4. pants

Priekšrocības un trūkumi,

saglabājot esošo situāciju

Ņemot vērā to, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēdējo gadu

laikā ir būtiski uzlabojusi tās darbības rādītājus un pakalpojumu

pieejamību, tādējādi mazinot risku, ka daļai Latvijas

iedzīvotāju, kam nepieciešami bibliotēkas pakalpojumi, tie nav

pieejami, konceptuāli ir izvērtējama arī iespēja nemainīt tās

funkcijas, uzdevumus un esošo pakalpojumu sniegšanas modeli.

Esošā pakalpojumu sniegšanas modeļa saglabāšanai vienlaikus ir kā

priekšrocības, tā arī trūkumi.

Priekšrocības

Trūkumi

- Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir atbilstoša kompetence

un kapacitāte, lai sniegtu unikālus un sabiedrībai

nepieciešamus pakalpojumus, tai skaitā veidojot pielāgotos

izdevumus un veicot metodisko darbu.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju

dinamika liecina par augošu pieprasījumu pēc bibliotēkas

sniegtajiem pakalpojumiem.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ievērojami uzlabojusi

pakalpojumu pieejamību, izveidojot 116 ārējos apkalpošanas

punktus.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēka attīstījusi pielāgotā

formāta darbu izmantojamību, piedāvājot, piemēram,

audiogrāmatas zibatmiņā.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir attīstījusi

pakalpojumus un nepieciešamo kompetenci darbam ar personām

arī ar citiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram,

disleksiju un autismu).

- Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotā

formāta literatūras reproducēšanas nodrošinātājs

Latvijā.

- Sadarbība ar WIPO nodrošina pasaules informācijas

resursu pielāgotā formātā pieejamību Latvijas iedzīvotājiem

un Latvijā veidoto pielāgotā formāta izdevumu pieejamību

ikvienam pasaules iedzīvotājam.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir attīstīta sadarbība

ar valsts iestādēm (tostarp Labklājības ministriju) un

nevalstiskajām organizācijām (tostarp Latvijas Neredzīgo

biedrību), kas strādā ar bibliotēkas mērķauditoriju.

- Pakalpojumu modelis, kurā pakalpojumus cilvēkiem ar

funkcionālo lasītnespēju, reproducējot informācijas

resursus pielāgotā formātā un piegādājot tos citām

bibliotēkām, sniedz specializētas bibliotēkas, sekmīgi

darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

(piemēram, Dānijā un Itālijā).

- Pašvaldību publiskās bibliotēkas ir pasīvas

pakalpojumu attīstīšanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem un

funkcionālo lasītnespēju.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumi attiecībā uz

iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu dublē pašvaldību

publisko bibliotēku funkcijas.

- Atsevišķas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas funkcijas

(obligātā eksemplāra glabāšana, skaņu ierakstu veidošana,

metodiskais darbs) daļēji dublējas ar Latvijas Nacionālās

bibliotēkas funkcijām.

- Neefektīvi tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi

atbalsta funkciju (grāmatvedība, lietvedība, IKT atbalsts

u.c.) nodrošināšanai.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēkas struktūrvienību -

filiālbibliotēku pārklājums pilnībā nenodrošina pakalpojumu

pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem ar redzes

traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju.

- Latvijas Neredzīgo bibliotēka vāji izmanto iespēju

izplatīt pielāgotā formāta darbus tiešsaistē.

- Organizējot bibliotēkas mērķauditorijas apkalpošanu

atdalītos apkalpošanas punktos, netiek veicināta cilvēku ar

redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju sociālā

iekļaušanās.