Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai

1Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", iekļaut tajā priekšlikumus attiecībā uz:

22.1. regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2024., 2025. un 2026. gadu, tai skaitā dividendes, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam un citu enerģētikas jomas pasākumu īstenošanai;

32.2. finansējumu publiskajam tirgotājam, lai segtu izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem, 2024. gadā 54 206 019 euro, 2025. gadā 30 039 695 euro, 2026. gadā 30 239 965 euro;

42.3. finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam 2024., 2025. un 2026. gadā 23 943 604 euro katru gadu;

52.4. finansējumu energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai, tai skaitā administrēšanas izdevumiem, 2024., 2025. un 2026. gadā 289 995 euro katru gadu;

62.5. finansējumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas pasākumiem 2024. gadā 6 259 454 euro, 2025. gadā 6 108 645 euro, 2026. gadā 6 108 645 euro;

72.6. finansējumu saistībā ar iestāšanos Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā 2024., 2025. un 2026. gadā 367 209 euro katru gadu;

82.7. finansējumu Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.

1Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni

1Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība

1Esošās situācijas raksturojums

2Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OI izmaksu apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija 2022. gadā sasniedza arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu.

3Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OI komponente ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot valsts budžeta līdzekļus, kā arī piešķirot finansējumu aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā attiecīgajam laika periodam.

42023. gada 16. februārī Saeimā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (publikācijas Nr.: 2023/38A.1, turpmāk ETL grozījumi), tādejādi likumdevējam atbalstot Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojuma Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem OI komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" 4. punktā piedāvāto risinājumu, kas paredzēja izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru ietvaros OI izmaksas nesegtu Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, t.i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies izmaksu pozīcija "obligātā iepirkuma komponente".

5Šāds risinājums paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk publiskais tirgotājs) darbības nesegtie izdevumi tiek kompensēti ar valsts budžetā ieskaitāmajām akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm. No 2018. gada atbilstoši Centrālā statistikas pārvaldes (turpmāk CSP) izveidotajam un uzturētajam institucionālo vienību klasifikācijas sarakstam publiskais tirgotājs (akciju sabiedrības "Latvenergo" meitas sabiedrība) ir klasificēts vispārējās valdības sektorā, attiecīgi tā administrētās OI plūsmas tiek attiecinātas uz vispārējās valdības fiskālajiem rādītājiem.

61.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai

7Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1.

8Visas izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros un kuras, sākot ar 2023. gada 1. maiju2, sedz no publiskā tirgotāja vai valsts budžeta līdzekļiem, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim publiskā tirgotāja iepriekšējā gada fiksētās izmaksas tika segtas atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās proporcionāli elektroenerģijas patēriņam.

9OI izmaksas ir atkarīgas no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OI izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem apmēru ietekmē elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā, par kuru tiek pārdota no elektroenerģijas ražotājiem OI ietvaros iepirktā elektroenerģija. Pieaugot elektroenerģijas cenai biržā, OI izmaksu apjoms samazinās. OI ietvaros iepirktais vēsturiskais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro 2019. 2022. gadā un turpmāko 3 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā.

101. tabula

11OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

12OI apjoms, GWhRažotājiem kopumā izmaksātā naudas summa, milj. euroRažotājiem izmaksātā atbalsta summa (atbalsts virs tirgus cenas) , milj. euro201920202021202220232024202520192020202120222023202420252019202020212022202320242025OI no AER883891734374646349131,9131,5104,048,89,08,77,291,6102,342,4-17,22,60,81,0Biogāzes elektrostacijas

133163062138818171754,752,935,313,53,02,72,740,142,617,3-2,21,20,60,6Biomasas elektrostacijas

1437137033016730303054,453,446,723,24,24,34,337,340,918,5-8,51,20,50,4Vēja elektrostacijas

15137148126921516214,515,813,18,61,71,70,28,511,53,2-6,10,2-0,20,0Hidroelektrostacijas

16596865271008,39,48,93,40,10,00,05,77,33,5-0,40,00,00,0OI no fosilajām koģenerācijas stacijām3642811893200038,920,315,74,10,00,00,022,110,92,0-0,10,00,00,0Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas)n/an/an/an/an/an/an/a32,032,326,223,623,623,623,632,032,326,223,623,623,623,6Jaudas maksa (AER)n/an/an/an/an/an/an/a5,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,25,2Kopā1 2461 172923406646349207,9189,3151,181,637,737,536,0150,8150,775,811,531,429,629,7Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (OI no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). OI izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa.

