Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi"

1Konceptuālā

2ziņojuma kopsavilkums

3Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir

4nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un

5kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē

6komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju

7labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska

8nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību

9tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu

10kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Neatlaidīgs darbs un

11ieguldījumi tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas

12starptautiskās reputācijas jautājums.

132018. gadā tika pieņemts Moneyval1 5. kārtas

14novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

15legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas

16sistēmu. Tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu

17jomā, kuru risināšanai ir nepieciešama nekavējoša rīcība.

18Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir

19vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas (Ekonomiskās

20sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk - OECD, Eiropas

21Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija (turpmāk -

22CEPEJ), Starptautiskais valūtas fonds (turpmāk - SVF) u.c.), kā

23arī Valsts kontrole2. Arī viņu vērtējumos iekļautās

24atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus.

25Atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura

26Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību

27īstenošanai (turpmāk - Deklarācija) paredzētajai valdības darba

28prioritātei - tiesiskuma stiprināšana un Deklarācijas sadaļas

29"Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam

30noteikts, ka pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte,

31izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu,

32korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

33Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu

34specializētās tiesas izveidei, Tieslietu ministrija sākotnēji

35izstrādāja vairākus risinājumus, ko apsprieda ar rajonu (pilsētu)

36tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, Latvijas tiesnešu

37biedrību.

38Tiesu pārstāvji diskusijās aicināja nodrošināt šo lietu

39specializāciju esošo rajona (pilsētu) tiesu ietvaros vai arī

40koncentrēt lietas vienā no esošajām rajona (pilsētas) tiesām.

41Tādējādi radot iespēju novērot un novērtēt noslodzi, ko veidotu

42specializētās lietas, un tikai tad nepieciešamības gadījumā lemt

43par nepieciešamību veidot atsevišķu specializētu tiesu.

44Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un

45rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK). LTRK ieskatā visupirms ir

46atbalstāma tiesnešu specializācija, vienlaikus vērtējot, vai

47iecerētā rezultāta sasniegšanai ilgtermiņā būtu nepieciešams

48ieviest arī tiesu specializāciju. Specializēto tiesnešu darba

49organizācijai LTRK ieskatā būtu apsverama nodaļu veidošana tiesu

50namos3.

51Savukārt Ārvalstu investoru padomes (turpmāk - FICIL)

52ieskatā4 jautājums var tikt risināts gan ar

53specializētu tiesu, gan speciālu kameru vai citādu struktūru

54izveidi pie esošajām tiesām. Specializācijai jānodrošina tas, ka

55konkrētām tiesām ir ierobežota un ekskluzīva jurisdikcija lemt

56konkrētus jautājumus.

57Analizējot iespējamos risinājuma variantus un savstarpēji

58vērtējot to ieguvumus un trūkumus, Tieslietu ministrija uzskata,

59ka ir virzāms risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu

60pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu Rīgā, vienlaikus

61specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijas ietvaros,

62paredzot specializētas kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas.

63Līdz ar minēto, tiktu nodrošināta nekavējoša mērķa sasniegšana,

64vienlaikus nodrošinot sistēmas efektivitāti ilgtermiņā.

65Valsts ir atbildīga par efektīva tiesas procesa nodrošināšanu.

66Konkrētajā gadījumā secināts, ka noteiktu lietu kategoriju

67efektīvāku izskatīšanas procesu iespējams nodrošināt,

68koncentrējot lietas, zināšanas un resursus vienuviet. Galvenais

69mērķis specializētās tiesas izveidei ir procesa efektivitāte un

70nolēmumu kvalitātes nodrošināšana.

71Vienlaikus atzīmējams, ka būtiska loma tiesas procesa

72efektivitātes, nolēmumu kvalitātes un sodu politikas mērķu

73sasniegšanai ir arī pirmstiesas izmeklēšanas procesa kvalitātei.

74Specializētas tiesas izveide varētu atvieglot vienotu standartu

75ieviešanu visās procesā iesaistītajās institūcijās, tomēr to

76īstenošana lielā mērā ir atkarīga no pirmstiesas procesā

77iesaistīto subjektu kvalifikācijas un profesionalitātes.

1Pašreizējās

2situācijas apraksts

3Tiesiska, efektīva, kvalitatīva un sabiedrības vajadzībām

4atbilstoša tiesu iekārtas darbība sekmē no taisnīgas tiesas

5jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu. Šīs

6pamatvērtības ir: taisnīga tiesa (kas ietver tiesas neatkarību un

7arī profesionalitāti) un atbilstošs process (kas ietver objektīvu

8lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos).

9Eiropas Komisija 2013. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam,

10Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas ekonomisko un

11sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas

12Savienības Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) ir vērsusi

13uzmanību, ka Latvijas tieslietu sistēmas izaicinājumi ir ilgie

14tiesvedības termiņi un tiesu varas organizācijas jautājumi.

15Kopš 2013. gada ir īstenota virkne pasākumu, ar nolūku uzlabot

16tiesu darba efektivitāti. Minēto pasākumu rezultātā pēdējos

17trijos gados ir stabilizējušies lietu izskatīšanas termiņi

18(skatīt 1. tabulu. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no

192015. gada līdz 2018. gadam).

20Lietu veids

21Tiesas tips

222015.gadā

232016.gadā

242017.gadā

252018.gadā

26Civillietas

27Rajona/pilsētas

28tiesa

299,8

308,8

318,9

329,0

33Apgabaltiesas

343,5

353,8

364,0

373,9

38Krimināllietas

39Rajona/pilsētas

40tiesa

416,1

426,1

435,8

445,8

45Apgabaltiesas

463,5

474,1

483,7

493,7

501. tabula. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no 2015.

51gada līdz 2018. gadam.

52Tāpat tiesu teritoriālās reformas, kas noslēgta 2018. gada 1.

53martā, ietvaros īstenoto pasākumu rezultātā visos tiesu apgabalos

54samazinājies neizskatīto krimināllietu un civillietu skaits

55(uzkrājums uz perioda beigām) (skatīt 1. diagrammu. Neizskatīto

56krimināllietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda beigām), 2.

57diagrammu. Neizskatīto civillietu dinamika 2015- 2018 (uz

58pārskata perioda beigām).

591. diagramma. Neizskatīto

60krimināllietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda

61beigām).

622. diagramma. Neizskatīto

63civillietu dinamika 2015-2018 (uz pārskata perioda beigām).

64Tieši lietu atlikuma samazinājums liecina, ka prioritāri tiek

65garantētas pēc iespējas visu personu vienlīdzīgas tiesības uz

66lietas izskatīšanu, nenostādot vienas personas labvēlīgākā

67situācijā pār citām. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzkrāto lietu

68samazinājums korelē ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem.

69Proti, lietu uzkrājums veidojas ilgākā laika periodā un pieaugot

70šo lietu izskatīšanas īpatsvaram, tas atstāj ietekmi uz vidējo

71lietu izskatīšanas ilguma rādītāju.

72Ņemot vērā minēto, secināms, ka kopumā tiesu sistēma spēj

73nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Taču

74konstatējams, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti

75ievelkas.

