Par konceptuālo ziņojumu "Par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides pasākumiem" 3. pants

Kultūras ministrijas padotībā

esošo valsts pārvalžu iestāžu loma bibliotēku sistēmā

Papildu bibliotēku funkcijām un uzdevumiem, kas izriet no

Bibliotēku likuma, Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts

pārvaldes iestādes - Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas

Neredzīgo bibliotēka, kā arī Kultūras informācijas sistēmu centrs

- īsteno virkni specifisku funkciju un uzdevumu.

3.1. Latvijas Nacionālā

bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar likuma "Par

Latvijas Nacionālo bibliotēku" 1.pantu ir Latvijas

Republikas vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas

kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai, ir visu Latvijas

Republikas iespieddarbu glabātāja, nacionālo bibliogrāfisko

resursu veidotāja un valsts bibliotēku sistēmas attīstības

centrs. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo

bibliotēku" 6.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno

virkni specifisku funkciju:

- veido nacionālās literatūras krājumu, nodrošina tā

izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm;

- selektīvi komplektē (iegādājoties, iegūstot apmaiņas ceļā,

saņemot ziedojumu veidā) un glabā tos cittautu (ārvalstu)

iespieddarbus un dokumentus, kas ir nozīmīgi Latvijas

valstiskuma, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras

attīstībai, kā arī nodrošina to izmantošanu;

- veic Latvijas centrālās depozītbibliotēkas funkcijas;

- atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī,

veido, uztur un pārvalda nacionālo bibliogrāfiju un nacionālo

bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu un

resursus;

- organizē un veido Latvijas bibliotēku kopkatalogu sistēmu,

lai nodrošinātu izmantotājus ar ziņām par visiem valstī esošajiem

informācijas resursiem;

- veic Latvijas starpbibliotēku abonementa centra

funkcijas;

- organizē un nodrošina parlamenta apkalpošanas bibliotekārā

un informatīvā dienesta darbību;

- īsteno kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, attīsta

nacionālā kultūras mantojuma digitālos resursus, tai skaitā veido

Latvijas kultūras mantojuma digitālo bibliotēku un nodrošina tā

ilglaicīgu saglabāšanu.

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Nacionālo

bibliotēku" 7.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka uzkrāj,

apkopo un analizē profesionālo informāciju par bibliotēku nozari,

realizē bibliotekāro procesu standartizācijas iniciatīvu,

piedalās bibliotekārās darbības pamatvirzienu īstenošanā valstī,

sniedz konsultatīvo palīdzību publiskajām bibliotēkām, ka arī

bibliotēkām, kuram nav savu metodisko centru, kā arī veic

zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un

grāmatzinātnē.

Šo funkciju izpildē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

30.maija noteikumiem Nr.436 "Latvijas Nacionālās bibliotēkas

nolikums" Latvijas Nacionālā bibliotēka veic atsevišķus

specifiskus uzdevumus, tostarp:

- nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes

publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to

pieejamības licenču) iegādi;

- sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu

un muzeju darba procesu standartizāciju;

- organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu

elektronis kajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās

kvalitātes kontroli valstī;

- organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās

literatūras (repozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo

informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas;

- veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda

un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās

nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī;

- nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN,

ISMN) funkcionēšanu Latvijā;

- nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku

abonementa sistēmas centra darbību;

- organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko

apkalpošanu;

- piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas

izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību

un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas

sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti;

- veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu

un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko

attīstību;

- nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību,

organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus

pasākumus;

- pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās

starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko

programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos

līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu

bibliotēkām;

- veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un

izdevējdarbību.

Papildu šīm funkcijām un uzdevumiem Latvijas Nacionālā

bibliotēka veic vairākus uzdevumus, piemēram, veido Nacionālo

enciklopēdiju un nodrošina Latvijas kultūras kanona tīmekļa

vietnes veidošanu un uzturēšanu, kā arī Latvijas kultūras kanona

vērtību popularizāciju. Tāpat minēto funkciju un uzdevumu

izpildes ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno

dokumentārā mantojuma digitalizācijas pasākumus, veidojot

Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku un tās resursus, kā arī

attīsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Datu centra

pakalpojumus.

