1. pants

1Pašreizējās situācijas

2raksturojums

3Detalizēta pašreizējās situācijas analīze par doktorantūru

4Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajos 2016. un 2018. gada

5ziņojumos.32Konceptuālā ziņojuma nodaļā

6ietvertas būtiskākās Pasaules Bankas pētījuma rezultātā

7konstatētās problēmas, kam nepieciešams rast risinājumu

82021.-2024. gadā.

9Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora

10līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē,

11pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm.

12Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas

13procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā

14grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes,

15tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz

16būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc

17doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās

18var krasi atšķirties.

191.1. Augstskolas pētnieciskā un

20akadēmiskā kapacitāte

21Prasība augstskolām, kas īsteno DSP,

22demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai

23atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē.

24Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās

25masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko

26pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā

27augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp

28pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski

29pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko

30pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un

31nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu

32sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku

33publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD

34datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars

35doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017.

36gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu

37piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo

38lomu pētniecībā un inovācijās.

39DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas

40neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek

41izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas

42augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju

43veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes

44nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas

45nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu.

46Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla.

47Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas

48tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa

49doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas

50(piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda

51piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no

52minētajām funkcijām.

53Tas, ka doktora grādu drīkst

54piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome,

55neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu.

56Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP.

57Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd

58tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā

59augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā

60arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma

61saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi

62doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi.

63Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena

64profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba

65vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora

66zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir

67aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri.

68Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas

69prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas

70darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes

71procesā.

72Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši

73izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu

74doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju.

75Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina

76akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā

77apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas

78uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39

79iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs

80prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā,

81ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai

82dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un

83akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu

84satura.40

85Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām

86DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un

87prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais

88doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes

89darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību

90apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis

91dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un

92attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts

93sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un

94prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu

95izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai

96universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē -

97Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā -

98Universitāšu asociācija.42

992018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944

100doktorantu (sk. 1. tabulu).

1011. tabula. Doktorantu skaits

102valsts dibinātajās augstskolās 2018. gadā

103Valsts

104augstskolas

105Doktorantu

106skaits DSP

107Latvijas Universitāte

108653

109Rīgas Tehniskā universitāte

110572

111Rīgas Stradiņa universitāte

112227

113Latvijas Lauksaimniecības

114universitāte

115154

116Daugavpils Universitāte

117112

118Latvijas Mākslas akadēmija

11948

120Banku augstskola

12147

122Liepājas Universitāte

12328

124Latvijas Sporta pedagoģijas

125akadēmija

12623

127Latvijas Kultūras akadēmija

12821

129Rēzeknes Tehnoloģiju

130augstskola

13121

132Ventspils Augstskola

13320

134J. Vītola Latvijas Mūzikas

135akadēmija

13611

137Vidzemes Augstskola

1387

139Kopā

1401944

141Avots: Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018.

142gadā.43

1431.2. Doktorantūras finansējums

144Augstskolas stipendiju fondu izveido, katrai pilna laika

145doktorantūras VB studiju vietai paredzot dotāciju 990,32

146euro gadā jeb 99,03 euro mēnesī saskaņā ar Ministru

147kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740

148"Noteikumi par stipendijām" 6. punktu. Savukārt saskaņā

149ar šo noteikumu 8. punktu, doktorantam DSP apguvei minimālā

150stipendija ir 113,83 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski no VB tiek

151piešķirts finansējums ne visām doktorantūras VB

152studiju vietām, bet tikai aptuveni 80 % no

153tām. Grāda pretendentam, saskaņā ar Ministru kabineta

1542020. gada 25. marta noteikumiem Nr. 107 "Grozījumi Ministru

155kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740

156"Noteikumi par stipendijām" zinātniskā doktora grāda

157ieguvei stipendija vairs nav paredzēta.

158Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro

159mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda

160pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas

161darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu

162savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti

163faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli

164DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki

165augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā

166ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās

167universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas

168rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu

169iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek

170sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba

171izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja,

172ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa

173doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts

174ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44

175Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati

176liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem

177promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos

178institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu

179doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu

180un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā

181doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu

182zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr

183jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina

184universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB

185finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā

186neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas.

187Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un

188grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas

189Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu

1902018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju

191apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas

192darba ietvaros ārpus Latvijas.45

193Latvijas

194finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā

195ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas

196ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu,

197Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot

1980,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais

199rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas

200zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes;

201inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus

202labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas

203zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt

204pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs

205pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita

206starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas

207darbu.

208Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju

209vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā,

210ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un

211studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro

212apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto

213ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju

214vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju

215vietām ir 11 313 078 euro.48

216Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības

217finansēšanas formula49 paredz standarta

218piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares.

219Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa.

220Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to

221nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram,

222doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās

223bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas

224darba vadītāja atalgojumu u.c.

225Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB

226finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts

227cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām),

228jo arī to finansējums nav pietiekams.50

229Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti

230zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu

231(Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1

232%)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro

233vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora

234līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz

235adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un

236sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence

237par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras

238studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju

239laikā.52

240Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti

241aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš

2422014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz

243palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem.

244Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē

245nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62

246%), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 %

247(Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais

248zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar

249doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju

250nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas

251tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas

252vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās

253specializācijas stratēģijai (RIS3).

254Mazā

255doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar

256nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī

257nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo

258cilvēkresursu bāzi inovācijām.

2591.3. Promocijas process

260Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda

261piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53

262Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā

263iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu

264promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi

265jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie

266eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē.

267Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz

268savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas

269tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē.

270Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai

271promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne

272tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs

273promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās

274kvalifikācijas komisija (VZKK).54

275Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai

276apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti

277vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes

278nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā

279tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu

280zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas

281padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas

282padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina

283augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās

284augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst

285promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās

286DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP

287eksperti.56

288Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj

289par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot

290promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam

291trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes

292eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi -

293apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām

294(vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un

295ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu

296recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents

297sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā

298atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares

299standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs

300neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai

301otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas

302darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu

303veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī

304procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles

305elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57

306Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa

307promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu

308piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums.

309Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi

310reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa

311recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no

312padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas

313vērtējumā ir mainīga.58

314Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski

315informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir

316tiesības apstrīdēt gala lēmumu.

317Kopumā esošais promocijas process

318aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma

319saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk.

3201.4. Pēcdoktorantūra

321Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par

322pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir

323persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju

324ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5.

325panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss

326definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek

327finansēta no ES fondiem:

328Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne

329agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu

330atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās

331pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības

332pieteikuma iesniegšanas termiņa.59

333Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu,

334nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa

335pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir

336zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma

337neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju.

338Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt

339Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas

340meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa

341konkursos.60