2. pants

Pašreizējās

situācijas apraksts

Tiesiska, efektīva, kvalitatīva un sabiedrības vajadzībām

atbilstoša tiesu iekārtas darbība sekmē no taisnīgas tiesas

jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu. Šīs

pamatvērtības ir: taisnīga tiesa (kas ietver tiesas neatkarību un

arī profesionalitāti) un atbilstošs process (kas ietver objektīvu

lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos).

Eiropas Komisija 2013. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas ekonomisko un

sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas

Savienības Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) ir vērsusi

uzmanību, ka Latvijas tieslietu sistēmas izaicinājumi ir ilgie

tiesvedības termiņi un tiesu varas organizācijas jautājumi.

Kopš 2013. gada ir īstenota virkne pasākumu, ar nolūku uzlabot

tiesu darba efektivitāti. Minēto pasākumu rezultātā pēdējos

trijos gados ir stabilizējušies lietu izskatīšanas termiņi

(skatīt 1. tabulu. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no

2015. gada līdz 2018. gadam).

Lietu veids

Tiesas tips

2015.gadā

2016.gadā

2017.gadā

2018.gadā

Civillietas

Rajona/pilsētas

tiesa

9,8

8,8

8,9

9,0

Apgabaltiesas

3,5

3,8

4,0

3,9

Krimināllietas

Rajona/pilsētas

tiesa

6,1

6,1

5,8

5,8

Apgabaltiesas

3,5

4,1

3,7

3,7

1. tabula. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no 2015.

gada līdz 2018. gadam.

Tāpat tiesu teritoriālās reformas, kas noslēgta 2018. gada 1.

martā, ietvaros īstenoto pasākumu rezultātā visos tiesu apgabalos

samazinājies neizskatīto krimināllietu un civillietu skaits

(uzkrājums uz perioda beigām) (skatīt 1. diagrammu. Neizskatīto

krimināllietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda beigām), 2.

diagrammu. Neizskatīto civillietu dinamika 2015- 2018 (uz

pārskata perioda beigām).

1. diagramma. Neizskatīto

krimināllietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda

beigām).

2. diagramma. Neizskatīto

civillietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda beigām).

Tieši lietu atlikuma samazinājums liecina, ka prioritāri tiek

garantētas pēc iespējas visu personu vienlīdzīgas tiesības uz

lietas izskatīšanu, nenostādot vienas personas labvēlīgākā

situācijā pār citām. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzkrāto lietu

samazinājums korelē ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem.

Proti, lietu uzkrājums veidojas ilgākā laika periodā un pieaugot

šo lietu izskatīšanas īpatsvaram, tas atstāj ietekmi uz vidējo

lietu izskatīšanas ilguma rādītāju.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopumā tiesu sistēma spēj

nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Taču

konstatējams, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti

ievelkas.

Piemēram, Eiropas Komisija ir analizējusi lietu par noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilgumus un savos

ziņojumos par Latviju (Country Report Latvia 2019;

Justice Scoreboard 2018; Justice Scoreboard 2019;)

secinājusi, ka, neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, pirmās

instances tiesas lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizēšanu joprojām izskata pārāk ilgi.5 Latvija

lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas

ilguma ziņā ierindojas priekšpēdējā vietā6 starp 24

Eiropas Savienības valstīm, kas uzrādījušas datus par lietu

izskatīšanas ilgumu. Vidējais ilgums šādu lietu izskatīšanai

pirmās instances tiesā Latvijā pārsniedz divus gadus.

SVF norādījis, ka naudas atmazgāšana var atturēt ārvalstu

investīcijas, kropļot starptautisko kapitāla plūsmu un negatīvi

ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus, radot labklājības

zaudējumus, izšķiežot resursus no produktīvākas saimnieciskās

darbības7. Tādējādi šo lietu izskatīšanas termiņiem,

procesam un kvalitātei piešķirama pastiprināta uzmanība.

Papildus starp lietām, kuru izskatīšanas procesam piešķirama

valsts mēroga prioritāte, būtu ierindojami arī specifiski

komercstrīdi un korupcijas lietas. Šo lietu ieilgusi izskatīšana

ne tikai liek apšaubīt tiesiskuma realizāciju valstī un grauj

Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, bet arī rada būtisku

ietekmi uz tautsaimniecību un veido nesodāmības ilūziju, kas var

tikt uztverta arī kā valsts bezspēcība cīņā ar smagiem finanšu un

amata noziegumiem, kā arī civiltiesiskām krāpšanas shēmām.

Ievērojot minēto, neatliekami rodams risinājums kā efektivizēt

minēto lietu izskatīšanas procesu, tajā skaitā celtu nolēmumu

kvalitāti.