Par konceptuālo ziņojumu "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem"

1Konceptuālā ziņojuma izstrādes

2priekšvēsture

32017.gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju,

4Latvijas Banku, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Neredzīgo

5bibliotēku un Kultūras informācijas sistēmu centru īstenoja

6bibliotēku nozares "nulles budžeta" sagatavošanas

7pilotprojektu, kura mērķis bija pārskatīt bibliotēku nozares

8politikas īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, un kura

9ietvaros atbilstoši "nulles budžeta" metodikai tikai

10aplūkots viena bibliotēku sistēmas apakšmērķa virziena -

11bibliotēku pakalpojumi sabiedrībai - esošais un alternatīvais

12pakalpojumu sniegšanas risinājums un tā ieviešanai nepieciešamās

13izmaksas minimālajā, pamata un premium līmenī.

14Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma

15"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

16pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un

17priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

18vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam"

19un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam"

20izstrādes procesā" (prot. Nr.41, 1.§) 35.punktā noteikts

21Kultūras ministrijai turpināt nulles budžeta sagatavošanu,

22izstrādājot to pilnībā bibliotēku politikas nozarei un aptverot

23visas konkrētās iestādes funkcijas un sniegtos pakalpojumus.

24Ministru kabineta 2019.gada 5.februāra sēdes protokollēmuma

25"Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu

26pārskatīšanas 2019., 2020. un 2021.gadam rezultātiem un

27priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par

28vidēja termiņa budžeta 2019., 2020. un 2021.gadam" un

29likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" izstrādes

30procesā"" (prot. Nr.5, 33.§) 7.punktā "nulles

31budžeta" sagatavošanas uzdevuma izpildes termiņš tika

32pagarināts līdz 2019.gada 15.augustam, uzdodot Kultūras

33ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pārskatu par uzdevuma

34izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus turpmākai

35rīcībai.

36Kultūras ministrija 2019.gada 15.augustā Finanšu ministrijai

37iesniedza pārskatu par "nulles budžeta" sagatavošanas

38uzdevuma izpildes progresu, kā arī secinājumus un priekšlikumus

39turpmākai rīcībai, kas tika iekļauts Finanšu ministrijas

402019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā. Finanšu ministrijas

412019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā kopumā secināts, ka

42atsevišķas bibliotēku nozares politikas mērķu sasniegšanai

43īstenotās funkcijas un uzdevumus ir iespējams pārskatīt, taču

44alternatīvo funkciju īstenošanas modeli nepieciešams izdiskutēt

45ar pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistītajām pusēm,

46izvērtēt funkciju un uzdevumus īstenošanā iesaistīto iestāžu

47kompetenci un kapacitāti, alternatīvā funkciju īstenošanas modeļa

48ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī

49veikt aprēķinus par alternatīvā funkciju un uzdevumu īstenošanas

50modeļa fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

51Attiecībā uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku 2019.gada

5220.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka tās darbība daļēji

53pārklājas ar Latvijas publisko bibliotēku darbību, ņemot vērā to,

54ka Bibliotēku likums nosaka, ka ikvienas bibliotēkas pienākums ir

55sniegt pakalpojumus visiem lietotājiem neatkarīgi no viņu fiziskā

56stāvokļa, tai skaitā veidojot atbilstošu aprīkojumu personām ar

57kustību un redzes traucējumiem. Tāpat 2019.gada 20.augusta

58Informatīvajā ziņojumā secināts, ka Latvijas Neredzīgo

59bibliotēkas reģionālo filiāļu darbība nespēj pilnībā nodrošināt

60pakalpojumu pieejamību visai tās mērķauditorijai. Līdz ar to

61secināts, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas daļēji

62varētu pārņemt publiskās bibliotēkas, īstenojot neredzīgo un

63vājredzīgo iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, savukārt

64Latvijas Neredzīgo bibliotēkas specifiskās funkcijas - metodisko

65darbu, pielāgoto izdevumu sagatavošanu u.c. - potenciāli varētu

66pārņemt Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vienlaikus 2019.gada

6720.augusta Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka būtiski ir

68saglabāt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas uzkrāto kompetenci darbā

69ar neredzīgajiem un vājredzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī

70pakalpojumu pieejamību vietās, kurās dzīvo augsts īpatsvars

71neredzīgo cilvēku, it īpaši Rīgā.

