2. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

115. pantam, jo pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607.

Bulduri 1607 esot valsts īpašums, kas atrodoties Rīgas jūras

līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - kāpu

aizsargjosla). Tajā pamatā augot priežu mežs, bet nelielā daļā

esot bojāta dabiskā kāpu zemsedze. Uz zemes gabala atrodoties arī

neliela nedzīvojamā ēka, kuras īpašniece kopš 2007. gada esot

Nataļja Podgorbunskiha (turpmāk arī - Nomniece). Vēsturiski šis

zemes gabals esot atradies dabas pamatnes teritorijā un citas

apbūves, izņemot Nomniecei piederošo ēku, tur neesot bijis.

Pirmo reizi apbūve zemes gabalā Bulduri 1607 esot atļauta ar

2012. gada teritorijas plānojumu. 2016. gada teritorijas

plānojuma pirmajā redakcijā maksimālais apbūves blīvums zemes

gabalā Bulduri 1607 bijis paredzēts trīs procentu apmērā, bet

apbūves augstums - līdz četriem metriem. Tomēr 2016. gada

teritorijas plānojuma otrajā redakcijā ietverta apstrīdētā norma,

kas pieļaujot apbūvi 10 procentu, tas ir, 696 kvadrātmetru

platībā un 12 metru augstumā. Neņemot vērā publiskajā apspriešanā

izteiktos iebildumus, šādi apbūves parametri saglabāti arī

apstiprinātajā 2016. gada teritorijas plānojuma redakcijā.

Pēc 2016. gada teritorijas plānojuma spēkā stāšanās Pieteikuma

iesniedzēji un vairāki citi Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk arī -

Ministrija) ar sūdzību, jo uzskatījuši, ka Jūrmalas dome nav

pienācīgi izvērtējusi to, vai apstrīdētajā normā noteiktie

apbūves parametri atbilst tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Ministrija neesot apturējusi 2016. gada teritorijas plānojuma

darbību daļā, kas attiecas uz apstrīdēto normu, jo uzskatījusi,

ka konkrētas atļautās izmantošanas noteikšana ir pašvaldības

kompetencē.

Satversmes 115. pants paredzot divus vienlīdz svarīgus valsts

pienākumus: rūpēties par vides stāvokļa saglabāšanu un uzlabot

vides stāvokli. Apbūvi kāpu aizsargjoslā varot pieļaut tikai tad,

ja tā neradīs negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu un

attīstību, neradīs antropogēno slodzi un nebūs pretrunā ar

Aizsargjoslu likuma 6. pantā norādīto aizsargjoslas mērķi. Mežam,

kas atrodas kāpu aizsargjoslā, piemītot īpaša ekoloģiska vērtība,

kas esot nozīmīga Latvijas un pat Eiropas mērogā, tādēļ šādas

teritorijas noteikt par apbūvējamām varot vienīgi izņēmuma

gadījumos.

Būvniecība piekrastes kāpu teritorijās iznīcinot konkrētajā

vietā esošos biotopus un radot paaugstinātas erozijas risku.

Savukārt krasta erozija pakļaujot riskam dabas resursus,

iedzīvotājus un viņu īpašumus. Vairākos pētījumos esot atzīts, ka

kāpu izmantošana dažādu objektu būvniecībai nav pieļaujama, jo

var radīt ekoloģiskus draudus nākamajām paaudzēm. Ilgtermiņā

mežam būšot lielāka vērtība nekā apbūvētām teritorijām. Tādējādi

apstrīdētā norma varot radīt neatgriezenisku kaitējumu kāpām un

personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Vajagot ņemt vērā, ka divās zemes gabalam Bulduri 1607 blakus

esošajās teritorijās jau paredzēta apbūve un attiecīgie

detālplānojumi ir izstrādāti. Kāpu aizsargjosla Bulduros pie

Vienības prospekta šobrīd tiekot būtiski ietekmēta, tajā esot

bojāta arī dabiskā veģetācija. Turklāt esot alternatīvas iespējas

īstenot apstrīdētajā normā paredzēto apbūves mērķi - tādu kūrorta

objektu būvniecību, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu

izmantošanu. Piemēram, citu, jau esošu Jūrmalas kūrorta

teritoriju attīstīšana un zemes gabalā Bulduri 1607 iegūstamā

minerālūdens izmantošana bez apbūves, pievadot to citām būvēm,

kuras neatrodas kāpu aizsargjoslā.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji

norāda: Jūrmalas dome nepamatoti apgalvo, ka zemes gabalā Bulduri

1607 meža platība ir tikai 0,1 hektārs. Atbilstoši Valsts meža

dienesta sniegtajai informācijai šajā zemes gabalā ietilpstošās

meža zemes platība esot 0,64 hektāri.