1. pants

1Konceptuālā ziņojuma izstrādes

2priekšvēsture

32017.gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju,

4Latvijas Banku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo

5bibliotēku un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenoja

6bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas

7pilotprojektu, kura mērķis bija pārskatīt bibliotēku nozares

8politikas īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, un kura

9ietvaros atbilstoši "nulles budžeta" metodikai tikai

10aplūkots viena bibliotēku sistēmas apakšmērķa virziena -

11bibliotēku pakalpojumi sabiedrībai - esošais un alternatīvais

12pakalpojumu sniegšanas risinājums un tā ieviešanai nepieciešamās

13izmaksas minimālajā, pamata un premium līmenī.

14Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma

15"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

16pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un

17priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

18vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam"

19un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam"

20izstrādes procesā" (prot. Nr.41, 1.§) 35.punktā noteikts

21Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu,

22izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot

23visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus.

24Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra sēdes protokollēmuma

25"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

26pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un

27priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

28vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un

29likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes

30procesā"" (prot. Nr.5, 33.§) 7.punktā "nulles

31budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes termiņš tika

32pagarināts līdz 2019.gada 15.augustam, uzdodot Kultūras

33ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pārskatu par uzdevuma

34izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai

35rīcībai.

36Kultūras ministrija 2019.gada 15.augustā Finanšu ministrijai

37iesniedza pārskatu par "nulles budžeta" sagatavošanas

38uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus

39turpmākai rīcībai, kas tika iekļauts Finanšu ministrijas

402019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā. Finanšu ministrijas

412019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā kopumā secināts, ka

42atsevišķas bibliotēku nozares politikas mērķu sasniegšanai

43īstenotās funkcijas un uzdevumus ir iespējams pārskatīt, taču

44alternatīvo funkciju īstenošanas modeli nepieciešams izdiskutēt

45ar pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītajām pusēm,

46izvērtēt funkciju un uzdevumus īstenošanā iesaistīto iestāžu

47kompetenci un kapacitāti, alternatīvā funkciju īstenošanas modeļa

48ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī

49veikt aprēķinus par alternatīvā funkciju un uzdevumu īstenošanas

50modeļa fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

51Attiecībā uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku 2019.gada

5220.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tās darbība daļēji

53pārklājas ar Latvijas publisko bibliotēku darbību, ņemot vērā to,

54ka Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir

55sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā

56stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar

57kustību un redzes traucējumiem. Tāpat 2019.gada 20.augusta

58Informatīvajā ziņojumā secināts, ka Latvijas Neredzīgo

59bibliotēkas reģionālo filiāļu darbība nespēj pilnībā nodrošināt

60pakalpojumu pieejamību visai tās mērķauditorijai. Līdz ar to

61secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas daļēji

62varētu pārņemt publiskās bibliotēkas, īstenojot neredzīgo un

63vājredzīgo iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, savukārt

64Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas - metodisko

65darbu, pielāgoto izdevumu sagatavošanu u.c. - potenciāli varētu

66pārņemt Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vienlaikus 2019.gada

6720.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir

68saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā

69ar neredzīgajiem un vājredzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī

70pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars

71neredzīgo cilvēku, it īpaši Rīgā.

72Attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centru 2019.gada

7320.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, lai gan Kultūras

74informācijas sistēmu centra darbība primāri ir saistīta ar

75informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, daļa

76tā īstenoto aktivitāšu funkcionāli pārklājas ar citu iestāžu, it

77īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, īstenotajām aktivitātēm,

78līdz ar to atbildība par to īstenošanu būtu pārskatāma.

79Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes

80protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts

81budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo

82rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa

83budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un

84likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes

85procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktam Kultūras

86ministrijai uzdots līdz 2020.gada 1.jūnijam sagatavot un kultūras

87ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru

88kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas

89īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku

90pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas

91padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Nepieciešamību

92pārskatīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību nosaka arī

93Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Kultūras

94ministrijas 2018.gada pārskatu" sniegtais ieteikums Kultūras

95ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt Latvijas Neredzīgo

96bibliotēkas darbību.1