18. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Atbildīgajai Saeimas komisijai adresētajā finanšu ministra

7vēstulē, ar kuru tika iesniegts priekšlikums par apstrīdētās

8normas iekļaušanu likumprojektā otrajam lasījumam, bija sniegts

9izvērsts apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojums un

10formulēts šāds mērķis: "[..] nepieļaut komercsabiedrībām,

11kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts

12finanšu grūtībās nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir

13pakārtotas saistības, primāri veikt nevis saņemtā atbalsta

14atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi, kas ir pretrunā ar

15sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. [..] Atbilstoši

16likumprojektā noteiktajam tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts

17komercsabiedrībām tiks primāri izmantots komercsabiedrību

18darbības nodrošināšanai, nevis atsevišķu indivīdu mantisko

19interešu īstenošanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 186.

20lpp.).

21Saeima atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir

22panākt, lai komercsabiedrības, kuras, atrodoties finansiālās

23grūtībās, saņēmušas komercdarbības atbalstu, kas saskaņā ar ES

24vai nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem par atbalsta

25piešķiršanu ir atmaksājams pirms pakārtoto saistību izpildes, to

26atmaksātu visupirms. Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka atbalsta

27veidā ieguldītie publiskie finanšu līdzekļi pēc iespējas drīzāk

28atgriežas valsts budžetā. Šis mērķis atbilst visas sabiedrības

29interesēm (sk. lietas materiālu 2. sēj. 193. lpp.).

30Saeima un vairākas pieaicinātās personas papildus norāda, ka

31apstrīdētās normas mērķis ir īstenot ES valsts atbalsta tiesībās

32pastāvošo sloga sadales principu, kura ievērošana ir būtisks

33valsts atbalsta saņemšanas priekšnoteikums.

34Ja valsts ir iesaistījusies tādas komercsabiedrības glābšanā

35un restrukturēšanā, kura bez valsts atbalsta, visticamāk, kļūtu

36maksātnespējīga, un tieši valsts atbalsta rezultātā

37komercsabiedrība var sekmīgi turpināt savu darbību, taisnīguma

38principam neatbilstu tāda situācija, ka tie subjekti, kuri

39saņēmuši vislielāko labumu tad, kad komercsabiedrība strādāja

40labi, nepiedalītos tās glābšanā un restrukturēšanā. Apstrīdētā

41norma nodrošina to, ka pakārtoto saistību subjekti nesaņem

42nepamatotu labumu no komercsabiedrībai sniegtā valsts atbalsta un

43uzņemas samērīgu nastu salīdzinājumā ar to slogu, kuru uzņemas

44nodokļu maksātāji gadījumā, kad komercsabiedrībai tiek sniegts

45minētais atbalsts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

462011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 19.3.

47punktu). Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais īpašuma

48tiesību ierobežojums ir vērsts uz sabiedrības

49labklājības nodrošināšanu.

50Līdz ar to apstrīdētajā normā

51ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

52sabiedrības labklājības nodrošināšana.