1. pants

Konceptuālā ziņojuma izstrādes

priekšvēsture

2017.gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju,

Latvijas Banku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo

bibliotēku un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenoja

bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas

pilotprojektu, kura mērķis bija pārskatīt bibliotēku nozares

politikas īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, un kura

ietvaros atbilstoši "nulles budžeta" metodikai tikai

aplūkots viena bibliotēku sistēmas apakšmērķa virziena -

bibliotēku pakalpojumi sabiedrībai - esošais un alternatīvais

pakalpojumu sniegšanas risinājums un tā ieviešanai nepieciešamās

izmaksas minimālajā, pamata un premium līmenī.

Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma

"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un

priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam"

un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam"

izstrādes procesā" (prot. Nr.41, 1.§) 35.punktā noteikts

Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu,

izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot

visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus.

Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra sēdes protokollēmuma

"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un

priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un

likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes

procesā"" (prot. Nr.5, 33.§) 7.punktā "nulles

budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes termiņš tika

pagarināts līdz 2019.gada 15.augustam, uzdodot Kultūras

ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pārskatu par uzdevuma

izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai

rīcībai.

Kultūras ministrija 2019.gada 15.augustā Finanšu ministrijai

iesniedza pārskatu par "nulles budžeta" sagatavošanas

uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus

turpmākai rīcībai, kas tika iekļauts Finanšu ministrijas

2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā. Finanšu ministrijas

2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā kopumā secināts, ka

atsevišķas bibliotēku nozares politikas mērķu sasniegšanai

īstenotās funkcijas un uzdevumus ir iespējams pārskatīt, taču

alternatīvo funkciju īstenošanas modeli nepieciešams izdiskutēt

ar pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītajām pusēm,

izvērtēt funkciju un uzdevumus īstenošanā iesaistīto iestāžu

kompetenci un kapacitāti, alternatīvā funkciju īstenošanas modeļa

ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī

veikt aprēķinus par alternatīvā funkciju un uzdevumu īstenošanas

modeļa fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Attiecībā uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku 2019.gada

20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tās darbība daļēji

pārklājas ar Latvijas publisko bibliotēku darbību, ņemot vērā to,

ka Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir

sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā

stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar

kustību un redzes traucējumiem. Tāpat 2019.gada 20.augusta

Informatīvajā ziņojumā secināts, ka Latvijas Neredzīgo

bibliotēkas reģionālo filiāļu darbība nespēj pilnībā nodrošināt

pakalpojumu pieejamību visai tās mērķauditorijai. Līdz ar to

secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas daļēji

varētu pārņemt publiskās bibliotēkas, īstenojot neredzīgo un

vājredzīgo iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, savukārt

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas - metodisko

darbu, pielāgoto izdevumu sagatavošanu u.c. - potenciāli varētu

pārņemt Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vienlaikus 2019.gada

20.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir

saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā

ar neredzīgajiem un vājredzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī

pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars

neredzīgo cilvēku, it īpaši Rīgā.

Attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centru 2019.gada

20.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, lai gan Kultūras

informācijas sistēmu centra darbība primāri ir saistīta ar

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, daļa

tā īstenoto aktivitāšu funkcionāli pārklājas ar citu iestāžu, it

īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, īstenotajām aktivitātēm,

līdz ar to atbildība par to īstenošanu būtu pārskatāma.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes

protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts

budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo

rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un

likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes

procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktam Kultūras

ministrijai uzdots līdz 2020.gada 1.jūnijam sagatavot un kultūras

ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru

kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas

īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku

pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas

padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Nepieciešamību

pārskatīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību nosaka arī

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Kultūras

ministrijas 2018.gada pārskatu" sniegtais ieteikums Kultūras

ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt Latvijas Neredzīgo

bibliotēkas darbību.1