24. pantsaizsargājot bērna tiesības uz valsts aizsardzību

aizsargājot bērna tiesības uz valsts aizsardzību

1bez jebkādas diskriminācijas. Atbilstoši ANO Cilvēktiesību

2komitejas Vispārējam komentāram Nr. 17 šis pants nosakot, ka

3kultūras jomā valstij jāveic visas iespējamās darbības, lai

4veicinātu bērna personības izaugsmi un nodrošinātu bērniem tādu

5izglītības līmeni, kas ļautu viņiem efektīvi izmantot arī citas

6paktā garantētās tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda un

7izteiksmes brīvību un domas un pārliecības brīvību. Tomēr neesot

8izkristalizējies secinājums par to, ciktāl sniedzas valsts

9rīcības brīvība prasīt, lai privātās izglītības iestādes

10izglītības procesu īsteno valsts valodā.

119.5. Vispārējā komentārā Nr. 21 par tiesībām uz

12kultūru noteiktā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

13sociālajām un kultūras tiesībām 15. panta interpretācija

14prasot, lai valstis izglītības satura veidošanā ņem vērā

15mazākumtautību kultūras īpatnības un valodu. Viens no valstu

16pienākumiem esot nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu

17tiesības izvēlēties un dibināt savas izglītības iestādes. Tomēr

18valstu pienākumi, tostarp attiecībā uz valodas izmantošanu

19izglītībā, esot vērsti uz mazākumtautību saglabāšanos. Šāda

20atsauce pamatoti liekot domāt, ka mazākumtautības apdraudētība ir

21tas aspekts, kas valstīm jāņem vērā, vērtējot mazākumtautību

22tiesības ierobežojošu pasākumu samērīgumu.

23Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā Nr. 11

24ietvertās atziņas attiecībā uz kultūras vērtību ievērošanu

25izglītības procesā varot būt izmantojamas arī plašāk. Esot

26norādīts, ka pie mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības

27lietot savu valodu izglītības ieguves procesā. Šādas bērna

28tiesības prasot attiecīgu valsts rīcību, taču pamatā prasot to,

29lai bērns prastu rakstīt un lasīt savā dzimtajā valodā. Piemēram,

30Bērnu tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Igaunijas

31otro līdz ceturto kārtējo ziņojumu par Bērnu tiesību konvencijas

32ieviešanu neesot norādījusi, ka prasība iegūt izglītību valsts

33valodā noteiktā proporcijā pārkāptu Bērnu tiesību konvencijas

3428.-30. pantā garantētās tiesības.

359.6. Trešajā ziņojumā par Latviju Konsultatīvā komiteja

36esot paudusi bažas par plāniem palielināt latviešu valodas kā

37mācību valodas īpatsvaru visos izglītības līmeņos. Uzsverot

38sākotnējo izglītības posmu nozīmi bērna attīstībā, Konsultatīvā

39komiteja esot aicinājusi Latviju nodrošināt bilingvālu pieeju

40pirmsskolas izglītības līmenī. Tāpat 2021. gada

413. marta rezolūcijā Ministru komiteja esot aicinājusi

42Latviju paredzēt iespējas mācīties mazākumtautību valodās un

43vienlaikus nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo bērnu vecāku

44uzklausīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr neviena

45organizācija neesot atsevišķi vērtējusi ierobežojumus, kas

46noteikti privātajām izglītības iestādēm. Visas atzīmējušas

47vienīgi to, ka prasība nodrošināt izglītību valsts valodā kādā

48noteiktā proporcijā ir jālīdzsvaro ar privāto izglītības iestāžu

49autonomiju.

50Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnija viedoklī

51par Latvijas normatīvā regulējuma grozījumiem, kuru rezultātā

52palielināta latviešu valodas kā mācību valodas proporcija

53izglītībā, esot ne tikai uzsvērusi valsts rīcības brīvības

54dažādību dažādos izglītības posmos un ieteikusi brīvāku

55regulējumu zemākajos izglītības līmeņos, bet arī secinājusi, ka

56"obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības

57iestādēs ir pretrunā [ar Minoritāšu konvencijas 13.pantu]. [..]

58Tās 2019. gada viedoklī par Ukrainu Venēcijas komisija

59apsveica Ukrainas pieņemtos grozījumus normatīvajā regulējumā,

60atbilstoši kuriem privātās izglītības iestādes var izvēlēties

61valodu, kādā nodrošināt izglītību, saglabājot pienākumu

62nodrošināt augsta līmeņa ukraiņu valodas prasmes. [..] Komisija

63neredz īpašus iemeslus atkāpties no šā secinājuma attiecībā uz

64situāciju Latvijā". Tādējādi varot secināt: Venēcijas

65komisija nav viennozīmīgi atzinusi, ka valstis nedrīkstētu

66noteikt konkrētu valsts valodā pasniedzama mācību satura

67proporciju, ja šī prasība kalpo mērķim integrēt mazākumtautības

68kopējā valsts sabiedrībā un mērķim nodrošināt kvalitatīvu

69izglītību. Taču valsts nedrīkstētu pilnībā liegt privātajām

70izglītības iestādēm sniegt izglītību mazākumtautības valodā.

71Visbeidzot 2021. gada 30. martā ANO Ekonomisko,

72sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos

73par Latvijas otro kārtējo ziņojumu par Starptautiskā pakta par

74ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ieviešanu Latvijā

75attiecībā uz šā pakta 15. panta īstenošanu esot paudusi

76bažas par 2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas

77reformas posma ietekmi uz mazākumtautību valodu mācīšanu valsts

78un privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas un pamata

79izglītības pakāpē. Komitejas galvenais aicinājums esot bijis

80nodrošināt to, lai šī pāreja nesamērīgi neietekmētu bērnu

81izglītības kvalitāti un lai mazākumtautību bērniem būtu iespēja

82mācīties savu valodu izglītības sistēmas ietvaros.

839.7. ANO cilvēktiesību līgumus uzraugošo komiteju

84prakse un citu konsultējošo un skaidrojošo mehānismu un komisiju

85izdarītie secinājumi esot uzskatāmi par autoritatīviem, taču

86nesaturot juridiski saistošus secinājumus. Valstij šos

87secinājumus vajagot vērtēt un, ja nepieciešams, ieviest vai arī,

88sniedzot atbilstošu pamatojumu, paskaidrot, kāpēc konkrētās

89rekomendācijas būtu ieviešamas tikai daļēji, ierobežoti vai

90vispār nebūtu ieviešamas. Valstij, pamatojot tās izstrādāto

91regulējumu, vajagot sniegt vērtējumu par attiecīgajā

92starptautiskajā līgumā garantētajām tiesībām pēc būtības,

93atsaucoties arī uz attiecīgo organizāciju secinājumiem.

94Satversmes tiesas nolēmumu juridiski saistošā daba esot

95faktors, kura dēļ likumdevējam, izstrādājot normatīvo regulējumu

96tādā jomā, par kuru Satversmes tiesa jau sniegusi atziņas,

97principā ir pienākums sniegt skaidrojumu par to, kā ar jauno

98regulējumu šīs Satversmes tiesas atziņas tiks ieviestas praksē.

99Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

100secinot, ka apstrīdēto normu izstrādes procesā likumdevējs ir

101ņēmis vērā Satversmes tiesas līdzšinējo judikatūru. Labas

102likumdošanas princips pats par sevi neaizliedzot likumdevējam

103atkāpties no Satversmes tiesas secinājumiem gadījumos, kad tas ir

104objektīvi nepieciešams un likumdevējs šādu atkāpi ir pietiekami

105pamatojis, paralēli visaptveroši izvērtējot arī regulējuma

106atbilstību cilvēktiesībām.