171.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai

182017. gadā saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk MK noteikumi Nr. 221) akciju sabiedrība "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā nākamo periodu ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām.

192023. gada martā Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicēja konsultāciju materiālu attiecībā uz OI shēmas statistisko uzskaiti, un tā ietvaros CSP tika ieteikts pārrēķināt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējā vienreizējā maksājuma amortizējamo daļu3. Atbilstoši konsultāciju materiāliem valsts budžeta izmaksu uzskaitē vienreizējais maksājums vairs netiek dalīts divās daļās, bet tiek pilnā apjomā uzskaitīts kā avansa maksājums un valsts budžeta izmaksās atzīts proporcionāli līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadējo ietekmi uz budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 2. tabulu.

202. tabula

21Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu

22GadsPrognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, euro202341 310 250202441 310 250202541 310 2501.3. Izmaksu segšana publiskajam tirgotājam

23ETL grozījumu 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikts, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi nostiprinot pastāvīgu risinājumu elektroenerģijas OI finansēšanai, kas neparedz turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI. Attiecīgās likuma normas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā4. Lai izpildītu ETL grozījumos doto deleģējumu Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803), paredzot normatīvo regulējumu ETL grozījumos paredzētā elektroenerģijas OI finansēšanas modeļa īstenošanai.

24Tā kā normatīvajā regulējumā tiek saglabāti nosacījumi, ka OI ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu pārdošanas, kā arī valsts dotācijas, var veidoties situācija, ka publiskā tirgotāja ar OI sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, kas veidojas no darbības elektroenerģijas OI sistēmas ietvaros. Līdz ar to attiecīgo izmaksu pārsniegumu, ieskaitot pievienotās vērtība nodokli, paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. Piešķirot publiskos līdzekļus publiskajam tirgotājam, tam komercdarbības valsts atbalsta noteikumu kontekstā netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības tirgū, jo tiks segtas tikai faktiskās izmaksas, kas saistītas ar deleģētās funkcijas izpildi.

25Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada 24. novembra lēmumu Nr. 263 "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm no 2023. gada 1. janvāra", Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju izvērtēja un secināja, ka par 2022. gadu publiskajam tirgotājam nav kompensējamo izmaksu, kas saistītas ar 2022. gadā īstenoto elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

26Vienlaikus, neskatoties uz to, ka 2022. gadā publiskā tirgotāja ieņēmumi ir pārsnieguši izdevumus, uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam bija vēl nesegtas ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu saistītās izmaksas no iepriekšējiem gadiem, kuras no to maksimālā apmēra 165,8 milj. euro 2018. gada janvārī, ņemot vērā arī iepriekš saņemtās valsts budžeta dotācijas to segšanai un 2022. gada ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem, ir ievērojami samazinājušās. Uz 2022. gada 31. decembri publiskajam tirgotājam izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem veidoja 107 898,88 euro, kas kompensējams no valsts budžeta, iekļaujot to publiskā tirgotāja iesniegtajā aprēķinā Būvniecības valsts kontroles birojam 2024. gada 1. ceturksnī saskaņā a Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību.

27ETL grozījumu 33. panta sestajā daļā paredzēts, ka no valsts budžeta sedz ar elektroenerģijas OI un garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistīto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem visā publiskā tirgotāja darbības periodā. Līdz ar to likumprojektā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" būs nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus (3. tabula), kurus Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (23-TA-803) izstrādāto kārtību, kompensēs publiskajam tirgotājam.

283. tabula

29Prognozētais publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem

30GadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta (bez PVN), euro202454 206 019,045202530 039 695,376202630 239 964,9772. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem

31Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām / personām kopš 2015. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju.

32Ministru kabinets 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk MK noteikumi Nr. 345) paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no elektroenerģijas tirgotājiem8, lai aprēķinātu, kāds ir atbalsta apmērs un kuri attiecīgā elektroenerģijas tirgotāja klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums aizsargātajam lietotājam tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju.

