vadītāja

1554profesionālās darbības kvalitātes kategoriju, kvalitātes līmeņa

1555vērtējums tiek noteikts arī attiecībā uz labu pārvaldību, kurā

1556ietilpst trīs elementi: administratīvā efektivitāte, vadības

1557profesionālā darbība, kā arī atbalsts un sadarbība. Kvalitātes

1558dienests tiesas sēdē norādīja, ka, vērtējot administratīvo

1559efektivitāti, tiekot skatīta visa iestādē notiekošo pārvaldības

1560procesu efektivitāte, tajā skaitā vērtēta stratēģiskā plānošana,

1561ikgadējā plānošana, ikdienas plānošana, pašvērtēšanas procesa

1562kvalitāte, personāla pārvaldības sistēma. Vadības profesionālās

1563darbības ietvaros tiekot izvērtētas iestādes vadītāja zināšanas,

1564prasmes un kompetences tiesiskuma jautājumos, kā arī

1565komunikācijas spējas. Savukārt atbalsta un sadarbības ietvaros

1566tiekot izvērtēti iestādes vadītāja pārvaldības kvalitātes

1567aspekti, ietverot iestādes vadītāja spēju sadarboties ar visiem

1568izglītības procesā iesaistītajiem, tajā skaitā bērnu vecākiem,

1569iestādes dibinātāju un citām ieinteresētajām pusēm

1570(sk. lietas materiālu

15716. sēj. 54. lp.).

1572Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumu V nodaļa paredz, ka

1573tad, ja Kvalitātes dienests vismaz vienu no šajos noteikumos

1574minētajiem kritērijiem novērtē ar kvalitātes vērtējuma līmeni

1575"nepietiekami" vai atkārtoti novērtē ar kvalitātes

1576vērtējuma līmeni "jāpilnveido", dienests pieņem lēmumu

1577par pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja neatbilstību amatam.

1578Par šādu vērtējumu informē pirmsskolas izglītības iestādes

1579dibinātāju, un tas tiekot mudināts izbeigt darba tiesiskās

1580attiecības ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju.

1581Līdz ar to secināms, ka pirmsskolas izglītības iestādē

1582izglītības kvalitātes uzraudzības kontrole tiek īstenota, veicot

1583izglītības iestādes pašvērtējumu un izglītības iestādes vadītāja

1584novērtējumu. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs ir

1585atbildīgs par visu izglītības iestādē īstenoto programmu

1586tiesiskumu, un pie viņa izglītojamo vecāki vai likumiskie

1587pārstāvji var vērsties arī jautājumos, kas attiecas uz izglītības

1588saturu (sk. lietas materiālu

15896. sēj. 53.-55. lp.). Tāpat izglītojamo

1590vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem ir iespēja ar sūdzību

1591vērsties Kvalitātes dienestā.

1592Tādējādi valsts ir izveidojusi sistēmu, kas vērsta uz

1593izglītības kvalitātes kontroli un nodrošināšanu, citstarp arī

1594pirmsskolas izglītības pakāpē. Ir nodrošināta regulāra izglītības

1595iestāžu darbības kvalitātes vērtēšana, kurā iesaistās pedagogi,

1596izglītojamie, viņu vecāki, iestādes dibinātājs un vadība, kā arī

1597valsts institūcijas.

1598Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka no apstrīdēto normu spēkā

1599stāšanās brīža ir pagājis tikai viens mācību gads un ir paredzēta

1600turpmāka pielāgošanās izglītojamo vajadzībām, Satversmes tiesai

1601šobrīd nav pamata secināt, ka apstrīdētās normas izraisītu

1602izglītības kvalitātes kritumu. Tomēr valstij ir pienākums

1603pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, lai konstatētu

1604iespējamās tās izmaiņas un nodrošinātu pie mazākumtautībām

1605piederošu personu tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Šis

1606pienākums aptver prasību ņemt vērā valsts iestāžu izteiktos

1607ieteikumus par izglītības jautājumiem, tostarp attiecībā uz

1608pedagogu ataudzi un noturību profesijā (sk. Latvijas

1609Republikas Valsts kontroles 2024. gada 13. jūnija

1610ziņojumu "Vai sagatavojam nepieciešamos pedagogus un

1611rūpējamies par to noturību profesijā?".

1612Pieejams: lrvk.gov.lv). Valsts pienākums ir nodrošināt

1613izglītības kvalitāti ilgtermiņā atbilstoši ilgtspējas principam.

1614Šo pamattiesību aizsardzībai attiecīgās personas var vērsties arī

1615tiesībaizsardzības institūcijās.

161636.3. Satversmes tiesai secīgi jāpārbauda, vai

1617apstrīdētās normas un ar tām saistītais tiesiskais regulējums

1618rada saprātīgu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma

1619veicināšanu un pie mazākumtautības piederošu personu tiesību

1620īstenošanu izglītības procesā privātās izglītības iestādēs

1621pirmsskolas izglītības pakāpē.

1622Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka prasība privātajās

1623izglītības iestādēs vispārējo izglītību pirmsskolas izglītības

1624pakāpē iegūt tikai valsts valodā liedzot iespēju privātajās

1625mazākumtautību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē

1626iegūt izglītību mazākumtautības valodā un tādējādi liedzot pašu

1627šo pamattiesību būtību. Savukārt Saeima norāda, ka attiecīgās

1628pamattiesības ir īstenojamas atbilstoši valsts izglītības

1629standartiem, kā arī vērsusi uzmanību uz likumdevēja

1630nodrošinātajiem papildu pasākumiem mazākumtautību valodas un

1631kultūrvēstures apguves veicināšanai.

