4. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 105.

pantam. Tā izstrādes un pieņemšanas procesā esot veikts attiecīgo

ierobežojumu leģitimitātes izvērtējums. Apstrīdētais regulējums

neskarot citas Satversmē noteiktās tiesības vai brīvības.

Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas mērķis esot, ievērojot

Eiropas Savienības tiesības, aizliegt pildīt pakārtotās saistības

no atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām,

lai panāktu to, ka atbalstu saņēmusi komercsabiedrība visupirms

atmaksā saņemto atbalstu. Kontroles likuma 8.1 panta

otrās un trešās daļas mērķis esot, ievērojot Eiropas Savienības

tiesības, panākt, ka arī tādā gadījumā, kad atbalstu saņēmušās

komercsabiedrības darbība izbeidzama un uzsākams likvidācijas

process, visupirms, cik vien tas iespējams, tiek atmaksāts

sniegtais atbalsts. Tādējādi tiekot nodrošināts tas, ka atbalsta

veidā ieguldītie valsts līdzekļi pēc iespējas drīzāk atgriežas

valsts budžetā. Šis mērķis atbilstot visas sabiedrības

interesēm.

Pienākums nodrošināt pienācīgu akcionāru un pakārtoto saistību

kreditoru sloga sadalījumu atbalsta saņemšanai jau pirms lēmuma

Nr. 2015/162 pieņemšanas izrietējis no vairākiem Eiropas

Savienības tiesību avotiem: gan no primārā Eiropas Savienības

tiesību akta - LESD -, gan no Eiropas Savienības Padomes un

Eiropas Komisijas izdotajiem sekundārajiem tiesību aktiem,

tostarp Banku darbības paziņojuma, kā arī no Eiropas Savienības

vispārējiem tiesību principiem un Eiropas Savienības Tiesas

judikatūras.

Eiropas Komisijas paziņojumos ietvertie principi tiekot

īstenoti un dalībvalstīm kļūstot saistoši ar to Eiropas Komisijas

lēmumu starpniecību, kas pieņemti attiecībā uz konkrēto

dalībvalsti. Konkrētajā gadījumā lēmuma Nr. 2015/162 70.

apsvērumā esot bijusi iekļauta prasība un Latvija paudusi

vairākas apņemšanās, kas vērstas uz sloga sadales principa

ieviešanu (sk. lēmuma Nr. 2015/162 73., 165. un 166.

apsvērumu). Tieši šīs apņemšanās lielā mērā bijušas par

pamatu tam, kādēļ Eiropas Komisija atzinusi Latvijas sniegto

atbalstu par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Lai izpildītu minētās apņemšanās, esot pieņemts apstrīdētais

regulējums, kura saderība ar Eiropas Savienības tiesībām, tostarp

Eiropas Savienības iekšējo tirgu, jau esot izvērtēta un

apstiprināta ar lēmumu Nr. 2015/162.

Sloga sadales princips esot viens no tiem principiem, pēc

kuriem tiek spriests par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības

iekšējo tirgu, un dalībvalsts rīcības brīvība attiecībā uz šā

principa piemērošanu esot ierobežota. Minētais princips paredzot,

ka atbalsts grūtībās nonākušām komercsabiedrībām var tikt sniegts

tikai un vienīgi tad, ja to dalībnieki un pakārtoto saistību

kreditori ar saviem resursiem visupirms pilnībā sedz attiecīgos

komercsabiedrības zaudējumus, kas radušies pirms atbalsta

sniegšanas. Tas nozīmējot arī to, ka pakārtoto saistību kreditori

pilnībā zaudē glābjamā uzņēmumā ieguldītos naudas līdzekļus.

Sloga sadales principa pamatā esot uzskats, ka atbalstam jābūt

pēdējam pasākumam tad, kad visi pārējie līdzekļi ir izsmelti.