1079.8. Pieteikuma iesniedzēju piedāvātā alternatīva -

108pienākums mazākumtautību izglītības iestādēs nodrošināt latviešu

109valodas apguvi un valsts eksāmenu kārtošanu valsts valodā

110atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā izglītības iestādē, kurā

111visa izglītības programma tiek īstenota valsts valodā - faktiski

112aicinot atgriezties pie modeļa, kas bija spēkā vēl pirms

1132018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas reformas

114posma.

115Jautājumos, kuri skar privātās mazākumtautību izglītības

116iestādes, valsts rīcības brīvība esot šaurāka. Valsts lēmumiem,

117ar kuriem tā nosaka valsts valodas lietojuma proporciju

118privātajās izglītības iestādēs, vajagot būt balstītiem uz

119būtiskākiem apsvērumiem, kas saistīti ar nepieciešamību

120nodrošināt izglītības kvalitāti un integrēt mazākumtautību bērnus

121sabiedrībā. Šādus apsvērumus vienmēr esot ieteicams pamatot ar

122empīriskiem un zinātniskiem slēdzieniem par konkrētā pasākuma

123ietekmi uz izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesībām.

124Būtiska nozīme esot arī jautājumam par valodas lietojuma absolūto

125aizliegumu kopsakarā ar Satversmes tiesas iepriekš paustajām

126atziņām.

127Tiesas sēdē Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību

128institūcijās norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumu,

129ka Satversmes 114. pants mazākumtautībām paredzot augstāku

130aizsardzības līmeni nekā Konvencija. Vērtējot tiesību normu

131atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar

132114. pantu, vajagot ņemt vērā arī Minoritāšu konvencijas

13313. pantu.

134Valstij neesot jānosaka atšķirīgs valodas lietojuma apjoms

135atkarībā no izglītības pakāpes, tomēr vajagot ņemt vērā: jo

136zemāka izglītības pakāpe, jo svarīgākam jābūt attiecīgo noteikumu

137pamatojumam. Likumdevējam neesot liegts regulējuma izstrādē

138vērtēt visu sistēmu tās kopumā, anotācijā nenošķirot atsevišķus

139tās posmus un katru no tiem neizskaidrojot padziļināti.

140Pat ja valsts nefinansētu privātās izglītības iestādes, to

141rīcības brīvība tik un tā nebūtu neierobežota.

142Valstij esot rīcības brīvība slēgt divpusējus līgumus un tajos

143noteikt citas procedūras. Divpusējie līgumi varot ietekmēt

144samērīguma vērtējumu.

14510. Pieaicinātā persona - Latvijas

146Universitātes profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā

147pētniece izglītības psiholoģijā, Eiropas Komisijas Izglītības,

148jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta neformālās

149ekspertu grupas atbalstošas mācību vides veidošanai riska grupām

150un labklājības veicināšanai skolās eksperte

151Dr. psych. Baiba Martinsone - norāda, ka

152bilingvālisma radītā pastāvīgā nepieciešamība kontrolēt divu

153valodu kodus varot veicināt augstāko vadības funkciju attīstību

154(piemēram, kognitīvo elastību, impulsu kontroli). Neesot pamata

155apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam iespēju izmantot

156mazākumtautības valodu izglītības procesā, varētu tikt negatīvi

157ietekmēta valsts valodas apguve.

158Dr. psych. Baiba Martinsone tiesas sēdē norādīja,

159ka jaunas valodas apgūšana pusaudzim vienmēr esot saistīta ar

160papildu kognitīvu slodzi un to varot ietekmēt arī emocionālā

161pretestība, kā arī pašnovērtējuma veidošanās. Tomēr, jo vairāk

162tiek lietota valoda, jo tās kods kļūstot arvien stabilāks. Ja

163mazs bērns uzreiz sāk runāt bilingvālā vidē, viņš vienlaikus

164varot nostiprināt abu valodu kodus un tas viņam paverot vairāk

165iespēju.

166Divus gadus veci bērni vēl neesot spējīgi sadarboties cits ar

167citu, tāpēc vienaudžu mijiedarbībā valoda neesot tik nozīmīga.

168Bērnam svarīga esot emocionālā drošība, un tās nodrošināšana esot

169pedagogu un vecāku pienākums.

170Gadu ilgs pārejas periods esot pietiekams, lai bērni spētu

171pielāgoties pārmaiņām.

17211. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

173asociētā profesore, vadošā pētniece Dr. paed.

174Ieva Margeviča-Grinberga - norāda, ka izglītība ir pats

175efektīvākais mazākumtautību izglītojamo integrācijas veids.

176Interešu izglītība sekmējot izglītojamo pašapziņu, laika

177plānošanas prasmes, līderības, pozitīvas uzvedības attīstību, kā

178arī veicinot akadēmiskos sasniegumus. Interešu izglītību varot

179uzskatīt par nozīmīgu visaptverošas izglītības daļu, jo tiekot

180piedāvāti dažādi veidi, kā stiprināt skolā mācīto un nodrošināt

181tā lietojumu reālās dzīves situācijās.

182Pētījumu rezultāti apliecinot, ka interešu izglītība var

183nodrošināt valodas apguvi, kā arī kultūras un identitātes

184saglabāšanu. Izglītojamo sociālā mijiedarbība ar vienaudžiem

185mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

186programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā pašas valodas apguve.

187Interešu izglītības pedagogi strādājot ar mazākām grupām un līdz

188ar to varot labāk apzināt katra skolēna intereses, vajadzības un

189gatavību mācībām. Vairums Eiropas Savienības valstu piedāvājot

190iespēju dzimto valodu un kultūru apgūt un saglabāt ārpusstundu

191nodarbībās.

192Mazākumtautību valodu apguvi vajagot veicināt jau agrīnā

193vecumā un arī vēlāk neatkarīgi no konkrētās pirmās vai otrās

194valodas apguves. Esot nepieciešams veidot piemērotu valodas vidi,

195kurā nepārtraukti tiek stimulēta valodu apguve, kas savukārt dod

196iespēju attīstīt komunikatīvo kompetenci. Šajā procesā nozīmīga

197vieta esot bērna ģimenei un sociālajai videi. Kvalitatīva

198mazākumtautību valodu apguve, sociālā integrācija un piederības

199izjūta esot iespējama tad, ja tiek izmantotas visas iespējas, ko

200sniedz gan formālā izglītība, gan interešu izglītība, gan

201kopiena, gan ikdienas mācību process.

202Pētījumu rezultāti apliecinot, ka dzimtās valodas zināšanas

203uzlabo akadēmiskos rezultātus, veicina dziļāku jēdzienu izpratni,

204kā arī skaidrāku mācību satura izpratni, efektīvas komunikācijas

205un kritiskās domāšanas prasmes. Izglītojamiem, kuri apgūst savu

206dzimto valodu, esot spēcīgāka savas identitātes un kultūras

207piederības izjūta. Daudzu valstu pieredzes analīze ļaujot

208secināt, ka mazākumtautību bērniem jābūt pieejamām dzimtās

209valodas apguves un uzturēšanas iespējām.

210Tāda pieeja, ka bērnam pirmsskolas pakāpē vai sākumskolā būtu

211aizliegts lietot dzimto valodu, pedagoģiski neesot pareiza, jo

212noliedzot vai aizskarot bērna identitāti. Formālās izglītības

213procesā vajagot respektēt ikviena izglītojamā dzimto valodu un

214iekļaut ar skolēnu kultūras identitāti un pieredzi saistītu

215saturu. Tas mazākumtautību izglītojamiem varot palīdzēt

216apzināties savu un savas kopienas piederību skolai un sabiedrībai

217kopumā, nodrošināt viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un

218panākumus.

219Apkopojot pētījumos izkristalizējušās atziņas, varot secināt,

220ka uz dzimto valodu balstīta citas valodas apguve ir daudz

221efektīvāka un ilgtspējīgāka, nekā tā būtu valodu izolētības

222apstākļos.

223Tomēr pētījumi atklājot arī to, ka mazākumtautību izglītojamie

224mācībvalodu apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu

225skolas vidē. Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz

226priekšrocību, tomēr tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā,

227izglītība un darbs izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas

228prasmei.