163236.3.1. Regulējot valodu lietojumu izglītības procesā,

1633valstij jāpanāk tās apstākļiem atbilstošs līdzsvars starp

1634nepieciešamību nodrošināt ikvienai pie mazākumtautības piederošai

1635personai iespēju vispārējās izglītības procesā apgūt valsts

1636valodu tādā līmenī, lai tā bez grūtībām iekļautos valsts un

1637sabiedrības dzīvē, un pie mazākumtautībām piederošu personu

1638iespēju apgūt attiecīgās mazākumtautības valodu un izmantot to

1639izglītības procesā, lai tās varētu saglabāt savu lingvistisko

1640identitāti un etnisko un kultūras savdabību, bet netiktu pieļauta

1641segregācija uz valodas pamata (sal. sk. Satversmes tiesas

16422019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1643Nr. 2018-22-01 15.3. punktu).

1644Valsts valodas apgūšana un mazākumtautību tiesību īstenošana

1645nav savstarpēji pretstatāmi mērķi, un mazākumtautību tiesību

1646īstenošana nedrīkst traucēt efektīvai un pilnvērtīgai valsts

1647valodas apgūšanai (sal. sk. Satversmes tiesas

16482019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1649Nr. 2018-22-01 22.2. punktu). Vērtējot, vai ir

1650ievērots saprātīgs līdzsvars starp valsts valodas lietojuma

1651veicināšanu un pie mazākumtautības piederošu personu tiesību

1652īstenošanu, ir jāpārbauda privāto izglītības iestāžu iespējas

1653izglītības procesā pirmsskolas izglītības pakāpē nodrošināt pie

1654mazākumtautībām piederošajām personām Satversmes 114. pantā

1655ietvertās tiesības. Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā Latvijas

1656īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas

1657un rusifikācijas rezultātā, kā arī pašreizējo situāciju valsts

1658valodas lietojuma kontekstā.

1659Jau iepriekš secināts, ka mazākumtautību pirmsskolas

1660izglītības iestādēs pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

1661izglītojamiem netika nodrošināta pienācīgu valsts valodas

1662zināšanu ieguve (sk. šā sprieduma

166334.1. punktu). Proti, gan Liepājas Universitātes

1664pētījumā, gan izglītības iestāžu darbībā tika secināts, ka bērni,

1665kas obligāto pirmsskolas izglītības posmu beiguši pirmsskolas

1666izglītības iestādēs ar dominējošu krievu valodu, nebija ieguvuši

1667izglītības ieguvei pamatizglītības pakāpē pietiekamas valsts

1668valodas zināšanas. Bilingvālās pieejas dēļ joprojām pastāvēja

1669skolu sašķeltība un pirmsskolas izglītības pakāpē bija

1670konstatējamas būtiskas atšķirības izglītojamo valsts valodas

1671zināšanās, savukārt šo zināšanu trūkums varēja ietekmēt gan pašu

1672izglītojamo nākotnes iespējas, gan arī citu cilvēku tiesības un

1673demokrātisko valsts iekārtu. Nolūkā veicināt valsts valodas

1674prasmju attīstību, tādējādi sekmējot vienotas skolas izveidi un

1675to, ka ikvienai pie mazākumtautības piederošai personai tiek

1676nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības

1677demokrātiskajos procesos, likumdevējs bija tiesīgs grozīt

1678iepriekš spēkā bijušo regulējumu. Pie mazākumtautībām piederošo

1679personu pienācīgai spējai komunicēt valsts valodā ir neatsverama

1680nozīme demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības kontekstā, un

1681tā ir vienlīdz nozīmīga gan pašām pie mazākumtautībām

1682piederošajām personām, gan arī sabiedrībai kopumā.

168336.3.2. Pieaicinātās personas ir norādījušas, ka

1684valodas apguvei, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē, bērnam

1685vispiemērotākā esot pastāvīga atrašanās konkrētās valodas vidē

1686(sk. lietas materiālu

16876. sēj. 11. lp.). Proti, pētījumi

1688liecinot, ka bērni valodu apgūst ātrāk tad, ja valodas netiek

1689savstarpēji jauktas (sk. lietas materiālu

16906. sēj. 13. lp.). Turklāt agrīnajā

1691vecumā no pusotra gada vecuma bērniem valodu apgūt esot daudz

1692vieglāk tad, ja ikdienā klātesošais pedagogs nejauc abu valodu

1693lietojumu. Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktā izglītības

1694procesa kārtība pirmsskolas izglītības pakāpē sakrīt ar bērna

1695valodas prasmes un citu prasmju attīstībai vislabāk atbilstošo

1696pieeju. Tieši valsts valodas vides nodrošināšana saskan ar bērna

1697vislabākajām interesēm (sk. lietas materiālu

16986. sēj. 45. lp.).

1699Tas, vai izglītojamais izglītības iestādē jūtas labi un droši,

1700ir atkarīgs ne tikai no izglītības procesā izmantojamās valodas,

1701bet arī no pedagogu profesionalitātes, prasmes izmantot dažādus,

1702tostarp neverbālos, komunikācijas rīkus, kā arī vides izglītības

1703iestādē.

170436.3.3. Papildus tam Saeima norādījusi, ka ar

1705apstrīdētajām normām sistēmiski saistītās tiesību normas ietver

1706garantijas pie mazākumtautībām piederošo personu iespējai

1707saglabāt savu dzimto valodu un identitāti. Pie mazākumtautībām

1708piederošu personu tiesības esot nodrošinātas izglītības procesa

1709ietvaros citos veidos ārpus pirmsskolas izglītības programmām,