72Attiecībā uz Kultūras informācijas sistēmu centru 2019.gada

7320.augusta Informatīvajā ziņojumā secināts, ka, lai gan Kultūras

74informācijas sistēmu centra darbība primāri ir saistīta ar

75informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, daļa

76tā īstenoto aktivitāšu funkcionāli pārklājas ar citu iestāžu, it

77īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, īstenotajām aktivitātēm,

78līdz ar to atbildība par to īstenošanu būtu pārskatāma.

79Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes

80protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par valsts

81budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo

82rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa

83budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam"" un

84likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" izstrādes

85procesā"" (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktam Kultūras

86ministrijai uzdots līdz 2020.gada 1.jūnijam sagatavot un kultūras

87ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru

88kabinetā konceptuālo ziņojumu par bibliotēku nozares politikas

89īstenošanas pilnveides pasākumiem, pārskatot bibliotēku

90pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto Kultūras ministrijas

91padotības iestāžu funkcijas un uzdevumus. Nepieciešamību

92pārskatīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbību nosaka arī

93Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Par Kultūras

94ministrijas 2018.gada pārskatu" sniegtais ieteikums Kultūras

95ministrijai izvērtēt iespēju optimizēt Latvijas Neredzīgo

96bibliotēkas darbību.1

1Latvijas bibliotēku sistēma

2Bibliotēku nozari Latvijā kopumā veido 1505 bibliotēkas, tai

3skaitā Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes

4iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Neredzīgo

5bibliotēka (ieskaitot tās septiņas struktūrvienības -

6filiālbibliotēkas), 770 pašvaldību publiskās bibliotēkas, kas

7nodrošina bibliotekāros pakalpojumus attiecīgo pašvaldību

8iedzīvotājiem, 29 augstskolu, 19 koledžu un 664 vispārīgo un

9profesionālo izglītības iestāžu bibliotēkas, kas nodrošina

10bibliotekāros pakalpojumus šo izglītības iestāžu studentiem un

11izglītojamiem, kā arī 22 speciālās bibliotēkas, kas nodrošina

12bibliotekāros pakalpojumus konkrētā iestādē.

13Visas Latvijas bibliotēkas pilda Bibliotēku likuma 3.pantā

14noteiktās funkcijas - uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt,

15bibliografēt un saglabāt pasaules kultūras mantojumu -

16iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus

17dokumentus - un nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās

18informācijas publisku pieejamību un izmantošanu un sniegt

19bibliotēkas pakalpojumus, kā arī Bibliotēku likuma 15.pantā

20noteiktos pienākumus.

21Valsts nozīmes bibliotēkām, tostarp Latvijas Nacionālajai

22bibliotēkai, ar Bibliotēku likuma 11.pantu noteiktas papildu

23funkcijas un uzdevumi, tai skaitā nodrošināt starpbibliotēku

24abonementa pakalpojumus, veidot datu bāzes un informācijas

25sistēmas attiecīgajā nozarē, sniegt metodisku palīdzību citām

26bibliotēkām atbilstoši darbības virzienam, nodrošināt bibliotēku

27krājumu komplektēšanas koordināciju un veikt zinātniskās

28pētniecības darbu. Reģionu galveno bibliotēku funkcijas un

29uzdevumi noteikti Bibliotēku likuma 12.pantā. Latvijā ir

30akreditētas 29 reģiona galvenās bibliotēkas.

31Saskaņā ar Bibliotēku likuma 17.pantu katras bibliotēkas

32darbību nodrošina tās dibinātājs, piešķirot finansējumu

33Bibliotēku likuma 3. un 15.pantā noteikto funkciju un uzdevumu

34izpildei atbilstoši normatīvajam regulējumam par bibliotēku

35finansējumu (Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi

36Nr.415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma

37normatīvi"). Kultūras ministrijas padotībā esošo bibliotēku

38darbības nodrošināšanai 2021.gadā tika izlietots finansējums 11

39039 436 euro apmērā (skat. 1. un 4.tabulu).

40Politikas mērķus bibliotēku nozarei noteica Kultūrpolitikas

41pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"

42(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu

43Nr.401; turpmāk - pamatnostādnes), kurās bibliotēku nozarei

44atbilstoši pamatnostādņu 1.prioritātes "Kultūras kapitāla

45saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras

46procesos" politikas rezultātam - "Nodrošināta

47labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un

48attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai" noteikts

49rezultatīvais rādītājs - nodrošināt kultūras mantojuma

50saglabāšanu, savukārt atbilstoši politikas rezultātam

51"Sekmēta cilvēkresursu attīstība un efektīva

52kultūrpārvaldība" noteikts rezultatīvais rādītājs -

53nodrošināt kultūras mantojuma institūciju sniegto pakalpojumu

54kvalitāti, kā arī 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu

55produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot

56pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā

57darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums -

58turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp

59audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras

60mantojuma uzkrāšanu, pamatnostādņu 2.prioritātes "Radošums

61mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība"

