5. pants

Klimatneitralitātes mērķa sasniegšana

Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021. 2030. gadam15 (turpmāk NEKP) noteiktos ambiciozos klimata un enerģētikas mērķus, kas 2023. 2024. gadā tiks pārskatīti, ņemot vērā Pārvaldības regulā16 noteikto un jaunās Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas17, un ņemot vērā nozaru plānošanas dokumentus un nozaru prioritātes, nepieciešams attīstīt un pilnveidot efektīvu un ilgtspējīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas monitoringa sistēmu un pētniecības kapacitāti.

Pārvaldības regulas 17. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas norisi, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikas

un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Līdz ar to Latvija, lai izpildītu iepriekš minēto, sagatavoja pirmo progresa ziņojumu, kas sastāvēja no 23 apakšziņojumiem, par NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresu. Saņemtajos Eiropas Komisijas komentāros par pirmo progresa ziņojumu tika norādīts, ka turpmākajos progresa ziņojumos Latvijai būtu jāpaplašina NEKP mērķu progresa novērtēšanas indikatoru izvērtējums, tai skaitā, attiecībā uz tiem indikatoriem, kas ir apzīmēti "ja ir pieejams" vai "ja ir attiecināms".

Savukārt, Pārvaldības regulas 14. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 30. jūnijam (..) Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai sniedz Komisijai argumentus, kāpēc plānu atjaunināt nav nepieciešams. Klimata un enerģētikas ministrija turpina darbu pie NEKP atjaunošanas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos pieņemtos grozījumus un sociālekonomiskās un ģeopolitiskās izmaiņas. NEKP gala redakcija pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas Eiropas Komisijā ir jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam (Pārvaldības regulas 14. panta 2. punkts).

Līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, likumprojektā "Klimata likums" (21-TA-62) un likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-1563) citastarpā tiks noteikta kārtība klimata un enerģētikas politiku saistību izpildes un tās uzraudzības kārtībai, kā arī ietvaru klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"

(21-TA-1563) pirmsšķietami tiek paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs atbildīgā valsts institūcija šo apakšziņojumu sagatavošanai, tai skaitā datu savākšanai, analīzei.

Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts konkrēts atbildīgo institūciju atbildības un pienākumu tvērums, kā arī Ministru kabineta noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) tiks iekļauts detalizēts finansējuma aprēķins. Kā jau augstāk minēts, tad NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresa atspoguļošanai Eiropas Komisijai nepieciešams sagatavot 23 apakšziņojumus ar liela apjoma datu kopām, tai skaitā apkopojot datus no dažādiem datu turētājiem. Līdz ar to pirmsšķietami būs nepieciešams pilnveidot Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotās informācijas sistēmas, piemēram, Energoresursu informācijas sistēma. Papildus tam atsevišķos Eiropas Savienības tiesību aktos18 ir uzlikti pienākumi Eiropas Savienības dalībvalstīm veikt izvērtējumus / pētījumus, lai pierādītu šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Minēto nosacījumu izpildei Klimata un enerģētikas ministrija piemēros Publiskā iepirkuma likumu.

Lai nodrošinātu NEKP mērķu progresa sasniegšanas izmērīšanu, nepieciešams paaugstināt CSP administratīvo kapacitāti 1 220 000 euro apmērā. Aktuāli ir pārskatīt klimata un enerģētikas politikas veidotājiem, īstenotājiem, pētniekiem nepieciešamo datu kopu tvērumu, lai Latvijas Republika spētu proaktīvi pamatot Eiropas Komisijas un starptautiskā līmeņa priekšlikumus par ambīciju paaugstināšanu, nosakot vai pārskatot jau spēkā esošos enerģētikas un klimata politikas mērķus, tas ir, pamatot Latvijas Republikas pozīcijas par klimata un enerģētikas politiku ambīciju palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, sabiedrības pirktspēju, resursu efektīvu izmantošanu un izmaiņām enerģētiskajā nabadzībā. Lai varētu pieņemt efektīvus lēmumus situācijas uzlabošanai un vērtētu NEKP rezultātu ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrijai 2024. 2026. gadā ik gadu nepieciešams 280 000 euro (aprēķini pievienoti 2. pielikumā), nepieciešams turpināt iesākto ēku energoefektivitātes sistēmas izstrādi un uzturēšanu 2024. gadā 324 410 euro apmērā, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro apmērā.

