41. pants, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

, kas regulēja mazākumtautību izglītības programmu

1īstenošanu, savukārt ar 2022. gada Grozījumu 12. pantu

2Izglītības likuma pārejas noteikumos ieviestais 102. punkta

31. apakšpunkts paredz šo grozījumu 6. panta spēkā

4stāšanās noteikumus. Līdz ar to apstrīdētās normas to kopsakarā

5veido tiesisko regulējumu, kas no 2023. gada

61. septembra izslēdz iespēju privātajās izglītības iestādēs

7pirmsskolas izglītības pakāpē un noteiktās pamatskolas izglītības

8pakāpes klasēs, proti, 1., 4. un 7. klasē, vispārējo

9izglītību iegūt mazākumtautību izglītības programmu ietvaros.

10Tādējādi izskatāmajā lietā ir vērtējama apstrīdēto normu kā

11vienota tiesiskā regulējuma atbilstība augstāka juridiska spēka

12normām.

13Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis izteica Satversmes tiesai lūgumu

14izbeigt tiesvedību attiecībā uz Izglītības likuma 9. panta

151.1 daļu, jo prasījums par šīs normas satversmību

16esot uzskatāms par izspriestu (sk. lietas materiālu

173. sēj. 75., 76. un 129. lp.). Tomēr Satversmes

18tiesa lietā Nr. 2018-22-01 minēto normu vērtēja kopsakarā ar

19Izglītības likuma normām, kuras regulēja mācību valodu lietojuma

20proporciju formālās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

21mazākumtautību izglītības programmās. Tādējādi Izglītības likuma

229. panta 1.1 daļas satversmība kopsakarā ar

23tām tiesību normām, kuras apstrīdētas izskatāmajā lietā, nav

24pārbaudīta. Tātad šis Saeimas lūgums ir noraidāms.

2527. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis izteica Satversmes

26tiesai lūgumu vērtēt, vai Pieteikuma iesniedzēji ir piederīgi

27kādai no Latvijā vēsturiski dzīvojošām mazākumtautībām un vai

28tādējādi uz viņiem ir attiecināms Satversmes 114. pants un

29Minoritāšu konvencija (sk. lietas materiālu

303. sēj. 129. lp.). Pēc Saeimas ieskata, no

31lietas materiāliem, tostarp Fizisko personu reģistra datiem,

32neizrietot Pieteikuma iesniedzēju piederība krievu

33mazākumtautībai. Pieteikuma iesniedzēja Dana Džibuti saskaņā ar

34civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem esot piederīga gruzīnu

35tautībai. Savukārt Dominika Džibuti tautība civilstāvokļa aktu

36reģistrā neesot norādīta, tātad bērna vecāki uz vienošanās pamata

37esot nolēmuši nesaistīt bērnu ar piederību noteiktai tautībai.

38Tādēļ esot pamats šaubām par to, vai apstrīdētās normas vispār

39aizskar Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kas izriet no

40Satversmes 114. panta un Minoritāšu konvencijas. Turpretī

41Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sevi identificējot ar krievu

42mazākumtautību un ka viņiem ar šo mazākumtautību esot ģimeniskas

43saites (sk. lietas materiālu

445. sēj. 140. lp.).

45Mazākumtautības statuss izprotams atbilstoši Satversmes

46114. pantam un Minoritāšu konvencijai (sal.

47sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

48sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu).

49Atbilstoši likuma "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo

50minoritāšu aizsardzību" 2. pantam termins

51"nacionālās minoritātes", kas nav definēts Minoritāšu

52konvencijā, šīs konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus,

53kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem,

54paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par

55piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un

56attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu (sal.

57sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

58sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 22. punktu).

59Noskaidrojot, vai persona ir uzskatāma par piederīgu

60mazākumtautībai, būtiska ir pašas personas subjektīvā izvēle un

61vēlme saglabāt un attīstīt savas mazākumtautības kultūru,

62reliģiju vai valodu (sk.: Advisory committee on the Framework

63Convention for the Protection of National Minorities, "The

64Framework Convention: a key tool to managing diversity through

65minority rights", 27 May 2016, ACFC/56DOC(2016)001, paras

669-11). Tomēr šāda pašidentifikācija nevar būt balstīta

67patvaļīgos apsvērumos. Personas subjektīvajai izvēlei jābūt

68nesaraujami saistītai ar personas identitāti raksturojošiem

69objektīviem kritērijiem (sk.: Council of Europe,

70"Explanatory Report to the Framework Convention for the

71Protection of National Minorities", 1 February 1995,

72para. 35). Tas vien, ka persona identificējas ar

73kādu mazākumtautību, nenozīmē, ka tā būtu atzīstama par piederīgu

74šai mazākumtautībai, ja vien to neapliecina objektīvi

75kritēriji.

76Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis -

77tēvs - norādīja uz savas ģimenes saikni ar krievu tautību, proti,

78uz to, ka viņa tēvs un attiecīgi Pieteikuma iesniedzēju vectēvs

79esot bijis piederīgs šai mazākumtautībai (sk. lietas

80materiālu 5. sēj. 140. lp.). Pieteikuma

81iesniedzēja Dominika Džibuti dzimšanas apliecībā kā viņa mātes

82tautība norādīta krievu tautība (sk. lietas materiālu

831. sēj. 49. lp.). Tāpat tiesas sēdē Pieteikuma

84iesniedzēju tēvs uzsvēra, ka ģimenē runājot krievu valodā

85(sk. lietas materiālu

865. sēj. 140. lp.). Pieteikuma iesniedzēju

87vēlmi uzturēt dzimtas saites un piederēt pie krievu

88mazākumtautības apliecina arī tas, ka Pieteikuma iesniedzēji jau

89ilgstoši izglītību iegūst privātajās mazākumtautību izglītības

90iestādēs, kurās tika nodrošināta krievu valodas apguve, kā arī

91krievu etniskās un kultūras savdabības nostiprināšana. Līdz ar to

92Pieteikuma iesniedzēju saikni ar krievu mazākumtautību apliecina

93vairāku apstākļu kopums.

94Satversmes tiesas rīcībā nav citu apsvērumu, kas liktu

95apšaubīt Pieteikuma iesniedzēju pašidentifikācijas pamatojumu.

96Turklāt Satversmes tiesā jau ir izskatīta lieta, kurā pieteikuma

97iesniedzēja Dana Džibuti aizsargāja savas tiesības, kas

98ietvertas Satversmes 114. pantā (sk. Satversmes

99tiesas 2019. gada 13. novembra spriedumu lietā

100Nr. 2018-22-01). Tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību

101tiesā ir izskatīta lieta par Danas Džibuti tiesībām iegūt

102izglītību tādā izglītības iestādē, kurā tiek īstenota

103mazākumtautību izglītības programma (sk. Eiropas

104Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 16. novembra spriedumu

105lietā "Džibuti and Others v. Latvia", pieteikums

106Nr. 225/20 u. c.).

107Līdz ar to konkrētajos apstākļos Pieteikuma iesniedzēji ir

108atzīstami par personām, kurām ir Satversmes 114. pantā

109ietvertās pamattiesības.

11028. Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas

111faktiskos apstākļus un pieteikumā norādītos argumentus par

112apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka

113izskatāmās lietas pamatjautājums ir par personu, kuras pieder pie

114mazākumtautībām, tiesībām privātajās mazākumtautību izglītības

115iestādēs pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē iegūt vispārējo

116izglītību un apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu, kā arī

117etnisko un kultūras savdabību.

118Līdz ar to visupirms nepieciešams vērtēt apstrīdēto normu

119atbilstību Satversmes 114. pantam un 112. panta

120pirmajam teikumam to kopsakarā, bet pēc tam - atbilstību

121Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības

122aizsardzības principam.

12329. Satversmes 114. pants nosaka: "Personām,

124kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un

125attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību."

126Satversmes 114. pants aptver ne tikai personas tiesības

127saglabāt savu valodu un kultūru, bet arī kolektīvas tiesības ar

128vienotu mērķi nodrošināt mazākumtautības identitātes saglabāšanos

129un attīstību, jo pie mazākumtautības piederoša persona savu

130identitāti var saglabāt kopīgi ar citām pie attiecīgās

131mazākumtautības piederošām personām (sal. sk. Satversmes

132tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

133Nr. 2018-12-01 23. punktu). Valstij saskaņā ar

134Satversmes 114. pantu ir pienākums respektēt un garantēt pie

135mazākumtautībām piederošo personu tiesības apgūt, saglabāt un

136attīstīt savu valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību

137(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

13813. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

13915.2. punktu).

140Satversmes 114. pantā ietverto tiesību saturs atklājams

141kopsakarā ar citām Satversmes normām un Latvijai saistošiem

142starptautisko tiesību dokumentiem mazākumtautību tiesību

143aizsardzības jomā, it sevišķi Minoritāšu konvenciju.

144Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmā daļa paredz pie

145mazākumtautībām piederošo personu tiesības izveidot un vadīt

146privātas izglītības un apmācības iestādes.

147Valsts pienākums nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo

148personu tiesības izglītības procesā apgūt, saglabāt un attīstīt

149savu valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību ir paredzēts

150arī citos Latvijai saistošos starptautisko tiesību aktos. Bērnu

151tiesību konvencijas 30. pantā ir noteiktas pie nacionālajām

152minoritātēm piederošu bērnu tiesības praktizēt un lietot dzimto

153valodu. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un

154kultūras tiesībām 13. panta trešā un ceturtā daļa paredz

155personu tiesības brīvi dibināt privātas izglītības iestādes, kā

156arī vecāku tiesības izvēlēties to, ka viņu bērni tiks izglītoti

157privātās izglītības iestādēs, ciktāl šīs privātās izglītības

158iestādes atbilst valsts noteikto prasību minimumam. Saskaņā ar

159Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā 5. panta pirmo

160daļu valstij ir jāatzīst pie mazākumtautībām piederošo personu

161tiesības īstenot to pašu organizētus izglītības pasākumus, kas

162aptver privātu izglītības iestāžu uzturēšanu un - atkarībā no

163katras valsts izglītības politikas - arī mazākumtautības valodas

164izmantošanu mācību procesā, ievērojot valsts noteiktos

165standartus.

166Tiesības uz izglītību ietvertas Satversmes 112. panta

167pirmajā teikumā. Atšķirībā no Satversmes 112. panta otrā

168teikuma, kas ir attiecināms uz pamatizglītību un vidējo

169izglītību, šā panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt

170izglītību šo tiesību plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu

171pakāpju un veidu izglītības programmām (sal. sk.

172Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma

173lietā Nr. 2010-57-03 11.1. punktu). Tātad tiesības

174uz izglītību aptver visu izglītības procesu un tā īstenošanu

175tostarp atbilstoši valsts izveidotajām izglītības programmām. Ja

176valsts savas rīcības brīvības ietvaros izveido šādas programmas

177un regulē to īstenošanu, tām ir jāatbilst Satversmes

178112. pantā ietvertajiem valsts pienākumiem.

179Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības

180uz izglītību var tikt īstenotas izglītības procesā ne tikai

181valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, bet arī privātās

182izglītības iestādēs. Līdz ar to privāto mazākumtautību izglītības

183iestāžu īstenotā izglītības procesā - proti, to darbībā un

184izglītības ieguvē šādās izglītības iestādēs - tiek īstenotas gan

185Satversmes 114. pantā, gan 112. panta pirmajā teikumā

186ietvertās tiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18713. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

18815.2. punktu).

189Pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības dibināt un

190vadīt savas izglītības iestādes aptver izglītības iestādes, kurās

191tiek īstenotas dažādu veidu izglītības programmas. Pie

192mazākumtautībām piederošas personas ir tiesīgas dibināt

193neformālās izglītības iestādes, piemēram, vasaras skolas un

194svētdienas skolas. Tāpat pie mazākumtautībām piederošas personas,

195kuras vēlas apgūt, saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu,

196kā arī etnisko un kultūras savdabību, ir tiesīgas atbilstoši

197valsts tiesiskajam regulējumam dibināt un vadīt arī tādas

198privātas izglītības iestādes, kas nodrošina arī vispārējās

199izglītības ieguvi.

200Līdz ar to no Satversmes 114. panta kopsakarā ar

201112. pantu izriet pie mazākumtautībām piederošo personu

202tiesības dibināt un vadīt tādas privātas izglītības iestādes,

203kurās īstenotais izglītības process aptver vispārējās izglītības

204ieguvi un mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un kultūras

205savdabības saglabāšanu un attīstību, un pie mazākumtautībām

206piederošu personu tiesības iegūt izglītību privātajās

207mazākumtautību izglītības iestādēs.

20829.1. Demokrātiskas tiesiskas valsts pienākums ir

209nodrošināt katra cilvēka tiesību ievērošanu un radīt harmonisku

210tiesisko ietvaru brīvas, izglītotas personības attīstībai.

211Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir tikai viens no

212šā ietvara elementiem, kas jālīdzsvaro ar kopējām sabiedrības

213vērtībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

21423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

21524.3. punktu).

216Tiesības uz izglītību ir tādas tiesības, kuras valstij ir

217jāregulē (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1968. gada 23.

218jūlija sprieduma lietā ""Relating to Certain

219Aspects of the Laws on the Use of Languages in Education in

220Belgium" v. Belgium", pieteikums Nr. 1474/62

221u. c., I B daļas 5. punktu). Valstij ir jānosaka tāds

222tiesiskais regulējums, kas ļauj sasniegt visus izglītības mērķus

223atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam.

224Latvijas izglītības sistēmas mērķi nodrošināt ikvienam

225Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko

226potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību,

227demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli Satversmes

228tiesa ir atzinusi par atbilstošu ne tikai pašu izglītojamo, bet

229arī visas sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

2302019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

231Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2017. gada

23221. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-03-01

23313.1. punktu). Primāri šā mērķa sasniegšana tiek

234nodrošināta, izglītojamam iegūstot vispārējo izglītību. Vispārējā

235izglītība tiek īstenota pirmsskolas izglītības, pamatizglītības

236un vidējās izglītības pakāpēs.

237Vispārējā izglītība ir īstenojama atbilstoši valsts izglītības

238standartiem - noteikumiem par mācību saturu, metodēm, procesu un

239izglītības iestāžu rīcības brīvības ietvariem. Pirmsskolas

240izglītības vadlīnijās noteikts izglītības obligātais saturs

241pirmsskolas izglītības pakāpē, bet valsts pamatizglītības

242standartā - pamatizglītības obligātais saturs. Papildus tam

243vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju

244atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka

245vispārējās izglītības programmas un vispārējās izglītības mācību

246priekšmetu programmas. Vispārējās izglītības programmā atbilstoši

247Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts

248vispārējās izglītības standartam vai Pirmsskolas izglītības

249vadlīnijām noteikti izglītības programmas īstenošanas mērķi un

250uzdevumi, izglītības saturs un plānotie tā apguves rezultāti

251mācību jomā vai jomas daļā, kā arī noregulēti citi ar izglītības

252nodrošināšanu saistīti jautājumi. Valsts vispārējās izglītības

253standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās

254izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas,

255kuru izstrādāšanā ir obligātas Pirmsskolas izglītības vadlīnijas.

256Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās

257izglītības programmas.

258Valstij ir jāveido tāda izglītības sistēma, kas spēj

259nodrošināt valsts noteikto izglītības standartu neatkarīgi no tā,

260vai izglītības process notiek valsts vai privātās izglītības

261iestādēs. Tādēļ valstij ir pienākums attiecināt Pirmsskolas

262izglītības vadlīnijas un valsts vispārējās izglītības standartus

263gan uz valsts un pašvaldību, gan uz privātajām izglītības

264iestādēm un atzīt tikai tādu privātajās izglītības iestādēs

265iegūtu izglītību, kas atbilst šīm prasībām (sal. sk.

266Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma

267lietā Nr. 2018-22-01 15.3. punktu). Arī Minoritāšu

268konvencijā valstīm paredzētā plašā rīcības brīvība tajā noteikto

269principu iedzīvināšanā citstarp izpaužas valsts noteiktajās

270pārraudzības formās un izglītības satura standartos.

271Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir īstenot

272vispārējās izglītības programmas. Tātad, ja pie mazākumtautībām

273piederošas personas vēlas dibināt un vadīt privātas izglītības

274iestādes, kurās īstenojamais izglītības process aptver vispārējās

275izglītības ieguvi un mazākumtautības valodas, kā arī etniskās un

276kultūras savdabības apgūšanu, saglabāšanu un attīstību, vai arī

277vēlas iegūt izglītību šādās izglītības iestādēs, tad vispārējās

278izglītības programmu īstenošanai šādās izglītības iestādēs ir

279jāatbilst noteiktajam normatīvajam regulējumam.

280Mācību valoda ir būtisks vispārējās izglītības īstenošanas

281elements, un valsts ir tiesīga tās lietojumu regulēt.

28229.2. Izglītības process izglītības iestādēs, it

283sevišķi privātajās izglītības iestādēs, ir aplūkojams kompleksi.

284Tas aptver gan mācību, gan audzināšanas darbu un tiek īstenots

285dažādu izglītības programmu veidā. Vispārējās izglītības

286programma ir tikai viena no šīm programmām. Mūsdienās izglītības

287iestāžu mērķis ir attīstīt izglītojamo spēju mācīties mūža

288garumā, domāt un darboties dažādās situācijās, dzīvot

289daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim, un šis

290mērķis var tikt sasniegts daudzpusējā veidā, integrējot un

291sasaistot dažādas izglītības programmas un neformālo

292komunikācijas procesu. Citstarp izglītības iestādes, kurās tiek

293īstenotas vispārējās izglītības programmas, ir tiesīgas īstenot

294interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas (sk.

