Vairogs2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Jauns doktorantūras
modelis
Turpmākajās sadaļās sniegti priekšlikumi prasībām, kas
jāievieš, lai Latvijas augstskolas spētu piedāvāt Zalcburgas
principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām
orientētu doktorantūru. Plānotās doktorantūras izmaiņas ir
Latvijas augstākās izglītības sektora un Izglītības un zinātnes
ministrijas iniciatīva, balstītas darba grupas ieteikumos.
2.1. Augstskolas pētnieciskā
kapacitāte
DSP īsteno pilna cikla augstskolas: universitātes,
akadēmijas un augstskolas. Augstskolai vai augstskolu
konsorcijam61(turpmāk attiecībā uz abiem -
augstskola), kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu,
jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša
zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darbība, kā arī jāīsteno
bakalaura un maģistra studiju programmas.
Ilgtspējīgu zinātnisko darbību apliecina starptautiski
atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits, patentu skaits,
pētniecības projektos un līgum-pētījumos piesaistītais
finansējums, aizstāvēto promocijas darbu skaits, akadēmiskā
personāla ar zinātnisko doktora grādu skaits, Zinātnisko
institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti u.tml.
Promocijas darbu
vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades
darbu aizstāvēšana DSP notiek katru gadu. Neietverot studējošos,
universitātēs doktora zinātniskais grāds ir vismaz 65 %,
augstskolās vismaz 50 %, akadēmijās vismaz 20 % no akadēmiska
personāla amatos ievēlētajām personām.62
Augstskolas pētniecisko
kapacitāti nosaka tās vērtējums Zinātniskās darbības likumā
noteiktajā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā
novērtējamā.63
Sākot ar 2026. gadu, augstskola
iegūs tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī
tai tiks piešķirtas promocijas tiesības, ja:
a. tā būs piedalījusies 2025. gadā plānotajā
Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā
novērtējumā64un
b. augstskolas un tās DSP īstenošanas sadarbības partnera -
zinātniskās institūcijas (ja attiecināms) - vērtējums visos
kritērijos būs vismaz trīs65
punkti;66
c. augstskolai, kura vēlas īstenot
profesionālo DSP mākslās, būs jāatbilst mākslas un kultūras
augstskolas veidam un tam noteiktajiem kritērijiem.
Esošo DSP īstenošana būs apturama, atņemot
licenci, ja to īstenotāju-institūciju novērtējums būs divi
punkti vai zemāks.67
Augstskolai jānodrošina, ka
piedāvātā DSP ir saistīta ar augstskolā īstenoto pētniecību un
aktuālajiem izaicinājumiem zinātnē, un ir vērsta uz doktorantu
karjeras attīstības iespējām.
Augstskolai jāizstrādā vidēja termiņa (līdz septiņiem
gadiem)68 DSP attīstības plāns, kas ir daļa no
kopējā augstskolas pētniecības plāna, īpašu uzmanību
pievēršot spēcīgas pētniecības vides veidošanai un mehānismiem,
kas uzlabo DSP kvalitāti. DSP attīstības plānā jāietver atsevišķa
sadaļa par doktorantu karjeras attīstības iespējām, cita starpā
ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora
nelielo izmēru.69
Augstskolai jābūt izstrādātam un apstiprinātam dokumentam, kas
raksturo labu doktorantūras īstenošanas praksi,
tostarp, par finansēšanu, trīspusēju līgumu starp doktorantu,
promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras
skolu, recenzentu izvēli u.tml. Jāņem vērā, ka dažādās zinātnes
nozarēs šī dokumenta saturs var nedaudz atšķirties. Šim
dokumentam jābūt publiski pieejamam (tiešsaistē) gan latviešu,
gan angļu valodā (pieejams gan ārvalstu ekspertiem, kas vērtēs
augstskolas pētniecisko kapacitāti, gan promocijas darbu ārvalstu
recenzentiem).70
Visām augstskolām, kas īsteno DSP, jāievēro Zalcburgas
principi un rekomendācijas, lai nodrošinātu doktorantūras
kvalitāti. Mākslas un
kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās DSP mākslās,
ieteikums izmantot arī Florences
principus.71
Doktorantu iesaiste pētniecībā ir noteicošais doktorantūras
īstenošanas nosacījums. Lai to īstenotu, augstskolai jānodrošina
motivējoša pētniecības vide ar atbilstošu, modernu
infrastruktūru.72 Minētie aspekti tiek novērtēti
Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā.
Veidojot DSP, augstskolām jāapzina ārpus tām esošā pētniecības
infrastruktūra un jāpiesaista sadarbības partneri - valsts
zinātniskie institūti vai citas pētniecības organizācijas, lai ar
sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar
atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas
pētniecības telpas sadrumstalotību.
Saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumu augstskolām, lai mazinātu
augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību, ir savstarpēji
jāsadarbojas dažādu pakalpojumu sniegšanā: attiecībā uz
bibliotēkām, plaši izmantojamo prasmju studiju kursiem,
pētniecības metodoloģiju (parasti vienas zinātnes nozares
ietvaros) utt.73 Tas ļautu palielināt doktorantūras
produktivitāti (sasniedzamie rezultāti) un efektivitāti (process,
kas sniedz vajadzīgos rezultātus) un vajadzības gadījumā radīt
doktorantu kritisko masu.
Ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora
nelielo izmēru, Pasaules Banka rekomendē doktorantūras kvalitātes
nodrošināšanai īstenot internacionalizāciju: doktorantu un
mācībspēku apmaiņa, starptautisku kopīgu DSP
izveide.74 Doktorantūrā internacionalizācija tiek
īstenota dažādos veidos:
a) nodrošinot starptautiski atvērtu vidi augstskolā -
piesaistot ārvalstu doktorantus un mācībspēkus, īstenojot
starptautiskus pētniecības pasākumus, nodrošinot kopīgi vadītus
promocijas darbus vai doktora teorētiskos pētījumus un
mākslinieciskās jaunrades darbus (co-tutelle), atbalstot
individuālas studiju un pētniecības mobilitātes;
b) īstenojot starptautiskas kopīgas DSP (kopīgas, integrētas
studiju programmas, apvienotas promocijas jeb doktora grāda
piešķiršanas padomes un kopīgs doktora grāds).
DSP attīstības plānā jāietver tādi
internacionalizācijas instrumenti, kas palielina doktorantūras
kvalitāti un institūcijas pētniecisko kapacitāti.
Augstskolai jābūt kvalitātes nodrošināšanas politikai, kas
atbilst standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai
Eiropas augstākās izglītības telpā.75 DSP
nolikumiem, vadlīnijām, prakses kodeksiem u. tml. regulējošiem
dokumentiem jābūt izstrādātiem institūcijas līmenī. Augstskola ir
atbildīga par DSP izstrādi, struktūru un organizāciju. Nolikumiem
jāregulē doktorantu atlase un uzņemšana, promocijas darba vai
doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba
vadība, eksāmeni, novērtēšana un uzraudzība, kā arī promocijas
darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās
jaunrades darba aizstāvēšana visā augstskolā centralizēti.
Informācijai par visām DSP un regulējumu jābūt pieejamai
augstskolas tīmekļa vietnē. Augstskolai jānodrošina katra
doktoranta studiju un pētnieciskā darba regulāra uzraudzība,
promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas kvalitāte, augsti
promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vērtēšanas un aizstāvēšanas
procesa standarti, kā arī jāievieš sistēma vai mehānismi, kuru
mērķis ir pārraudzīt doktora grāda iegūšanai veltīto laiku un
absolventu skaitu, kā arī noskaidrot doktoru turpmākās
gaitas.
Augstskolai jāpiedāvā doktorantiem tāds karjeras atbalsts,
kas ņem vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī
plašās doktoru karjeras izvēles iespējas. Lai arī doktorants
ir atbildīgs par savas karjeras izvēli, saskaņā ar Zalcburgas
principiem un rekomendācijām, ņemot vērā situāciju darba tirgū,
augstskolas pienākums ir nodrošināt atbalstu doktorantu
profesionālajai attīstībai. Visas augstskolas, kas piedāvā
doktorantūru, var iesaistīties starptautiskos karjeras atbalsta
centros doktorantiem un pēcdoktorantiem.76 Arī
Pasaules Banka rekomendē sniegt karjeras atbalstu
doktorantiem.77
2.2. Jaunas doktora studiju
programmas licencēšana un akreditācija
Doktorantūras galvenais elements ir oriģināls zinātnisks
pētījums vai doktora teorētiskais pētījums78un
mākslinieciskās jaunrades darbs (profesionālās DSP mākslās), kas
jāveic katram doktorantam, tāpēc DSP nevar pielīdzināt bakalaura
un maģistra studiju programmām un izvērtēt tās līdzīgi. DSP
kvalitātes novērtēšana - akreditācijas process - jānodala no citu
studiju programmu izvērtēšanas.
Sākot no 2026.
gada, DSP akreditācija tiks īstenota doktorantūras skolas
akreditācijas ietvaros, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko
institūciju darbības starptautiskā novērtējuma
rezultātus. Ministrija 2020. gadā ir uzsākusi darbu
pie akreditācijas sistēmas pilnveidošanas, paredzot augstskolu
cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas un tās normatīvā
regulējuma izveidi, līdztekus izstrādājot arī doktorantūras
skolas akreditācijas normatīvo regulējumu. Šāds risinājums ļaus
vienlaikus veikt ārējo novērtēšanu visām doktorantūras skolā
īstenotajām DSP, un būs iespējams šo procesu koordinēt ar
Zinātniskās darbības likumā noteikto Zinātnisko institūciju
darbības starptautisko novērtējumu. Proti, jaunas DSP
akreditāciju doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros veiks
AIKA, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju
darbības starptautiskā novērtējuma rezultātā sniegto atzinumu par
augstskolu un tās sadarbības partneri - zinātnisko institūciju.
Būtiski, lai minētais atzinums AIKA ir pieejams pilnā apjomā.
DSP licencēšanas procesa normatīvo
regulējumu līdz 2021. gada jūlijam un doktorantūras skolas
akreditācijas procesa normatīvo regulējumu līdz 2024. gada
jūlijam pilnveido Ministrija sadarbībā ar AIKA un LZP, samazinot
administratīvo slogu augstskolām, nosakot katras procesā
iesaistītās institūcijas kompetenci un uzdevumus, kā arī
uzlabojot informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām
institūcijām.
Plānots,
ka normatīvais regulējums jaunas DSP licencēšanai ārpus studiju
virziena un doktorantūras skolas ietvarā stāsies spēkā no 2022.
gada, savukārt normatīvais regulējums doktorantūras skolas
akreditācijai - no 2025. gada. DSP licencēšanu saskaņā ar
jaunajiem kritērijiem plānots uzsākt no 2022. gada, savukārt
doktorantūras skolas akreditāciju - no 2026. gada, ņemot vērā
2025. gadā notikušā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā
novērtējuma rezultātus.
Visas
esošās DSP, kas ir akreditētas/licencētas vai tiks akreditētas
aktuālajā akreditācijas ciklā (2019.-2024), tiks īstenotas līdz
to akreditācijas beigām, tādējādi nodrošinot saprātīgu pārejas
posmu, lai augstskolas, kam šobrīd ir tiesības īstenot DSP,
varētu pielāgoties jaunajam doktorantūras modelim. Līdz 2030.
gadam līdzās pastāvēs gan tādas DSP, kas būs akreditētas studiju
virziena ietvaros, gan arī jaunas DSP, kuru akreditācija būs
notikusi doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros.
Tāpat kā šobrīd, licencēšana tiks veikta uz nenoteiktu
laiku, savukārt akreditācija uz noteiktu
laiku.79Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa
ieviešanu doktorantūras skolas akreditācijas periodam turpmāk būs
jābūt saskaņotam ar nākamo Zinātnisko institūciju darbības
starptautisko novērtējumu.
Attiecībā uz kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP
akreditāciju, jaunajā normatīvajā regulējumā, atrodot risinājumu, kā to veikt
doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, jāiestrādā
Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka
kopīga DSP tiek vērtēta kā viens veselums (nevis tikai tā daļa,
ko īsteno konkrētā augstskola, kā tas ir
šobrīd).80 Ja, ievērojot noslēgto līgumu, Latvijas
augstskola/-s īsteno kopīgu DSP ar citā valstī atzītu augstskolu
vai vairākām atzītām augstskolām, visas iesaistītās institūcijas
vienojas par to, ka kopīgās DSP novērtēšanu organizē Eiropas
uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā iekļauta
augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Pēc
novērtēšanas aģentūras lēmums ir saistošs visām DSP īstenošanā
iesaistītajām augstskolām un valstīm.81
Vienlaikus jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja
augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda
ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu
promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un
mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt
jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP
gadījumos82 doktorantam nav nepieciešams veikt
aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP
īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana
veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo
vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās
vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu
normatīvie akti.
2.3. Doktorantūras skolu izveide
Ikvienai augstskolai doktora līmeņa studijas jāorganizē
centralizēti izveidotās struktūrvienībās - doktorantūras
skolās. Doktorantūras institucionalizēšanas mērķis ir veidot
atbalstošu vidi. Doktorantūras skolas izveide nozīmē uzņemties
institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām
atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Doktorantūras
institucionalizēšanas rezultātam jāgarantē daudzveidīga un
iekļaujoša pētniecības vide kā doktorantūras pamats, kas
ietver:
a) caurskatāmas uzņemšanas procedūru,
b) augstu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadības kvalitāti,
c) akadēmiskās un pētnieciskās vides kritisko masu,
d) daudzveidīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu plaši
izmantojamo prasmju apguvi,
e) vienotu doktora grāda piešķiršanas procesu
nodrošināšanu.
Pasaules Banka rekomendē doktorantūras skolām uzticēt
izstrādāt doktorantūras iekšējo kvalitātes vadības sistēmu kā
daļu no visas augstskolas iekšējās kvalitātes vadības
sistēmas.83 Šī kvalitātes sistēma nodrošinātu visu
doktorantūras posmu (uzņemšana doktorantūrā, promocijas darba vai
doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba
vadīšanas un vērtēšanas u. tml.) veselumu. Īpaša uzmanība tiktu
pievērsta promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju atlasei un kontrolei, jo
tieši viņi galvenokārt nodrošina doktorantu pieredzes
kvalitāti.84
Doktorantūras skolu veido, lai organizētu promocijas procesu,
finansējuma sadali un kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei
vairākām DSP, vienlaikus neierobežojot sadarbības iespējas ar
citām doktorantūras skolām. Augstskolā veido vienu vai
vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk par vienu
doktorantūras skolu katrā zinātņu nozaru grupā. Nozarei
specifiskus doktorantūras jautājumus risina konkrētās DSP
līmenī.
Tā kā būtiska doktorantūras daļa ir arī studiju kursi,
doktorantūras skolai jābūt augstskolas struktūrvienībai, kuras
pārvaldībā iesaistās konkrētās zinātnes nozares pārstāvji,
piemēram, citas augstskolas, zinātniskie institūti u. tml.
DSP institucionalizēšana doktorantūras skolās nozīmē arī
elastīgu struktūrvienību ieviešanu, lai agrīnā posma pētniekam
radītu visplašāko iespēju loku, tādējādi nodrošinot personīgo un
profesionālo attīstību un sniedzot institucionālo atbalstu
karjeras attīstībai un mobilitātei ar mērķi pētīt vai studēt.
2.3.1. Uzņemšana doktorantūrā
Doktorantūras skolas saskaņā ar DSP
noteiktajiem kritērijiem izstrādā nosacījumus uzņemšanai DSP un
organizē uzņemšanas procesu.
Doktorantūras skola var lemt par jaunu vai papildu
doktorantu vakanču izsludināšanu, kas ir saistīta ar konkrētām
tēmām un promocijas darbu vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem. Uz visām
doktorantu vakancēm tiek izsludināts atklāts konkurss.
Uzņemšana doktorantūrā nav sinhronizēta ar akadēmiskā gada
sākumu. Augstskolas doktorantūras skola var izsludināt
konkursu uz noteiktu skaitu doktorantu vakanču atbilstoši
akadēmiskajam studiju kalendāram. Ja doktorants ir pieņemts darbā
konkursa kārtībā iegūtā pētniecības projektā, piemēram, viņa
promocijas darba vadītājs ir uzvarējis zinātnisko vai
mākslinieciskās jaunrades projektu konkursā ar garantētu
doktoranta pozīciju, persona var tikt imatrikulēta DSP neatkarīgi
no akadēmiskā studiju kalendāra.
Atklāta konkursa kārtībā uzņemts doktorants vienlaikus ir
nevēlētā pētniecības
amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera
zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts promocijas darbs
vai doktora teorētiskais pētījums un mākslinieciskās jaunrades
darbs, uz noteiktu laiku. Ievērojot pasaulē vispār pieņemto
praksi, ne doktorantus, ne zemāka līmeņa studējošos nav
nepieciešams vēlēt pētniecības amatos, jo darba attiecības ar
viņiem ir uz noteiktu laiku. Doktorantu ieguldījumu kopējam
pētniecības personāla skaitam novērtē, atzīstot nevēlētu amatu kā
daļu no pētniecības personāla.
Studiju procesa pamatā jābūt doktoranta individuālajam studiju
plānam, kurā doktorantam katrā posmā (semestrī vai gadā) varētu
būt atšķirīgs kredītpunktu skaits, īpaši attiecībā uz zinātniski
pētniecisko darbu. Individuālo studiju plānu doktorants sagatavo
sadarbībā ar sava darba vadītāju un doktorantūras skolu, ņemot
vērā DSP iespējas un sadarbības tīklus.
2.3.2. Zināšanu un prasmju
apguve
Lai gan oriģināla zinātniska pētījuma vai mākslinieciskās
jaunrades darba veikšana ir doktorantūras galvenais elements,
aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta tam, lai visi doktoranti
apgūtu gan promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba tēmai atbilstošas
zināšanas un prasmes, gan arī plaši izmantojamas prasmes.
Dažādām tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešams darbaspēks,
kas ir izcils konkrētajā zinātnes nozarē un kam ir plaši
izmantojamas prasmes. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un
rekomendācijām, lai reaģētu uz darba tirgus izaicinājumiem un
vajadzībām, plaši izmantojamo prasmju apguvei jākļūst par DSP
studiju procesa neatņemamu sastāvdaļu. Ikvienai DSP jāpiedāvā
studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei, kā arī par
zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu. Būtiski
attīstīt arī doktorantu uzņēmējdarbības prasmes. Doktorantu spēja
pašiem veidot savu karjeru un nodrošināt nodarbinātību kļūst
arvien svarīgāka. Šo prasmju apguve jānodrošina studiju kursu
formā. Studiju kursi jāuztver kā atbalsts doktorantu
individuālajai profesionālajai attīstībai.
Tā kā katra doktoranta pētnieciskā darba tēma parasti ir ļoti
specifiska, DSP ir salīdzinoši grūti veidot tematiskos studiju
kursus, kas būtu piemēroti lielam doktorantu skaitam. Tomēr,
lai latviešu valodā varētu pastāvēt un attīstīties terminoloģija
un doktoranti izprastu terminrades procesu, attiecīgās zinātnes
nozares terminoloģijas stāvokli un problēmas, visām DSP
jānodrošina zinātnes un mākslinieciskās jaunrades terminoloģijas
kurss vai seminārs. Šo procesu var atbalstīt, veidojot
glosāriju85 ar terminiem latviešu valodā digitālā
vidē, ko var papildināt DSP doktoranti, akadēmiskais personāls un
pētnieki.
Tāpat kā daudzviet Eiropā, ar promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja
piekrišanu doktorantiem būtu jāļauj apgūt iepriekš neapmeklēti
maģistra un bakalaura studiju programmu kursi, kas ir
nepieciešami viņu izvēlētā pētījuma īstenošanai. Tematisko
zināšanu apguvei jānodrošina iespēja apmeklēt starptautiskas
vasaras/ ziemas skolas un darbnīcas. DSP jāparedz resursi
šādām papildus aktivitātēm, veidojot individuālo plānu un to
atzīšanas kārtību.
Vienlaikus DSP jāveicina un jāstiprina doktorantu izpratne
par to, cik būtiski ir pilnveidot jauniegūtās prasmes, lai
uzlabotu savas izredzes atrast darbu un veidot karjeru gan
akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Ja arvien vairāk doktoru
vēlēsies strādāt ārpus akadēmiskās vides, viņu prasmēm jāspēj
attaisnot darba devēju cerības. Tiek lēsts, ka aptuveni 50 %
pašreizējo zinātņu doktoru ir nodarbināti ārpus akadēmiskās vides
- uzņēmumos, valsts pārvaldē, pakalpojumu sektorā un izglītības
sektoros, ieņemot gan ar pētniecību tieši saistītus, gan citus
amatus. Maz ticams, ka šis skaits samazināsies.86
Doktorantu sagatavošanu gan akadēmiskajai karjerai, gan karjerai
ārpus akadēmiskās vides rekomendē arī Pasaules
Banka.87
2.4. Doktora studiju programmu
atbilstība labai starptautiskai praksei
Galvenais elements, kas saskaņā ar Boloņas procesu doktora
līmeņa studijas atšķir no pirmā un otrā līmeņa studijām, ir
oriģināla zinātniska pētījuma veikšana studiju procesā, radot
jaunas zināšanas, savukārt attiecībā uz profesionālo DSP mākslās
- pētniecība un mākslinieciskā jaunrade, kas rada zināšanas un
mākslinieciski augstvērtīgu darbu. Saskaņā ar Zalcburgas
principiem un rekomendācijām doktoranti vienlaikus ir topošie
jaunie zinātnieki, kuri tiek izglītoti, veicot zinātnisku
pētījumu, un profesionāļi, kuri sniedz būtisku pienesumu jaunu
zināšanu, produktu, metožu un sistēmu radīšanā, kā arī zināšanu
tālāknodošanā. Veicot zinātnisku pētījumu, doktoranti apgūst
tādas pamatprasmes kā problēmu risināšana, inovatīva, radoša un
kritiska domāšana, zināšanu analīze un sintezēšana, stratēģiju
izstrāde, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju
izstrāde.
Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver, ka DSP
jāietver mobilitātes iespēja. Doktoranta mobilitātes
virzienus nosaka atbilstoši promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba
tēmai. Mobilitāte var attiekties gan uz pētniecību,
māksliniecisko jaunradi, gan uz studiju kursiem. Mobilitāte ar
mērķi pētīt vai studēt var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, un tā
var būt starptautiska, starpinstitūciju vai starp akadēmisko vidi
un saistīto uzņēmumu vai institūciju. Mobilitātes mērķis ir
paplašināt doktoranta zināšanas un prasmes, kā arī veidot
profesionālo saikni ar atbilstošiem speciālistiem ārpus savas
institūcijas.
Atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām DSP
jātiecas sasniegt gan doktorantu, gan zinātnieku un pētniecībā
aktīva akadēmiskā personāla kritisko masu. Šī mērķa sasniegšanai
Eiropas universitātēs ir ieviestas dažādas inovatīvas pieejas un
risinājumi: no doktorantūras skolu veidošanas lielās
universitātēs līdz starptautiskai, vietēja mēroga vai reģionālai
universitāšu sadarbībai DSP īstenošanā. DSP jānodrošina
iespēja doktorantiem strādāt pētniecības grupās un dažādās
pētniecības vidēs, tostarp virtuālos pētniecības tīklos.
Kredītpunkti akadēmiskajās DSP jāpiešķir par pētniecībai
veltīto laiku, doktorantam izstrādājot promocijas darbu un
starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas (~ 70 % laika
no pilna laika studijām), un par studiju kursu apguvei veltīto
laiku (~ 30 %). Savukārt profesionālajās DSP mākslās kredītpunktu
sadalījumam jāatbilst Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra
noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās
izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību,
kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", kuros ir
regulējums par kredītpunktu sadalījumu.88
DSP studiju kursiem jāatbilst DSP zinātnes nozares un tajā
īstenoto promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un
mākslinieciskās jaunrades darbu tematikai un specifikai,
jānodrošina plaši izmantojamo prasmju apguve, kā arī
akadēmiskās/ zinātniskās/ profesionālās ētikas studijas.
Daļa pētniecībai un studiju kursiem veltītā laika iespēju robežās
jāpavada citas valsts atzītā augstskolā.
Augstskola nosaka doktoranta starptautiski atpazīstamu zinātnisku
publikāciju skaitu, ņemot vērā DSP veidu (akadēmiskā vai
profesionālā DSP mākslās), zinātnes nozari un pētnieciskā darba
tēmas specifiku.
DSP, kas tiek īstenota sadarbībā ar citām zinātniskajām
institūcijām un/ vai uzņēmumiem, jāizstrādā: (1) vienošanās par
finansēšanas modeli; (2) sadarbības līgums starp augstskolu un
zinātnisko institūciju, un uzņēmumu. Visiem sadarbības
partneriem ir saistoši augstskolas izstrādātie un pieņemtie labas
doktorantūras principi. Doktora grādu piešķir augstskolas
promocijas padome. Profesionālajās DSP mākslās doktora grādu
piešķir augstskolas valsts pārbaudījumu
komisija.89
Par pētniecības īstenošanu pie
sadarbības partnera, partnerinstitūcijai tiek piešķirts
finansējums atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam.
Ja kopīgu DSP īsteno divas vai vairākas augstskolas, kas ir
akreditētas piešķirt doktora grādu, tad abas vai vairākas
augstskolas var piešķirt kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu.
Šim procesam nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu.
Gan augstskolas, kas nesasniedz minimālos kritērijus DSP
īstenošanai, gan arī augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt
doktora grādu, var īstenot kopīgas DSP ar citā valstī atzītu
augstskolu. Studējot starptautiskā kopīgā DSP, doktora grādu
var saņemt, ja tiek izpildītas minimālās prasības doktora grāda
piešķiršanai, proti, doktorantam ir noteikts skaits starptautiski
atpazīstamu zinātnisku publikāciju; to skaitu nosaka DSP
īstenojošā augstskola, ņemot vērā promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba zinātnes
nozari un tēmas specifiku.
Ņemot vērā, ka promocijas padomes
locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti no doktorantūras
skolas līdzekļiem, šie izdevumi jāiekļauj DSP finansējumā no VB
dotācijas.
2.4.1. Doktora studiju programmas ar
starpsektoru mobilitāti
Palielinoties ārpus akadēmiskās
karjeras nodarbināto DSP absolventu skaitam, arvien plašāk tiek
piedāvātas DSP, kuru īstenošanā tiek iesaistīti uzņēmumi ar
ievērojamu pētniecības un attīstības potenciālu (angļu
industrial doctorate). Šāda DSP ļauj strādājošajiem, jo
īpaši konkrētu profesiju pārstāvjiem, iegūt doktora grādu,
veicot pētniecību savā
profesionālajā jomā.
DSP, kuru pamatā ir sadarbība ar citām jomām ārpus akadēmiskās
vides, ir lielisks veids, kā uzlabot doktorantu spēju saistīt
abstrakto domāšanu ar praktisku lietojumu un otrādi. Tas
nepieciešams, lai radītu jaunas zināšanas, produktus vai
pakalpojumus.90 Arī šo doktorantūru galvenais elements
ir oriģināls zinātnisks pētījums. Pasaules Banka iesaka
partnerību doktorantūras jomā regulēt ar vispārīgām
pamatnostādnēm un ar speciāliem individuāliem līgumiem katram
doktorantam. Augstskolai jāizveido partnerības plāns doktora
līmeņa studiju jomā, tostarp lūdzot doktorantūras skolai izvirzīt
stratēģiskos partnerus - dažādu tautsaimniecības nozaru
institūcijas un organizācijas, kā arī citas augstskolas, ar kurām
veidot partnerību. Šai doktorantūras formai var būt atšķirīgi
nosacījumi attiecībā uz studiju slodzi un studiju ilgumu.
Augstskolai jāizstrādā vadlīnijas par doktorantūras
īstenošanu un kopīgu promocijas darbu vadīšanu sadarbībā ar
dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijām un organizācijām, kā
arī jāsniedz atbalsts doktorantūras skolai, sagatavojot līgumus
ar ārējiem sadarbības partneriem. Šīs partnerības jāuzrauga
doktorantūras skolai.91
2.4.2. Doktorantūras ilgums
Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām
doktorantūras optimālais ilgums ir līdz četriem gadiem, neskaitot
akadēmisko atvaļinājumu. Nopietnu zinātnisku iemeslu,
piemēram, sarežģījumi pētījuma norisē, un personīgu iemeslu,
piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, šis laiks var tikt
pagarināts no viena līdz diviem gadiem. Šo iemeslu dēļ jāsaglabā
doktorantūras studiju ilguma elastība, taču kopējam pilna laika
studiju ilgumam jābūt līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko
atvaļinājumu. Attiecīgajā pilna laika studiju periodā doktorants
saņem valsts doktoranta atalgojumu, finansējumu no pētniecības
projektiem vai privātiem līdzekļiem.
2.5. Doktora studiju programmu
kvalitātes iekšējā novērtēšana
Ikvienas augstskolas uzdevums ir izvērtēt savus iekšējos
kvalitātes procesus un mehānismus, ņemot vērā savu īpašo misiju,
mērķus un pētniecības plānu, nevis paļauties tikai uz ārējiem
standartiem vai kvantitatīvām metodēm un kontrolsarakstiem,
neņemot vērā organizatorisko modeļu atšķirības un
specializāciju. Pasaules Banka rekomendē augstskolām
izstrādāt iekšējo regulējumu iekšējās kvalitātes
mehānismiem.92
DSP iekšējās kvalitātes izvērtējumā
jāiekļauj informācija par pētniecības rādītājiem
(doktora grāda ieguvēju skaits, starptautiski atpazīstamu
zinātnisku publikāciju skaits/citējamība, piesaistītais
pētniecības projektu finansējums, promocijas darbu vai doktora
teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadītāju
kvalifikācija un pieejamā infrastruktūra) un studiju programmas rādītājiem
(ārvalstu studējošie, kas ieguvuši doktora grādu, mobilitātes
daļa, studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei).
Priekšnosacījumi
akadēmiskās DSP kvalitātes nodrošināšanai
Lai nodrošinātu kvalitāti, DSP izpilda šādus
priekšnosacījumus:
1) studiju programmu veido ~ 70 % pētniecība, ~ 30 % studiju
kursi un studiju vai pētniecības mobilitāte;
2) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu,
promocijas darba vadītāju/-iem, līdzvadītāju, ja tāds ir, un
doktorantūras skolu (tajā atrunāti doktoranta un promocijas darba
vadītāja sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju
gadījumā);
3) skaidri definēts doktoranta individuālais studiju un
pētniecības plāns ar sasniedzamajiem progresa rādītājiem;
4) promocijas darba vadītāju kvalifikācija atbilst vismaz LZP
ekspertu kvalifikācijas kritērijiem;
5) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta
darbs tiek finansēts no VB, pētniecības projektu vai privātiem
līdzekļiem;
6) adekvāts, speciāli doktoranta pētniecībai un mobilitātei
atvēlēts finansējums.
Priekšnosacījumi
profesionālās DSP mākslās kvalitātes nodrošināšanai
Lai nodrošinātu kvalitāti, profesionālā DSP mākslās izpilda
šādus priekšnosacījumus:
1) ir izveidota starptautiskai praksei atbilstoša studiju
programma, kas ietver pētniecību, studiju kursus, māksliniecisko
jaunradi, kā arī studiju vai pētniecības mobilitāti; programmas
daļu procentuālo sadalījumu nosaka katra profesionālā DSP;
2) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu,
viņa doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades
darba vadītājiem un doktorantūras skolu (tajā atrunāti līguma
slēdzēju sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju
gadījumā);
3) skaidri definēts individuālais doktoranta studiju,
mākslinieciskās jaunrades un teorētiskās pētniecības plāns ar
sasniedzamajiem progresa rādītājiem;
4) doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades
darbu vadītāji (vismaz divi vienam doktorantam) ir profesori vai
asociētie profesori, savā nozarē atzīti speciālisti vai
mākslinieki, kas pēdējo piecu gadu laikā ir aktīvi piedalījušies
starptautiskajā mākslinieciskās jaunrades vai pētnieciskajā
darbībā;
5) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta
darbs tiek finansēts no VB, pētniecības, mākslinieciskās
jaunrades projektu vai privātiem līdzekļiem;
6) definēti doktoranta mākslinieciskās jaunrades, teorētiskās
pētniecības un mobilitātes finansēšanas pamatprincipi, kas
nodrošina DSP mērķu un uzdevumu sasniegšanu, kā arī adekvāts,
speciāli doktorantam piešķirts mākslinieciskajai jaunradei,
teorētiskai pētniecībai un mobilitātei atvēlēts finansējums;
7) pieejamības veicināšanai nodrošināti atbilstoši doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu
izplatīšanas rīki.
Ikvienai augstskolai jānodrošina doktorantu sūdzību
izskatīšanas un apelāciju procedūra, jābūt pieņemtam un jāievēro
akadēmiskā godīguma kodekss93un intelektuālā
īpašuma politika.
2.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās
jaunrades darba vadīšana
Pētniecības iemaņu apguves procesā
un pozitīvas doktorantūras pieredzes radīšanā izšķiroša loma ir
promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītājam un sadarbībai starp
vadītāju un doktorantu. DSP jāpiedāvā skaidrs apraksts par
atbildību sadalījumu starp promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju
un doktorantu, šo darbu izstrādes progresa vērtēšanas mehānismiem
un doktorantūras skolas nodrošinātajiem pakalpojumiem katram
doktorantam.
Pasaules Banka rekomendē regulēt promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu
ar noteikumu un procedūru kopumu. DSP jābūt skaidrai procedūrai,
kas nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas nepārtrauktību.
Jāizstrādā procedūra promocijas darba vai doktora teorētiskā
pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas
prasmju pilnveidei, atbalstam un uzraudzībai. Studentiem
jānodrošina pieeja konsultantam, lai varētu apspriest jebkuru ar
promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu saistītu
problēmu.94
Promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs
ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām
būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba
vadītāja un labas vadības iezīmes.
Augstskola izvērtē potenciālos promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus
pirms to apstiprināšanas. Apstiprinot vadītāju, ņem vērā šī
pienākuma pildīšanas ilgumu, pieejamo brīvo darba slodzi, kā arī
pārrauga jebkādu interešu konfliktu vai priviliģētu attiecību
iespējamību.
Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju
pienākumi ir dokumentēti un viegli pieejami, un tie tiek
izskaidroti gan vadītājiem, gan doktorantiem.
Augstskola nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā
pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas
prasmju pilnveidi un atbalsta vadītāju dalību
internacionalizācijas pasākumos, kā arī studiju, pētniecības vai
mākslinieciskās jaunrades mobilitātē.
Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem
ir pietiekami daudz laika, lai kvalitatīvi veiktu savus
pienākumus: darba vadīšana tiek atzīta par specializētu
akadēmisko funkciju ar darba slodzi. Slodzes lieluma noteikšana
ir augstskolas kompetence.
2.7. Jauns doktora grāda
piešķiršanas process
Studijām doktorantūrā un doktora
grāda piešķiršanai jābūt vienotam procesam. Ieviešot jaunu
doktorantūras modeli, augstskolām tiek uzticēta pilna atbildība
par doktorantūras kvalitāti: DSP kvalitāti, doktorantu
pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un to
vadības kvalitāti, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas
darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades
darbu.
Ņemot vērā, ka profesionālajās DSP mākslās profesionālā
doktora grāda mākslās piešķiršana notiek saskaņā ar kārtību, kas
noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr.
617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts
standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir
profesionālo doktora grādu mākslās", sekojošās sadaļas par
promocijas padomi un promocijas darbu attiecas uz akadēmiskajām
DSP.
2.7.1. Promocijas padome
Jaunajā promocijas procesā
pašreizējās promocijas padomes un VZKK tiek aizvietotas ar katram
promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi.
Promocijas padomes locekļi apstiprina interešu konflikta
neesamību un savā darbā ievēro zinātniskās ētikas principus.
Promocijas padomes locekļu ekspertīzei jāatbilst promocijas
darba tēmai, tās locekļi veic promocijas darba vērtēšanu. Ja
promocijas darbs ir starpnozaru, promocijas padomē iesaista
locekļus atbilstoši zinātnes nozarēm.
Promocijas padome tiek izveidota pēc promocijas darba
iesniegšanas doktorantūras skolā. Promocijas padomi apstiprina
atbilstoši augstskolas95noteiktajai
kārtībai.
Lai kvalitatīvi
izvērtētu promocijas darbu, DSP nodrošina ārvalstu recenzentiem
iespēju iepazīties ar promocijas darbu pilnā apmērā, kā arī
iespēju pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā.
Augstskolai jāparedz līdzekļi promocijas darba tulkošanai, kā
arī aizstāvēšanās procedūras tulkošanai, ja tas
nepieciešams.
Promocijas padome tiek sasaukta uz
promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizē
attiecīgās augstskolas doktorantūras skola.
Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu
promocijas padome pieņem atklātā balsojumā, tādējādi
nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju
balsot attālināti.96
Promocijas darba vērtēšanu veic trīs promocijas padomes
locekļi - recenzenti. Katram recenzentam jāparaksta apliecinājums
par interešu konflikta neesamību attiecībā uz grāda pretendentu
un viņa promocijas darba vadītāju. Katram recenzentam jāsagatavo
individuāla recenzija, ar kuru tiek novērtēts promocijas darbs.
Promocijas darba vērtēšanu veic, balstoties procedūrā, kas tiek
stingri un konsekventi piemērota. Procedūras aprakstā jānorāda,
ka aizstāvēšanās ir publiska, aptuvenais norises ilgums, kā arī
atbildība par aizstāvēšanai piemērota laika un telpu
organizēšanu.
Recenzentu nozīmēšanas un promocijas darba izvērtēšanas
procedūrām jābūt izstrādātām un ieviestām doktorantūras skolā,
kur tiek organizēta promocijas padome. Doktorants, konsultējoties
ar sava promocijas darba vadītāju/-iem, var ierosināt potenciālos
promocijas padomes locekļus. Doktorants jāinformē par
potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a
varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par
promocijas padomes kandidātu atbilstību. Doktorantūras skolai
atbilstoši apstiprinātajai kārtībai jāizvērtē izteiktais
viedoklis un jālemj par to, vai tās var būt par pamatu konkrētā
recenzenta vai konkrēto recenzentu maiņai. Promocijas darba
vadītājs/-i var piedalīties aizstāvēšanā kā novērotājs/-i, viņa
viedokli promocijas padome uzklausa vērtēšanas laikā, bet viņam
nav balsstiesības vērtēt promocijas darbu.
2.7.2. Promocijas darbs
Ja DSP tiek īstenota kādā citā ES oficiālajā valodā,
promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par
kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu
doktorantiem. Promocijas darbs ietver kopsavilkumu latviešu
valodā: doktorantam nav jāiesniedz atsevišķi publicēts promocijas
darba kopsavilkums.