Kopš darbības uzsākšanas jaunajā Latvijas Nacionālās

bibliotēkas ēkā 2014.gadā, pateicoties ēkas jaunās

infrastruktūras sniegtajām iespējām, Latvijas Nacionālā

bibliotēka ir ievērojami paplašinājusi īstenoto aktivitāšu klāstu

un apjomu, kā arī būtiski palielinājusi bibliotēkas lietotāju

skaitu. Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenoto

aktivitāšu klāstu attiecībā pret Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemin, ka Latvijas Nacionālajā

bibliotēkā ir izveidotas pielāgotas darba vietas cilvēkiem ar

redzes traucējumiem, kā arī izveidota skaņu ierakstu studija.

Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotās funkcijas

un uzdevumus, 2019.gada 20.augusta Informatīvajā ziņojumā

secināts, ka kopumā tās atbilst bibliotēku nozares normatīvajam

regulējumam un plānošanas dokumentiem, lai arī atsevišķu funkciju

izpilde - piemēram, Nacionālās enciklopēdijas izstrāde un

Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnes veidošana un uzturēšana

- nav noteikta ne normatīvajā regulējumā, ne plānošanas

dokumentos. Līdz ar to 2019.gada 20.augusta Informatīvajā

ziņojumā secināts, ka nepieciešams aktualizēt likumu "Par

Latvijas Nacionālo bibliotēku" un Ministru kabineta

2006.gada 30.maija noteikumus Nr.436 "Latvijas Nacionālās

bibliotēkas nolikums", lai tie atbilstu Latvijas Nacionālās

bibliotēkas īstenotajām aktivitātēm. 2020.gada 10.septembrī

Saeimā tika pieņemti Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi

likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", ar kuriem

precizētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas.

1.tabula

Latvijas

Nacionālās bibliotēkas budžets

Nosaukums

Finansēšanas plāns

2019.gads

Budžeta izpilde

2019.gads

Finansēšanas plāns

2020.gads

Budžeta izpilde

2020.gads

Budžeta plāns

2021.gads

Budžeta izpilde

2021.gads

Budžeta plāns

2022.gads

Resursi izdevumu

segšanai

9 498

521

9 479

286

10 349

440

9 976

434

10 468

989

10 187

160

11 841

190

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu

ieņēmumi - kopā

690 744

681 988

727 611

358 242

658298

388 091

658 298

Transferti

160 575

303 377

299 740

472 258

471 481

315 358

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

8 647 202

8 636 723

9 318 452

9 338 433

9 327 588

10 867 534

Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no

vispārējiem ieņēmumiem

8 647 202

8 636 723

9 318 452

9 338 433

9 327 588

10 867 534

Izdevumi -

kopā

9 672

834

9 549

763

10 453

276

9 841

299

10 707

960

10 280

987

11 841

190

Uzturēšanas izdevumi

9 358 706

9 235 805

9 740 731

9 128 754

9 882 026

9 455 108

10 679 963

Kārtējie izdevumi

9 301 128

9 181 105

9 629 571

9 017 594

9 801 303

9 374 493

10 632 838

Atlīdzība

5 935 052

5 897 887

6 374 679

5 812 444

6 531 832

6 291 795

7 395 348

Preces un pakalpojumi

3 366 076

3 283 218

3 254 892

3 205 149

3 269 471

3 082 698

3 237 490

Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā

un starptautiskā sadarbība

13 078

10 200

10 288

10 180

10 288

Starptautiskā sadarbība

13 078

10200

10 288

10288

10 288

10 180

10 288

Uzturēšanas izdevumu transferti

44 500

100 872

70 435

36 837

Kapitālie izdevumi

314 128

313 958

712 545

825 934

825 879

1 161 227

Pamatkapitāla veidošana

314 128

313 958

712 545

825 934

825 879

1 161 227

Finansiālā

bilance

-174

313

-70 477

-103

836

135 135

-238

971

-238

971

Finansēšana

174 313

103 836

103 835

238 971

Naudas līdzekļi un noguldījumi (bilances

aktīvā)

