1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma
2neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
3115. pantam, jo pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607.
4Bulduri 1607 esot valsts īpašums, kas atrodoties Rīgas jūras
5līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - kāpu
6aizsargjosla). Tajā pamatā augot priežu mežs, bet nelielā daļā
7esot bojāta dabiskā kāpu zemsedze. Uz zemes gabala atrodoties arī
8neliela nedzīvojamā ēka, kuras īpašniece kopš 2007. gada esot
9Nataļja Podgorbunskiha (turpmāk arī - Nomniece). Vēsturiski šis
10zemes gabals esot atradies dabas pamatnes teritorijā un citas
11apbūves, izņemot Nomniecei piederošo ēku, tur neesot bijis.
12Pirmo reizi apbūve zemes gabalā Bulduri 1607 esot atļauta ar
132012. gada teritorijas plānojumu. 2016. gada teritorijas
14plānojuma pirmajā redakcijā maksimālais apbūves blīvums zemes
15gabalā Bulduri 1607 bijis paredzēts trīs procentu apmērā, bet
16apbūves augstums - līdz četriem metriem. Tomēr 2016. gada
17teritorijas plānojuma otrajā redakcijā ietverta apstrīdētā norma,
18kas pieļaujot apbūvi 10 procentu, tas ir, 696 kvadrātmetru
19platībā un 12 metru augstumā. Neņemot vērā publiskajā apspriešanā
20izteiktos iebildumus, šādi apbūves parametri saglabāti arī
21apstiprinātajā 2016. gada teritorijas plānojuma redakcijā.
22Pēc 2016. gada teritorijas plānojuma spēkā stāšanās Pieteikuma
23iesniedzēji un vairāki citi Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies Vides
24aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk arī -
25Ministrija) ar sūdzību, jo uzskatījuši, ka Jūrmalas dome nav
26pienācīgi izvērtējusi to, vai apstrīdētajā normā noteiktie
27apbūves parametri atbilst tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
28Ministrija neesot apturējusi 2016. gada teritorijas plānojuma
29darbību daļā, kas attiecas uz apstrīdēto normu, jo uzskatījusi,
30ka konkrētas atļautās izmantošanas noteikšana ir pašvaldības
31kompetencē.
32Satversmes 115. pants paredzot divus vienlīdz svarīgus valsts
33pienākumus: rūpēties par vides stāvokļa saglabāšanu un uzlabot
34vides stāvokli. Apbūvi kāpu aizsargjoslā varot pieļaut tikai tad,
35ja tā neradīs negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu un
36attīstību, neradīs antropogēno slodzi un nebūs pretrunā ar
37Aizsargjoslu likuma 6. pantā norādīto aizsargjoslas mērķi. Mežam,
38kas atrodas kāpu aizsargjoslā, piemītot īpaša ekoloģiska vērtība,
39kas esot nozīmīga Latvijas un pat Eiropas mērogā, tādēļ šādas
40teritorijas noteikt par apbūvējamām varot vienīgi izņēmuma
41gadījumos.
42Būvniecība piekrastes kāpu teritorijās iznīcinot konkrētajā
43vietā esošos biotopus un radot paaugstinātas erozijas risku.
44Savukārt krasta erozija pakļaujot riskam dabas resursus,
45iedzīvotājus un viņu īpašumus. Vairākos pētījumos esot atzīts, ka
46kāpu izmantošana dažādu objektu būvniecībai nav pieļaujama, jo
47var radīt ekoloģiskus draudus nākamajām paaudzēm. Ilgtermiņā
48mežam būšot lielāka vērtība nekā apbūvētām teritorijām. Tādējādi
49apstrīdētā norma varot radīt neatgriezenisku kaitējumu kāpām un
50personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.
51Vajagot ņemt vērā, ka divās zemes gabalam Bulduri 1607 blakus
52esošajās teritorijās jau paredzēta apbūve un attiecīgie
53detālplānojumi ir izstrādāti. Kāpu aizsargjosla Bulduros pie
54Vienības prospekta šobrīd tiekot būtiski ietekmēta, tajā esot
55bojāta arī dabiskā veģetācija. Turklāt esot alternatīvas iespējas
56īstenot apstrīdētajā normā paredzēto apbūves mērķi - tādu kūrorta
57objektu būvniecību, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu
58izmantošanu. Piemēram, citu, jau esošu Jūrmalas kūrorta
59teritoriju attīstīšana un zemes gabalā Bulduri 1607 iegūstamā
60minerālūdens izmantošana bez apbūves, pievadot to citām būvēm,
61kuras neatrodas kāpu aizsargjoslā.
62Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji
63norāda: Jūrmalas dome nepamatoti apgalvo, ka zemes gabalā Bulduri
641607 meža platība ir tikai 0,1 hektārs. Atbilstoši Valsts meža
65dienesta sniegtajai informācijai šajā zemes gabalā ietilpstošās
66meža zemes platība esot 0,64 hektāri.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.