1. pants

Pašreizējās situācijas

raksturojums

Detalizēta pašreizējās situācijas analīze par doktorantūru

Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajos 2016. un 2018. gada

ziņojumos.32Konceptuālā ziņojuma nodaļā

ietvertas būtiskākās Pasaules Bankas pētījuma rezultātā

konstatētās problēmas, kam nepieciešams rast risinājumu

2021.-2024. gadā.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora

līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē,

pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm.

Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas

procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā

grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes,

tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz

būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc

doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās

var krasi atšķirties.

1.1. Augstskolas pētnieciskā un

akadēmiskā kapacitāte

Prasība augstskolām, kas īsteno DSP,

demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai

atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē.

Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās

masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko

pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā

augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp

pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski

pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko

pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un

nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu

sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku

publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD

datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars

doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017.

gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu

piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo

lomu pētniecībā un inovācijās.

DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas

neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek

izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas

augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju

veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes

nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas

nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu.

Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla.

Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas

tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa

doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas

(piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda

piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no

minētajām funkcijām.

Tas, ka doktora grādu drīkst

piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome,

neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu.

Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP.

Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd

tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā

augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā

arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma

saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi

doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi.

Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena

profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba

vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora

zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir

aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri.

Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas

prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas

darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes

procesā.

Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši

izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu

doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju.

Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina

akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā

apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas

uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39

iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs

prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā,

ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai

dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un

akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu

satura.40

Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām

DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un

prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais

doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes

darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību

apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis

dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un

attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts

sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un

prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu

izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai

universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē -

Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā -

Universitāšu asociācija.42

2018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944

doktorantu (sk. 1. tabulu).

1. tabula. Doktorantu skaits

valsts dibinātajās augstskolās 2018. gadā

Valsts

augstskolas

Doktorantu

skaits DSP

Latvijas Universitāte

653

Rīgas Tehniskā universitāte

572

Rīgas Stradiņa universitāte

227

Latvijas Lauksaimniecības

universitāte

154

Daugavpils Universitāte

112

Latvijas Mākslas akadēmija

48

Banku augstskola

47

Liepājas Universitāte

28

Latvijas Sporta pedagoģijas

akadēmija

23

Latvijas Kultūras akadēmija

21

Rēzeknes Tehnoloģiju

augstskola

21

Ventspils Augstskola

20

J. Vītola Latvijas Mūzikas

akadēmija

11

Vidzemes Augstskola

7

Kopā

1944

Avots: Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018.

gadā.43

1.2. Doktorantūras finansējums

Augstskolas stipendiju fondu izveido, katrai pilna laika

doktorantūras VB studiju vietai paredzot dotāciju 990,32

euro gadā jeb 99,03 euro mēnesī saskaņā ar Ministru

kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740

"Noteikumi par stipendijām" 6. punktu. Savukārt saskaņā

ar šo noteikumu 8. punktu, doktorantam DSP apguvei minimālā

stipendija ir 113,83 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski no VB tiek

piešķirts finansējums ne visām doktorantūras VB

studiju vietām, bet tikai aptuveni 80 % no

tām. Grāda pretendentam, saskaņā ar Ministru kabineta

2020. gada 25. marta noteikumiem Nr. 107 "Grozījumi Ministru

kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740

"Noteikumi par stipendijām" zinātniskā doktora grāda

ieguvei stipendija vairs nav paredzēta.

Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro

mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda

pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas

darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu

savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti

faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli

DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki

augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā

ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās

universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas

rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu

iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek

sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba

izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja,

ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa

doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts

ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44

Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati

liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem

promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos

institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu

doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu

un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā

doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu

zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr

jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina

universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB

finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā

neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas.

Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un

grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas

Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu

2018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju

apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas

darba ietvaros ārpus Latvijas.45

Latvijas

finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā

ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas

ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu,

Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot

0,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais

rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas

zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes;

inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus

labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas

zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt

pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs

pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita

starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas

darbu.

Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju

vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā,

ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un

studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro

apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto

ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju

vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju

vietām ir 11 313 078 euro.48

Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības

finansēšanas formula49 paredz standarta

piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares.

Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa.

Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to

nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram,

doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās

bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas

darba vadītāja atalgojumu u.c.

Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB

finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts

cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām),

jo arī to finansējums nav pietiekams.50

Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti

zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu

(Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1

%)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro

vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora

līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz

adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un

sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence

par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras

studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju

laikā.52

Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti

aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš

2014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz

palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē

nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62

%), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 %

(Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais

zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar

doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju

nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas

tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas

vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās

specializācijas stratēģijai (RIS3).

Mazā

doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar

nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī

nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo

cilvēkresursu bāzi inovācijām.

1.3. Promocijas process

Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda

piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53

Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā

iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu

promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi

jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie

eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē.

Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz

savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas

tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē.

Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai

promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne

tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs

promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās

kvalifikācijas komisija (VZKK).54

Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai

apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti

vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes

nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā

tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu

zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas

padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas

padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina

augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās

augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst

promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās

DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP

eksperti.56

Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj

par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot

promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam

trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes

eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi -

apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām

(vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un

ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu

recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents

sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā

atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares

standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs

neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai

otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas

darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu

veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī

procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles

elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57

Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa

promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu

piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums.

Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi

reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa

recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no

padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas

vērtējumā ir mainīga.58

Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski

informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir

tiesības apstrīdēt gala lēmumu.

Kopumā esošais promocijas process

aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma

saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk.

1.4. Pēcdoktorantūra

Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par

pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir

persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju

ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5.

panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss

definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek

finansēta no ES fondiem:

Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne

agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu

atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās

pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības

pieteikuma iesniegšanas termiņa.59

Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu,

nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa

pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir

zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma

neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt

Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas

meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa

konkursos.60