295Izglītības likuma 47. panta otro daļu).

296Tāpat izglītības procesa organizēšanā būtiska ir no privāto

297izglītības iestāžu autonomijas izrietošā organizatoriskā un

298metodoloģiskā brīvība. Izglītības iestādes ir patstāvīgas

299izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku

300izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar

301Izglītības likumu un citiem tiesību aktiem (sk. Izglītības

302likuma 28. pantu). Privātās izglītības iestādes, tostarp

303pie mazākumtautībām piederošu personu dibinātās izglītības

304iestādes, īstenojot izglītības programmas, var izmantot pašu

305izraudzītas mācību metodes un pašas organizēt mācību procesu,

306ciktāl tas atbilst normatīvajiem tiesību aktiem.

307Līdz ar to secināms, ka privātas izglītības iestādes darbība

308izglītības procesa īstenošanā ir vērtējama kā daudzpusēja sistēma

309un vispārējās izglītības nodrošināšana var būt tikai viens no šīs

310darbības aspektiem. Privāto izglītības iestāžu darbības

311regulējums vispār dod tām relatīvi lielu rīcības brīvību, bet to

312sašaurina ar izglītības iestāžu gribu nodrošināt vispārējo

313izglītību saistītais pienākums ievērot valsts standartus, tostarp

314Pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības

315standartu.

316Regulējot valodu lietojumu vispārējās izglītības procesā

317pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē privātajās izglītības

318iestādēs, valsts ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu

319tiesības izglītības procesā privātajās mazākumtautību izglītības

320iestādēs iegūt vispārējo izglītību, kā arī apgūt, saglabāt un

321attīstīt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

322savdabību.

323Līdz ar to apstrīdētās normas

324ierobežo Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kas izriet no

325Satversmes 114. panta kopsakarā ar 112. panta pirmo

326teikumu.

32730. Saeima, Izglītības un zinātnes ministrija un citas

328pieaicinātās personas ir norādījušas, ka apstrīdēto normu, kā arī

329izglītības ieguves valodas reformas plašākajā izpratnē

330nepieciešamība izriet citstarp no padomju okupācijas sekām un

331būtu vērtējama šādā kontekstā (sk. lietas materiālu

3321. sēj. 70.-77. lp., 3. sēj. 2. un 145. lp.,

3335. sēj. 71. un 87. lp.).

334Īpašie apstākļi, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas

335un rusifikācijas rezultātā, jau ir analizēti Satversmes tiesas

336judikatūrā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

33713. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

338daļas 1. un 2. punktu un 2019. gada

33923. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

34024.2. punktu).

34130.1. 20. gadsimta sākumā Latvijā dzīvoja dažādu

342tautību pārstāvji, tostarp krievi, ebreji, vācbaltieši, poļi,

343baltkrievi, lietuvieši un citi, un to īpatsvars sasniedza

344aptuveni ceturto daļu no visiem valsts iedzīvotājiem (sk.:

345Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture.

34620. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005, 185. lpp.;

347Švābe A. (red.) Latvju enciklopēdija. Otrais sējums.

348Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950-1951, faksimilizdevums. Rīga:

349Antēra, 2005, 1638. lpp.).

350Latvijas mazākumtautību kultūras sāka savu unikālo attīstības

351ceļu pēc 1918. gada 18. novembra, kad etnokulturālie

352kopumi kļuva par minoritātēm un pie tiem piederīgie iedzīvotāji -

353par Latvijas pilsoņiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

35423. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

35522. punktu; sk. arī: Dribins L., Goldmanis J.

356Mazākumtautību devums Latvijas Republikas kultūrā. Grām.:

357Stradiņš J. (red.) Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti.

358IV sējums "Latvijas kultūra, izglītība,

359zinātne". Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013,

360231. lpp.). Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas

361pieņemtais tiesiskais regulējums nodrošināja mazākumtautību

362tiesības veidot savu skolu pārvaldi un valsts un pašvaldību

363finansiālo atbalstu mazākumtautību izglītības iestādēm (sk.:

364Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga:

365Jumava, 2005, 186. lpp.). 1933./1934. mācību gadā Latvijā

366darbojās 38 mazākumtautību ģimnāzijas un 555 pamatskolas (sk.:

367Butulis I., Zunda A. Latvijas vēsture. Labots un papildināts

368trešais izdevums. Rīga: Jumava, 2019, 94. lpp.).

369Otrā pasaules kara un divu secīgu totalitāru okupācijas režīmu

370ietekmē būtiski mainījās Latvijas etniskais sastāvs. Visu etnisko

371grupu pārstāvji cieta no abu režīmu represīvās politikas.

372Karadarbības, represiju un emigrācijas rezultātā

3731940.-1959. gadā Latvija zaudējusi kopumā 325 tūkstošus visu

374tautību iedzīvotāju, tostarp 267 tūkstošus latviešu (sk.:

375Bleiere D. u. c. Latvijas vēsture. Latvijas

376vēsture. 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005,

377363. lpp.).

378PSRS īstenotās okupācijas laikā Latvijas iedzīvotāju etniskā

379sastāva proporcijas mainīja galvenokārt straujais iedzīvotāju

380pieplūdums no citām PSRS teritorijām, ko veicināja gan okupācijas

381varas mērķtiecīgā politika, gan sociālistiskā industrializācija,

382gan PSRS bruņoto spēku vai iekšējā karaspēka militārpersonu

383izvēle pēc demobilizēšanās apmesties uz dzīvi Latvijas Republikā

384un citi faktori (sal. sk. turpat, 364. lpp.). Atzīts,

385ka Latvijas situācija bija unikāla pat visas Eiropas mērogā, jo

386ir grūti atrast citu valsti, kurā relatīvi tik īsā laika posmā

387imigranti būtu ieplūduši tik masveidīgi (turpat). Tajā

388pašā laika posmā imigrācija notika arī daudzās Rietumeiropas

389valstīs, taču, atšķirībā no Latvijas, - ar šo valstu piekrišanu.

390Šajā ziņā pastāvēja vēl viena būtiska atšķirība: Rietumeiropas

391valstu valdības veica pasākumus, lai panāktu imigrantu sociālo

392integrāciju, turpretī padomju imigranti mērķtiecīgi netika

393integrēti Latvijas sabiedrībā (sal. sk. Satversmes tiesas

3942005. gada 13. maija sprieduma lietā

395Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 1. punktu).

396Citstarp integrācija nenotika arī tādēļ, ka Latvijas valsts kā

397starptautisko tiesību subjekta teritorija un daļa iedzīvotāju

398atradās PSRS prettiesiskās okupācijas varā, bet valsts varas

399institūciju darbība bija ierobežota.

400Pavisam pēckara gados Latvijā esot ieradušies aptuveni četri

401miljoni cilvēku (turpat, 365. lpp.). Tajā pašā laikā

402Otrais pasaules karš, kā arī pēc tā notikušās represijas vēl

403vairāk pasliktināja latviešu demogrāfiskās tendences, un pēc

404absolūtā pieauguma 1959.-1988. gadā latvieši ieņēma pēdējo

405vietu PSRS okupēto valstu pamattautību vidū (turpat,

406367. lpp.). Līdz ar to šajā laikā latviešu īpatsvars

407Latvijā bija samazinājies no nepilniem 80 procentiem pirms

408Otrā pasaules kara līdz 52 procentiem 1989. gadā

409(turpat, 364. lpp.). 1989. gadā latvieši

410bija mazākumā visās valsts lielākajās pilsētās (turpat,

411365. lpp.). Pilsētās cittautiešu īpatsvars

412sasniedza 56 procentus un Rīgā vēl vairāk -

41363,5 procentus, proti, tur latvieši bija mazākumā

414(sk.: Eglīte P. Padomju okupācijas režīms Baltijā

4151944.-1959. gadā: politika un tās sekas. Latvijas Vēstnesis,

41620.06.2002., Nr. 93, ar atsauci uz Latvijas 2000. gada

417tautas skaitīšanas rezultātiem).

41830.2. PSRS okupācijas varas veicinātās migrācijas un

419rusifikācijas politikas dēļ aktuāls kļuva valodu lietojums. Kaut

420arī cittautiešu sastāvā bija vai visu toreizējās PSRS tautu

421pārstāvji, tomēr krievu tautības pārstāvji bija pārsvarā:

4221989. gadā viņi veidoja 70,8 procentus no visiem

423cittautiešiem un krievu valodu arī daudzi citu tautību pārstāvji

424atzina par savu dzimto valodu (sk.: Eglīte P. Padomju

425okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

426sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93; sk. arī

427Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma

428lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tas citstarp

429izskaidrojams ar faktu, ka Latvijā iebraukušo skaitliski mazāko

430tautu pārstāvju valodas lietotāju atsevišķās apdzīvotās vietās un

431darba kolektīvos bija pārāk maz, lai tie varētu veidot savas

432etniskās kopības. Savukārt ieceļojušie krievu tautības pārstāvji

433visbiežāk atradās pietiekami lielā savu tautiešu vai vismaz

434krievu valodas pratēju saimē (sk.: Eglīte P. Padomju

435okupācijas režīms Baltijā 1944.-1959. gadā: politika un tās

436sekas. Latvijas Vēstnesis, 20.06.2002., Nr. 93).

437Saziņas jautājums tika risināts, īstenojot vispārēju

438rusifikāciju, ļaujot ikdienas saziņā bez ierobežojumiem lietot

439krievu valodu un uzspiežot tās lietošanu valsts iestādēs (sal.

440sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

441sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.2. punktu).

442Okupācijas laikā izglītības sistēma tika izmantota kā

443galvenais etniskās asimilācijas instruments. Izglītības procesā

444rusifikācija izpaudās divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas

445izveidē, kas pēc būtības nozīmēja segregāciju: līdzās izglītības

446iestādēm, kas nodrošināja izglītību latviešu valodā, tika

447izveidotas izglītības iestādes, kurās mācības notika tikai krievu

448valodā (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada

44913. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

450daļas 1. punktu). Mazākumtautību skolas tika

451likvidētas.

452Ņemot vērā rusifikācijas politikas ietekmi, okupētajā Latvijā

453jau 70. gados no tiem bērniem, kuri nebija ne latvieši, ne

454krievi, 85 procenti mācījās izglītības iestādēs ar krievu

455mācību valodu, bet tikai 15 procenti - izglītības iestādēs ar

456latviešu mācību valodu (sal. sk. Satversmes tiesas

4572005. gada 13. maija sprieduma lietā

458Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 1. un 2. punktu).

459Turklāt skolās ar latviešu mācību valodu pastiprināti bija

460pieprasīta krievu valodas apguve (sal. sk. Satversmes

461tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

462Nr. 2018-12-01 24.2. punktu).

4631989. gada tautas skaitīšanas laikā Latvijā tikai

46427,1 procents poļu vēl prata savas tautas valodu,

46522,5 procenti ebreju vēl varēja runāt jidišā,

46632,2 procenti baltkrievu un 45,9 procenti ukraiņu

467ģimenē vēl lietoja savu nacionālo valodu (sk.: Dribins L.

468Latvijas Nacionālo minoritāšu historiogrāfija atjaunotajā

469Latvijas Republikā 1990.-2008. gadā. Latvijas vēstures

470institūta žurnāls Nr. 1(70), 2009, 95. lpp., ar atsauci uz

471tautas skaitīšanas datiem). Proti, asimilācijas rezultātā

472mazākumtautības bija zaudējušas savu mazākumtautības identitāti.

473Atbilstoši tā paša 1989. gada tautas skaitīšanas datiem

474latviešu valodu, pēc pašu atzinuma, prata 22 procenti

475Latvijā dzīvojošo krievu un 10-64 procenti citu tautību

476pārstāvju (sk.: Eglīte P. Padomju okupācijas režīms Baltijā

4771944.-1959. gadā: politika un tās sekas. Latvijas Vēstnesis,

47820.06.2002., Nr. 93, ar atsauci uz: Eglīte P. Iedzīvotāju

479ataudzes etniskie aspekti Latvijā. LPSR ZA Vēstis, 1991,

480Nr. 2 (523), 23.-33. lpp.). Vēl 10 gadus pēc

481okupācijas beigām 50,2 procenti cittautiešu jeb

48221 procents visu iedzīvotāju, pēc pašu vērtējuma, neprata

483valsts valodu (turpat, ar atsauci uz: Latvijas 2000. gada

484tautas skaitīšanas rezultāti. Rīga: Centrālā statistikas

485pārvalde, 2002, 145.-147. lpp.).

486Okupācijas sekas ir nasta, kas netaisnīgi ietekmē visu

487sabiedrību. Šīs sekas ir jūtamas joprojām, citstarp arī

488izglītības un valodas aspektā.

48930.3. Jau kopš 1991. gada Latvijā tiek veikta

490mērķtiecīga padomju okupācijas varas īstenotās rusifikācijas

491politikas rezultātā radītās divplūsmu izglītības iestāžu sistēmas

492reforma.

4931991. gada Latvijas Republikas Izglītības likuma

4945. pantā bija noteikts, ka Latvijas Republikā ir garantētas

495tiesības iegūt izglītību valsts valodā, un tādējādi ikvienam

496izglītojamam tika piešķirtas tiesības izglītoties latviešu

497valodā. 1995. gadā tika noteikts, ka

498vispārizglītojošās skolās, kurās mācību valoda nav latviešu

499valoda, 1.-9. klasē vismaz divos, bet 10.-12. klasē

500vismaz trijos mācību priekšmetos mācībām jānotiek valsts valodā

501(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

502sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

5031998. gadā tika pieņemts jauns Izglītības likums, ar kuru

504tika uzsākta izglītības iestāžu segregācijas atcelšana un

505paredzēta vienotas izglītības sistēmas izveidošana (sk.

506Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

507Nr. 2018-12-01 20.2. punktu un 2005. gada

50813. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

509daļas 3. punktu). Šā likuma 9. panta pirmajā daļā

510tika noteikts vispārīgais princips, ka valsts un pašvaldību

511izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet otrās

512daļas 2. punkts paredzēja, ka citā valodā izglītību var

513iegūt citstarp arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs,

514kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas (sk.

515Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

516Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

517Nākamajā izglītības ieguves valodas reformas posmā tika

518noteikts, ka ar 2004. gada 1. septembri valsts un

519pašvaldību vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno

520mazākumtautību izglītības programmas, sākot no 10. klases,

521vispārējās izglītības ieguve valsts valodā tiek nodrošināta ne

522mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes

523mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, kā arī tiek nodrošināta ar

524mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību

525satura apguve mazākumtautības valodā (sk. 2004. gada

5265. februāra grozījumu Izglītības likuma pārejas noteikumu

5279. punkta 3. apakšpunktā un Satversmes tiesas

5282019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

529Nr. 2018-12-01 20.2. punktu).

530Sākot ar 2008./2009. mācību gadu, bija spēkā prasība, ka

531mazākumtautību izglītības programmās vidusskolā katru mācību gadu

532ne mazāk kā pieci mācību priekšmeti, neskaitot latviešu valodu un

533literatūru, jāapgūst latviešu valodā (sk. Ministru kabineta

5342008. gada 2. septembra noteikumus Nr. 715

535"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

536standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu

537standartiem").

538Laika posmā no 2008. gada līdz pat 2015. gadam tika

539veikts valsts valodas situācijas monitorings, vērtējot arī

540izglītības ieguves valodas reformas posmu ietekmi uz valsts

541valodas zināšanu dinamiku, izglītības kvalitāti un citus

542rādītājus (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

54323. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

54420.2. punktu).

545Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un

546integrācijas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam secināts, ka

547Latvijā okupācijas periodā radušās lielās krievu valodā runājošās

548imigrantu kopienas dēļ joprojām ir vērojamas divkopienu

549sabiedrības pazīmes: nošķirtas informācijas telpas, politiskajā

550vidē vērojamā sašķeltība pēc nacionālajām pazīmēm, atšķirīgas

551sociālās atmiņas, valodas nošķirtība darba kolektīvos, skolās,

552bērnudārzos (sk.: Nacionālās identitātes, pilsoniskās

553sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

5542012.-2018. gadam. Rīga, 2012, 8. lpp. Pieejams:

555km.gov.lv).

556Turpinot valsts valodas kā izglītības ieguves valodas

557nostiprināšanu, 2018. gadā tika noteikts, ka arī privātajās

558izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību

559pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts

560valodā. Atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam mazākumtautību

561izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei

562mācību satura apguve valsts valodā bija jānodrošina vismaz 50

563procentu apjomā, savukārt no 7. klases līdz 9. klasei -

564vismaz 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes

565mācību gadā, ieskaitot svešvalodas (sk. 2018. gada

56622. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1.

567un 3. pantu).

5682022. gadā 24 procenti no visiem izglītojamiem

569apguva vispārējo izglītību mazākumtautību pirmsskolas izglītības

570programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu ietvaros

571(sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi

572Izglītības likumā" anotāciju).

57330.4. Satversmes tiesa jau 2019. gadā spriedumā

574lietā Nr. 2018-12-01 konstatēja, ka krievu valodas lietojums

575Latvijā vēl joprojām ir ļoti plašs. Minētajā lietā tika atzīts,

576ka krievu valodas izvēle ir pieejama kinoteātros un televīzijas

577pārraidēs, daudzu plašsaziņas līdzekļu saturs pamatā tiek veidots

578krievu valodā, arī daudzi preses izdevumi ir pieejami tikai

579krievu valodā. Citstarp krievu valoda Latvijā raksturota kā

580pašpietiekama (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

58123. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

58224.2.punktu).

583Valsts valodas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas

584pieņemtas 2021. gadā, konstatēts, ka Eiropas valstu

585kontekstā Latvijā sociolingvistisko un līdz ar to valsts valodas

586situāciju joprojām ietekmē padomju okupācijas sekas

587(sk. Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta

588rīkojumu Nr. 602 "Par Valsts valodas politikas

589pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Paralēli

590valsts valodai publiskajā telpā plaši tiek lietota krievu valoda,

591kas ietekmē arī šo valodu nezinošu personu tiesības un iespējas.

592Atsevišķi fakti norāda uz to, ka krievu valodu nezinoši un pie

593attiecīgās mazākumtautības nepiederoši jaunieši tiek diskriminēti

594sabiedrībā, it īpaši darba tirgū. Piemēram, Aģentūras

5952020. gada pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse jeb

59655 procenti aptaujāto latviešu jauniešu vecumā no 19 līdz 34

597gadiem saskārušies ar to, ka krievu valodas nezināšana negatīvi

598ietekmē iespēju iegūt darbu (sk. Latviešu valodas

599aģentūras sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija

600Latvijā: 2016-2020", 116. lpp.). Tāpat joprojām

601novērojamas arī valsts valodas zināšanu nepietiekamības

602izraisītās sekas, kas skar pašas pie mazākumtautībām piederošās

603personas. Personas, kas ģimenē sarunājas krievu valodā, visbiežāk

604kā to nodarbinātību negatīvi ietekmējošu faktoru minējušas

605nepietiekamu latviešu valodas prasmi (sk. turpat). Tāpat

606Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vidustermiņa

607izvērtējums atklāja, ka nozīmīgs šķērslis pilsoniskajai

608līdzdalībai ir iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība, kas

609citstarp saistīta ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām

610(sk. Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra

611rīkojumu Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski

612aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm

6132021.-2027. gadam").

614Līdz ar to šobrīd Satversmes tiesai nav pamata izdarīt citādus

615secinājumus par krievu valodas lietojumu Latvijā. Vēl jo vairāk,

616Satversmes tiesa ir atzinusi, ka latviešu valodas pozīcijas

617vairākās sociolingvistiskās funkcijās arī 2023. gadā

618neatbilst valsts valodas statusam un tas skaidrojams galvenokārt

619ar krievu valodas runātāju lingvistisko pašpietiekamību un krievu

620valodas plašo izplatību informatīvajā telpā (sk. Satversmes

621tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā

622Nr. 2020-33-01 35.1. punktu).

623Visbeidzot Satversmes tiesa ņem vērā Saeimas izteiktos

624argumentus par Krievijas īstenoto karu pret Ukrainu un

625dezinformācijas aktivitāšu izvērsumu informācijas telpā krievu

626valodā. Personas, kurām valsts valodas prasmju trūkuma dēļ

627informācijas telpa ir pieejama tikai krievu valodā, ir pakļautas

628šīs dezinformācijas ietekmei un no tās izrietošai

629pašsegregācijai.

630Līdz ar to, vērtējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā

631Latvijas īpašie apstākļi, kas izveidojušies valsts ilgstošas

632okupācijas un rusifikācijas rezultātā, un to saistība ar

633pašreizējo situāciju valsts valodas lietojuma jomā, kam ir jo

634īpaši liela nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

63531. Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

636visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

637kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

638noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

639likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

64015. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106

64117. punktu).

64231.1. Likumprojektu "Grozījumi Izglītības

643likumā" 2022. gada 8. jūnijā Saeimai iesniedza

644Ministru kabinets. Likumprojekts tika apspriests trijos lasījumos

645un pieņemts Saeimas 2022. gada 29. septembra sēdē.

6462022. gada Grozījumi izsludināti 2022. gada

64711. oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas

648Vēstnesis" Nr. 197 un stājās spēkā 2022. gada

64925. oktobrī.

650Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

651ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

652noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

653prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

654apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona

655varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

65631.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

657normas esot pieņemtas bez pienācīgas konsultēšanās ar personām,

658kuras pieder pie skartajām mazākumtautībām. Savukārt Saeima ir

659sniegusi informāciju par sabiedrības iesaisti apstrīdēto normu

660izstrādes procesā.

661Labas likumdošanas principa ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā,

662kuri skar pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības, nozīmē

663to, ka tiek ievērotas pie mazākumtautībām piederošo personu

664līdzdalības tiesības, proti, tiek uzklausīti un izvērtēti

665attiecīgo personu vai sabiedrības grupu viedokļi un priekšlikumi

666(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

667sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

668Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka vēl

669pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā Konsultatīvās padomes

670sēdē esot uzklausīti sociālie partneri, nozares pārstāvji un arī

671izglītojamo vecāki. Esot organizētas arī izglītības un zinātnes

672ministres tikšanās ar mazākumtautību izglītības iestāžu

673pārstāvjiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 78. un

674148. lp.).

675Tāpat konstatējams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas

676izstrādātais likumprojekts nodots sabiedrības līdzdalībai tiesību

677aktu projektu publiskajā portālā laikā no 2022. gada

6788. aprīļa līdz 22. aprīlim. Publiskās apspriešanas

679laikā fiziskās personas, nevalstiskās organizācijas (biedrības),

680tostarp "Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas

681Latvijas Cilvēktiesību komiteja", "Krievu valodas

682sabiedriskā inspekcija", "Latvijas Krievu kopienas

683Daugavpils nodaļa", "Privātskolu vecāku biedrība",

684"Latvijas Nākotnes Pētījumu institūts", "Latvijas

685Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija", kustība

686"Vecāku balss", kā arī politiskās partijas, tostarp

687"Latvijas Krievu savienība" un "Jaunā

688Saskaņa", iesniegušas komentārus, kuros lielākoties izteikti

689iebildumi pret likumprojektu.

690Pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas

6912022. gada 16. jūnija sēdē tas tika apspriests sešās

692Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kurās

693piedalījās izglītības un zinātnes ministre, dažādu ministriju,

694pašvaldību iestāžu un valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji,

695Tiesībsarga biroja, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas

696Izglītības vadītāju asociācijas, vecāku apvienības "Vecāku

697balss" pārstāvji, izglītības iestāžu, kas iepriekš īstenoja

698mazākumtautību izglītības programmas, vadītāji un pedagogi, kā

699arī pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo vecāki, tostarp

700Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis. Likumprojekta

701apspriešanas laikā šajās sēdēs tika izvērtēti

70240 priekšlikumi. Pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā

703lasījumā vēl divās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

704komisijas sēdēs tika izskatīti 23 priekšlikumi likumprojekta

705trešajam lasījumam. Sagatavojot likumprojektu gan pirmajam, gan

706otrajam lasījumam, citstarp tika izvērtēts priekšlikums noteikt,

707ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā

708un citā valodā.

709Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu izstrādes un

710pieņemšanas laikā tika noskaidroti ieinteresēto personu, tostarp

711Pieteikuma iesniedzēju likumiskā pārstāvja, izvirzītie

712priekšlikumi un iebildumi. Tāpat tika izvērtēti priekšlikumi, kas

713saistīti ar privāto izglītības iestāžu darbību. Tas, ka

714attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā nav iekļauts katrs saņemtais

715priekšlikums, nevar būt par pamatu tam, lai atzītu, ka labas

716likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk. Satversmes

717tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā

718Nr. 2022-06-03 19.2. punktu).

719Ievērojot minēto, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka

720apstrīdētās normas ir pienācīgi apspriestas un likumdošanas

721procesā pēc iespējas ir apzināti ieinteresēto personu

722viedokļi.

72331.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Saeima neesot

724saskaņojusi likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību

725sistēmā jau pastāvošas tiesību normas, piemēram, likuma "Par

726Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām

727uz kultūras autonomiju" 10. panta trešo daļu un Bērnu

728tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešo daļu.

729Likuma "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu

730attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju" 10. panta

731trešā daļa noteic, ka nacionālajām biedrībām ir tiesības arī par

732saviem līdzekļiem izveidot nacionālās mācību iestādes. Tomēr šā

733panta otrā daļa norāda, ka nacionālo un etnisko grupu izglītības

734jautājumus reglamentē Izglītības likums. Arī Bērnu tiesību

735aizsardzības likuma 11. panta trešajā daļā noteiktās pie

736Latvijas mazākumtautībām piederošo bērnu tiesības iegūt izglītību

737dzimtajā valodā ierobežo šajā pašā normā noteiktā piesaiste

738Izglītības likumam. Līdz ar to minētās normas līdzīgi

739Mazākumtautību konvencijas 13. pantam noteic, ka pie

740mazākumtautībām piederošu personu tiesības izglītības jomā ir

741īstenojamas atbilstoši izglītības procesa tiesiskajam

742regulējumam.

743Līdz ar to likumdevējs ir saskaņojis apstrīdētās normas un

744tiesību sistēmā jau pastāvējušās normas.

74531.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

746normu pieņemšanas laikā Saeima neesot ievērojusi Satversmes

747tiesas spriedumos noteikto. Spriedumā lietā Nr. 2018-22-01

748esot atzīts, ka likumdevējs, regulējot valodu lietojumu

749pirmsskolas izglītības iestādēs, ir nodrošinājis pie krievu

750mazākumtautības piederošam izglītojamam tiesības uz savas

751identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu tādā veidā, ka

752tiek ņemti vērā krievu mazākumtautību raksturojošie apstākļi.

7532022. gada Grozījumu anotācijā pretēji šai atziņai neesot

754atsevišķi analizēta situācija privātajās vispārējās izglītības

755iestādēs. Tāpat likumdevējs pretēji Satversmes tiesas judikatūrai

756neesot vērtējis apstrīdēto normu ietekmi uz izglītības kvalitāti

757un izglītojamo iespējām saglabāt savu kultūru, nedz arī balstījis

758apstrīdētās normas uz vispusīgu 2018. gada izglītības

759ieguves valodas reformas vērtējumu. Visbeidzot, attiecībā uz

760privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm neesot ņemts vērā

761Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-20-03.

762Tāpat Saeima neesot ņēmusi vērā Venēcijas komisijas

7632020. gada 18. jūnija atzinumu, kā arī citus

764starptautisko organizāciju atzinumus par iepriekšējo izglītības

765ieguves valodas reformu ietekmi uz mazākumtautību tiesībām

766Latvijā.

767Savukārt Saeima norāda, ka likumdevējs atbilstoši labas

768likumdošanas principam ir vērtējis likumprojektā paredzēto

769tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām,

770tostarp Satversmei un starptautisko tiesību normām. Tāpat

771apstrīdētās normas esot pieņemtas kopā ar citām normām, kas

772vērstas uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Starptautisko

773organizāciju atzinumiem par valodas lietojumu izglītības procesā

774Latvijā esot tikai ieteikuma raksturs. Tas, ka likumdevējs,

775pieņemot likumprojektu, nav rīkojies saskaņā ar starptautisko

776organizāciju viedokļiem vai nesaistošiem norādījumiem,

777nenozīmējot, ka šie viedokļi un norādījumi nebūtu pienācīgi

778izvērtēti, bet nozīmējot tikai to, ka likumdevējs šos viedokļus

779un norādījumus nav atzinis par saistošiem un tieši attiecināmiem

780uz jauno tiesisko regulējumu.

781Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu izstrādes laikā

782ir vērtēts, kā izglītības procesā mazākumtautībām tiks

783nodrošinātas tiesības apgūt, saglabāt un attīstīt savu valodu,

784etnisko un kultūras savdabību, citstarp atsaucoties arī uz

785Satversmes tiesas judikatūru, kas attiecas uz privātajām

786izglītības iestādēm (sk. likumprojekta Nr. 1519/Lp13

787"Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju). Tāpat

788atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai tika atsevišķi vērtēta

789regulējuma nepieciešamība pirmsskolas izglītības pakāpē un

790pamatizglītības pakāpē. Kā liecina apstrīdēto normu pieņemšanas

791process, Saeima ir apzinājusies, ka apstrīdētajām normām varētu

792būt ietekme uz izglītības kvalitāti, un citstarp pieņēmusi arī

793tādas normas, kas paredz izglītojamo tiesības uz individualizētu

794un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei

795(sk. 2022. gada 29. septembra likuma

796"Grozījumi Izglītības likumā"

79710. pantu). Turklāt jāņem vērā, ka Pieteikuma

798iesniedzēju minētie Satversmes tiesas spriedumi un tajos

799ietvertās atziņas un secinājumi tika izteikti par to Izglītības

800likuma regulējumu, kas noteica mācību valodu lietojuma proporciju

801vispārējās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

802mazākumtautību izglītības programmās, savukārt apstrīdētās normas

803nosaka pavisam citādu izglītības procesa regulējumu, proti, tādu

804regulējumu, atbilstoši kuram šādas mazākumtautību izglītības

805programmas vairs netiek īstenotas. Šis secinājums ietekmē arī

806pienākumu izvērtēt iepriekšējo izglītības ieguves valodas

807reformu. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas atbilst

808Satversmei, ir jāvērtē pamattiesību ierobežojuma satversmība pēc

809būtības.

810No Saeimas sēžu stenogrammām izriet, ka apstrīdēto normu

811izstrādes laikā uzmanība tika pievērsta starptautisko

812organizāciju, tostarp Venēcijas komisijas un Konsultatīvās

813komitejas, atzinumiem (sk. 13. Saeimas

8142022. gada 16. jūnija sēdes stenogrammu). Arī

815Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve tiesas sēdē norādīja,

816ka apstrīdēto normu izstrādes laikā tika ņemti vērā līdz

817konkrētajam brīdim pieņemtie Venēcijas komisijas un Konsultatīvās

818komitejas ziņojumi (sk. lietas materiālu

8195. sēj. 55. lp.). Tomēr jāņem vērā, ka arī

820šajos ziņojumos ietvertie secinājumi attiecās uz to Izglītības

821likuma regulējumu, kas noteica mācību valodu lietojuma proporciju

822vispārējās izglītības sistēmas ietvaros īstenotajās

823mazākumtautību izglītības programmās. Turklāt ANO cilvēktiesību

824līgumus uzraugošo komiteju prakse un citu konsultējošo un

825skaidrojošo mehānismu un komisiju izdarītie secinājumi un

826ieteikumi gan ir uzskatāmi par autoritatīviem starptautisko

827līgumu interpretācijas palīglīdzekļiem, tomēr paši par sevi nav

828juridiski saistoši.

829Tāpat no publiski pieejamiem apstrīdēto normu izstrādes

830materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu izstrādes laikā Saeimas

831Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēmusi Eiropas

832Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra

833mazākumtautību jautājumos vēstuli, kurā izteikts viedoklis par

834likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" un ar to

835saistīto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības

836likumā". Vēstulē norādīts, ka minēto likumprojektu

837pieņemšana atstāšot negatīvu ietekmi uz mazākumtautību pārstāvju

838iespējām izglītoties viņu dzimtajā valodā, īpaši pirmajos

839izglītības ieguves gados (sk. Eiropas Drošības un sadarbības

840organizācijas augstā komisāra mazākumtautību jautājumos

8412022. gada 20. jūnija vēstuli. Pieejama:

842titania.saeima.lv). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes

843komisija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu

844ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt šajā vēstulē

845izteiktos argumentus. Komisijas deputātiem bija pieejams

846ministriju savstarpēji saskaņotais viedoklis, kurā norādīts, ka

847pāreja uz mācībām valsts valodā visās izglītības pakāpēs tiekot

848īstenota, ievērojot pie mazākumtautībām piederošo personu

849tiesības lietot savu dzimto valodu (sk. Izglītības un zinātnes

850ministrijas vēstuli Nr.4-2e/22/2098. Pieejama:

851titania.saeima.lv). Tātad Eiropas Drošības un

852sadarbības organizācijas augstā komisāra mazākumtautību

853jautājumos izteiktie argumenti tika vērtēti.

854Tādējādi pamattiesību ierobežojums

855ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

85632. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

857apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo ierobežojums

858tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad.

859Saeima norādījusi, ka latviešu valodas lietojums joprojām ir

860nepietiekams, turklāt pastāvošais latviešu valodas un krievu

861valodas informācijas telpu nošķīrums neveicina sabiedrības

862saliedētību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. Arī

863Pieteikuma iesniedzēji atzīst, ka pamattiesību ierobežojumam ir

864leģitīms mērķis, kas saistīts ar valsts valodas aizsardzību.

865Satversmes ievads atklāj vērtības, kas ir iekļaujošas

866demokrātiskas sabiedrības veidošanas pamats. Latviešu valoda ir

867viena no šīm vērtībām (sal. sk. Satversmes tiesas

8682019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

869Nr. 2018-12-01 24.2. punktu). Tā ir

870neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās identitātes

871sastāvdaļa. No Satversmes ievada un 4. panta pirmā teikuma

872izriet valsts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu

873valodas statusu, bet arī ar valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem

874gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts

875valodas funkciju (sal. sk.: Par Latvijas valsts

876konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu.

877Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un materiāli. Rīga:

878Latvijas Vēstnesis, 2012, 134. lpp.). Valstij ir

879jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums Latvijā, lai

880latviešu valoda varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas.

881Citstarp valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas

882lietojumu ikvienā izglītības pakāpē (sal. sk. Satversmes

883tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā

884Nr. 2019-12-01 27. punktu).

885Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

886vērsts uz valsts valodas aizsardzību, nodrošinot pie

887mazākumtautībām piederošu personu iespējas visās izglītības

888pakāpēs paaugstināt valsts valodas prasmju līmeni.

889Valsts valodas prasme ļauj personai gūt maksimālu labumu no

890valstī pastāvošās izglītības sistēmas katrā izglītības

891pakāpē.

892Valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām funkcijām veic

893arī specifiskus valstiski svarīgus uzdevumus, tas ir, nodrošina

894valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu un valsti

895(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

896sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu).

897Personai ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas

898arī tādēļ, lai tā vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē

899(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

900sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

90124.2. punktu).

902Visbeidzot, pie mazākumtautībām piederošo personu valsts

903valodas prasme aizsargā arī citu personu tiesības brīvi lietot

904valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts teritorijā (sal.

905sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma

906lietā Nr. 2018-22-01 18. punktu).

907Līdz ar to valsts valodas prasmju paaugstināšanai ir būtiska

908nozīme personas tiesību nodrošināšanā un saliedētas sabiedrības

909veidošanā.

910Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

911vērsts arī uz to, lai mazinātu izglītības iestāžu segregāciju un

912pie mazākumtautībām piederošu personu pašsegregāciju. Visu

913izglītības iestāžu izglītojamiem ir nodrošinātas vienādas un

914pienācīgas iespējas apgūt vispārējo izglītību sabiedrību

915saliedējošā izglītības procesā valsts valodā, proti, atbilstoši

916vienotas skolas pieejai (sk.: Vienota skola. Izglītības

917kvalitātes valsts dienests. Pieejams: ikvd.gov.lv). Ikvienam

918izglītojamam ir sniegtas pilnvērtīgākas iespējas pāriet no vienas

919izglītības iestādes uz citu vienas pakāpes ietvaros. Saliedētas

920sabiedrības veidošanos veicina, pirmkārt, tas, ka bērniem jau no

921agrīna vecuma ir nodrošināta iespēja mijiedarboties ar citiem

922sabiedrības pārstāvjiem, un, otrkārt, tas, ka visiem sabiedrības

923locekļiem ir nodrošināts saziņas pamats - pienācīgas valsts

924valodas zināšanas. Tātad šādā aspektā apstrīdētajās normās

925ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts arī uz

926demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

927Līdz ar to apstrīdētajās normās

928noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi -

929demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību

930aizsardzība.

93133. Noskaidrojot, vai pamattiesību ierobežojums ir

932samērīgs, Satversmes tiesa visupirms pārbauda, vai ierobežojums

933ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

934izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

93533.1. Kā tiesas sēdē norādījusi pieaicinātā persona

936Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga, jo mazāka ir

937personas saskarsme ar valodu, jo ilgāks laiks nepieciešams tās

938apguvei (sk. lietas materiālu

9394. sēj. 57. lp.). Līdzīgu secinājumu

940uzsvērusi arī Dr. psych. Anika Miltuze, norādot, ka

941valodas attīstību veicina darbošanās konkrētajā valodā, turklāt

942jo agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas,

943jo mazākus resursus prasa valodas apguve (sk. lietas

944materiālu 6. sēj. 142. un 144. lp.). Tāpat

945Izglītības un zinātnes ministrija, atsaucoties uz valodas

946pētnieci Ēriku Hofu, norādījusi, ka bērnam ir svarīgi jau agrīnā

947vecuma posmā dzirdēt sarežģītas un daudzveidīgas valodas

948konstrukcijas, jo tas palīdz viņam nākotnē veidot gramatiski

949pareizākas formas (sk. lietas materiālu

9506. sēj. 23. lp.).

951Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

952veicina valsts valodas apguvi un lietošanu. Tas vērsts uz to, lai

953izglītojamie gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan

954pamatizglītības pakāpē valsts valodu lietotu ikdienā mācību

955procesā un gūtu tās lietošanas pieredzi. Tādējādi apstrīdētajās

956normās ietvertais pamattiesību ierobežojums veicina valsts

957valodas prasmes attīstību un līdz ar to arī veiksmīgu pāreju uz

958turpmākajām izglītības pakāpēm.

959Tāpat vienotas izglītības nodrošināšana valsts valodā

960lielākajā daļā izglītības iestāžu, kurās tiek īstenotas

961vispārējās izglītības programmas, jeb vienotas skolas izveide

962novērš izglītības iestāžu segregāciju, mazina pie mazākumtautībām

963piederošu personu pašsegregāciju un palīdz nodrošināt

964vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Līdz ar to

965izglītojamiem jebkurā izglītības pakāpē tiek sniegtas plašākas

966izvēles iespējas pārejai no vienas izglītības iestādes uz citu.

967Tātad apstrīdētās normas katrā izglītības pakāpē kalpo mērķim

968saliedēt sabiedrību.

969Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

970ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - demokrātiskas valsts

971iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai.

97233.2. Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka

973apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums varētu

974nebūt piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tādā gadījumā, ja

975pedagogs nesazinās ar bērnu tā dzimtajā valodā, it sevišķi

976pirmsskolas izglītības pakāpē, varot tikt ne vien kavēta bērna

977emocionālā, psiholoģiskā un intelektuālā attīstība, bet arī

978negatīvi ietekmēta bērna veselība un fiziskā attīstība. Rezultātā

979bērns varot nevis apgūt latviešu valodu, bet - tieši pretēji

980- to neapgūt, tostarp atsakoties apmeklēt pirmsskolas

981izglītības iestādi.

982Tomēr lietā pieaicinātās personas ir noraidījušas šāda riska

983iespējamību. Citstarp Dr. psych. Baiba Martinsone

984norādījusi: nav pamata apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam

985iespēju izmantot mazākumtautības valodu izglītības procesā,

986varētu tikt negatīvi ietekmēta valsts valodas apguve. Jebkura

987adaptācija jaunajiem apstākļiem, tostarp citas valodas

988lietojumam, vienmēr sākotnēji prasīšot papildu individuālos

989resursus (kā intelektuālos, tā emocionālos) un tuvākās vides -

990ģimenes - iesaisti (sk. lietas materiālu 3. sēj. 47.

991un 48. lp.). Arī vairākas citas pieaicinātās

992personas - gan pedagoģijas, gan psiholoģijas zinātnieki, LIZDA,

993kā arī tiesībsargs - ir uzsvērušas, ka tas, cik viegli vai grūti

994bērnam ir mācīties valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs tieši no

995ģimenes ietekmes (sk. lietas materiālu 1. sēj.

996125. lp., 2. sēj. 32. lp., 3. sēj.

99727. lp. un 4. sēj. 27. lp.). Būtiska esot

998vecāku sadarbība ar pedagogu, kā arī pašu vecāku attieksme pret

999valsts valodu un bērna mācībām (sk. lietas materiālu

10003. sēj. 3. lp.). No tā savukārt izriet

1001secinājums, ka tad, ja bērnam tiks nodrošināts pienācīgs

1002atbalsts, tostarp ģimenes atbalsts, izglītības ieguve valsts

1003valodā neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz bērnu.

1004Dr. psych. Anika Miltuze norādījusi, ka

1005bērniem vispiemērotākā ir izglītība vienā - valsts valodā - un

1006tieši šādā veidā bērniem ir iespējams izvairīties no divu valodu

1007kodu jaukšanas un grūtībām ar mācību satura apgūšanu

1008(sk. lietas materiālu

10096. sēj. 143. lp.). No iepriekš minētā izriet

1010šāds secinājums: tieši tas, ka pirms apstrīdēto normu spēkā

1011stāšanās vispārējās izglītības saturs bija apgūstams bilingvāli

1012noteiktā proporcijā, bērniem radīja lielākas grūtības. Tam

1013piekritusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, norādot, ka

1014šobrīd daudzi bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem

1015veiksmīgi runājot divās valodās, tādējādi nošķirot mājās un

1016izglītības iestādē lietojamās valodas (sk. lietas

1017materiālu 6. sēj. 23. lp.).

1018Līdz ar to apstrīdētajās normās noteiktā kārtība ir

1019labvēlīgāka bērna izaugsmei nekā iepriekš pastāvējušais

1020regulējums, jo tā mazina bērna stresa līmeni un veicina viņa

1021prasmju, tostarp valodas prasmju, attīstību. Tas attiecas uz

1022visām izglītības pakāpēm.

1023Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā, ka līdz ar apstrīdētajām

1024normām likumdevējs papildināja Izglītības likuma 55. pantu

1025ar 2.1 punktu, kas paredz izglītojamā tiesības

1026saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas

1027prasmes apguvei, bet Vispārējās izglītības likuma 20. pantu

1028ar trešo daļu un šā likuma 30. pantu ar astoto daļu, kas

1029izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības

1030programmas, un izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības

1031programmas, uzliek pienākumu sniegt šādu atbalstu (sk.

10322022. gada 29. septembra likuma "Grozījumi

1033Izglītības likumā" 10. pantu un 2022. gada

103429. septembra likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības

1035likumā" 2. un 4. pantu). Tāpat Izglītības un

1036zinātnes ministrija norādījusi, ka valsts piešķirtais papildu

1037finansējums ir ļāvis nodrošināt pedagogu palīgu piesaisti. Šīs

1038personas palīdzot bērniem pārvarēt sociālemocionālas grūtības,

1039veidojot savstarpējas uzticēšanās attiecības un veicinot valsts

1040valodas apguvi pozitīvā vidē, bet pagarinātās dienas grupās

1041nodrošinot individuālu pieeju skolēniem ārpus mācību stundām,

1042sniedzot atbalstu mācību satura apguvē un īpaši palīdzot

1043gadījumos, kad vecākiem valsts valodas prasmju nepietiekamības

1044dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt saviem bērniem atbalstu

1045mācībās (sk. lietas materiālu 1. sēj.

1046158. lp.). Līdz ar to valsts ir nodrošinājusi

1047izglītojamiem papildu psiholoģisko un pedagoģisko atbalstu.

1048Tādējādi Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka apstrīdētās

1049normas radīšot izglītojamam papildu stresu, neļaušot tam apgūt

1050valsts valodu un attiecīgi nesasniegšot pamattiesību ierobežojuma

1051leģitīmos mērķus, nav pamatots.

1052Tātad apstrīdētajās normās

1053noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

1054sasniegšanai.

105534. Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību

1056ierobežojums ir nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu

1057tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu

1058ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

1059bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmos mērķus

1060vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

10612019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

106221. punktu).

106334.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka valstij

1064nevajadzētu iejaukties izglītojamo un viņu vecāku izvēlē

1065attiecībā uz valodas izmantošanu privātā mācību iestādē īstenotā

1066izglītības procesā. Valsts varot pieprasīt tikai valsts valodas

1067zināšanas kā noteiktu rezultātu. Savukārt Saeima norādījusi, ka

1068līdzšinējā pieeja mācību valodai mazākumtautību izglītības

1069programmās izglītojamiem pirmsskolas izglītības un

1070pamatizglītības pakāpē nenodrošināja tādu latviešu valodas

1071prasmi, kāda nepieciešama, lai visiem bērniem būtu vienlīdzīgas

1072iespējas turpmākajā mācību procesā un darba dzīvē, un līdz ar to

1073kvalitatīvas izglītības mērķa sasniegšanai nav citu, alternatīvu

1074risinājumu kā vien pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

1075Likumdevējs apstrīdēto normu pieņemšanu ir pamatojis ar to, ka

1076ar 2018. gada Grozījumiem noteiktā valsts valodas un

1077mazākumtautības valodas lietojuma proporcija vispārējās

1078izglītības procesā pie mazākumtautībām piederošām personām

1079nenodrošināja pienācīgu valsts valodas prasmi un līdz ar to

1080nevarēja sasniegt apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

1081ierobežojuma leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts iekārtas un

1082citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, Aģentūras pētījumā

1083"Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" esot konstatēts,

1084ka 2019. gadā 20 procenti aptaujāto mazākumtautību

1085jauniešu atzinuši, ka latviešu valodu apguvuši tikai pamatprasmes

1086līmenī vai zina to vāji (sk. Latviešu valodas aģentūras

1087sociolingvistisko pētījumu "Valodas situācija Latvijā:

10882016-2020", 23. lpp.). Tāpat tika konstatēts, ka

1089pirmsskolas vecuma bērnu latviešu valodas prasmes nav pietiekamas

1090tieši tajos gadījumos, kad apmeklētas pirmsskolas izglītības

1091grupas, kurās mazākumtautību izglītības programmas pamatā tika

1092īstenotas krievu valodā (sk. pētījumu

1093"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā:

1094Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve", Liepājas

1095Universitāte, 2021; sk. arī likumprojekta Nr. 1519/Lp13

1096"Grozījumi Izglītības likumā" anotācijas 6.-7. un

109710.-11. lpp.).

1098Šos trūkumus tiesas sēdē atzina arī privātā izglītības iestāde

1099"LATREIA", norādot, ka 2023./2024. mācību gadā

1100skolas gaitas pirmajā klasē uzsākuši 39 izglītojamie,

1101tostarp 25 mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestāžu

1102beidzēji bez pienācīgām valsts valodas zināšanām

1103(sk. lietas materiālu 3. sēj. 7. un

11048. lp.). Arī LIZDA aptaujātie pedagogi norādījuši uz

1105ļoti krasām izglītojamo valsts valodas prasmju līmeņa atšķirībām

1106(sk. lietas materiālu 3. sēj. 2. lp.). Kā

1107norādījusi gan Dr. habil. philol. Dace Markus,

1108gan Izglītības un zinātnes ministrija, secinājumi par to, ka pie

1109mazākumtautībām piederošo izglītojamo valsts valodas zināšanas

1110nav pietiekamas, ir attiecināmi gan uz valsts un pašvaldību, gan

1111arī privātajām izglītības iestādēm, kurās īstenotas

1112mazākumtautību izglītības programmas (sk. lietas

1113materiālu 4. sēj. 70.-78., 85. un 86. lp.).

1114Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzēji, piedāvājot

1115alternatīvu - attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm

1116neregulēt valodu lietojumu, bet tikai noteikt valsts valodas

1117zināšanu pārbaudi - faktiski aicina atgriezties pie tā modeļa,

1118kas bija spēkā vēl pirms 2018. gadā īstenotā izglītības

1119ieguves valodas reformas posma. Tomēr, ievērojot gan pašu

1120izglītības iestāžu, gan pētnieku norādīto, ka iepriekš spēkā

1121bijušais regulējums pie mazākumtautībām piederošām personām nav

1122nodrošinājis pienācīgu valsts valodas prasmi, ir secināms, ka

1123atgriešanās pie šā regulējuma nepalīdzētu sasniegt pamattiesību

1124ierobežojuma leģitīmos mērķus. Šāds risinājums arī būtu pretrunā

1125ar valsts pozitīvo pienākumu regulēt izglītības ieguvi, lai

1126nodrošinātu tās kvalitāti.

1127Pieaicinātās personas ir atzinušas, ka valodas apguvi vislabāk

1128nodrošina tās vienots un mērķtiecīgs lietojums izglītības

1129procesā. Piemēram, Dr. paed.

1130Ieva Margeviča-Grinberga vērsa uzmanību uz pētījumiem, kas

1131pierāda, ka pie mazākumtautībām piederoši izglītojamie valodu

1132apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu skolas vidē.

1133Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz priekšrocību, tomēr

1134tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā, izglītība un darbs

1135izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas prasmei

1136(sk. lietas materiālu 2. sēj. 35.lp.). Arī

1137Dr. habil. philol.Dace Markus uzsvērusi, ka

1138vispārējās izglītības process valsts valodā nav pašmērķis, bet

1139gan līdzeklis šīs valodas apguvei tādā līmenī, kas būtu iespējami

1140tuvs dzimtās valodas zināšanu līmenim. Tikai šādā veidā esot

1141iespējams nodrošināt to, ka pie mazākumtautībām piederošiem

1142izglītojamiem ir pienācīgas valsts valodas zināšanas

1143(sk. lietas materiālu

11442. sēj. 96. lp.).

1145Tāpat 2018. gada Grozījumi vēl pilnībā nenodrošināja

1146pieejas "vienota skola" īstenošanu jeb izglītības

1147iestāžu segregācijas un pie mazākumtautībām piederošu personu

1148pašsegregācijas novēršanu. Nav konstatējamas alternatīvas, kas

1149ļautu pietiekami efektīvi sasniegt arī šo mērķi.

1150Tādējādi nav konstatējami citi līdzekļi, kas ļautu vispārējās

1151izglītības procesā vismaz tādā pašā kvalitātē sasniegt

1152pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus - demokrātiskas valsts

1153iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

115434.2. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, tām

1155izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā

1156ar Latvijas Republikas noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem

1157starptautiskajiem līgumiem, kā arī izglītības iestādēm, kas

1158izglītību nodrošina Eiropas Savienības valodās, esot noteikts

1159saudzējošāks regulējums.

1160Izglītības likuma 9. panta otrā daļa paredz, ka

1161izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā

1162ar Latvijas Republikas noslēgtiem divpusējiem vai daudzpusējiem

1163starptautiskajiem līgumiem, izglītību var iegūt citā valodā,

1164nevis valsts valodā. Tāpat atbilstoši šā likuma 9. panta

11652.1 daļai citā valodā izglītību iespējams iegūt

1166izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību

1167priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu

1168citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot

1169attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus. Latvijā dzīvo

1170dažādas mazākumtautības, tostarp arī tādas, kuru dzimtā valoda ir

1171oficiālā valoda valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts

1172starptautisks līgums izglītības jomā. Līgums starp Latviju un

1173Krievijas Federāciju šajā jomā nav noslēgts

1174(sk.: Starpvaldību līgumi un to izpildprogrammas.

1175Izglītības un zinātnes ministrija. Pieejams: izm.gov.lv).

