18. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Atbildīgajai Saeimas komisijai adresētajā finanšu ministra

vēstulē, ar kuru tika iesniegts priekšlikums par apstrīdētās

normas iekļaušanu likumprojektā otrajam lasījumam, bija sniegts

izvērsts apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojums un

formulēts šāds mērķis: "[..] nepieļaut komercsabiedrībām,

kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts

finanšu grūtībās nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir

pakārtotas saistības, primāri veikt nevis saņemtā atbalsta

atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi, kas ir pretrunā ar

sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. [..] Atbilstoši

likumprojektā noteiktajam tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts

komercsabiedrībām tiks primāri izmantots komercsabiedrību

darbības nodrošināšanai, nevis atsevišķu indivīdu mantisko

interešu īstenošanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 186.

lpp.).

Saeima atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir

panākt, lai komercsabiedrības, kuras, atrodoties finansiālās

grūtībās, saņēmušas komercdarbības atbalstu, kas saskaņā ar ES

vai nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem par atbalsta

piešķiršanu ir atmaksājams pirms pakārtoto saistību izpildes, to

atmaksātu visupirms. Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka atbalsta

veidā ieguldītie publiskie finanšu līdzekļi pēc iespējas drīzāk

atgriežas valsts budžetā. Šis mērķis atbilst visas sabiedrības

interesēm (sk. lietas materiālu 2. sēj. 193. lpp.).

Saeima un vairākas pieaicinātās personas papildus norāda, ka

apstrīdētās normas mērķis ir īstenot ES valsts atbalsta tiesībās

pastāvošo sloga sadales principu, kura ievērošana ir būtisks

valsts atbalsta saņemšanas priekšnoteikums.

Ja valsts ir iesaistījusies tādas komercsabiedrības glābšanā

un restrukturēšanā, kura bez valsts atbalsta, visticamāk, kļūtu

maksātnespējīga, un tieši valsts atbalsta rezultātā

komercsabiedrība var sekmīgi turpināt savu darbību, taisnīguma

principam neatbilstu tāda situācija, ka tie subjekti, kuri

saņēmuši vislielāko labumu tad, kad komercsabiedrība strādāja

labi, nepiedalītos tās glābšanā un restrukturēšanā. Apstrīdētā

norma nodrošina to, ka pakārtoto saistību subjekti nesaņem

nepamatotu labumu no komercsabiedrībai sniegtā valsts atbalsta un

uzņemas samērīgu nastu salīdzinājumā ar to slogu, kuru uzņemas

nodokļu maksātāji gadījumā, kad komercsabiedrībai tiek sniegts

minētais atbalsts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 19.3.

punktu). Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais īpašuma

tiesību ierobežojums ir vērsts uz sabiedrības

labklājības nodrošināšanu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

sabiedrības labklājības nodrošināšana.