24. pants
aizsargājot bērna tiesības uz valsts aizsardzību

bez jebkādas diskriminācijas. Atbilstoši ANO Cilvēktiesību

komitejas Vispārējam komentāram Nr. 17 šis pants nosakot, ka

kultūras jomā valstij jāveic visas iespējamās darbības, lai

veicinātu bērna personības izaugsmi un nodrošinātu bērniem tādu

izglītības līmeni, kas ļautu viņiem efektīvi izmantot arī citas

paktā garantētās tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda un

izteiksmes brīvību un domas un pārliecības brīvību. Tomēr neesot

izkristalizējies secinājums par to, ciktāl sniedzas valsts

rīcības brīvība prasīt, lai privātās izglītības iestādes

izglītības procesu īsteno valsts valodā.

9.5. Vispārējā komentārā Nr. 21 par tiesībām uz

kultūru noteiktā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

sociālajām un kultūras tiesībām 15. panta interpretācija

prasot, lai valstis izglītības satura veidošanā ņem vērā

mazākumtautību kultūras īpatnības un valodu. Viens no valstu

pienākumiem esot nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu

tiesības izvēlēties un dibināt savas izglītības iestādes. Tomēr

valstu pienākumi, tostarp attiecībā uz valodas izmantošanu

izglītībā, esot vērsti uz mazākumtautību saglabāšanos. Šāda

atsauce pamatoti liekot domāt, ka mazākumtautības apdraudētība ir

tas aspekts, kas valstīm jāņem vērā, vērtējot mazākumtautību

tiesības ierobežojošu pasākumu samērīgumu.

Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā Nr. 11

ietvertās atziņas attiecībā uz kultūras vērtību ievērošanu

izglītības procesā varot būt izmantojamas arī plašāk. Esot

norādīts, ka pie mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības

lietot savu valodu izglītības ieguves procesā. Šādas bērna

tiesības prasot attiecīgu valsts rīcību, taču pamatā prasot to,

lai bērns prastu rakstīt un lasīt savā dzimtajā valodā. Piemēram,

Bērnu tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Igaunijas

otro līdz ceturto kārtējo ziņojumu par Bērnu tiesību konvencijas

ieviešanu neesot norādījusi, ka prasība iegūt izglītību valsts

valodā noteiktā proporcijā pārkāptu Bērnu tiesību konvencijas

28.-30. pantā garantētās tiesības.

9.6. Trešajā ziņojumā par Latviju Konsultatīvā komiteja

esot paudusi bažas par plāniem palielināt latviešu valodas kā

mācību valodas īpatsvaru visos izglītības līmeņos. Uzsverot

sākotnējo izglītības posmu nozīmi bērna attīstībā, Konsultatīvā

komiteja esot aicinājusi Latviju nodrošināt bilingvālu pieeju

pirmsskolas izglītības līmenī. Tāpat 2021. gada

3. marta rezolūcijā Ministru komiteja esot aicinājusi

Latviju paredzēt iespējas mācīties mazākumtautību valodās un

vienlaikus nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo bērnu vecāku

uzklausīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr neviena

organizācija neesot atsevišķi vērtējusi ierobežojumus, kas

noteikti privātajām izglītības iestādēm. Visas atzīmējušas

vienīgi to, ka prasība nodrošināt izglītību valsts valodā kādā

noteiktā proporcijā ir jālīdzsvaro ar privāto izglītības iestāžu

autonomiju.

Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnija viedoklī

par Latvijas normatīvā regulējuma grozījumiem, kuru rezultātā

palielināta latviešu valodas kā mācību valodas proporcija

izglītībā, esot ne tikai uzsvērusi valsts rīcības brīvības

dažādību dažādos izglītības posmos un ieteikusi brīvāku

regulējumu zemākajos izglītības līmeņos, bet arī secinājusi, ka

"obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības

iestādēs ir pretrunā [ar Minoritāšu konvencijas 13.pantu]. [..]

Tās 2019. gada viedoklī par Ukrainu Venēcijas komisija

apsveica Ukrainas pieņemtos grozījumus normatīvajā regulējumā,

atbilstoši kuriem privātās izglītības iestādes var izvēlēties

valodu, kādā nodrošināt izglītību, saglabājot pienākumu

nodrošināt augsta līmeņa ukraiņu valodas prasmes. [..] Komisija

neredz īpašus iemeslus atkāpties no šā secinājuma attiecībā uz

situāciju Latvijā". Tādējādi varot secināt: Venēcijas

komisija nav viennozīmīgi atzinusi, ka valstis nedrīkstētu

noteikt konkrētu valsts valodā pasniedzama mācību satura

proporciju, ja šī prasība kalpo mērķim integrēt mazākumtautības

kopējā valsts sabiedrībā un mērķim nodrošināt kvalitatīvu

izglītību. Taču valsts nedrīkstētu pilnībā liegt privātajām

izglītības iestādēm sniegt izglītību mazākumtautības valodā.

Visbeidzot 2021. gada 30. martā ANO Ekonomisko,

sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos

par Latvijas otro kārtējo ziņojumu par Starptautiskā pakta par

ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ieviešanu Latvijā

attiecībā uz šā pakta 15. panta īstenošanu esot paudusi

bažas par 2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas

reformas posma ietekmi uz mazākumtautību valodu mācīšanu valsts

un privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas un pamata

izglītības pakāpē. Komitejas galvenais aicinājums esot bijis

nodrošināt to, lai šī pāreja nesamērīgi neietekmētu bērnu

izglītības kvalitāti un lai mazākumtautību bērniem būtu iespēja

mācīties savu valodu izglītības sistēmas ietvaros.

9.7. ANO cilvēktiesību līgumus uzraugošo komiteju

prakse un citu konsultējošo un skaidrojošo mehānismu un komisiju

izdarītie secinājumi esot uzskatāmi par autoritatīviem, taču

nesaturot juridiski saistošus secinājumus. Valstij šos

secinājumus vajagot vērtēt un, ja nepieciešams, ieviest vai arī,

sniedzot atbilstošu pamatojumu, paskaidrot, kāpēc konkrētās

rekomendācijas būtu ieviešamas tikai daļēji, ierobežoti vai

vispār nebūtu ieviešamas. Valstij, pamatojot tās izstrādāto

regulējumu, vajagot sniegt vērtējumu par attiecīgajā

starptautiskajā līgumā garantētajām tiesībām pēc būtības,

atsaucoties arī uz attiecīgo organizāciju secinājumiem.

Satversmes tiesas nolēmumu juridiski saistošā daba esot

faktors, kura dēļ likumdevējam, izstrādājot normatīvo regulējumu

tādā jomā, par kuru Satversmes tiesa jau sniegusi atziņas,

principā ir pienākums sniegt skaidrojumu par to, kā ar jauno

regulējumu šīs Satversmes tiesas atziņas tiks ieviestas praksē.

Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

secinot, ka apstrīdēto normu izstrādes procesā likumdevējs ir

ņēmis vērā Satversmes tiesas līdzšinējo judikatūru. Labas

likumdošanas princips pats par sevi neaizliedzot likumdevējam

atkāpties no Satversmes tiesas secinājumiem gadījumos, kad tas ir

objektīvi nepieciešams un likumdevējs šādu atkāpi ir pietiekami

pamatojis, paralēli visaptveroši izvērtējot arī regulējuma

atbilstību cilvēktiesībām.

9.8. Pieteikuma iesniedzēju piedāvātā alternatīva -

pienākums mazākumtautību izglītības iestādēs nodrošināt latviešu

valodas apguvi un valsts eksāmenu kārtošanu valsts valodā

atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā izglītības iestādē, kurā

visa izglītības programma tiek īstenota valsts valodā - faktiski

aicinot atgriezties pie modeļa, kas bija spēkā vēl pirms

2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas reformas

posma.

