4. pants

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 105.

3pantam. Tā izstrādes un pieņemšanas procesā esot veikts attiecīgo

4ierobežojumu leģitimitātes izvērtējums. Apstrīdētais regulējums

5neskarot citas Satversmē noteiktās tiesības vai brīvības.

6Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas mērķis esot, ievērojot

7Eiropas Savienības tiesības, aizliegt pildīt pakārtotās saistības

8no atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām,

9lai panāktu to, ka atbalstu saņēmusi komercsabiedrība visupirms

10atmaksā saņemto atbalstu. Kontroles likuma 8.1 panta

11otrās un trešās daļas mērķis esot, ievērojot Eiropas Savienības

12tiesības, panākt, ka arī tādā gadījumā, kad atbalstu saņēmušās

13komercsabiedrības darbība izbeidzama un uzsākams likvidācijas

14process, visupirms, cik vien tas iespējams, tiek atmaksāts

15sniegtais atbalsts. Tādējādi tiekot nodrošināts tas, ka atbalsta

16veidā ieguldītie valsts līdzekļi pēc iespējas drīzāk atgriežas

17valsts budžetā. Šis mērķis atbilstot visas sabiedrības

18interesēm.

19Pienākums nodrošināt pienācīgu akcionāru un pakārtoto saistību

20kreditoru sloga sadalījumu atbalsta saņemšanai jau pirms lēmuma

21Nr. 2015/162 pieņemšanas izrietējis no vairākiem Eiropas

22Savienības tiesību avotiem: gan no primārā Eiropas Savienības

23tiesību akta - LESD -, gan no Eiropas Savienības Padomes un

24Eiropas Komisijas izdotajiem sekundārajiem tiesību aktiem,

25tostarp Banku darbības paziņojuma, kā arī no Eiropas Savienības

26vispārējiem tiesību principiem un Eiropas Savienības Tiesas

27judikatūras.

28Eiropas Komisijas paziņojumos ietvertie principi tiekot

29īstenoti un dalībvalstīm kļūstot saistoši ar to Eiropas Komisijas

30lēmumu starpniecību, kas pieņemti attiecībā uz konkrēto

31dalībvalsti. Konkrētajā gadījumā lēmuma Nr. 2015/162 70.

32apsvērumā esot bijusi iekļauta prasība un Latvija paudusi

33vairākas apņemšanās, kas vērstas uz sloga sadales principa

34ieviešanu (sk. lēmuma Nr. 2015/162 73., 165. un 166.

35apsvērumu). Tieši šīs apņemšanās lielā mērā bijušas par

36pamatu tam, kādēļ Eiropas Komisija atzinusi Latvijas sniegto

37atbalstu par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

38Lai izpildītu minētās apņemšanās, esot pieņemts apstrīdētais

39regulējums, kura saderība ar Eiropas Savienības tiesībām, tostarp

40Eiropas Savienības iekšējo tirgu, jau esot izvērtēta un

41apstiprināta ar lēmumu Nr. 2015/162.

42Sloga sadales princips esot viens no tiem principiem, pēc

43kuriem tiek spriests par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības

44iekšējo tirgu, un dalībvalsts rīcības brīvība attiecībā uz šā

45principa piemērošanu esot ierobežota. Minētais princips paredzot,

46ka atbalsts grūtībās nonākušām komercsabiedrībām var tikt sniegts

47tikai un vienīgi tad, ja to dalībnieki un pakārtoto saistību

48kreditori ar saviem resursiem visupirms pilnībā sedz attiecīgos

49komercsabiedrības zaudējumus, kas radušies pirms atbalsta

50sniegšanas. Tas nozīmējot arī to, ka pakārtoto saistību kreditori

51pilnībā zaudē glābjamā uzņēmumā ieguldītos naudas līdzekļus.

52Sloga sadales principa pamatā esot uzskats, ka atbalstam jābūt

53pēdējam pasākumam tad, kad visi pārējie līdzekļi ir izsmelti.

54Ja Latvija nebūtu piešķīrusi atbalstu AS "Parex

55banka", iestātos tāda tiesiskā situācija, kas prasa

56kredītiestādes likvidāciju. Atbilstoši Kredītiestāžu likuma

57139.3 panta 4. punktam pakārtoto saistību kreditoru

58prasījumu apmierināšana nebūtu iespējama tādēļ, ka kreditoru

59prasījumu hierarhijā šie prasījumi atrodas viszemāk - tikai pirms

60akcionāru prasījumiem. Salīdzinājumā ar tiesisko situāciju, kura

61paredz likvidāciju, atbalsta sniegšana AS "Parex banka"

62esot nodrošinājusi pakārtoto saistību kreditoriem procentu

63izmaksu.

64Finanšu ministrija norāda, ka AS "Citadele banka"

65tika nodoti SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs

66Possessor" (turpmāk - Possessor) un Eiropas

67Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk - ERAB) izsniegtie

68subordinētie aizdevumi. Taču tie esot izsniegti jau pēc

69kredītiestādes kontrolpaketes nonākšanas Possessor

70īpašumā. Visas pārējās pakārtotās saistības esot atstātas AS

71"Reverta". Tādējādi visas pakārtotās saistības, uz

72kurām attiecināms sloga sadales princips, kas izriet no lēmuma

73Nr. 2015/162 165. apsvēruma, un kuras attiecās uz bijušajiem AS

74"Parex banka" vairākuma akcionāriem un pakārtoto

75saistību turētājiem, esot tikušas koncentrētas AS

76"Reverta".

77Maksātnespēja nevarot nodrošināt atbilstošu alternatīvu, lai

78tiktu ievērots taisnīgas sloga sadales princips. Tā kā atbalsts

79pēc būtības esot nodokļu maksātāju nauda, vajagot nodrošināt tā

80prioritāti pār citiem kreditoru prasījumiem. Tas nozīmējot, ka ir

81jānovērš tādas situācijas, kad pakārtoto saistību kreditori gūst

82nepamatotu labumu no tā, ka komercsabiedrībai ticis sniegts

83atbalsts.

84Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

85leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības nodrošināšana.

86Atbalstam noteiktie ierobežojumi esot vērsti ne vien uz Latvijas

87kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību, bet arī uz Satversmē

88nostiprinātā taisnīguma principa un vienlīdzības principa

89ievērošanu. Ar komercsabiedrībai sniegto atbalstu visa sabiedrība

90tiekot pasargāta no negatīvajām sekām, ko varētu radīt

91komercsabiedrības neveiksmīga pārvaldīšana un sekojošā

92maksātnespēja. Sniedzot atbalstu, valsts iegūstot kontrolējošu

93ietekmi uz komercsabiedrības finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij

94vajagot nodrošināt tādu komercsabiedrības pārvaldīšanu, lai pēc

95iespējas tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot

96komercsabiedrības iespējas pildīt pakārtotās saistības, tiekot

97nodrošināta piešķirtā atbalsta izlietošana komercsabiedrības

98interesēs, proti, komercsabiedrības restrukturizācijai un

99normālas komercdarbības atjaunošanai. Tādējādi tiekot nodrošināts

100arī tas, ka komercsabiedrībā ieguldītie valsts finanšu līdzekļi

101pēc iespējas tiek izlietoti sabiedrības interesēs, turklāt tiekot

102veicināta valsts ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšana. Ar tiesību

103normu palīdzību tiekot nodrošināta sabiedrības un nodokļu

104maksātāju interešu aizsardzība.

105Saeima esot vērtējusi alternatīvus līdzekļus, kas varētu

106nodrošināt komercsabiedrībā ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšanu

107maksimālā apmērā. Taču neviens no tiem nesasniegtu leģitīmo mērķi

108tādā pašā kvalitātē. Tie ne tikai apdraudētu pašas

109komercsabiedrības darbību un līdz ar to arī visu sabiedrību, bet

110pat radītu vēl nelabvēlīgāku situāciju pakārtoto saistību

111kreditoriem.