174 313

103 836

103 835

238 971

Naudas līdzekļi

174 313

103 836

103 835

238 971

2.tabula

Amata vietu

skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Nosaukums

01.06.2020

01.06.2021

Amata vietas

371

Slodzes

368,25

Vidējā alga iestādē no amatu saraksta

1129,03

1128,39

Vidējā alga pēc slodzēm

1137,46

1136,82

3.2. Latvijas Neredzīgo

bibliotēka

Latvijas Neredzīgo bibliotēka pēc tās tipa ir publiska

bibliotēka, kuras darbības mērķis atbilstoši Ministru kabineta

2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.916 "Latvijas Neredzīgo

bibliotēkas nolikums" ir nodrošināt personu ar redzes

invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt

kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām

piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. Šī

mērķa sasniegšanai Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno sekojošas

funkcijas, pamatojoties uz Bibliotēku likumā noteiktajām

bibliotēku funkcijām, vienlaikus nosakot tās sniegto pakalpojumu

specifisko mērķauditoriju:

- sniedz bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar

redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un

nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā;

- nodrošina bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku

pieejamību un izmantošanu;

- uzkrāj, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā

iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus

dokumentus.

Īstenojot noteiktās funkcijas, Latvijas Neredzīgo bibliotēka

atbilstoši tās kompetencei veic atsevišķus specifiskus uzdevumus,

kas nav raksturīgi citām publiskajām bibliotēkām, tostarp:

- izdod grāmatas un citus dokumentus Braila rakstā;

- nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti

pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām;

- uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko

informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju

darbu Latvijā un ārvalstīs;

- pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu

ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes

invaliditāti piemērotā veidā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos

Nr.916 "Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums"

noteiktajiem uzdevumiem Latvijas Neredzīgo bibliotēka īsteno

virkni specifisku aktivitāšu, piemēram:

- izstrādā metodiku Braila pieraksta kvalitatīvai

izmantošanai, ievērojot starptautiski noteiktos Braila punktu

tehniskos standartus, un sekmē atbilstošu lietojumu Latvijā.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas izstrādātie metodiskie norādījumi

tiek izplatīti visām organizācijām, kas pielāgo tekstus Braila

rakstā, nodrošinot vienotu pieeju Braila raksta izmantošanai;

- sniedz konsultācijas par pielāgotās literatūras un citu

pielāgoto formātu darbu reprodukciju veidošanu un izmantošanu, un

darbu ar lietotājiem ar funkcionālo lasītnespēju;

- veic lasītāju apmācības darbam ar Braila raksta printeri un

citu tehnisko līdzekļu izmantošanu;

- uzkrāj un apkopo informāciju par neredzīgo dzīvi, darbību,

daiļradi, sasniegumiem zinātnē un sportā, sociālajām problēmām,

sociālās aprūpes un rehabilitācijas jautājumiem.

Pielāgoto izdevumu reproducēšanai Latvijas Neredzīgo

bibliotēkā ir izveidotas Braila raksta nodaļa un skaņu ierakstu

studija. Braila raksta redakcija ir profesionāla redakcija, kuras

speciālisti pilnībā pārzina Braila pieraksta specifiku, Braila

raksta grāmatu poligrāfijas un iesiešanas metodiku. Latvijas

Neredzīgo bibliotēka ir vienīgais pielāgotās literatūras izdevējs

un izplatītājs Latvijā, un tās speciālisti sniedz konsultācijas

par Braila pieraksta latviešu valodā izmantošanu citām

institūcijām. Braila raksta redakcijā tiek sagatavotas un izdotas

arī grāmatas palielinātā drukā, pielāgotās grāmatas vieglajā

valodā, taktilās grāmatas un grāmatas ar kombinētiem

pielāgojumiem. Tajā tiek sagatavoti izdales materiāli palielinātā

drukā un Braila rakstā bibliotēkas un to filiāļu organizētajiem

pasākumiem un izstādēm, kā arī izdoti pielāgotā formāta

periodiskie izdevumi.

Skaņu ierakstu studija ieskaņo audiogrāmatas pielāgotā formātā

(mp3 CD diski, zibatmiņas un citi digitālie datu nesēji), kas

paredzēti personām ar lasīšanas traucējumiem. 2021.gadā

ierakstīti, apstrādāti un tiražēti 297 audioierakstu nosaukumi

pielāgotajā audioformātā (3644 stundas). Studijā ieraksta arī

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkoto izstāžu audio gidus un

citus informatīvos materiālus, lai padarītu tos pieejamus

personām ar lasīšanas traucējumiem.