1176Tāpat krievu valoda nav Eiropas Savienības valoda. Tāpēc uz

1177personām, kas pieder pie krievu mazākumtautības, izglītības

1178procesā ir attiecināms tikai vispārējais Izglītības likuma

11799. panta 1.1 daļas un Pirmsskolas izglītības

1180vadlīniju regulējums.

1181Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka Eiropas

1182Savienības valodu apguves stiprināšana ir Latvijas mērķis, kas

1183izriet no Satversmes ievada un starptautiskajās tiesībās

1184pastāvošā labas ticības principa. Iespēja izņēmuma kārtā iegūt

1185izglītību kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām

1186Izglītības likuma 9. panta otrās daļas

11872.1 punktā ir paredzēta nevis ar mērķi attīstīt

1188attiecīgās valsts kultūru un identitāti, bet gan tādēļ, lai

1189veicinātu padziļinātu svešvalodas apguvi. Tādējādi izglītojamie,

1190kas iegūst vispārējo izglītību valsts un pašvaldību izglītības

1191iestādēs, citstarp padziļināti apgūstot kādu no Eiropas

1192Savienības valstu valodām, nav salīdzināmi ar izglītojamiem, kas

1193vēlētos iegūt izglītību mazākumtautības valodā (sal. sk.

1194Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

1195Nr. 2018-12-01 21.2. punktu un Satversmes tiesas 2019.

1196gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

119723.2. punktu).

1198Personas, kas pieder pie tādām mazākumtautībām, kuru valoda ir

1199tādas valsts oficiālā valoda, ar kuru Latvija ir noslēgusi

1200starptautisko līgumu izglītības jomā, un personas, kas pieder pie

1201tādām mazākumtautībām, kuru valoda nav tādas valsts oficiālā

1202valoda, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu

1203izglītības jomā, ir salīdzināmas. To atzinusi arī Eiropas

1204Cilvēktiesību tiesa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

12052023. gada 16. novembra sprieduma lietā "Džibuti

1206and Others v. Latvia", pieteikums Nr. 225/20

1207u. c., 160. punktu). Tā kā katrai no minētajām

1208mazākumtautību grupām ir paredzēts atšķirīgs izglītības ieguves

1209regulējums, pret tām ir noteikta atšķirīga attieksme.

1210Kā jau šajā spriedumā tika norādīts iepriekš, mazākumtautību

1211izglītības iestādes okupācijas laikā tika slēgtas un tām tika

1212uzspiesta rusifikācijas politika (sk. šā sprieduma

121330. punktu). Turklāt Latvijā pārējo tradicionāli runāto

1214mazākumtautību valodu − baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu,

1215romu u. c. valodu − pratēju skaits joprojām samazinās

1216(sk. Latviešu valodas aģentūras sociolingvistisko

1217pētījumu "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020",

121866. lpp.). Turpretī krievu valodas pozīcijas Latvijā

1219joprojām ir stabilas un šī valoda ir uzskatāma par

1220pašpietiekamu.

1221Arī personu, kas pieder pie tādām mazākumtautībām, kuru valoda

1222ir tādas valsts oficiālā valoda, ar kuru Latvijai ir noslēgts

1223starptautiskais līgums izglītības jomā, dibinātām izglītības

1224iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir

1225pienākums nodrošināt, ka tajās izglītojamie valsts valodu apgūst

1226pienācīgā līmenī. Savukārt ar mērķi novērst faktisko

1227nevienlīdzību un aizsargāt tās Latvijā dzīvojošās

1228mazākumtautības, kuru valoda, kultūra un etniskā savdabība ir

1229apdraudēta, valsts var veikt noteiktus pozitīvus pasākumus, kas

1230izpaužas kā tiesības licencēšanas procesā apstiprinātās

1231vispārējās izglītības programmās iekļaut konkrētus mācību

1232priekšmetus citās valodās. Citstarp tas ir pieļaujams tieši

1233tāpēc, ka šādas izglītības iestādes nav veidojušas daļu no

1234segregēta skolu tīkla un šādām mazākumtautībām nav raksturīgs

1235pašsegregācijas risks. Proti, attiecībā uz šīm mazākumtautībām

1236nav nepieciešams noteikt apstrīdēto normu leģitīmā mērķa -

1237demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība - sasniegšanai

1238nepieciešamu ierobežojumu.

1239Tādējādi nav alternatīvu līdzekļu,

1240kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

1241tādā pašā kvalitātē.

124235. Lai noskaidrotu, vai likumdevēja rīcība, nosakot

1243apstrīdētajās normās noteikto pamattiesību ierobežojumu, bija

1244atbilstoša, Satversmes tiesai, pirmkārt, ir jānoskaidro, vai

1245apstrīdētās normas nepasliktina mācību satura apguves kvalitāti.

1246Otrkārt, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām

1247normām un citām ar tām saistītajām normām ir ievērots saprātīgs

1248līdzsvars starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie

1249mazākumtautībām piederošu personu tiesību īstenošanu privātās

1250izglītības iestādēs notiekošā izglītības procesā

1251(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

1252sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22. punktu).

1253No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet secinājums,

1254ka valsts rīcības brīvības apjoms ir atšķirīgs attiecībā uz

1255dažādiem izglītības līmeņiem: jo zemāka izglītības pakāpe, jo

1256mazāka valsts rīcības brīvība (sk. Eiropas

1257Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 21. jūnija sprieduma

1258lietā "Ponomaryovi v. Bulgaria", pieteikums

1259Nr. 5335/05, 56. punktu). Arī citas starptautiskos

1260cilvēktiesību mehānismus uzraugošās institūcijas ir norādījušas

1261uz dzimtās valodas lielāko nozīmi bērna agrīnajos dzīves posmos

1262(sk. ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas

1263Vispārējā komentāra Nr. 13 "Tiesības uz

1264izglītību", 1999. gada 8. decembris, UN Doc. Nr.

1265E/C.12/1999/10, 6. rindkopu un ANO Ekonomisko, sociālo un

1266kultūras tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 20,

12672009. gada 2. jūlijs, UN Doc. Nr. E/C.12.GC/20,

126821. rindkopu). Turklāt katrai no izglītības

1269pakāpēm ir atšķirīgs izglītības nodrošināšanas veids un

1270regulējums. Pirmsskolas izglītības pakāpe atbilstoši Vispārējās

1271izglītības likumam nav daļa no formālās izglītības un uz to ir

1272attiecināmas tikai Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, savukārt

1273pamatizglītības ieguve tiek īstenota formālās izglītības veidā,

1274ko regulē valsts vispārējās izglītības standarts. Tādēļ

1275Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs apstrīdētajās normās

1276ietvertā ierobežojuma samērīgumu pirmsskolas izglītības pakāpē,

1277bet pēc tam - pamatizglītības pakāpē.

127836. No Vispārējās izglītības likuma 21. panta

1279izriet, ka bērnam no pusotra gada vecuma ir nodrošināma pieeja

1280pirmsskolas izglītības iestādei. Taču saskaņā ar Izglītības

1281likuma 4. pantu un Vispārējās izglītības likuma

128220.1 panta pirmo daļu bērna sagatavošana

1283pamatizglītības ieguvei jeb pirmsskolas izglītības programmas

1284apguve ir obligāta no piecu gadu vecuma. Vispārējās izglītības

1285likuma 20. panta otrā daļa noteic, ka pirmsskolas izglītības

1286programmu bērns apgūst līdz septiņu gadu vecumam.

1287Tādējādi pirmsskolas izglītībā mācību darbs ir iedalīts divos

1288posmos. Pirmais posms ir pirmsskolas izglītība bērna agrīnajā

1289vecumā no pusotra gada līdz pieciem gadiem. Bērniem vecumā līdz

1290pieciem gadiem ir iespējams izvēlēties citus audzināšanas un

1291izglītošanas pakalpojumus, tomēr tie nav uzskatāmi par

1292pirmsskolas izglītības ieguvi. Otrais pirmsskolas izglītības

1293pakāpes posms ir obligātā pirmsskolas izglītība bērnam vecumā no

1294pieciem līdz septiņiem gadiem.

1295Lai gan par pirmsskolas izglītības apguvi netiek izsniegts to

1296apliecinošs dokuments, tā atbilstoši Vispārējās izglītības

1297likumam ir daļa no vispārējās izglītības. Tas nozīmē, ka arī

1298šādas izglītības īstenošana var tikt īpaši regulēta.

1299Pirmsskolas izglītības mērķi ir bērna daudzpusīgas personības

1300veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības

1301ieguvei. Pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktais obligātais

1302saturs attiecas uz ikvienu bērnu, kas atrodas pirmsskolas

1303izglītības iestādē, tātad uz bērniem jau no pusotra gada vecuma.

1304Katram bērnam jāapgūst savam vecumposmam atbilstošās iemaņas

1305katrā no septiņām mācību jomām (sk. lietas materiālu

13066. sēj. 13. lp.). Pirmsskolā mācību saturu bērns

1307apgūst integrētā mācību procesā - rotaļnodarbībā visas dienas

1308garumā, ietverot vairākās mācību jomās plānotos bērnam

1309sasniedzamos rezultātus. Pirmsskolas izglītības vadlīniju

13102. punktā noteikts, ka pirmsskolas izglītības satura

1311īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns,

1312kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas,

1313ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi,

1314citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.

1315Atbilstoši apstrīdētajām normām viss pirmsskolas izglītības

1316pakāpes obligātais saturs apgūstams valsts valodā.

131736.1. Satversmes tiesas kompetencē neietilpst lemšana

1318par apstrīdēto normu un ar to sistēmiski saistīto tiesību normu

1319ieviešanas efektivitāti (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

132013. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

132122.1. punktu). Tomēr Satversmes tiesa var

1322konstatēt, vai atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas

1323nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu - mācību metodiskos

1324materiālus, skolotāju tālākizglītības un profesionālās

1325kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas (sk. Satversmes tiesas

13262019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1327Nr. 2018-22-01 22.1. punktu un 2019. gada

132823. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01

132920.3. punktu).

1330Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka bez iepriekšējās

1331izglītības ieguves valodas reformas rezultātu izvērtēšanas

1332attiecībā uz izglītības kvalitāti neesot bijusi pieļaujama jaunas

1333reformas uzsākšana. Apstrīdētās normas esot pieņemtas bez

1334pienācīga risku izvērtējuma. Citstarp izglītības procesā šobrīd

1335grūtības radot kvalificētu pedagogu un atbalsta personāla

1336trūkums; pilnīgs aizliegums pedagogiem un atbalsta personālam

1337izmantot mazākumtautības valodu, bilingvālus un mazākumtautības

1338valodas mācību līdzekļus; aizliegums izglītojamam parādīt savu

1339sniegumu savā dzimtajā valodā un nepieciešamība katrā stundā

1340izmantot vārdnīcu. Izglītojamā tiesības saņemt individualizētu un

1341personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei praksē

1342tiekot nodrošinātas tikai valsts valodā un tātad netiekot

1343nodrošinātas efektīvi. Saeima un Izglītības un zinātnes

1344ministrija ir sniegušas informāciju par izglītības iestādēm un

1345pedagogiem valsts nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem.

134636.1.1. Ar 2018. gada Grozījumiem ieviestā

1347izglītības ieguves valodas reforma attiecībā uz pirmsskolas

1348izglītības programmu īstenošanu un pamatizglītības programmu

1349īstenošanu 1.-7. klasē stājās spēkā 2019. gada

13501. septembrī, citās klašu grupās - turpmākajos gados, bet

1351pilnībā noslēdzās 2021./2022. mācību gadā. Apstrīdētās

1352normas tika pieņemtas 2022. gada 29. septembrī, proti,

1353dažus mēnešus pēc iepriekšējā mācību gada beigām. Tiesas sēdē

1354tika izteikti argumenti, ka izglītības reformas kvalitāte pilnībā

1355var tikt novērtēta tikai tad, kad izglītojamais ir izgājis visu

1356obligātās izglītības ciklu, tātad pēc teju deviņiem gadiem

1357(sk. lietas materiālu 4. sēj. 102. lp.).

1358Līdz ar to arī apstrīdēto normu pieņemšanas laikā neesot

1359visaptveroši izvērtēti iepriekšējās izglītības ieguves valodas

1360reformas rezultāti.

1361Satversmes tiesa secina, ka ar 2021. gada 8. aprīļa

1362likumu "Grozījumi Izglītības likumā" tika definēts

1363izglītības kvalitātes jēdziens un konkretizēti pienākumi

1364attiecībā uz izglītības iestāžu nodrošinātās izglītības

1365kvalitātes kontroli. Izglītības likumā tika definēta valsts

1366sistēma izglītības kvalitātes nodrošināšanai un noteikti konkrēti

1367pienākumi gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan

1368pašvaldībām, gan arī Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

1369Citstarp Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzlikts

1370pienākums sagatavot ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma

1371ziņojumu un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetam. Šajā

1372ziņojumā jābūt ietvertam visu izglītības pakāpju procesa, satura,

1373vides un pārvaldības kvalitātes izvērtējumam. Tātad tas attiecas

1374arī uz pirmsskolas izglītības pakāpi. Izglītības kvalitātes

1375valsts dienestam noteikts pienākums izstrādāt vadlīnijas

1376izglītības kvalitātes nodrošināšanai, sniegt ieteikumus

1377izglītības kvalitātes pilnveidei, kā arī organizēt izglītības

1378kvalitātes datu ieguvi un analīzi. Līdz ar to likumdevējs bija

1379izveidojis sistēmu izglītības kvalitātes un tātad arī

1380iepriekšējās izglītības ieguves valodas reformas rezultātu

1381ikgadējai un pastāvīgai uzraudzībai.

1382Papildus tam tika veikti dažādi pētījumi, tostarp

13832021. gadā publicētais Liepājas Universitātes pētījums

1384"Pirmsskolēnu latviešu valodas apguves rezultāti Latvijā:

1385Kurzemē, Rīgā un Latgalē. Latviešu valodas apguve".

1386Lai gan būtu vēlama vēl vairāk padziļināta iepriekš pieņemto

1387tiesību normu ietekmes vērtēšana, izskatāmajā lietā ņemama vērā

1388arī pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekme uz

1389nepieciešamību pēc iespējas ātrāk noslēgt izglītības ieguves

1390valodas reformu, kam vajadzētu rezultēties vienotā skolā jeb tādā

1391sistēmā, kurā ir izskausta izglītības iestāžu segregācija.

1392Turklāt padziļinātu pētījumu neesība attiecībā uz iepriekšējo

1393reformu pati par sevi nenozīmē to, ka nākamajai izglītības

1394reformai būs negatīva ietekme uz izglītības kvalitāti. Jautājums

1395par reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti pārbaudāms, vērtējot

1396to, kādi izglītības kvalitātes nodrošināšanas un kontroles

1397mehānismi ir pieejami un tiks izmantoti.

139836.1.2. Vērtējot pedagogu un metodikas pieejamību un

1399citus izglītības kvalitāti ietekmējošos aspektus, jāņem vērā tas,

1400ka privāto izglītības iestāžu darbība atšķiras no valsts un

1401pašvaldību dibināto izglītības iestāžu darbības.

1402Privātajām izglītības iestādēm ir raksturīga rīcības brīvība

1403un lielākas iespējas attiecībā uz pedagoģiskā personāla piesaisti

1404un noslodzes plānošanu, kas ļauj tām lielāku personāla resursu

1405novirzīt mācību materiālu izstrādei, sagatavošanai, saziņai un

1406sadarbībai ar izglītojamo vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem

1407(sk. pētījumu "Privāto izglītības iestāžu

1408ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā", 2023,

1409185. lpp. Pieejams: ppdb.mk.gov.lv). Tā kā privātajām

1410izglītības iestādēm ir raksturīga lielāka autonomija un elastība

1411attiecībā uz mācību programmām un mācību metodēm, tās ir tiesīgas

1412savā darbībā iekļaut arī eksperimentālus risinājumus un

1413novatoriskas izglītības pieejas (sk. turpat,

1414188. lpp.). Mācību materiālu izveide un diferenciācija,

1415kā arī metodisko un organizatorisko pasākumu pielāgošana katra

1416izglītojamā spējām, motivācijai, interesēm un talantiem uzskatāma

1417par tipisku privāto izglītības iestāžu darbības elementu.

1418No informācijas, ko tiesas sēdē sniedza privātā pirmsskolas

1419izglītības iestāde "GALAKTIKA", izriet secinājums, ka,

1420savlaicīgi plānojot pāreju un metodiku, bija iespējams veiksmīgi

1421sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei uz jauno mācību gadu

1422(sk. lietas materiālu 4. sēj. 126., 127., 145. un

1423146. lp.).

1424Pieteikuma iesniedzēju likumiskais pārstāvis tiesas sēdē

1425neizvērsa argumentu par apstrīdētajām normām atbilstošu izglītību

1426nodrošināt spējīgu pedagogu trūkumu pirmsskolas izglītības

1427pakāpē, un uz šādu trūkumu nenorādīja arī privātās pirmsskolas

1428izglītības iestādes.

1429Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka tās

1430piedāvāto atbalsta pasākumu klāstā ietilpst arī pedagogu

1431profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju

1432pilnveidošanas kursi un pedagogu tālākizglītības kursi

1433(sk. lietas materiālu 4. sēj. 60. lp.).

1434Tāpat esot izstrādātas vadlīnijas pedagogu atbalstam darbā

1435lingvistiski neviendabīgā mācību vidē un nodrošināta pastiprināta

1436uzraudzība, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu

1437nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī

1438(sk. lietas materiālu 1. sēj. 146. lp.).