112Pakārtoto saistību kreditori esot pielīguši to, ka tiesības

113atprasīt aizdevumu pirms termiņa viņiem būs tikai

114komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un pēc

115visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms

116dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas. Līdz ar to

117pakārtoto saistību kreditoriem esot jāuzņemas līdzatbildība

118situācijā, kad komercsabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās.

119Pakārtoto saistību kreditoriem esot saglabātas prasījuma

120tiesības.

121Ar apstrīdēto regulējumu neesot pārkāpts no Satversmes 1.

122panta izrietošais tiesiskās paļāvības princips. Regulējuma

123izstrādes laikā esot vērtētas attiecīgo normu spēkā stāšanās

124iespējas. Nepieciešamība nodrošināt šo normu spēku laikā

125izrietējusi no tā, ka bija nepieciešams izpildīt lēmumā Nr.

1262015/162 noteikto, kā arī nodrošināt atbalsta saderību ar Eiropas

127Savienības iekšējo tirgu.

128Speciāla regulējuma izveide attiecībā uz komercsabiedrībām,

129kas saņem atbalstu, esot pamatota ar svarīgām nodokļu maksātāju

130un visas sabiedrības interesēm - nepieļaut atbalstam piešķirta

131finansējuma izmantošanu pakārtoto saistību izpildei, nevis

132saņemtā atbalsta atmaksai. Ja šāds speciāls regulējums nebūtu

133izstrādāts un pieņemts, pakārtoto saistību kreditoru prasījumi

134tiktu apmierināti pirms atbalsta atmaksas (visticamāk, pakārtoto

135saistību kreditoru ierosināta maksātnespējas procesa ietvaros).

136Tas nozīmētu, ka valsts nesaņemtu atbalsta summas atmaksu, un tas

137nonāktu pretrunā ar Eiropas Komisijas lēmumu un sloga sadales

138principu.

139Apstrīdētā regulējuma mērķis neesot bijis atrisināt

140civillietas Nr. C04433312 pamatā esošo strīdu par labu AS

141"Reverta". Apstrīdētais regulējums attiecoties uz

142jebkuru komercsabiedrību, kam sniegts atbalsts. Kontroles likuma

1438. panta pirmā daļa vienādi attiecoties uz visām

144komercsabiedrībām, kuras turpinājušas saņemt atbalstu vai kurām

145tas ticis piešķirts pēc šīs normas spēkā stāšanās. Apstrīdētais

146regulējums neradot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc

147noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

148grupām.

149Prasījuma tiesības gan dodot iespēju prasīt attiecīgo saistību

150izpildi, taču to negarantējot, jo pastāvot dažādi riski, kas šo

151izpildi varot ietekmēt. Viens no šādiem riskiem esot arī tās

152personas finansiālās grūtības, kurai attiecīgās saistības būtu

153jāizpilda. Turklāt finansiālo grūtību risks īpaši attiecoties uz

154nenodrošinātām saistībām. Ar risku, ka saistības var palikt

155neizpildītas tādā gadījumā, ja komercsabiedrībai rodas

156finansiālas grūtības, vēl jo vairāk būtu jārēķinās pakārtoto

157saistību kreditoriem.

158Noguldījums, kas rada kredītiestādei pakārtotās saistības,

159atšķiroties no parastā noguldījuma ar to, ka šāds noguldījums

160kreditoru hierarhijā atrodas zemāk par garantēto noguldījumu, jo

161kredītiestādes likvidācijas gadījumā persona, kura izdarījusi šo

162noguldījumu, piedalās kredītiestādes zaudējumu segšanā.

163Noguldījums, kas rada pakārtotās saistības, esot uzskatāms par

164riskantāku, jo pastāv lielāka iespēja, ka kredītiestāde šīs

165saistības neizpildīs. Toties persona par šādu noguldījumu

166iegūstot lielāku labumu, proti, procentu maksājumus. Finanšu

167teorija paredzot to, ka lielāka ieguldījumu atdeve ir saistīta ar

168augstāku ieguldījuma riska pakāpi.