621.Rīcības virziena "Personību attīstoša mūžizglītība, īpaši

63radošuma attīstīšana bērnu un jauniešu vispārējā formālajā

64izglītībā un neformālajā izglītībā" 1.2.uzdevuma

65"Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras

66institūcijās" ietvaros veicamais 1.1.4.galvenais pasākums -

67attīstīt bērnu un jauniešu lasīšanas prasmi un vēlmi, nostiprinot

68esošās lasīšanas veicināšanas programmas, tostarp "Bērnu un

69jauniešu žūrija", "Grāmatu starts", mērķtiecīgi

70attīstot jaunas programmas riska grupām un 3.2.uzdevuma

71"Nodrošināt pētniecisko bāzi kultūras izpētei un nacionālās

72identitātes stiprināšanai, veicināt fundamentālo un lietišķo

73pētījumu īstenošanu (tostarp Letonikā)" ietvaros veicamais

743.2.4.galvenais pasākums - attīstīt Latvijas Nacionālo bibliotēku

75kā Letonikas, nacionālās identitātes, informācijas un kognitīvo

76zinātņu pētniecības centru, t.sk. īstenot Latvijas Nacionālās

77enciklopēdijas veidošanas projektu, kā arī pamatnostādņu

784.prioritātes "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu

79pieejamība" 1.Rīcības virziena "Nodrošināt kvalitatīvu

80un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un

81pieejamību" 1.2.uzdevuma "Digitālā satura un citu

82produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot

83pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā

84darbībā" ietvaros veicamais 1.2.4.galvenais pasākums -

85turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma (tostarp

86audiovizuālā) digitalizāciju un digitāli radītā kultūras

87mantojuma uzkrāšanu, u.c. Detalizētāki mērķi un uzdevumi

88bibliotēku nozarei ir noteikti Kultūras ministrijas uz

89pamatnostādņu bāzes izstrādātajā Bibliotēku nozares stratēģijā

902014.-2020.gadam, kuras virsmērķis ir attīstīt bibliotēkas kā

91nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei,

92kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un

93popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un

94informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus,

95veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības

96procesus, un nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu

97pieejamību sabiedrībai.

98Politikas mērķi bibliotēku nozarei turpmākajam periodam ir

99noteikti arī jaunajā kultūrpolitikas plānošanas dokumentā

100Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam

101"Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta

1022022.gada 1.marta rīkojumu Nr.143), rīcības virzienā

103"Kultūras mantojuma ilgtspēja" izvirzot uzdevumu

104"Nodrošināt kultūras mantojuma institūciju darbu un to

105pakalpojumu attīstību". Savukārt attiecībā uz kultūras

106piedāvājuma pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

107kultūrpolitikas pamatnostādņu projekta rīcības virzienā

108"Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai" ir

109iekļauts uzdevums "Nodrošināt kultūras piekļūstamību

110cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem".

1Kultūras ministrijas padotībā

2esošo valsts pārvalžu iestāžu loma bibliotēku sistēmā

3Papildu bibliotēku funkcijām un uzdevumiem, kas izriet no

4Bibliotēku likuma, Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts

5pārvaldes iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas

6Neredzīgo bibliotēka, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centrs

7- īsteno virkni specifisku funkciju un uzdevumu.

83.1. Latvijas Nacionālā

9bibliotēka

10Latvijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar likuma "Par

11Latvijas Nacionālo bibliotēku" 1.pantu ir Latvijas

12Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas

13kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai, ir visu Latvijas

14Republikas iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko

15resursu veidotāja un valsts bibliotēku sistēmas attīstības

16centrs. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo

17bibliotēku" 6.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno

18virkni specifisku funkciju:

19- veido nacionālās literatūras krājumu, nodrošina tā

20izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm;

21- selektīvi komplektē (iegādājoties, iegūstot apmaiņas ceļā,

22saņemot ziedojumu veidā) un glabā tos cittautu (ārvalstu)

23iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas

24valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras

25attīstībai, kā arī nodrošina to izmantošanu;

26- veic Latvijas centrālās depozītbibliotēkas funkcijas;

27- atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī,

28veido, uztur un pārvalda nacionālo bibliogrāfiju un nacionālo

29bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu un

30resursus;

31- organizē un veido Latvijas bibliotēku kopkatalogu sistēmu,

32lai nodrošinātu izmantotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem

33informācijas resursiem;

34- veic Latvijas starpbibliotēku abonementa centra

35funkcijas;

36- organizē un nodrošina parlamenta apkalpošanas bibliotekārā

37un informatīvā dienesta darbību;

38- īsteno kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīsta

39nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veido

40Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošina tā

41ilglaicīgu saglabāšanu.

42Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo

43bibliotēku" 7.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka uzkrāj,

44apkopo un analizē profesionālo informāciju par bibliotēku nozari,

45realizē bibliotekāro procesu standartizācijas iniciatīvu,

46piedalās bibliotekārās darbības pamatvirzienu īstenošanā valstī,

47sniedz konsultatīvo palīdzību publiskajām bibliotēkām, ka arī

48bibliotēkām, kuram nav savu metodisko centru, kā arī veic

49zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un

50grāmatzinātnē.

51Šo funkciju izpildē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

5230.maija noteikumiem Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas

53nolikums" Latvijas Nacionālā bibliotēka veic atsevišķus

54specifiskus uzdevumus, tostarp:

55- nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes

56publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to

57pieejamības licenču) iegādi;

58- sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu

59un muzeju darba procesu standartizāciju;

60- organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu

61elektronis kajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās

62kvalitātes kontroli valstī;

63- organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās

64literatūras (repozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo

65informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas;

66- veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda

67un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās

68nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī;

69- nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN,

70ISMN) funkcionēšanu Latvijā;

71- nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku

72abonementa sistēmas centra darbību;

73- organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko

74apkalpošanu;

75- piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas

76izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību

77un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas

78sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti;

79- veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu

80un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko

81attīstību;

82- nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību,

83organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus

84pasākumus;

85- pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās

86starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko

87programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos

88līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu

89bibliotēkām;

90- veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un

91izdevējdarbību.

92Papildu šīm funkcijām un uzdevumiem Latvijas Nacionālā

93bibliotēka veic vairākus uzdevumus, piemēram, veido Nacionālo

94enciklopēdiju un nodrošina Latvijas kultūras kanona tīmekļa

95vietnes veidošanu un uzturēšanu, kā arī Latvijas kultūras kanona

96vērtību popularizāciju. Tāpat minēto funkciju un uzdevumu

97izpildes ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno

98dokumentārā mantojuma digitalizācijas pasākumus, veidojot

99Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku un tās resursus, kā arī

100attīsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra

101pakalpojumus.

102Kopš darbības uzsākšanas jaunajā Latvijas Nacionālās

103bibliotēkas ēkā 2014.gadā, pateicoties ēkas jaunās

104infrastruktūras sniegtajām iespējām, Latvijas Nacionālā

105bibliotēka ir ievērojami paplašinājusi īstenoto aktivitāšu klāstu

106un apjomu, kā arī būtiski palielinājusi bibliotēkas lietotāju

107skaitu. Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenoto

108aktivitāšu klāstu attiecībā pret Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

109sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemin, ka Latvijas Nacionālajā

110bibliotēkā ir izveidotas pielāgotas darba vietas cilvēkiem ar

111redzes traucējumiem, kā arī izveidota skaņu ierakstu studija.

112Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotās funkcijas

113un uzdevumus, 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā

114secināts, ka kopumā tās atbilst bibliotēku nozares normatīvajam

115regulējumam un plānošanas dokumentiem, lai arī atsevišķu funkciju

116izpilde - piemēram, Nacionālās enciklopēdijas izstrāde un

117Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošana un uzturēšana

118- nav noteikta ne normatīvajā regulējumā, ne plānošanas

119dokumentos. Līdz ar to 2019.gada 20.augusta Informatīvajā

120ziņojumā secināts, ka nepieciešams aktualizēt likumu "Par

121Latvijas Nacionālo bibliotēku" un Ministru kabineta

1222006.gada 30.maija noteikumus Nr.436 "Latvijas Nacionālās

123bibliotēkas nolikums", lai tie atbilstu Latvijas Nacionālās

124bibliotēkas īstenotajām aktivitātēm. 2020.gada 10.septembrī

125Saeimā tika pieņemti Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi

126likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", ar kuriem

127precizētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas.