Jautājumos, kuri skar privātās mazākumtautību izglītības

iestādes, valsts rīcības brīvība esot šaurāka. Valsts lēmumiem,

ar kuriem tā nosaka valsts valodas lietojuma proporciju

privātajās izglītības iestādēs, vajagot būt balstītiem uz

būtiskākiem apsvērumiem, kas saistīti ar nepieciešamību

nodrošināt izglītības kvalitāti un integrēt mazākumtautību bērnus

sabiedrībā. Šādus apsvērumus vienmēr esot ieteicams pamatot ar

empīriskiem un zinātniskiem slēdzieniem par konkrētā pasākuma

ietekmi uz izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesībām.

Būtiska nozīme esot arī jautājumam par valodas lietojuma absolūto

aizliegumu kopsakarā ar Satversmes tiesas iepriekš paustajām

atziņām.

Tiesas sēdē Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību

institūcijās norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumu,

ka Satversmes 114. pants mazākumtautībām paredzot augstāku

aizsardzības līmeni nekā Konvencija. Vērtējot tiesību normu

atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar

114. pantu, vajagot ņemt vērā arī Minoritāšu konvencijas

13. pantu.

Valstij neesot jānosaka atšķirīgs valodas lietojuma apjoms

atkarībā no izglītības pakāpes, tomēr vajagot ņemt vērā: jo

zemāka izglītības pakāpe, jo svarīgākam jābūt attiecīgo noteikumu

pamatojumam. Likumdevējam neesot liegts regulējuma izstrādē

vērtēt visu sistēmu tās kopumā, anotācijā nenošķirot atsevišķus

tās posmus un katru no tiem neizskaidrojot padziļināti.

Pat ja valsts nefinansētu privātās izglītības iestādes, to

rīcības brīvība tik un tā nebūtu neierobežota.

Valstij esot rīcības brīvība slēgt divpusējus līgumus un tajos

noteikt citas procedūras. Divpusējie līgumi varot ietekmēt

samērīguma vērtējumu.

10. Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā

pētniece izglītības psiholoģijā, Eiropas Komisijas Izglītības,

jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta neformālās

ekspertu grupas atbalstošas mācību vides veidošanai riska grupām

un labklājības veicināšanai skolās eksperte

Dr. psych. Baiba Martinsone - norāda, ka

bilingvālisma radītā pastāvīgā nepieciešamība kontrolēt divu

valodu kodus varot veicināt augstāko vadības funkciju attīstību

(piemēram, kognitīvo elastību, impulsu kontroli). Neesot pamata

apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam iespēju izmantot

mazākumtautības valodu izglītības procesā, varētu tikt negatīvi

ietekmēta valsts valodas apguve.

Dr. psych. Baiba Martinsone tiesas sēdē norādīja,

ka jaunas valodas apgūšana pusaudzim vienmēr esot saistīta ar

papildu kognitīvu slodzi un to varot ietekmēt arī emocionālā

pretestība, kā arī pašnovērtējuma veidošanās. Tomēr, jo vairāk

tiek lietota valoda, jo tās kods kļūstot arvien stabilāks. Ja

mazs bērns uzreiz sāk runāt bilingvālā vidē, viņš vienlaikus

varot nostiprināt abu valodu kodus un tas viņam paverot vairāk

iespēju.

Divus gadus veci bērni vēl neesot spējīgi sadarboties cits ar

citu, tāpēc vienaudžu mijiedarbībā valoda neesot tik nozīmīga.

Bērnam svarīga esot emocionālā drošība, un tās nodrošināšana esot

pedagogu un vecāku pienākums.

Gadu ilgs pārejas periods esot pietiekams, lai bērni spētu

pielāgoties pārmaiņām.

11. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

asociētā profesore, vadošā pētniece Dr. paed.

Ieva Margeviča-Grinberga - norāda, ka izglītība ir pats

efektīvākais mazākumtautību izglītojamo integrācijas veids.

Interešu izglītība sekmējot izglītojamo pašapziņu, laika

plānošanas prasmes, līderības, pozitīvas uzvedības attīstību, kā

arī veicinot akadēmiskos sasniegumus. Interešu izglītību varot

uzskatīt par nozīmīgu visaptverošas izglītības daļu, jo tiekot

piedāvāti dažādi veidi, kā stiprināt skolā mācīto un nodrošināt

tā lietojumu reālās dzīves situācijās.

Pētījumu rezultāti apliecinot, ka interešu izglītība var

nodrošināt valodas apguvi, kā arī kultūras un identitātes

saglabāšanu. Izglītojamo sociālā mijiedarbība ar vienaudžiem

mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā pašas valodas apguve.

Interešu izglītības pedagogi strādājot ar mazākām grupām un līdz

ar to varot labāk apzināt katra skolēna intereses, vajadzības un

gatavību mācībām. Vairums Eiropas Savienības valstu piedāvājot

iespēju dzimto valodu un kultūru apgūt un saglabāt ārpusstundu

nodarbībās.

Mazākumtautību valodu apguvi vajagot veicināt jau agrīnā

vecumā un arī vēlāk neatkarīgi no konkrētās pirmās vai otrās

valodas apguves. Esot nepieciešams veidot piemērotu valodas vidi,

kurā nepārtraukti tiek stimulēta valodu apguve, kas savukārt dod

iespēju attīstīt komunikatīvo kompetenci. Šajā procesā nozīmīga

vieta esot bērna ģimenei un sociālajai videi. Kvalitatīva

mazākumtautību valodu apguve, sociālā integrācija un piederības

izjūta esot iespējama tad, ja tiek izmantotas visas iespējas, ko

sniedz gan formālā izglītība, gan interešu izglītība, gan

kopiena, gan ikdienas mācību process.

Pētījumu rezultāti apliecinot, ka dzimtās valodas zināšanas

uzlabo akadēmiskos rezultātus, veicina dziļāku jēdzienu izpratni,

kā arī skaidrāku mācību satura izpratni, efektīvas komunikācijas

un kritiskās domāšanas prasmes. Izglītojamiem, kuri apgūst savu

dzimto valodu, esot spēcīgāka savas identitātes un kultūras

piederības izjūta. Daudzu valstu pieredzes analīze ļaujot

secināt, ka mazākumtautību bērniem jābūt pieejamām dzimtās

valodas apguves un uzturēšanas iespējām.

Tāda pieeja, ka bērnam pirmsskolas pakāpē vai sākumskolā būtu

aizliegts lietot dzimto valodu, pedagoģiski neesot pareiza, jo

noliedzot vai aizskarot bērna identitāti. Formālās izglītības

procesā vajagot respektēt ikviena izglītojamā dzimto valodu un

iekļaut ar skolēnu kultūras identitāti un pieredzi saistītu

saturu. Tas mazākumtautību izglītojamiem varot palīdzēt

apzināties savu un savas kopienas piederību skolai un sabiedrībai

kopumā, nodrošināt viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un

panākumus.

Apkopojot pētījumos izkristalizējušās atziņas, varot secināt,

ka uz dzimto valodu balstīta citas valodas apguve ir daudz

efektīvāka un ilgtspējīgāka, nekā tā būtu valodu izolētības

apstākļos.

Tomēr pētījumi atklājot arī to, ka mazākumtautību izglītojamie

mācībvalodu apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu

skolas vidē. Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz

priekšrocību, tomēr tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā,

izglītība un darbs izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas

prasmei.