334. tabula

34Aizsargāto lietotāju skaits, kam piešķirts atbalsts,* pa kategorijām un izmaksātais finansējums, EUR

352022. gads2023. gads**Personas ar I. invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti21 7123 967 75722 5992 069 950Trūcīgās / maznodrošinātās ģimenes / personas36 2606 529 96332 8752 965 290Daudzbērnu ģimenes31 9847 681 97234 0574 096 226Kopā***89 95618 179 69289 5319 131 466* Būvniecības valsts kontroles biroja dati

36** Informācija uz konceptuālā ziņojuma sagatavošanas brīdi

37*** Ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēmis atbalstu

38Balstoties uz CSP tīmekļvietnē pieejamo informāciju, secināms, ka patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2019. gada augustu9, patēriņa grupai '04.5.1 Elektroenerģija' ir 95,6%. Tas nozīmē, ka pirktspēja patēriņa grupā '04.5.1 Elektroenerģija' 100 euro apmērā 2019. gada augustā ir vienāda ar 195,60 euro 2023. gada augustā.

39Paralēli elektroenerģijas cenu dinamikai elektroenerģijas biržā NordPool 2023. gada griezumā un ģeopolitiskās situācijas izraisītai ietekmei uz tautsaimniecību, no 2023. gada 1. jūlija spēkā stājušies sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības "Sadales tīkls" (turpmāk sistēmas operators) sistēmas pakalpojumu tarifi. Sistēmas operatora tarifs mājsaimniecību lietotājiem atsevišķos gadījumos pieaugums ir lielāks, nekā kopējais tarifa pieaugums. 92% mājsaimniecību lietotāju tarifa pieaugums ir apmēram 10 euro mēnesī.

40Līdz ar to, lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, Klimata un enerģētikas ministrija, sākot ar 2024. gada 1. janvāri ierosina aizsargātajiem lietotājiem palielināt ikmēneša atbalstu sekojoši daudzbērnu ģimenēm 25 euro un pārējām kategorijām 20 euro apmērā. Savukārt, sistēmas operatora tarifa pieauguma daļēja kompensēšana tiks risināta, virzot apstiprināšanai likumprojektu "Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (23-TA-2143)10.

41Pēc konceptuālā ziņojuma pieņemšanas Klimata un enerģētikas ministrija virzīs Ministru kabinetā grozījumus normatīvajā regulējumā, priekšlikuma ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā ir aplūkojama 5. tabulā.

425. tabula

43Paaugstinātā pabalsta aizsargātajam lietotājam11 ietekme uz valsts budžetu, EUR

44GadsPrognozētais finansējuma apjoms no valsts budžeta, EUR202423 616 074202523 616 074202623 616 074Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.3 daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjauno spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. Neskatoties uz pieejamo finansējumu, Klimata un enerģētikas ministrija nav saņēmusi iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu pieslēguma ierīkošanai neelektrificētos aizsargāto lietotāju mājokļos. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā iepriekš minētā iespēja ir saglabājama, dodot iespēju aizsargātajiem lietotājiem elektrificēt savus mājokļus.

45Papildus tam Būvniecības valsts kontroles birojam ir nepieciešams finansējums sekojošu informācijas sistēmu ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu uzturēšanai un pilnveidei, tas ir, 202 530 euro ar pievienotās vērtības nodokli katru gadu.

46Pieņemot MK noteikumus Nr. 345, Ministru kabinets paredzēja, ka valsts segs izdevumus Rīgas domei, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām Latvijas pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro katru gadu.

47Līdz ar to saskaņā ar šī ziņojuma 6. tabulu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024. 2026. gadam atbalstam aizsargātajiem lietotājiem nepieciešami 23 943 604 euro katru gadu.

486. tabula

49Aizsargāto lietotāju atbalstam nepieciešamais finansējums vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024. 2026. gadam, EUR

50Pozīcija / gads2024. gads2025. gads2026. gadsAtbalsts aizsargātiem lietotājiem23 616 07423 616 07423 616 074Pieslēguma maksa105 000105 000105 000Būvniecības valsts kontroles biroja administratīvie izdevumi, tai skaitā informācijas sistēmu uzturēšana un pilnveide202 530202 530202 530SOPA uzturēšana un pilnveide (finansējums Rīgas domei)20 00020 00020 000Kopā23 943 60423 943 60423 943 6043. Mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izveidošana energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni

51Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē (protokols Nr. 32, 82. §) tika apstiprināts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām"12 (turpmāk ziņojums). Saskaņā ar ziņojuma protokollēmuma 4. punktu no 2023. gada oktobra plānots nodrošināt mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

52Ņemot vērā minēto, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt IT risinājumu sistēmu, kas veiks mājsaimniecību vidējo ienākumu aprēķinu uz vienu mājsaimniecības locekli, un spēs sistēmā reģistrētajiem elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas energoresursu atbalsta saņemšanai. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja sniegt mērķētu energoresursu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka 2022. 2023. gada apkures sezonā atbalstu saņēma visas mājsaimniecības neatkarīgi no to ienākumu līmeņa.

