9. pants

1Pieaicinātās personas - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes profesors Dr. iur. Jānis Kārkliņš un

3Mg. iur. Pauls Zeņķis - uzskata, ka apstrīdētais

4regulējums atbilst Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam.

5Pakārtotās saistības būtība tiekot skaidrota ar pakārtotības

6jēdzienu. Pakārtotība nozīmējot, ka maksātnespējas gadījumā (vai

7aizņēmēja likvidācijas gadījumā) sākumā tiek apmierināti visi

8augstāku kārtu kreditoru (tostarp to, kuru prasījuma tiesības

9izriet no noguldījuma) prasījumi, tad - pakārtoto prasījumu

10turētāju prasījumi un visbeidzot - pamatkapitāla devēju

11prasījumi.

12Vēsturiski būtiskākā atšķirība starp jebkuru citu līgumu un

13pakārtoto saistību līgumu esot tāda, ka pakārtoto saistību līguma

14gadījumā līdz ar pamatsaistību tiek nodibināta arī pakārtota

15saistība, ar kuru persona, kas aizdevusi savus līdzekļus

16komersantam, apņemas neprasīt šā aizdevuma ātrāku atdošanu, kā

17arī piekrīt būt pieskaitīta vienai no pēdējām kreditoru kārtām

18gadījumā, ja attiecīgais komersants īstenos maksātnespējas,

19likvidācijas vai reorganizācijas procedūru. Tādējādi jau

20sākotnējā šā institūta attīstības posmā esot atzīts, ka nav

21pieļaujama tāda situācija, kuras ietvaros subordinētu saistību

22apmierinājums tiktu saņemts pirms tam, kad apmierinātas

23"parastās" saistības.

24Atbilstoši Kredītiestāžu likuma 1. panta 59. punktam

25kreditori, kuru prasījumi izriet no subordinētām saistībām, esot

26nostatīti daudz nelabvēlīgākā stāvoklī iepretim

27"parastiem" kreditoriem. Risks, ka kreditors pakārtotās

28saistības izpildījumu var nekad nesaņemt, attaisnojoties

29pakārtoto saistību ekonomiskajā aspektā, tas ir, tajā apstāklī,

30ka prasījumi, kas izriet no pakārtotajām saistībām (aizdevumiem,

31obligācijām u. c.), parasti ietver arī īpaši augstas, kreditoram

32izdevīgas procentu likmes. Citiem vārdiem, kreditors, uzņemoties

33lielāku risku, potenciāli gūstot lielāku labumu.

34Faktiski prasījuma pakārtotība sākoties nevis līdz ar

35maksātnespējas vai likvidācijas procesa uzsākšanu, bet gan jau

36daudz agrāk. Aizdevējam, noslēdzot līgumu, tas esot jāapzinās, jo

37par riska uzņemšanos viņš saņemot lielāku peļņu, nekā saņemtu

38vienkārša noguldījuma gadījumā. Primāri šāda nelabvēlība, ko

39persona uzņemas ciest par īpaši lielo ienesīgumu, atspoguļojoties

40tajā apstāklī, ka kreditoram nav līdzekļu, ar ko panākt sava

41aizdevuma ātrāku atmaksu, un kreditors komersanta likvidācijas,

42maksātnespējas vai reorganizācijas gadījumā savu prasījumu

43izpildījumu saņems tikai pēc visu "parasto" kreditoru,

44bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

45Minētās atšķirības starp pakārtotajām saistībām un

46"parastām" saistībām (piemēram, noguldījumu) ļaujot

47secināt, ka pakārtotās saistības no parastām saistībām

48galvenokārt un pēc būtības nošķir pakārtotā to apmierināšanas

49kārtība, nevis kādas tiesiskā regulējuma nianses. Tātad, ja

50pakārtotā saistība radusies aizdevuma līguma noslēgšanas ceļā,

51pret šo saistību visupirms esot jāattiecas kā pret saistību, kas

52izriet no aizdevuma līguma, un tikai tad, kad tas ir nozīmīgi

53(piemēram, likvidācijas gadījumā, kad jāapmierina kreditoru

54prasījumi), esot vērts papildus analizēt arī radušās saistības

55pakārtotos aspektus.

56No pakārtotā aizdevuma (atšķirībā no noguldījuma) radusies

57saistība neesot tāda, no kuras izrietētu beznosacījumu naudas

58atdošanas pienākums. Minētais atdošanas pienākums esot nosacīts,

59proti, atkarīgs no aizņēmēja mantiskā stāvokļa un sekām, kas var

60iestāties saistības izpildes rezultātā. Turpretim noguldījuma

61gadījumā noguldītājs naudas līdzekļus pamatā esot tiesīgs

62atprasīt katrā laikā.