Lai veicinātu bērnu lasītprasmi Braila rakstā, Latvijas

Neredzīgo bibliotēka izdod grāmatas ar kombinētiem pielāgojumiem

(Braila raksts un audioformāts, Braila raksts un palielināta

druka), kuras bērni var lasīt kopā ar saviem redzīgajiem

vecākiem. Rūpējoties par bērniem ar kombinēta spektra

traucējumiem, ir uzsākta grāmatu izdošana vieglajā valodā Braila

rakstā. Lai veicinātu bērnu lasīt prasmi un interesi par

literatūru, Latvijas Neredzīgo bibliotēka iesaistās lasīšanas

veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku

žūrija", reproducējot grāmatas pielāgotā formātā.

Pirmsskolas vecuma bērni tiek nodrošināti ar pielāgoto literatūru

izdevniecības "Liels un mazs" atbalstītajā lasīšanas

veicināšanas programmā "Mūsu mazā bibliotēka".

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mērķauditorijas aptvērumu un

līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību būtiski ir paplašinājusi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 13.septembra Direktīva

(ES) 2017/1564 par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām

aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem

tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem

vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza

Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību

aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (turpmāk - Direktīva

Nr.2017/1564). Ar Direktīvu Nr.2017/1564, kas ir pārņemta

Latvijas Republikas likumdošanā ar 2018.gada 6.decembra

grozījumiem Autortiesību likumā, pielāgotu darbu kopijas var tikt

izgatavotas arī izmantošanai cilvēkiem, kuri nav neredzīgi vai

vājredzīgi, bet kuriem nav iespējams pilnvērtīgi izmantot

parastos iespieddarbus, piemēram, cilvēkiem ar disleksiju vai

fiziskiem traucējumiem, kas liedz izmantot iespieddarbus.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka ir Pasaules intelektuālā īpašuma

organizācijas (World Intelectual Property Office, turpmāk

- WIPO) atzīta kompetentā organizācija, un tā piedalās WIPO

izveidotajā Pieejamu grāmatu konsorcijā (ABC - Accessible Books

Consortium)2. Līdz ar to Latvijas Neredzīgo bibliotēka

lasītājiem var piedāvāt plašu pielāgotās literatūras klāstu

svešvalodās, kā arī nodrošināt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

audiogrāmatu pieejamību valstīs, kuras ir pievienojušās WIPO

Marakešas līgumam3, kas atvieglo piekļuvi publicētiem

darbiem personām ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas

grūtībām.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas Rīgā, neredzīgo un

vājredzīgo iedzīvotāju kopienas centrā Juglā, iekļaujoties

vienotā infrastruktūrā ar citām organizācijām un iestādēm, kas

apkalpo cilvēkus ar būtiskiem redzes traucējumiem (Latvijas

Neredzīgo biedrība, Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs,

Strazdumuižas dienas centrs, Rīgas Strazdumuižas vidusskola un

speciālā pirmsskolas izglītības iestāde bērniem ar redzes

traucējumiem).

Latvijas Neredzīgo bibliotēkai ir septiņas struktūrvienības -

filiālbibliotēkas, kas izveidotas Latvijas lielākajās pilsētās,

cilvēku ar redzes traucējumiem lokalizācijas vietās, kur tiem

vēsturiski bija nodrošinātas darba iespējas un dzīvesvietas, un

kur atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālās

organizācijas. Piecas Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

filiālbibliotēkas atrodas Latvijas Neredzīgo biedrības

teritoriālo organizāciju telpās vai to tiešā tuvumā. Latvijas

Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas veic Latvijas reģionu

iedzīvotāju bibliotekāro apkalpošanu, izmantojot Latvijas

Neredzīgo bibliotēkas reproducētos darbus pielāgotajos

formātos.