1281.tabula

129Latvijas

130Nacionālās bibliotēkas budžets

131Nosaukums

132Finansēšanas plāns

1332019.gads

134Budžeta izpilde

1352019.gads

136Finansēšanas plāns

1372020.gads

138Budžeta izpilde

1392020.gads

140Budžeta plāns

1412021.gads

142Budžeta izpilde

1432021.gads

144Budžeta plāns

1452022.gads

146Resursi izdevumu

147segšanai

1489 498

149521

1509 479

151286

15210 349

153440

1549 976

155434

15610 468

157989

15810 187

159160

16011 841

161190

162Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu

163ieņēmumi - kopā

164690 744

165681 988

166727 611

167358 242

168658298

169388 091

170658 298

171Transferti

172160 575

173160 575

174303 377

175299 740

176472 258

177471 481

178315 358

179Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

1808 647 202

1818 636 723

1829 318 452

1839 318 452

1849 338 433

1859 327 588

18610 867 534

187Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no

188vispārējiem ieņēmumiem

1898 647 202

1908 636 723

1919 318 452

1929 318 452

1939 338 433

1949 327 588

19510 867 534

196Izdevumi -

197kopā

1989 672

199834

2009 549

201763

20210 453

203276

2049 841

205299

20610 707

207960

20810 280

209987

21011 841

211190

212Uzturēšanas izdevumi

2139 358 706

2149 235 805

2159 740 731

2169 128 754

2179 882 026

2189 455 108

21910 679 963

220Kārtējie izdevumi

2219 301 128

2229 181 105

2239 629 571

2249 017 594

2259 801 303

2269 374 493

22710 632 838

228Atlīdzība

2295 935 052

2305 897 887

2316 374 679

2325 812 444

2336 531 832

2346 291 795

2357 395 348

236Preces un pakalpojumi

2373 366 076

2383 283 218

2393 254 892

2403 205 149

2413 269 471

2423 082 698

2433 237 490

244Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā

245un starptautiskā sadarbība

24613 078

24710 200

24810 288

24910 288

25010 288

25110 180

25210 288

253Starptautiskā sadarbība

25413 078

25510200

25610 288

25710288

25810 288

25910 180

26010 288

261Uzturēšanas izdevumu transferti

26244 500

26344 500

264100 872

265100 872

26670 435

26770 435

26836 837

269Kapitālie izdevumi

270314 128

271313 958

272712 545

273712 545

274825 934

275825 879

2761 161 227

277Pamatkapitāla veidošana

278314 128

279313 958

280712 545

281712 545

282825 934

283825 879

2841 161 227

285Finansiālā

286bilance

287-174

288313

289-70 477

290-103

291836

292135 135

293-238

294971

295-238

296971

2970

298Finansēšana

299174 313

300174 313

301103 836

302103 835

303238 971

304238 971

3050

306Naudas līdzekļi un noguldījumi (bilances

307aktīvā)

308174 313

309174 313

310103 836

311103 835

312238 971

313238 971

3140

315Naudas līdzekļi

316174 313

317174 313

318103 836

319103 835

320238 971

321238 971

3220

3232.tabula

324Amata vietu

325skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

326Nosaukums

327Uz

32801.06.2020

329Uz

33001.06.2021

331Amata vietas

332371

333371

334Slodzes

335368,25

336368,25

337Vidējā alga iestādē no amatu saraksta

3381129,03

3391128,39

340Vidējā alga pēc slodzēm

3411137,46

3421136,82

3433.2. Latvijas Neredzīgo

344bibliotēka

345Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēc tās tipa ir publiska

346bibliotēka, kuras darbības mērķis atbilstoši Ministru kabineta

3472012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.916 "Latvijas Neredzīgo

348bibliotēkas nolikums" ir nodrošināt personu ar redzes

349invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt

350kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām

351piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. Šī

352mērķa sasniegšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno sekojošas

353funkcijas, pamatojoties uz Bibliotēku likumā noteiktajām

354bibliotēku funkcijām, vienlaikus nosakot tās sniegto pakalpojumu

355specifisko mērķauditoriju:

356- sniedz bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar

357redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un

358nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā;

359- nodrošina bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku

360pieejamību un izmantošanu;

361- uzkrāj, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā

362iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus

363dokumentus.

364Īstenojot noteiktās funkcijas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka

365atbilstoši tās kompetencei veic atsevišķus specifiskus uzdevumus,

366kas nav raksturīgi citām publiskajām bibliotēkām, tostarp:

367- izdod grāmatas un citus dokumentus Braila rakstā;

368- nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti

369pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām;

370- uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko

371informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju

372darbu Latvijā un ārvalstīs;

373- pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu

374ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes

375invaliditāti piemērotā veidā.

376Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos

377Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums"

378noteiktajiem uzdevumiem Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno

379virkni specifisku aktivitāšu, piemēram:

380- izstrādā metodiku Braila pieraksta kvalitatīvai

381izmantošanai, ievērojot starptautiski noteiktos Braila punktu

382tehniskos standartus, un sekmē atbilstošu lietojumu Latvijā.

383Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izstrādātie metodiskie norādījumi

384tiek izplatīti visām organizācijām, kas pielāgo tekstus Braila

385rakstā, nodrošinot vienotu pieeju Braila raksta izmantošanai;

386- sniedz konsultācijas par pielāgotās literatūras un citu

387pielāgoto formātu darbu reprodukciju veidošanu un izmantošanu, un

388darbu ar lietotājiem ar funkcionālo lasītnespēju;

389- veic lasītāju apmācības darbam ar Braila raksta printeri un

390citu tehnisko līdzekļu izmantošanu;

391- uzkrāj un apkopo informāciju par neredzīgo dzīvi, darbību,

392daiļradi, sasniegumiem zinātnē un sportā, sociālajām problēmām,

393sociālās aprūpes un rehabilitācijas jautājumiem.

394Pielāgoto izdevumu reproducēšanai Latvijas Neredzīgo

395bibliotēkā ir izveidotas Braila raksta nodaļa un skaņu ierakstu

396studija. Braila raksta redakcija ir profesionāla redakcija, kuras

397speciālisti pilnībā pārzina Braila pieraksta specifiku, Braila

398raksta grāmatu poligrāfijas un iesiešanas metodiku. Latvijas

399Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotās literatūras izdevējs

400un izplatītājs Latvijā, un tās speciālisti sniedz konsultācijas

401par Braila pieraksta latviešu valodā izmantošanu citām

402institūcijām. Braila raksta redakcijā tiek sagatavotas un izdotas

403arī grāmatas palielinātā drukā, pielāgotās grāmatas vieglajā

404valodā, taktilās grāmatas un grāmatas ar kombinētiem

405pielāgojumiem. Tajā tiek sagatavoti izdales materiāli palielinātā

406drukā un Braila rakstā bibliotēkas un to filiāļu organizētajiem

407pasākumiem un izstādēm, kā arī izdoti pielāgotā formāta

408periodiskie izdevumi.

409Skaņu ierakstu studija ieskaņo audiogrāmatas pielāgotā formātā

410(mp3 CD diski, zibatmiņas un citi digitālie datu nesēji), kas

411paredzēti personām ar lasīšanas traucējumiem. 2021.gadā

412ierakstīti, apstrādāti un tiražēti 297 audioierakstu nosaukumi

413pielāgotajā audioformātā (3644 stundas). Studijā ieraksta arī

414Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkoto izstāžu audio gidus un

415citus informatīvos materiālus, lai padarītu tos pieejamus

416personām ar lasīšanas traucējumiem.

417Lai veicinātu bērnu lasītprasmi Braila rakstā, Latvijas

418Neredzīgo bibliotēka izdod grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem

419(Braila raksts un audioformāts, Braila raksts un palielināta

420druka), kuras bērni var lasīt kopā ar saviem redzīgajiem

421vecākiem. Rūpējoties par bērniem ar kombinēta spektra

422traucējumiem, ir uzsākta grāmatu izdošana vieglajā valodā Braila

423rakstā. Lai veicinātu bērnu lasīt prasmi un interesi par

424literatūru, Latvijas Neredzīgo bibliotēka iesaistās lasīšanas

425veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku

426žūrija", reproducējot grāmatas pielāgotā formātā.

427Pirmsskolas vecuma bērni tiek nodrošināti ar pielāgoto literatūru

428izdevniecības "Liels un mazs" atbalstītajā lasīšanas

429veicināšanas programmā "Mūsu mazā bibliotēka".

430Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mērķauditorijas aptvērumu un

431līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību būtiski ir paplašinājusi

432Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra Direktīva

433(ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām

434aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem

435tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem

436vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza

437Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību

438aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk - Direktīva

439Nr.2017/1564). Ar Direktīvu Nr.2017/1564, kas ir pārņemta

440Latvijas Republikas likumdošanā ar 2018.gada 6.decembra

441grozījumiem Autortiesību likumā, pielāgotu darbu kopijas var tikt

442izgatavotas arī izmantošanai cilvēkiem, kuri nav neredzīgi vai

443vājredzīgi, bet kuriem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot

444parastos iespieddarbus, piemēram, cilvēkiem ar disleksiju vai

445fiziskiem traucējumiem, kas liedz izmantot iespieddarbus.

446Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir Pasaules intelektuālā īpašuma

447organizācijas (World Intelectual Property Office, turpmāk

448- WIPO) atzīta kompetentā organizācija, un tā piedalās WIPO

449izveidotajā Pieejamu grāmatu konsorcijā (ABC - Accessible Books

450Consortium)2. Līdz ar to Latvijas Neredzīgo bibliotēka

451lasītājiem var piedāvāt plašu pielāgotās literatūras klāstu

452svešvalodās, kā arī nodrošināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

453audiogrāmatu pieejamību valstīs, kuras ir pievienojušās WIPO

454Marakešas līgumam3, kas atvieglo piekļuvi publicētiem

455darbiem personām ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas

456grūtībām.

457Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas Rīgā, neredzīgo un

458vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, iekļaujoties

459vienotā infrastruktūrā ar citām organizācijām un iestādēm, kas

460apkalpo cilvēkus ar būtiskiem redzes traucējumiem (Latvijas

461Neredzīgo biedrība, Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs,

462Strazdumuižas dienas centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola un

463speciālā pirmsskolas izglītības iestāde bērniem ar redzes

464traucējumiem).

465Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir septiņas struktūrvienības -

466filiālbibliotēkas, kas izveidotas Latvijas lielākajās pilsētās,

467cilvēku ar redzes traucējumiem lokalizācijas vietās, kur tiem

468vēsturiski bija nodrošinātas darba iespējas un dzīvesvietas, un

469kur atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālās

470organizācijas. Piecas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

471filiālbibliotēkas atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības

472teritoriālo organizāciju telpās vai to tiešā tuvumā. Latvijas

473Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas veic Latvijas reģionu

474iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, izmantojot Latvijas

475Neredzīgo bibliotēkas reproducētos darbus pielāgotajos

476formātos.

477- Balvu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Balvu, Alūksnes un

478Gulbenes novados, Smiltenes novada Apes pilsētā un Apes pagastā,

479Madonas novada Lubānas pilsētā;

480- Cēsu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Cēsu, Limbažu,

481Madonas, Smiltenes, Valkas Valmieras novados un Siguldas novada

482Lēdurgas pagastā;

483- Daugavpils filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Daugavpils

484valstspilsētā, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas novados un

485Aizkraukles novada Daudzeses, Jaunjelgavas, Mazzalves, Neretas,

486Pilskalnes, Seces, Sērenes, Staburaga, Sūnākstes un Zalves

487pagastos;

488- Jelgavas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Jelgavas

489valstspilsētā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Ķekavas un Tukuma

490novados;

491- Liepājas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Liepājas

492valstspilsētā, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novados;

493- Rēzeknes filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Rēzeknes

494valstspilsētā, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Varakļānu un Rēzeknes

495novados un Krāslavas novada 2025ītājus Ventspils valstspilsētas,

496Talsu un Ventspils novados.

4973.tabula

498Latvijas

499Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas

500Filiāle

501Krājuma vienību skaits

502No tām - Braila raksts

503No tām - audio grāmatas

504Braila iekārtas,

505palielināšanas iekārta, telelupa

506Datori, printeri

507Telpu stāvoklis. Tehniskais

508aprīkojums. Telpu piederība un platība.

509Darbinieku skaits

510Lasītāju skaits 2021. g.

511No tiem neredzīgi,

512vājredzīgi

513Balvi

5144059

515232

5162164

5175

5185

519Labs. Aprīkojums atbilstošs.

5202019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām.

521Balvu novada pašvaldības telpas (35,4 m2).

5221

523296

52436

525Cēsis

5265566

5271270

5282369

1Priekšrocības un trūkumi,

2saglabājot esošo situāciju

3Ņemot vērā to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēdējo gadu

4laikā ir būtiski uzlabojusi tās darbības rādītājus un pakalpojumu

5pieejamību, tādējādi mazinot risku, ka daļai Latvijas

6iedzīvotāju, kam nepieciešami bibliotēkas pakalpojumi, tie nav

7pieejami, konceptuāli ir izvērtējama arī iespēja nemainīt tās

8funkcijas, uzdevumus un esošo pakalpojumu sniegšanas modeli.

9Esošā pakalpojumu sniegšanas modeļa saglabāšanai vienlaikus ir kā

10priekšrocības, tā arī trūkumi.

11Priekšrocības

12Trūkumi

13- Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir atbilstoša kompetence

14un kapacitāte, lai sniegtu unikālus un sabiedrībai

15nepieciešamus pakalpojumus, tai skaitā veidojot pielāgotos

16izdevumus un veicot metodisko darbu.

17- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju

18dinamika liecina par augošu pieprasījumu pēc bibliotēkas

19sniegtajiem pakalpojumiem.

20- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ievērojami uzlabojusi

21pakalpojumu pieejamību, izveidojot 116 ārējos apkalpošanas

22punktus.

23- Latvijas Neredzīgo bibliotēka attīstījusi pielāgotā

24formāta darbu izmantojamību, piedāvājot, piemēram,

25audiogrāmatas zibatmiņā.

26- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir attīstījusi

27pakalpojumus un nepieciešamo kompetenci darbam ar personām

28arī ar citiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram,

29disleksiju un autismu).

30- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotā

31formāta literatūras reproducēšanas nodrošinātājs

32Latvijā.

33- Sadarbība ar WIPO nodrošina pasaules informācijas

34resursu pielāgotā formātā pieejamību Latvijas iedzīvotājiem

35un Latvijā veidoto pielāgotā formāta izdevumu pieejamību

36ikvienam pasaules iedzīvotājam.

37- Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir attīstīta sadarbība

38ar valsts iestādēm (tostarp Labklājības ministriju) un

39nevalstiskajām organizācijām (tostarp Latvijas Neredzīgo

40biedrību), kas strādā ar bibliotēkas mērķauditoriju.

41- Pakalpojumu modelis, kurā pakalpojumus cilvēkiem ar

42funkcionālo lasītnespēju, reproducējot informācijas

43resursus pielāgotā formātā un piegādājot tos citām

44bibliotēkām, sniedz specializētas bibliotēkas, sekmīgi

45darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

46(piemēram, Dānijā un Itālijā).

47- Pašvaldību publiskās bibliotēkas ir pasīvas

48pakalpojumu attīstīšanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem un

49funkcionālo lasītnespēju.

50- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumi attiecībā uz

51iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu dublē pašvaldību

52publisko bibliotēku funkcijas.

53- Atsevišķas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas

54(obligātā eksemplāra glabāšana, skaņu ierakstu veidošana,

55metodiskais darbs) daļēji dublējas ar Latvijas Nacionālās

56bibliotēkas funkcijām.

57- Neefektīvi tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi

58atbalsta funkciju (grāmatvedība, lietvedība, IKT atbalsts

59u.c.) nodrošināšanai.

60- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību -

61filiālbibliotēku pārklājums pilnībā nenodrošina pakalpojumu

62pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem ar redzes

63traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju.

64- Latvijas Neredzīgo bibliotēka vāji izmanto iespēju

65izplatīt pielāgotā formāta darbus tiešsaistē.

66- Organizējot bibliotēkas mērķauditorijas apkalpošanu

67atdalītos apkalpošanas punktos, netiek veicināta cilvēku ar

68redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju sociālā

69iekļaušanās.

1Kultūras ministrija

221.00.00 Kultūras

3mantojums

4830 672

5830 672

6830 672

70

80

90

100

11tai skaitā

12Latvijas Neredzīgo

13bibliotēka

14830 672

15830 672

16830 672

17-163 142

18-163 142

19-163 142

20-163 142

21Pašvaldību budžets

22163 142

23163 142

24163 142

25163 142

261 Valsts kontroles revīzijas ziņojums

27Nr.2.4.1-30/2018 "Par Kultūras ministrijas 2018.gada

28pārskatu", publiskošanas datums 16.05.2019., 7. lpp.

29Pieejams:

30https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/par-kulturas-ministrijas-2018gada-parskata-sagatavosanas-pareizibu

312 Authorized entity agreement between Latvian

32Library for the Blind (SAE) and the World Intellectual Property

33Organization (WIPO), 09.12.2019.

343 Contracting Parties Marrakesh VIP Treaty.

35https://wipolex.wipo.int/en/treaties/ShowResults?search_what=C&treaty_id=843

364 Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

37pasūtītā un SIA Pricewaterhouse Coopers izpildītā audita

38ziņojums "Kultūras ministrijas pakļautībā esošās tiešās

39pārvaldes iestādes "Kultūras informācijas sistēmu

40centrs" funkciju audits", 10.09.2018., 4. lpp.

415 Valsts kontroles revīzijas ziņojums

42Nr.2.4.1-12/2017 "Vai valsts pārvaldē ir izmantotas visas

43iespējas IKT infrastruktūras efektīvai pārvaldībai?",

44publiskošanas datums 07.06.2019. Pieejams:

45https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-parvalde-tiek-noteikta-vienota-ikt-infrastrukturas-parvaldiba-lai-nodrosinatu-tas-efektivu-izmantosanu

46Kultūras ministrs N. Puntulis