229Tikai vienas valodas izmantošana mācību procesā izglītojamo

230psihoemocionālo un fizisko attīstību varot ietekmēt dažādi

231atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp bērna vecuma, mācību

232valodas prasmes, vecāku attieksmes pret valsts valodu, izglītības

233iestādes un vecāku sadarbības, dzimtajā valodā sniegta atbalsta

234pieejamības un mācību vides. Izšķirošais izglītojamā attīstību

235veicinošais faktors esot nevis mācību procesā lietojamā valoda,

236bet gan attieksme. Izglītojamie mācoties veiksmīgāk tad, ja

237viņiem ir drošas, pozitīvas attiecības ar pieaugušajiem, kuri

238zina, kā atbalstīt viņu attīstību un mācīšanos.

239Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga tiesas sēdē

240norādīja, ka valsts valodā notiekošajās mācību stundās uzmanība

241tiekot pievērsta arī, piemēram, izglītojamo pārstāvēto

242mazākumtautību svētkiem. Tas, vai interešu izglītības programmas

243apgūšanai pietiek ar trim stundām nedēļā, esot atkarīgs no bērna

244motivācijas, sarunvalodas ģimenē un ārpus tās. Ja valstij būtu

245pieejams pietiekams finansējums, tad būtu atbalstāms arī lielāks

246interešu izglītības apguvei paredzamo stundu skaits.

24712. Pieaicinātā persona - Liepājas Universitātes

248profesore, Kurzemes Humanitārā institūta vadošā pētniece

249Dr. habil. philol. Dace Markus -

250uzsver, ka mācības valsts valodā neesot pašmērķis, bet gan

251līdzeklis šīs valodas apguvei dzimtās valodas zināšanām tuvā

252līmenī.

253Pētnieku grupa jau kopš 2018. gada esot sekojusi gan

254latviešu valodas kā dzimtās valodas prasmes attīstībai, gan

255mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasmes attīstībai

256pirmsskolas vecumā, veicot anonīmu testēšanu un intervijas gan

257valsts, gan privātajās, gan arī starptautiskajās pirmsskolas

258izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos. Esot secināts, ka

259latviešu valodas prasme ir atkarīga nevis no bērna tautības, bet

260gan no tās lietojuma pirmsskolas izglītības iestādē. Īpaši tas

261attiecoties uz ģimenēm, kurās latviešu valoda netiek lietota.

262Pētījumā iesaistītajiem pirmsskolas vecuma mazākumtautību

263bērniem, kuri apmeklēja bilingvālās grupas ar faktiski dominējošu

264krievu valodu, latviešu valodas lietošanas pieredze bijusi

265nepietiekama. Savukārt latviešu valodas grupās iesaistīto

266mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme esot novērtēta kā

267pietiekama mācību turpināšanai pamatizglītības pakāpē. Šis

268konstatējums pamatojot nepieciešamību no 2023. gada

2691. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē pilnībā pāriet uz

270latviešu valodu.

271Lai iegūtu datus par latviešu valodas apguves rezultātiem un

272apzinātu viedokļus par mazākumtautību bērnu gatavību sākt mācības

2731. klasē latviešu valodā, 2023. gada maijā pirmsskolas

274skolotāji esot aicināti piedalīties ekspresaptaujā. Vidzemē un

275Zemgalē mazākumtautību bērnu grupas jau bijušas zināmā mērā

276sagatavotas pārejai. Aptaujai pārējos reģionos un Rīgā

277atsaukušies 32 mazākumtautību grupu skolotāji. Izrādījies, ka

278tikai septiņās grupās bērni bijuši sagatavoti mācībām

2791. klasē latviešu valodā, 20 grupu skolotāji informējuši, ka

280mazākumtautību bērni saskaršoties ar grūtībām, jo esot tikai

281daļēji gatavi mācībām latviešu valodā, bet piecu grupu skolotāji

282norādījuši, ka mazākumtautību bērni vispār neesot sagatavoti

283mācībām latviešu valodā. Zīmīgi, ka skolas mācībām latviešu

284valodā nesagatavoto grupu bērni sadzīvē lietojuši tikai krievu

285valodu. Tātad šie mazākumtautību bērni neesot mudināti un

286radināti ikdienā lietot latviešu valodu.

287Izglītības sistēmas ietvaros arī privātajās pirmsskolas

288izglītības iestādēs vajagot būt nodrošinātam tādam valsts valodas

289prasmes līmenim, lai bērni varētu sekmīgi turpināt mācības

2901. klasē un integrēties Latvijas sabiedrībā. To esot

291iespējams panākt tikai ar visas izglītības iestādes pāreju uz

292latviešu valodu. Pirmsskolā šīs pārejas īstenošanu sekmējot arī

293Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais papildu

294finansējums pedagogu palīgiem.

295Dr. habil. philol. Dace Markus tiesas sēdē

296norādīja, ka veiktais pētījums aptvēris arī privātās izglītības

297iestādes. Bilingvālais mācību modelis praksē neesot nodrošinājis

298pietiekamu valsts valodas prasmi, jo ikdienā nereti dominējusi

299mazākumtautības valoda. Gan valsts, gan privātajās izglītības

300iestādēs iepriekš tikuši konstatēti gan ļoti labi, gan arī ļoti

301slikti valsts valodas apguves rezultāti.

302Valodas apguvē liela nozīme esot ģimenes atbalstam un pedagogu

303meistarībai.

304Lai izvērtētu izglītības ieguves valodas reformas ietekmi,

305valstij vajadzētu vismaz reizi gadā veikt gan bērnu zināšanu, gan

306arī pedagogu darba kvalitātes monitoringu.

30713. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

308Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un

309sākumizglītības nodaļas vadītāja asociētā profesore

310Dr. paed. Ineta Helmane - norāda, ka

311iepriekš īstenotā pieeja mazākumtautību izglītības programmās

312neesot nodrošinājusi pietiekamu latviešu valodas prasmi

313pirmsskolas un pamatizglītības posmā.

314Topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programma un

315mācību metodika esot piemērota mazākumtautību izglītojamo

316izglītības ieguvei valsts valodā.

317Pārejā no mazākumtautību izglītības programmas uz interešu

318izglītības programmu esot jāņem vērā tādi aspekti kā kultūras

319identitātes saglabāšana, valodas zināšanas, pedagoģiskā pieeja,

320izglītības saturs un sociālā integrācija. Pirmsskolas un

321pamatskolas vecumā bērni parasti esot ļoti ieinteresēti pasaules

322izpētē, spēlēs un jaunu zināšanu apgūšanā, tāpēc interešu

323izglītības programmas varot būt ļoti efektīvas. Kognitīvā

324attīstība šajā vecumā esot saistīta ar spēju uzmanīgi un

325koncentrēti piedalīties aktivitātēs, labi iegaumēt jaunas

326zināšanas, veidot jaunas idejas un domāt radoši.

327Pirmsskolas vecumā interešu izglītības programmas apgūšanai

328varētu būt piemērota viena stunda līdz trīs stundas nedēļā, bet

329pamatskolas vecumā - trīs līdz piecas stundas nedēļā. Tomēr

330vajagot parūpēties arī par to, lai bērniem paliktu pietiekami

331daudz laika rotaļām, mājasdarbiem un citām aktivitātēm. Svarīgs

332ieguldījums bērna audzināšanā un izglītošanā, tostarp etniskās

333identitātes un valodas attīstībā, esot jāsniedz ne tikai

334izglītības iestādei, bet arī bērna vecākiem.

335Dr. paed. Ineta Helmane tiesas sēdē norādīja,

336ka interešu izglītība paverot daudz lielākas iespējas radīt

337bērniem aizraujošas nodarbības, kā arī izcelt nepieciešamo

338saturu. Pedagogiem tiekot piedāvāti kursi par jautājumiem, kas

339saistīti ar mazākumtautību bērnu identitāti, tostarp studiju

340kurss, kurā akcentētas nāciju tradīcijas un tendences

341multikulturālā sabiedrībā.

