12. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

prettiesiski pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, kas

atrodas kāpu aizsargjoslā. Turklāt, pieņemot šo normu, Jūrmalas

dome neesot ņēmusi vērā to, ka zemes gabalu lielā platībā aizņem

mežs. Jūrmalas dome atbildes rakstā nepamatoti apgalvojot, ka

meža platība aizņem nelielu minētā zemes gabala daļu. Tomēr

atbilstoši Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošajai Valsts meža

dienesta sniegtajai informācijai meža zemes platība šajā zemes

gabalā esot 0,64 hektāri (sk. lietas materiālu 6. sēj.

112.-144. lp.).

12.1. Atbilstoši 2016. gada teritorijas plānojuma

grafiskajai daļai zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu

aizsargjoslā ar funkcionālo zonējumu "Dabas un apstādījumu

teritorija (DA5)" (sk. 2016. gada teritorijas plānojuma

grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums" un

"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

sēj.).

Saskaņā ar Apbūves noteikumu 4.9.5. apakšnodaļu dabas un

apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai

nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un

kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji

pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju

saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijas galvenais

izmantošanas veids ir labiekārtota publiskā ārtelpa. Papildu

atļauto izmantošanu - tādu kūrorta objektu būvniecību, kas

saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu, - zemes

gabalam Bulduri 1607 noteiktā apjomā paredz tieši apstrīdētā

norma.

12.2. No lietas materiāliem izriet, ka zemes gabalam

Bulduri 1607 ir vairākkārt izgatavoti zemes robežu plāni, kā arī

veikta meža inventarizācija.

Zemes gabalā Bulduri 1607 2004. gadā reģistrētā meža zemes

platība ir 0,7 hektāri, bet 2005. gadā - 0,1 hektārs. Valsts meža

dienests ir atzinis par prettiesisku 2005. gadā veikto meža zemes

inventarizāciju un 2008. gada 27. maijā, veicot pārbaudi dabā,

konstatējis, ka meža zemes platība zemes gabalā Bulduri 1607 ir

0,58 hektāri (sk. lietas materiālu 3. sēj. 85. lp.).

Savukārt 2016. gadā zemes gabalā Bulduri 1607 veikta vēl viena

meža zemes inventarizācija un noteikts, ka meža platība ir 0,1

hektārs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 128.-134. lp.).

Tomēr ar Valsts meža dienesta 2017. gada 10. janvāra lēmumu

atcelta minēto meža inventarizācijas datu pievienošana Meža

valsts reģistram (sk. lietas materiālu 3. sēj. 127.

lp.).

Tādējādi informācija par meža platību zemes gabalā Bulduri

1607 ir vairākkārt mainījusies.

12.3. No meža nozari reglamentējošiem normatīvajiem

aktiem izriet, ka meža zeme un dati par tās platību tiek

reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā. Savukārt Meža valsts reģistrs ir valsts informācijas

sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un

tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem,

meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem

klajumiem, purviem un laucēm.

Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu meža īpašnieks vai

tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz

Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un

normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu

inventarizāciju. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par meža

inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs attiecīgās

inventarizācijas veicējs. Lai pašvaldība varētu iegūt tās

funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju par mežu tās

administratīvajā teritorijā vai kādā tās daļā, atbildīgajām

institūcijām ir savlaicīgi jāaktualizē valsts informācijas

sistēmās esošā informācija. Tādējādi konkrētas meža platības

noteikšana, kā arī attiecīgo datu aktualizēšana un reģistrēšana

ir valsts pārvaldes iestāžu, nevis pašvaldības kompetencē.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldībai, izstrādājot

teritorijas plānojumu, ir pienākums izmantot pilnīgu un aktuālu

informāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 14.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-62-03 10. punktu).

Tomēr šis pienākums ir aplūkojams citstarp arī atbilstoši

konkrētā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta mērogam.

Apstrīdētā norma ir iekļauta pašvaldības teritorijas plānojumā,

kas salīdzinājumā ar lokālplānojumu vai detālplānojumu ir mazāk

detalizēts plānošanas dokuments. Pašvaldībai no normatīvajiem

aktiem neizriet pienākums jau teritorijas plānojuma izstrādes

laikā apzināt precīzu meža platību katrā tās administratīvajā

teritorijā esošajā zemes gabalā.