53Potenciāli iepriekš minētā risinājuma izmantošana ilgtermiņā sniegs ietaupījumu valsts budžetā (Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka ietaupījums ārkārtēja energoresursu cenu pieauguma gadījumā varētu būt lielāks par 100 milj. euro). Par attiecīgā risinājuma izveidi lēma Ministru kabinets 2023. gada 6. jūnija sēdē (protokols Nr. 30, 40. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par mērķēta un automatizēta atbalsta sistēmas izstrādi energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni" aprakstīto vienoto IT risinājumu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni automātiska un mērķēta atbalsta sniegšanai energoresursu cenu būtiska pieauguma ietekmes mazināšanai.

54Saskaņā ar iepriekš minēto informatīvo ziņojumu vienotais risinājums automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli nākotnē varētu tikt izmantots arī citos publiskās pārvaldes procesos, kuros pēc būtības ir nepieciešami dati par mājsaimniecību ienākumiem uz vienu tās locekli, piemēram, lai labklājības jomā varētu pieņemt šādos datos balstītus politikas maiņas lēmumus, lai izvērtētu mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības saņemšanai, tādejādi nodrošinot pašvaldībām iespēju izgūt no tās informāciju par mājsaimniecībām, kuras kvalificējas arī citas sociāla rakstura palīdzības un pabalstu saņemšanai. Līdz ar to izveidotais mērķētais un automatizētais atbalsta risinājums nedod priekšrocības neviena subjekta saimnieciskajai darbībai, bet tiks izmantots publiskās pārvaldes funkciju īstenošanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.

55Iepriekš minētā IT risinājuma izstrādei un pēc tam pilnveidošanai un administrēšanai Būvniecības valsts kontroles birojam

1Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai

2Ministru kabinets 2023. gada 29. septembra sēdē (protokols Nr. 47, 43. §), pieņemot informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024. 2026. gadam"13 (turpmāk Prioritāro pasākumu informatīvais ziņojums), pieņēma lēmumu no 2024. gada akciju sabiedrības "Latvenergo" dividenžu maksājumiem 74. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervēt papildu finansējumu prioritārajam pasākumam "Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai" 2024. gadā 50 000 000 euro apmērā.

3Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdē (protokols Nr. 48, 34. §) atbalstīto vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (par elektroenerģijas tarifiem)14 Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izvērtēs dažādus iespējamos vidēja un ilgtermiņa risinājumi tarifu strauja kāpuma ierobežošanai, un tostarp atbilstoši Ministru kabineta sniegtajam uzdevumam izstrādās un līdz 2023. gada 1. novembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izvērtējumu par to, kādā apmērā un veidā sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma piemērošana būtu turpināma 2024. gadā, kāds ir nepieciešamais finansējums.

4Ņemot vērā, ka joprojām notiek diskusijas ar iesaistītajām pusēm par konkrēto risinājumu, tad detalizēta informācija Prioritāro pasākumu informatīvajā ziņojumā piešķirto un rezervēto finansējumu 50 000 000 euro apmērā elektroenerģijas tarifu pieauguma mazināšanai, norādot mērķus, atbalsta piešķiršanas mehānismu un mērķgrupas tiks iekļauts informatīvajā ziņojumā, kas Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2023. gada 1. novembrim.

1Klimatneitralitātes mērķa sasniegšana

2Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021. 2030. gadam15 (turpmāk NEKP) noteiktos ambiciozos klimata un enerģētikas mērķus, kas 2023. 2024. gadā tiks pārskatīti, ņemot vērā Pārvaldības regulā16 noteikto un jaunās Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas17, un ņemot vērā nozaru plānošanas dokumentus un nozaru prioritātes, nepieciešams attīstīt un pilnveidot efektīvu un ilgtspējīgu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas monitoringa sistēmu un pētniecības kapacitāti.

3Pārvaldības regulas 17. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas norisi, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikas

4un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas. Līdz ar to Latvija, lai izpildītu iepriekš minēto, sagatavoja pirmo progresa ziņojumu, kas sastāvēja no 23 apakšziņojumiem, par NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresu. Saņemtajos Eiropas Komisijas komentāros par pirmo progresa ziņojumu tika norādīts, ka turpmākajos progresa ziņojumos Latvijai būtu jāpaplašina NEKP mērķu progresa novērtēšanas indikatoru izvērtējums, tai skaitā, attiecībā uz tiem indikatoriem, kas ir apzīmēti "ja ir pieejams" vai "ja ir attiecināms".