34214. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

343Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks,

344Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos

345loceklis Dr. soc. Vladislavs Volkovs -

346norāda, ka mazākumtautības sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas

347pilsoniskās sabiedrības daudzveidības un stabilitātes

348nodrošināšanā. Tomēr neatrisināti palikuši jautājumi, kas

349saistīti galvenokārt ar mazākumtautību kolektīvās kultūras un

350lingvistiskās identitātes vērtību integrāciju Latvijas

351kultūrtelpā. Viens no šādas integrācijas kanāliem varot būt

352mazākumtautību pārstāvju dibinātās privātās izglītības iestādes.

353Privātās izglītības prakse, kas īstenojama etnisko minoritāšu

354valodās, atbilstot Eiropas tradīcijām.

355Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā neesot pienācīgi

356pamatota, un tās nepieciešamība tiekot argumentēta tikai ar to,

357ka mazākumtautību skolās neesot iespējams nodrošināt pilnvērtīgu

358latviešu valodas apguvi. Tomēr patiesā problēma, iespējams, esot

359saistīta ar nepietiekamo administrācijas, dažu izglītības iestāžu

360pedagogu un to Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku

361darbu, kuriem bija jāuzrauga kvalitatīva mācību priekšmetu

362pasniegšana latviešu valodā.

363Par iemeslu nolaidīgai attieksmei pret mazākumtautību privāto

364izglītību esot arī tas, ka trūkstot ciešas saiknes starp

365iestādēm, kuras pieņem lēmumus par privātās izglītības pilnīgu

366pāreju uz latviešu valodu, un multietnisko pilsonisko sabiedrību.

367Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa apliecinot, ka

368interese par etnisko minoritāšu interesēm ir visai zema. Neesot

369neviena pētījuma, kas atspoguļotu Latvijas sabiedrības vēlmi pēc

370privātās izglītības īstenošanas tikai latviešu valodā. Turklāt

371mājaslapā publicētais 2010. gada pētījums esot balstīts

372tieši uz bilingvālās izglītības vērtībām mazākumtautību skolās.

373Proti, pētījumā "Centralizēto eksāmenu pēdējo trīs gadu

374rezultātu analīze un sagatavotība pārejai uz vienotu latviešu

375valodas eksāmenu 2010. g." esot atzīmēti mazākumtautību

376skolās sasniegtie augstie izglītības kvalitātes rādītāji. Neesot

377vērtētas sociālās un politiskās sekas, kas izriet no pārejas uz

378izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs.

379Droši varot apgalvot, ka iniciatīva arī privātajās izglītības

380iestādēs nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nekādi nav

381izrietējusi no komunikācijas ar Latvijas daudzveidīgo pilsonisko

382sabiedrību.

383Dr. soc. Vladislavs Volkovs tiesas sēdē

384norādīja, ka valsts valoda neesot vienīgais demokrātiskas

385saliedētības panākšanas līdzeklis. Izglītības un zinātnes

386ministrija 30 gadu laikā neesot spējusi bilingvālās izglītības

387modeļa ietvaros nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi.

388Ar trim interešu izglītības programmai atvēlētajām stundām esot

389par maz mazākumtautības valodas, identitātes un kultūras

390saglabāšanai. Būtu nepieciešams stiprināt un pilnveidot

391bilingvālās izglītības modeli.

39215. Pieaicinātā persona - Dr. h. c.,

393Assessor. jur., Dipl.-Pol. Egils Levits -

394tiesas sēdē norādīja, ka Minoritāšu konvencija aizsargājot tieši

395minoritātes, nevis jebkuru cilvēku, kas dzīvo Latvijā. Līdz ar to

396svarīgs esot jautājums par Pieteikuma iesniedzēju piederību pie

397nacionālajām minoritātēm.

398Apstrīdētās normas esot daļa no ilgstoši īstenotas izglītības

399ieguves valodas reformas, kas vērsta uz demokrātiskas saliedētas

400sabiedrības veidošanu. Valsts valoda esot daļa no Satversmes

401negrozāmā kodola, no kura atkāpties neesot tiesīgs arī

402likumdevējs. Valsts valoda esot priekšnosacījums tam, lai visi

403Latvijas tautai piederīgie varētu piedalīties kopējās nākotnes

404veidošanā jeb demokrātiskajā diskursā, un attiecīgi arī galvenais

405saliedētas sabiedrības veidošanas elements.

406Mazākumtautību izglītojamie jau no agrīna vecuma krievu valodu

407apgūstot ģimenē. Vēlāk krievu valoda daļēji tiekot apgūta arī

408skolā. Krieviskā informācijas telpa esot pilnīgi pašpietiekama.

409Tādējādi krieviskā identitāte tiekot nodota no vienas paaudzes

410nākamajai. Esot konstatējama nelīdzsvarotība ar latviešu valodas

411apgūšanas iespējām, kas ar šo reformu tiekot mazināta.

412Minoritāšu konvencijas 13. pants nedrīkstot novest pie

413izolācijas, jo valsts uzdevums esot veicināt demokrātisko

414saliedētību. Līdz šim valsts neesot pienācīgi pildījusi šo

415pienākumu.

416Satversmes 114. pantā ietvertā cieņa pret mazākumtautībām

417nenozīmējot mazākumtautību tiesības uz savu, segregētu izglītības

418iestāžu sistēmu. Satversmes tiesa spriedumā lietā

419Nr. 2018-22-01, iespējams, esot noteikusi augstāku standartu

420par to, kas noteikts Minoritāšu konvencijas 14. pantā.

421Valsts esot tiesīga arī šo standartu koriģēt. Tāpat valsts esot

422tiesīga slēgt līgumu ar jebkuru no pasaules valstīm saskaņā ar

423savu politisko izšķiršanos.

42416. Pieaicinātā persona -

425Latvijas Universitātes profesore, attīstības psiholoģijas

426speciāliste Dr. psych. Anika Miltuze -

427norāda, ka atbilstoši neirozinātņu pētījumiem pirmsskolas vecumā

428izglītojamiem smadzenes esot ļoti plastiskas. Veiksmīgai smadzeņu

429attīstībai esot nepieciešama daudzveidīga vide, kas nodrošina

430daudzveidīgu simulāciju. Savienojot pirmsskolas izglītības

431obligāto saturu ar interešu izglītību, tiekot bagātināta

432izglītojamā apkārtējā vide. Daudzveidīgā pieredze, ko

433izglītojamais var iegūt līdz ar interešu izglītību, esot būtiska

434ne tikai pirmsskolas vecumā, bet jebkurā vecumā.

435Interešu izglītības programma pirmsskolas vecumā esot

436savienojuma ar vispārējās izglītības programmu. Interešu

437izglītības apgūšana dažādos pirmsskolas vecuma posmos neradot

438negatīvu ietekmi uz izglītojamo. Tomēr interešu izglītībā vajagot

439būt nodrošinātai emocionāli labvēlīgai un drošai videi, lai

440izglītojamais justos labi. Tāpat esot svarīgi respektēt arī

441izglītojamā bioloģiski noteiktās individuālās īpatnības:

442aktīvākiem bērniem būtu piemērota tāda interešu izglītība, ka

443viņi var fiziski darboties, savukārt lēnīgākiem bērniem būtu

444nepieciešamas arī mierīgākas aktivitātes.

445Smadzeņu struktūras, kas ir atbildīgas par valodas apguvi,

446cilvēkam attīstoties vēl pirms pusotra gada vecuma sasniegšanas.

447Bērnam jau zīdaiņa vecumā esot svarīgi dzirdēt valodu. Arī pēc

448iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē bērna dzimtās valodas

449attīstība turpinoties mājās, komunikācijā ar ģimeni. Vēlākā

450vecumā pastāvot iespēja dzimto valodu mācīties akadēmiski

451kursos.

452Bilingvālie bērni, kas aug dažādās valodas vidēs un veido

453dažādus valodas kodus, esot ieguvēji. Pētījumi pierādot - jo

454agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas, jo

455mazākus resursus prasa katras konkrētās valodas apguve. Pētījumos

456secināts, ka arī bērniem ar attīstības traucējumiem, piemēram,

457uzmanības deficīta ar hiperaktivitātes traucējumiem gadījumā,

458vairāku valodu apguve palīdzot mazināt grūtības ar uzmanības

459koncentrēšanu. Bilingvālisms attīstot vadības funkcijas, kas esot

460saistītas ar uzmanības noturību.

461Ļoti svarīgi esot tas, lai izglītojamais justos droši. Šo

462drošības sajūtu esot iespējams radīt arī neverbālā veidā,

463piemēram, paņemot bērnu klēpī, samīļojot un mierinot. Ne vienmēr

464tam esot jānotiek, izmantojot valodu.

465Valodas attīstību veicinot darbošanās konkrētajā valodā.

466Pētījumi rādot, ka bērni valodas apgūst ātrāk tad, ja tās netiek

467savstarpēji jauktas. Esot svarīgi, lai konkrēts cilvēks bērnam

468asociētos ar konkrētu valodu. Tad bērniem esot vieglāk

469pārslēgties uz komunikāciju konkrētajā valodā. Interešu

470izglītības nodarbībās izglītojamam, nomainot vidi un pedagogu,

471esot vienkāršāk pārslēgties no vienas valodas uz otru.

472Normatīvas attīstības gadījumā pirmsskolas vecuma bērniem

473neesot no svara tas, kādā valodā viņiem tiek sniegts individuāls

474atbalsts. Tomēr, ja pirmsskolas izglītības iestādē izglītības

475process tiek īstenots valsts valodā, tad arī atbalsts

476izglītojamiem esot jāsniedz valsts valodā. Agrīnajā vecuma posmā

477no pusotra gada līdz trim gadiem bērna komunikācija ar pedagogu

478jebkurā gadījumā notiekot, izmantojot ne tik daudz valodu, bet

479vairāk gan žestus, zīmējumus un citas metodes. Akadēmiska valodas

480mācīšanās šajā vecumā neesot iespējama. Bērns apgūstot valodu,

481atrodoties šīs valodas vidē. Līdz ar to dzimto valodu

482izglītojamie var apgūt arī praktiskās interešu izglītības

483nodarbībās, kurās fonā iespējams dzirdēt sarunas dzimtajā

484valodā.

485Nākotnē risku varētu radīt tas, ka dzimtā valoda netiek

486akadēmiski izkopta.

48717. Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

488zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) - laika periodā no

4892024. gada 1. marta līdz 7. martam esot

490noskaidrojusi pedagogu viedokli par apstrīdētajām normām. Anketu

491aizpildījuši 346 pašvaldību dibināto izglītības iestāžu

492pedagogi.

493Respondenti norādījuši, ka mācību materiāli ir pieejami gan

494drukātā, gan elektroniskā formā. Tomēr tie esot izkaisīti pa

495dažādām vietnēm, neesot sistematizēti atbilstoši mācību

496programmai un tāpēc diezgan ilgu laiku nākoties tērēt šo

497materiālu meklēšanai. Šie materiāli neesot piemēroti konkrētai

498mācību stundai. Tāpat neesot pieejams dažādiem mācību

499priekšmetiem būtisko jēdzienu skaidrojums. Atsevišķiem tematiem

500mācību materiāli vispār neesot pieejami, tāpēc pedagogi tos

501veidojot paši vai iegādājoties no kolēģiem. Taču tiekot slavētas

502Aģentūras izstrādātās spēles, īpaši pirmsskolas izglītības

503posmam. Citi mācību materiāli tiekot iegūti tālākizglītības

504kursos, pieredzes apmaiņas semināros un vebināros.

505Metodiskā palīdzība un metodisko materiālu nodrošinājums esot

506ļoti vājš. Atsevišķiem tematiem Aģentūra esot izstrādājusi

507metodiskos materiālus, bet Valsts izglītības satura centra

508mājaslapā esot pieejams tikai viens mācību un metodiskais

509līdzeklis pārejai uz mācībām valsts valodā 1.-3. klasei

510matemātikā un dabaszinībās. Logopēdi sūdzoties par to, ka trūkst

511metodisko materiālu darbam ar mazākumtautību bērniem, kuriem ir

512skaņu izrunas traucējumi, bet korekciju nepieciešams veikt

513latviešu valodā.

514Pedagogi norādot, ka mācību stundu laikā neesot iespējams

515sniegt pienācīgu individuālo atbalstu, jo izglītojamiem valsts

516valodas zināšanu līmenis esot ļoti atšķirīgs. Neesot iespējams

517mācību procesu īstenot pilnvērtīgi, runājot ar gados jaunākiem

518bērniem tikai valsts valodā. Esot arī tādi bērni, kuri vispār

519nesaprot latviešu valodu, un līdz ar to esot apgrūtināta pedagoga

520pienākumu pildīšana. Pedagogu trūkums apgrūtinot iespēju

521pirmsskolas pakāpē izglītojamiem nodrošināt pienācīgu

522atbalstu.

523No valsts budžeta papildus tiekot piešķirts finansējums to

524pedagogu darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas tajā

525mācību gadā, kurā notiek pāreja uz izglītības satura pasniegšanu

526valsts valodā izglītojamiem, kas iepriekšējā mācību gadā apguvuši

527mazākumtautību izglītības programmu. Vienlaikus no valsts budžeta

528tiekot aprēķināts papildu finansējums mācību līdzekļu

529iegādei.

530LIZDA tiesas sēdē norādīja, ka pāreja uz izglītību valsts

531valodā esot nepieciešama. Tomēr, pieņemot apstrīdētās normas,

532neesot vērtēta realitāte, proti, tas, ka bērni ikdienā savā

533ģimenē un sev tuvāko cilvēku lokā runā krievu valodā. Tāpēc tieši

534pedagogs esot tas, kuram nākas strauji panākt šo pāreju uz

535izglītību valsts valodā. Ilgāks pārejas periods būtu ļāvis

536pedagogiem sagatavoties labāk.

537Pedagogiem esot bijuši pieejami kursi par to, kā strādāt ar

538bērniem, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda. Tomēr joprojām

539neesot pieejami pietiekami kvalitatīvi metodiskie līdzekļi ar

540skaidrojumiem par to, kā attiecīgais mācību līdzeklis

541izmantojams, lai palīdzētu bērnam labāk apgūt latviešu

542valodu.

543Iepriekš pedagogiem pašiem esot bijušas lielas problēmas ar

544valsts valodas prasmi. Praksē bijušas arī tādas situācijas, ka

545bērna vecāki mērķtiecīgi atsakās sadarboties ar pedagogiem. Šāda

546vecāku attieksme neveicinot izglītojamo iespējas apgūt valsts

547valodu. Daļa pedagogu norādot, ka tad, ja sadarbība ar vecākiem

548ir laba un pieejams arī atbalsta personāls, valsts valodas apguve

549nesagādā izglītojamiem īpašas grūtības.

550Fakultatīvās nodarbības esot formālās izglītības sastāvdaļa.

551Tās esot iespējams organizēt vai nu pirms mācību nodarbību

552sākuma, vai pēc mācību stundām.

553Privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas saistībā ar to

554ekskluzivitāti esot krietni vien lielākas nekā valsts un

555pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, un attiecīgi

556valsts finansējuma proporcija esot krietni vien mazāka.

