7. pants

Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND projekta īstenošana

Atjaunojamās enerģijas jomā NEKP ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt 57% enerģijas, kas iegūta no AER, īpatsvaru kopējā enerģijas gala patēriņā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam (ieskaitot) īstenot starpvalstu projektu atkrastes vēja parku izveidošanai sadarbībā ar Igaunijas Republiku vai Lietuvas Republiku, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

2020. gada 18. septembrī tika parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no AER un uzsākts darbs pie Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk ELWIND projekts) īstenošanas, piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta23 (turpmāk CEF) finansējumu ELWIND projekta pētījumu līdzfinansēšanai laika periodā no 2023. gada 1. marta līdz 2027. gada 31. decembrim. Noslēgtā CEF projekta ietvaros nevar īstenot visas ELWIND projekta priekšattīstīšanas aktivitātes pilnā apmērā, ņemot vērā ka dēļ straujās vēja enerģijas industrijas attīstības pasaulē šobrīd ir augsts pieprasījums pēc atkrastes vēja projektu ekspertu konsultācijām un pētījumiem nepieciešamā aprīkojuma (izpētes kuģi, speciāls aprīkojums, utt.), kas ir veicinājis gan pakalpojumu cenas pieaugumu, gan pakalpojumu sniedzēju kapacitātes trūkumu tirgū.

Lai sasniegtu plānotos rādītājus līdz 2027. gadam, nepieciešams valsts budžeta finansējums kopīgu pakalpojumu iepirkšanai ar Igaunijas Republikas Vides investīciju centru, ietekmes uz vidi novērtējuma procesa vadīšanai, ietekmes uz vidi pētījumiem, tehniskajiem pētījumiem, analizējot gultnes sastāvu, veicot ūdens dziļuma, vēja un viļņu mērījumus, kā arī inženierpētījumiem, projektējot optimālāko vēja parka un elektroenerģijas pārvades infrastruktūras izvietojumu un nosakot gan atkrastes vēja parka, gan pieslēguma infrastruktūras tehniskās prasības. Visi pētījumu rezultāti būs publiski pieejami visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem), kas nākotnē varētu plānot piedalīties atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, kuras ietvaros paredzēt izsolīt tiesības būvēt vēja parku jūrā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākums nekvalificējās kā komercdarbības atbalsts.

Nepieciešamais valsts budžeta finansējums: 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.