63Tādējādi pakārtoto saistību kreditors neesot tiesīgs pieprasīt

64saistības izpildi - naudas atmaksu -, ja ar to var tikt

65apdraudēta parādnieka maksātspēja (savukārt pats parādnieks

66neesot tiesīgs atmaksu piedāvāt). Turklāt šis noteikums esot

67attiecināms ne tikai uz galveno parādu, bet arī uz atlīdzību par

68kapitāla lietošanu (procentiem) un esot spēkā visā tiesisko

69attiecību pastāvēšanas laikā. Zināmā aspektā vienošanās par

70pakārtotības klauzulu tiesību izpratnē varot tikt uzskatīta par

71līgumu, kas noslēgts par labu trešajām personām - visiem pārējiem

72kreditoriem.

73Visi atbalsta pasākumi balstoties uz trim faktoriem - uzņēmuma

74dzīvotspēju, sloga sadales principu un konkurenci. Tādējādi

75atbalstam vajagot būt ierobežotam līdz nepieciešamajam minimumam

76un kapitāla daļu turētājiem un atbalsta saņēmējam vajagot sniegt

77atbilstošu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās no saviem

78resursiem.

79Ja valsts ir iesaistījusies tādas komercsabiedrības glābšanā

80un restrukturēšanā, kura bez atbalsta, visticamāk, kļūtu

81maksātnespējīga, un tieši valsts atbalsta rezultātā

82komercsabiedrība var sekmīgi turpināt savu darbību, taisnīguma

83principam neatbilstu tāda situācija, ka subjekti, kuri saņēmuši

84vislielāko labumu tad, kad komercsabiedrība strādāja labi,

85nepiedalās tās glābšanā un restrukturēšanā. Tādējādi apstrīdētais

86regulējums nodrošinot to, ka pakārtoto saistību subjekti nesaņem

87nepamatotu labumu no komercsabiedrībai sniegtā atbalsta un

88uzņemas samērīgu nastu salīdzinājumā ar to slogu, kuru uzņemas

89nodokļu maksātāji, valstij sniedzot minēto atbalstu

90komercsabiedrībai.

91Tātad atbalsts tiekot piešķirts ar mērķi aizsargāt nevis

92ikvienu ar kredītiestādi saistītu personu, bet tikai

93noguldītājus. Proti, tā kā atbalsts tiek sniegts no valsts

94budžeta līdzekļiem, kas ir visas sabiedrības kopīga manta, tas

95tiekot piešķirts visas sabiedrības interesēs. Līdz ar to atbalsta

96mērķis esot aizsargāt sabiedrību - noguldītājus -, nevis

97atsevišķas personas - kredītiestādes akcionārus vai pakārtoto

98saistību kreditorus.

99Vispārīgais kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas

100regulējums paredzot, ka kredītiestādes pakārtoto saistību

101kreditori un akcionāri tiek aizsargāti daudz mazākā mērā nekā

102noguldītāji. Šis princips esot atspoguļots Kredītiestāžu likuma

103139.2-139.5 pantā. Tādējādi arī atbalsta

104atmaksa esot veicama pirms pakārtoto saistību kreditoru un

105akcionāru prasību apmierināšanas. Valstij neesot pienākuma ar

106atbalsta mehānismu nodrošināt to, ka pakārtoto saistību kreditori

107un akcionāri saņem savu prasījumu apmierinājumu. Ja kredītiestāde

108nespēj atmaksāt atbalstu, tad neesot pamata apmierināt pakārtoto

109saistību kreditoru un akcionāru prasījumus.

110Tātad pastāvot risks, ka kreditors pakārtotās prasījuma

111tiesības nevarēs īstenot tādēļ, ka parādniekam nepietiks naudas

112līdzekļu. Taču īpašuma tiesības negarantējot pasargāšanu no

113komercdarbības riska. Valstij neesot pienākuma novērst īpašuma

114vērtības zudumu tirgus faktoru ietekmē. Arī pašlaik neviens

115likums negarantējot to, ka komersants savus prasījumus vienmēr

116varēs īstenot.

117Aizliegums pakārtoto saistību kreditoriem iesniegt

118maksātnespējas procesa pieteikumu pirms atbalsta atmaksāšanas

119esot uzskatāms par loģisku un atbilstošu, ņemot vērā pakārtoto

120saistību raksturu. Apstrīdētais regulējums nodrošinot to, ka

121atbalstu saņēmušās komercsabiedrības maksātnespējas process

122netiek izmantots kā līdzeklis pakārtoto saistību kreditoru un

123akcionāru mantisko interešu nodrošināšanai. Savukārt regulējums,

124kas pieļauj atbalstu saņēmušās komercsabiedrības izslēgšanu no

125komercreģistra neatkarīgi no tā, ka nav atmaksāts atbalsts vai

126nav izpildītas pakārtotās saistības, esot loģisks solis, ar ko

127tiekot nodrošināta šādas komercsabiedrības izslēgšana no

128komercreģistra, neīstenojot maksātnespējas procesu.