- Balvu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Balvu, Alūksnes un

Gulbenes novados, Smiltenes novada Apes pilsētā un Apes pagastā,

Madonas novada Lubānas pilsētā;

- Cēsu filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Cēsu, Limbažu,

Madonas, Smiltenes, Valkas Valmieras novados un Siguldas novada

Lēdurgas pagastā;

- Daugavpils filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Daugavpils

valstspilsētā, Augšdaugavas, Jēkabpils, Krāslavas novados un

Aizkraukles novada Daudzeses, Jaunjelgavas, Mazzalves, Neretas,

Pilskalnes, Seces, Sērenes, Staburaga, Sūnākstes un Zalves

pagastos;

- Jelgavas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Jelgavas

valstspilsētā, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Ķekavas un Tukuma

novados;

- Liepājas filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Liepājas

valstspilsētā, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novados;

- Rēzeknes filiālbibliotēka apkalpo lasītājus Rēzeknes

valstspilsētā, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Varakļānu un Rēzeknes

novados un Krāslavas novada 2025ītājus Ventspils valstspilsētas,

Talsu un Ventspils novados.

3.tabula

Latvijas

Neredzīgo bibliotēkas filiālbibliotēkas

Filiāle

Krājuma vienību skaits

No tām - Braila raksts

No tām - audio grāmatas

Braila iekārtas,

palielināšanas iekārta, telelupa

Datori, printeri

Telpu stāvoklis. Tehniskais

aprīkojums. Telpu piederība un platība.

Darbinieku skaits

Lasītāju skaits 2021. g.

No tiem neredzīgi,

vājredzīgi

Balvi

4059

232

2164

Labs. Aprīkojums atbilstošs.

2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju darba vietām.

Balvu novada pašvaldības telpas (35,4 m2).

296

Cēsis

5566

1270

2369

Apmierinošs. 2019.gadā veikts

telpu remonts. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju

darba vietām. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas

(94,3m2).

186

Daugavpils

6323

448

2024

Labs. 2019.gadā veikts telpu

remonts. Aprīkojums atbilstošs. 2019.gadā iegādāts

datorkomplekts lasītāju darba vietām. 2021.gadā iegādāts

datorkomplekts darbiniekiem. Daugavpils dzīvokļu un

komunālās saimniecības uzņēmuma telpas (112,4

m2).

342

Jelgava

2748

2102

Ļoti labs. Aprīkojums

atbilstošs. 2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju

darba vietām. SIA "Zvaigznājs" telpas (18,8

m2).

177

Liepāja

7023

2795

Apmierinošs. Telpu apsilde

notiek ar elektriskajiem sildītājiem. 2019.gadā iegādāts

datorkomplekts lasītāju darba vietām. 2020.gadā -

multifunkcionālā iekārta. Latvijas Neredzīgo biedrības

telpas (69,9 m2).

527

Rēzekne

5865

2351

Ļoti labs. 2018.gadā veikts

telpu remonts, ir jaunas mēbeles. 2019.gadā iegādāts

datorkomplekts lasītāju darba vietām. Latvijas Neredzīgo

biedrības telpas (39,6 m2).

522

124

Ventspils

3691

1579

Labs. Telpu apsilde notiek ar

elektriskajiem sildītājiem. 2020.gadā veikts apgaismojuma

remonts. Telpu labiekārtošana un jaunas mēbeles krājuma

izvietošanai2019.gadā iegādāts datorkomplekts lasītāju

darba vietām. Latvijas Neredzīgo biedrības telpas

(56,8m2).

215

Visu filiālbibliotēku telpas šobrīd tiek īrētas. Par ēkas

uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Saskaņā ar

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likumu valsts nedrīkst ieguldīt līdzekļus ēkās, kas

nav tās īpašums, tostarp to stāvokļa uzlabošanā, un piekļuves

nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem.

Lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, Latvijas Neredzīgo

bibliotēka uz līgumu pamata ir izveidojusi 116 ārējos

apkalpošanas punktus pansionātos, sociālās aprūpes centros un

senioru mājās visā Latvijas teritorijā, tādējādi sasniedzot

plašāku mērķauditoriju, kam nepieciešami Latvijas Neredzīgo

bibliotēkas pakalpojumi. Kopumā ārējos apkalpošanas punktos

pielāgoto literatūru izmanto 2032 cilvēki ar redzes traucējumiem

un funkcionālo lasītnespēju. Rezultātā strauji pieaugusi Latvijas

Neredzīgo bibliotēkas rezultatīvo rādītāju dinamika. Lietotāju

skaitu Rīgā pozitīvi ietekmējusi arī bibliotēkas pārcelšana no

avārijas stāvoklī esošajām telpām Juglas ielā 14, Rīgā, uz

pašreizējām telpām Strazdumuižas ielā 80, Rīgā, 2017.gada

nogalē.

4.tabula

Latvijas

Neredzīgo bibliotēkas budžets

Nosaukums

Finansēšanas plāns

2019. gads

Budžeta izpilde

2019. gads

Finansēšanas plāns

2020. gads

Budžeta izpilde

2020.gads

Finansēšanas plāns

2021.gads

Finansēšanas izpilde

2021.gads

Finansēšanas plāns

2022.gads

Resursi izdevumu

segšanai

678 315

758 077

758 449

830 672

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu

ieņēmumi - kopā

Valsts budžeta iestāžu saņemtie transferti no

pašvaldībām

1 762

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

676 553

758 077

758 449

830 672

Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no

vispārējiem ieņēmumiem

676 553

758 077

758 449

830 672

Izdevumi -

kopā

678 315

758 077

758 449

830 672

Uzturēšanas izdevumi

672 998

754 212

749 602

827 145

Kārtējie izdevumi

672 998

754 212

749 602

827 145

Atlīdzība

566 974

648 101

650 961

724 373

Preces un pakalpojumi

106 024

106 111

98 641

102 772

Kārtējie maksājumi Eiropas Savienības budžetā

un starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība

Kapitālie izdevumi

5 317

3 865

8 847

3 527

Pamatkapitāla veidošana

5 317

3 865

8 847

3 527

Finansiālā

bilance

5.tabula

Amata vietu

skaits un vidējā atlīdzība Latvijas Neredzīgo bibliotēkā

Nosaukums

01.06.2020

01.06.2021

Amata vietas

Slodzes

45,4

Vidējā alga iestādē no amatu saraksta

951,62

968,68

Vidējā alga pēc slodzēm

951,84

969,16

3.3. Kultūras informācijas sistēmu

centrs

Kultūras informācijas sistēmu centrs ir Kultūras ministrijas

padotībā esoša iestāde, kuras darbības mērķis saskaņā ar Ministru

kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.928 "Kultūras

informācijas sistēmu centra nolikums" ir nodrošināt

bibliotēkās, arhīvos un muzejos uzkrāto informācijas avotu un

kultūras vērtību pieejamību sabiedrībai, izveidojot integrētu

automatizētu informācijas sistēmu.

Kultūras informācijas sistēmu centram ir šādas funkcijas:

- attīstīt bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu

informācijas sistēmas (turpmāk - kultūras informācijas

sistēmas);

- nodrošināt bibliotēkās koncentrētās informācijas apstrādi,

uzkrāšanu un izplatīšanu.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Kultūras informācijas

sistēmu centrs veic šādus uzdevumus:

- īsteno projektu "Valsts vienotā bibliotēku informācijas

sistēma";

- nodrošina kultūras informācijas sistēmu apvienošanu

integrētā valsts informācijas sistēmā;

- nodrošina bibliotēku informācijas portāla izveidi un

darbību;

- nodrošina nacionālā elektroniskā kopkataloga un nacionālās

bibliogrāfijas datubāzes pieejamību;

- nodrošina kultūras informācijas sistēmu lietotājiem iespēju

viņiem pieejamos informatīvos pakalpojumus saņemt elektroniski,

izmantojot informācijas tehnoloģijas;

- sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām datu apstrādes

jautājumu risināšanā;

- konsultē bibliotēkas, arhīvus, muzejus un citas kultūras

iestādes ar kultūras informācijas sistēmām saistītajos

jautājumos;

- attīsta Latvijas kultūras informācijas sistēmas atbilstoši

Eiropas Savienības un starptautiskajiem standartiem;

- īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas.

Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas un uzdevumi

galvenokārt ir vērsti uz informācijas tehnoloģiju atbalsta

nodrošināšanu kultūras nozarei, tādējādi atbalstot arī bibliotēku

nozares politikas mērķu izpildi. 2018.gadā pēc Kultūras

ministrijas pasūtījuma veiktajā Kultūras informācijas sistēmu

centra funkciju auditā4 secināts, ka Kultūras

informācijas sistēmu centra īstenotās aktivitātes daļēji dublē

citu iestāžu, it īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas, darbu, un

Kultūras informācijas sistēmu centrs īsteno virkni uzdevumu un

funkciju, kas nav noteikti tā nolikumā. Vienlaikus secināts, ka

Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu klāsts un

kvalitāte nav atbilstoša klientu vajadzībām un tā darbinieku

kompetence un kapacitāte nav optimāla tā funkciju un uzdevumu

īstenošanai, līdz ar to iesakot vai nu likvidēt Kultūras

informācijas sistēmu centru, pārdalot tā funkcijas citām

iestādēm, vai stiprināt tā kapacitāti. Valsts kontrole, veicot

auditu par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras pārvaldību,5 ir

norādījusi uz apstākli, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā

izveidotais Datu centrs netiek optimāli izmantots, tai pat laikā

Kultūras informācijas sistēmu centrs lielāko daļu tā pārvaldībā

esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)

infrastruktūras un sistēmu izmitina pie komerciāliem pakalpojumu

sniedzējiem.

Lai risinātu 2018.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma

veiktajā Kultūras informācijas sistēmu centra funkciju audita

ziņojumā un Valsts kontroles ziņojumā identificētās problēmas, un

lai efektīvāk īstenotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

(IKT) pārvaldību kultūras resorā, organizējot to atbilstoši

koncepcijai "Valsts informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis"

(atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu

Nr.57), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

sagatavotajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču

konsolidāciju" (izskatīts Ministru kabineta 2021.gada

19.oktobra sēdē (prot. Nr.70 34.§)) un informatīvajam ziņojumam

"Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras

reformu" (izskatīts Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija

sēdē (prot. Nr.42, 67.§)), Kultūras ministrija ar 2020.gada

17.jūlija rīkojumu Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā" ir

uzsākusi Kultūras ministrijas resora informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu un pakalpojumu

pārvaldības reformu, kuras ietvaros paredzēts reorganizēt

Kultūras informācijas sistēmu centru, pārskatot tā funkcijas un

veiktos uzdevumus.

Ar minēto Kultūras ministrijas rīkojumu un tā grozījumiem, kas

izdarīti ar Kultūras ministrijas 2020.gada 30.decembra rīkojumu

Nr.2.5-1-204 "Par grozījumiem Kultūras ministrijas 2020.gada

17.jūlija rīkojumā Nr.2.5-1-106 "Par informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību kultūras resorā"",

Kultūras informācijas sistēmu centrs noteikts par Kultūras

ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

(IKT) organizāciju koncepcijas "Valsts informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais

modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada

19.februāra rīkojumu Nr.57) izpratnē, kā arī Kultūras

informācijas sistēmu centram uzdots sadarbībā ar Kultūras

ministriju un tās padotības iestādēm izstrādāt un iesniegt

saskaņošanai Kultūras ministrijas informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju (IKT) padomē detalizētu Kultūras ministrijas resora

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu

pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas konsolidācijas plānu, kas

tika apstiprināts Kultūras ministrijas informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) padomes 2020.gada 11.novembra

sēdē. Savukārt nodrošināt skaitļošanas infrastruktūras (datu

centra) resursus un sniegt to koplietošanas pakalpojumus Kultūras

ministrijai un tās padotības iestādēm ar šo pašu rīkojumu uzdots

sniegt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Ar minētajiem Kultūras ministrijas rīkojumiem Kultūras

informācijas sistēmu centram tika uzdots sagatavot un iesniegt

Kultūras ministrijai informāciju par tām Kultūras informācijas

sistēmu centra īstenotajām funkcijām, uzdevumiem un aktivitātēm,

kas nav tieši saistītas ar informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu un

atbilst citu Kultūras ministrijas padotības iestāžu kompetencei.

