2. pants

Latvijas bibliotēku sistēma

Bibliotēku nozari Latvijā kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai

skaitā Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes

iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo

bibliotēka (ieskaitot tās septiņas struktūrvienības -

filiālbibliotēkas), 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas

nodrošina bibliotekāros pakalpojumus attiecīgo pašvaldību

iedzīvotājiem, 29 augstskolu, 19 koledžu un 664 vispārīgo un

profesionālo izglītības iestāžu bibliotēkas, kas nodrošina

bibliotekāros pakalpojumus šo izglītības iestāžu studentiem un

izglītojamiem, kā arī 22 speciālās bibliotēkas, kas nodrošina

bibliotekāros pakalpojumus konkrētā iestādē.

Visas Latvijas bibliotēkas pilda Bibliotēku likuma 3.pantā

noteiktās funkcijas - uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt,

bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu -

iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus

dokumentus - un nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās

informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un sniegt

bibliotēkas pakalpojumus, kā arī Bibliotēku likuma 15.pantā

noteiktos pienākumus.

Valsts nozīmes bibliotēkām, tostarp Latvijas Nacionālajai

bibliotēkai, ar Bibliotēku likuma 11.pantu noteiktas papildu

funkcijas un uzdevumi, tai skaitā nodrošināt starpbibliotēku

abonementa pakalpojumus, veidot datu bāzes un informācijas

sistēmas attiecīgajā nozarē, sniegt metodisku palīdzību citām

bibliotēkām atbilstoši darbības virzienam, nodrošināt bibliotēku

krājumu komplektēšanas koordināciju un veikt zinātniskās

pētniecības darbu. Reģionu galveno bibliotēku funkcijas un

uzdevumi noteikti Bibliotēku likuma 12.pantā. Latvijā ir

akreditētas 29 reģiona galvenās bibliotēkas.

Saskaņā ar Bibliotēku likuma 17.pantu katras bibliotēkas

darbību nodrošina tās dibinātājs, piešķirot finansējumu

Bibliotēku likuma 3. un 15.pantā noteikto funkciju un uzdevumu

izpildei atbilstoši normatīvajam regulējumam par bibliotēku

finansējumu (Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi

Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma

normatīvi"). Kultūras ministrijas padotībā esošo bibliotēku

darbības nodrošināšanai 2021.gadā tika izlietots finansējums 11

039 436 euro apmērā (skat. 1. un 4.tabulu).

Politikas mērķus bibliotēku nozarei noteica Kultūrpolitikas

pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu

Nr.401; turpmāk - pamatnostādnes), kurās bibliotēku nozarei

atbilstoši pamatnostādņu 1.prioritātes "Kultūras kapitāla

saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

procesos" politikas rezultātam - "Nodrošināta

labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un

attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai" noteikts

rezultatīvais rādītājs - nodrošināt kultūras mantojuma

saglabāšanu, savukārt atbilstoši politikas rezultātam

"Sekmēta cilvēkresursu attīstība un efektīva

kultūrpārvaldība" noteikts rezultatīvais rādītājs -

nodrošināt kultūras mantojuma institūciju sniegto pakalpojumu

kvalitāti, kā arī 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu

produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot

pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā

darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums -

turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp

audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras

mantojuma uzkrāšanu, pamatnostādņu 2.prioritātes "Radošums

mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība"

1.Rīcības virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši

radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā

izglītībā un neformālajā izglītībā" 1.2.uzdevuma

"Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras

institūcijās" ietvaros veicamais 1.1.4.galvenais pasākums -

attīstīt bērnu un jauniešu lasīšanas prasmi un vēlmi, nostiprinot

esošās lasīšanas veicināšanas programmas, tostarp "Bērnu un

jauniešu žūrija", "Grāmatu starts", mērķtiecīgi

attīstot jaunas programmas riska grupām un 3.2.uzdevuma

"Nodrošināt pētniecisko bāzi kultūras izpētei un nacionālās

identitātes stiprināšanai, veicināt fundamentālo un lietišķo

pētījumu īstenošanu (tostarp Letonikā)" ietvaros veicamais

3.2.4.galvenais pasākums - attīstīt Latvijas Nacionālo bibliotēku

kā Letonikas, nacionālās identitātes, informācijas un kognitīvo

zinātņu pētniecības centru, t.sk. īstenot Latvijas Nacionālās

enciklopēdijas veidošanas projektu, kā arī pamatnostādņu

4.prioritātes "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu

pieejamība" 1.Rīcības virziena "Nodrošināt kvalitatīvu

un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un

pieejamību" 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu

produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot

pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā

darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums -

turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp

audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras

mantojuma uzkrāšanu, u.c. Detalizētāki mērķi un uzdevumi

bibliotēku nozarei ir noteikti Kultūras ministrijas uz

pamatnostādņu bāzes izstrādātajā Bibliotēku nozares stratēģijā

2014.-2020.gadam, kuras virsmērķis ir attīstīt bibliotēkas kā

nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei,

kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un

popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un

informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus,

veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības

procesus, un nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu

pieejamību sabiedrībai.

Politikas mērķi bibliotēku nozarei turpmākajam periodam ir

noteikti arī jaunajā kultūrpolitikas plānošanas dokumentā

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam

"Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143), rīcības virzienā

"Kultūras mantojuma ilgtspēja" izvirzot uzdevumu

"Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to

pakalpojumu attīstību". Savukārt attiecībā uz kultūras

piedāvājuma pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

kultūrpolitikas pamatnostādņu projekta rīcības virzienā

"Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai" ir

iekļauts uzdevums "Nodrošināt kultūras piekļūstamību

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem".