1. pants

Konceptuālā

ziņojuma kopsavilkums

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir

nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un

kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē

komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju

labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska

nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību

tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu

kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Neatlaidīgs darbs un

ieguldījumi tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas

starptautiskās reputācijas jautājums.

2018. gadā tika pieņemts Moneyval1 5. kārtas

novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas

sistēmu. Tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu

jomā, kuru risināšanai ir nepieciešama nekavējoša rīcība.

Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir

vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas (Ekonomiskās

sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD, Eiropas

Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija (turpmāk -

CEPEJ), Starptautiskais valūtas fonds (turpmāk - SVF) u.c.), kā

arī Valsts kontrole2. Arī viņu vērtējumos iekļautās

atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus.

Atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura

Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

īstenošanai (turpmāk - Deklarācija) paredzētajai valdības darba

prioritātei - tiesiskuma stiprināšana un Deklarācijas sadaļas

"Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam

noteikts, ka pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte,

izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu,

korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu

specializētās tiesas izveidei, Tieslietu ministrija sākotnēji

izstrādāja vairākus risinājumus, ko apsprieda ar rajonu (pilsētu)

tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, Latvijas tiesnešu

biedrību.

Tiesu pārstāvji diskusijās aicināja nodrošināt šo lietu

specializāciju esošo rajona (pilsētu) tiesu ietvaros vai arī

koncentrēt lietas vienā no esošajām rajona (pilsētas) tiesām.

Tādējādi radot iespēju novērot un novērtēt noslodzi, ko veidotu

specializētās lietas, un tikai tad nepieciešamības gadījumā lemt

par nepieciešamību veidot atsevišķu specializētu tiesu.

Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK). LTRK ieskatā visupirms ir

atbalstāma tiesnešu specializācija, vienlaikus vērtējot, vai

iecerētā rezultāta sasniegšanai ilgtermiņā būtu nepieciešams

ieviest arī tiesu specializāciju. Specializēto tiesnešu darba

organizācijai LTRK ieskatā būtu apsverama nodaļu veidošana tiesu

namos3.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes (turpmāk - FICIL)

ieskatā4 jautājums var tikt risināts gan ar

specializētu tiesu, gan speciālu kameru vai citādu struktūru

izveidi pie esošajām tiesām. Specializācijai jānodrošina tas, ka

konkrētām tiesām ir ierobežota un ekskluzīva jurisdikcija lemt

konkrētus jautājumus.

Analizējot iespējamos risinājuma variantus un savstarpēji

vērtējot to ieguvumus un trūkumus, Tieslietu ministrija uzskata,

ka ir virzāms risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu

pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu Rīgā, vienlaikus

specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijas ietvaros,

paredzot specializētas kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas.

Līdz ar minēto, tiktu nodrošināta nekavējoša mērķa sasniegšana,

vienlaikus nodrošinot sistēmas efektivitāti ilgtermiņā.

Valsts ir atbildīga par efektīva tiesas procesa nodrošināšanu.

Konkrētajā gadījumā secināts, ka noteiktu lietu kategoriju

efektīvāku izskatīšanas procesu iespējams nodrošināt,

koncentrējot lietas, zināšanas un resursus vienuviet. Galvenais

mērķis specializētās tiesas izveidei ir procesa efektivitāte un

nolēmumu kvalitātes nodrošināšana.

Vienlaikus atzīmējams, ka būtiska loma tiesas procesa

efektivitātes, nolēmumu kvalitātes un sodu politikas mērķu

sasniegšanai ir arī pirmstiesas izmeklēšanas procesa kvalitātei.

Specializētas tiesas izveide varētu atvieglot vienotu standartu

ieviešanu visās procesā iesaistītajās institūcijās, tomēr to

īstenošana lielā mērā ir atkarīga no pirmstiesas procesā

iesaistīto subjektu kvalifikācijas un profesionalitātes.