7. pants

1Pieteikuma iesniedzēja

2uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 105.

3pantam, jo aizliedzot sabiedrības statūtos svarīgu lēmumu

4pieņemšanai noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu, nekā tas

5noteikts likumā.

67.1. Saeima 2008. gada 18.

7decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Komerclikumā", kas stājās

8spēkā 2009. gada 21. janvārī. Minētais likums paredz

9grozījumus Komerclikuma 284. panta otrajā daļā, papildinot

10to ar vārdiem, "ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits".

11Līdz ar to no šā datuma nav aizliegts sabiedrības statūtos

12noteikt, ka nepieciešams lielāks balsu skaits nekā trīs

13ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, lai

14pieņemtu lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla

15izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības

16reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai

17izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un

18darbības izbeigšanu vai turpināšanu. Tādējādi Saeima, izdarot

19grozījumus Komerclikumā, ir novērsusi lietā pastāvošo strīdu.

20Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai ir jālemj, vai nepieciešams

21turpināt tiesvedību lietā.

227.2. Satversmes tiesas

23likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka

24tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar

25Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir

26zaudējusi spēku.

27Ar 2008. gada

2818. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā" tika grozīta

29viena apstrīdētā norma, proti, Komerclikuma 284. panta otrā

30daļa, mainot regulējumu tieši tajā jautājumā, kura dēļ

31konstitucionālā sūdzība iesniegta. Savukārt Komerclikuma

32142. panta otrā daļa nav grozīta un ir spēkā tādā redakcijā,

33kādā tā bija spēkā arī konstitucionālās sūdzības iesniegšanas

34brīdī.

35Ir jāņem vērā, ka konstitucionālā

36sūdzība iesniegta, lai apstrīdētu regulējumu, kas izrietēja no

37Komerclikuma 284. panta otrās daļas saistībā ar Komerclikuma

38142. panta otro daļu. Pieteikuma iesniedzēju neapmierina

39tas, ka šīs normas aizliedza statūtos noteikt lielāku

40nepieciešamo balsu skaitu Komerclikuma 284. panta otrajā

41daļā paredzēto lēmumu pieņemšanai. Grozot Komerclikuma

42284. panta otro daļu, ir noteikts tāds regulējums, kas ļauj

43šajos gadījumos statūtos paredzēt lielāku nepieciešamo balsu

44skaitu. Līdz ar to no Komerclikuma 284. panta otrās daļas

45saistībā ar Komerclikuma 142. panta otro daļu izrietošais

46apstrīdētais regulējums faktiski ir zaudējis spēku.

47Satversmes tiesa jau ir

48norādījusi, ka, interpretējot Satversmes tiesas likuma

4929. panta pirmās daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka

50šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

51procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

52lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas

532008. gada 12. februāra sprieduma lietā

54Nr. 2007-15-01 4. punktu). Līdz ar to Satversmes

55tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

56ir piemērojams gadījumos, kad institūcija, kas izdevusi

57apstrīdēto aktu, grozot normatīvos aktus, pati ir novērsusi

58strīdu.

59Ar Saeimas

602008. gada 18. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā"

61ieviestās izmaiņas normatīvajā regulējumā rada pamatu tiesvedības

62izbeigšanai lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

6329. panta pirmās daļas 2. punktu.

647.3. Lai pieņemtu lēmumu

65par tiesvedības izbeigšanu lietā, nepietiek tikai ar secinājumu,

66ka konkrētajā lietā var piemērot Satversmes tiesas likuma

6729. panta pirmās daļas 2. punktu. Minētais punkts

68paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību, bet ne

69pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nav kādi

70apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas

71nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

7212. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

734. punktu).

74Ja lieta ierosināta uz

75konstitucionālās sūdzības pamata, tad par nepieciešamību turpināt

76tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības

77iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

78ar atpakaļejošu datumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

795. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

80Nr. 2008-06-01 8. punktu). Grozījumu izdarīšana

81normatīvajā aktā, kuras rezultātā apstrīdētās normas zaudē spēku,

82var nebūt pietiekama, lai novērstu negatīvās sekas, kas personai

83rodas sakarā ar apstrīdētajām normām. Satversmes tiesas spriedums

84var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības

85iesniedzējs var panākt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk.

86Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma

87lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu).

88Šajā lietā Pieteikuma iesniedzēja

89gan konstitucionālajā sūdzībā, gan pēc iepazīšanās ar lietas

90materiāliem ir lūgusi atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

91no to pieņemšanas brīža. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē,

92vai apstrīdētās normas ir nepamatoti aizskāruās Pieteikuma

93iesniedzējai Satversmē garantētās tiesības un - ja šāds

94aizskārums noticis - vai ar 2008. gada

9518. decembrī izdarītajiem grozījumiem Komerclikuma

96284. panta otrajā daļā būs pietiekami novērstas šīs normas

97piemērošanas rezultātā radušās negatīvās sekas.

98Tātad ir

99nepieciešams turpināt tiesvedību lietā.