Ja Latvija nebūtu piešķīrusi atbalstu AS "Parex

banka", iestātos tāda tiesiskā situācija, kas prasa

kredītiestādes likvidāciju. Atbilstoši Kredītiestāžu likuma

139.3 panta 4. punktam pakārtoto saistību kreditoru

prasījumu apmierināšana nebūtu iespējama tādēļ, ka kreditoru

prasījumu hierarhijā šie prasījumi atrodas viszemāk - tikai pirms

akcionāru prasījumiem. Salīdzinājumā ar tiesisko situāciju, kura

paredz likvidāciju, atbalsta sniegšana AS "Parex banka"

esot nodrošinājusi pakārtoto saistību kreditoriem procentu

izmaksu.

Finanšu ministrija norāda, ka AS "Citadele banka"

tika nodoti SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs

Possessor" (turpmāk - Possessor) un Eiropas

Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk - ERAB) izsniegtie

subordinētie aizdevumi. Taču tie esot izsniegti jau pēc

kredītiestādes kontrolpaketes nonākšanas Possessor

īpašumā. Visas pārējās pakārtotās saistības esot atstātas AS

"Reverta". Tādējādi visas pakārtotās saistības, uz

kurām attiecināms sloga sadales princips, kas izriet no lēmuma

Nr. 2015/162 165. apsvēruma, un kuras attiecās uz bijušajiem AS

"Parex banka" vairākuma akcionāriem un pakārtoto

saistību turētājiem, esot tikušas koncentrētas AS

"Reverta".

Maksātnespēja nevarot nodrošināt atbilstošu alternatīvu, lai

tiktu ievērots taisnīgas sloga sadales princips. Tā kā atbalsts

pēc būtības esot nodokļu maksātāju nauda, vajagot nodrošināt tā

prioritāti pār citiem kreditoru prasījumiem. Tas nozīmējot, ka ir

jānovērš tādas situācijas, kad pakārtoto saistību kreditori gūst

nepamatotu labumu no tā, ka komercsabiedrībai ticis sniegts

atbalsts.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības nodrošināšana.

Atbalstam noteiktie ierobežojumi esot vērsti ne vien uz Latvijas

kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību, bet arī uz Satversmē

nostiprinātā taisnīguma principa un vienlīdzības principa

ievērošanu. Ar komercsabiedrībai sniegto atbalstu visa sabiedrība

tiekot pasargāta no negatīvajām sekām, ko varētu radīt

komercsabiedrības neveiksmīga pārvaldīšana un sekojošā

maksātnespēja. Sniedzot atbalstu, valsts iegūstot kontrolējošu

ietekmi uz komercsabiedrības finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij

vajagot nodrošināt tādu komercsabiedrības pārvaldīšanu, lai pēc

iespējas tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot

komercsabiedrības iespējas pildīt pakārtotās saistības, tiekot

nodrošināta piešķirtā atbalsta izlietošana komercsabiedrības

interesēs, proti, komercsabiedrības restrukturizācijai un

normālas komercdarbības atjaunošanai. Tādējādi tiekot nodrošināts

arī tas, ka komercsabiedrībā ieguldītie valsts finanšu līdzekļi

pēc iespējas tiek izlietoti sabiedrības interesēs, turklāt tiekot

veicināta valsts ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšana. Ar tiesību

normu palīdzību tiekot nodrošināta sabiedrības un nodokļu

maksātāju interešu aizsardzība.

Saeima esot vērtējusi alternatīvus līdzekļus, kas varētu

nodrošināt komercsabiedrībā ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšanu

maksimālā apmērā. Taču neviens no tiem nesasniegtu leģitīmo mērķi

tādā pašā kvalitātē. Tie ne tikai apdraudētu pašas

komercsabiedrības darbību un līdz ar to arī visu sabiedrību, bet

pat radītu vēl nelabvēlīgāku situāciju pakārtoto saistību

kreditoriem.

Pakārtoto saistību kreditori esot pielīguši to, ka tiesības

atprasīt aizdevumu pirms termiņa viņiem būs tikai

komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un pēc

visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms

dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas. Līdz ar to

pakārtoto saistību kreditoriem esot jāuzņemas līdzatbildība

situācijā, kad komercsabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās.

Pakārtoto saistību kreditoriem esot saglabātas prasījuma

tiesības.

Ar apstrīdēto regulējumu neesot pārkāpts no Satversmes 1.

panta izrietošais tiesiskās paļāvības princips. Regulējuma

izstrādes laikā esot vērtētas attiecīgo normu spēkā stāšanās

iespējas. Nepieciešamība nodrošināt šo normu spēku laikā

izrietējusi no tā, ka bija nepieciešams izpildīt lēmumā Nr.

2015/162 noteikto, kā arī nodrošināt atbalsta saderību ar Eiropas

Savienības iekšējo tirgu.

Speciāla regulējuma izveide attiecībā uz komercsabiedrībām,

kas saņem atbalstu, esot pamatota ar svarīgām nodokļu maksātāju

un visas sabiedrības interesēm - nepieļaut atbalstam piešķirta

finansējuma izmantošanu pakārtoto saistību izpildei, nevis

saņemtā atbalsta atmaksai. Ja šāds speciāls regulējums nebūtu

izstrādāts un pieņemts, pakārtoto saistību kreditoru prasījumi

tiktu apmierināti pirms atbalsta atmaksas (visticamāk, pakārtoto

saistību kreditoru ierosināta maksātnespējas procesa ietvaros).

Tas nozīmētu, ka valsts nesaņemtu atbalsta summas atmaksu, un tas

nonāktu pretrunā ar Eiropas Komisijas lēmumu un sloga sadales

principu.

Apstrīdētā regulējuma mērķis neesot bijis atrisināt

civillietas Nr. C04433312 pamatā esošo strīdu par labu AS

"Reverta". Apstrīdētais regulējums attiecoties uz

jebkuru komercsabiedrību, kam sniegts atbalsts. Kontroles likuma

8. panta pirmā daļa vienādi attiecoties uz visām

komercsabiedrībām, kuras turpinājušas saņemt atbalstu vai kurām

tas ticis piešķirts pēc šīs normas spēkā stāšanās. Apstrīdētais

regulējums neradot atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

grupām.

Prasījuma tiesības gan dodot iespēju prasīt attiecīgo saistību

izpildi, taču to negarantējot, jo pastāvot dažādi riski, kas šo

izpildi varot ietekmēt. Viens no šādiem riskiem esot arī tās

personas finansiālās grūtības, kurai attiecīgās saistības būtu

jāizpilda. Turklāt finansiālo grūtību risks īpaši attiecoties uz

nenodrošinātām saistībām. Ar risku, ka saistības var palikt

neizpildītas tādā gadījumā, ja komercsabiedrībai rodas

finansiālas grūtības, vēl jo vairāk būtu jārēķinās pakārtoto

saistību kreditoriem.

Noguldījums, kas rada kredītiestādei pakārtotās saistības,

atšķiroties no parastā noguldījuma ar to, ka šāds noguldījums

kreditoru hierarhijā atrodas zemāk par garantēto noguldījumu, jo

kredītiestādes likvidācijas gadījumā persona, kura izdarījusi šo

noguldījumu, piedalās kredītiestādes zaudējumu segšanā.

Noguldījums, kas rada pakārtotās saistības, esot uzskatāms par

riskantāku, jo pastāv lielāka iespēja, ka kredītiestāde šīs

saistības neizpildīs. Toties persona par šādu noguldījumu

iegūstot lielāku labumu, proti, procentu maksājumus. Finanšu

teorija paredzot to, ka lielāka ieguldījumu atdeve ir saistīta ar

augstāku ieguldījuma riska pakāpi.