17. pants

Lai izvērtētu to, vai Pieteikumu iesniedzēju

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā

pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā

norma ir pieņemta, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu).

Pieteikumu iesniedzēju iebildumi pret apstrīdētās normas

pieņemšanu pēc būtības ir saistīti ar tās pieņemšanu steidzamības

kārtībā un nepietiekamu apspriešanu.

2014. gada 9. jūnijā Ministru kabinets iesniedza Saeimai

likumprojektu "Komercdarbības atbalsta kontroles

likums", kas paredzēja mainīt komercdarbības atbalsta

kontroles regulējumu.

Saeima 2014. gada 12. jūnija sēdē vienbalsīgi atzina

likumprojektu par steidzamu (sk. Latvijas Republikas Saeimas

2014. gada 12. jūnija sēdes stenogrammu

http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/247).

Likumprojekta pieņemšana steidzamības kārtībā tika saistīta ar

nepieciešamību pieņemt jaunu komercdarbības atbalsta kontroles

regulējumu, kas atbilstu Latvijai saistošajiem ES tiesību aktiem

valsts atbalsta jomā. Satversmes tiesa norāda, ka atbilstoši

Satversmes 75. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 92. pantam

likumdevējs ir tiesīgs pats izdarīt lietderības apsvērumus par

kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Finanšu ministrs ar 2014. gada 16. jūnija vēstuli Nr.

17-1-01/3343, kura adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijai, iesniedza priekšlikumu par apstrīdētās normas

iekļaušanu attiecīgajā likumprojektā otrajam lasījumam (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 192. - 202. lpp.). Satversmes tiesa

jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima ir tiesīga otrajā lasījumā

pieņemt normas arī attiecībā uz tādu jautājumu, kuru sākotnēji

iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija paredzēts (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2008-09-0106 6.5. punktu). Turklāt no likumprojekta

sagatavošanas materiāliem izriet, ka Finanšu ministrija jau

iepriekš ir vērtējusi nepieciešamību pieņemt apstrīdētajai normai

līdzīgu regulējumu. Tāpat jau kopš 2009. gada Saeimā risinās

diskusijas par apstrīdētajai normai līdzīga regulējuma

nepieciešamību attiecībā uz valsts atbalstu saņemošu

kredītiestāžu pakārtoto saistību subjektiem un 2009. gada 22.

oktobrī tika pieņemts likums "Grozījumi Kredītiestāžu

likumā".

Atbildīgajai komisijai iesniegtais finanšu ministra

priekšlikums bija papildināts ar izvērtējumu par apstrīdētās

normas nepieciešamību, kā arī atbilstību Satversmei un Latvijas

starptautiskajām saistībām. Tāpat no lietas materiāliem izriet,

ka atbildīgā komisija ir vērtējusi Finanšu ministrijas iesniegtos

dokumentus un uzklausījusi Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus un

nozares speciālistus.

Kaut arī apstrīdētā norma ir apspriesta ļoti īsā laikā, no

lietas materiāliem izriet, ka tā pieņemta, ievērojot normatīvajos

aktos noteikto kārtību un procedūru.

Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

ir noteikts ar likumu.