55718. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

558savienība - sniegusi informāciju, ka lēmumi par interešu

559izglītības īstenošanu pašvaldībās tiek pieņemti atbilstoši

560Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumu

561Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas

562kārtība" 10. punktam. Arī minimālais programmas

563īstenošanai nepieciešamais izglītojamo skaits esot jānosaka

564pašvaldībai, ņemot vērā pieprasījumu. Savukārt programmu saturs

565esot jāveido pasniedzējiem, ievērojot mazākumtautību valodas un

566kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

567īstenošanas vadlīnijas.

568Latvijas Pašvaldību savienības aptaujā par interešu izglītības

569organizēšanu esot iesaistījušās 36 pašvaldības, no kurām 19

570norādījušas, ka nodrošina mazākumtautību valodas un

571kultūrvēstures interešu izglītības programmu realizēšanu

572vispārējās izglītības iestādēs. Šajās pašvaldībās pirmsskolas

573izglītības pakāpē izglītību iegūstot 3712 krievu mazākumtautības

574izglītojamie, 15 ukraiņu mazākumtautības izglītojamie un 70 citi

575mazākumtautību izglītojamie, bet pamatizglītības pakāpē - 7438

576krievu mazākumtautības izglītojamie, 284 poļu mazākumtautības

577izglītojamie, 81 ukraiņu mazākumtautības izglītojamais, kā arī

578547 citi mazākumtautību izglītojamie.

579Trīs pašvaldības (Bauskas novads, Gulbenes novads, Ropažu

580novads) esot norādījušas, ka saņēmušas no privātajām izglītības

581iestādēm pieprasījumu par mazākumtautību valodas un

582kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanu. Dažas

583pašvaldības norādījušas, ka novadā mazākumtautību valodas un

584kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanas

585jautājumi neesot aktuāli vai ka attiecīgajā pašvaldībā neesot

586šāda pieprasījuma.

587Latvijas Pašvaldību savienība tiesas sēdē norādīja, ka Rīgas

588valstspilsētas pašvaldībā esot izveidots metodiskais centrs, kas

589sniedzot atbalstu ne tikai pamatskolas, bet arī pirmsskolas

590izglītības posmā. Pašvaldībās tiekot organizēts atbalsts

591pirmsskolas izglītības iestādēm un pedagogiem.

592Pašvaldības nenosakot kārtību, kādā izglītības iestādēm

593jāorganizē mazākumtautību interešu izglītības programma. Šī

594kārtība esot atkarīga no mācību programmas, stundu saraksta,

595vienošanās ar pedagogiem un vecākiem. Pašvaldībām neesot

596pienākuma sekot līdzi privāto izglītības iestāžu programmu

597īstenošanai. Interesi par mazākumtautību interešu izglītības

598programmas īstenošanu vajagot izrādīt pašām privātajām izglītības

599iestādēm.

600Dažas izglītības iestādes iepriekš noteiktās izglītības

601ieguves valodas reformas ietvaros esot izvēlējušās valsts valodā

602nodrošināt vēl lielāku daļu mācību satura par noteikto.

60319. Pieaicinātā persona - Habad Ebreju privātā

604vidusskola - norāda, ka valsts valodas kvalitatīvu apguvi

605mazākumtautību izglītības programmā visos izglītības posmos

606apliecinot izglītojamo ieņemtās godalgotās vietas olimpiādēs,

607tostarp latviešu valodas olimpiādēs. Izglītības iestādi

608apmeklējot bērni ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV un

609Izraēlas.

610Ebreju cikla priekšmeti (izņemot ivritu) skolā tiekot

611pasniegti fakultatīvu un interešu izglītības programmu ietvaros.

612Tomēr dibinātāji izstrādājot autorprogrammu šā cikla priekšmetu

613pasniegšanai ivritā, lai vēlāk kaut daļu no tiem varētu iekļaut

614pamatprogrammā kā atsevišķu priekšmetu vai ietvert priekšmetā

615"Sociālās zinības".

616Habad Ebreju privātās vidusskolas mērķis esot piedāvāt

617vispārējo izglītību un veicināt cieņu pret vēsturiskās Latvijas

618mazākumtautības - ebreju - dzīvesveidu, tradīcijām, kultūru un

619reliģiju. Šā mērķa īstenošana neesot iedomājama bez ivrita

620izmantošanas mācību procesā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas

621valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumu par sadarbību

622izglītības, kultūras un zinātnes jomā, skolā pastāvīgi strādājot

623skolotāji un studenti no Izraēlas.

624Tiesības privātajām skolām pašām izvēlēties mācību valodu,

625tostarp mazākumtautības valodu, esot īstenojamas atbilstoši

626Satversmes 91. pantam, nešķirojot privātās mazākumtautību

627izglītības iestādes pēc piederības pie Eiropas Savienības valodām

628vai pēc citiem kritērijiem. Šīs tiesības neesot pretrunā ar

629prasību, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamiem pilnībā

630jāapgūst valsts valoda, kuras prasme tiek pārbaudīta eksāmenos,

631kas tiek kārtoti pēc tādiem pašiem noteikumiem kā valsts un

632pašvaldību izglītības iestādēs. Aizliegums privātajām izglītības

633iestādēm mācību procesu nodrošināt mazākumtautības valodā

634attiecoties ne vien uz krievu valodu, bet uz visām valodām, kuras

635nav Eiropas Savienības dalībvalstu valodas un - daļēji - uz tām,

636kurām nav noslēgti starptautiskie līgumi.

637Balstoties uz Venēcijas komisijas un Konsultatīvās komitejas

638secinājumiem, varot piekrist tam, ka apstrīdētās normas neatbilst

639Satversmes 114. pantam, ciktāl tās attiecas uz privātajām

640vispārējās izglītības iestādēm, kuru dibinātāji ir pie

641mazākumtautībām piederošas personas.

64220. Pieaicinātā persona - biedrība "Privātskola

643LATREIA" - uzsver, ka tās absolventi veiksmīgi turpinot

644mācības Latvijas augstskolās. Tātad bilingvālās izglītības

645sistēma esot spējusi sniegt izglītojamiem nepieciešamās valsts

646valodas zināšanas.

647Plānojot pāreju uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādē

648esot izraudzīti pedagogi un sākumskolas pedagogu palīgi, meklēta

649atbilstoša mācību metodika un pilnvērtīgam izglītības procesam

650nepieciešamie mācību materiāli. Tomēr nepietiekot pedagogu, kuri

651varētu mācību procesu latviešu valodā īstenot pilnvērtīgi. Mācību

652materiāli 1., 4. un 7. klasei esot pasūtīti laikus, taču

653latviešu valodas mācību grāmatas 7. klasēm neesot bijušas

654pieejamas līdz pat novembrim. Līdz ar to pedagogiem nācies pašiem

655saviem spēkiem veidot darba materiālus.

6562023./2024. mācību gadā skolas gaitas pirmajā klasē

657uzsākuši 39 izglītojamie, no tiem 25 bijuši mazākumtautību

658pirmsskolas beidzēji bez valsts valodas pamatzināšanām. Līdz ar

659to pirmajā semestrī radušās problēmas saistībā ar mācību vielas

660apguvi, papildu stresu un milzīgo slodzi.

661Pieaugot to bērnu skaits, kuriem ir mācīšanās traucējumi,

662garīgās attīstības traucējumi un citi veselības traucējumi.

663Daudziem no šiem bērniem esot ļoti grūti apgūt jaunu valodu vai

664apstrādāt citā, nevis dzimtajā valodā sniegto informāciju. Tādi

665mācīšanās traucējumi kā disleksija vai disgrāfija varot rasties

666arī paaugstināta stresa dēļ, piemēram, tad, ja bērnam, skolas

667gaitas uzsākot, tiek izvirzītas pārlieku augstas prasības vai

668uzlikta nepiemērota mācīšanās slodze.

669Arī 4. un 7. klašu izglītojamie mācību materiālu

670trūkuma un pārslodzes dēļ nespējot pilnvērtīgi apgūt mācību

671vielu. Veidojot valsts valodas vidi, tiekot zaudētas izglītojamo

672iespējas pienācīgi apgūt dzimto valodu. Nepietiekama valsts

673līdzfinansējuma dēļ fakultatīvās nodarbības tiekot nodrošinātas

674par vecāku līdzekļiem.

675Privātā izglītības iestāde "LATREIA" tiesas sēdē

676norādīja, ka valsts piedāvāto materiālu esot daudz, bet ne visi

677no tiem esot piemēroti kvalitatīvam darbam dažādās klašu grupās.

678Izglītības iestāde izveidojusi pati savu mācību metodoloģiju, jo

679valsts piedāvātā metodoloģija neatbilstot tās redzējumam.

680Privātajā izglītības iestādē bērni varot saņemt individuālu

681pieeju un uzturēties drošā, mājīgā vidē. Lai veicinātu valsts

682valodas apguvi, tiekot organizētas pēcstundu nodarbības. Katrā

683klasē esot pedagoga palīgs, kas atbalstot bērnus, kuriem šai ziņā

684ir grūtības.

685Ņemot vērā izglītības nozares attīstību, izglītības iestāde

686neesot paļāvusies uz to, ka iepriekšējā izglītības ieguves

687valodas reforma būtu uzskatāma par pēdējo.

688Izglītības iestāde 1. klasei esot izveidojusi četras

689mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmas

690nodarbības, bet 4. un 7. klasei - trīs interešu izglītības

691programmas nodarbības nedēļā. Šāds stundu sadalījums esot

692saistīts ar izglītojamo noslodzi. Interešu izglītības programmu

693finansējot pati izglītības iestāde, jo no pašvaldības neesot

694saņēmusi informāciju par iespēju saņemt finansējumu. Tā kā visu

695izglītojamo vecāki pauduši piekrišanu valsts valodas apguvei,

696izglītības iestāde šīs nodarbības iekļāvusi mācību stundu

697sarakstā. Izglītības iestāde ārpus nodarbībām veicinot tradīciju

698un kultūras apguvi, piemēram, atzīmējot mazākumtautībai

699raksturīgos svētkus.

700Privātā izglītības iestāde uzņemot arī tādus mazākumtautību

701izglītojamos, kas nesen ieradušies Latvijā. Tādā gadījumā esot

702tikai loģiski tas, ka eksāmens tiek nokārtots minimālajā līmenī.

703Turklāt 9. klašu izglītojamie līdz 2022. gadam esot

704mācījušies mazākumtautību izglītības programmā, nezinot, ka būs

705vienots eksāmens.

706Izglītības ieguves valodas reforma neesot negatīvi ietekmējusi

707izglītojamo skaitu konkrētajā privātajā izglītības iestādē. Tas

708esot pat pieaudzis, un pieprasījums esot lielāks nekā izglītības

709iestādes iespējas to apmierināt. Izglītības iestāde neesot

710izjutusi, ka tās pastāvēšana tiktu apdraudēta.

711No bērnu viedokļa būtu bijis ieteicams saglabāt bilingvālās

712izglītības procesu, jo tas pusaudžos neizraisot pretestību.

713Pāreju uz izglītību tikai valsts valodā būtu nepieciešams

714organizēt pakāpeniskāk.

71521. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

716iestāde Jūrmalas privātais bērnudārzs "GALAKTIKA" -

717uzsver, ka privātajās pirmsskolas iestādēs vecāku izvēlei

718attiecībā uz valodas lietojumu vajadzētu būt lielākai nekā

719pašvaldību iestādēs, jo valsts līdzfinansējums sastādot tikai

7201/64 no nepieciešamā finansējuma.

721Visbiežāk vecāku izvēle par labu tam, lai par bērna

722pamatvalodu tiktu noteikta kāda no mazākumtautību valodām, esot

723saistīta ar bērna īpašu jūtīgumu un vajadzību pēc mazāka

724kolektīva vai arī situācijām, kad ģimene Latviju izvēlējusies kā

725pagaidu mītnes zemi.

726Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

727nodarbības tiekot organizētas trijās rotaļnodarbībās nedēļā. Tās

728notiekot mācību dienas izskaņā, un tādējādi izglītojamo dalība

729tajās esot apgrūtināta.

730Izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē norādīja,

731ka dažās situācijās bērna nomierināšanai esot nepieciešams

732izmantot viņa dzimto, tas ir, mazākumtautības valodu, lai gan

733normatīvais regulējums to nepieļaujot. Ja pedagogs šo

734mazākumtautības valodu neprot, tad viņš attiecīgajās situācijās

735nespēšot efektīvi komunicēt ar bērnu. Neesot izstrādāta

736metodoloģija šādu situāciju risināšanai.

737Ikdienas mācību procesā esot iespējams integrēt ar

738mazākumtautību identitātes nostiprināšanu saistītus

739jautājumus.

740Izglītības iestāde esot spējusi sagatavoties pārejai uz

741izglītību tikai valsts valodā. Valsts valodas apguvei esot

742piesaistīti pedagogu palīgi, kā arī ārpakalpojuma sniedzējs

743logopēds. Logopēda pakalpojumi tiekot sniegti gan latviešu, gan

744krievu valodā. Izglītojamo skaits izglītības iestādē izglītības

745ieguves valodas reformas dēļ neesot samazinājies. Izglītības

746iestāde reizi gadā veicot pašvērtējuma anketēšanu.

74722. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

748izglītības iestāde "MAXVEL" - norāda, ka ar trim

749akadēmiskajām mācību stundām nedēļā esot par maz pilnvērtīgai

750dzimtās valodas, literatūras, mākslas, mūzikas, kā arī tradīciju

751apguvei. Prasība privātajās izglītības iestādēs nodrošināt tādu

752pašu mācību programmu kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

753varot novest pie privāto izglītības iestāžu slēgšanas

754pieprasījuma trūkuma dēļ.

7552023. gada sākumā organizētajā aptaujā audzēkņu vecāki

756izteikuši vēlmi, lai mācību process tiktu organizēts gan

757latviešu, gan krievu valodā vienādā apjomā.

758Lai bērni sekmīgāk apgūtu latviešu valodu, esot nepieciešams

759izmantot viņu dzimto valodu. Vecums no trim līdz septiņiem gadiem

760esot vissvarīgākais laika posms bērna runas spēju attīstībai. Ja

761šā vecuma īpatnības netiek ievērotas, tad strauja pāreja uz

762valsts valodu varot negatīvi ietekmēt bērna socializācijas

763procesu un komunikācijas spējas.

764Praksē esot grūti nodrošināt mācību procesu tikai latviešu

765valodā, jo bērniem agrīnā vecumā esot grūti no runāšanas dzimtajā

766valodā pārslēgties uz pilnīgi citu valodu. Individualizētai un

767personalizētai valsts valodas apguvei trūkstot skolotāju.

768Izglītības iestādē esot gan ar labām lingvistiskajām spējām

769apveltīti audzēkņi, gan arī tādi audzēkņi, kuriem mācību process,

770kas notiek viņiem nesaprotamā valodā, sagādā lielu stresu.

771Bērniem līdz septiņu gadu vecumam esot logopēdiska rakstura

772problēmas. Privātajā izglītības iestādē mācības uzsākot arī

773pavisam mazi bērni, kuri nav sasnieguši pat divu gadu vecumu un

774nerunā nevienā valodā. Tādēļ bērna interesēm visatbilstošākais

775būtu bilingvālās izglītības modelis.

77623. Pieaicinātā persona - Rīgas Ukraiņu

777vidusskola - uzsver, ka mazākumtautības valoda esot ģimenes

778valoda, savukārt izglītības iestādēs pie mazākumtautībām

779piederošām personām esot dotas iespējas saglabāt un attīstīt savu

780valodu un kultūras savdabību, piedaloties fakultatīvajās un

781interešu izglītības nodarbībās, kā arī skolas un ārpusskolas

782pasākumos.