Latviešu valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju -
terminu skaidrojumu un tulkojumu sarakstu - latviešu valodā un
vienā no ES oficiālajām valodām. Kādā citā ES oficiālajā valodā
uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju attiecīgajā
svešvalodā un latviešu valodā.
Doktorantūras skola nodrošina, ka promocijas darbam tiek
piešķirts ISBN numurs.
Promocijas darbs ietver lakonisku populārzinātnisku
skaidrojumu par promocijas darba tēmu un tās aktualitāti,
promocijas darba zinātnisko un sabiedrisko ietekmi, latviešu un
citā ES oficiālajā valodā.
2.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras
kontekstā
DSP studiju kursiem jāietver lekcijas/semināri, tiešsaistes
studiju formas u.tml. par zinātnisko ētiku vai
akadēmisko/zinātnisko godīgumu.
Normatīvajos aktos nepieciešams iestrādāt normu, ka lēmuma par
doktora grāda piešķiršanu atcelšanai nav noilguma, ja tiek
atklāti akadēmiskā godīguma pārkāpumi.
Ikviens promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums
jāievieto visiem brīvi pieejamā augstskolas tīmekļa
vietnē97, izņemot gadījumus, ja promocijas darbs vai
tiek doktora teorētiskais pētījums klasificēts kā ierobežotas
pieejamības darbs (kritēriji tiks iekļauti attiecīgos Ministru
kabineta noteikumos). Promocijas darbam vai doktora teorētiskajam
pētījumam var būt pielikumi ar ierobežotas pieejamības
informāciju, kas netiek publiskoti.
2.9. Doktorantūras finansēšana
Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa.
Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju DSP.
Doktorantus kā pētniecības personālu jāiesaista visos iekšējās
pārvaldības līmeņos un tiem jāpiedalās lēmumu pieņemšanā analogi
zinātniskajam personālam. Doktorantu tiesībām un pienākumiem
jābūt skaidri definētiem rakstveida trīspusējos līgumos starp
doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras
skolu. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām
doktoranta tiesībām jāgarantē adekvāti sociālā nodrošinājuma
standarti neatkarīgi no nodarbinātības nosacījumu juridiskā
rakstura (veselības aprūpe, bērna kopšanas atvaļinājums,
bezdarbnieka pabalsts, iemaksas pensiju fondā, nelaimes gadījumu
apdrošināšana u. tml.). Tādējādi iestāšanās doktorantūrā
vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas
konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.
Ar jauno doktorantūras
finansēšanas modeli tiek skaidri noteikts, ka doktorantūras VB
finansējums sastāv no doktorantā atalgojuma katrai doktorantūras
VB studiju vietai, kā arī doktorantūras studiju vietas bāzes
finansējuma (sk. 2. attēlu).
2. attēls. Jaunā
doktorantūras finansēšanas modeļa salīdzinājums ar esošo
finansēšanas modeli98
2.9.1. Doktoranta atalgojums vai
doktorantūras grants pētniecības veikšanai
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu doktorantūras sistēmas
finansējumu, nepieciešams nodrošināt aktuālām izmaksām un
kvalitātes prasībām atbilstošu VB finansējumu valsts finansētām
doktorantūras studiju vietām. Doktorantūras VB finansējumā
ietveramais atalgojuma (turpmāk - doktoranta atalgojums)
apmērs katrai studiju vietai paredzēts 12 000 euro gadā
trīs līdz četru gadu studijām. Doktoranta atalgojums ir daļa
no konkursa kārtībā iegūtās DSP VB studiju vietas finansējuma
doktorantūras skolā. Saņemot šo atalgojumu, tiek pieņemts, ka
doktorants vismaz 20 stundas nedēļā velta studijām un
pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Pārējo doktoranta darba
slodzes daļu jāfinansē (iekļaujot visus nodokļus un sociālās
garantijas) augstskolai vai zinātniskajai institūcijai,
nodarbinot doktorantu piesaistītajos pētniecības projektos.
Izņēmuma kārtā tas var nebūt pētniecības projekts, bet cita ar
doktorantūras studijām saturiski saistīta nodarbinātība.
Profesionālajās
DSP mākslās augstskolai nav jāfinansē doktoranta radoši
mākslinieciskās darbības daļa, tomēr augstskolai ir jāveicina
doktoranta iniciatīva izstrādāt un īstenot radoši mākslinieciskos
projektus un iesaiste radoši mākslinieciskajos projektos, kā arī
līdzekļus, kuri ir piesaistīti īstenojot šos projektus,
augstskolas izmanto daudzveidīgiem doktorantu radoši
mākslinieciskās darbības atbalsta mehānismiem.
Lai nodrošinātu lielāku doktorantu noslodzi, doktorantūras
skolām ir iespēja iekšēji pārdalīt VB atlīdzībai paredzēto
finansējumu starp doktorantiem, ņemot vērā citu finansējumu
iespējas99, ar nosacījumu, ka katra doktoranta
atalgojumam tiek izmantoti vismaz 12 000 euro un,
saņemot atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants ne mazāk kā 20
stundas nedēļā velta studijām un pētnieciskajam darbam
doktorantūrā. Šāda pieeja mazinātu doktorantu atbirumu, jo
iztikas nodrošināšanai doktorants paralēli studijām nemeklētu ar
doktorantūru bieži vien maz saistītu darbu, bet veidotu
akadēmisko un zinātnisko karjeru saskaņā ar labu starptautisko
praksi un atbilstošu pētnieciskā darba apmaksu.
Jaunā doktorantūras finansēšanas
modeļa pakāpeniska ieviešana un aprobācija plānota ar Eiropas
Sociālā fonda investīciju atbalstu 8.2.2. specifiskā atbalsta
mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko
personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās
projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, paredzot
doktorantiem iespēju konkursa kārtībā iegūt grantus pētniecības
veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba vai doktora
teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi
(turpmāk - doktorantūras grants).
Doktorantūras granta apmērs plānots 1000 euro mēnesī
par 0,5 slodzi zinātniskajā institūcijā, kur tiek veikta
pētniecība, papildus nodrošinot arī pētniecības un mobilitātes
izmaksas. Doktorantūras grants iekļauj visus nodokļus un
sociālās garantijas. Priekšnoteikums doktorantūras
grantu piesaistei ir ar IZM saskaņots augstskolas vai augstskolu
konsorcija vidēja termiņa DSP attīstības plāns jaunā
doktorantūras modeļa ieviešanai, kas ietver pamatojumu un
aprakstu (saskaņā ar noteikumu projekta ""Grozījumi
Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 25
"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
8.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās
izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās
specializācijas jomās" pirmās, otrās un trešās projektu
iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi""
(turpmāk - noteikumu projekts) 2. punktā izteikto 2.10.
apakšpunkta reakciju):
• pētniecības vides nodrošināšanas pasākumiem;
• doktorantūras studiju programmu un doktorantūras skolu
atbilstībai Eiropas paraugpraksei un starptautiskiem
standartiem;
• doktorantūras skolu izveidei, to funkcijām un darbības
modelim;
• doktora studiju programmu kvalitātes iekšējās novērtēšanas
kārtībai;
• kvalifikācijas pilnveides pasākumiem doktora studiju
programmu docētājiem un promocijas darba vadītājiem, recenzentu
atlases procedūrai;
• akadēmiskās ētikas procesu ieviešanai;
• reflektantu atlases procedūrai doktorantūras studiju
programmās, pētniecības vietu un atalgojuma nodrošināšanai
doktorantūras studiju procesa laikā;
• doktorantu karjeras attīstībai;
• iesaistei pēcdoktorantūras pasākumos;
• sadarbības nosacījumiem ar citām Latvijas un ārvalstu
zinātniskajām institūcijām, citām augstākās izglītības
iestādēm;
• iesaistei doktora studiju programmas kvalitātes kodeksa
izstrādē."100
Tiek plānots, ka doktorantūras granta saņēmēji papildu
pētnieciskajam un mākslinieciskās jaunrades darbam aktīvi
iesaistās pētniecības rezultātu izplatīšanā: regulāri publicē
zinātniskos rakstus (kas indeksēti Scopus, Web of
Science, WoS Core Collection vai ERIH+
datu bāzēs vai kas iekļauti anonīmi recenzētajos
zinātniskajos izdevumos, kam ir starptautiska redkolēģija un
identificējams publicēšanās profils un kura periodiskums nav
retāks par reizi gadā), izstrādā recenzētas zinātniskās
monogrāfijas par vienu zinātnisku tēmu vai monogrāfiju
nodaļu, ar referātiem piedalās zinātniskās konferencēs,
kā arī piedalās starptautiskos pētniecības tīklos un sabiedrības
informēšanas pasākumos par pētniecisko darbu un tā nozīmi.