1439Pamatojoties uz Konsultatīvās padomes 2023. gada

144024. aprīļa sēdē nolemto, esot sagatavots rīcības plāns

1441izglītības iestādēm "Kā sasniegt rezultātu un novērst

1442riskus, īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā

1443(2023-2025)", kā arī plāna projekts izglītības iestādes

1444darbam, identificējot sasniedzamos rezultātus, iespējamos riskus,

1445problēmu risināšanas veidus, metodisko atbalstu, mācību

1446stratēģijas un labās prakses piemērus. Konsultatīvās padomes

1447pārstāvji, kā arī citu izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi un

1448atbalsta personāls esot aicināti būt par izglītības iestāžu

1449komandu mentoriem. Mentoru atbalsts tiekot sniegts arī

1450nodrošinājuma un plānošanas jomās, padziļināti aplūkojot arī

1451jautājumus, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko

1452līdzekļu nodrošinājumu un izmantošanu, mācīšanās stratēģiju

1453veidošanu, izglītojamo rezultātu uzraudzību un novērtēšanu, kā

1454arī individuālā atbalsta sniegšanu izglītojamiem ar atšķirīgām

1455latviešu valodas prasmēm (sk. lietas materiālu

14562. sēj. 148. lp.). Šie atbalsta mehānismi ir

1457pieejami arī privāto izglītības iestāžu pedagogiem.

1458Tāpat arī Latvijas Universitātes Psiholoģijas, pedagoģijas un

1459mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas

1460vadītāja Dr. paed. Ineta Helmane norādīja, ka

1461topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programmas un

1462tajās apgūstamās mācību metodikas piemērotība mazākumtautību

1463izglītojamo izglītības ieguvei valsts valodā esot vērtējama

1464atzinīgi (sk. lietas materiālu 4. sēj. 59. un

146560. lp.). Tātad gan pirmsskolas izglītības skolotāju

1466studiju programmā studējošajiem, gan šobrīd strādājošajiem

1467pedagogiem ir nodrošināts plašs atbalsta klāsts, kas ļauj

1468nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību valsts valodā, un

1469argumentiem par šādu izglītību nodrošināt spējīgu pedagogu

1470trūkumu nav pamata.

1471Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēju argumenti par to, ka

1472izglītības kvalitāte pirmsskolas izglītības pakāpē krītoties

1473mācību materiālu, metodikas vai pedagogu nepietiekamības dēļ, nav

1474pamatoti.

147536.1.3. Pieteikuma iesniedzēju argumenti par to, ka

1476izglītojamā tiesības saņemt individualizētu un personalizētu

1477atbalstu valsts valodas prasmes apguvei praksē netiekot

1478nodrošinātas efektīvi, ir skatāmi saistībā ar Vispārējās

1479izglītības likuma 20. panta trešās daļas un Izglītības

1480likuma 55. panta 2.1 punkta pareizu

1481piemērošanu atbilstoši bērna vislabākajām interesēm. Atbilstoši

1482bērna vislabāko interešu prioritātes principam minētās tiesību

1483normas kopsakarā ar apstrīdētajām normām interpretējamas

1484tādējādi, ka ikvienam bērnam atkarībā no viņa vajadzībām ir jābūt

1485nodrošinātam jēgpilnam un reālam atbalstam valsts valodas prasmes

1486apguvei. Attiecībā uz bērniem ar speciālām vajadzībām ir jāievēro

1487Satversmes 110. pantā noteiktais valsts pienākums kopsakarā

1488ar bērnu vislabākajām interesēm, kas noteiktos gadījumos, ja tas

1489nepieciešams efektīvai valsts valodas apguvei, var ietvert arī

1490dzimtās valodas lietojumu.

1491Būtiska nozīme ir pedagoga prasmei izglītības procesā izmantot

1492atbilstošas pedagoģiskās metodes, atbilstošus žestus un mīmiku,

1493lai sniegtu bērnam vislabāk piemēroto atbalstu. Tāpat iespējams

1494izmantot arī dažādus palīgmateriālus, kuru izveidē citstarp

1495izmantojami Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie un

1496tiešsaistē pieejamie resursi (sk. lietas materiālu

14976. sēj. 114. lp.). Tāpat, kā to sēdē atzinusi arī

1498Izglītības un zinātnes ministrija, šāda atbalsta sniegšanas

1499ietvaros izglītojamiem nav liegts pašiem atbildēt uz pedagogu

1500uzdotajiem jautājumiem dzimtajā valodā, ja konkrētajā gadījumā

1501tas ir vienīgais veids, kādā viņi spēj izteikties (sk. lietas

1502materiālu 6. sēj. 25. lp.).

150336.2. Satversmes tiesa uzsver, ka valstij ir pienākums

1504pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot

1505valstī izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles

1506mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes

1507izmaiņas (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

150813. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

150922.1. punktu).

1510Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka Kvalitātes

1511dienests veicis plānveida apmeklējumus privātajās pirmsskolas

1512izglītības iestādēs, izvērtējot to darbību pārejā uz vienotu

1513skolu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 70. un

151479. lp.). Tāpat 2023./2024. mācību gadā

1515Kvalitātes dienests esot veicis pārejas uz vienotu skolu

1516izvērtējumu, citstarp arī privātajās pirmsskolas izglītības

1517iestādēs. Izvērtējuma laikā Kvalitātes dienests esot ieguvis

1518informāciju un datus par mācību procesa nodrošināšanu valsts

1519valodā, lai pārliecinātos par izglītības iestādes vadītāja

1520īstenoto profesionālo darbību pārejas uz vienotu skolu

1521nodrošināšanā un par izglītības procesa norisi valsts valodā

1522izvērtējuma dienā (sk. lietas materiālu

15236. sēj. 53. lp.).

1524Papildus tam atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada

15254. jūnija noteikumiem Nr. 325 "Vispārējās

1526izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas un

1527to vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"

1528(turpmāk - Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumi)

15292. punktam izglītības iestāde analizē savu darbību un katru

1530gadu līdz 1. novembrim nodrošina ar izglītības iestādes

1531dibinātāju saskaņota pašnovērtējuma ziņojuma pieejamību savā

1532tīmekļvietnē. Pašvērtēšana ir regulāra izglītības iestādes

1533darbības kvalitātes iekšējā izvērtēšana, kurā iesaistās

1534izglītības iestādes pedagogi, izglītojamie, viņu vecāki, iestādes

1535dibinātājs un vadība. Šajā pašvērtējumā citstarp norādāmi arī

1536dati un informācija, kas raksturo izglītības iestādes darba

1537kvalitāti konkrētajā gadā izvērtējamos kvalitātes kritērijos,

1538atklājot stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības.

1539Pirmsskolas izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē

1540norādīja, ka katru gadu maijā veicot vecāku, pedagogu un arī

1541izglītojamo viedokļa noskaidrošanu aptaujas veidā. Pēc šo aptauju

1542rezultātiem izglītības iestāde varot izdarīt secinājumus par tās

1543sniegtās izglītības kvalitāti, kā arī reformas ietekmi uz to

1544(sk. lietas materiālu

15454. sēj. 146. lp.).

1546Reizi sešos gados izglītības kvalitāte pirmsskolas izglītības

1547iestādē tiek novērtēta, izvērtējot pirmsskolas iestāžu vadītāju

1548profesionālo darbību (sk. lietas materiālu

15496. sēj. 53. lp. un Izglītības

1550iestāžu vērtēšanas noteikumu 5., 29. un 31. punktu).

1551Saskaņā ar Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumu

155227.4. apakšpunktu, novērtējot izglītības iestādes darbības

1553kvalitātes kategorijas un izglītības iestādes vadītāja

1554profesionālās darbības kvalitātes kategoriju, kvalitātes līmeņa

1555vērtējums tiek noteikts arī attiecībā uz labu pārvaldību, kurā

1556ietilpst trīs elementi: administratīvā efektivitāte, vadības

1557profesionālā darbība, kā arī atbalsts un sadarbība. Kvalitātes

1558dienests tiesas sēdē norādīja, ka, vērtējot administratīvo

1559efektivitāti, tiekot skatīta visa iestādē notiekošo pārvaldības

1560procesu efektivitāte, tajā skaitā vērtēta stratēģiskā plānošana,

1561ikgadējā plānošana, ikdienas plānošana, pašvērtēšanas procesa

1562kvalitāte, personāla pārvaldības sistēma. Vadības profesionālās

1563darbības ietvaros tiekot izvērtētas iestādes vadītāja zināšanas,

1564prasmes un kompetences tiesiskuma jautājumos, kā arī

1565komunikācijas spējas. Savukārt atbalsta un sadarbības ietvaros

1566tiekot izvērtēti iestādes vadītāja pārvaldības kvalitātes

1567aspekti, ietverot iestādes vadītāja spēju sadarboties ar visiem

1568izglītības procesā iesaistītajiem, tajā skaitā bērnu vecākiem,

1569iestādes dibinātāju un citām ieinteresētajām pusēm

1570(sk. lietas materiālu

15716. sēj. 54. lp.).

1572Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumu V nodaļa paredz, ka

1573tad, ja Kvalitātes dienests vismaz vienu no šajos noteikumos

1574minētajiem kritērijiem novērtē ar kvalitātes vērtējuma līmeni

1575"nepietiekami" vai atkārtoti novērtē ar kvalitātes

1576vērtējuma līmeni "jāpilnveido", dienests pieņem lēmumu

1577par pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja neatbilstību amatam.

1578Par šādu vērtējumu informē pirmsskolas izglītības iestādes

1579dibinātāju, un tas tiekot mudināts izbeigt darba tiesiskās

1580attiecības ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju.

1581Līdz ar to secināms, ka pirmsskolas izglītības iestādē

1582izglītības kvalitātes uzraudzības kontrole tiek īstenota, veicot

1583izglītības iestādes pašvērtējumu un izglītības iestādes vadītāja

1584novērtējumu. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs ir

1585atbildīgs par visu izglītības iestādē īstenoto programmu

1586tiesiskumu, un pie viņa izglītojamo vecāki vai likumiskie

1587pārstāvji var vērsties arī jautājumos, kas attiecas uz izglītības

1588saturu (sk. lietas materiālu

15896. sēj. 53.-55. lp.). Tāpat izglītojamo

1590vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem ir iespēja ar sūdzību

1591vērsties Kvalitātes dienestā.

1592Tādējādi valsts ir izveidojusi sistēmu, kas vērsta uz

1593izglītības kvalitātes kontroli un nodrošināšanu, citstarp arī

1594pirmsskolas izglītības pakāpē. Ir nodrošināta regulāra izglītības

1595iestāžu darbības kvalitātes vērtēšana, kurā iesaistās pedagogi,

1596izglītojamie, viņu vecāki, iestādes dibinātājs un vadība, kā arī

1597valsts institūcijas.

1598Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka no apstrīdēto normu spēkā

1599stāšanās brīža ir pagājis tikai viens mācību gads un ir paredzēta

1600turpmāka pielāgošanās izglītojamo vajadzībām, Satversmes tiesai

1601šobrīd nav pamata secināt, ka apstrīdētās normas izraisītu

1602izglītības kvalitātes kritumu. Tomēr valstij ir pienākums

1603pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, lai konstatētu

1604iespējamās tās izmaiņas un nodrošinātu pie mazākumtautībām

1605piederošu personu tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Šis

1606pienākums aptver prasību ņemt vērā valsts iestāžu izteiktos

1607ieteikumus par izglītības jautājumiem, tostarp attiecībā uz

1608pedagogu ataudzi un noturību profesijā (sk. Latvijas

1609Republikas Valsts kontroles 2024. gada 13. jūnija

1610ziņojumu "Vai sagatavojam nepieciešamos pedagogus un

1611rūpējamies par to noturību profesijā?".

1612Pieejams: lrvk.gov.lv). Valsts pienākums ir nodrošināt

1613izglītības kvalitāti ilgtermiņā atbilstoši ilgtspējas principam.

1614Šo pamattiesību aizsardzībai attiecīgās personas var vērsties arī

1615tiesībaizsardzības institūcijās.

161636.3. Satversmes tiesai secīgi jāpārbauda, vai

1617apstrīdētās normas un ar tām saistītais tiesiskais regulējums

1618rada saprātīgu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma

1619veicināšanu un pie mazākumtautības piederošu personu tiesību

1620īstenošanu izglītības procesā privātās izglītības iestādēs

1621pirmsskolas izglītības pakāpē.

1622Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka prasība privātajās

1623izglītības iestādēs vispārējo izglītību pirmsskolas izglītības

1624pakāpē iegūt tikai valsts valodā liedzot iespēju privātajās

1625mazākumtautību izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē

1626iegūt izglītību mazākumtautības valodā un tādējādi liedzot pašu

1627šo pamattiesību būtību. Savukārt Saeima norāda, ka attiecīgās

1628pamattiesības ir īstenojamas atbilstoši valsts izglītības

1629standartiem, kā arī vērsusi uzmanību uz likumdevēja

1630nodrošinātajiem papildu pasākumiem mazākumtautību valodas un

1631kultūrvēstures apguves veicināšanai.

163236.3.1. Regulējot valodu lietojumu izglītības procesā,

1633valstij jāpanāk tās apstākļiem atbilstošs līdzsvars starp

1634nepieciešamību nodrošināt ikvienai pie mazākumtautības piederošai

1635personai iespēju vispārējās izglītības procesā apgūt valsts

1636valodu tādā līmenī, lai tā bez grūtībām iekļautos valsts un

1637sabiedrības dzīvē, un pie mazākumtautībām piederošu personu

1638iespēju apgūt attiecīgās mazākumtautības valodu un izmantot to

1639izglītības procesā, lai tās varētu saglabāt savu lingvistisko

1640identitāti un etnisko un kultūras savdabību, bet netiktu pieļauta

1641segregācija uz valodas pamata (sal. sk. Satversmes tiesas

16422019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1643Nr. 2018-22-01 15.3. punktu).

1644Valsts valodas apgūšana un mazākumtautību tiesību īstenošana

1645nav savstarpēji pretstatāmi mērķi, un mazākumtautību tiesību

1646īstenošana nedrīkst traucēt efektīvai un pilnvērtīgai valsts

1647valodas apgūšanai (sal. sk. Satversmes tiesas

16482019. gada 13. novembra sprieduma lietā

1649Nr. 2018-22-01 22.2. punktu). Vērtējot, vai ir

1650ievērots saprātīgs līdzsvars starp valsts valodas lietojuma

1651veicināšanu un pie mazākumtautības piederošu personu tiesību

1652īstenošanu, ir jāpārbauda privāto izglītības iestāžu iespējas

1653izglītības procesā pirmsskolas izglītības pakāpē nodrošināt pie

1654mazākumtautībām piederošajām personām Satversmes 114. pantā

1655ietvertās tiesības. Tāpat Satversmes tiesa ņem vērā Latvijas

1656īpašos apstākļus, kas izveidojušies valsts ilgstošas okupācijas

1657un rusifikācijas rezultātā, kā arī pašreizējo situāciju valsts

1658valodas lietojuma kontekstā.

1659Jau iepriekš secināts, ka mazākumtautību pirmsskolas

1660izglītības iestādēs pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

1661izglītojamiem netika nodrošināta pienācīgu valsts valodas

1662zināšanu ieguve (sk. šā sprieduma

166334.1. punktu). Proti, gan Liepājas Universitātes

1664pētījumā, gan izglītības iestāžu darbībā tika secināts, ka bērni,

1665kas obligāto pirmsskolas izglītības posmu beiguši pirmsskolas

1666izglītības iestādēs ar dominējošu krievu valodu, nebija ieguvuši

1667izglītības ieguvei pamatizglītības pakāpē pietiekamas valsts

1668valodas zināšanas. Bilingvālās pieejas dēļ joprojām pastāvēja

1669skolu sašķeltība un pirmsskolas izglītības pakāpē bija

1670konstatējamas būtiskas atšķirības izglītojamo valsts valodas

1671zināšanās, savukārt šo zināšanu trūkums varēja ietekmēt gan pašu

1672izglītojamo nākotnes iespējas, gan arī citu cilvēku tiesības un

1673demokrātisko valsts iekārtu. Nolūkā veicināt valsts valodas

1674prasmju attīstību, tādējādi sekmējot vienotas skolas izveidi un

1675to, ka ikvienai pie mazākumtautības piederošai personai tiek

1676nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības

1677demokrātiskajos procesos, likumdevējs bija tiesīgs grozīt

1678iepriekš spēkā bijušo regulējumu. Pie mazākumtautībām piederošo

1679personu pienācīgai spējai komunicēt valsts valodā ir neatsverama

1680nozīme demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības kontekstā, un

1681tā ir vienlīdz nozīmīga gan pašām pie mazākumtautībām

1682piederošajām personām, gan arī sabiedrībai kopumā.

168336.3.2. Pieaicinātās personas ir norādījušas, ka

1684valodas apguvei, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē, bērnam

1685vispiemērotākā esot pastāvīga atrašanās konkrētās valodas vidē

1686(sk. lietas materiālu

16876. sēj. 11. lp.). Proti, pētījumi

1688liecinot, ka bērni valodu apgūst ātrāk tad, ja valodas netiek

1689savstarpēji jauktas (sk. lietas materiālu

16906. sēj. 13. lp.). Turklāt agrīnajā

1691vecumā no pusotra gada vecuma bērniem valodu apgūt esot daudz

1692vieglāk tad, ja ikdienā klātesošais pedagogs nejauc abu valodu

1693lietojumu. Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktā izglītības

1694procesa kārtība pirmsskolas izglītības pakāpē sakrīt ar bērna

1695valodas prasmes un citu prasmju attīstībai vislabāk atbilstošo

1696pieeju. Tieši valsts valodas vides nodrošināšana saskan ar bērna

1697vislabākajām interesēm (sk. lietas materiālu

16986. sēj. 45. lp.).

1699Tas, vai izglītojamais izglītības iestādē jūtas labi un droši,

1700ir atkarīgs ne tikai no izglītības procesā izmantojamās valodas,

1701bet arī no pedagogu profesionalitātes, prasmes izmantot dažādus,

1702tostarp neverbālos, komunikācijas rīkus, kā arī vides izglītības

1703iestādē.

170436.3.3. Papildus tam Saeima norādījusi, ka ar

1705apstrīdētajām normām sistēmiski saistītās tiesību normas ietver

1706garantijas pie mazākumtautībām piederošo personu iespējai

1707saglabāt savu dzimto valodu un identitāti. Pie mazākumtautībām

1708piederošu personu tiesības esot nodrošinātas izglītības procesa

1709ietvaros citos veidos ārpus pirmsskolas izglītības programmām,

1710tostarp interešu izglītības ietvaros.

1711Izglītības likums interešu izglītību definē kā personas

1712individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošanu neatkarīgi

1713no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības. Līdz ar to interešu

1714izglītības programmas var tikt īstenotas jau bērniem no pusotra

1715gada vecuma, to saturu veidojot atbilstoši bērnu spējām un

1716vajadzībām. Interešu izglītība ir brīvprātīga, tās uzsākšanai nav

1717nepieciešama noteiktai izglītības pakāpei atbilstoša

1718izglītība.

1719Izglītības iestādes, tostarp privātās izglītības iestādes, ir

1720tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences

1721saņemšanas. Lai izglītības iestādē īstenotu interešu izglītības

1722nodarbības, pedagogam ir jāizstrādā īstenojamā programma. Turklāt

1723izglītojamo vecāki vai likumiskie pārstāvji ar sūdzībām par

1724interešu izglītības programmu nodrošināšanas tiesiskumu var

1725vērsties gan pie pirmsskolas izglītības iestādes dibinātāja un

1726vadītāja, gan Kvalitātes dienestā. Proti, interešu izglītība ir

1727organiska un kontrolēta daļa no izglītības iestādē notiekošā

1728izglītības procesa.

1729Privātajās mazākumtautību izglītības iestādēs īstenojamās

1730interešu izglītības programmās ir iespējams iekļaut ar

1731mazākumtautības valodu, kā arī kultūru un etnisko savdabību

1732saistīto saturu.

1733Kā norādījusi Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga,

1734pētījumu rezultāti apliecinot, ka interešu izglītība var

1735nodrošināt valodas apguvi, kā arī kultūras un identitātes

1736saglabāšanu. Izglītojamo sociālā mijiedarbība ar vienaudžiem

1737mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmu

1738ietvaros esot tikpat svarīga kā pašas valodas apguve

1739(sk. lietas materiālu 4. sēj. 32., 52. un

174056. lp.). Arī Dr. psych. Anika Miltuze

1741atzinusi, ka interešu izglītības programma pirmsskolas vecumā ir

1742savienojuma ar pamata izglītības programmu, piemēram, piedāvājot

1743viņam praktiskas interešu izglītības nodarbības, kurās fonā

1744iespējams dzirdēt sarunas viņa dzimtajā valodā, un nerada

1745negatīvu ietekmi uz izglītojamo. Savienojot pirmsskolas

1746izglītības programmas īstenošanu ar interešu izglītību, tiekot

1747bagātināta izglītojamā apkārtējā vide un tas veicinot smadzeņu

1748attīstību (sk. lietas materiālu

17496. sēj. 9. lp.). Līdz ar to no tiesas sēdē

1750izteiktajiem viedokļiem secināms, ka interešu izglītība vispār ir

1751piemērots līdzeklis mazākumtautības valodas, kā arī ar

1752mazākumtautību kultūru un etnisko savdabību saistīta satura

1753apguvei.

175436.4. Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka ar interešu

1755izglītības nodarbībām esot par maz, lai nodrošinātu

1756mazākumtautības valodas, kultūras un etniskās savdabības

1757attīstību un saglabāšanu. Citstarp interešu izglītības nodarbības

1758notiekot pēcpusdienās, kad bērns jau ir noguris.

1759Tomēr ne Izglītības likums, ne Pirmsskolas izglītības

1760vadlīnijas neierobežo pirmsskolas izglītības iestādes vairāku

1761interešu izglītības programmu īstenošanā dažādos dienas posmos

1762tikmēr, kamēr tās nerada nesamērīgu ietekmi uz obligātā satura

1763apguvi. No Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma

1764izriet, ka pirmsskolas izglītības pakāpe iepretim pārējai

1765vispārējai izglītībai nav daļa no formālās izglītības un valsts

1766nav regulējusi to, cik stundu dienā izglītojamam katrā vecumposmā

1767ir jāapgūst pirmsskolas izglītības programma. Tāpat nav regulēts

1768konkrētajā vecumā izglītojamam obligāti apgūstamais saturs, bet

1769ir noteikts vienīgi tas, kādām jābūt izglītojamā zināšanām,

1770absolvējot pirmsskolas izglītības iestādi (sk. lietas

1771materiālu 74.-76. sēj.). Šā mērķa sasniegšanas veidu,

1772proti, katrā vecumposmā apgūstamo saturu un sasniedzamos

1773rezultātus katrā no mācību jomām, nosaka pati pirmsskolas

1774izglītības iestāde, izstrādājot pirmsskolas izglītības programmu,

1775kā arī pielāgojot tās īstenošanu katra attiecīgā izglītojamā

1776spējām un vajadzībām.

1777Ņemot vērā privāto izglītības iestāžu tiesības elastīgi plānot

1778mācību laiku, vienojoties ar izglītības iestādes padomi, ar

1779mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko savdabību saistītās

1780interešu izglītības nodarbības pirmsskolas izglītības iestādēs

1781var notikt gan pirms, gan arī pēc pirmsskolas izglītības pakāpes

1782obligātā satura apguvei paredzētā laika. Tāpat ir pieļauta

1783iespēja šādas interešu izglītības nodarbības organizēt pat

1784vairāku stundu garumā katru dienu, tās sadalot vairākos blokos un

1785nodrošinot to mijiedarbību ar pamata programmas īstenošanu

1786(sk. lietas materiālu

17876. sēj. 67.-72. lp.). Vienīgais

1788ierobežojums ir šādu interešu izglītības programmu sekundārais

1789raksturs iepretim obligātajam saturam, kura īstenošana joprojām

1790ir izglītības iestādes prioritāte (sk. lietas

1791materiālu 6. sēj. 57. un 58. lp.).

1792Iespēju elastīgi nodrošināt interešu izglītības nodarbību

1793mijiedarbību ar pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu

1794tiesas sēdē apstiprināja arī vairākas pirmsskolas izglītības

1795iestādes. Šādu iespēju jau izmantojot privātā pirmsskolas

1796izglītības iestāde "Maza Rasiņa", bērniem no pusotra

1797gada vecuma organizējot krievu kultūras nodarbības ar keramikas

1798elementiem (sk. lietas materiālu

17996. sēj. 87. lp.). Tāpat uz šādas interešu

1800izglītības īstenošanu norādījusi arī pirmsskolas izglītības

1801iestāde "BONA FAVOLA" (sk. lietas materiālu

18026. sēj. 179. lp.).

1803Tātad privātajām mazākumtautību pirmsskolas izglītības

1804iestādēm ir plašas iespējas nodrošināt interešu izglītības

1805nodarbību mijiedarbību ar pirmsskolas izglītības programmas

1806īstenošanu un attiecīgi nodrošināt izglītojamo tiesības apgūt,

1807saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko

1808savdabību. Tas, kā šāda interešu izglītība tiek integrēta

1809pirmsskolas izglītības procesā un kā tiek izmantoti pārējie

1810privātajām izglītības iestādēm pieejamie mācību metožu

1811pielāgošanas un individualizēšanas instrumenti, ir atkarīgs no

1812katras privātās izglītības iestādes. Ņemot vērā to, ka

1813pirmsskolas izglītības pakāpē privātajās izglītības iestādēs

1814interešu izglītība var tikt īstenota gan pēc vecāku pieprasījuma,

1815gan izglītības iestādes iniciatīvas, būtiska ir arī izglītības

1816iestādes padomes iesaiste, jo izglītojamo vecāki vai likumiskie

1817pārstāvji var norādīt uz šādas interešu izglītības nepieciešamību

1818un būtiskumu, tostarp uz to, kādā laikā attiecīgā interešu

1819izglītības programma būtu īstenojama.

1820Tāpat izglītības iestādē var tikt atzīmēti mazākumtautībām

1821nozīmīgie svētki. Mazākumtautības kultūra un identitāte var tikt

1822atspoguļota arī audzināšanas procesā. Visbeidzot, kā tiesas sēdē

1823norādīja Izglītības un zinātnes ministrija, arī pirmsskolas

1824izglītības programmas īstenošanas laikā ir iespējams runāt par

1825citu tautu tradīcijām un kultūru, valsts valodā apgūstot ar

1826mazākumtautību identitāti saistītu saturu.

182736.5. Papildus iepriekš minētajam Saeima norādījusi, ka

1828tā pieņēmusi apstrīdētās normas kopsakarā ar citām normām, kas

1829regulē valsts finansētas mazākumtautības valodas un

1830kultūrvēstures interešu izglītības programmu ieviešanu.

1831Izglītības likuma 47.3 pants citstarp paredz,

1832ka pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem,

1833kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās

1834izglītības iestādēs apgūst pamatizglītības programmu, bez maksas

1835apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas

1836un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu

1837mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas,

1838pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai,

1839tātad arī privātpersonas vai juridiskās personas dibinātai

1840privātajai izglītības iestādei.

1841Saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 47. punktu

1842Ministru kabinets ir izdevis šādas interešu izglītības

1843paraugprogrammu un tās īstenošanas vadlīnijas (sk. Ministru

1844kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumus Nr. 494

1845"Noteikumi par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures

1846interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas

1847vadlīnijām"). Citstarp plānots, ka šādas programmas

1848ietvaros izglītojamie apgūst mazākumtautību mutvārdu tradīcijas

1849un izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus,

1850etniskos simbolus, pēc iespējām tradicionālās dziedāšanas,

1851muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes, kā arī

1852kultūras savdabību raksturojošos artefaktus, iepazīstas ar

1853mazākumtautības kultūrai nozīmīgām personībām un to nozīmīgāko

1854veikumu, kā arī apgūst kultūras vērtību saglabāšanas un

1855tālāknodošanas iespējas. Tāpat paredzēta izglītojamo dalība ar

1856programmas satura apguvi saistītajos plašākas izglītības

1857pieredzes veidošanas pasākumos, piemēram, koncertos, izstādēs,

1858konkursos, ekskursijās, teātra izrāžu apmeklējumos un

1859nometnēs.

1860Pašvaldības pienākums nodrošināt mazākumtautības valodas un

1861kultūrvēstures interešu izglītības programmas pieejamību

1862pirmsskolas izglītības pakāpē rotaļnodarbību veidā attiecas uz

1863ikvienu bērnu, kurš vēlas šādā programmā piedalīties. No tā

1864izriet, ka privātā izglītības iestāde var lūgt tai deleģēt šādu

1865valsts finansētu un regulētu programmu īstenošanu un attiecīgi

1866saņemt arī finansējumu. Līdz ar to valsts ir izveidojusi tādu

1867kārtību, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamie bez jebkādām

1868papildu izmaksām joprojām var apgūt, attīstīt un saglabāt savu

1869dzimto mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko savdabību.

1870Turklāt arī šajā aspektā ir saglabāta privāto izglītības iestāžu

1871brīvība, kas izpaužas kā tiesības noteikt programmas īstenošanas

1872kārtību. Kurā dienas daļā šāda programma būtu īstenojama, tas

1873atkarīgs no izglītības iestādes iekšējās organizācijas procesiem

1874un vecāku gribas (sk. lietas materiālu 5. sēj. 40.

1875lp.).

1876Tas, vai privāta izglītības iestāde vēlas īstenot

1877paraugprogrammai atbilstošu interešu izglītības programmu un

1878saņemt attiecīgu valsts finansiālo atbalstu, ietilpst pašas

1879izglītības iestādes rīcības brīvībā. Arī Latvijas Pašvaldību

1880savienība norādījusi, ka interese par mazākumtautību interešu

1881izglītības programmas īstenošanu ir jāizrāda pašām privātajām

1882izglītības iestādēm (sk. lietas materiālu 4. sēj.

188341. lp.). Citstarp tiesas sēdē pirmsskolas

1884izglītības iestāde "GALAKTIKA" norādīja, ka īstenojot

1885šādu programmu un saņemot finansējumu no Jūrmalas pašvaldības

1886(sk. lietas materiālu 4. sēj.

1887154. lp.).

1888Līdz ar to likumdevējs un pašvaldības ir nodrošinājuši reālu

1889atbalstu privātajām mazākumtautību izglītības iestādēm, lai tās

1890varētu arī turpmāk rūpēties par mazākumtautības valodas, kultūras

1891un etniskās savdabības apgūšanu, saglabāšanu un attīstību. Šī

1892iespēja ir uzskatāma par finansiālu un metodoloģisku

1893papildinājumu privāto mazākumtautību izglītības iestāžu iespējām

1894organizēt interešu izglītības programmu īstenošanu atbilstoši

1895konkrētās izglītības iestādes padomes, izglītības iestādes

1896dibinātāja un vadītāja vēlmēm un izglītības programmu

1897apvienošanas iespējām.

189836.6. Papildus tam privātās izglītības iestādes arī pēc

1899apstrīdēto normu spēkā stāšanās saglabā savu nozīmi ne tikai

1900vispārējās izglītības nodrošināšanā, bet arī mazākumtautību

1901kopienas veidošanā. Apstrīdētās normas neliedz izglītojamiem savā

1902starpā sazināties dzimtajā valodā (sk. lietas materiālu

19036. sēj. 25. lp.), un tādējādi pie mazākumtautībām

1904piederošajiem izglītojamiem joprojām ir iespēja šādās privātajās

1905mazākumtautību izglītības iestādēs socializēties ar citiem pie

1906mazākumtautības piederošajiem bērniem un saglabāt savu identitāti

1907un etnisko savdabību. Tāpat šādu izglītības iestāžu pedagogi,

1908visticamāk, zina konkrētās mazākumtautības valodu vai tā ir arī

1909viņu dzimtā valoda. Līdz ar to noteiktās kritiskās situācijās

1910šādās skolās būs iespējama pedagoga saziņa ar izglītojamo viņa

1911dzimtajā valodā.

191236.7. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa

1913secina, ka apstrīdētās normas, kā arī citas ar tām saistītās

1914tiesību normas ir vērstas uz kvalitatīvas pirmsskolas izglītības

1915nodrošināšanu valsts valodā, citstarp arī privātajās

1916mazākumtautību izglītības iestādēs. Turklāt privāto izglītības

1917iestāžu autonomija mācību procesa organizēšanā dažādos veidos tām

1918dod iespējas pirmsskolas izglītības procesā integrēt ar

1919mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko savdabību saistītu

1920saturu. Visbeidzot, valsts privātajām izglītības iestādēm ir

1921sniegusi metodoloģisku un finansiālu atbalstu mazākumtautību

1922interešu izglītības programmu īstenošanai.

1923Būtiski, ka šāda pieeja atšķiras no iepriekš īstenotās

1924bilingvālās pieejas, jo atbilstoši bērna vislabākajām interesēm

1925nošķir laiku, kad mācību saturs tiek īstenots valsts valodā, un

1926laiku, kad mācību saturs tiek īstenots mazākumtautības valodā

1927(sk. lietas materiālu

19286. sēj. 13. lp.). Iepriekš abas valodas tika

1929jauktas, bet šobrīd mazākumtautību valodai, kultūrai un

1930etniskajai savdabībai veltītās interešu izglītības nodarbības

1931papildina obligāto izglītības saturu, tomēr šīs programmas ir

1932savstarpēji nošķiramas. Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas

1933pirmsskolas izglītības obligātais saturs ir pilnībā īstenojams

1934valsts valodā, maksimāli efektīvi nodrošinot latviešu valodas

1935apguvi, toties interešu izglītības programmu īstenošanas laikā

1936bērniem atbilstoši viņu vecāku vai likumisko pārstāvju interesei

1937un piekrišanai tiek nodrošināta bērna slodzei, vecumam un spējām

1938atbilstoša dzimtās valodas un kultūras klātesamība.

1939Tādējādi valsts ir nodrošinājusi

1940atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu

1941un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz

1942kvalitatīvu izglītību un savas valodas, kā arī etniskās un

1943kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu privātajās

1944izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības pakāpē.

194537. Secīgi Satversmes tiesai ir jāvērtē apstrīdētajās

1946normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgums

1947pamatizglītības pakāpē.

1948Satversmes 112. panta trešais teikums noteic, ka

1949pamatizglītība ir obligāta. Tas attiecas tieši uz vispārējās

1950izglītības ieguvi. Tātad valsts var noteikt un ir noteikusi

1951veidu, kādā šī izglītība iegūstama, proti, tā iegūstama

1952atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un pamatizglītības

1953programmai.

195437.1. Pieteikuma iesniedzēju argumenti par iespējamu

1955izglītības kvalitātes krišanos ir attiecināti vienlaikus uz

1956pirmsskolas izglītības pakāpi un pamatizglītības pakāpi.

