Par Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" 2361. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

1Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk arī - Jūrmalas dome)

22004. gada 1. decembrī izdeva saistošos noteikumus Nr. 22

3"Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001"

4saistošās daļas apstiprināšanu" (turpmāk - 2004. gada

5detālplānojums), kas stājās spēkā 2004. gada 15. decembrī.

6Attiecībā uz zemes gabalu "Bulduri 1607"",

7Jūrmalā, ar kadastra apzīmējumu 13000071607 (turpmāk - Bulduri

81607) minētais detālplānojums joprojām ir spēkā.

92012. gada 11. oktobrī Jūrmalas dome izdeva saistošos

10noteikumus Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas

11plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves

12noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk - 2012. gada teritorijas

13plānojums), kas stājās spēkā 2012. gada 24. oktobrī.

14Ar Jūrmalas domes 2014. gada 15. maija lēmumu Nr. 236

15"Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu

16izstrādes uzsākšanu" noteikts, ka tiks uzsākta 2012. gada

17teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde un apstiprināts darba

18uzdevums minēto grozījumu izstrādei.

19Jūrmalas dome 2016. gada 24. martā izdeva saistošos noteikumus

20Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu

21grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

22apstiprināšanu" (turpmāk - 2016. gada teritorijas

23plānojums). Paziņojums par 2016. gada teritorijas plānojuma

24pieņemšanu publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas

25Vēstnesis" 2016. gada 4. aprīlī. Saskaņā ar Teritorijas

26attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu 2016. gada

27teritorijas plānojums stājies spēkā 2016. gada 5. aprīlī.

282016. gada teritorijas plānojuma "Teritorijas

29izmantošanas un apbūves noteikumu" (turpmāk - Apbūves

30noteikumi) 2361. punkts (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic, ka

31zemes gabalā Bulduri 1607 atļauta arī tādu kūrorta objektu

32būvniecība, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu

33izmantošanu. Maksimālais apbūves blīvums apbūvē, kur ietilpst

34šādi objekti, - 10 procenti, apbūves augstums - 12 metri - un

35stāvu skaits - 2,5.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

3115. pantam, jo pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607.

4Bulduri 1607 esot valsts īpašums, kas atrodoties Rīgas jūras

5līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - kāpu

6aizsargjosla). Tajā pamatā augot priežu mežs, bet nelielā daļā

7esot bojāta dabiskā kāpu zemsedze. Uz zemes gabala atrodoties arī

8neliela nedzīvojamā ēka, kuras īpašniece kopš 2007. gada esot

9Nataļja Podgorbunskiha (turpmāk arī - Nomniece). Vēsturiski šis

10zemes gabals esot atradies dabas pamatnes teritorijā un citas

11apbūves, izņemot Nomniecei piederošo ēku, tur neesot bijis.

12Pirmo reizi apbūve zemes gabalā Bulduri 1607 esot atļauta ar

132012. gada teritorijas plānojumu. 2016. gada teritorijas

14plānojuma pirmajā redakcijā maksimālais apbūves blīvums zemes

15gabalā Bulduri 1607 bijis paredzēts trīs procentu apmērā, bet

16apbūves augstums - līdz četriem metriem. Tomēr 2016. gada

17teritorijas plānojuma otrajā redakcijā ietverta apstrīdētā norma,

18kas pieļaujot apbūvi 10 procentu, tas ir, 696 kvadrātmetru

19platībā un 12 metru augstumā. Neņemot vērā publiskajā apspriešanā

20izteiktos iebildumus, šādi apbūves parametri saglabāti arī

21apstiprinātajā 2016. gada teritorijas plānojuma redakcijā.

22Pēc 2016. gada teritorijas plānojuma spēkā stāšanās Pieteikuma

23iesniedzēji un vairāki citi Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies Vides

24aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk arī -

25Ministrija) ar sūdzību, jo uzskatījuši, ka Jūrmalas dome nav

26pienācīgi izvērtējusi to, vai apstrīdētajā normā noteiktie

27apbūves parametri atbilst tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

28Ministrija neesot apturējusi 2016. gada teritorijas plānojuma

29darbību daļā, kas attiecas uz apstrīdēto normu, jo uzskatījusi,

30ka konkrētas atļautās izmantošanas noteikšana ir pašvaldības

31kompetencē.

32Satversmes 115. pants paredzot divus vienlīdz svarīgus valsts

33pienākumus: rūpēties par vides stāvokļa saglabāšanu un uzlabot

34vides stāvokli. Apbūvi kāpu aizsargjoslā varot pieļaut tikai tad,

35ja tā neradīs negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu un

36attīstību, neradīs antropogēno slodzi un nebūs pretrunā ar

37Aizsargjoslu likuma 6. pantā norādīto aizsargjoslas mērķi. Mežam,

38kas atrodas kāpu aizsargjoslā, piemītot īpaša ekoloģiska vērtība,

39kas esot nozīmīga Latvijas un pat Eiropas mērogā, tādēļ šādas

40teritorijas noteikt par apbūvējamām varot vienīgi izņēmuma

41gadījumos.

42Būvniecība piekrastes kāpu teritorijās iznīcinot konkrētajā

43vietā esošos biotopus un radot paaugstinātas erozijas risku.

44Savukārt krasta erozija pakļaujot riskam dabas resursus,

45iedzīvotājus un viņu īpašumus. Vairākos pētījumos esot atzīts, ka

46kāpu izmantošana dažādu objektu būvniecībai nav pieļaujama, jo

47var radīt ekoloģiskus draudus nākamajām paaudzēm. Ilgtermiņā

48mežam būšot lielāka vērtība nekā apbūvētām teritorijām. Tādējādi

49apstrīdētā norma varot radīt neatgriezenisku kaitējumu kāpām un

50personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

51Vajagot ņemt vērā, ka divās zemes gabalam Bulduri 1607 blakus

52esošajās teritorijās jau paredzēta apbūve un attiecīgie

53detālplānojumi ir izstrādāti. Kāpu aizsargjosla Bulduros pie

54Vienības prospekta šobrīd tiekot būtiski ietekmēta, tajā esot

55bojāta arī dabiskā veģetācija. Turklāt esot alternatīvas iespējas

56īstenot apstrīdētajā normā paredzēto apbūves mērķi - tādu kūrorta

57objektu būvniecību, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu

58izmantošanu. Piemēram, citu, jau esošu Jūrmalas kūrorta

59teritoriju attīstīšana un zemes gabalā Bulduri 1607 iegūstamā

60minerālūdens izmantošana bez apbūves, pievadot to citām būvēm,

61kuras neatrodas kāpu aizsargjoslā.

62Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

63norāda: Jūrmalas dome nepamatoti apgalvo, ka zemes gabalā Bulduri

641607 meža platība ir tikai 0,1 hektārs. Atbilstoši Valsts meža

65dienesta sniegtajai informācijai šajā zemes gabalā ietilpstošās

66meža zemes platība esot 0,64 hektāri.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Jūrmalas pilsētas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma

3atbilst Satversmes 115. pantam.

4Atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijai un

5attīstības programmai viena no prioritātēm esot Jūrmalas kā

6kūrortpilsētas attīstīšana, kā arī kūrorta objektu atbalstīšana.

7Turklāt Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstība esot arī viena no

8Latvijas ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas Latvijas

9ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Attiecīgi

102012. gada teritorijas plānojums paredzējis zemes gabalam Bulduri

111607 plānoto (atļauto) izmantošanu "Kūrorta teritorija

12(6K1)" - kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo

13pakalpojumu objekts, maksimālo apbūves blīvumu 30 procentu apmērā

14un maksimālo būvju augstumu - 15 metri.

152016. gada teritorijas plānojuma izstrādes laikā no

16sabiedrības esot saņemti pretrunīgi viedokļi par zemes gabala

17Bulduri 1607 turpmāko atļauto izmantošanu: noteikt zonējumu

18"Dabas un apstādījumu teritorija", saglabāt esošo

19zonējumu "Kūrorta teritorija", noteikt zonējumu

20"Publiskās apbūves teritorija". Valsts iestāžu atzinumi

21par iecerēto apstrīdētās normas redakciju neesot saņemti.

22Apstrīdētā norma salīdzinājumā ar 2012. gada teritorijas

23plānojumā paredzēto pat samazinot visus apbūvi raksturojošos

24parametrus zemes gabalam Bulduri 1607.

25Lemjot par zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko atļauto

26izmantošanu, esot izvērtēti visi priekšlikumi, Jūrmalas dome

27centusies panākt pēc iespējas taisnīgāku rezultātu un līdzsvarot

28visas intereses. Izstrādājot apstrīdēto normu, Jūrmalas dome esot

29ņēmusi vērā vairākus apstākļus, tai skaitā to, ka: zemes gabals

30atrodas kāpu aizsargjoslā; zemes gabalā atrodas minerālūdens

31urbums, un šā urbuma īpašniece ir ieinteresēta attīstīt kūrorta

32pakalpojumu sniegšanu objektā; pamatojoties uz 2012. gada

33teritorijas plānojumā paredzēto atļauto izmantošanu, 2013. gadā

34ir uzsākta 2004. gada detālplānojuma grozījumu izstrāde attiecībā

35uz zemes gabalu Bulduri 1607; meža platība aizņem nelielu zemes

36gabala daļu. Turklāt 2004. gada detālplānojuma grozījumu

37izstrādes gaitā esot saņemti divi sugu un augu biotopu ekspertu

38atzinumi, kuros norādīts, ka šajā zemes gabalā nav konstatētas

39īpaši aizsargājamas sugas, savukārt mežs vienā īpašuma daļā

40atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam

41"Mežainas piejūras kāpas".

42Satversmes 115. pants nenosakot pastāvošās vides nemainīgumu

43un pats par sevi nevarot liegt ekonomisko vai sociālo interešu

44īstenošanu. Satversmes tiesa teritorijas attīstības plānošanas

45principu ievērošanu kontrolējot tiktāl, ciktāl pašvaldība kādas

46intereses acīmredzami nav vērtējusi vai nav ņēmusi vērā. Tiesas

47kontrolei pamatā esot pakļauta izvērtēšanas norise, bet

48izvērtēšanas rezultāts - tikai atsevišķos gadījumos. Satversmes

49tiesa nevarot stāties pašvaldības vietā un izvērtēt, kā labāk

50būtu risināmi vietēja rakstura jautājumi. Jūrmalas dome esot

51izpildījusi normatīvo aktu prasības, lai sabiedrība būtu

52informēta un iesaistīta 2016. gada teritorijas plānojuma

53izstrādē. Būtiski teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumi

54neesot konstatēti.

55Apstrīdētā norma neesot pretrunā ar ilgtspējības un

56piesardzības principiem. Ilgtspējības princips neprasot, lai

57teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri

58ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Tas prasot, lai visas šīs

59intereses tiktu ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas. Zemes gabalam

60Bulduri 1607 paredzētie apbūves noteikumi veicinot dabas

61aizsardzību. Savukārt, atļaujot veikt apbūvi tikai saistībā ar

62minerālūdens izmantošanu, tiekot veicināta ekonomiskā labklājība,

63veselības aizsardzība un veselīga dzīves vide. Piesardzības

64princips neaizliedzot tādus pasākumus, kas patērē dabas resursus,

65bet nerada neatgriezenisku kaitējumu videi. Arī Aizsargjoslu

66likums neparedzot absolūtus aizliegumus, tajā esot ietverti

67nosacījumi, kuriem izpildoties apbūve pieļaujama arī kāpu

68aizsargjoslas teritorijā.

69Papildu paskaidrojumos Jūrmalas dome norāda, ka atbilstoši

702004. gada detālplānojumā noteiktajam zemes gabals Bulduri 1607

71atrodoties dabas pamatnes teritorijā ar kāpu aizsargjoslas

72statusu (PK-1). Šajā teritorijā atļauts ierīkot parku kā dabisku

73un cilvēku veidotu teritoriju (bez apbūves). Pamatojoties uz

74Apbūves noteikumu 2493. un 2494. punktu, Jūrmalas domei līdz

752017. gada 4. aprīlim bijušas tiesības apstiprināt 2004. gada

76detālplānojuma grozījumus attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607

77atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumā ietvertajiem apbūves

78parametriem. Tomēr tos neesot bijis iespējams izstrādāt un

79apstiprināt minētajā termiņā. Tāpēc turpmākie grozījumi 2004.

80gada detālplānojumā tikšot izstrādāti pēc nolēmuma pieņemšanas

81izskatāmajā lietā.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā

3norma atbilst Satversmes 115. pantam.

4Ministrija pārraugot pašvaldību darbību saskaņā ar likumu

5"Par pašvaldībām". Ministrijas uzdevums esot pārbaudīt,

6vai pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanas un

7pieņemšanas procesā ir ievērotas normatīvo aktu prasības. Tomēr

8Ministrija neesot tiesīga izlemt jautājumus, kurus pašvaldība

9risina savas rīcības brīvības ietvaros.

10Noskaidrojot, vai pašvaldības teritorijas plānojums ir

11tiesisks, visupirms esot jāvērtē teritorijas plānošanas dokumenta

12izstrādes un apstiprināšanas procesa tiesiskums un tikai tad - tā

13atbilstība materiālajām tiesību normām. Pašvaldībai teritorijas

14plānošanas procesā vajagot būt tādai objektīvai un neitrālai

15institūcijai, kuras uzdevums ir uzklausīt un izvērtēt visu

16ieinteresēto pušu viedokļus. Ja kāds no saņemtajiem

17priekšlikumiem tiek noraidīts, tad noraidījumu vajagot pamatot.

18Teritorijas atļautā izmantošana esot nosakāma tā, lai pēc

19iespējas labākā veidā, ievērojot attiecīgajā teritorijā pastāvošo

20daudzveidību, kā arī šīs teritorijas īpatnības, tiktu atklāts tās

21attīstības potenciāls.

22Ministrija esot vērtējusi 2016. gada teritorijas plānojuma

23atbilstību normatīvajiem aktiem, sniedzot par to atzinumu

24Jūrmalas domei, kā arī atbildot uz Jūrmalas iedzīvotāju, citstarp

25arī Pieteikuma iesniedzēju, kolektīvo iesniegumu. Jūrmalas dome,

26izdodot apstrīdēto normu, esot izpildījusi no Satversmes 115.

27panta izrietošās prasības un nodrošinājusi saprātīgu līdzsvaru

28starp ekonomiskajām interesēm un dabas aizsardzību. 2016. gada

29teritorijas plānojuma izstrādes process bijis atklāts un noticis,

30ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru un termiņus.

31Pašvaldība esot pietiekami izvērtējusi to, kādā veidā varētu

32līdzsvarot un saskaņot atšķirīgas intereses. Esot jāņem vērā: lai

33gan Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa kopumā aizliedz jaunu

34apbūvi kāpu aizsargjoslā, turpat esot noteikti arī izņēmumi no

35minētā aizlieguma. Būvniecības uzsākšana zemes gabalā Bulduri

361607 būšot iespējama tikai pēc tās saskaņošanas ar attiecīgo

37Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un pēc tam, kad

38būs veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

39Izskatot 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes

40dokumentus, Ministrija konstatējusi, ka saņemtie iesniegumi ir

41izvērtēti. Pēc Ministrijas ieskata, ir izslēgta iespēja, ka

42minētā teritorijas plānojuma izstrādes procesā varēja tikt

43pieņemts citāds lēmums attiecībā uz zemes gabalu Bulduri

441607.

1Pieaicinātā persona - valsts akciju sabiedrība

2"Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas

3aģentūra) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 115.

4pantam.

5Līdz 2002. gadam zemes gabals Bulduri 1607 bijis nekustamā

6īpašuma ar kadastra numuru 13000071001 un adresi Bulduri 1001,

7Jūrmala, sastāvā. Īpašumtiesības uz to zemesgrāmatā reģistrētas

8Latvijas valstij valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā

9īpašuma aģentūra" (turpmāk - VNĪ) personā. Starp VNĪ un

10Nomnieci 2000. gada 12. septembrī noslēgts zemes gabala

11"Bulduri 1001" daļas nomas līgums Nomniecei piederošas

12ēkas - vasarnīcas Bulduru prospektā 33 - apsaimniekošanai un

13labiekārtošanai 1200 kvadrātmetru platībā, bet 6947 kvadrātmetru

14platībā - teritorijas sakopšanai un izmantošanai pēc Jūrmalas

15pilsētas attīstības plānā noteiktās funkcijas - parkmežs.

16Nomniecei piederošo ēku sastāvā ietilpis savulaik valsts īpašumā

17bijušais objekts - sūkņu māja ar nātrija hlorīda ūdeņu aku un ēku

18īpašums.

19Nomniece 2002. gadā Privatizācijas aģentūrai iesniegusi zemes

20gabala Bulduri 1607 privatizācijas ierosinājumu. Pamatojoties uz

21Meža likuma 44. panta ceturtās daļas "b" apakšpunktu,

22bijis paredzēts atļaut Nomniecei privatizēt zemes gabalā Bulduri

231607 esošu meža zemi 641 kvadrātmetra platībā. Tomēr šis

24jautājums Ministru kabineta sēdē neesot izskatīts, jo Valsts meža

25dienests, veicot meža platības pārbaudi konkrētajā zemes gabalā,

26konstatējis, ka ir nelikumīgi cirsti koki un faktiskā meža zemes

27platība ir lielāka par uzrādīto. Tādējādi zemes gabala Bulduri

281607 turpmāku privatizāciju visā tā platībā ierobežojot Meža

29likuma 44. panta ceturtās daļas "b" apakšpunkts.

30Privatizācijas aģentūra pagaidām neesot lēmusi par atteikumu

31zemes gabala privatizācijai, tomēr šāds lēmums būšot neizbēgams,

32ja Jūrmalas teritorijas plānojumā arī turpmāk zemes gabals

33Bulduri 1607 būs paredzēts kā nedalāms. Pašlaik Nomniecei saskaņā

34ar nomas līgumu tiekot nodrošinātas zemes gabala lietošanas

35tiesības.

36Saskaņā ar spēkā esošo 2004. gada detālplānojumu zemes gabals

37Bulduri 1607 atrodoties dabas pamatnes teritorijā, kurā liegta

38jebkāda būvniecība. Savukārt 2012. gada teritorijas plānojums

39paredzējis zemes gabalam Bulduri 1607 atļauto izmantošanu -

40kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts un sociālo pakalpojumu

41objekts. 2012. gada teritorijas plānojuma 457.1. apakšpunktā

42bijis noteikts, ka pirms jaunas būvniecības vai rekonstrukcijas

43uzsākšanas Bulduri 1607 teritorijā obligāti jāizstrādā

44detālplānojums. Ievērojot minēto, Privatizācijas aģentūra esot

45piekritusi tam, ka Nomniece vēršas Jūrmalas domē ar iesniegumu

46par detālplānojuma izstrādi.

47Pēc Privatizācijas aģentūras ieskata, tieši detālplānojuma

48izstrāde attiecīgajai teritorijai līdzsvaros sabiedrībā

49pastāvošos pretrunīgos viedokļus par turpmāko zemes gabala

50Bulduri 1607 izmantošanu un nodrošinās Satversmes 115. panta

51ievērošanu.

1Pieaicinātā persona - zemes gabala Bulduri 1607

2nomniece un uz tā esošās ēkas īpašniece Nataļja

3Podgorbunskiha - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

4Satversmes 115. pantam.

5Nomniecei piederot uz zemes gabala Bulduri 1607 esošā sūkņu

6ēka ar tajā esošo minerālūdens urbumu (aku). Minētā ēka

7vēsturiski esot bijusi sanatorijas "Bulduri" sastāvā,

8vēlāk privatizēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pēc

9tam Nomniece to nopirkusi.

10Neesot patiess Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums, ka zemes

11gabalā vēsturiski nav bijusi nekāda apbūve. Ievērojamu zemes

12gabala daļu esot aizņēmušas komunikāciju izbūves: asfaltēti ceļi,

13siltumtrase, degvielas cisternas, kanalizācija, elektrības kabeļi

14u.c. Turklāt daļu zemes gabala aizņemot asfaltēti gājēju ceļi un

15stāvlaukums. Savukārt no arhīvos pieejamās vēsturiskās

16informācijas izrietot, ka agrāk īpašuma teritorijā atradušās t.s.

17siltās vannas.

18Nevarot piekrist arī pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, ka

19zemes gabalā Bulduri 1607 esošajam minerālūdens urbumam nav

20īpašas vērtības. Pēc Nomnieces rīcībā esošās informācijas, šādas

21kvalitātes minerālūdens citur Jūrmalā neesot pieejams un neesot

22iespējams arī to pievadīt citām būvēm, jo tad tas zaudēšot savas

23vērtīgās ārstnieciskās īpašības.

24Pieteikumā neesot pamatots tas, kā tieši ārstnieciskās

25kūrmājas izbūve zemes gabalā Bulduri 1607 varētu aizskart personu

26tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Apstrīdētā norma paredzot zemes

27gabalā vienīgi tādu apbūvi, kas saistīta ar minerālūdens

28izmantošanu cilvēku veselības uzlabošanai. Pieņemot apstrīdēto

29normu, Jūrmalas dome esot noteikusi tādu teritorijas izmantošanu,

30kāda šajā zemes gabalā vēsturiski jau ir bijusi. Turklāt

31apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā Jūrmalas dome esot

32samērojusi sabiedrības kopējo labumu ar uzņēmēju interesēm,

33pilsētas attīstības mērķiem, to īstenošanas priekšnoteikumiem un

34pieejamiem resursiem. Tādējādi apstrīdētā norma neaizskarot

35Pieteikuma iesniedzēju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

36Secinājumu

37daļa

1Satversmes 115. pants noteic: "Valsts aizsargā

2ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides

3stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

4uzlabošanu."

5Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 115.

6pants citstarp uzliek pienākumu publiskās varas institūcijām

7izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu

8(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra

9sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punktu). Tiesības dzīvot

10labvēlīgā vidē kā pamattiesības ietver arī indivīda tiesības uz

11to, lai ikviena publiska persona lēmumu, kas saistīts ar vides

12izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības

13(pārvaldības) sistēmas ietvaros. Efektīvas vides aizsardzības

14sistēmas pazīme ir arī tā, ka vides aizsardzības mērķi tiek

15sasniegti un uzdevumi tiek pildīti, līdzdarbojoties valstij,

16pašvaldībām un privātpersonām (sk., piemēram, Satversmes

17tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.1.

18un 9.2. punktu).

19Valsts pienākumi tiesību uz labvēlīgu vidi nodrošināšanā ir

20konkretizēti vides tiesību normās. Par šādām normām atzīstamas ne

21vien tādas, kas tieši attiecas uz vidi, bet arī tādas, kas palīdz

22sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un

23uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un

24nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, piemēram, Aizsargjoslu likums

25(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā

26Nr. 2006-09-03 11. punktu). Arī teritorijas attīstības

27plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas

28līdzekļiem un tādējādi ar vidi saistīta joma (sk., piemēram,

29Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

302013-19-03 12. punktu).

31Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka normatīvajos aktos

32ietvertie valsts pienākumi vides saglabāšanā jāinterpretē

33atbilstoši Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību

34normām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma

35lietā Nr. 2007-11-03 12. punktu). Latvijai ir saistoši

36starptautiskie nolīgumi par Baltijas jūras vides aizsardzību,

37citstarp 1992. gada 9. aprīļa Konvencija par Baltijas jūras

38reģiona jūras vides aizsardzību, kas stājusies spēkā 2000. gada

3917. janvārī. Atbilstoši minētās konvencijas 15. pantam

40līgumslēdzējām pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai

41aizsargātu Baltijas jūras krasta ekosistēmu dabisko dzīvesvidi un

42bioloģisko daudzveidību. Šie pasākumi īstenojami, lai nodrošinātu

43Baltijas jūras reģionā esošo dabas resursu ilgtspējīgu

44izmantošanu.

45Tādējādi vides tiesību normas

46konkretizē Satversmes 115. panta saturu un apstrīdētās normas

47satversmība citstarp izvērtējama arī kopsakarā ar tām.

1Teritorijas plānojums ir svarīgs attīstības

2plānošanas instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt

3dažādu interešu saskaņošanu un īstenošanu (sk., piemēram,

4Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

52007-11-03 15. punktu). Turklāt teritorijas plānojums nosaka

6ne tikai teritorijas atļauto izmantošanu, bet arī prasības tās

7aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

8sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

9punktu).

108.1. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās

11daļas 1. punkts noteic: lai izpildītu savas funkcijas,

12pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt

13pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas

14plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas

15realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

16Savukārt atbilstoši minētā likuma 15. panta 13. punktam

17pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās

18pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un

19apbūves kārtību.

20Normatīvie akti piešķir pašvaldībai plašu rīcības brīvību

21teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldība tai

22piešķirto rīcības brīvību ir tiesīga izmantot vienīgi šīs

23brīvības ārējo robežu ietvaros (sk., piemēram, Satversmes

24tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.

25punktu). Vispārējie tiesību principi, valsts pārvaldes

26principi un teritorijas plānošanas principi noteic tiesisko

27ietvaru pareizai rīcības brīvības izmantošanai. Teritorijas

28plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai varētu

29identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām

30plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas jāpanāk

31visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana (sk., piemēram,

32Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

332003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

348.2. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas

35likuma 5. panta pirmo daļu teritorijas attīstība tiek plānota,

36vairākos līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā -

37izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības

38plānošanas dokumentus.

39Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Teritorijas attīstības

40plānošanas likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina

41pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu,

42teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un

43tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas sistēma

44ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir

45mazāk detalizēti, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo

46attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī

47zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas

48prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Tātad teritorijas

49attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti

50dažāda veida plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un

51detalizācijas pakāpi.

52Vispārējie tiesību principi, Satversme, teritorijas plānošanas

53principi un citas vides tiesību normas pašvaldībai teritorijas

54plānošanas procesā noteic vairākus pienākumus, piemēram,

55teritorijas plānojuma pieņemšanas laikā uzklausīt un izvērtēt

56dažādus viedokļus, ievērot vides aizsardzības prasības, kā arī

57plānojuma izstrādē izmantot precīzu, pilnīgu un aktuālu

58informāciju. Atsevišķi pašvaldības pienākumi var atšķirties

59atkarībā no plānošanas dokumenta veida, mērķa un detalizācijas

60pakāpes.

618.3. Noteiktos gadījumos pieņemtais pašvaldības

62teritorijas plānojums var būt nepietiekams kādas attīstības

63ieceres īstenošanai konkrētā teritorijā, jo papildus ir

64nepieciešams pieņemt detalizētāku plānošanas dokumentu.

65Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir

66jāizstrādā detālplānojums, tad tās plānošanas process līdz ar

67teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos

68gadījumos obligāts būvniecības ieceres īstenošanas

69priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums - viens no

70galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

71teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

72noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētā nekustamā īpašuma

73īpašnieka interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014.

74gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.1.

75punktu).

76Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta

77trešo daļu detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības

78uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada

79nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos

80aktos nav noteikts citādi. Ministru kabineta 2014. gada 14.

81oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību

82teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk -

83Noteikumi Nr. 628) 39.1. un 39.4. apakšpunkts noteic, ka pilsētās

84detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā paredzētajos

85gadījumos, kā arī pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot

8639.4. apakšpunktā norādīto. Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.

87punktā ir noteikusi gadījumus, kad Jūrmalas teritorijā jāizstrādā

88detālplānojums. Atbilstoši Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktam

89to obligāti izstrādā pirms jaunas būvniecības vai pārbūves

90uzsākšanas teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā.

91No 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas izriet, ka

92zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā (sk. 2016.

93gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti

94"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

95sēj.). Tādējādi, ņemot vērā Noteikumu Nr. 628 39. punktā un

96Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā paredzēto, no apstrīdētās

97normas neizriet tas, ka zemes gabalā Bulduri 1607 noteikti tiks

98īstenota kāda būvniecības iecere vai ka tā tiks īstenota pēc

99visiem apstrīdētajā normā pieļautajiem apbūves parametriem.

100Vai un kādā apjomā zemes gabalā Bulduri 1607 var veikt apbūvi,

101to noteiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāts un

102apstiprināts detālplānojums. Proti, lai būvniecība šajā zemes

103gabalā patiešām notiktu, ir jāveic virkne secīgu darbību, tostarp

104konkretizējot apstrīdētajā normā noteiktos apbūves parametrus,

105veicot paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo

106izvērtējumu, pieprasot valsts institūciju atzinumus, līdzsvarojot

107valsts, sabiedrības, ekonomiskās un vides aizsardzības intereses,

108nodrošinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā, kā arī izpildot

109citas normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības. Savukārt

110būvniecības ierosinātājam, realizējot konkrētu būvniecības ieceri

111zemes gabalā Bulduri 1607, ir jāievēro būvniecību un attiecīgās

112teritorijas izmantošanu regulējošie normatīvie tiesību akti.

113Līdz ar to, izvērtējot apstrīdētās

114normas atbilstību Satversmes 115. pantam, jāņem vērā tas, ka

115attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 teritorijas plānošanas

116process vēl nav noslēdzies.

1Pašvaldības teritorijas plānojumam jābūt

2izstrādātam, kā arī apstiprinātam atbilstošā kārtībā un jāatbilst

3tiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 9.

4marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 4.

5punktu).

6Satversmes tiesai ir pamats atzīt pašvaldības teritorijas

7plānojumu vai kādu tā daļu par neatbilstošu augstāka juridiska

8spēka tiesību normām, ja tā secina, ka teritorijas plānošanas

9procesā ir pieļauti būtiski pārkāpumi. Būtisku pārkāpumu var

10kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, par būtisku

11uzskatāms teritorijas plānošanas procesa pārkāpums, kura

12rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja

13pārkāpums nebūtu noticis. Otrkārt, ja ir būtiski pārkāptas

14sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanā. Treškārt,

15par būtiskiem var tikt atzīti arī citi pārkāpumi šajā procesā

16(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

17sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 14. punktu).

18Tikai tad, kad ir izvērtēts teritorijas plānojuma pieņemšanas

19procesa tiesiskums, var vērtēt, vai tā pieņemšanā ir ievērotas

20arī materiālo tiesību normās ietvertās prasības (sk.

21Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

222007-11-03 17. punktu).

23Tādējādi, lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību

24Satversmes 115. pantam, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro,

25vai ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma

26pieņemšanas kārtība.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome

2apstrīdēto normu iekļāvusi 2016. gada teritorijas plānojumā,

3neraugoties uz publiskās apspriešanas laikā vietējo iedzīvotāju

4izteiktajiem iebildumiem. Savukārt Ministrija, izskatot

5Pieteikuma iesniedzēju iesniegumu par apstrīdēto normu, nav

6konstatējusi būtiskus pārkāpumus 2016. gada teritorijas plānojuma

7izstrādē un pieņemšanā (sk. Ministrijas vēstuli lietas

8materiālu 1. sēj. 42. lp.).

910.1. 2016. gada teritorijas plānojums izstrādāts,

10pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu un

11Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 711

12"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

13dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 711), bet

14apstiprināts, pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 628. Minētā

15teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir veikts ietekmes uz

16vidi stratēģiskais novērtējums (turpmāk - stratēģiskais

17novērtējums) un sagatavots vides pārskats, saņemti Noteikumu Nr.

18711 54. punktā norādīto un citu institūciju atzinumi, kā arī

19organizēta publiskā apspriešana.

20Ministrija uzskata, ka 2016. gada teritorijas plānojuma

21izstrādes process bijis atklāts un īstenots, ievērojot

22normatīvajos aktos noteikto procedūru un termiņus. Tomēr vairākos

23gadījumos Jūrmalas domes sniegtās atbildes uz saņemtajiem

24priekšlikumiem bijušas formālas un neesot pilnīgi atspoguļojušas

25visus publiskās apspriešanas sanāksmēs paustos viedokļus. Taču

26esot izslēgta iespēja, ka minētā teritorijas plānojuma izstrādes

27procesā varēja tikt pieņemts citāds lēmums tieši attiecībā uz

28zemes gabalu Bulduri 1607 (sk. Ministrijas viedokli lietas

29materiālu 3. sēj. 5. lp.).

30Satversmes tiesas nolēmumos ir atzīts, ka personas līdzdalības

31tiesības teritorijas plānošanas procesā neietver pašvaldības

32pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (sk. arī

33Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

342003-16-05 5. punktu). Proti, pašvaldība ir tiesīga

35nepiekrist ieinteresētās sabiedrības viedoklim, paredzot citu

36attīstības risinājumu, kas kopumā vairāk atbilst plānojuma

37izstrādāšanas mērķim. Taču pašvaldības izraudzītajam attīstības

38risinājumam jābūt argumentētam (sk., piemēram, Satversmes

39tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1.

40punktu). Savukārt vienveidīgu, tipveida vai formāla satura

41atbilžu sniegšana pati par sevi nevar tikt atzīta par būtisku

42teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu (sk. Satversmes

43tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03

4413.3. punktu).

45Tomēr pašvaldības sniegtajām atbildēm uz teritorijas plānojuma

46izstrādes laikā saņemtajiem priekšlikumiem neatkarīgi no

47konkrētas atbildes apjoma jābūt tādām, kas ļauj pārliecināties

48par to, ka šie priekšlikumi ir izvērtēti.

4910.2. Atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumam

50zemes gabals Bulduri 1607 atradās "Kūrorta teritorijā

51(6K1)" ar atļauto izmantošanu - kūrorta objekts, veselības

52aprūpes objekts vai sociālo pakalpojumu objekts, ar maksimālo

53apbūves blīvumu 30 procentu apmērā un maksimālo būves augstumu -

5415 metri (3,5 stāvi) (sk. 2012. gada teritorijas plānojuma

55grafiskās daļas kartes "Teritorijas plānotā atļautā

56izmantošana", "Būvju augstumu ierobežojumi" un

57"Maksimālais apbūves blīvums" lietas materiālu 5.

58sēj.).

59Savukārt no 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes

60materiāliem izriet, ka publiskās apspriešanas laikā attiecībā uz

61zemes gabala Bulduri 1607 atļauto izmantošanu tika saņemti

62pretēji viedokļi: noteikt zemes gabalam atļauto izmantošanu

63"Dabas un apstādījumu teritorija" bez apbūves; saglabāt

64zemes gabalam atļauto izmantošanu atbilstoši 2012. gada

65teritorijas plānojumā noteiktajam, proti, paredzot kūrorta

66objekta būvniecības iespēju. Jūrmalas dome visus izteiktos

67viedokļus ir pieņēmusi zināšanai, kā arī atspoguļojusi pārskatā

68par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem

69(sk. lietas materiālu 1. sēj. 151. lp., 2. sēj. 58.-69. lp. un

7077.-85. lp.).

71Jūrmalas dome norāda, ka neviens no publiskās apspriešanas

72laikā saņemtajiem priekšlikumiem par zemes gabala Bulduri 1607

73turpmāko atļauto izmantošanu nav guvis viennozīmīgu sabiedrības

74atbalstu. Jūrmalas dome nav atbalstījusi arī Nomnieces

75priekšlikumu saglabāt zemes gabalam Bulduri 1607 ar 2012. gada

76teritorijas plānojumu paredzēto atļauto izmantošanu - kūrorta

77objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo pakalpojumu objekts,

78maksimālo apbūves blīvumu - 30 procenti - un maksimālo būvju

79augstumu - 15 metri (sk. Jūrmalas domes vēstuli lietas

80materiālu 2. sēj. 109. lp.). Savukārt institūcijas atzinumus

81par konkrēto zemes gabalu neesot iesniegušas. Izraudzītais

82risinājums atbilstot arī Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstības

83mērķiem, kas noteikti vairākos citos Jūrmalas pilsētas attīstības

84plānošanas dokumentos (sk. Jūrmalas domes atbildes rakstu

85lietas materiālu 1. sēj. 126. lp.).

86Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā norma salīdzinājumā ar

872012. gada teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu

88samazina zemes gabalā Bulduri 1607 pieļaujamo stāvu skaitu, trīs

89reizes samazina pieļaujamo apbūves blīvumu un pieļauj vienīgi

90konkrēta veida kūrorta objekta būvniecību. Tādējādi attiecībā uz

91apstrīdētās normas pieņemšanu no 2016. gada teritorijas plānojuma

92izstrādes materiāliem ir gūstams apstiprinājums tam, ka

93pašvaldības izraudzītais risinājums ir argumentēts, bet

94sabiedrības priekšlikumi - izvērtēti, kā arī daļēji iekļauti šā

95teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā.

96Līdz ar to apstrīdētās normas

97pieņemšanā ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome,

2pieļaujot apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, nav ņēmusi vērā nedz

3jūras un vēja radīto eroziju, nedz arī globālo sasilšanu, tādā

4veidā pārkāpjot ilgtspējības un piesardzības principus.

5Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas

6vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī

7to īstenošanu. Ilgtspējības princips tiek piemērots daudzās

8tiesību nozarēs, un tas citstarp ir arī teritorijas plānošanas

9pamatprincips.

10Ilgtspējība teritorijas plānošanā nozīmē sabiedrības

11labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu

12attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un

13ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību

14ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt to

15vajadzības, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības

16saglabāšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008.

17gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

18Šis princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses

19tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm, taču

20prasa, lai visas šīs intereses tiktu vērtētas kā vienlīdz

21svarīgas (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24.

22septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.2. punktu).

23Ilgtspējīga attīstība citstarp var prasīt plānotāju izšķiršanos

24par jaunu būvju pieļaujamību vai esošo būvju un teritoriju

25labiekārtošanu, nodrošinot indivīdiem labākus dzīves apstākļus

26pilsētvidē un uzlabojot dzīves kvalitāti (sk. Satversmes

27tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 14.

28punktu). Lai attīstības risinājums būtu atbilstošs

29ilgtspējības principam, tam jābūt rūpīgi izvērtētam un pamatotam.

30Proti, tikai tāds risinājums, kura izstrādes procesā ir

31iesaistītas ieinteresētās personas, ir apsvērti to izteiktie

32viedokļi un kura izvēle ir pamatota, ir uzskatāms par ilgtspējīgu

33(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

34sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 15.1. punktu).

35Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka efektīvā vides

36aizsardzības sistēmā būtiska nozīme ir piesardzības principam. Šā

37principa mērķis ir pēc iespējas mazināt vai novērst nākotnē

38plānotās darbības potenciālās negatīvās sekas (sk., piemēram,

39Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

402007-11-03 20. punktu). Teritorijas plānojuma pieņemšanas

41procesā piesardzības princips tiek īstenots citstarp ar

42stratēģiskā novērtējuma procedūru. Tās mērķis ir novērst vai

43samazināt plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz

44vidi. Stratēģiskais novērtējums veicams, lai vēl plānošanas

45dokumenta izstrādes laikā tiktu apzināta šā dokumenta īstenošanas

46iespējamā ietekme uz vidi un lai šo ietekmi varētu ņemt vērā,

47izstrādājot plānojumu. Turklāt novērtēšanas procesā ir

48jākonsultējas arī ar sabiedrību un institūcijām (sk.,

49piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra

50sprieduma lietā Nr. 2013-19-03 18.1. punktu).

51Atsevišķas no ilgtspējības un piesardzības principiem

52izrietošās prasības ir konkretizētas normatīvajos aktos, kas

53regulē teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, un tās var

54atšķirties atkarībā no plānošanas dokumenta detalizācijas

55pakāpes. Satversmes tiesa jau secināja, ka sabiedrība ir

56piedalījusies apstrīdētās normas izstrādē, tās viedoklis ir

57vērtēts, Jūrmalas dome ir centusies saskaņot dažādas pretējas

58intereses attiecībā uz zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko

59izmantošanu. 2016. gada teritorijas plānojumam bijusi piemērota

60arī stratēģiskā novērtējuma procedūra. Tātad Jūrmalas dome,

61nosakot apstrīdētajā normā ietverto attīstības risinājumu

62konkrētā līmeņa teritorijas plānošanas dokumentā, ir izpildījusi

63no ilgtspējības un piesardzības principiem izrietošās

64prasības.

65Līdz ar to apstrīdētās normas

66iekļaušana 2016. gada teritorijas plānojumā nepārkāpj

67ilgtspējības un piesardzības principus.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

2prettiesiski pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607, kas

3atrodas kāpu aizsargjoslā. Turklāt, pieņemot šo normu, Jūrmalas

4dome neesot ņēmusi vērā to, ka zemes gabalu lielā platībā aizņem

5mežs. Jūrmalas dome atbildes rakstā nepamatoti apgalvojot, ka

6meža platība aizņem nelielu minētā zemes gabala daļu. Tomēr

7atbilstoši Pieteikuma iesniedzēju rīcībā esošajai Valsts meža

8dienesta sniegtajai informācijai meža zemes platība šajā zemes

9gabalā esot 0,64 hektāri (sk. lietas materiālu 6. sēj.

10112.-144. lp.).

1112.1. Atbilstoši 2016. gada teritorijas plānojuma

12grafiskajai daļai zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu

13aizsargjoslā ar funkcionālo zonējumu "Dabas un apstādījumu

14teritorija (DA5)" (sk. 2016. gada teritorijas plānojuma

15grafiskās daļas kartes "Funkcionālais zonējums" un

16"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

17sēj.).

18Saskaņā ar Apbūves noteikumu 4.9.5. apakšnodaļu dabas un

19apstādījumu teritorija (DA5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai

20nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un

21kultūrvides u. tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji

22pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju

23saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijas galvenais

24izmantošanas veids ir labiekārtota publiskā ārtelpa. Papildu

25atļauto izmantošanu - tādu kūrorta objektu būvniecību, kas

26saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu, - zemes

27gabalam Bulduri 1607 noteiktā apjomā paredz tieši apstrīdētā

28norma.

2912.2. No lietas materiāliem izriet, ka zemes gabalam

30Bulduri 1607 ir vairākkārt izgatavoti zemes robežu plāni, kā arī

31veikta meža inventarizācija.

32Zemes gabalā Bulduri 1607 2004. gadā reģistrētā meža zemes

33platība ir 0,7 hektāri, bet 2005. gadā - 0,1 hektārs. Valsts meža

34dienests ir atzinis par prettiesisku 2005. gadā veikto meža zemes

35inventarizāciju un 2008. gada 27. maijā, veicot pārbaudi dabā,

36konstatējis, ka meža zemes platība zemes gabalā Bulduri 1607 ir

370,58 hektāri (sk. lietas materiālu 3. sēj. 85. lp.).

38Savukārt 2016. gadā zemes gabalā Bulduri 1607 veikta vēl viena

39meža zemes inventarizācija un noteikts, ka meža platība ir 0,1

40hektārs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 128.-134. lp.).

41Tomēr ar Valsts meža dienesta 2017. gada 10. janvāra lēmumu

42atcelta minēto meža inventarizācijas datu pievienošana Meža

43valsts reģistram (sk. lietas materiālu 3. sēj. 127.

44lp.).

45Tādējādi informācija par meža platību zemes gabalā Bulduri

461607 ir vairākkārt mainījusies.

4712.3. No meža nozari reglamentējošiem normatīvajiem

48aktiem izriet, ka meža zeme un dati par tās platību tiek

49reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

50sistēmā. Savukārt Meža valsts reģistrs ir valsts informācijas

51sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un

52tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem,

53meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem

54klajumiem, purviem un laucēm.

55Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu meža īpašnieks vai

56tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā

57nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz

58Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un

59normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu

60inventarizāciju. Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par meža

61inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs attiecīgās

62inventarizācijas veicējs. Lai pašvaldība varētu iegūt tās

63funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju par mežu tās

64administratīvajā teritorijā vai kādā tās daļā, atbildīgajām

65institūcijām ir savlaicīgi jāaktualizē valsts informācijas

66sistēmās esošā informācija. Tādējādi konkrētas meža platības

67noteikšana, kā arī attiecīgo datu aktualizēšana un reģistrēšana

68ir valsts pārvaldes iestāžu, nevis pašvaldības kompetencē.

69Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldībai, izstrādājot

70teritorijas plānojumu, ir pienākums izmantot pilnīgu un aktuālu

71informāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 14.

72aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-62-03 10. punktu).

73Tomēr šis pienākums ir aplūkojams citstarp arī atbilstoši

74konkrētā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta mērogam.

75Apstrīdētā norma ir iekļauta pašvaldības teritorijas plānojumā,

76kas salīdzinājumā ar lokālplānojumu vai detālplānojumu ir mazāk

77detalizēts plānošanas dokuments. Pašvaldībai no normatīvajiem

78aktiem neizriet pienākums jau teritorijas plānojuma izstrādes

79laikā apzināt precīzu meža platību katrā tās administratīvajā

80teritorijā esošajā zemes gabalā.

8112.4. Kāpu aizsargjoslā esošo teritoriju un tajās esošā

82meža aizsardzības prasības ir noteiktas galvenokārt Aizsargjoslu

83likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos tiesību aktos.

84Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas

85jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai

86samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža

87aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu

88piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī

89atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai

90nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un

91ilgstošu izmantošanu. Savukārt Aizsargjoslu likuma 36. pants

92paredz būtiskus kāpu aizsargjoslā esošā īpašuma lietošanas

93aprobežojumus, un minētie aprobežojumi ir interpretējami

94kopsakarā ar šā likuma 6. pantu (sk., piemēram, Satversmes

95tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

96secinājumu daļas 5.4. punktu).

97Satversmes tiesa jau vairākkārt uzsvērusi, ka Baltijas jūras

98un Rīgas jūras līča piekraste ir nozīmīga dabas vērtība (sk.,

99piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā

100Nr. 2007-17-05 16.1. punktu). Kāpu aizsargjoslai ir liela

101nozīme bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšanā

102(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 12. maija

103sprieduma lietā Nr. 2010-56-03 14. punktu).

10412.5. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3.

105punkts noteic, ka kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un

106būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju

107celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta pašvaldības

108teritorijas plānojumā, notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības

109ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

110pārvaldi. Papildus tam Aizsargjoslu likuma 36. panta

1112.1 daļa noteic īpašas prasības būvniecības veikšanai,

112bet šā paša panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts - prasības kāpu

113aizsargjoslā esošā meža aizsardzībai. Tādēļ, vērtējot apstrīdētās

114normas atbilstību Satversmei, ir jānošķir ar apstrīdēto normu

115pieļautā iespējamā būvniecība zemes gabalā Bulduri 1607 no

116būvniecības ieceres realizācijas dabā. Satversmes tiesa savas

117kompetences ietvaros izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumā

118ietvertās normas atbilstību Satversmei, nevis konkrētas

119būvniecības ieceres realizācijas tiesiskumu.

120Apstrīdētā norma pieļauj noteikta apjoma apbūvi teritorijā,

121kas atrodas kāpu aizsargjoslā. Likumdevējs ar Aizsargjoslu likuma

12236. pantu citstarp ir piešķīris pašvaldībai rīcības brīvību

123paredzēt pašvaldības teritorijas plānojumā jaunu apbūvi pilsētas

124teritorijā. Pašvaldības rīcības brīvību lemt par būvniecības

125pieļaujamību kāpu aizsargjoslā ierobežo šīs aizsargjoslas

126noteikšanas mērķis. Ciktāl pašvaldība ņem vērā gan šo mērķi, gan

127vietējo apstākļu specifiku, tai dotās tiesības izlemt citādi

128nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā veidā saskaņotu dabas vērtību

129saglabāšanas un attīstības intereses (sk., piemēram,

130Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

1312003-16-05 secinājumu daļas 5.4. punktu).

132Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētās normas

133izstrādāšanas laikā Jūrmalas dome ir izvērtējusi dažādus

134iespējamos zemes gabala Bulduri 1607 turpmākās izmantošanas

135veidus. Tāpat Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā

136ir paredzējusi, ka teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā,

137pirms jaunas būvniecības uzsākšanas ir izstrādājams

138detālplānojums. Savukārt īpašas prasības būvniecības ieceres

139realizācijai dabā un būvdarbiem šādā teritorijā nosaka jau

140minētās Aizsargjoslu likuma, kā arī citu normatīvo aktu normas un

141nepieciešamības gadījumā tās būs tiesīgas noteikt arī atbildīgās

142valsts iestādes, piemēram, Valsts vides dienesta reģionālā vides

143pārvalde. Proti, pašreiz spēkā esošais uz zemes gabalu Bulduri

1441607 attiecināmais tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai

145saglabātu kāpu aizsargjoslā esošās dabas vērtības, tomēr tas

146pilnībā neaizliedz arī šīs teritorijas turpmāko attīstību.

147No minētā izriet, ka pašvaldība, ievērojot kāpu aizsargjoslai

148un tajā esošajam mežam vides tiesību normās noteiktās

149aizsardzības prasības, ir tiesīga teritorijas plānojumā ietvert

150normas, kas par atļauto (plānoto) teritorijas izmantošanu nosaka

151apbūvi arī tādā zemes gabalā, kurš atrodas kāpu aizsargjoslā un

152kuru daļēji aizņem mežs.

153Tādējādi Jūrmalas dome, pieņemot

154apstrīdēto normu, ir rīkojusies tai likumdevēja piešķirtās

155rīcības brīvības ietvaros.

156Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

157Satversmes 115. pantam.

158Nolēmumu

159daļa

160Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

161Satversmes tiesa

162nosprieda:

163atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2016.

164gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas

165pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas,

166teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

167apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves

168noteikumu" 2361. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

169Satversmes 115. pantam.

170Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

171Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

172Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

173Ziemele