76Piemēram, Eiropas Komisija ir analizējusi lietu par noziedzīgi

77iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas ilgumus un savos

78ziņojumos par Latviju (Country Report Latvia 2019;

79Justice Scoreboard 2018; Justice Scoreboard 2019;)

80secinājusi, ka, neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem, pirmās

81instances tiesas lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu

82legalizēšanu joprojām izskata pārāk ilgi.5 Latvija

83lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izskatīšanas

84ilguma ziņā ierindojas priekšpēdējā vietā6 starp 24

85Eiropas Savienības valstīm, kas uzrādījušas datus par lietu

86izskatīšanas ilgumu. Vidējais ilgums šādu lietu izskatīšanai

87pirmās instances tiesā Latvijā pārsniedz divus gadus.

88SVF norādījis, ka naudas atmazgāšana var atturēt ārvalstu

89investīcijas, kropļot starptautisko kapitāla plūsmu un negatīvi

90ietekmē valsts makroekonomiskos rādītājus, radot labklājības

91zaudējumus, izšķiežot resursus no produktīvākas saimnieciskās

92darbības7. Tādējādi šo lietu izskatīšanas termiņiem,

93procesam un kvalitātei piešķirama pastiprināta uzmanība.

94Papildus starp lietām, kuru izskatīšanas procesam piešķirama

95valsts mēroga prioritāte, būtu ierindojami arī specifiski

96komercstrīdi un korupcijas lietas. Šo lietu ieilgusi izskatīšana

97ne tikai liek apšaubīt tiesiskuma realizāciju valstī un grauj

98Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, bet arī rada būtisku

99ietekmi uz tautsaimniecību un veido nesodāmības ilūziju, kas var

100tikt uztverta arī kā valsts bezspēcība cīņā ar smagiem finanšu un

101amata noziegumiem, kā arī civiltiesiskām krāpšanas shēmām.

102Ievērojot minēto, neatliekami rodams risinājums kā efektivizēt

103minēto lietu izskatīšanas procesu, tajā skaitā celtu nolēmumu

104kvalitāti.

1Risinājums un

2tā ietekme uz problēmu risināšanu

3Lietu izskatīšanas ilgums jeb laiks no uzņēmēju un ekonomikas

4attīstības viedokļa nav vienīgais tiesu sistēmas efektivitātes

5rādītājs. Otrs jebkuras sistēmas darbības efektivitātes rādītājs

6ir kvalitāte. Tiesu sistēmā tā ir galīgā spēkā stājušos tiesas

7sprieduma kā ekonomiska strīda atrisinājuma kvalitāte un

8atbilstība reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

9Jo sarežģītākas kļūst tiesiskās attiecības sabiedrībā, jo

10lielāka ir vajadzība valstīm nodrošināt savus pilsoņus ar

11sarežģītiem tiesu pakalpojumiem, lai risinātu dažādas sociālas

12attiecības un no tām izrietošos strīdus. Ņemot vērā juridisko

13strīdu sarežģītību, ir nepieciešama specializētā tiesu sistēma,

14lai pilsoņus nodrošinātu ar kvalitatīvu tiesu. Eiropas valstu

15tiesu sistēmās ir vērojamas divas galvenās tendences: no vienas

16puses, izveidot specializētas tiesas, kas ir kompetentas izšķirt

17juridiskus strīdus konkrētā tiesību jomā, kurām ir jurisdikcija

18pār kādu reģionu vai visu valsti (tiesu specializācija); no otras

19puses, iespēja vispārējo tiesu tiesnešiem specializēties strīdos

20par juridisko nozari.8

21Tiesnešu specializācija ir efektīvs rīks tiesas procesa

22efektivitātes, it īpaši nolēmumu kvalitātes, celšanai. Līdz tiesu

23teritoriālās reformas ieviešanai, specializācija tika izmantota

24ierobežoti. Tiesneši specializējās pārsvarā tikai attiecībā uz

25tiesību nozarēm. Līdz ar tiesu teritoriālās reformas ieviešanu ir

26būtiski palielinājusies iespēja ieviest tiesnešu

27specializāciju.

28Tiesnešu specializācija ne tikai konkrētās tiesību nozarēs,

29bet arī tiesību institūtos vai lietu kategorijās rada iespēju

30nodrošināt šo tiesnešu vajadzībām atbilstošas kvalificētas

31mācības, tādējādi nodrošinot tiesnešiem šo lietu izskatīšanai

32nepieciešamās profesionālās prasmes.

33Arī FICIL aicina nodrošināt turpmāku tiesu un tiesnešu

34specializāciju, paredzot konkrētām tiesām ierobežotu un

35ekskluzīvu kompetenci lemt konkrētus jautājumus. Piemēram, lietas

36par kapitālsabiedrību (dalībnieku/akcionāru sapulču) lēmumu

37atzīšanu par spēkā neesošiem skata Jelgavas tiesa un tas ir

38būtiski mazinājis vēl pirms dažiem gadiem tik aktuālos reiderisma

39jeb uzņēmumu nelikumīgas pārņemšanas gadījumus. FICIL atzīmē, ka

40gadījumos, kur tiesas skata konkrētu kategoriju strīdus vērojami

41būtiski uzlabojumi lietas izskatīšanas ātrumā (tiesnesis, skatot

42līdzīgas lietas, pavada mazāk laika to izlemšanai), kā arī

43mazinās kļūdu skaits un tiek veidota judikatūra.9

44Ievērojot minēto, sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes

45paaugstināšanas nolūkos tiesnešu specializācija pati par sevi ne

46vienmēr ir atzīstama par pietiekamu risinājumu mērķa sasniegšanā

47un papildus izvērtējama iespēja koncentrēt šo lietu izskatīšanu

48vienā tiesā10.

49Kvalitatīva finanšu lietu iztiesāšana ir ievērojami

50apgrūtināta, ja tiesnešiem, kas tās iztiesā, nav specifisku

51zināšanu attiecīgajos finanšu jautājumos. Nereti noziedzīga

52nodarījuma izdarītāji ir spējuši piesaistīt šo jomu

53profesionāļus, lai slēptu nozieguma pēdas. Noziegumu slēpšanai

54tiek izmantotas arī citu valstu jurisdikcijas un sarežģītas

55daudzpakāpju shēmas.

563.1. Ārvalstu prakse

57Pasaules Banka secinājusi, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām

58darbojas specializētas komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu

59izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā

60ar parastajām tiesām11.

61Papildus norādāms, ka Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā

62secināts, ka Eiropas Savienībai būtu jācenšas izveidot

63"Eiropas Komerctiesu" Eiropas Savienības līmenī, lai

64nodrošinātu komerciālās puses ar alternatīvu gan dalībvalstu

65tiesām, gan starptautiskajām komercšķīrējtiesām. Šis ieteikums

66atspoguļo globālo konkurenci, kas pēdējo gadu laikā radusies

67starptautisko strīdu atrisināšanai. Vairākas valstis visā pasaulē

68ir uzsākušas iniciatīvas, lai izvirzītu sevi kā jaunu centru

69starptautisku komercstrīdu atrisināšanai, izveidojot

70specializētas angļu valodā runājošas tiesas ar īpašiem,

71elastīgākiem procesuāliem noteikumiem.12 Piemēram,

72Nīderlandes Komerctiesa (specializējas sarežģītu (starptautisku)

73komerclietu izskatīšanā), izveidota šī gada janvārī13.

74Starptautiskās tirdzniecības straujā izaugsme ir izraisījusi

75atbilstošu starpvalstu komercstrīdu skaita pieaugumu, taču

76primāri attīstot komercstrīdu atsevišķu izskatīšanu ir

77jākoncentrējas uz strīdu izskatīšanu iekšējā jurisdikcijā.

78Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir viena vai vairākas

79specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos

80jautājumos14:

81Lai arī Austrijā pamatā darbojas princips, ka visas

82tiesas skata dažāda veida lietas, lielākajās Austrijas pilsētās

83(Vīnē un Grācā) ir arī specializētas tiesas. Vīnē pastāv piecas

84specializētas tiesas, kas skata civillietas, krimināllietas,

85nodarbinātības un sociālās labklājības lietas, un divas no tām

86skata komerctiesību jautājumus. Ar komerctiesību jautājumiem

87galvenokārt saprot tādas civillietas, kurās viena no pusēm ir

88komersants (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kopā ar profesionāliem

89tiesnešiem pirmajā un otrajā instancē piedalās arī piesēdētājs,

90kurš pārstāv komersantus.

91Beļģijā pastāv Komerctiesa, kas pirmajā instancē

92izskata strīdus starp komersantiem saistībā ar darbībām, kuras

93atbilstoši tiesību aktiem uzskatāmas par komercdarbību un kas

94neietilpst citu tiesu kompetencē. Persona, kas nav komersants un

95kas uzsāk tiesvedību pret komersantu, var izvēlēties iesniegt

96lietu komerctiesā, savukārt komersants nevar uzsākt tiesvedību

97komerctiesā pret personu, kas nav komersants. Komerctiesa izskata

98arī strīdus, kas attiecas uz vekseļiem un parādzīmēm, ja prasības

99summa pārsniedz 2500 euro.

100Komerctiesai ir arī vairākas īpašas un ekskluzīvas

101kompetences, kas cita starpā aptver strīdus saistībā ar

102tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī prasības saistībā ar kuģniecību

103un iekšējiem kuģu pārvadājumiem. Komerctiesas ekskluzīvā

104jurisdikcija aptver arī prasības un strīdus, kas tieši izriet no

105bankrota procedūras un tiesas sanācijas procesa.

106Dānijā ir vairākas specializētās tiesas, piemēram,

107Jūras tiesību tiesa un komerctiesa (Sø-og Handelsretten),

108kas izskata ar jūras tiesībām un komerctiesībām saistītus strīdus

109jau kopš 1862. gada. Tiesas kompetence ir vairākkārt paplašināta,

110un pašlaik tiesa skata strīdus, kas izriet no Dānijas Preču zīmju

111likuma, Dizaina likuma, Mārketinga likuma, Konkurences likuma,

112starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un citiem

113komerctiesību jautājumiem. Minētajai tiesai ir arī atsevišķa

114struktūrvienība, kas izskata bankrota, maksājumu apturēšanas

115jautājumus, obligātu parāda norēķinu lietas un parāda atmaksas

116grafika pārskatīšanas lietas. Tāpat Dānijā 2007. gadā ir

117nodibināta atsevišķa Zemes reģistrācijas tiesa

118(Tinglysningsretten), kura gan veic reģistra funkcijas

119(nekustamā īpašuma īpašnieku reģistrācija, hipotēku un citu

120nodrošinājumu reģistrācija, u.c.), gan skata no reģistrācijas

121izrietošus strīdus.

122Francijā Komerctiesas tika izveidotas pirms vairāk nekā

123400 gadiem, kad bija nepieciešams pieņemt taisnīgus un ātrus

124spriedumus tirdzniecības jautājumos15. Komerctiesas

125vada neprofesionāli tiesneši, kas ievēlēti no komercsabiedrības

126locekļiem (pensionēti vai aktīvi vietējie konsultanti, nozares

127profesionāļi, finanšu, konsultāciju nozares u.tml.). 2017. gadā

128bija 134 Komerctiesas (kasācijas instancē - atsevišķa

129nodaļa/departaments komerclietām)16, tās iztiesā

130strīdus, kas radušies komersantu starpā, starp kredītiestādēm vai

131starp komersantiem un kredītiestādēm, un strīdus saistībā ar

132komercsabiedrībām vai saistībā ar jebkuras personas

133komercdarbību. Tāpat tā izskata lietas saistībā ar grūtībās

134nonākušajiem uzņēmumiem.

135Horvātijā Komerctiesas ir hierarhiskas un tiek

136organizētas divās instancēs. Pirmajā instancē ir 7 komerctiesas.

137Komerctiesas ir kompetentas strīdos starp juridiskām personām,

138bankrota procedūrās, strīdos par jūras un gaisa tiesībām,

139uzņēmumu statusā, negodīgā tirgū, monopollīgumos un citās

140darbībās, kas paredzētas tiesību aktos.17 Komerctiesas

141veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un

142šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem, izskata

143maksātnespējas procedūras un sniedz starptautisko tiesisko

144palīdzību, vācot pierādījumus komerclietās un citās prasībās.

145Īrijā ir atsevišķas tiesas maza apmēra prasību

146(prasības summa nepārsniedz 2000 euro) izskatīšanai, kā

147arī atsevišķa Komerctiesa (Commercial Court). Pēc būtības

148konkrētā tiesa darbojas kā specializēta Augstākās tiesas

149struktūrvienība, kas spēj izskatīt lietas nekavējoties. Lietu

150nekavējoša izskatīšana tiek panākta ar speciālu procedūru

151palīdzību, kas paātrina to lietu virzību, kas nonāk šīs tiesas

152kompetencē. Minētā tiesa skata lietas, kuras saskaņā ar

153normatīvajiem aktiem ir klasificētas kā "komerclietas",

154piemēram: strīdi, kas izriet no komerclikuma; strīdi, kas izriet

155no maksātnespējas likuma u.c.

156Lai prasība tiktu pieņemta skatīšanai šajā tiesā, prasības

157summai jābūt vismaz vienam miljonam euro (ar atsevišķiem

158izņēmumiem).

159Lielbritānijā, konkrēti, Anglijā un Velsā ir

160specializētas komerctiesas (The Commercial/Mercantile

161Courts), kuras skata komerctiesību jautājumus. Tāpat pastāv

162arī specializēta tehnoloģiju un būvniecības tiesa, kuras

163kompetencē ir attiecīgo jautājumu izlemšana.

164Maltā ir attīstīta specializēto tiesu sistēma.

165Piemēram, pirmajā instancē ir specializēta tiesa, kas uzrauga

166valstī strādājošos notārus un notāru arhīvus, kā arī lemj par

167ierakstu pareizību publiskos reģistros. Papildus izveidota

168speciāla apelācijas instances tiesa (tribunāls), kura skata

169konkurences tiesību un patērētāju tiesību strīdus.

170Portugālē ir izveidotas specializētas komerctiesas

171(Tribunais de Comércio), kuru kompetencē ir šādi

172jautājumi: maksātnespēja, ja parādnieks ir uzņēmums, vai ar

173maksātnespēju saistītajā mantā ietilpst uzņēmums; lēmumi par

174statūtu un dibināšanas memoranda neesamību, spēkā neesamību un

175atcelšanu; lēmumi par uzņēmumu pieņemto lēmumu apturēšanu vai

176atcelšanu; prasības, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu, un

177jebkurš no gadījumiem, kas paredzēts Rūpnieciskā īpašuma kodeksā.

178Jaunākā komerctiesa savu darbu uzsāks šī gada septembrī

179Portugāles pilsētā Lagoa18.

180Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie

181komerclietu tribunāli). Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti

182komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic

183komercdarbību.

184Somijā pastāv vairākas specializētas tiesas, piemēram,

185Darba tiesa, Apdrošināšanas tiesa un Tirdzniecības tiesa.

186Lai sīkāk iepazītos ar Tirdzniecības tiesas izveides procesu

187un darbības kārtību, tika organizēta videokonference ar šīs

188tiesas tiesnesi, tiesas 2. nodaļas vadītāju Jussi Karttunen.

189Tirdzniecības tiesa tika izveidota pēc vairākus gadu ilgām

190diskusijām, kuru laikā galvenā izšķiršanās bija nevis par

191specializācijas nepieciešamību, bet gan par specializācijas

192ieviešanas modeli, proti - veidot specializāciju kādas no esošo

193tiesu ietvaros vai veidot jaunu speciālo tiesu. Tika pieņemts

194lēmums veidot pastāvīgu tiesu - Tirdzniecības tiesu. Šāds lēmums

195tika pieņemts, izvērtējot gan resursu, gan tiesnešu kompetenču

196attīstības jautājumus.

197Pie tiesas ir izveidots īpašs tehnisko ekspertu saraksts, kas

198tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru

199izskatīšanu.

200Tirdzniecības tiesas kompetencē ir jautājumi, kas regulēti

201Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Patērētāju Ombuda likumā

202un Vērtspapīru tirgu likumā. Papildus šī tiesa skata arī

203jautājumus, kas saistīti ar mārketinga un līguma noteikumiem, kas

204ietilpst likumā par līgumiem starp kredītiestādēm un uzņēmējiem,

205kā arī Konkurences ierobežojuma likuma pārkāpumiem.

206Attiecībā par termiņiem - parasti trīs mēnešu termiņā tiek

207noteikti vienas lietas izskatīšanas visi datumi, kuros lieta tiek

208izskatīta un nepastāv iespēja datumu pagarināt. Specializētās

209tiesas rezultāts - 95 % lietu tiek izskatītas vienā instancē un

210netiek pārsūdzētas. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

211Vērtējot tiesas darba rezultātus un ietekmi uz tiesu sistēmu

212Somijā, tika atzīts, ka tiesas izveide ir sevi attaisnojusi, un

213šobrīd nevienam nav šaubu, ka tas ir bijis pareizs lēmums.

214Papildus atzīmējams, ka tieslietu ministrs šī gada 18. jūlijā

215plāno apmeklēt šo tiesu, lai detalizētāk iepazītos ar tiesas

216darba organizācijas praktiskajiem aspektiem.

217Spānijā pastāv specializētas komerctiesas, kuras

218darbojas no 2004. gada 1.septembra un ir daļa no civiltiesību

219sistēmas.

220Ungārijā pastāv Reģionālās tiesas (pirmās vai otrās

221instances tiesa). Savukārt šo tiesu ietvaros ir noteiktas

222specializētas krimināllietu, civillietu, ekonomisko lietu, kā arī

223administratīvo lietu un darba lietu nodaļas.

224Vācijā cita starpā ir specializētas Finanšu tiesas,

225kuru nolēmumi var tikt pārsūdzēti Federālajā Finanšu tiesā

226(Bundesfinanzhof). Šo tiesu kompetencē galvenokārt ir

227strīdi par valsts nodevu, nodokļu un muitas jautājumiem. Strīdus

228pirmajā instancē skata trīs tiesneši un divi tiesas

229piesēdētāji.

230Zviedrijā Tirgus tiesa cita starpā risina tādus

231strīdus, uz kuriem attiecas Konkurences likums un Tirdzniecības

232prakses likums. Tāpat Zviedrijā ir Patentu lietu apelācijas

233tiesa, kas izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu

234un reģistrācijas biroja nolēmumiem attiecībā uz patentiem, preču

235zīmēm, dizainparaugiem u.c. Sūdzības par Patentu lietu apelācijas

236tiesas nolēmumiem var iesniegt Augstākajā administratīvajā

237tiesā.

238Tāpat atzīmējams, ka vairākās Eiropas valstīs ir izveidotas

239specializētas tiesas, kas veltītas cīņai pret korupciju.

240Bulgārija izveidoja specializētu tiesu, lai risinātu

241noziegumus, ko paveikušas organizētas noziedzīgas grupas, tostarp

242ar korupciju saistītus noziegumus, bet Horvātijā un

243Slovākijā ir izveidotas īpašas pretkorupcijas tiesas.

244Horvātijā specializētā tiesa izskata tikai vidēja un augsta

245līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietas, savukārt

246Slovākijā šīs specializētās tiesas, citastarp, izskata tādas

247lietas kā krāpšana un korupcija publiskajos iepirkumos, varas

248ļaunprātīga izmantošana, netieša korupcija, saimnieciskie

249noziegumi un noziegumi pret īpašumu u.c.19

250Ievērojot minēto, secināms, ka komerctiesas ir plaši

251izplatītas, taču tām noteiktā kompetence pamatā atšķirīga katrā

252no valstīm. Tāpat atsevišķās valstīs ir izveidotas

253specializētas tiesas, kuru kompetencē nodotas lietas, kas

254saistītas ar korupcijas noziegumiem un noziegumiem, ko paveikušas

255organizētas noziedzīgās grupas.

2563.2. Specializētās tiesas Latvijā

257izveide un iespējamās kompetences tvērums

258Tiesas specializācija (tiesas kompetences koncentrēšana) ir

259piemērots risinājums, ja lietu kopskaits gadā ir salīdzinoši

260mazs, bet to izskatīšana ir saistīta ar specifiskiem tiesību

261jautājumiem. Pie varbūtības, ka šādu lietu tiesnesis varētu

262saņemt, iespējams, reizi piecos gados, nebūtu efektīvi apmācīt

263visus Latvijas tiesnešus. Līdz ar to šādos gadījumos kā

264risinājums izskatāma tiesas kompetences koncentrēšana vienā

265tiesā. Tiesnesis, kas specializējies konkrēto lietu izskatīšanā,

266ir spējīgs strādāt ātrāk un precīzāk. Izkaisīta specifiska

267ekonomiska rakstura strīdu izskatīšanas piekritība nevar radīt

268kompleksu un līdz ar to efektīvu (bez pretrunām) ekonomisko

269strīdu risināšanas sistēmu.

270Lietu koncentrēšanu vienā tiesā iespējams nodrošināt, nosakot

271ekskluzīvu noteiktu lietu piekritību kādai no esošajām vispārējās

272jurisdikcijas tiesām vai veidojot jaunu specializētu tiesu.

273Līdz šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš.

274Piemēram:

275- lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces

276lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija -

277Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa));

278- lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

279dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.) (no

2802015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

281tiesa);

282- lietās par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna

283pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī

284tiesiskumu un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri

285robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (no 2015. gada 1.

286marta - Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (ar 2018. gada 15.

287janvāri tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

288tiesai));

289- lietās, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts

290(no 2015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes

291priekšpilsētas tiesa);

292- lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

293pārkāpumiem (no 2017. gada 1. novembra - Rīgas pilsētas Latgales

294priekšpilsētas tiesa).

295Lai gan šis risinājums ir salīdzinoši vienkāršāk ieviešams,

296tomēr tam ir arī atsevišķi negatīvi aspekti. Piemēram, tiek

297palielināta tiesas noslodze, kas jo īpaši būtiski ir gadījumā, ja

298specializācija tiek noteikta kādai no Rīgas tiesām. Specializēto

299lietu izskatīšanas efektivitāte ir saistīta ar attiecīgās tiesas

300darba efektivitāti, ko var ietekmēt, piemēram, nespecializēto

301lietu skaita pieaugums tiesām, kapacitātes trūkums (piemēram,

302sakarā ar tiesneša prombūtni uz laiku) u.c.

303Komerctiesības un saimniecisko darbību reglamentējošo

304normatīvo aktu mērķis ir ne tikai noteikt atsevišķu subjektu

305tiesības un pienākumus, bet reglamentēt tirgus ekonomikas darbību

306un veicināt ekonomikas attīstību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi,

307lai šādas tiesību normas tiktu piemērotas ne tikai atbilstoši

308likumdevēja mērķim, bet arī analizējot to piemērošanas reālās

309ekonomiskās sekas un to ietekmi uz ekonomiku. Šajā ziņā no

310tiesneša kā speciālista jurisprudencē tiek sagaidīts tieši

311ekonomiski pārdomāts un pamatots ekonomisko strīdu risinājums.

312Piemēram, Komerclikums paredz tiesības celt prasību pret

313sabiedrības valdes locekli, ja tas ar savu darbību vai bezdarbību

314nodarījis zaudējumus sabiedrībai. Lai sauktu valdes locekli pie

315atbildības civiltiesiskā kārtībā un panāktu sabiedrībai nodarīto

316zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jāizvērtē, vai valdes loceklis

317savus pienākumus pildījis kā "krietns un rūpīgs

318saimnieks" (Komerclikuma 169. panta pirmā daļa) un nav

319pieļāvis pat "vieglu neuzmanību" (Civillikuma 1646.

320pants). Ir skaidrs, ka šie jēdzieni ir jāpiepilda ar saturu katrā

321konkrētajā gadījumā. Problēma ir tāda, ka šis saturs ir

322ekonomiska rakstura vērtējums, jo tikai no komercdarbības prakses

323un ekonomisko zināšanu viedokļa var novērtēt, vai valdes locekļa

324darbība bija ekonomiski pamatota un izdevīga sabiedrībai kā

325tirgus ekonomikas subjektam20.

326Pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā tieši attiecībā uz

327komercstrīdu izskatīšanas efektivizēšanu ir tikuši ieviesti

328vairāki pasākumi. Kā jau minēts iepriekš, no 2013. gada 1. jūlija

329ir specializēta t.s. reiderisma lietu izskatīšana, izveidojot

330saīsinātu lietu izskatīšanas procesu un paredzot kompetenci šo

331lietu izskatīšanā vienai konkrētai tiesai - Zemgales rajona

332tiesai. Tāpat vienā konkrētā tiesā - Rīgas pilsētas Vidzemes

333priekšpilsētas tiesā - no 2015. gada 1.janvāra ir tikuši

334specializēti strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām. Savukārt

335lietu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

336pārkāpumiem izskatīšana kopš 2017. gada 1. novembra koncentrēta

337Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Visu šo pasākumu

338mērķis bija nodrošināt ātru un kompetentu šo specifisko

339komerctiesību jautājumu izskatīšanu. Vienlaikus jākonstatē, ka

340izveidojusies diezgan sadrumstalota sistēma, jo atkarībā no

341strīda priekšmeta, mainās tiesa, kura specializēta attiecīgā

342komercstrīda izskatīšanā.

343Izveidojot speciālo tiesu, kļūst iespējams ne tikai šo

344dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet,

345bet arī attīstīt un paplašināt, pirmkārt, šīs konkrētās

346kompetences. Piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa

347izskata visus kapitālsabiedrības dalībnieku strīdus, nevis tikai

348lietas par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par

349spēkā neesošiem (t.s. reiderisma lietas). Tāpat paredzot, ka

350Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai rūpnieciskā īpašuma

351strīdus, bet visus strīdus, kas saistīti ar intelektuālo

352īpašumu.

353Esošā modeļa ietvaros šo specializāciju tvēruma attīstīšana

354(paplašināšana) ir diezgan ierobežota, jo jārēķinās, piemēram, ar

355katras no tiesām (Zemgales rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes

356priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

357tiesas) kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas

358lietu izskatīšanas nodrošināšanai.

359Papildus uzsverams, ka būtisks ieguvums jaunas tiesas

360izveidei ir tas, ka kļūst iespējams ne tikai attīstīt jau esošās

361komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī

362tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu

363izskatīšanas specializāciju, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi

364tiesām vispārējā kārtībā. Uzņēmēju un investoru pārstāvji kā

365šādas lietu kategorijas ir norādījuši21, piemēram:

366lietas, kas saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma,

367Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu, publiskos reģistros

368ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai

369daļējas spēkā esamības apstrīdēšanu), kā arī liela apmēra

370komercstrīdi un tiesiskās aizsardzības procesu lietas.

371Tajā pašā laikā atzīmējams, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu

372risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt

373bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi

374cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem

375apstākļiem kā korupcija, naudas "atmazgāšana",

376krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no

377nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku.

378Ievērojot minēto, mērķis veicināt investīciju un

379uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts

380tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu

381risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan nodrošinot, ka tie

382noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi,

383tiek izskatīti tiesā ātri un profesionāli.

384Tāpat būtiski atzīmēt, ka jaunas speciālas tiesas izveidei,

385salīdzinoši ar esošo sistēmu, ir lielāks attīstības potenciāls,

386un jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos

387priekšnosacījumus komercstrīdu specializācijas tālākai attīstībai

388arī turpmāk.

389Finanšu noziegumu lietas nereti izskata ilgi, jo tiesnesim

390vajag ilgāku laiku, lai viņš spētu rūpīgi iedziļināties

391grāmatvedības dokumentos un citās lietas niansēs, saprastu, kā

392ticis pastrādāts attiecīgs nodarījums. Problēmas ir ar

393grāmatvedības un finanšu jomu, kurā tiesnesim jāiedziļinās un

394jāizprot saimnieciskā darbība. Jāsaprot finanšu darījumi,

395grāmatvedības uzskaite un kārtība22. Līdz ar to

396prioritizēta šādu lietu izskatīšana sekmētu ne tikai to

397kvalitatīvāku, bet arī to ātrāku izskatīšanu. Ātri un adekvāti

398kriminālsodi kalpo par lielisku prevenciju un palīdz izskaust

399attiecīgos noziegumus.

400Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā FICIL sniegtās

401rekomendācijas papildus specializējamo komercstrīdu lokam,

402Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu nododamas šādas

403civilprocesuālā kārtībā izskatāmas lietas:

4041) lietas par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem,

405tajā skaitā lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru)

406sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

4072) strīdi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, tajā

408skaitā lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

409dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.);

4103) lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

411pārkāpumiem;

4124) lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma

413piemērošanas;

4145) lietas, kas izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma

415piemērošanas;

4166) lietas par publiskos reģistros ierakstītiem saistību

417nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas spēkā esamības

418vai piemērojamības apstrīdēšanu);

4197) investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem,

420ciktāl tie ir Latvijas tiesu jurisdikcijas kompetencē;

4218) liela apjoma prasībām komercstrīdos23, piemēram,

422kā papildu kritēriju nosakot prasības minimālo summu, piemēram,

423500 tūkst. euro;

4249) tiesiskās aizsardzības procesa lietas;

42510) iespējams arī lietas par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par

426spēkā neesošu, un lietas par izpildu raksta izsniegšanu

427pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei;

42811) lietas, kas izriet no Koncernu likuma

429piemērošanas24.

430Savukārt, vērtējot specializācijas tvērumu no krimināltiesiskā

431viedokļa, būtu nosakāms, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence

432aptvertu lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

4331) krāpšana, piesavināšanās, ja tā veikta lielā apmērā,

434organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās;

4352) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

4363) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

4374) koruptīvie noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts

438amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai ja

439kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

440Iepriekš minēto krimināllietu uzskaitījums definēts atbilstoši

441Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un

442Ģenerālprokuratūras viedokļiem, tostarp, ņemot vērā 2018. gada

44322. jūnija Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

444legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas

445ziņojumā, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra

446rīkojumā Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu

447līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai

448laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim" norādīto par

449būtiskākajiem draudiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem

450noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Vienlaikus

451risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes

452ietvaros būtu vērtējams, vai atbilstoši Moneyval 5. kārtas

453novērtējuma ziņojumam par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

454legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas

455sistēmu un pasākumiem, kuri tiek veikti, lai uzlabotu Latvijas

456reputāciju, specializētās tiesas kompetencē nav iekļaujami

457noziedzīgi nodarījumi saistībā ar terorisma un proliferācijas

458finansēšanu.

459Iepriekš minētais uzskaitījums ietverts nolūkā aprakstīt

460indikatīvu specializētās tiesas kompetences tvērumu, nevis

461definēt lietu piekritību. Lietu piekritība, tajā skaitā, tās

462nošķiršanā izmantotie kritēriji (likuma vai likuma regulējuma

463joma, prasības summas apmērs) tiks definēti risinājuma ieviešanai

464nepieciešamo likumprojektu izstrādes procesā.

465Jāatzīmē, ka, nosakot specializētās tiesas kompetences

466tvērumu, tā sākotnēji nosakāma tādās jomās, kas prasa tūlītēju

467risinājumu. Turpmākās kompetences tvēruma definēšanā, ja šāda

468nepieciešamība radīsies, būs ņemama vērā gan tiesas kapacitāte,

469gan lietu atbilstība specializācijas tvērumam. Jāņem vērā, ka

470specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc

471priekšmeta, nevis, piemēram, subjekta. Tādējādi, piemēram,

472strīdi, kas izrietēs no Kredītiestāžu likuma būs piekritīgi

473specializētai tiesai, ja prasības summa pārsniegs 0,5 milj

474euro.

4753.3. Prognozējamais noslodzes apjoms

476un nepieciešamā kapacitāte

477Tiesu informatīvajā sistēmā esošie dati neļauj strukturētā

478veidā atlasīt to civillietu kategoriju lietas, kas atbilst

479iepriekš minētajai specializācijai. Prognozējot iespējamo

480noslodzi, Tiesu informatīvajā sistēmā tika veikta datu atlase,

481izmantojot noteiktas frāzes. Iegūtie dati par 2017. un 2018. gadā

482izskatītajām lietām, ļauj prognozēt šādu tiesas noslodzi

483civillietu izskatīšanā (skatīt 2. tabulu. Pabeigto civillietu,

484kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018.

485gadā).

486Lietas

487Skaits 2017. gadā

488Skaits 2018. gadā

489Reiderisma lietas

49013

49113

492Lietas, kurās prasības summa ir

493virs 500 000 euro, un kā prasītājs ir kredītiestāde,

494piemēram, vārda sakne "bank";

495"lizin"

4967

4975

498Nolēmums pirmās instances

499tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi: "Komercķīlas

500likumu" un kurās prasības summa pārsniedz 500 000

501euro

5020

5032

504Nolēmums pirmās instances

505tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi "Finanšu

506instrumentu tirgus likuma"

5072

5083

509Nolēmumi pirmās instances

510tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi

511"Komercdarbības atbalsta kontroles likuma"

5125

5131

514Tiesiskās aizsardzības procesa

515lietas

516147

51744

518Intelektuālā īpašuma lietas

519(kopā)

52052

52164

522Nolēmumi pirmās instances

523tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi "šķīrējtiesas

524līguma atzīšanu par spēkā neesošu"

52527

52618

527Pieteikumi par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās

528šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas

529nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu (meklēts pēc attiecīgi

530precīzas frāzes)25

531730

532390

533Kopā

534253

535150

5362. tabula. Pabeigto civillietu, kuru izskatīšana būtu

537specializējama, skaits 2017.-2018. gadā

538Prognozējot specializētās tiesas noslodzi būtu jāņem vērā no

539prokuratūras tiesai nodoto lietu26 skaits 2017. un

5402018. gadā (skatīt 3. tabulu. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru

541izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018. gadā).

542Lieta

543Nodoto lietu skaits 2017. gadā

544Nodoto lietu skaits 2018. gadā

545177. panta trešā daļa - Krāpšana

54637

54742

548179. panta trešā daļa - Piesavināšanās

54929

55034

551190. panta trešā daļa - Kontrabanda

5529

5538

554195. panta otrā daļa - Noziedzīgi iegūtu

555līdzekļu legalizēšana

5561

1Ietekme uz

2valsts budžetu

3Specializētās tiesas izveidē tiks efektīvi izmantoti jau

4pieejamie tiesu finanšu resursi, no valsts budžeta veicot tikai

5atsevišķus papildu ieguldījumus tiesas darba

6nodrošināšanai.

7Prognozējams, ka specializētās tiesas izveidei finansējums

8papildu amata vietu noteikšanai nebūtu nepieciešams. Kā minēts

9iepriekš pastāvīgi samazinās tiesās saņemto lietu skaits,

10tādējādi katras vakantās tiesneša amata vietas aizpildīšanas

11nepieciešamība līdz šim ir tikusi rūpīgi izvērtēta. Laika gaitā

12izveidojušās vakantas 14 tiesneša amata vietas un 22 darbinieku

13amata vietas. Lemjot par specializētās tiesas izveidi, minētās

14vakantās amata vietas būtu novirzāmas specializētās tiesas

15kapacitātes nodrošināšanai.

16Specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot 10

17tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un

18kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712

19euro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 86 609 euro.

20918 103 euro tiks nodrošināti valsts budžetā piešķirtā

21finansējuma ietvaros, tai skaitā 37 amata vietu izveide no

22vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām (šobrīd

23vakantas 10 tiesnešu amata vietas un 22 darbinieku amata vietas,

24piecas darbinieku amata vietas plānots novirzīt specializētās

25tiesas pirmajai instancei, ņemot vērā līdz gada beigām

26efektivitātes veicināšanas pasākumu ietvaros samazinātās amata

27vietas). Atlīdzībai paredzēts novirzīt 918 103 euro no

28vakantajām amata vietām

29Apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot

304 tiesneša amata vietas (4 no šobrīd vakantajām amata vietām,) un

316 tiesas darbinieku amata vietas.

32Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai

33piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 euro, tai skaitā

34vienreizējie izdevumi 49 636 euro. 334 369 euro

35tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma ietvaros, tai

36skaitā atlīdzībai 334 369 euro.

37Paredzams, ka efektivitātes veicināšanas pasākumu ietvaros

38varētu tikt samazinātas vēl papildu amata vietas, ko būs

39iespējams novirzīt kapacitātes stiprināšanai.

40Tiks vērtēta iespēja nepieciešamās profesionālās apmācības

41specializētās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem nodrošināt

42Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai"

43ietvaros. Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa sēdē tika

44izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums

45"Par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu

46investīciju aktualitātēm līdz 2018. gada 31. decembrim un 2019.

47gada februāra ikmēneša operatīvā informācija". Saskaņā ar

48ziņojuma 5. pielikumu projektā "Justīcija attīstībai"

49(3. prioritārais virziens) līdz 2018. gada 31. decembrim

50sasniegtie iznākuma, rezultāta un finanšu rādītāji ir

51nodrošinājuši snieguma ietvara izpildi un saskaņā ar Ministru

52kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumu Nr. 704 "Darbības

53programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.1.

54specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un

55tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības

56vides uzlabošanas sekmēšanai" 9. punktu Tieslietu ministrija

57kā Eiropas Sociālo fondu atbildīgā iestāde var lemt par projektā

58noteikto attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 11 169 393

59euro. Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 23. aprīļa

60sēdes protokola Nr. 21 23. § 6. punktu ministrijām jāsagatavo un

61līdz 2019. gada 1. jūlijam jāiesniedz Finanšu ministrijā

62priekšlikumi par prioritāro virzienu attiecīgo fondu snieguma

63rezerves finansējuma izmantošanu. Specializētās tiesas izveide un

64ar tās izveidošanu saistītās tiesnešu apmācības būtu iekļaujamas

65priekšlikumos minētā rezerves finansējuma

66izmantošanā32. Jāatzīmē, ka Eiropas Sociālā fonda

67projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros tiek

68nodrošinātas apmācības tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem,

69tostarp, prokuroriem, tajā skaitā, tiek nodrošinātas arī

70starpdisciplināras apmācības.

71Līdz ar to papildus no valsts budžeta 2020. gadā

72būtu nepieciešami vienreizējie izdevumi aprīkojuma

73iegādei 136 245 euro33 specializētās tiesas

74darbības uzsākšanai pirmajā un apelācijas instancē. No 2021. gada

75un turpmākajos gados papildu finansējums no valsts budžeta nav

76nepieciešams. Detalizēts aprēķins sniegts konceptuālā

77ziņojuma 2. pielikumā "Tāme specializētas tiesas izveidei

78(pirmā instance)" un 3. pielikumā "Tāme papildu amatu

79izveidei apgabaltiesā".

80Jānorāda, ka šis ir provizoriskais risinājuma ietekmes

81novērtējums uz valsts budžetu. Precīzs nepieciešamā finansējuma

82aprēķins tiks noteikts likumprojekta, kas noteiks specializētās

83tiesas institucionālo modeli, izstrādes gaitā un iekļauts

84likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā

85(anotācijā).

86Specializētā tiesa būtu ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski

87attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, kas ilgtermiņā

88atmaksātos, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām

89ekonomiski labvēlīgu valsti. Tādējādi minētā risinājuma

90īstenošanai ilgtermiņā būtu pozitīva ietekme uz valsts budžeta

91ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un

92investīciju piesaisti.

93Kopsavilkums -

94specializētas tiesas izveidei nepieciešamais valsts budžeta

95finansējums

96Risinājums

97Risinājums (risinājuma varianti)

98Budžeta programmas (apakš-

99programmas) kods un nosaukums

100Specializētas tiesas izveidei nepieciešamais finansējums

101Valsts budžeta bāzē pieejamais finansējums

102Nepieciešamais papildu finansējums Tieslietu ministrijai

103(Tiesu administrācijai)

1042020. gads

1052021. gads

1062022. gads un

107turpmāk ik gadu

1082020. gads

1092021. gads

1102022. gads un

111turpmāk ik gadu

1122020. gads

1132021. gads

1142022 .gads un

115turpmāk ik gadu

116Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

117136 245

1181 252 472

1191 252 472

1200

1211 252 472

1221 252 472

123136 245

1240

1250

126tajā skaitā

127Valsts budžets

128136 245

1291 252 472

1301 252 472

1310

1321 252 472

1331 252 472

134136 245

1350

1360

137Pašvaldību budžets

1380

1390

1400

1410

1420

1430

1440

1450

1460

147risinājums

14803.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu)

149tiesas"

150136 245

1511 252 472

1521 252 472

1530

1541 252 472

1551 252 472

156136 245

1570

1580

159Valsts budžets

160136 245

1611 252 472

1621 252 472

1630

1641 252 472

1651 252 472

166136 245

1670

1680

169Pašvaldību budžets

1700

1710

1720

1730

1740

1750

1760

1770

1780

1791 2018. gada 23. augustā oficiāli publicēts

180Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās

181novērtēšanas 5. kārtas ziņojums par Latviju, kurā novērtēti

182valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu

183legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

1842 CEPEJ ziņojums par Latvijas tieslietu sistēmas

185novērtējumu: https://www.ta.gov.lv/UserFiles/Faili/

186CEPEJ_Evaluation_ Report_Latvia_ Final_LV.pdf;

187OECD pētījums "Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai

188izaugsmei

189Latvijā":https://www.ta.gov.lv/UserFiles/Faili/oecd.pdf;

190Valsts kontroles revīzijas ziņojums: Vai tiesu iekārtas

191attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?

192http://www.lrvk.gov.lv/revizija/vai-tiesu-iekartas-attistibas-pasakumi-ir-veicinajusi-tiesu-darbibas-efektivitati/

193SVF pētījuma projekts. Publiski pieejams būs tuvākajā

194laikā.

195Publikācijas par SVF novērtējumā ietverto maksātnespējas

196regulējuma un komerctiesību regulējuma analīzi:

197https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/starptautiska-valutas-fonda-petijums-apliecina-ka-latvija-ir-uz-pareiza-cela-maksatnespejas-jomas-pi;

198Brikmane E. "Maksātnespējas nozares pilnveide - stabilai

199un tiesiskai tautsaimniecības videi", pieejams:

200https://lvportals.lv/norises/302066-maksatnespejas-nozares-pilnveide-stabilai-un-tiesiskai-tautsaimniecibas-videi-2019;

201Prezentētas Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas

202maksātnespējas regulējuma pilnveidošanai. Jurista Vārds,

20326.02.2019., Nr. 8 (1066), 5. lpp.

2043 LTRK 2019. gada 22. maija vēstule Tieslietu

205ministrijai Nr. 2019/516

2064 FICIL nostāja attiecībā uz investīciju

207aizsardzības jautājumiem

208https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/ 2019/05/ LAT_FICIL_

209Energy_ PP_No8_2019.pdf

2105 Country Report Latvia 2019,

211https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_

212en.pdf

2136 The 2019 EU Justice scoreboard:

214https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/justice_scoreboard_2019_en.pdf

21519.att. 21.lpp.

2167 Turpat, 20.lpp.

2178 CEPEJ ziņojums "Latvijas tieslietu

218sistēmas novērtējums", 2018. gada marts, 32. lpp.

2199 FICIL nostāja attiecībā uz investīciju

220aizsardzības jautājumiem (apstiprināta 2019. gada 30.

221maijā).

22210 Sk. piemēram, 2014. gada 30. oktobra likuma

223"Grozījumi Civilprocesa likumā" anotāciju -

224http://titania.saeima.lv/LIVS11/

225SaeimaLIVS11.nsf/0/16A01597342B1C31C2257D6400464918?OpenDocument

22611 Skat. Pasaules Bankas ziņojumu 2019, A

227World Bank Group Flagship Report, 16th edition, Doing

228Business 2019, Compairing business regulation for domestic

229firms in 190 economies, 54. lpp., pieejams:

230http://www.worldbank.org/content/dam/doingBusiness/media/Annual-Reports/English/DB2019-report_web-version.pdf

23112 Ioana Knoll-Tudor (Jeantet)

232"The European and Singapore International Commercial

233Courts: Several Movements, a Single Symphony",

234March 6, 2019:

235http://arbitrationblog.kluwerarbitration.com/2019/03/06/the-european-and-singapore-international-commercial-courts-several-

236movements-a-single-symphony/

23713 Xandra Kramer "The Netherlands

238Commercial Court holds its first hearing!", on

239February 18, 2019:

240http://conflictoflaws.net/2019/the-netherlands-commercial-court-holds-its-first-hearing/

24114 Eiropas e-tiesiskuma portāls:

242https://e-justice.europa.eu/content_specialised_courts-19-lv.do;

243FICIL nostāja attiecībā uz investīciju aizsardzības jautājumiem

244(apstiprināta 2019. gada 30. maijā).

24515 Yves Merlat (Judge, Evry Commercial

246Court) "Commercial Courts of Justice in

247France": https://www.iiiglobal.org/sites/

248default/files/ media/2_Didier_Commercial.PDF

24916 Litigation & Dispute Resolution 2018 |

250France :

251https://www.globallegalinsights.com/practice-areas/litigation-and-dispute-resolution-laws-and-regulations/france

25217 Mario Vukelić, LLB,BA in Economics,

253President of the High Commercial Court of the Republic of

254Croatia "COMMERCIAL COURTS IN CROATIA":

255https://www.vtsrh.hr/uploads/Dokumenti/strucni%20radovi/COMMERCIAL_COURTS_IN_CROATIA_-_Mario_Vukeli%C4%87.pdf

25618 Skatīt:

257https://www.portugalresident.com/2019/04/30/new-commercial-court-opens-in-lagoa/

25819 Maíra Martini, 28 January 2014,

259ANTI-CORRUPTION SPECIALISATION: LAW ENFORCEMENT AND

260COURTS:https://www.transparency.org/

261files/content/corruptionqas/Anticorruption_specialisation_Law_enforcment_and_courts_2014.pdf

26220 Zālīte M. Jāveido komerctiesas godīgas

263komercprakses un ekonomikas attīstībai. Jurista Vārds,

26413.04.2010., Nr. 15 (610).

26522 Stukāns J. "Latvijā jādomā par tiesnešu

266specializāciju", pieejams:

267https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/likumi/stukans-latvija-jadoma-par-tiesnesu-specializaciju-14165267

26823 Nepieciešams papildu izvērtējums par liela

269apjoma komercstrīdu pazīmēm

27024 Pēc tam, kad tiek pārskatīts Koncernu likums

271un sakārtots attiecīgās nozares regulējums, specializētās

272tiesas (vai atsevišķās specializācijas) kompetence būtu

273paplašināma arī attiecībā uz strīdiem, kas izriet vai kuri

274pamatoti ar Koncernu likumu.

27525 Lietu skaits nav matemātiski iekļauts kopējā

276noslodzes aprēķinā, jo šīs kategorijas lietas nebūtu

277pielīdzināmas slodzei, ko veido civilprocesa kārtībā celtas

278prasību lietas izskatīšana. Tomēr šo lietu īpatsvars ir ņemams

279vērā, vērtējot lietu izskatīšanai nepieciešamos resursus.

28026 Atbilstoši Ģenerālprokuratūras Darbības

281analīzes un vadības departamenta prokuroru personālā un

282profesionālās izaugsmes nodaļas sniegtajiem statistikas datiem

283no Prokuratūras informācijas sistēmas.

28427 Nav iespējams izgūt precīzus datus par

285pārsūdzēto reiderisma lietu skaitu. Prognozējams, ka apelācijas

286instancē tiek pārsūdzēta 1/3 no saņemto lietu skaita.

28728 Lietu skaits nav matemātiski iekļauts kopējā

288noslodzes aprēķinā, jo šīs kategorijas lietas nebūtu

289pielīdzināmas slodzei, ko veido civilprocesa kārtībā celtas

290apelācijas sūdzības izskatīšana. Tomēr šo lietu īpatsvars ir

291ņemams vērā, vērtējot lietu izskatīšanai nepieciešamos

292resursus.

29329 Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās

294un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība, apstiprināta ar

295Tieslietu padomes 2018. gada 25. jūnija lēmumu Nr. 333, saskaņā

296ar likuma "Par tiesu varu" 54.1 panta

297pirmo daļu.

29830 Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai

299tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai.

30031 Tiesai piekritīgas krimināllietas nodošana

301citai tiesai.

30232 Finanšu ministrija iesniegtos priekšlikumus

303apkopos un līdz 2019. gada 30. septembrim noteiktā kārtībā

304iesniegs Ministru kabinetā ziņojumu par darbības programmas

305snieguma ietvara rezerves finansējuma izlietojuma

306priekšlikumiem. Finansējums reāli būs pieejams tikai pēc

307Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas un attiecīgo grozījumu

308veikšanas projekta līgumā.

30933 Maksimālā prognoze, ja pirmās instances

310specializētā tiesa tiktu veidota 10 tiesnešu sastāvā.

311Ministru prezidenta biedrs,

312tieslietu ministrs J. Bordāns