1957Satversmes tiesa jau iepriekš analizējusi Izglītības un zinātnes

1958ministrijas veiktos iepriekšējās izglītības ieguves valodas

1959reformas kontroles pasākumus, kā arī apstrīdēto normu ieviešanas

1960kontroles pasākumus (sk. šā sprieduma

196136.1.-36.2. punktu). Papildus tam norādāms, ka

1962apstrīdēto normu nepieciešamība pamatizglītības pakāpē ir

1963balstīta gan pētījumos, gan datos par valsts centralizēto

1964eksāmenu rezultātiem (sk. lietas materiālu 3. sēj.

1965147. un 148. lp.). Izglītības un zinātnes ministrijai un

1966pārējām kompetentajām valsts institūcijām bija iespēja sekot

1967līdzi pamatizglītību ieguvušo izglītojamo zināšanu pārbaudes

1968rezultātiem un tajos atspoguļotajai izglītības kvalitātei.

1969Kontrolējot apstrīdēto normu ietekmi uz pamatizglītības

1970kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrija esot veikusi

1971vairākas aptaujas par pāreju uz mācībām valsts valodā, un šajās

1972aptaujās savu viedokli sniegušas arī privātās izglītības

1973iestādes. Citstarp izglītības iestādēm esot vaicāts, vai tās

1974plāno organizēt izglītojamo nometnes latviešu valodas apguvei, un

1975vairākas privātās izglītības iestādes to plānojušas darīt

19762024. gada vasarā. Tāpat iestādēm vaicāts, vai tiek plānotas

1977saziņu latviešu valodā veicinošas skolēnu aktivitātes

1978starpbrīžos; vai izglītības iestādes pedagogiem ir nepieciešami

1979latviešu valodas pilnveides kursi; vai izglītības iestāde plāno

1980pedagogu pašpalīdzības stratēģijas. Atbildi sniegušās privātās

1981izglītības iestādes, kuras iepriekš īstenojušas mazākumtautību

1982izglītības programmas, savu gatavību pārejai uz mācībām latviešu

1983valodā esot novērtējušas kā ļoti labu un labu (sk. lietas

1984materiālu 2. sēj. 152. lp.).

1985Tāpat Izglītības iestāžu vērtēšanas noteikumu

19861.1. apakšpunkts noteic, ka pārējās vispārējās izglītības

1987iestādes, kas nav pirmsskolas izglītības iestādes, tiek

1988akreditētas. Izglītības iestādes darbības kvalitāte tiek vērtēta

1989līdzīgi pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja profesionālās

1990darbības kvalitātei, izsakot to piecos kvalitātes vērtējumos

1991katrā no vērtēšanas kritērijiem. Izglītības iestādi akreditē uz

1992sešiem gadiem, ja visi šajos noteikumos minētie elementi

1993novērtēti ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido"

1994vai augstāku līmeni. Proti, arī izglītības iestādes, kas īsteno

1995vispārējās izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, tiek

1996regulāri vērtētas. Kvalitātes dienests saskaņā ar Izglītības

1997likuma 20. panta trešās daļas 8. punktu izdevis

1998Vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un

1999profesionālajā izglītībā.

2000Saeima arī norādījusi, ka ilgtermiņā apstrīdēto normu un ar

2001tām saistītā tiesiskā regulējuma praktisko īstenošanu

2002pamatizglītības līmenī paredzēts izvērtēt pētījuma "Valodas

2003situācija Latvijā: 2021-2027" ietvaros (sk. lietas

2004materiālu 2. sēj. 123. lp.). Tāpat esot plānots

2005vērtēt centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultātus un

2006analizēt izglītojamo iepriekšējo izglītības pieredzi, kā arī no

20072025./2026. mācību gada vienu reizi divos mācību gados veikt

2008izglītojamo snieguma diagnosticējošu vērtēšanu, izmantojot Valsts

2009izglītības satura centra izstrādātus tekstpratības monitoringa

2010darbus 3. un 6. klasē, lai novērtētu izglītojamo valsts

2011valodas prasmi un monitorētu pamatizglītības pirmajā posmā

2012izglītojamo valsts valodas prasmes izaugsmes dinamiku ilgtermiņā

2013(sk. lietas materiālu 2. sēj.

2014125. lp.).

2015Satversmes tiesai nerodas šaubas arī par to, ka

2016pamatizglītības līmenī ir nodrošināta pienācīga metodisko

2017materiālu un mācību materiālu pieejamība. Tāpat arī šajā pakāpē

2018privātajām izglītības iestādēm ir liela rīcības brīvība. Tam

2019piekritusi arī privātā izglītības iestāde "LATREIA",

2020tiesas sēdē norādot, ka izveidojusi pati savu mācību

2021metodoloģiju, jo valsts piedāvātā neatbilstot izglītības iestādes

2022redzējumam (sk. lietas materiālu 4. sēj.

2023121. lp.). Līdzīgs secinājums attiecināms arī uz

2024Vispārējās izglītības likuma 30. panta astotajā daļā un

2025Izglītības likuma 55. panta 2.1 daļā

2026paredzētā individualizētā un personalizētā atbalsta valsts

2027valodas prasmes apguvei pamatizglītībā nodrošināšanu, kas veicama

2028pienācīgā kvalitātē un atbilstoši izglītības iestādes iespējām un

2029bērna vislabākajām interesēm.

2030Arī uz pamatizglītības pakāpi attiecas valsts pienākums

2031pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, lai konstatētu

2032iespējamās tās izmaiņas un nodrošinātu pie mazākumtautībām

2033piederošu personu tiesības uz kvalitatīvu izglītību, kuru

2034aizstāvībai attiecīgās personas var vērsties arī

2035tiesībaizsardzības institūcijās. Līdz ar to Satversmes tiesai

2036šobrīd nav pamata secināt, ka apstrīdētās normas izraisītu

2037izglītības kvalitātes kritumu pamatizglītības pakāpē.

203837.2. Arī pamatizglītības pakāpē privātajām izglītības

2039iestādēm ir visas iepriekš minētās iespējas nodrošināt ar

2040mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko savdabību saistīta

2041satura apguvi interešu izglītības nodarbību veidā. Tā kā

2042pamatizglītība ir daļa no formālās izglītības, kuru citstarp

2043raksturo arī mācību satura sadalījums mācību stundās, interešu

2044izglītības programma var tikt īstenota pirms vai pēc obligātā

2045satura apguves jeb mācību stundām.

2046Tiesas sēdē privātā izglītības iestāde "LATREIA"

2047atzinusi, ka tā pēc savas iniciatīvas, izmantojot privāto

2048izglītības iestāžu rīcības brīvību izglītības procesa

2049organizēšanā un interešu izglītības programmu īstenošanā,

20501. klasei nodrošinot četras mazākumtautības valodas un

2051kultūras interešu izglītības nodarbības nedēļā, bet 4. un 7.

2052klasei - trīs šādas nodarbības nedēļā (sk. lietas

2053materiālu 4. sēj. 106. lp.). Kā norādījusi

2054Dr. paed. Ineta Helmane, pamatskolas vecumā ar

2055mazākumtautības valodu, kultūru un etnisko savdabību saistītas

2056interešu izglītības programmas apgūšanai varētu būt piemērotas

2057trīs līdz piecas stundas nedēļā (sk. lietas materiālu

20582. sēj. 104. lp.).

2059Būtiski, ka šajā izglītības pakāpē bija iespējams izmantot jau

2060iepriekš mazākumtautību izglītības programmu īstenošanā gūto

2061pieredzi un pārcelt iepriekš vispārējās izglītības procesā

2062apgūstamo saturu uz interešu izglītības procesu. Citstarp bijis

2063iespējams izmantot projekta "Kompetenču pieeja mācību

2064saturā" īstenošanas laikā izveidoto mācību priekšmeta

2065"Mazākumtautības valoda un literatūra" programmas

2066paraugu un mācību materiālu (sk. likumprojekta

2067Nr. 1519/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā"

2068anotāciju).

2069Privātās izglītības iestādes pamatizglītības pakāpē

2070mazākumtautības valodas apguvi, kā arī ar mazākumtautības etnisko

2071un kultūras savdabību saistīto saturu var nodrošināt arī

2072fakultatīvo nodarbību veidā. Atbilstoši Ministru kabineta

20732018. gada 28. novembra noteikumu Nr. 747

2074"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un

2075pamatizglītības programmu paraugiem" 11. pielikuma

2076"Pamatizglītības programmu paraugi" 1. varianta

207712.2. apakšpunktam fakultatīvās nodarbības, kas tiek

2078organizētas izglītojamo grupai, uz vecāku iesnieguma pamata tiek

2079iekļautas izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu

2080slodzes. Habad Ebreju privātā vidusskola šādu iespēju izmantojot,

2081ebreju cikla priekšmetus skolā pasniedzot fakultatīvu un interešu

2082izglītības programmu ietvaros (sk. lietas materiālu

20832. sēj. 90. lp.). Arī privātā izglītības iestāde

2084"LATREIA" tiesas sēdē atzina, ka, balstoties uz visu

2085vecāku piekrišanu, mazākumtautības valodas mācības stundas

2086iespējams integrēt starp citu mācību priekšmetu stundām jeb

2087pasniegt fakultatīvi (sk. lietas materiālu 3. sēj. 107.

2088un 108. lp.).

2089Tāpat arī uz pamatizglītības pakāpi attiecas Izglītības likuma

209047.3 pantā noteiktais pašvaldības pienākums

2091nodrošināt iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās

2092administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības

2093iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu, bez maksas

2094apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas

2095un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Arī šajā pakāpē

2096pašvaldības var deleģēt šādas interešu izglītības organizēšanu

2097privātajām izglītības iestādēm, piešķirot finansējumu attiecīgu

2098nodarbību norisei triju akadēmisko stundu apjomā nedēļā.

2099Kā norādījusi privātā izglītības iestāde "LATREIA",

2100pēc apstrīdēto normu pieņemšanas tajā izglītojamo personu skaits

2101neesot krities, bet - tieši pretēji - esot pat pieaudzis un

2102pieprasījums esot lielāks nekā izglītības iestādes iespējas to

2103apmierināt (sk. lietas materiālu 4. sēj.

2104112. lp.). Proti, izglītības iestāde izglītības ieguves

2105valodas reformas gaitā neesot jutusi, ka tās pastāvēšana būtu

2106apdraudēta.

2107Tādējādi valsts ir nodrošinājusi

2108atbilstošu līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu

2109un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz

2110kvalitatīvu izglītību un savas valodas, kā arī etniskās un

2111kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu privātajās

2112izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē.

2113Līdz ar to apstrīdētās normas

2114atbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta

2115pirmo teikumu.

211638. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka viņiem bija

2117radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka viņu izglītības

2118process privātajā izglītības iestādē tiks īstenots atbilstoši

21192018. gada izglītības ieguves valodas reformai un tā būs

2120pēdējā izglītības ieguves valodas reforma. Šāda paļāvība bijusi

2121balstīta uz Satversmes tiesas procesos lietās Nr. 2018-12-01

2122un Nr. 2018-22-01 izteiktajiem Saeimas, tiesībsarga,

2123Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu personu

2124viedokļiem.

2125Savukārt Saeima norāda: bija maldīgi pieņemt, ka

21262018. gada Grozījumi būs izglītības ieguves valodas reformas

2127noslēdzošais posms. Tas, ka gan valsts un pašvaldību, gan

2128privātajās izglītības iestādēs izglītība iegūstama valsts valodā,

2129nevis bilingvāli, esot pati vairākus gadu desmitus ilgušās

2130izglītības ieguves valodas reformas esence. Apstrīdētās normas,

2131kas paredz atteikšanos no mazākumtautību izglītības programmām,

2132attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem esot stājušās spēkā gandrīz

2133gadu pēc to pieņemšanas. Vienlaikus ar apstrīdētajām normām esot

2134noteikti atbalsta pasākumi. Līdz ar to likumdevējs esot

2135paredzējis saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.

2136Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības

2137aizsardzības princips, kas aizsargā tādas tiesības, uz kuru

2138īstenošanu personai varēja rasties likumīga, pamatota un

2139saprātīga paļāvība. Tomēr tiesiskās paļāvības aizsardzības

2140princips ietver arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības var

2141tikt grozītas likumīgā un tiesiskā veidā. Šis princips nedod

2142pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad

2143nemainīsies. Būtiski ir tas, ka šādā gadījumā likumdevējs nosaka

2144saprātīgu pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju (sal. sk.

2145Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā

2146Nr. 2016-07-01 16.2. punktu).

2147Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka izglītojamie vai

2148viņu vecāki, izdarot izvēli par labu konkrētai izglītības

2149iestādei, citstarp var ņemt vērā termiņu, uz kuru ir akreditēta

2150konkrētā izglītības programma. Tātad izglītojamiem, uzsākot

2151mācības konkrētajā izglītības programmā, var rasties aizsargājama

2152tiesiskā paļāvība uz iespēju pabeigt mācības attiecīgajā

2153izglītības pakāpē atbilstoši tam tiesiskajam regulējumam un

2154izglītības programmai, kas bija spēkā attiecīgā līguma

2155noslēgšanas brīdī, vai vismaz turpināt mācības atbilstoši šai

2156izglītības programmai līdz tās akreditācijas termiņa beigām

2157(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra

2158sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

215924.1. punktu). Taču tas pats par sevi nenozīmē,

2160ka likumdevējs nebūtu tiesīgs ieviest izmaiņas tiesiskajā

2161regulējumā, kas skar šīs izglītības programmas, ciktāl attiecīgās

2162izmaiņas nerada būtisku ietekmi uz izglītības procesu vai - ja

2163izmaiņas atzīstamas par būtiskām - ir paredzēts saudzējošs

2164pārejas regulējums.

2165Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajās normās un ar tām

2166sistēmiski saistītajās tiesību normās paredzētās izmaiņas

2167attiecībā uz mācību valodu un mazākumtautību izglītības programmu

2168īstenošanas izbeigšanu ir būtiskas. Ņemot vērā minēto, Satversmes

2169tiesai jāpārbauda, vai likumdevējs ir paredzējis saudzējošu

2170pārejas regulējumu šo izmaiņu ieviešanai privātajās izglītības

2171iestādēs.

21722022. gada Grozījumi tika pieņemti 2022. gada

217329. septembrī, izsludināti 2022. gada 11. oktobrī

2174un stājās spēkā 2022. gada 25. oktobrī. Atbilstoši ar

21752022. gada Grozījumiem pieņemtajai un apstrīdētajai

2176Izglītības likuma pārejas noteikumu 102. punkta pirmajai

2177daļai grozījumi attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un

2178vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1.,

21794. un 7. klasē stājās spēkā 2023. gada

21801. septembrī. Līdz ar to apstrīdētās normas stājās spēkā

2181aptuveni 10 mēnešus pēc to izsludināšanas dienas.

2182Kā secināms no tiesas sēdē izteiktajām pašu privāto izglītības

2183iestāžu atziņām, šajā laika posmā bija iespējams pienācīgi

2184sagatavoties apstrīdēto normu ietekmei. Savukārt izglītojamiem,

2185kuriem konkrētajā mācību gadā nācās pāriet uz vispārējās

2186izglītības ieguvi tikai valsts valodā, bija nodrošināts papildu

2187atbalsts, kam likumdevējs bija piešķīris arī papildu finansējumu.

2188Tāpat Pieteikuma iesniedzēji tiesas sēdē nenorādīja, kādus

2189papildu pasākumus viņi būtu vēlējušies veikt tad, ja apstrīdētās

2190normas stātos spēkā vēlāk. Vecākiem, apzinoties apstrīdēto normu

2191ietekmi uz bērna izglītību gadu pēc šo normu pieņemšanas, kā arī

2192ņemot vērā to, ka izglītības ieguves valodas reforma tiek

2193īstenota jau gadu desmitiem ilgi un bērniem pirmsskolas pakāpē

2194jau iepriekš bija nepieciešamas valsts valodas zināšanas, bija

2195iespēja izmantot Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē

2196pieejamos atbalsta materiālus valodas un izglītības satura

2197apguvei latviešu valodā (sk.: Skolēnam un ģimenei. Latviešu

2198valodas aģentūras sagatavotais materiāls vecākiem. Pieejams:

2199izm.gov.lv).

2200Turklāt pāreja uz izglītības ieguvi tikai valsts valodā tiek

2201īstenota pakāpeniski, lai katrai izglītojamo grupai valsts varētu

2202nodrošināt finansiālo un cita veida resursu pieejamību

2203efektīvākai valsts valodas apguvei un pārejas norisei. Proti, ar

2204apstrīdētajām normām cieši saistītās normas - ar 2022. gada

2205Grozījumu 12. pantu pieņemtā Izglītības likuma pārejas

2206noteikumu 102. punkta 2. un 3. apakšpunkts - paredz, ka

2207pāreja uz izglītību valsts valodā 2., 5. un 8. klasē sāksies

2208ar 2024. gada 1. septembri, bet 3., 6. un 9. klasē

2209- ar 2025. gada septembri.

2210Tādējādi apstrīdētās normas atbilst

2211tiesiskās paļāvības aizsardzības principam un līdz ar to arī

2212Satversmes 1. pantam.

2213Nolēmumu

2214daļa

2215Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32.pantu,

2216nosprieda:

2217atzīt Izglītības likuma

22189. panta 1.1 daļu, pārejas noteikumu

2219102. punkta 1. apakšpunktu un 2022. gada

222029. septembra likuma "Grozījumi Izglītības likumā"

22211., 5. un 6. pantu par atbilstošu Latvijas Republikas

2222Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un

2223114. pantam.

2224Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

2225Spriedums pasludināts Rīgā 2024. gada

222610. jūlijā.

2227Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

2228Tiesas sēdes priekšsēdētājs

2229A. Laviņš