5Savukārt, Pārvaldības regulas 14. panta 1. punkts nosaka, ka katra dalībvalsts līdz 2023. gada 30. jūnijam (..) Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai sniedz Komisijai argumentus, kāpēc plānu atjaunināt nav nepieciešams. Klimata un enerģētikas ministrija turpina darbu pie NEKP atjaunošanas, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos pieņemtos grozījumus un sociālekonomiskās un ģeopolitiskās izmaiņas. NEKP gala redakcija pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju saņemšanas Eiropas Komisijā ir jāiesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam (Pārvaldības regulas 14. panta 2. punkts).

6Līdz ar to, lai nodrošinātu Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai, likumprojektā "Klimata likums" (21-TA-62) un likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-1563) citastarpā tiks noteikta kārtība klimata un enerģētikas politiku saistību izpildes un tās uzraudzības kārtībai, kā arī ietvaru klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā. Likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"

7(21-TA-1563) pirmsšķietami tiek paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs atbildīgā valsts institūcija šo apakšziņojumu sagatavošanai, tai skaitā datu savākšanai, analīzei.

8Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts konkrēts atbildīgo institūciju atbildības un pienākumu tvērums, kā arī Ministru kabineta noteikumu sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) tiks iekļauts detalizēts finansējuma aprēķins. Kā jau augstāk minēts, tad NEKP noteikto mērķu sasniegšanas progresa atspoguļošanai Eiropas Komisijai nepieciešams sagatavot 23 apakšziņojumus ar liela apjoma datu kopām, tai skaitā apkopojot datus no dažādiem datu turētājiem. Līdz ar to pirmsšķietami būs nepieciešams pilnveidot Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotās informācijas sistēmas, piemēram, Energoresursu informācijas sistēma. Papildus tam atsevišķos Eiropas Savienības tiesību aktos18 ir uzlikti pienākumi Eiropas Savienības dalībvalstīm veikt izvērtējumus / pētījumus, lai pierādītu šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu izpildi. Minēto nosacījumu izpildei Klimata un enerģētikas ministrija piemēros Publiskā iepirkuma likumu.

9Lai nodrošinātu NEKP mērķu progresa sasniegšanas izmērīšanu, nepieciešams paaugstināt CSP administratīvo kapacitāti 1 220 000 euro apmērā. Aktuāli ir pārskatīt klimata un enerģētikas politikas veidotājiem, īstenotājiem, pētniekiem nepieciešamo datu kopu tvērumu, lai Latvijas Republika spētu proaktīvi pamatot Eiropas Komisijas un starptautiskā līmeņa priekšlikumus par ambīciju paaugstināšanu, nosakot vai pārskatot jau spēkā esošos enerģētikas un klimata politikas mērķus, tas ir, pamatot Latvijas Republikas pozīcijas par klimata un enerģētikas politiku ambīciju palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, sabiedrības pirktspēju, resursu efektīvu izmantošanu un izmaiņām enerģētiskajā nabadzībā. Lai varētu pieņemt efektīvus lēmumus situācijas uzlabošanai un vērtētu NEKP rezultātu ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrijai 2024. 2026. gadā ik gadu nepieciešams 280 000 euro (aprēķini pievienoti 2. pielikumā), nepieciešams turpināt iesākto ēku energoefektivitātes sistēmas izstrādi un uzturēšanu 2024. gadā 324 410 euro apmērā, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro apmērā.

10Samazinoties elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaitam samazinās arī ieņēmumi no valsts nodevas par elektroenerģijas ražošanai piešķirtā valsts atbalsta izlietošanas uzraudzību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde. Lai nodrošinātu administrēšanas funkciju izpildi precēm un pakalpojumiem nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 2024.gadā 124 200 euro, 2025. un 2026. gadā 150 000 euro.

11Ņemot vērā iepriekš minēto un iepriekš jau pieņemtos Ministru kabineta lēmumus (kas minēti šajā konceptuālajā ziņojumā), Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai 2024. gadā būs nepieciešami 6 259 454 euro, 2025. gadā - 6 108 645 euro, 2026. gadā - 6 108 645 euro un turpmāk. Konkrētu finansējuma sadalījumu starp abām ministrijām un pozīcijām skatīt 7. tabulā.

