3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Jūrmalas pilsētas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 115. pantam.

Atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijai un

attīstības programmai viena no prioritātēm esot Jūrmalas kā

kūrortpilsētas attīstīšana, kā arī kūrorta objektu atbalstīšana.

Turklāt Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstība esot arī viena no

Latvijas ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Attiecīgi

2012. gada teritorijas plānojums paredzējis zemes gabalam Bulduri

1607 plānoto (atļauto) izmantošanu "Kūrorta teritorija

(6K1)" - kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo

pakalpojumu objekts, maksimālo apbūves blīvumu 30 procentu apmērā

un maksimālo būvju augstumu - 15 metri.

2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes laikā no

sabiedrības esot saņemti pretrunīgi viedokļi par zemes gabala

Bulduri 1607 turpmāko atļauto izmantošanu: noteikt zonējumu

"Dabas un apstādījumu teritorija", saglabāt esošo

zonējumu "Kūrorta teritorija", noteikt zonējumu

"Publiskās apbūves teritorija". Valsts iestāžu atzinumi

par iecerēto apstrīdētās normas redakciju neesot saņemti.

Apstrīdētā norma salīdzinājumā ar 2012. gada teritorijas

plānojumā paredzēto pat samazinot visus apbūvi raksturojošos

parametrus zemes gabalam Bulduri 1607.

Lemjot par zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko atļauto

izmantošanu, esot izvērtēti visi priekšlikumi, Jūrmalas dome

centusies panākt pēc iespējas taisnīgāku rezultātu un līdzsvarot

visas intereses. Izstrādājot apstrīdēto normu, Jūrmalas dome esot

ņēmusi vērā vairākus apstākļus, tai skaitā to, ka: zemes gabals

atrodas kāpu aizsargjoslā; zemes gabalā atrodas minerālūdens

urbums, un šā urbuma īpašniece ir ieinteresēta attīstīt kūrorta

pakalpojumu sniegšanu objektā; pamatojoties uz 2012. gada

teritorijas plānojumā paredzēto atļauto izmantošanu, 2013. gadā

ir uzsākta 2004. gada detālplānojuma grozījumu izstrāde attiecībā

uz zemes gabalu Bulduri 1607; meža platība aizņem nelielu zemes

gabala daļu. Turklāt 2004. gada detālplānojuma grozījumu

izstrādes gaitā esot saņemti divi sugu un augu biotopu ekspertu

atzinumi, kuros norādīts, ka šajā zemes gabalā nav konstatētas

īpaši aizsargājamas sugas, savukārt mežs vienā īpašuma daļā

atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam

"Mežainas piejūras kāpas".

Satversmes 115. pants nenosakot pastāvošās vides nemainīgumu

un pats par sevi nevarot liegt ekonomisko vai sociālo interešu

īstenošanu. Satversmes tiesa teritorijas attīstības plānošanas

principu ievērošanu kontrolējot tiktāl, ciktāl pašvaldība kādas

intereses acīmredzami nav vērtējusi vai nav ņēmusi vērā. Tiesas

kontrolei pamatā esot pakļauta izvērtēšanas norise, bet

izvērtēšanas rezultāts - tikai atsevišķos gadījumos. Satversmes

tiesa nevarot stāties pašvaldības vietā un izvērtēt, kā labāk

būtu risināmi vietēja rakstura jautājumi. Jūrmalas dome esot

izpildījusi normatīvo aktu prasības, lai sabiedrība būtu

informēta un iesaistīta 2016. gada teritorijas plānojuma

izstrādē. Būtiski teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumi

neesot konstatēti.

Apstrīdētā norma neesot pretrunā ar ilgtspējības un

piesardzības principiem. Ilgtspējības princips neprasot, lai

teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri

ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Tas prasot, lai visas šīs

intereses tiktu ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas. Zemes gabalam

Bulduri 1607 paredzētie apbūves noteikumi veicinot dabas

aizsardzību. Savukārt, atļaujot veikt apbūvi tikai saistībā ar

minerālūdens izmantošanu, tiekot veicināta ekonomiskā labklājība,

veselības aizsardzība un veselīga dzīves vide. Piesardzības

princips neaizliedzot tādus pasākumus, kas patērē dabas resursus,

bet nerada neatgriezenisku kaitējumu videi. Arī Aizsargjoslu

likums neparedzot absolūtus aizliegumus, tajā esot ietverti

nosacījumi, kuriem izpildoties apbūve pieļaujama arī kāpu

aizsargjoslas teritorijā.

Papildu paskaidrojumos Jūrmalas dome norāda, ka atbilstoši

2004. gada detālplānojumā noteiktajam zemes gabals Bulduri 1607

atrodoties dabas pamatnes teritorijā ar kāpu aizsargjoslas

statusu (PK-1). Šajā teritorijā atļauts ierīkot parku kā dabisku

un cilvēku veidotu teritoriju (bez apbūves). Pamatojoties uz

Apbūves noteikumu 2493. un 2494. punktu, Jūrmalas domei līdz

2017. gada 4. aprīlim bijušas tiesības apstiprināt 2004. gada

detālplānojuma grozījumus attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607

atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumā ietvertajiem apbūves

parametriem. Tomēr tos neesot bijis iespējams izstrādāt un

apstiprināt minētajā termiņā. Tāpēc turpmākie grozījumi 2004.

gada detālplānojumā tikšot izstrādāti pēc nolēmuma pieņemšanas

izskatāmajā lietā.