Tikai vienas valodas izmantošana mācību procesā izglītojamo

psihoemocionālo un fizisko attīstību varot ietekmēt dažādi

atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp bērna vecuma, mācību

valodas prasmes, vecāku attieksmes pret valsts valodu, izglītības

iestādes un vecāku sadarbības, dzimtajā valodā sniegta atbalsta

pieejamības un mācību vides. Izšķirošais izglītojamā attīstību

veicinošais faktors esot nevis mācību procesā lietojamā valoda,

bet gan attieksme. Izglītojamie mācoties veiksmīgāk tad, ja

viņiem ir drošas, pozitīvas attiecības ar pieaugušajiem, kuri

zina, kā atbalstīt viņu attīstību un mācīšanos.

Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga tiesas sēdē

norādīja, ka valsts valodā notiekošajās mācību stundās uzmanība

tiekot pievērsta arī, piemēram, izglītojamo pārstāvēto

mazākumtautību svētkiem. Tas, vai interešu izglītības programmas

apgūšanai pietiek ar trim stundām nedēļā, esot atkarīgs no bērna

motivācijas, sarunvalodas ģimenē un ārpus tās. Ja valstij būtu

pieejams pietiekams finansējums, tad būtu atbalstāms arī lielāks

interešu izglītības apguvei paredzamo stundu skaits.

12. Pieaicinātā persona - Liepājas Universitātes

profesore, Kurzemes Humanitārā institūta vadošā pētniece

Dr. habil. philol. Dace Markus -

uzsver, ka mācības valsts valodā neesot pašmērķis, bet gan

līdzeklis šīs valodas apguvei dzimtās valodas zināšanām tuvā

līmenī.

Pētnieku grupa jau kopš 2018. gada esot sekojusi gan

latviešu valodas kā dzimtās valodas prasmes attīstībai, gan

mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasmes attīstībai

pirmsskolas vecumā, veicot anonīmu testēšanu un intervijas gan

valsts, gan privātajās, gan arī starptautiskajās pirmsskolas

izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos. Esot secināts, ka

latviešu valodas prasme ir atkarīga nevis no bērna tautības, bet

gan no tās lietojuma pirmsskolas izglītības iestādē. Īpaši tas

attiecoties uz ģimenēm, kurās latviešu valoda netiek lietota.

Pētījumā iesaistītajiem pirmsskolas vecuma mazākumtautību

bērniem, kuri apmeklēja bilingvālās grupas ar faktiski dominējošu

krievu valodu, latviešu valodas lietošanas pieredze bijusi

nepietiekama. Savukārt latviešu valodas grupās iesaistīto

mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme esot novērtēta kā

pietiekama mācību turpināšanai pamatizglītības pakāpē. Šis

konstatējums pamatojot nepieciešamību no 2023. gada

1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē pilnībā pāriet uz

latviešu valodu.

Lai iegūtu datus par latviešu valodas apguves rezultātiem un

apzinātu viedokļus par mazākumtautību bērnu gatavību sākt mācības

1. klasē latviešu valodā, 2023. gada maijā pirmsskolas

skolotāji esot aicināti piedalīties ekspresaptaujā. Vidzemē un

Zemgalē mazākumtautību bērnu grupas jau bijušas zināmā mērā

sagatavotas pārejai. Aptaujai pārējos reģionos un Rīgā

atsaukušies 32 mazākumtautību grupu skolotāji. Izrādījies, ka

tikai septiņās grupās bērni bijuši sagatavoti mācībām

1. klasē latviešu valodā, 20 grupu skolotāji informējuši, ka

mazākumtautību bērni saskaršoties ar grūtībām, jo esot tikai

daļēji gatavi mācībām latviešu valodā, bet piecu grupu skolotāji

norādījuši, ka mazākumtautību bērni vispār neesot sagatavoti

mācībām latviešu valodā. Zīmīgi, ka skolas mācībām latviešu

valodā nesagatavoto grupu bērni sadzīvē lietojuši tikai krievu

valodu. Tātad šie mazākumtautību bērni neesot mudināti un

radināti ikdienā lietot latviešu valodu.

Izglītības sistēmas ietvaros arī privātajās pirmsskolas

izglītības iestādēs vajagot būt nodrošinātam tādam valsts valodas

prasmes līmenim, lai bērni varētu sekmīgi turpināt mācības

1. klasē un integrēties Latvijas sabiedrībā. To esot

iespējams panākt tikai ar visas izglītības iestādes pāreju uz

latviešu valodu. Pirmsskolā šīs pārejas īstenošanu sekmējot arī

Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais papildu

finansējums pedagogu palīgiem.

Dr. habil. philol. Dace Markus tiesas sēdē

norādīja, ka veiktais pētījums aptvēris arī privātās izglītības

iestādes. Bilingvālais mācību modelis praksē neesot nodrošinājis

pietiekamu valsts valodas prasmi, jo ikdienā nereti dominējusi

mazākumtautības valoda. Gan valsts, gan privātajās izglītības

iestādēs iepriekš tikuši konstatēti gan ļoti labi, gan arī ļoti

slikti valsts valodas apguves rezultāti.

Valodas apguvē liela nozīme esot ģimenes atbalstam un pedagogu

meistarībai.

Lai izvērtētu izglītības ieguves valodas reformas ietekmi,

valstij vajadzētu vismaz reizi gadā veikt gan bērnu zināšanu, gan

arī pedagogu darba kvalitātes monitoringu.

13. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un

sākumizglītības nodaļas vadītāja asociētā profesore

Dr. paed. Ineta Helmane - norāda, ka

iepriekš īstenotā pieeja mazākumtautību izglītības programmās

neesot nodrošinājusi pietiekamu latviešu valodas prasmi

pirmsskolas un pamatizglītības posmā.

Topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programma un

mācību metodika esot piemērota mazākumtautību izglītojamo

izglītības ieguvei valsts valodā.

Pārejā no mazākumtautību izglītības programmas uz interešu

izglītības programmu esot jāņem vērā tādi aspekti kā kultūras

identitātes saglabāšana, valodas zināšanas, pedagoģiskā pieeja,

izglītības saturs un sociālā integrācija. Pirmsskolas un

pamatskolas vecumā bērni parasti esot ļoti ieinteresēti pasaules

izpētē, spēlēs un jaunu zināšanu apgūšanā, tāpēc interešu

izglītības programmas varot būt ļoti efektīvas. Kognitīvā

attīstība šajā vecumā esot saistīta ar spēju uzmanīgi un

koncentrēti piedalīties aktivitātēs, labi iegaumēt jaunas

zināšanas, veidot jaunas idejas un domāt radoši.

Pirmsskolas vecumā interešu izglītības programmas apgūšanai

varētu būt piemērota viena stunda līdz trīs stundas nedēļā, bet

pamatskolas vecumā - trīs līdz piecas stundas nedēļā. Tomēr

vajagot parūpēties arī par to, lai bērniem paliktu pietiekami

daudz laika rotaļām, mājasdarbiem un citām aktivitātēm. Svarīgs

ieguldījums bērna audzināšanā un izglītošanā, tostarp etniskās

identitātes un valodas attīstībā, esot jāsniedz ne tikai

izglītības iestādei, bet arī bērna vecākiem.

Dr. paed. Ineta Helmane tiesas sēdē norādīja,

ka interešu izglītība paverot daudz lielākas iespējas radīt

bērniem aizraujošas nodarbības, kā arī izcelt nepieciešamo

saturu. Pedagogiem tiekot piedāvāti kursi par jautājumiem, kas

saistīti ar mazākumtautību bērnu identitāti, tostarp studiju

kurss, kurā akcentētas nāciju tradīcijas un tendences

multikulturālā sabiedrībā.

14. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks,

Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos

loceklis Dr. soc. Vladislavs Volkovs -

norāda, ka mazākumtautības sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas

pilsoniskās sabiedrības daudzveidības un stabilitātes

nodrošināšanā. Tomēr neatrisināti palikuši jautājumi, kas

saistīti galvenokārt ar mazākumtautību kolektīvās kultūras un

lingvistiskās identitātes vērtību integrāciju Latvijas

kultūrtelpā. Viens no šādas integrācijas kanāliem varot būt

mazākumtautību pārstāvju dibinātās privātās izglītības iestādes.

Privātās izglītības prakse, kas īstenojama etnisko minoritāšu

valodās, atbilstot Eiropas tradīcijām.

Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā neesot pienācīgi

pamatota, un tās nepieciešamība tiekot argumentēta tikai ar to,

ka mazākumtautību skolās neesot iespējams nodrošināt pilnvērtīgu

latviešu valodas apguvi. Tomēr patiesā problēma, iespējams, esot

saistīta ar nepietiekamo administrācijas, dažu izglītības iestāžu

pedagogu un to Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku

darbu, kuriem bija jāuzrauga kvalitatīva mācību priekšmetu

pasniegšana latviešu valodā.

Par iemeslu nolaidīgai attieksmei pret mazākumtautību privāto

izglītību esot arī tas, ka trūkstot ciešas saiknes starp

iestādēm, kuras pieņem lēmumus par privātās izglītības pilnīgu

pāreju uz latviešu valodu, un multietnisko pilsonisko sabiedrību.

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa apliecinot, ka

interese par etnisko minoritāšu interesēm ir visai zema. Neesot

neviena pētījuma, kas atspoguļotu Latvijas sabiedrības vēlmi pēc

privātās izglītības īstenošanas tikai latviešu valodā. Turklāt

mājaslapā publicētais 2010. gada pētījums esot balstīts

tieši uz bilingvālās izglītības vērtībām mazākumtautību skolās.

Proti, pētījumā "Centralizēto eksāmenu pēdējo trīs gadu

rezultātu analīze un sagatavotība pārejai uz vienotu latviešu

valodas eksāmenu 2010. g." esot atzīmēti mazākumtautību

skolās sasniegtie augstie izglītības kvalitātes rādītāji. Neesot

vērtētas sociālās un politiskās sekas, kas izriet no pārejas uz

izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs.

Droši varot apgalvot, ka iniciatīva arī privātajās izglītības

iestādēs nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nekādi nav

izrietējusi no komunikācijas ar Latvijas daudzveidīgo pilsonisko

sabiedrību.

Dr. soc. Vladislavs Volkovs tiesas sēdē

norādīja, ka valsts valoda neesot vienīgais demokrātiskas

saliedētības panākšanas līdzeklis. Izglītības un zinātnes

ministrija 30 gadu laikā neesot spējusi bilingvālās izglītības

modeļa ietvaros nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi.

Ar trim interešu izglītības programmai atvēlētajām stundām esot

par maz mazākumtautības valodas, identitātes un kultūras

saglabāšanai. Būtu nepieciešams stiprināt un pilnveidot

bilingvālās izglītības modeli.

15. Pieaicinātā persona - Dr. h. c.,

Assessor. jur., Dipl.-Pol. Egils Levits -

tiesas sēdē norādīja, ka Minoritāšu konvencija aizsargājot tieši

minoritātes, nevis jebkuru cilvēku, kas dzīvo Latvijā. Līdz ar to

svarīgs esot jautājums par Pieteikuma iesniedzēju piederību pie

nacionālajām minoritātēm.

Apstrīdētās normas esot daļa no ilgstoši īstenotas izglītības

ieguves valodas reformas, kas vērsta uz demokrātiskas saliedētas

sabiedrības veidošanu. Valsts valoda esot daļa no Satversmes

negrozāmā kodola, no kura atkāpties neesot tiesīgs arī

likumdevējs. Valsts valoda esot priekšnosacījums tam, lai visi

Latvijas tautai piederīgie varētu piedalīties kopējās nākotnes

veidošanā jeb demokrātiskajā diskursā, un attiecīgi arī galvenais

saliedētas sabiedrības veidošanas elements.

Mazākumtautību izglītojamie jau no agrīna vecuma krievu valodu

apgūstot ģimenē. Vēlāk krievu valoda daļēji tiekot apgūta arī

skolā. Krieviskā informācijas telpa esot pilnīgi pašpietiekama.

Tādējādi krieviskā identitāte tiekot nodota no vienas paaudzes

nākamajai. Esot konstatējama nelīdzsvarotība ar latviešu valodas

apgūšanas iespējām, kas ar šo reformu tiekot mazināta.

Minoritāšu konvencijas 13. pants nedrīkstot novest pie

izolācijas, jo valsts uzdevums esot veicināt demokrātisko

saliedētību. Līdz šim valsts neesot pienācīgi pildījusi šo

pienākumu.

Satversmes 114. pantā ietvertā cieņa pret mazākumtautībām

nenozīmējot mazākumtautību tiesības uz savu, segregētu izglītības

iestāžu sistēmu. Satversmes tiesa spriedumā lietā

Nr. 2018-22-01, iespējams, esot noteikusi augstāku standartu

par to, kas noteikts Minoritāšu konvencijas 14. pantā.

Valsts esot tiesīga arī šo standartu koriģēt. Tāpat valsts esot

tiesīga slēgt līgumu ar jebkuru no pasaules valstīm saskaņā ar

savu politisko izšķiršanos.

16. Pieaicinātā persona -

Latvijas Universitātes profesore, attīstības psiholoģijas

speciāliste Dr. psych. Anika Miltuze -

norāda, ka atbilstoši neirozinātņu pētījumiem pirmsskolas vecumā

izglītojamiem smadzenes esot ļoti plastiskas. Veiksmīgai smadzeņu

attīstībai esot nepieciešama daudzveidīga vide, kas nodrošina

daudzveidīgu simulāciju. Savienojot pirmsskolas izglītības

obligāto saturu ar interešu izglītību, tiekot bagātināta

izglītojamā apkārtējā vide. Daudzveidīgā pieredze, ko

izglītojamais var iegūt līdz ar interešu izglītību, esot būtiska

ne tikai pirmsskolas vecumā, bet jebkurā vecumā.

Interešu izglītības programma pirmsskolas vecumā esot

savienojuma ar vispārējās izglītības programmu. Interešu

izglītības apgūšana dažādos pirmsskolas vecuma posmos neradot

negatīvu ietekmi uz izglītojamo. Tomēr interešu izglītībā vajagot

būt nodrošinātai emocionāli labvēlīgai un drošai videi, lai

izglītojamais justos labi. Tāpat esot svarīgi respektēt arī

izglītojamā bioloģiski noteiktās individuālās īpatnības:

aktīvākiem bērniem būtu piemērota tāda interešu izglītība, ka

viņi var fiziski darboties, savukārt lēnīgākiem bērniem būtu

nepieciešamas arī mierīgākas aktivitātes.

Smadzeņu struktūras, kas ir atbildīgas par valodas apguvi,

cilvēkam attīstoties vēl pirms pusotra gada vecuma sasniegšanas.

Bērnam jau zīdaiņa vecumā esot svarīgi dzirdēt valodu. Arī pēc

iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē bērna dzimtās valodas

attīstība turpinoties mājās, komunikācijā ar ģimeni. Vēlākā

vecumā pastāvot iespēja dzimto valodu mācīties akadēmiski

kursos.