Iesniegtās informācijas izvērtēšanai Kultūras ministrija

2021.gada 28.janvārī izveidoja starpinstitūciju darba grupu

atsevišķu Kultūras informācijas sistēmu centra pakalpojumu

nodošanai citām Kultūras ministrijas padotības iestādēm (turpmāk

- Darba grupa), kas izvērtēja Kultūras informācijas sistēmu

centra sniegto informāciju un saskaņoja ar Kultūras ministrijas

padotības iestādēm ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

(IKT) pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu nesaistīto Kultūras

informācijas sistēmu centra uzdevumu un aktivitāšu, kā arī to

īstenošanai nepieciešamo resursu, pārņemšanu. Saskaņā ar Darba

grupas sagatavotajiem priekšlikumiem plānots, ka Latvijas

Nacionālā bibliotēka pārņems starptautisko un nacionālo datu bāžu

pieejamības Latvijas bibliotēkās nodrošināšanas funkciju, kā arī

turpinās īstenot aktivitātes, kas saistītas ar bibliotēku nozares

speciālistu mūžizglītību. Savukārt Kultūras informācijas sistēmu

centrs turpinās nodrošināt bibliotēku nozares informācijas

sistēmu darbību un attīstību.

Lai īstenotu Kultūras ministrijas padotības iestādes Kultūras

informācijas sistēmu centra izstrādāto plānu "IKT resursu

centralizētas pārvaldības un IKT pakalpojumu sniegšanas

plāns", kas paredz centralizēta Kultūras ministrijas

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu

pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas modeļa ieviešanu, un Darba

grupas priekšlikumus par to Kultūras informācijas sistēmu centra

uzdevumu un aktivitāšu, kas nav saistīti ar informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību un pakalpojumu

sniegšanu, deleģēšanu citām Kultūras ministrijas padotības

iestādēm, Kultūras ministrija plāno sagatavot Ministru kabineta

rīkojumu par Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju

un 2022.gadā reorganizēt Kultūras informācijas sistēmu centru,

pārveidojot to par Kultūras ministrijas resora informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu pārvaldītāju un

pakalpojumu sniedzēju, saglabājot tam Kultūras ministrijas

padotības valsts pārvaldes iestādes statusu.

Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācijas procesā

paredzēts izstrādāt jaunu Kultūras informācijas sistēmu centra

nolikumu, ar kuru tiktu noteiktas Kultūras informācijas sistēmu

centra kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursu

pārvaldītāja un pakalpojumu sniedzēja funkcijas, nolikumā

neiekļaujot funkciju - "nodrošināt bibliotēkās koncentrētās

informācijas apstrādi, uzkrāšanu un izplatīšanu". Vienlaikus

paredzēts veikt nepieciešamos grozījumus citu Kultūras

ministrijas padotības iestāžu nolikumos, no tiem svītrojot

uzdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju (IKT) atbalsta nodrošināšanu, un papildinot Latvijas

Nacionālās bibliotēkas nolikumu ar datu bāžu pieejamības

nodrošināšanas funkciju.

Īstenojot Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizāciju

un tās ietvaros pārceļot to Kultūras informācijas sistēmu centra

funkciju, kas tieši saistītas ar bibliotēku nozares politikas

īstenošanu, uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, pēc būtības tiks

izpildīts 2019.gada 20.augusta Informatīvā ziņojuma Ministru

kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.35, 26.§) 47.punktā

dotais uzdevums Kultūras ministrijai sagatavot un noteiktā

kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo

ziņojumu par bibliotēku nozares politikas īstenošanas pilnveides

pasākumiem, pārskatot bibliotēku pakalpojumu nodrošināšanā

iesaistīto Kultūras ministrijas padotības iestāžu funkcijas un

uzdevumus. Ņemot vērā to, ka Kultūras informācijas sistēmu centra

reorganizāciju paredzēts īstenot neatkarīgi no tā, kurš

konceptuālajā ziņojumā iekļautais risinājuma variants tiks

atbalstīts, kā arī ņemot vērā, ka reorganizāciju paredzēts

īstenot fiskāli neitrālā veidā, pārdalot finanšu resursus starp

Kultūras ministrijas padotības iestādēm, piedāvātajos risinājuma

variantos Kultūras informācijas sistēmu centra reorganizācija

papildus nav aprakstīta.