12. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2prettiesiski pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, kas

3atrodas kāpu aizsargjoslā. Turklāt, pieņemot šo normu, Jūrmalas

4dome neesot ņēmusi vērā to, ka zemes gabalu lielā platībā aizņem

5mežs. Jūrmalas dome atbildes rakstā nepamatoti apgalvojot, ka

6meža platība aizņem nelielu minētā zemes gabala daļu. Tomēr

7atbilstoši Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošajai Valsts meža

8dienesta sniegtajai informācijai meža zemes platība šajā zemes

9gabalā esot 0,64 hektāri (sk. lietas materiālu 6. sēj.

10112.-144. lp.).

1112.1. Atbilstoši 2016. gada teritorijas plānojuma

12grafiskajai daļai zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu

13aizsargjoslā ar funkcionālo zonējumu "Dabas un apstādījumu

14teritorija (DA5)" (sk. 2016. gada teritorijas plānojuma

15grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums" un

16"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

17sēj.).

18Saskaņā ar Apbūves noteikumu 4.9.5. apakšnodaļu dabas un

19apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai

20nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un

21kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji

22pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju

23saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijas galvenais

24izmantošanas veids ir labiekārtota publiskā ārtelpa. Papildu

25atļauto izmantošanu - tādu kūrorta objektu būvniecību, kas

26saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu, - zemes

27gabalam Bulduri 1607 noteiktā apjomā paredz tieši apstrīdētā

28norma.

2912.2. No lietas materiāliem izriet, ka zemes gabalam

30Bulduri 1607 ir vairākkārt izgatavoti zemes robežu plāni, kā arī

31veikta meža inventarizācija.

32Zemes gabalā Bulduri 1607 2004. gadā reģistrētā meža zemes

33platība ir 0,7 hektāri, bet 2005. gadā - 0,1 hektārs. Valsts meža

34dienests ir atzinis par prettiesisku 2005. gadā veikto meža zemes

35inventarizāciju un 2008. gada 27. maijā, veicot pārbaudi dabā,

36konstatējis, ka meža zemes platība zemes gabalā Bulduri 1607 ir

370,58 hektāri (sk. lietas materiālu 3. sēj. 85. lp.).

38Savukārt 2016. gadā zemes gabalā Bulduri 1607 veikta vēl viena

39meža zemes inventarizācija un noteikts, ka meža platība ir 0,1

40hektārs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 128.-134. lp.).

41Tomēr ar Valsts meža dienesta 2017. gada 10. janvāra lēmumu

42atcelta minēto meža inventarizācijas datu pievienošana Meža

43valsts reģistram (sk. lietas materiālu 3. sēj. 127.

44lp.).

45Tādējādi informācija par meža platību zemes gabalā Bulduri

461607 ir vairākkārt mainījusies.

4712.3. No meža nozari reglamentējošiem normatīvajiem

48aktiem izriet, ka meža zeme un dati par tās platību tiek

49reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

50sistēmā. Savukārt Meža valsts reģistrs ir valsts informācijas

51sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un

52tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem,

53meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem

54klajumiem, purviem un laucēm.

55Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu meža īpašnieks vai

56tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

57nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz

58Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un

59normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu

60inventarizāciju. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par meža

61inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs attiecīgās

62inventarizācijas veicējs. Lai pašvaldība varētu iegūt tās

63funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju par mežu tās

64administratīvajā teritorijā vai kādā tās daļā, atbildīgajām

65institūcijām ir savlaicīgi jāaktualizē valsts informācijas

66sistēmās esošā informācija. Tādējādi konkrētas meža platības

67noteikšana, kā arī attiecīgo datu aktualizēšana un reģistrēšana

68ir valsts pārvaldes iestāžu, nevis pašvaldības kompetencē.

69Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldībai, izstrādājot

70teritorijas plānojumu, ir pienākums izmantot pilnīgu un aktuālu

71informāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 14.

72aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-62-03 10. punktu).

73Tomēr šis pienākums ir aplūkojams citstarp arī atbilstoši

74konkrētā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta mērogam.

75Apstrīdētā norma ir iekļauta pašvaldības teritorijas plānojumā,

76kas salīdzinājumā ar lokālplānojumu vai detālplānojumu ir mazāk

77detalizēts plānošanas dokuments. Pašvaldībai no normatīvajiem

78aktiem neizriet pienākums jau teritorijas plānojuma izstrādes

79laikā apzināt precīzu meža platību katrā tās administratīvajā

80teritorijā esošajā zemes gabalā.

8112.4. Kāpu aizsargjoslā esošo teritoriju un tajās esošā

82meža aizsardzības prasības ir noteiktas galvenokārt Aizsargjoslu

83likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos tiesību aktos.

84Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas

85jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai

86samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža

87aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu

88piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī

89atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai

90nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

91ilgstošu izmantošanu. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. pants

92paredz būtiskus kāpu aizsargjoslā esošā īpašuma lietošanas

93aprobežojumus, un minētie aprobežojumi ir interpretējami

94kopsakarā ar šā likuma 6. pantu (sk., piemēram, Satversmes

95tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

96secinājumu daļas 5.4. punktu).

97Satversmes tiesa jau vairākkārt uzsvērusi, ka Baltijas jūras

98un Rīgas jūras līča piekraste ir nozīmīga dabas vērtība (sk.,

99piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā

100Nr. 2007-17-05 16.1. punktu). Kāpu aizsargjoslai ir liela

101nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā

102(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija

103sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 14. punktu).

10412.5. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3.

105punkts noteic, ka kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un

106būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju

107celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta pašvaldības

108teritorijas plānojumā, notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības

109ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

110pārvaldi. Papildus tam Aizsargjoslu likuma 36. panta

1112.1 daļa noteic īpašas prasības būvniecības veikšanai,

112bet šā paša panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts - prasības kāpu

113aizsargjoslā esošā meža aizsardzībai. Tādēļ, vērtējot apstrīdētās

114normas atbilstību Satversmei, ir jānošķir ar apstrīdēto normu

115pieļautā iespējamā būvniecība zemes gabalā Bulduri 1607 no

116būvniecības ieceres realizācijas dabā. Satversmes tiesa savas

117kompetences ietvaros izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā

118ietvertās normas atbilstību Satversmei, nevis konkrētas

119būvniecības ieceres realizācijas tiesiskumu.

120Apstrīdētā norma pieļauj noteikta apjoma apbūvi teritorijā,

121kas atrodas kāpu aizsargjoslā. Likumdevējs ar Aizsargjoslu likuma

12236. pantu citstarp ir piešķīris pašvaldībai rīcības brīvību

123paredzēt pašvaldības teritorijas plānojumā jaunu apbūvi pilsētas

124teritorijā. Pašvaldības rīcības brīvību lemt par būvniecības

125pieļaujamību kāpu aizsargjoslā ierobežo šīs aizsargjoslas

126noteikšanas mērķis. Ciktāl pašvaldība ņem vērā gan šo mērķi, gan

127vietējo apstākļu specifiku, tai dotās tiesības izlemt citādi

128nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību

129saglabāšanas un attīstības intereses (sk., piemēram,

130Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

1312003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu).

132Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētās normas

133izstrādāšanas laikā Jūrmalas dome ir izvērtējusi dažādus

134iespējamos zemes gabala Bulduri 1607 turpmākās izmantošanas

135veidus. Tāpat Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā

136ir paredzējusi, ka teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā,

137pirms jaunas būvniecības uzsākšanas ir izstrādājams

138detālplānojums. Savukārt īpašas prasības būvniecības ieceres

139realizācijai dabā un būvdarbiem šādā teritorijā nosaka jau

140minētās Aizsargjoslu likuma, kā arī citu normatīvo aktu normas un

141nepieciešamības gadījumā tās būs tiesīgas noteikt arī atbildīgās

142valsts iestādes, piemēram, Valsts vides dienesta reģionālā vides

143pārvalde. Proti, pašreiz spēkā esošais uz zemes gabalu Bulduri

1441607 attiecināmais tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai

145saglabātu kāpu aizsargjoslā esošās dabas vērtības, tomēr tas

146pilnībā neaizliedz arī šīs teritorijas turpmāko attīstību.

147No minētā izriet, ka pašvaldība, ievērojot kāpu aizsargjoslai

148un tajā esošajam mežam vides tiesību normās noteiktās

149aizsardzības prasības, ir tiesīga teritorijas plānojumā ietvert

150normas, kas par atļauto (plānoto) teritorijas izmantošanu nosaka

151apbūvi arī tādā zemes gabalā, kurš atrodas kāpu aizsargjoslā un

152kuru daļēji aizņem mežs.

153Tādējādi Jūrmalas dome, pieņemot

154apstrīdēto normu, ir rīkojusies tai likumdevēja piešķirtās

155rīcības brīvības ietvaros.

156Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

157Satversmes 115. pantam.

158Nolēmumu

159daļa

160Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

161Satversmes tiesa

162nosprieda:

163atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2016.

164gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas

165pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas,

166teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

167apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves

168noteikumu" 2361. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

169Satversmes 115. pantam.

170Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

171Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

172Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

173Ziemele