Bilingvālie bērni, kas aug dažādās valodas vidēs un veido

dažādus valodas kodus, esot ieguvēji. Pētījumi pierādot - jo

agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas, jo

mazākus resursus prasa katras konkrētās valodas apguve. Pētījumos

secināts, ka arī bērniem ar attīstības traucējumiem, piemēram,

uzmanības deficīta ar hiperaktivitātes traucējumiem gadījumā,

vairāku valodu apguve palīdzot mazināt grūtības ar uzmanības

koncentrēšanu. Bilingvālisms attīstot vadības funkcijas, kas esot

saistītas ar uzmanības noturību.

Ļoti svarīgi esot tas, lai izglītojamais justos droši. Šo

drošības sajūtu esot iespējams radīt arī neverbālā veidā,

piemēram, paņemot bērnu klēpī, samīļojot un mierinot. Ne vienmēr

tam esot jānotiek, izmantojot valodu.

Valodas attīstību veicinot darbošanās konkrētajā valodā.

Pētījumi rādot, ka bērni valodas apgūst ātrāk tad, ja tās netiek

savstarpēji jauktas. Esot svarīgi, lai konkrēts cilvēks bērnam

asociētos ar konkrētu valodu. Tad bērniem esot vieglāk

pārslēgties uz komunikāciju konkrētajā valodā. Interešu

izglītības nodarbībās izglītojamam, nomainot vidi un pedagogu,

esot vienkāršāk pārslēgties no vienas valodas uz otru.

Normatīvas attīstības gadījumā pirmsskolas vecuma bērniem

neesot no svara tas, kādā valodā viņiem tiek sniegts individuāls

atbalsts. Tomēr, ja pirmsskolas izglītības iestādē izglītības

process tiek īstenots valsts valodā, tad arī atbalsts

izglītojamiem esot jāsniedz valsts valodā. Agrīnajā vecuma posmā

no pusotra gada līdz trim gadiem bērna komunikācija ar pedagogu

jebkurā gadījumā notiekot, izmantojot ne tik daudz valodu, bet

vairāk gan žestus, zīmējumus un citas metodes. Akadēmiska valodas

mācīšanās šajā vecumā neesot iespējama. Bērns apgūstot valodu,

atrodoties šīs valodas vidē. Līdz ar to dzimto valodu

izglītojamie var apgūt arī praktiskās interešu izglītības

nodarbībās, kurās fonā iespējams dzirdēt sarunas dzimtajā

valodā.

Nākotnē risku varētu radīt tas, ka dzimtā valoda netiek

akadēmiski izkopta.

17. Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) - laika periodā no

2024. gada 1. marta līdz 7. martam esot

noskaidrojusi pedagogu viedokli par apstrīdētajām normām. Anketu

aizpildījuši 346 pašvaldību dibināto izglītības iestāžu

pedagogi.

Respondenti norādījuši, ka mācību materiāli ir pieejami gan

drukātā, gan elektroniskā formā. Tomēr tie esot izkaisīti pa

dažādām vietnēm, neesot sistematizēti atbilstoši mācību

programmai un tāpēc diezgan ilgu laiku nākoties tērēt šo

materiālu meklēšanai. Šie materiāli neesot piemēroti konkrētai

mācību stundai. Tāpat neesot pieejams dažādiem mācību

priekšmetiem būtisko jēdzienu skaidrojums. Atsevišķiem tematiem

mācību materiāli vispār neesot pieejami, tāpēc pedagogi tos

veidojot paši vai iegādājoties no kolēģiem. Taču tiekot slavētas

Aģentūras izstrādātās spēles, īpaši pirmsskolas izglītības

posmam. Citi mācību materiāli tiekot iegūti tālākizglītības

kursos, pieredzes apmaiņas semināros un vebināros.

Metodiskā palīdzība un metodisko materiālu nodrošinājums esot

ļoti vājš. Atsevišķiem tematiem Aģentūra esot izstrādājusi

metodiskos materiālus, bet Valsts izglītības satura centra

mājaslapā esot pieejams tikai viens mācību un metodiskais

līdzeklis pārejai uz mācībām valsts valodā 1.-3. klasei

matemātikā un dabaszinībās. Logopēdi sūdzoties par to, ka trūkst

metodisko materiālu darbam ar mazākumtautību bērniem, kuriem ir

skaņu izrunas traucējumi, bet korekciju nepieciešams veikt

latviešu valodā.

Pedagogi norādot, ka mācību stundu laikā neesot iespējams

sniegt pienācīgu individuālo atbalstu, jo izglītojamiem valsts

valodas zināšanu līmenis esot ļoti atšķirīgs. Neesot iespējams

mācību procesu īstenot pilnvērtīgi, runājot ar gados jaunākiem

bērniem tikai valsts valodā. Esot arī tādi bērni, kuri vispār

nesaprot latviešu valodu, un līdz ar to esot apgrūtināta pedagoga

pienākumu pildīšana. Pedagogu trūkums apgrūtinot iespēju

pirmsskolas pakāpē izglītojamiem nodrošināt pienācīgu

atbalstu.

No valsts budžeta papildus tiekot piešķirts finansējums to

pedagogu darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas tajā

mācību gadā, kurā notiek pāreja uz izglītības satura pasniegšanu

valsts valodā izglītojamiem, kas iepriekšējā mācību gadā apguvuši

mazākumtautību izglītības programmu. Vienlaikus no valsts budžeta

tiekot aprēķināts papildu finansējums mācību līdzekļu

iegādei.

LIZDA tiesas sēdē norādīja, ka pāreja uz izglītību valsts

valodā esot nepieciešama. Tomēr, pieņemot apstrīdētās normas,

neesot vērtēta realitāte, proti, tas, ka bērni ikdienā savā

ģimenē un sev tuvāko cilvēku lokā runā krievu valodā. Tāpēc tieši

pedagogs esot tas, kuram nākas strauji panākt šo pāreju uz

izglītību valsts valodā. Ilgāks pārejas periods būtu ļāvis

pedagogiem sagatavoties labāk.

Pedagogiem esot bijuši pieejami kursi par to, kā strādāt ar

bērniem, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda. Tomēr joprojām

neesot pieejami pietiekami kvalitatīvi metodiskie līdzekļi ar

skaidrojumiem par to, kā attiecīgais mācību līdzeklis

izmantojams, lai palīdzētu bērnam labāk apgūt latviešu

valodu.

Iepriekš pedagogiem pašiem esot bijušas lielas problēmas ar

valsts valodas prasmi. Praksē bijušas arī tādas situācijas, ka

bērna vecāki mērķtiecīgi atsakās sadarboties ar pedagogiem. Šāda

vecāku attieksme neveicinot izglītojamo iespējas apgūt valsts

valodu. Daļa pedagogu norādot, ka tad, ja sadarbība ar vecākiem

ir laba un pieejams arī atbalsta personāls, valsts valodas apguve

nesagādā izglītojamiem īpašas grūtības.

Fakultatīvās nodarbības esot formālās izglītības sastāvdaļa.

Tās esot iespējams organizēt vai nu pirms mācību nodarbību

sākuma, vai pēc mācību stundām.

Privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas saistībā ar to

ekskluzivitāti esot krietni vien lielākas nekā valsts un

pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, un attiecīgi

valsts finansējuma proporcija esot krietni vien mazāka.

18. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

savienība - sniegusi informāciju, ka lēmumi par interešu

izglītības īstenošanu pašvaldībās tiek pieņemti atbilstoši

Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumu

Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas

kārtība" 10. punktam. Arī minimālais programmas

īstenošanai nepieciešamais izglītojamo skaits esot jānosaka

pašvaldībai, ņemot vērā pieprasījumu. Savukārt programmu saturs

esot jāveido pasniedzējiem, ievērojot mazākumtautību valodas un

kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās

īstenošanas vadlīnijas.

Latvijas Pašvaldību savienības aptaujā par interešu izglītības

organizēšanu esot iesaistījušās 36 pašvaldības, no kurām 19

norādījušas, ka nodrošina mazākumtautību valodas un

kultūrvēstures interešu izglītības programmu realizēšanu

vispārējās izglītības iestādēs. Šajās pašvaldībās pirmsskolas

izglītības pakāpē izglītību iegūstot 3712 krievu mazākumtautības

izglītojamie, 15 ukraiņu mazākumtautības izglītojamie un 70 citi

mazākumtautību izglītojamie, bet pamatizglītības pakāpē - 7438

krievu mazākumtautības izglītojamie, 284 poļu mazākumtautības

izglītojamie, 81 ukraiņu mazākumtautības izglītojamais, kā arī

547 citi mazākumtautību izglītojamie.

Trīs pašvaldības (Bauskas novads, Gulbenes novads, Ropažu

novads) esot norādījušas, ka saņēmušas no privātajām izglītības

iestādēm pieprasījumu par mazākumtautību valodas un

kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanu. Dažas

pašvaldības norādījušas, ka novadā mazākumtautību valodas un

kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanas

jautājumi neesot aktuāli vai ka attiecīgajā pašvaldībā neesot

šāda pieprasījuma.

Latvijas Pašvaldību savienība tiesas sēdē norādīja, ka Rīgas

valstspilsētas pašvaldībā esot izveidots metodiskais centrs, kas

sniedzot atbalstu ne tikai pamatskolas, bet arī pirmsskolas

izglītības posmā. Pašvaldībās tiekot organizēts atbalsts

pirmsskolas izglītības iestādēm un pedagogiem.

Pašvaldības nenosakot kārtību, kādā izglītības iestādēm

jāorganizē mazākumtautību interešu izglītības programma. Šī

kārtība esot atkarīga no mācību programmas, stundu saraksta,

vienošanās ar pedagogiem un vecākiem. Pašvaldībām neesot

pienākuma sekot līdzi privāto izglītības iestāžu programmu

īstenošanai. Interesi par mazākumtautību interešu izglītības

programmas īstenošanu vajagot izrādīt pašām privātajām izglītības

iestādēm.

Dažas izglītības iestādes iepriekš noteiktās izglītības

ieguves valodas reformas ietvaros esot izvēlējušās valsts valodā

nodrošināt vēl lielāku daļu mācību satura par noteikto.

19. Pieaicinātā persona - Habad Ebreju privātā

vidusskola - norāda, ka valsts valodas kvalitatīvu apguvi

mazākumtautību izglītības programmā visos izglītības posmos

apliecinot izglītojamo ieņemtās godalgotās vietas olimpiādēs,

tostarp latviešu valodas olimpiādēs. Izglītības iestādi

apmeklējot bērni ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV un

Izraēlas.

Ebreju cikla priekšmeti (izņemot ivritu) skolā tiekot

pasniegti fakultatīvu un interešu izglītības programmu ietvaros.

Tomēr dibinātāji izstrādājot autorprogrammu šā cikla priekšmetu

pasniegšanai ivritā, lai vēlāk kaut daļu no tiem varētu iekļaut

pamatprogrammā kā atsevišķu priekšmetu vai ietvert priekšmetā

"Sociālās zinības".

Habad Ebreju privātās vidusskolas mērķis esot piedāvāt

vispārējo izglītību un veicināt cieņu pret vēsturiskās Latvijas

mazākumtautības - ebreju - dzīvesveidu, tradīcijām, kultūru un

reliģiju. Šā mērķa īstenošana neesot iedomājama bez ivrita

izmantošanas mācību procesā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas

valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumu par sadarbību

izglītības, kultūras un zinātnes jomā, skolā pastāvīgi strādājot

skolotāji un studenti no Izraēlas.

Tiesības privātajām skolām pašām izvēlēties mācību valodu,

tostarp mazākumtautības valodu, esot īstenojamas atbilstoši

Satversmes 91. pantam, nešķirojot privātās mazākumtautību

izglītības iestādes pēc piederības pie Eiropas Savienības valodām

vai pēc citiem kritērijiem. Šīs tiesības neesot pretrunā ar

prasību, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamiem pilnībā

jāapgūst valsts valoda, kuras prasme tiek pārbaudīta eksāmenos,

kas tiek kārtoti pēc tādiem pašiem noteikumiem kā valsts un

pašvaldību izglītības iestādēs. Aizliegums privātajām izglītības

iestādēm mācību procesu nodrošināt mazākumtautības valodā

attiecoties ne vien uz krievu valodu, bet uz visām valodām, kuras

nav Eiropas Savienības dalībvalstu valodas un - daļēji - uz tām,

kurām nav noslēgti starptautiskie līgumi.

Balstoties uz Venēcijas komisijas un Konsultatīvās komitejas

secinājumiem, varot piekrist tam, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 114. pantam, ciktāl tās attiecas uz privātajām

vispārējās izglītības iestādēm, kuru dibinātāji ir pie

mazākumtautībām piederošas personas.

20. Pieaicinātā persona - biedrība "Privātskola

LATREIA" - uzsver, ka tās absolventi veiksmīgi turpinot

mācības Latvijas augstskolās. Tātad bilingvālās izglītības

sistēma esot spējusi sniegt izglītojamiem nepieciešamās valsts

valodas zināšanas.

Plānojot pāreju uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādē

esot izraudzīti pedagogi un sākumskolas pedagogu palīgi, meklēta

atbilstoša mācību metodika un pilnvērtīgam izglītības procesam

nepieciešamie mācību materiāli. Tomēr nepietiekot pedagogu, kuri

varētu mācību procesu latviešu valodā īstenot pilnvērtīgi. Mācību

materiāli 1., 4. un 7. klasei esot pasūtīti laikus, taču

latviešu valodas mācību grāmatas 7. klasēm neesot bijušas

pieejamas līdz pat novembrim. Līdz ar to pedagogiem nācies pašiem

saviem spēkiem veidot darba materiālus.

2023./2024. mācību gadā skolas gaitas pirmajā klasē

uzsākuši 39 izglītojamie, no tiem 25 bijuši mazākumtautību

pirmsskolas beidzēji bez valsts valodas pamatzināšanām. Līdz ar

to pirmajā semestrī radušās problēmas saistībā ar mācību vielas

apguvi, papildu stresu un milzīgo slodzi.

Pieaugot to bērnu skaits, kuriem ir mācīšanās traucējumi,

garīgās attīstības traucējumi un citi veselības traucējumi.

Daudziem no šiem bērniem esot ļoti grūti apgūt jaunu valodu vai

apstrādāt citā, nevis dzimtajā valodā sniegto informāciju. Tādi

mācīšanās traucējumi kā disleksija vai disgrāfija varot rasties

arī paaugstināta stresa dēļ, piemēram, tad, ja bērnam, skolas

gaitas uzsākot, tiek izvirzītas pārlieku augstas prasības vai

uzlikta nepiemērota mācīšanās slodze.

Arī 4. un 7. klašu izglītojamie mācību materiālu

trūkuma un pārslodzes dēļ nespējot pilnvērtīgi apgūt mācību

vielu. Veidojot valsts valodas vidi, tiekot zaudētas izglītojamo

iespējas pienācīgi apgūt dzimto valodu. Nepietiekama valsts

līdzfinansējuma dēļ fakultatīvās nodarbības tiekot nodrošinātas

par vecāku līdzekļiem.