127. tabula

13Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums vidēja termiņa valsts budžeta 2024. 2026. gadam ietvarā , EUR

14Pozīcija / gadsAtbildīgā ministrija2024. gads2025. gads2026. gadsNEKP mērķu progresa sasniegšanas uzraudzība, tai skaitā:Klimata un enerģētikas ministrija / Ekonomikas ministrija6 259 4546 108 6456 108 645Ekonomikas modelēšanas sistēmas izveide un pilnveidošana, statistikas datu sagatavošana un analīzeEkonomikas ministrija1 824 4101 650 0001 650 000Pētniecības ietvara u.c. pasākumu enerģētikas jomā īstenošana, t.sk. administrēšanaKlimata un enerģētikas ministrija3 925 3773 923 1783 923 178Klimata un enerģētikas ministrijas kapacitātes stiprināšana19Klimata un enerģētikas ministrija385 467385 467385 467Enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzības administrēšanaEkonomikas ministrija124 200150 000150 0006. Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā un Latvijas Republikas interešu pārstāvniecība

15Ministru kabinets 2022. gada 11. oktobrī pieņēma lēmumu20 iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Minētā lēmuma pamatā bija izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, kad energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā, tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvusi par enerģētikas politikas centrālo elementu.

16Starptautiskās Enerģētikas aģentūras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un vides aizsardzību, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju, dalībvalstij efektīvākajā veidā, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem.

172023. gada aprīlī notika pirmā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas vizīte Latvijā, kuras ietvaros aģentūras eksperti kopā ar iesaistītajām institūcijām21 pārrunāja iestāšanās procesu, valsts naftas produktu drošības rezervju sistēmu un datu ziņošanu. No 2023. gada 19. septembra 25. septembrim notika Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandu otrā vizīte, kuras ietvaros atbildīgajām institūcijām un nozari pārstāvošām organizācijām un komersantiem tiks dota iespēja prezentēt Latvijas Republikas gatavību iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Vizītes ietvaros tika prezentēta valsts gatavība sekojošās enerģētikas politikas jomās: valsts gatavība enerģētikas krīzēm, tai skaitā dalībai starptautiskos naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū, elektroenerģijas un gāzes tirgus attīstība un gatavība krīzes situācijām, virzība uz klimatneitralitāti, inovācijas un pētniecības aktivitātes enerģētikas jomā.

182023. gada 25. septembrī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komanda prezentēja Klimata un enerģētikas ministrijai sagatavoto gala ziņojumu, kurā iekļauti galvenie secinājumi un rekomendācijas. Lai Latvija varētu iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, Latvijai jānodrošina ar iestāšanos saistīto pamatrekomendāciju (key recommendations on accession) izpilde līdz 2023. gada 15. decembrim.

19Ja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu komandas secinājumi būs pozitīvi, tas ir, Latvijas Republikai tiks piedāvāts iestāties Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tad 2024. gada februārī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ministru padomes plenārsesijā Latvijas Republika tiks uzņemta Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai būs jānodrošina Latvijas Republikas pārstāvība aģentūras valdē, vismaz 6 pastāvīgajās komitejās un neskaitāmās darba grupās22.

20Lai nodrošinātu iepriekš minēto un pamatojoties uz iepriekš pieņemtiem Ministru kabineta lēmumiem, Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai un ikgadējām iemaksām nepieciešamais finansējums 2024. 2026. gadā 367 209 euro katru gadu.

1Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošana

2Atjaunojamās enerģijas jomā NEKP ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 57% enerģijas, kas iegūta no AER, īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam (ieskaitot) īstenot starpvalstu projektu atkrastes vēja parku izveidošanai sadarbībā ar Igaunijas Republiku vai Lietuvas Republiku, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

32020. gada 18. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no AER un uzsākts darbs pie Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk ELWIND projekts) īstenošanas, piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta23 (turpmāk CEF) finansējumu ELWIND projekta pētījumu līdzfinansēšanai laika periodā no 2023. gada 1. marta līdz 2027. gada 31. decembrim. Noslēgtā CEF projekta ietvaros nevar īstenot visas ELWIND projekta priekšattīstīšanas aktivitātes pilnā apmērā, ņemot vērā ka dēļ straujās vēja enerģijas industrijas attīstības pasaulē šobrīd ir augsts pieprasījums pēc atkrastes vēja projektu ekspertu konsultācijām un pētījumiem nepieciešamā aprīkojuma (izpētes kuģi, speciāls aprīkojums, utt.), kas ir veicinājis gan pakalpojumu cenas pieaugumu, gan pakalpojumu sniedzēju kapacitātes trūkumu tirgū.