783Ukrainas kultūras, etnogrāfisko elementu, vēstures,

784ģeogrāfijas un mūzikas apguve tiekot integrēta mājturības un

785tehnoloģijas, vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas stundās, kā arī

786papildu ārpusstundu nodarbībās šajos mācību priekšmetos.

787Rīgas Ukraiņu vidusskola tiesas sēdē norādīja, ka privātajām

788izglītības iestādēm esot daudz lielākas iespējas izvēlēties, kādā

789veidā sekmēt to, lai izglītojamie apgūst valsts valodu.

790Izglītības iestāde pati pēc savas iniciatīvas pamatizglītības

791pakāpē ieviesusi izglītības satura apguvi tikai valsts valodā jau

792pirms apstrīdēto normu pieņemšanas.

793Izglītības iestāde veidojot plašas interešu izglītības

794iespējas un vasaras nometnes. Fakultatīvās nodarbības varot tikt

795organizētas arī no rīta, pirms mācību stundām.

796Lai izglītojamie pēc iespējas labāk apgūtu valsts valodu, esot

797svarīgi to sākt mācīties jau pirmsskolas vecumā. Bērnu

798nomierināšanai ne vienmēr esot nepieciešams izmantot valodu.

799Izglītojamo valsts valodas apgūšanas procesā liela nozīme esot

800arī viņu vecāku motivācijai.

801Arī bilingvālā vidē esot iespējams nodrošināt izglītojamiem

802pietiekami labas valsts valodas zināšanas.

80324. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

804izglītības iestāde "Maza Rasiņa" - tiesas sēdē

805norādīja, ka uz pašu finansējuma pamata organizējot interešu

806izglītības programmu "Mazākumtautību valodas un kultūras

807apgūšana tēlotājdarbībā". Vismazākajiem bērniem tā tiekot

808īstenota keramikas nodarbību formā, vecākiem bērniem - kā teātra

809nodarbības. Tiekot dziedātas arī tautasdziesmas. Mazākumtautību

810interešu izglītības programma esot veidota, ņemot vērā visjaunāko

811bērnu kognitīvās spējas un mazās motorikas treniņa nozīmi

812smadzeņu attīstībā. Nodarbības esot fokusētas galvenokārt uz

813mazākumtautību kultūras apguvi.

814Nodarbības ilgstot trīs stundas. Līdz šim pirmsskolas

815izglītības iestāde uzskatījusi, ka tas ir vienīgais iespējamais

816variants, kā pieļaujama interešu izglītības programmas īstenošana

817tad, ja viss obligātais saturs ir apgūstams valsts valodā.

818Izpratne par mazākumtautību interešu izglītības programmai

819atvēlamo laiku esot veidojusies pedagogu konferenču laikā, kā arī

820ņemot vērā citu pirmsskolas izglītības iestādes darbības aspektu

821kazuistisko regulējumu. Pirmsskolas izglītības iestādei esot

822bijis izaicinājums izveidot programmu visai bērnu grupai.

823Diena sākoties ar obligātā satura apguvi, un tikai pēc tam

824sekojot interešu izglītības nodarbības. Trīs stundas neesot

825pietiekamas dzimtās valodas un kultūras apgūšanai. Interešu

826izglītības nodarbības arī neesot piemērotas bērnu apmācībai, jo

827tajās neesot iespējams individuāls darbs ar bērnu. Vecuma posmā

828no pusotra gada līdz trim gadiem bērni fonā dzirdot dzimto

829valodu, tomēr neapgūstot runu, spēju izteikt savas domas,

830vajadzības, emocijas dzimtajā valodā. Tas nozīmējot, ka vecākiem

831šajā ziņā ir jāturpina darbs ar bērnu, bet tas darba dienās

832neesot iespējams. Tieši šā iemesla dēļ vecāki sākotnēji esot

833deleģējuši bērna izglītības un audzināšanas, tostarp dzimtās

834valodas prasmju nodrošināšanas, pienākumu pirmsskolas izglītības

835iestādei.

836Bērniem labvēlīgāks būtu tāds risinājums, ka viss izglītības

837process vecumposmā no pusotra gada līdz trim gadiem tiktu

838nodrošināts bērna dzimtajā valodā. Tas esot būtiski bērna

839uzticēšanās panākšanai, jo radītu sajūtu, ka pirmsskolas

840izglītības iestāde aizvieto vecākus. Vecumposmā pēc trim gadiem

841būtu pieļaujams plašāks valsts valodas lietojums, bet dienas

842otrajā pusē varētu notikt interešu izglītības nodarbības krievu

843valodā četru stundu garumā.

844Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas esot tā, ka bērni bieži vien

845nesaprot, ko pedagogs saka, it sevišķi tad, kad apgūstamais

846saturs ir sarežģītāks. Pedagogiem neesot pietiekami daudz laika

847garāku skaidrojumu sniegšanai valsts valodā. Rezultātā bērni

848konkrēto mācību vielu neapgūstot. Tāpat bērniem, kuri nesaprot

849pedagoga teikto, zūdot kontakts ar pedagogu un līdz ar to arī

850uzmanība. Sekas esot tādas, ka bērns kļūst nedisciplinēts, zaudē

851motivāciju mācīties un tiek marginalizēts. Pamatprasmju trūkuma

852dēļ esot arī grūtāk apgūt valsts valodu.

853Ja pedagogam neizdodas raudošu bērnu nomierināt ar citām

854pedagoģiskajām metodēm, tad tiekot izmantota arī bērna dzimtā

855valoda kā visefektīvākais līdzeklis. Tad pedagogs varot arī ātrāk

856atgriezties pie darba ar visu izglītojamo grupu.

857Par mazākumtautības valodas un kultūras mācīšanai nepieciešamo

858metodisko materiālu sagatavošanu esot jārūpējas pašai pirmsskolas

859izglītības iestādei. Valsts izveidotie metodiskie materiāli

860neesot zinātniski pamatoti. Trūkstot metodisko materiālu bērniem

861ar mācīšanās traucējumiem.

862Valsts līdzfinansējot pirmsskolas izglītību. Par dzimtās

863valodas apguves nodarbībām izglītojamo vecāki veicot piemaksu.

864Pirmsskolas izglītības pakāpē izglītojamiem ar dažādiem

865attīstības traucējumiem esot piesaistīts speciālists. Šiem

866izglītojamiem esot nodrošināta iespēja apmeklēt arī interešu

867izglītības nodarbības. Izglītības iestādē esot aptuveni 30

868procenti bērnu ar speciālajām vajadzībām.

86925. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

870izglītības iestāde "BONA FAVOLA" - 2023. gada

871septembrī esot saņēmusi audzēkņu vecāku kolektīvo iesniegumu ar

872lūgumu organizēt bērniem dzimtās valodas nodarbības. Šādas

873nodarbības notiekot reizi nedēļā dienas otrajā pusē. Bērniem no

874trim līdz pieciem gadiem nodarbība ilgstot 60 minūtes, bet par

875pieciem gadiem vecākiem bērniem - 80 minūtes. Vecākiem neesot

876jāmaksā par šīm nodarbībām.

877Mācību gada laikā iestādes pedagoģiskais personāls esot

878konstatējis, ka bērniem ir grūti pāriet uz izglītību valsts

879valodā. Iestādē esot arī bērni ar valodas un mācīšanās

880traucējumiem. Pāreja uz izglītību valsts valodā prasot vairāk

881tieši šādiem bērniem paredzētu individuālu risinājumu un

882nodarbību.

883Secinājumu

884daļa

88526. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

886vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

887tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

888efektīvākā pieeja atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

889Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

890Nr. 2019-17-05 13. punktu).

891Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa

892noteic, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un

893profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

894pakāpē iegūst valsts valodā. Ar 2022. gada Grozījumu

8951. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

896daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju privātajās izglītības

897iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā valodā

898mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas un

899pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu ir izslēgts Izglītības

900likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

901mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

902īpašo veidu, ar 6. pantu ir izslēgts Izglītības likuma