Samazinoties elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaitam samazinās arī ieņēmumi no valsts nodevas par elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde. Lai nodrošinātu administrēšanas funkciju izpildi precēm un pakalpojumiem nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 2024.gadā 124 200 euro, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro.

Ņemot vērā iepriekš minēto un iepriekš jau pieņemtos Ministru kabineta lēmumus (kas minēti šajā konceptuālajā ziņojumā), Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai 2024. gadā būs nepieciešami 6 259 454 euro, 2025. gadā - 6 108 645 euro, 2026. gadā - 6 108 645 euro un turpmāk. Konkrētu finansējuma sadalījumu starp abām ministrijām un pozīcijām skatīt 7. tabulā.

7. tabula

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums vidēja termiņa valsts budžeta 2024. 2026. gadam ietvarā , EUR

Pozīcija / gadsAtbildīgā ministrija2024. gads2025. gads2026. gadsNEKP mērķu progresa sasniegšanas uzraudzība, tai skaitā:Klimata un enerģētikas ministrija / Ekonomikas ministrija6 259 4546 108 6456 108 645Ekonomikas modelēšanas sistēmas izveide un pilnveidošana, statistikas datu sagatavošana un analīzeEkonomikas ministrija1 824 4101 650 0001 650 000Pētniecības ietvara u.c. pasākumu enerģētikas jomā īstenošana, t.sk. administrēšanaKlimata un enerģētikas ministrija3 925 3773 923 1783 923 178Klimata un enerģētikas ministrijas kapacitātes stiprināšana19Klimata un enerģētikas ministrija385 467385 467385 467Enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzības administrēšanaEkonomikas ministrija124 200150 000150 0006. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība

Ministru kabinets 2022. gada 11. oktobrī pieņēma lēmumu20 iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Minētā lēmuma pamatā bija izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kad energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā, tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvusi par enerģētikas politikas centrālo elementu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un vides aizsardzību, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju, dalībvalstij efektīvākajā veidā, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem.

2023. gada aprīlī notika pirmā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas vizīte Latvijā, kuras ietvaros aģentūras eksperti kopā ar iesaistītajām institūcijām21 pārrunāja iestāšanās procesu, valsts naftas produktu drošības rezervju sistēmu un datu ziņošanu. No 2023. gada 19. septembra 25. septembrim notika Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandu otrā vizīte, kuras ietvaros atbildīgajām institūcijām un nozari pārstāvošām organizācijām un komersantiem tiks dota iespēja prezentēt Latvijas Republikas gatavību iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Vizītes ietvaros tika prezentēta valsts gatavība sekojošās enerģētikas politikas jomās: valsts gatavība enerģētikas krīzēm, tai skaitā dalībai starptautiskos naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū, elektroenerģijas un gāzes tirgus attīstība un gatavība krīzes situācijām, virzība uz klimatneitralitāti, inovācijas un pētniecības aktivitātes enerģētikas jomā.

2023. gada 25. septembrī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komanda prezentēja Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavoto gala ziņojumu, kurā iekļauti galvenie secinājumi un rekomendācijas. Lai Latvija varētu iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, Latvijai jānodrošina ar iestāšanos saistīto pamatrekomendāciju (key recommendations on accession) izpilde līdz 2023. gada 15. decembrim.

Ja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas secinājumi būs pozitīvi, tas ir, Latvijas Republikai tiks piedāvāts iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tad 2024. gada februārī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru padomes plenārsesijā Latvijas Republika tiks uzņemta Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai būs jānodrošina Latvijas Republikas pārstāvība aģentūras valdē, vismaz 6 pastāvīgajās komitejās un neskaitāmās darba grupās22.

Lai nodrošinātu iepriekš minēto un pamatojoties uz iepriekš pieņemtiem Ministru kabineta lēmumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai un ikgadējām iemaksām nepieciešamais finansējums 2024. 2026. gadā 367 209 euro katru gadu.