Privātā izglītības iestāde "LATREIA" tiesas sēdē

norādīja, ka valsts piedāvāto materiālu esot daudz, bet ne visi

no tiem esot piemēroti kvalitatīvam darbam dažādās klašu grupās.

Izglītības iestāde izveidojusi pati savu mācību metodoloģiju, jo

valsts piedāvātā metodoloģija neatbilstot tās redzējumam.

Privātajā izglītības iestādē bērni varot saņemt individuālu

pieeju un uzturēties drošā, mājīgā vidē. Lai veicinātu valsts

valodas apguvi, tiekot organizētas pēcstundu nodarbības. Katrā

klasē esot pedagoga palīgs, kas atbalstot bērnus, kuriem šai ziņā

ir grūtības.

Ņemot vērā izglītības nozares attīstību, izglītības iestāde

neesot paļāvusies uz to, ka iepriekšējā izglītības ieguves

valodas reforma būtu uzskatāma par pēdējo.

Izglītības iestāde 1. klasei esot izveidojusi četras

mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmas

nodarbības, bet 4. un 7. klasei - trīs interešu izglītības

programmas nodarbības nedēļā. Šāds stundu sadalījums esot

saistīts ar izglītojamo noslodzi. Interešu izglītības programmu

finansējot pati izglītības iestāde, jo no pašvaldības neesot

saņēmusi informāciju par iespēju saņemt finansējumu. Tā kā visu

izglītojamo vecāki pauduši piekrišanu valsts valodas apguvei,

izglītības iestāde šīs nodarbības iekļāvusi mācību stundu

sarakstā. Izglītības iestāde ārpus nodarbībām veicinot tradīciju

un kultūras apguvi, piemēram, atzīmējot mazākumtautībai

raksturīgos svētkus.

Privātā izglītības iestāde uzņemot arī tādus mazākumtautību

izglītojamos, kas nesen ieradušies Latvijā. Tādā gadījumā esot

tikai loģiski tas, ka eksāmens tiek nokārtots minimālajā līmenī.

Turklāt 9. klašu izglītojamie līdz 2022. gadam esot

mācījušies mazākumtautību izglītības programmā, nezinot, ka būs

vienots eksāmens.

Izglītības ieguves valodas reforma neesot negatīvi ietekmējusi

izglītojamo skaitu konkrētajā privātajā izglītības iestādē. Tas

esot pat pieaudzis, un pieprasījums esot lielāks nekā izglītības

iestādes iespējas to apmierināt. Izglītības iestāde neesot

izjutusi, ka tās pastāvēšana tiktu apdraudēta.

No bērnu viedokļa būtu bijis ieteicams saglabāt bilingvālās

izglītības procesu, jo tas pusaudžos neizraisot pretestību.

Pāreju uz izglītību tikai valsts valodā būtu nepieciešams

organizēt pakāpeniskāk.

21. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības

iestāde Jūrmalas privātais bērnudārzs "GALAKTIKA" -

uzsver, ka privātajās pirmsskolas iestādēs vecāku izvēlei

attiecībā uz valodas lietojumu vajadzētu būt lielākai nekā

pašvaldību iestādēs, jo valsts līdzfinansējums sastādot tikai

1/64 no nepieciešamā finansējuma.

Visbiežāk vecāku izvēle par labu tam, lai par bērna

pamatvalodu tiktu noteikta kāda no mazākumtautību valodām, esot

saistīta ar bērna īpašu jūtīgumu un vajadzību pēc mazāka

kolektīva vai arī situācijām, kad ģimene Latviju izvēlējusies kā

pagaidu mītnes zemi.

Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības

nodarbības tiekot organizētas trijās rotaļnodarbībās nedēļā. Tās

notiekot mācību dienas izskaņā, un tādējādi izglītojamo dalība

tajās esot apgrūtināta.

Izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē norādīja,

ka dažās situācijās bērna nomierināšanai esot nepieciešams

izmantot viņa dzimto, tas ir, mazākumtautības valodu, lai gan

normatīvais regulējums to nepieļaujot. Ja pedagogs šo

mazākumtautības valodu neprot, tad viņš attiecīgajās situācijās

nespēšot efektīvi komunicēt ar bērnu. Neesot izstrādāta

metodoloģija šādu situāciju risināšanai.

Ikdienas mācību procesā esot iespējams integrēt ar

mazākumtautību identitātes nostiprināšanu saistītus

jautājumus.

Izglītības iestāde esot spējusi sagatavoties pārejai uz

izglītību tikai valsts valodā. Valsts valodas apguvei esot

piesaistīti pedagogu palīgi, kā arī ārpakalpojuma sniedzējs

logopēds. Logopēda pakalpojumi tiekot sniegti gan latviešu, gan

krievu valodā. Izglītojamo skaits izglītības iestādē izglītības

ieguves valodas reformas dēļ neesot samazinājies. Izglītības

iestāde reizi gadā veicot pašvērtējuma anketēšanu.

22. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

izglītības iestāde "MAXVEL" - norāda, ka ar trim

akadēmiskajām mācību stundām nedēļā esot par maz pilnvērtīgai

dzimtās valodas, literatūras, mākslas, mūzikas, kā arī tradīciju

apguvei. Prasība privātajās izglītības iestādēs nodrošināt tādu

pašu mācību programmu kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs

varot novest pie privāto izglītības iestāžu slēgšanas

pieprasījuma trūkuma dēļ.

2023. gada sākumā organizētajā aptaujā audzēkņu vecāki

izteikuši vēlmi, lai mācību process tiktu organizēts gan

latviešu, gan krievu valodā vienādā apjomā.

Lai bērni sekmīgāk apgūtu latviešu valodu, esot nepieciešams

izmantot viņu dzimto valodu. Vecums no trim līdz septiņiem gadiem

esot vissvarīgākais laika posms bērna runas spēju attīstībai. Ja

šā vecuma īpatnības netiek ievērotas, tad strauja pāreja uz

valsts valodu varot negatīvi ietekmēt bērna socializācijas

procesu un komunikācijas spējas.

Praksē esot grūti nodrošināt mācību procesu tikai latviešu

valodā, jo bērniem agrīnā vecumā esot grūti no runāšanas dzimtajā

valodā pārslēgties uz pilnīgi citu valodu. Individualizētai un

personalizētai valsts valodas apguvei trūkstot skolotāju.

Izglītības iestādē esot gan ar labām lingvistiskajām spējām

apveltīti audzēkņi, gan arī tādi audzēkņi, kuriem mācību process,

kas notiek viņiem nesaprotamā valodā, sagādā lielu stresu.

Bērniem līdz septiņu gadu vecumam esot logopēdiska rakstura

problēmas. Privātajā izglītības iestādē mācības uzsākot arī

pavisam mazi bērni, kuri nav sasnieguši pat divu gadu vecumu un

nerunā nevienā valodā. Tādēļ bērna interesēm visatbilstošākais

būtu bilingvālās izglītības modelis.

23. Pieaicinātā persona - Rīgas Ukraiņu

vidusskola - uzsver, ka mazākumtautības valoda esot ģimenes

valoda, savukārt izglītības iestādēs pie mazākumtautībām

piederošām personām esot dotas iespējas saglabāt un attīstīt savu

valodu un kultūras savdabību, piedaloties fakultatīvajās un

interešu izglītības nodarbībās, kā arī skolas un ārpusskolas

pasākumos.