Sasniedzamos rezultātus granta saņēmējam profesionālajās DSP
mākslās nosaka pašas augstskolas atbilstoši īstenoto profesionālo
DSP mākslās specifikai.
Augstskola slēdz doktorantūras granta līgumu ar doktorantu vai
doktorantu un zinātnisko institūciju, kurā doktorants izstrādās
promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un
mākslinieciskās jaunrades darbu, tostarp nosakot termiņu šo darbu
izstrādei un iesniegšanai promocijas padomē vai profesionālās DSP
mākslās gadījumā - valsts pārbaudījumu komisijā, ņemot vērā
doktorantūras studiju ilgumu un Eiropas Sociālā fonda finansējuma
nosacījumus 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt
augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu
stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu
iesniegumu atlases kārtas ietvaros.
2.9.2. Doktoranta atalgojuma vai
doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana
Vērtēšanas kritērijus un
sasniedzamos rezultātus doktorantūras granta saņemšanai ietver
doktorantu atlases nolikumā. Atlases nolikumu izstrādā
doktorantūras skola, kas īsteno DSP sadarbībā ar visiem DSP
īstenošanā iesaistītajiem partneriem (augstskola, zinātniskais
institūts, uzņēmums, cita augstskola), kā arī konsultējoties ar
studentus pārstāvošajām organizācijām.
Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver ilgtspējīga
finansējuma nozīmi. Kvalitatīvas doktorantūras īstenošanai
nepieciešamas adekvātas, ilgtspējīgas un uz doktora grāda
specifiku (vai zinātnisko virzienu) vērstas finansēšanas
iespējas. Kvalitatīvas DSP izveidošanai nepieciešams finansējums
ne tikai doktoranta atalgojumam, docētāju algām un pētniecības
resursiem, bet arī doktorantūras skolas efektīvai darbībai.
Finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums doktorantūras
pievilcībai, konkurētspējai un attīstībai.
Šobrīd doktorantūras
finansēšana101 no valsts puses
notiek, piešķirot valsts finansētas studiju vietas. Studiju
vietas aprēķinā ņem vērā katras studiju vietas bāzes izmaksas un
dažādu nozaru diferencētus studiju izmaksu koeficientus. Lai
pilnvērtīgi un ilgtspējīgi nodrošinātu līdzekļus stratēģiskai DSP
vadībai, atbalsta struktūrām un karjeras attīstībai, jāveic
būtiskas izmaiņas valsts finansējuma nodrošināšanā doktorantūras
studiju vietām. Pirmkārt, jāizstrādā vienots normatīvais
regulējums doktorantūras studiju finansēšanai, īstenošanai,
promocijas kārtībai un kritērijiem, kā arī promocijas tiesību
deleģēšanai (esošais normatīvais regulējums par studiju
finansēšanu102 un stipendijām103
aptver visus studiju līmeņus, savukārt promocijas kārtība,
kritēriji un promocijas tiesību deleģēšana ir reglamentēta
dažādos MK noteikumos).
Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa priekšlikums paredz,
ka turpmāk doktorantūras finansējumu veidos trīs galvenās
komponentes:
1) valsts doktoranta atalgojums - 12 000 euro gadā pēc
vienādiem principiem piešķirams katrai studiju vietai un ir
neatņemama doktorantūras sastāvdaļa;
2) doktorantūras studiju vietas bāzes finansējums - studiju
vietas vienotā bāzes izmaksa ir 8500 euro gadā
(augstskolām ir tiesības iekšēji bāzes izmaksas diferencēt
piešķirtā finansējuma ietvaros). Studiju vietu kopējais
skaits ir atkarīgs no kārtējā budžeta gadā pieejamā
finansējuma;
3) pētniecības grantu finansējums104 (to veido
valsts, līgumpētījumu, ES fondu un citu ārvalstu finanšu
instrumentu P&A finansējums, kurš tiek izlietots doktorantu
iesaistei pētnieciskajā darbā105).
Doktorantūras finansēšanai tiek
slēgti izpildes līgumi starp Ministriju (vai ministrijām) un
augstskolām. Izpildes līgumā valsts ar augstskolu vienojas
par:
a) doktorantūras studiju vietu
piedāvājumu atbilstoši valsts vajadzībām/ interesēm;
b) konkrētai augstskolai sasniedzamajiem doktorantūras
rādītājiem (doktora grāda ieguvēju skaits, absolventu monitoringa
rezultāti un sasniedzamie rādītāji zinātnē un mākslinieciskajā
jaunradē106, kuru izpildē ir tieši iesaistīti
doktoranti) un to sasniegšanai piešķiramo finansējumu;
c) monitoringa mehānismu par piešķirto doktorantūras
finansējumu katrā no finansējuma komponentēm, uzsverot doktora
grāda ieguvēju skaitu un sasniegtos rezultātus doktora studiju
programmās;
d) veidu, kā monitoringa rezultāti tiek izmantoti, lai valsts
veiktu izmaiņas piešķirtā doktorantūras finansējuma apmērā
augstskolai (sk. 2. attēlu).
Piedāvātais jaunais finansēšanas
modelis nodrošina doktorantūras ciešāku sasaisti ar pētniecību,
ievieš doktoranta atalgojuma komponenti, padara doktorantūras
finansēšanas sistēmu taisnīgāku, vienkāršāku, pielāgojamāku un
vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda
iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma
rādītājus.
Doktoranta atalgojuma nodrošināšanā nozīmīgu ieguldījumu var
sniegt tādas P&A programmas kā Fundamentālo un lietišķo
pētījumu programma, Tirgus orientētie pētījumi, 1.1.1. specifiskā
atbalsta mērķa 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes
pētījumi", Valsts pētījumu programmas, zinātnes bāzes
finansējums, kā arī augstskolu snieguma finansējums.
Jauno finansēšanas modeli plānots
ieviest pakāpeniski, sākot ar 2022. gada jauno uzņemšanu.
2.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta
finansējums
Jaunais finansēšanas modelis paredz
būtisku finansējuma palielinājumu vienai doktorantūras studiju
vietai, lai nosegtu studiju faktiskās izmaksas. Nepieciešamais VB
finansējums ir atkarīgs no tā, cik lielu doktora grāda ieguvēju
skaitu jaunā finansēšanas modeļa ietvaros ir plānots
sasniegt.
Pieejamais VB finansējums doktorantūrai 2020. gadā ir 11 940
774 euro (to veido 6 876 128 euro IZM augstskolām,
2 499 636 euro VM augstskolai, 1 566 662 euro ZM
augstskolai un 998 348 euro KM augstskolām). MK
atbalstītajā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam
projektā (25.02.2020, prot. Nr. 8 33.§) doktorantūras grantiem
paredzēts 18 milj. euro finansējuma (22 milj. euro
doktorantūras un maģistrantūras grantiem kopā). Ņemot vērā esošo
VB bāzes finansējumu doktorantūrai gadā (11 940 774 euro)
un plānoto papildu attīstības finansējumu doktorantūrai
2021.-2027. gadā (18 milj. euro), no 2025. gada
iespējamas 802 valsts finansētās studiju vietas doktorantūrā.
Tām indikatīvi būtu ievērojami lielāka efektivitāte (absolventu
īpatsvars). Ministrija piedāvā, ka vienlaikus ar studiju vietas
bāzes izmaksas būtisku pieaugumu un doktoranta atalgojuma
ieviešanu, tiktu ieviesta prasība, ka vismaz 75 % VB doktorantu
savlaicīgi doktorantūru absolvē un iegūst doktora grādu. Vismaz
75 % absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāte
doktorantiem šajās VB studiju vietās ir noteikta, balstoties uz
prasībām, kādas tika noteiktas 2007.-2013. gada ES fondu
plānošanas perioda aktivitātē "Atbalsts doktora studiju
programmu īstenošanai", proti, ka vismaz 80 % šo atbalstu
saņēmušo doktorantu līdz noteiktam laikam ir ieguvuši doktora
grādu. Nedaudz mazāku (75 %) absolvēšanas un doktora grāda
iegūšanas intensitāti ir plānots ieviest attiecībā uz šīm valsts
finansētajām studiju vietām, pamatojoties uz to, ka atbalsta
apmērs, kas būtu pieejams katrai doktorantūras studiju vietai ir
mazāks nekā augstākminētajā 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas
perioda aktivitātē. To doktorantu gadījumā, kuri konkrētā laikā
nebūs absolvējuši DSP un nebūs sekmīgi ieguvuši doktora grādu,
piešķirtā finansējuma izmantošanas efektivitāte tiks nodrošināta
attiecībā pret laika periodu, kurā tiek sniegts atbalsts,
pamatojoties šajā periodā sasniegtajos rezultātos, kuru izpilde
ir atrunāta rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu,
promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un
mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras
skolu.
Īstenojot šādu finansēšanas modeli esošā finansējuma ietvaros (1.
risinājums), tas ļautu nodrošināt aptuveni 172 doktora grāda
ieguvējus gadā. Šāds apmērs ir nepietiekams, lai nodrošinātu
pilnvērtīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni un
pieaugumu, kam ir nepieciešami vismaz 200 doktora grāda ieguvēji
gadā. Lai būtu iespējams nodrošināt vismaz 200 doktora grāda
ieguvēju, sākot no 2027. gada un turpmāk, papildu nepieciešami
vismaz 2,7 milj. euro VB finansējuma doktorantūrai (2.
risinājums), sākot no 2024. gada. Lai nodrošinātu 250 doktora
grāda ieguvēju katru gadu, nepieciešams nodrošināt 7,5 milj. euro
lielu papildu finansējumu doktorantūrai (3. risinājums) (sk. 2.
tabulu).
Piedāvāto risinājumu nepieciešamā finansējuma un nodrošināto
VB studiju vietu skaita aprēķins (sk. 2. tabulu) balstās uz
pieņēmumu, ka esošā modeļa vidējās vienas studiju vietas izmaksas
9707,95 euro apmērā gadā paliek nemainīgas pakāpeniski
četru gadu laikā, ieviešot jauno doktorantūras finansēšanas
modeli, kas 2022. gadā tiktu attiecināts uz 2 985 194
euro VB finansējuma, 2023. gadā uz -5 970 387 euro,
2024. gadā uz - 8 955 581 euro un 2025. gadā tiktu
ieviests pilnībā ar 11 940 774 euro lielu finansējumu.
Jaunā modeļa aprēķins rēķināts uz vidēji 20 500 euro
izmaksām gadā vienai studiju vietai, kur doktoranta atalgojuma
komponentes izmaksas daļēji nosegtu pieejamais ES fondu
finansējums. Šāds aprēķins ļautu ieviest 1. risinājumu, kas
rezultētos ar 172 doktora grāda ieguvējiem, kuru indikatīvais
skaits ir aprēķināts, pieņemot, ka puse VB studiju vietu skaits
vienlīdzīgi sadalās starp trīs un četru gadu ilgajām DSP un 75
%107 no studējošajiem šajās VB studiju vietās iegūtu
doktora grādu. 2. risinājuma aprēķinā pieņēmumi attiecībā uz
doktora grāda ieguvēju īpatsvaru un proporciju starp trīs un
četru gadu ilgajām DSP nav mainīti, mainoties tikai finansējuma
apmēram, kas ir nepieciešams attiecīgi 200 (2. risinājums) vai
250 (3. risinājums) ikgadējo doktora grāda ieguvēju skaita
nodrošināšanai.
2. tabula. Doktorantūras
finansējums108
Rādītājs/gads
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
1. risinājums.
Doktorantūrai pieejamais VB finansējums
11,940,774
11,940,774
11,940,774
11,940,774
11,940,774
11,940,774
11,940,774
1. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa
1230
922
615
307
0
0
0
1. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais
VB finansējums)
0
146
291
437
582
582
582
1. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu
nepieciešamais VB finansējums)
0
0
73
146
220
220
220
1. risinājumā kopējais
finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits
1230
1068
979
891
802
802
802
Doktorantūrai nepieciešamais
papildu VB109
0
0
1,500,000
3,000,000
4,500,000
4,500,000
4,500,000
2. risinājums.
Papildu nepieciešamais VB finansējums 200 doktora grāda
ieguvēju gadā nodrošināšanai
0
0
1,500,000
5,692,559
7,192,559
7,192,559
7,192,559
2. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa
1230
922
615
307
0
0
0
2. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais
VB finansējums)
0
146
291
437
582
582
582
2. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu
nepieciešamais VB finansējums)
0
0
73
278
351
351
351
2. risinājumā kopējais
finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits
1230
1068
979
1022
933
933
933
3. risinājums.
Papildu nepieciešamais VB finansējums 250 doktora grāda
ieguvēju gadā nodrošināšanai
0
0
1,500,000
10,475,892
11,975,892
11,975,892
11,975,892
3. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa
1230
922
615
307
0
0
0
3. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais
VB finansējums)
0
146
291
437
582
582
582
3. risinājuma doktorantūras
studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu
nepieciešamais VB finansējums)
0
0
73
511
585
585
585
3. risinājumā kopējais
finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits
1230
1068
979
1255
1167
1167
1167
Ņemot
vērā pašreizējo situāciju un VB finansiālās iespējas, Ministrija
jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanai izvēlas 1.
risinājumu, proti, jaunais modelis tiks īstenots piešķirto VB
līdzekļu ietvaros. Vienlaikus Ministrija uzskata, ka tas ir
konservatīvs doktorantūras attīstības scenārijs un 2022. gadā
būtu jāizvērtē nepieciešamību pāriet uz straujākas pārmaiņas
veicinošu 2. vai 3. risinājumu.
2.10. Pēcdoktorantūra
Normatīvajos aktos jāiestrādā, ka pēcdoktorantūra ir jaunā
zinātnieka (cf. angļu a postdoc, a postdoctoral
researcher - pēcdoktorants jeb pēcdoktorantūras pētnieks)
karjeras posms līdz desmit (10) gadiem pēc doktora grāda
iegūšanas, kurā iespējams gan veikt individuāla pētījuma
projektu, gan arī iekļauties vadošā pētnieka veikta pētījuma
projekta grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Pēcdoktorantūra ir mobilitātes
iespēja, nevis obligāts posms akadēmiskajā karjerā.
Pēcdoktorants nezaudē pēcdoktoranta statusu, iegūstot
patstāvīgu amata vietu. Atklāta konkursa kārtībā izvēlēts
pēcdoktorants ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā
augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā
tiek izstrādāts pētījums, uz noteiktu laiku. Pēcdoktorantūras
laikā jaunajiem zinātniekiem var tikt piešķirti arī ar studiju
darbu saistīti pienākumi, tie var strādāt kā mācībspēki, arī
bakalaura, maģistra un doktorantu pētnieciskā darba vadītāji vai
līdzvadītāji.110 Eiropas pētnieku harta un Uzvedības
kodekss pētnieka pieņemšanai darbā111 rekomendē
skaidrus noteikumus un precīzas vadlīnijas pēcdoktorantūrā esošo
zinātnieku pieņemšanai darbā un iecelšanai amatos, tostarp
nosakot maksimālo ilgumu un uzdevumus.