7. pants

Pieteikuma iesniedzēja

uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 105.

pantam, jo aizliedzot sabiedrības statūtos svarīgu lēmumu

pieņemšanai noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu, nekā tas

noteikts likumā.

7.1. Saeima 2008. gada 18.

decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Komerclikumā", kas stājās

spēkā 2009. gada 21. janvārī. Minētais likums paredz

grozījumus Komerclikuma 284. panta otrajā daļā, papildinot

to ar vārdiem, "ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits".

Līdz ar to no šā datuma nav aizliegts sabiedrības statūtos

noteikt, ka nepieciešams lielāks balsu skaits nekā trīs

ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, lai

pieņemtu lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla

izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības

reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai

izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un

darbības izbeigšanu vai turpināšanu. Tādējādi Saeima, izdarot

grozījumus Komerclikumā, ir novērsusi lietā pastāvošo strīdu.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai ir jālemj, vai nepieciešams

turpināt tiesvedību lietā.

7.2. Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka

tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar

Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir

zaudējusi spēku.

Ar 2008. gada

18. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā" tika grozīta

viena apstrīdētā norma, proti, Komerclikuma 284. panta otrā

daļa, mainot regulējumu tieši tajā jautājumā, kura dēļ

konstitucionālā sūdzība iesniegta. Savukārt Komerclikuma

142. panta otrā daļa nav grozīta un ir spēkā tādā redakcijā,

kādā tā bija spēkā arī konstitucionālās sūdzības iesniegšanas

brīdī.

Ir jāņem vērā, ka konstitucionālā

sūdzība iesniegta, lai apstrīdētu regulējumu, kas izrietēja no

Komerclikuma 284. panta otrās daļas saistībā ar Komerclikuma

142. panta otro daļu. Pieteikuma iesniedzēju neapmierina

tas, ka šīs normas aizliedza statūtos noteikt lielāku

nepieciešamo balsu skaitu Komerclikuma 284. panta otrajā

daļā paredzēto lēmumu pieņemšanai. Grozot Komerclikuma

284. panta otro daļu, ir noteikts tāds regulējums, kas ļauj

šajos gadījumos statūtos paredzēt lielāku nepieciešamo balsu

skaitu. Līdz ar to no Komerclikuma 284. panta otrās daļas

saistībā ar Komerclikuma 142. panta otro daļu izrietošais

apstrīdētais regulējums faktiski ir zaudējis spēku.

Satversmes tiesa jau ir

norādījusi, ka, interpretējot Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka

šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

Nr. 2007-15-01 4. punktu). Līdz ar to Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

ir piemērojams gadījumos, kad institūcija, kas izdevusi

apstrīdēto aktu, grozot normatīvos aktus, pati ir novērsusi

strīdu.

Ar Saeimas

2008. gada 18. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā"

ieviestās izmaiņas normatīvajā regulējumā rada pamatu tiesvedības

izbeigšanai lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu.

7.3. Lai pieņemtu lēmumu

par tiesvedības izbeigšanu lietā, nepietiek tikai ar secinājumu,

ka konkrētajā lietā var piemērot Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktu. Minētais punkts

paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību, bet ne

pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nav kādi

apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas

nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01

4. punktu).

Ja lieta ierosināta uz

konstitucionālās sūdzības pamata, tad par nepieciešamību turpināt

tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības

iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

ar atpakaļejošu datumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

5. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2008-06-01 8. punktu). Grozījumu izdarīšana

normatīvajā aktā, kuras rezultātā apstrīdētās normas zaudē spēku,

var nebūt pietiekama, lai novērstu negatīvās sekas, kas personai

rodas sakarā ar apstrīdētajām normām. Satversmes tiesas spriedums

var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības

iesniedzējs var panākt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma

lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu).

Šajā lietā Pieteikuma iesniedzēja

gan konstitucionālajā sūdzībā, gan pēc iepazīšanās ar lietas

materiāliem ir lūgusi atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

no to pieņemšanas brīža. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē,

vai apstrīdētās normas ir nepamatoti aizskāruās Pieteikuma

iesniedzējai Satversmē garantētās tiesības un - ja šāds

aizskārums noticis - vai ar 2008. gada

18. decembrī izdarītajiem grozījumiem Komerclikuma

284. panta otrajā daļā būs pietiekami novērstas šīs normas

piemērošanas rezultātā radušās negatīvās sekas.

Tātad ir

nepieciešams turpināt tiesvedību lietā.