Ukrainas kultūras, etnogrāfisko elementu, vēstures,

ģeogrāfijas un mūzikas apguve tiekot integrēta mājturības un

tehnoloģijas, vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas stundās, kā arī

papildu ārpusstundu nodarbībās šajos mācību priekšmetos.

Rīgas Ukraiņu vidusskola tiesas sēdē norādīja, ka privātajām

izglītības iestādēm esot daudz lielākas iespējas izvēlēties, kādā

veidā sekmēt to, lai izglītojamie apgūst valsts valodu.

Izglītības iestāde pati pēc savas iniciatīvas pamatizglītības

pakāpē ieviesusi izglītības satura apguvi tikai valsts valodā jau

pirms apstrīdēto normu pieņemšanas.

Izglītības iestāde veidojot plašas interešu izglītības

iespējas un vasaras nometnes. Fakultatīvās nodarbības varot tikt

organizētas arī no rīta, pirms mācību stundām.

Lai izglītojamie pēc iespējas labāk apgūtu valsts valodu, esot

svarīgi to sākt mācīties jau pirmsskolas vecumā. Bērnu

nomierināšanai ne vienmēr esot nepieciešams izmantot valodu.

Izglītojamo valsts valodas apgūšanas procesā liela nozīme esot

arī viņu vecāku motivācijai.

Arī bilingvālā vidē esot iespējams nodrošināt izglītojamiem

pietiekami labas valsts valodas zināšanas.

24. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

izglītības iestāde "Maza Rasiņa" - tiesas sēdē

norādīja, ka uz pašu finansējuma pamata organizējot interešu

izglītības programmu "Mazākumtautību valodas un kultūras

apgūšana tēlotājdarbībā". Vismazākajiem bērniem tā tiekot

īstenota keramikas nodarbību formā, vecākiem bērniem - kā teātra

nodarbības. Tiekot dziedātas arī tautasdziesmas. Mazākumtautību

interešu izglītības programma esot veidota, ņemot vērā visjaunāko

bērnu kognitīvās spējas un mazās motorikas treniņa nozīmi

smadzeņu attīstībā. Nodarbības esot fokusētas galvenokārt uz

mazākumtautību kultūras apguvi.

Nodarbības ilgstot trīs stundas. Līdz šim pirmsskolas

izglītības iestāde uzskatījusi, ka tas ir vienīgais iespējamais

variants, kā pieļaujama interešu izglītības programmas īstenošana

tad, ja viss obligātais saturs ir apgūstams valsts valodā.

Izpratne par mazākumtautību interešu izglītības programmai

atvēlamo laiku esot veidojusies pedagogu konferenču laikā, kā arī

ņemot vērā citu pirmsskolas izglītības iestādes darbības aspektu

kazuistisko regulējumu. Pirmsskolas izglītības iestādei esot

bijis izaicinājums izveidot programmu visai bērnu grupai.

Diena sākoties ar obligātā satura apguvi, un tikai pēc tam

sekojot interešu izglītības nodarbības. Trīs stundas neesot

pietiekamas dzimtās valodas un kultūras apgūšanai. Interešu

izglītības nodarbības arī neesot piemērotas bērnu apmācībai, jo

tajās neesot iespējams individuāls darbs ar bērnu. Vecuma posmā

no pusotra gada līdz trim gadiem bērni fonā dzirdot dzimto

valodu, tomēr neapgūstot runu, spēju izteikt savas domas,

vajadzības, emocijas dzimtajā valodā. Tas nozīmējot, ka vecākiem

šajā ziņā ir jāturpina darbs ar bērnu, bet tas darba dienās

neesot iespējams. Tieši šā iemesla dēļ vecāki sākotnēji esot

deleģējuši bērna izglītības un audzināšanas, tostarp dzimtās

valodas prasmju nodrošināšanas, pienākumu pirmsskolas izglītības

iestādei.

Bērniem labvēlīgāks būtu tāds risinājums, ka viss izglītības

process vecumposmā no pusotra gada līdz trim gadiem tiktu

nodrošināts bērna dzimtajā valodā. Tas esot būtiski bērna

uzticēšanās panākšanai, jo radītu sajūtu, ka pirmsskolas

izglītības iestāde aizvieto vecākus. Vecumposmā pēc trim gadiem

būtu pieļaujams plašāks valsts valodas lietojums, bet dienas

otrajā pusē varētu notikt interešu izglītības nodarbības krievu

valodā četru stundu garumā.

Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas esot tā, ka bērni bieži vien

nesaprot, ko pedagogs saka, it sevišķi tad, kad apgūstamais

saturs ir sarežģītāks. Pedagogiem neesot pietiekami daudz laika

garāku skaidrojumu sniegšanai valsts valodā. Rezultātā bērni

konkrēto mācību vielu neapgūstot. Tāpat bērniem, kuri nesaprot

pedagoga teikto, zūdot kontakts ar pedagogu un līdz ar to arī

uzmanība. Sekas esot tādas, ka bērns kļūst nedisciplinēts, zaudē

motivāciju mācīties un tiek marginalizēts. Pamatprasmju trūkuma

dēļ esot arī grūtāk apgūt valsts valodu.

Ja pedagogam neizdodas raudošu bērnu nomierināt ar citām

pedagoģiskajām metodēm, tad tiekot izmantota arī bērna dzimtā

valoda kā visefektīvākais līdzeklis. Tad pedagogs varot arī ātrāk

atgriezties pie darba ar visu izglītojamo grupu.

Par mazākumtautības valodas un kultūras mācīšanai nepieciešamo

metodisko materiālu sagatavošanu esot jārūpējas pašai pirmsskolas

izglītības iestādei. Valsts izveidotie metodiskie materiāli

neesot zinātniski pamatoti. Trūkstot metodisko materiālu bērniem

ar mācīšanās traucējumiem.

Valsts līdzfinansējot pirmsskolas izglītību. Par dzimtās

valodas apguves nodarbībām izglītojamo vecāki veicot piemaksu.

Pirmsskolas izglītības pakāpē izglītojamiem ar dažādiem

attīstības traucējumiem esot piesaistīts speciālists. Šiem

izglītojamiem esot nodrošināta iespēja apmeklēt arī interešu

izglītības nodarbības. Izglītības iestādē esot aptuveni 30

procenti bērnu ar speciālajām vajadzībām.

25. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas

izglītības iestāde "BONA FAVOLA" - 2023. gada

septembrī esot saņēmusi audzēkņu vecāku kolektīvo iesniegumu ar

lūgumu organizēt bērniem dzimtās valodas nodarbības. Šādas

nodarbības notiekot reizi nedēļā dienas otrajā pusē. Bērniem no

trim līdz pieciem gadiem nodarbība ilgstot 60 minūtes, bet par

pieciem gadiem vecākiem bērniem - 80 minūtes. Vecākiem neesot

jāmaksā par šīm nodarbībām.

Mācību gada laikā iestādes pedagoģiskais personāls esot

konstatējis, ka bērniem ir grūti pāriet uz izglītību valsts

valodā. Iestādē esot arī bērni ar valodas un mācīšanās

traucējumiem. Pāreja uz izglītību valsts valodā prasot vairāk

tieši šādiem bērniem paredzētu individuālu risinājumu un

nodarbību.

Secinājumu

daļa

26. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība

vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes

tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

efektīvākā pieeja atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā

Nr. 2019-17-05 13. punktu).

Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa

noteic, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un

profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē iegūst valsts valodā. Ar 2022. gada Grozījumu

1. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās

daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju privātajās izglītības

iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā valodā

mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas un

pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu ir izslēgts Izglītības

likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja

mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu

īpašo veidu, ar 6. pantu ir izslēgts Izglītības likuma