4Lai sasniegtu plānotos rādītājus līdz 2027. gadam, nepieciešams valsts budžeta finansējums kopīgu pakalpojumu iepirkšanai ar Igaunijas Republikas Vides investīciju centru, ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vadīšanai, ietekmes uz vidi pētījumiem, tehniskajiem pētījumiem, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, kā arī inženierpētījumiem, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu un nosakot gan atkrastes vēja parka, gan pieslēguma infrastruktūras tehniskās prasības. Visi pētījumu rezultāti būs publiski pieejami visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem), kas nākotnē varētu plānot piedalīties atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, kuras ietvaros paredzēt izsolīt tiesības būvēt vēja parku jūrā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.

5Nepieciešamais valsts budžeta finansējums: 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.

1Piedāvātais risinājums

2Ņemot vērā enerģijas vairumtirgus konjunktūras izmaiņas un tajā vadošo tendenču ietekmi, konstatējams, ka enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) vidējās cenas arī turpmāk var īslaicīgi būtiski pieaugt, tādējādi ietekmējot gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu ekonomisko situāciju. Līdz ar to nepieciešams saglabāt finansējumu no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem OI izmaksu segšanai, tai skaitā ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta sestajā un septītajā daļā noteikto, ka elektroenerģijas OI izmaksas Ministru kabineta noteiktā kārtībā turpmāk tiek segtas no valsts budžeta, tādējādi neparedzot turpmākus elektroenerģijas galalietotāju maksājumus par OI izmaksu segšanu.

3Analizējot CSP rīcībā esošo informāciju par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem, aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties mērķētam atbalstam, varētu būt aptuveni 40 50% no Latvijā esošajām mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Šāda risinājuma izstrāde un ieviešana ļaus daļēji risināt enerģētisko nabadzību, ja 2023. 2024. gada apkures sezonā enerģijas (elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes) cenas pārsniegs noteikto cenu slieksni. Papildus tam Klimata un enerģētikas ministrija piedāvā turpināt atbalstīt aizsargātos lietotājus, attiecīgi šobrīd noteikto paaugstināto ikmēneša atbalstu daudzbērnu ģimenēm un pārējām grupām attiecīgi 25 euro un 20 euro apmērā noteikt kā pastāvīgo aizsargātā lietotāja ikmēneša atbalstu.

4Papildus tam Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta sēdē (protokols Nr. 40, 43. §) tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam"24. Saskaņā ar iepriekš minētā informatīvā ziņojuma 18. punktu tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikumu palielināt pamatbudžeta prognozējamos ieņēmumus valsts budžetā no akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendēm 2024. gadā un turpmāk ik gadu 9 998 930 euro apmērā.

5Līdz ar to piedāvātais risinājums paredz vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā 2024. 2026. gadam novirzīt AS "Latvenergo" dividendes aizsargāto lietotāju atbalstam, mērķēta atbalsta sistēmas izveidošanai energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Valstij izmaksājamo AS "Latvenergo" dividenžu apmērs atbilst Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 3. punktam.

6Risinājuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs atspoguļots 8. tabulā (pēc naudas plūsmas metodes) un šī konceptuālā ziņojuma pielikumā (pēc Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas (ESA) metodoloģijas).

78. tabula

8Pasākumu izdevumu ietekme uz valsts budžetu pēc naudas plūsmas metodes, euro

9PasākumsAtbildīgā ministrijaBudžeta programma202420252026Finansējums publiskajam tirgotājam, lai segtu izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiemKlimata un enerģētikas ministrija03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"54 206 01930 039 69530 239 965Aizsargāto lietotāju atbalsta finansējums, t.sk. ALDIS uzturēšanas izdevumiKlimata un enerģētikas ministrija03.00.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"125 000125 000125 000Ekonomikas ministrija29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts"23 818 60423 818 60423 818 604Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmas izveide un uzturēšana, t.sk. administrēšanas izdevumiemEkonomikas ministrija29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana"289 995289 995289 995Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanaKlimata un enerģētikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"4 310 8444 308 6454 308 645Ekonomikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"604 410430 000430 000Ekonomikas ministrija24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana"1 220 0001 220 0001 220 000Ekonomikas ministrija29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana"124 200150 000150 000Iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrāKlimata un enerģētikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"293 299293 299293 299Ekonomikas ministrija97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"73 91073 91073 910Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "ELWIND" attīstībaiEkonomikas ministrija29.08.00 "Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts ELWIND"1 141 8372 144 0362 057 781Kopā 86 208 11862 893 18463 007 199Secinājumi