12.4. Kāpu aizsargjoslā esošo teritoriju un tajās esošā

meža aizsardzības prasības ir noteiktas galvenokārt Aizsargjoslu

likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos tiesību aktos.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas

jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai

samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža

aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu

piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī

atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai

nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

ilgstošu izmantošanu. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. pants

paredz būtiskus kāpu aizsargjoslā esošā īpašuma lietošanas

aprobežojumus, un minētie aprobežojumi ir interpretējami

kopsakarā ar šā likuma 6. pantu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

secinājumu daļas 5.4. punktu).

Satversmes tiesa jau vairākkārt uzsvērusi, ka Baltijas jūras

un Rīgas jūras līča piekraste ir nozīmīga dabas vērtība (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā

Nr. 2007-17-05 16.1. punktu). Kāpu aizsargjoslai ir liela

nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija

sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 14. punktu).

12.5. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3.

punkts noteic, ka kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un

būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju

celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta pašvaldības

teritorijas plānojumā, notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības

ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvaldi. Papildus tam Aizsargjoslu likuma 36. panta

2.1 daļa noteic īpašas prasības būvniecības veikšanai,

bet šā paša panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts - prasības kāpu

aizsargjoslā esošā meža aizsardzībai. Tādēļ, vērtējot apstrīdētās

normas atbilstību Satversmei, ir jānošķir ar apstrīdēto normu

pieļautā iespējamā būvniecība zemes gabalā Bulduri 1607 no

būvniecības ieceres realizācijas dabā. Satversmes tiesa savas

kompetences ietvaros izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā

ietvertās normas atbilstību Satversmei, nevis konkrētas

būvniecības ieceres realizācijas tiesiskumu.

Apstrīdētā norma pieļauj noteikta apjoma apbūvi teritorijā,

kas atrodas kāpu aizsargjoslā. Likumdevējs ar Aizsargjoslu likuma

36. pantu citstarp ir piešķīris pašvaldībai rīcības brīvību

paredzēt pašvaldības teritorijas plānojumā jaunu apbūvi pilsētas

teritorijā. Pašvaldības rīcības brīvību lemt par būvniecības

pieļaujamību kāpu aizsargjoslā ierobežo šīs aizsargjoslas

noteikšanas mērķis. Ciktāl pašvaldība ņem vērā gan šo mērķi, gan

vietējo apstākļu specifiku, tai dotās tiesības izlemt citādi

nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību

saglabāšanas un attīstības intereses (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu).

Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētās normas

izstrādāšanas laikā Jūrmalas dome ir izvērtējusi dažādus

iespējamos zemes gabala Bulduri 1607 turpmākās izmantošanas

veidus. Tāpat Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā

ir paredzējusi, ka teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā,

pirms jaunas būvniecības uzsākšanas ir izstrādājams

detālplānojums. Savukārt īpašas prasības būvniecības ieceres

realizācijai dabā un būvdarbiem šādā teritorijā nosaka jau

minētās Aizsargjoslu likuma, kā arī citu normatīvo aktu normas un

nepieciešamības gadījumā tās būs tiesīgas noteikt arī atbildīgās

valsts iestādes, piemēram, Valsts vides dienesta reģionālā vides

pārvalde. Proti, pašreiz spēkā esošais uz zemes gabalu Bulduri

1607 attiecināmais tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai

saglabātu kāpu aizsargjoslā esošās dabas vērtības, tomēr tas

pilnībā neaizliedz arī šīs teritorijas turpmāko attīstību.

No minētā izriet, ka pašvaldība, ievērojot kāpu aizsargjoslai

un tajā esošajam mežam vides tiesību normās noteiktās

aizsardzības prasības, ir tiesīga teritorijas plānojumā ietvert

normas, kas par atļauto (plānoto) teritorijas izmantošanu nosaka

apbūvi arī tādā zemes gabalā, kurš atrodas kāpu aizsargjoslā un

kuru daļēji aizņem mežs.

Tādējādi Jūrmalas dome, pieņemot

apstrīdēto normu, ir rīkojusies tai likumdevēja piešķirtās

rīcības brīvības ietvaros.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 115. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2016.

gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas

pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas,

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu" 2361. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 115. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele