11. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome,

pieļaujot apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, nav ņēmusi vērā nedz

jūras un vēja radīto eroziju, nedz arī globālo sasilšanu, tādā

veidā pārkāpjot ilgtspējības un piesardzības principus.

Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas

vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī

to īstenošanu. Ilgtspējības princips tiek piemērots daudzās

tiesību nozarēs, un tas citstarp ir arī teritorijas plānošanas

pamatprincips.

Ilgtspējība teritorijas plānošanā nozīmē sabiedrības

labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu

attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību

ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt to

vajadzības, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008.

gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

Šis princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses

tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm, taču

prasa, lai visas šīs intereses tiktu vērtētas kā vienlīdz

svarīgas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.2. punktu).

Ilgtspējīga attīstība citstarp var prasīt plānotāju izšķiršanos

par jaunu būvju pieļaujamību vai esošo būvju un teritoriju

labiekārtošanu, nodrošinot indivīdiem labākus dzīves apstākļus

pilsētvidē un uzlabojot dzīves kvalitāti (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 14.

punktu). Lai attīstības risinājums būtu atbilstošs

ilgtspējības principam, tam jābūt rūpīgi izvērtētam un pamatotam.

Proti, tikai tāds risinājums, kura izstrādes procesā ir

iesaistītas ieinteresētās personas, ir apsvērti to izteiktie

viedokļi un kura izvēle ir pamatota, ir uzskatāms par ilgtspējīgu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 15.1. punktu).

Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka efektīvā vides

aizsardzības sistēmā būtiska nozīme ir piesardzības principam. Šā

principa mērķis ir pēc iespējas mazināt vai novērst nākotnē

plānotās darbības potenciālās negatīvās sekas (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 20. punktu). Teritorijas plānojuma pieņemšanas

procesā piesardzības princips tiek īstenots citstarp ar

stratēģiskā novērtējuma procedūru. Tās mērķis ir novērst vai

samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz

vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas

dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas

iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā,

izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir

jākonsultējas arī ar sabiedrību un institūcijām (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 18.1. punktu).

Atsevišķas no ilgtspējības un piesardzības principiem

izrietošās prasības ir konkretizētas normatīvajos aktos, kas

regulē teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, un tās var

atšķirties atkarībā no plānošanas dokumenta detalizācijas

pakāpes. Satversmes tiesa jau secināja, ka sabiedrība ir

piedalījusies apstrīdētās normas izstrādē, tās viedoklis ir

vērtēts, Jūrmalas dome ir centusies saskaņot dažādas pretējas

intereses attiecībā uz zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko

izmantošanu. 2016. gada teritorijas plānojumam bijusi piemērota

arī stratēģiskā novērtējuma procedūra. Tātad Jūrmalas dome,

nosakot apstrīdētajā normā ietverto attīstības risinājumu

konkrētā līmeņa teritorijas plānošanas dokumentā, ir izpildījusi

no ilgtspējības un piesardzības principiem izrietošās

prasības.

Līdz ar to apstrīdētās normas

iekļaušana 2016. gada teritorijas plānojumā nepārkāpj

ilgtspējības un piesardzības principus.