11. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome,

2pieļaujot apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, nav ņēmusi vērā nedz

3jūras un vēja radīto eroziju, nedz arī globālo sasilšanu, tādā

4veidā pārkāpjot ilgtspējības un piesardzības principus.

5Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas

6vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī

7to īstenošanu. Ilgtspējības princips tiek piemērots daudzās

8tiesību nozarēs, un tas citstarp ir arī teritorijas plānošanas

9pamatprincips.

10Ilgtspējība teritorijas plānošanā nozīmē sabiedrības

11labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu

12attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

13ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību

14ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt to

15vajadzības, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības

16saglabāšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008.

17gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

18Šis princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses

19tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm, taču

20prasa, lai visas šīs intereses tiktu vērtētas kā vienlīdz

21svarīgas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

22septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.2. punktu).

23Ilgtspējīga attīstība citstarp var prasīt plānotāju izšķiršanos

24par jaunu būvju pieļaujamību vai esošo būvju un teritoriju

25labiekārtošanu, nodrošinot indivīdiem labākus dzīves apstākļus

26pilsētvidē un uzlabojot dzīves kvalitāti (sk. Satversmes

27tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 14.

28punktu). Lai attīstības risinājums būtu atbilstošs

29ilgtspējības principam, tam jābūt rūpīgi izvērtētam un pamatotam.

30Proti, tikai tāds risinājums, kura izstrādes procesā ir

31iesaistītas ieinteresētās personas, ir apsvērti to izteiktie

32viedokļi un kura izvēle ir pamatota, ir uzskatāms par ilgtspējīgu

33(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

34sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 15.1. punktu).

35Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka efektīvā vides

36aizsardzības sistēmā būtiska nozīme ir piesardzības principam. Šā

37principa mērķis ir pēc iespējas mazināt vai novērst nākotnē

38plānotās darbības potenciālās negatīvās sekas (sk., piemēram,

39Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

402007-11-03 20. punktu). Teritorijas plānojuma pieņemšanas

41procesā piesardzības princips tiek īstenots citstarp ar

42stratēģiskā novērtējuma procedūru. Tās mērķis ir novērst vai

43samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz

44vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas

45dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas

46iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā,

47izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir

48jākonsultējas arī ar sabiedrību un institūcijām (sk.,

49piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

50sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 18.1. punktu).

51Atsevišķas no ilgtspējības un piesardzības principiem

52izrietošās prasības ir konkretizētas normatīvajos aktos, kas

53regulē teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, un tās var

54atšķirties atkarībā no plānošanas dokumenta detalizācijas

55pakāpes. Satversmes tiesa jau secināja, ka sabiedrība ir

56piedalījusies apstrīdētās normas izstrādē, tās viedoklis ir

57vērtēts, Jūrmalas dome ir centusies saskaņot dažādas pretējas

58intereses attiecībā uz zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko

59izmantošanu. 2016. gada teritorijas plānojumam bijusi piemērota

60arī stratēģiskā novērtējuma procedūra. Tātad Jūrmalas dome,

61nosakot apstrīdētajā normā ietverto attīstības risinājumu

62konkrētā līmeņa teritorijas plānošanas dokumentā, ir izpildījusi

63no ilgtspējības un piesardzības principiem izrietošās

64prasības.

65Līdz ar to apstrīdētās normas

66iekļaušana 2016. gada teritorijas plānojumā nepārkāpj

67ilgtspējības un piesardzības principus.