10OI izmaksu segšana no publiskā tirgotāja un valsts budžeta līdzekļiem vērtējama kā nozīmīgs pasākums vidējā termiņa enerģētikas izaicinājumu negatīvās ietekmes mazināšanā. Tā ieviešana cita starpā palīdz risināt tādus iedzīvotājiem un tautsaimniecībai būtiskus jautājumus kā sabiedrības ievainojamākās daļas aizsardzība, patērētāju maksātspējas veicināšana un enerģētiskās nabadzības mazināšana, kā arī uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas sekmēšana un eksporta palielināšana.

111 Skatīt Eiropas Komisijas lēmumu SA. 43140: https://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140

122 Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 101. punktu

133 Skatīt Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat konsultāciju materiālu: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/16177999/LV-Letter+for+advice+on+the+statistical+recording+of+the+mandatory+electricity+procurement+scheme.pdf/424797bf-a414-9cdc-4152-992b57209cc2?t=1680246284894

144 Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 101. punktu

155 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem 2024. gadā ir aprēķināts sekojoši: nesegtās OI izmaksas uz 2022. gada 31. decembri 107 898,88 EUR + nesegtās OI izmaksas par 2023. gadu 31 555 791,24 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 542 328,92 EUR.

166 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem 2025. gadā ir aprēķināts sekojoši: prognozētās nesegtās OI izmaksas par 2024. gada 4. ceturksni 7 482 581,66 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 557 113,71 EUR.

177 Publiskajam tirgotājam kompensējamais izmaksu pārsniegums pār ieņēmumiem 2026. gadā ir aprēķināts sekojoši: prognozētās nesegtās OI izmaksas par 2025. gada 4. ceturksni 7 511 666,94 EUR + prognozētās nesegtās OI izmaksas par 2026. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem 22 728 298,03 EUR.

188 ALDIS sistēmai ir pievienojušies sekojoši elektroenerģijas tirgotāji - AS "Latvenergo", AS "TET", AS "Latvijas dzelzceļš", SIA "Enefit"

199 Inflācija kalkulators pieejams šeit: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2019M08-2023M08/04.5.1/100

2010 Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/ff147c8c-40b4-4d7c-8705-3ae953d69706

2111 Aprēķins ir veikts, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja datiem, ka 2023. gada janvārī atbalstu ir saņēmuši 34 117 daudzbērnu ģimenes, 34 215 trūcīgās / maznodrošinātās ģimenes / personas, 22 533 personas ar I. invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti, attiecīgi pareizinot attiecīgās atbalsta grupas skaitu ar 25 euro vai 20 euro un pareizinot vēl ar 12 mēnešiem

2212 Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokols pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/333547-ministru-kabineta-sedes-protokols

2313 Ministru kabineta 2023. gada 29. septembra sēdes protokols pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/345895

2414 Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdes protokols pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/df4c3369-c9ed-46a8-bf50-ca2179775a76

2515 Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojums Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. 2030. gadam", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam

2616 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R1999

2717 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, ar kuru tiks apstiprināti ambiciozāki mērķi Eiropas Savienības dalībvalstīm energoefektivitātes politikā

2818 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti, Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvā (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu

2919 Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra sēdē (protokols Nr. 3, 54. §), kurā tika pieņemts informatīvais ziņojums "Par klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu un enerģētikas politikā iesaistīto amatpersonu kapacitātes stiprināšanu", iekļauts aprēķins Klimata un enerģētikas ministrijas kapacitātes stiprināšanai, sēdes protokols pieejams: https://likumi.lv/ta/id/338940-ministru-kabineta-sedes-protokols

3020 Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra rīkojums Nr. 708 "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/336294-par-latvijas-republikas-nodomu-pievienoties-starptautiskajai-energetikas-agenturai

3121 Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Birojs, CSP, nozari pārstāvošie komersanti

3222 Papildus informācija par Starptautisko Enerģētikas aģentūru pieejama šeit: https://www.iea.org/about/structure

3323 Connecting Europe Facility

3424 Ministru kabineta 2022. gada 15. augusta sēdes protokols pieejams šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2023/163.9

35Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis