5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 1., 91.,

392. un 105. pantam.

4Ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējam netiekot

5atņemtas īpašuma tiesības Satversmes 105. panta ceturtā teikuma

6izpratnē. Apstrīdētais regulējums pakārtoto saistību kreditoriem

7ierobežojot īpašuma tiesības, kas noteiktas Satversmes 105. panta

8pirmajos trijos teikumos.

9Prasība ieviest apstrīdēto regulējumu esot izrietējusi no

10Eiropas Savienības tiesībām. Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas

11mērķis bijis ieviest sloga sadales principu, novēršot to, ka

12pakārtoto saistību kreditori gūst nepamatotu labumu no

13komercsabiedrībai piešķirtā atbalsta. Apstrīdētais regulējums

14nodrošinot to, ka pakārtoto saistību kreditori uzņemas nastu, kas

15ir samērīga ar nastu, kuru uzņemas nodokļu maksātāji atbalsta

16sniegšanas laikā, un vienlaikus arī to, ka valsts izpilda lēmumā

17Nr. 2015/162 apstiprinātās apņemšanās.

18Apstrīdētais regulējums nosakot kārtību, kādā tiek apmierināti

19kreditoru prasījumi, un neparedzot to, ka pakārtoto saistību

20kreditoru tiesības viņiem varētu tikt atņemtas. Apstrīdētais

21regulējums neietverot traucēkļus, kas liegtu pakārtoto saistību

22kreditoriem, tostarp Pieteikumu iesniedzējam, izmantot savas

23prasījuma tiesības, un - vēl jo vairāk - neparedzot prasījuma

24tiesību atsavināšanu. Tas, vai Pieteikumu iesniedzējam izdosies

25atgūt noguldījuma pamatsummu, esot atkarīgs no AS

26"Reverta" finansiālā stāvokļa. Vajagot ņemt vērā to, ka

27gluži kā jebkurās līgumiskajās attiecībās viss ir atkarīgs no

28otras puses spējas pildīt līgumsaistības. Komercdarbība esot

29saistīta ar risku, un varot gadīties tā, ka debitors nav spējīgs

30nokārtot savas saistības. Šis risks vēl jo lielāks esot tad, ja

31aizdevums ieskaitīts subordinētajā kapitālā.

32Tieslietu ministrija apšauba Pieteikumu iesniedzēja viedokli,

33ka atbalsta sniegšana AS "Parex banka" pasliktinājusi

34viņa stāvokli. AS "Parex banka" bijušas nopietnas

35finansiālas problēmas, un, ja tai netiktu sniegts atbalsts,

36Pieteikumu iesniedzēja stāvoklis būtu pat sliktāks nekā tagad. Ne

37likvidācijas, ne maksātnespējas tiesiskais regulējums, kas tādā

38gadījumā būtu jāpiemēro, nepieļautu procentu maksājumu

39veikšanu.

40Pieteikumu iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojums esot

41saistīts ar citu kreditoru, tostarp valsts, tiesību

42aizsardzību.

43Apstrīdētais regulējums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

44pieņemtu likumu, proti, ar likumu, kas pieņemts, ievērojot

45normatīvajos aktos noteikto kārtību, ir izsludināts un publiski

46pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami

47skaidri formulēts. Tieslietu ministrija apšauba, ka tad, ja

48likumdevējs būtu vēl dziļāk izvērtējis apstrīdētajā regulējumā

49ietverto pamattiesību ierobežojumu, visus izteiktos apsvērumus,

50veicis papildu pētījumus un riska novērtēšanas pasākumus,

51likumdošanas procesa rezultātā būtu pieņemts atšķirīgs

52lēmums.

53Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētā regulējuma

54pieņemšanas procesā netika pārkāpts labas likumdošanas princips.

55Nevarot piekrist apgalvojumam, ka likumdevējs neesot izvērtējis

56regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām, jo

57valstij ar apstrīdēto regulējumu esot bijis jāievieš sloga

58sadales princips, ko tā saskaņā ar lēmumu Nr. 2015/162 bija

59apņēmusies ieviest līdz 2015. gada 30. aprīlim. Arī likumdošanas

60procesā notikušo diskusiju daudzums nevarot būt par pamatu

61atzinumam, ka tiesību norma nav pieņemta pienācīgā kārtībā. Tas,

62ka deputāti subjektīvu iemeslu dēļ nav izmantojuši savas tiesības

63runāt, nevarot būt par pamatu labas likumdošanas principa

64pārkāpuma konstatēšanai.

65Apstrīdēto regulējumu likumdevējs pieņēmis, ievērojot

66racionāla likumdevēja principu un tiesību sistēmas vienotības

67principu. Apstrīdētajā regulējumā ietvertās normas esot

68savstarpēji cieši saistītas. Kontroles likuma 8.1

69pants esot Kontroles likuma 8. panta loģisks turpinājums, ar kuru

70novērstas tiesiskā regulējuma nepilnības.

71Apstrīdētā regulējuma leģitīmais mērķis esot sabiedrības

72labklājības nodrošināšana. Minēto mērķi ar šo regulējumu varot

73sasniegt, jo likumdevēja izvēlētais līdzeklis atbilst Latvijas

74starptautiskajām saistībām. Līdzīgs regulējums, kas pieļauj

75komercsabiedrības likvidēšanu pirms visu kreditoru prasījumu

76apmierināšanas, jau pastāvot Kredītiestāžu likumā un

77Maksātnespējas likumā, tāpēc to varot uzskatīt par iederīgu

78Latvijas tiesību sistēmā.

79Labums, ko gūstot sabiedrība, esot ievērojami lielāks nekā

80Pieteikumu iesniedzējam radītās nelabvēlīgās sekas, jo ar

81apstrīdēto regulējumu valsts panākot to, ka līdzekļi, ko tā

82izlietojusi atbalsta sniegšanai, atgriežas valsts kasē un līdz ar

83to ir izmantojami sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī to,

84ka pakārtoto saistību kreditori negūst nepamatotu labumu no

85valsts sniegtā atbalsta. Šāds regulējums nodrošinot tiesisko

86stabilitāti un novēršot valsts līdzekļu aizplūšanu, tātad

87atbilstot visas sabiedrības interesēm.

88Apstrīdētā regulējuma leģitīmo mērķi nebūtu iespējams sasniegt

89ar saudzējošākiem līdzekļiem. Maksātnespējas procesa un

90likvidācijas procesa regulējums būtu pretrunā ar lēmumu Nr.

912015/162 un nenodrošinātu atbalsta atmaksāšanu tādā pašā apmērā,

92kādā to nodrošinot apstrīdētais regulējums. Arī ar Pieteikumu

93iesniedzēja minētajiem alternatīvajiem līdzekļiem leģitīmais

94mērķis netiktu sasniegts.

95Tieslietu ministrija norāda, ka Pieteikumu iesniedzēja

96tiesiskā paļāvība uz to, ka viņam saglabāsies tiesības saņemt

97noguldījuma pamatsummas atmaksu, ar apstrīdēto regulējumu netiek

98skarta. Ar apstrīdētā regulējuma pieņemšanu neesot radīta tāda

99situācija, ka Pieteikumu iesniedzējs nevar saņemt atpakaļ tam

100pienākošos subordinētā aizdevuma pamatsummu. Apstrīdētais

101regulējums tikai, pirmkārt, nosakot secību, kādā komercsabiedrība

102pilda savas saistības pret kreditoriem, pakārtoto saistību

103kreditoriem un akcionāriem, un, otrkārt, nosakot rīcību

104gadījumos, kad komercsabiedrība nav spējīga savas saistības

105nokārtot.

106Atbalsta sniegšana komercsabiedrībām nevarot tikt uzskatīta

107par ikdienišķu parādību, tāpēc valsts ar apstrīdēto regulējumu

108iegūstot kreditora statusu un tāpat kā citi kreditori pēc šā sava

109statusa kreditoru hierarhijā ieņemot augstāku vietu nekā

110pakārtoto saistību kreditori. Tas izrietot arī no sloga sadales

111principa. Līdz ar to prioritārā kārtā vajagot apmierināt valsts

112prasījumus un tikai pēc tam - pakārtoto saistību kreditoru

113prasījumus.

114Pakārtoto saistību kreditoru, tostarp Pieteikumu iesniedzēja,

115prasījumu apmierināšanas kārtība paliekot nemainīga, proti, tie

116joprojām esot apmierināmi tikai pēc visu kreditoru prasījumu

117apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

118Šādu kārtību esot paredzējis arī Termiņdepozīta līgums.

119Tas, vai Pieteikumu iesniedzējs varēs saņemt noguldījuma

120pamatsummas atmaksu, esot atkarīgs no komercsabiedrības

121finansiālā stāvokļa, nevis no apstrīdētā regulējuma, tāpēc

122tiesiskā paļāvība uz jau iegūtu tiesību saglabāšanu ar apstrīdēto

123regulējumu netiekot pārkāpta.

124Latvija neesot devusi nekādas garantijas tam, ka tiesību

125normas par atbalsta kontroli nākotnē netiks grozītas vai

126papildinātas. Tātad Pieteikumu iesniedzējs neesot varējis

127paļauties uz to, ka Kontroles likums nekad netiks grozīts, un

128Pieteikumu iesniedzējam neesot varējusi rasties tiesiskā paļāvība

129uz konkrētu tiesību saglabāšanas vai īstenošanas iespējamību.

130Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa esot pieņemta 2014. gada

13119. jūnijā un stājusies spēkā 2014. gada 1. jūlijā, taču jau pēc

132šīs normas pieņemšanas, konkrēti 2016. gada 13. jūnijā,

133civillietā esot pieņemts spriedums, ar kuru Pieteikumu

134iesniedzēja prasība tika apmierināta pilnībā. Tātad Kontroles

135likuma 8. panta pirmā daļa vēl divus gadus pēc tās spēkā stāšanās

136neesot ietekmējusi civillietas iznākumu. Turklāt Pieteikumu

137iesniedzēja prasības noraidīšana neesot bijusi pamatota ar

138Kontroles likuma 8.1 panta otro un trešo daļu.

139Salīdzināmā personu grupa esot atbalstu saņēmušu

140komercsabiedrību, konkrēti AS "Parex banka", pakārtoto

141saistību kreditori, nevis komercsabiedrību pakārtoto saistību

142kreditori un kredītiestāžu pakārtoto saistību kreditori. Visi AS

143"Parex banka" pakārtoto saistību kreditori atrodoties

144vienādos apstākļos, jo ne tikai Pieteikumu iesniedzējs, bet arī

145pārējie pakārtoto saistību kreditori savu prasījumu varot atgūt

146tikai pēc valsts sniegtā atbalsta atmaksāšanas un ne pret vienu

147no pakārtoto saistību kreditoriem apstrīdētais regulējums

148neparedzot atšķirīgu attieksmi.

149Kredītiestāžu likuma 59.6 panta pirmā daļa esot

150attiecināma uz pakārtoto saistību kreditoriem un tieši tāpat kā

151apstrīdētais regulējums paredzot aizliegumu pildīt pakārtotās

152saistības pirms atbalsta sniegšanas beigām. Kredītiestāžu likuma

153pārejas noteikumu 36. punkta subjekti arī esot pakārtoto saistību

154kreditori, taču tie salīdzinājumā ar pakārtoto saistību

155kreditoriem, uz kuriem attiecināmas Kontroles likuma normas,

156atrodoties atšķirīgos apstākļos, jo minētais pārejas noteikums

157paredzot izņēmumu no aizlieguma pildīt pakārtotās saistības.

158Tomēr šī norma līdz apstrīdētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim

159esot piemērota attiecībā uz visiem AS "Parex banka"

160pakārtoto saistību kreditoriem, tostarp arī Pieteikumu

161iesniedzēju, un tātad arī šis pārejas noteikumu punkts neesot

162radījis atšķirīgu attieksmi.