Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

1Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā

2ziņojumā ietvertajā risinājumā iekļautos pasākumus, kas saistīti

3ar jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, īstenot piešķirto valsts

4budžeta līdzekļu ietvaros (finansēšanas modeļa pirmais

5risinājums) un 2022. gadā izvērtēt nepieciešamību pāriet uz

6straujākas pārmaiņas veicinošu modeli (finansēšanas modeļa otrais

7vai trešais risinājums).

1Jautājumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanai

2nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

32024. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā

4kārtējā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu

5sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un

6centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu

7pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām

8iespējām.

1Pašreizējās situācijas

2raksturojums

3Detalizēta pašreizējās situācijas analīze par doktorantūru

4Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajos 2016. un 2018. gada

5ziņojumos.32Konceptuālā ziņojuma nodaļā

6ietvertas būtiskākās Pasaules Bankas pētījuma rezultātā

7konstatētās problēmas, kam nepieciešams rast risinājumu

82021.-2024. gadā.

9Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora

10līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē,

11pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm.

12Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas

13procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā

14grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes,

15tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz

16būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc

17doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās

18var krasi atšķirties.

191.1. Augstskolas pētnieciskā un

20akadēmiskā kapacitāte

21Prasība augstskolām, kas īsteno DSP,

22demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai

23atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē.

24Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās

25masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko

26pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā

27augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp

28pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski

29pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko

30pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un

31nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu

32sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku

33publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD

34datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars

35doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017.

36gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu

37piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo

38lomu pētniecībā un inovācijās.

39DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas

40neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek

41izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas

42augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju

43veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes

44nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas

45nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu.

46Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla.

47Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas

48tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa

49doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas

50(piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda

51piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no

52minētajām funkcijām.

53Tas, ka doktora grādu drīkst

54piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome,

55neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu.

56Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP.

57Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd

58tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā

59augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā

60arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma

61saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi

62doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi.

63Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena

64profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba

65vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora

66zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir

67aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri.

68Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas

69prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas

70darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes

71procesā.

72Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši

73izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu

74doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju.

75Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina

76akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā

77apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas

78uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39

79iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs

80prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā,

81ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai

82dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un

83akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu

84satura.40

85Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām

86DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un

87prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais

88doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes

89darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību

90apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis

91dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un

92attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts

93sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un

94prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu

95izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai

96universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē -

97Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā -

98Universitāšu asociācija.42

992018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944

100doktorantu (sk. 1. tabulu).

1011. tabula. Doktorantu skaits

102valsts dibinātajās augstskolās 2018. gadā

103Valsts

104augstskolas

105Doktorantu

106skaits DSP

107Latvijas Universitāte

108653

109Rīgas Tehniskā universitāte

110572

111Rīgas Stradiņa universitāte

112227

113Latvijas Lauksaimniecības

114universitāte

115154

116Daugavpils Universitāte

117112

118Latvijas Mākslas akadēmija

11948

120Banku augstskola

12147

122Liepājas Universitāte

12328

124Latvijas Sporta pedagoģijas

125akadēmija

12623

127Latvijas Kultūras akadēmija

12821

129Rēzeknes Tehnoloģiju

130augstskola

13121

132Ventspils Augstskola

13320

134J. Vītola Latvijas Mūzikas

135akadēmija

13611

137Vidzemes Augstskola

1387

139Kopā

1401944

141Avots: Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018.

142gadā.43

1431.2. Doktorantūras finansējums

144Augstskolas stipendiju fondu izveido, katrai pilna laika

145doktorantūras VB studiju vietai paredzot dotāciju 990,32

146euro gadā jeb 99,03 euro mēnesī saskaņā ar Ministru

147kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740

148"Noteikumi par stipendijām" 6. punktu. Savukārt saskaņā

149ar šo noteikumu 8. punktu, doktorantam DSP apguvei minimālā

150stipendija ir 113,83 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski no VB tiek

151piešķirts finansējums ne visām doktorantūras VB

152studiju vietām, bet tikai aptuveni 80 % no

153tām. Grāda pretendentam, saskaņā ar Ministru kabineta

1542020. gada 25. marta noteikumiem Nr. 107 "Grozījumi Ministru

155kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740

156"Noteikumi par stipendijām" zinātniskā doktora grāda

157ieguvei stipendija vairs nav paredzēta.

158Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro

159mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda

160pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas

161darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu

162savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti

163faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli

164DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki

165augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā

166ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās

167universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas

168rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu

169iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek

170sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba

171izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja,

172ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa

173doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts

174ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44

175Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati

176liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem

177promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos

178institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu

179doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu

180un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā

181doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu

182zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr

183jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina

184universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB

185finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā

186neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas.

187Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un

188grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas

189Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu

1902018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju

191apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas

192darba ietvaros ārpus Latvijas.45

193Latvijas

194finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā

195ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas

196ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu,

197Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot

1980,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais

199rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas

200zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes;

201inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus

202labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas

203zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt

204pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs

205pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita

206starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas

207darbu.

208Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju

209vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā,

210ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un

211studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro

212apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto

213ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju

214vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju

215vietām ir 11 313 078 euro.48

216Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības

217finansēšanas formula49 paredz standarta

218piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares.

219Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa.

220Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to

221nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram,

222doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās

223bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas

224darba vadītāja atalgojumu u.c.

225Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB

226finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts

227cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām),

228jo arī to finansējums nav pietiekams.50

229Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti

230zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu

231(Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1

232%)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro

233vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora

234līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz

235adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un

236sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence

237par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras

238studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju

239laikā.52

240Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti

241aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš

2422014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz

243palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem.

244Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē

245nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62

246%), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 %

247(Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais

248zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar

249doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju

250nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas

251tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas

252vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās

253specializācijas stratēģijai (RIS3).

254Mazā

255doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar

256nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī

257nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo

258cilvēkresursu bāzi inovācijām.

2591.3. Promocijas process

260Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda

261piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53

262Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā

263iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu

264promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi

265jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie

266eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē.

267Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz

268savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas

269tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē.

270Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai

271promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne

272tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs

273promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās

274kvalifikācijas komisija (VZKK).54

275Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai

276apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti

277vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes

278nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā

279tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu

280zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas

281padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas

282padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina

283augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās

284augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst

285promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās

286DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP

287eksperti.56

288Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj

289par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot

290promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam

291trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes

292eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi -

293apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām

294(vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un

295ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu

296recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents

297sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā

298atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares

299standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs

300neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai

301otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas

302darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu

303veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī

304procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles

305elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57

306Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa

307promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu

308piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums.

309Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi

310reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa

311recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no

312padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas

313vērtējumā ir mainīga.58

314Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski

315informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir

316tiesības apstrīdēt gala lēmumu.

317Kopumā esošais promocijas process

318aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma

319saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk.

3201.4. Pēcdoktorantūra

321Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par

322pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir

323persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju

324ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5.

325panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss

326definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek

327finansēta no ES fondiem:

328Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne

329agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu

330atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās

331pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības

332pieteikuma iesniegšanas termiņa.59

333Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu,

334nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa

335pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir

336zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma

337neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju.

338Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt

339Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas

340meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa

341konkursos.60

1Jauns doktorantūras

2modelis

3Turpmākajās sadaļās sniegti priekšlikumi prasībām, kas

4jāievieš, lai Latvijas augstskolas spētu piedāvāt Zalcburgas

5principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām

6orientētu doktorantūru. Plānotās doktorantūras izmaiņas ir

7Latvijas augstākās izglītības sektora un Izglītības un zinātnes

8ministrijas iniciatīva, balstītas darba grupas ieteikumos.

92.1. Augstskolas pētnieciskā

10kapacitāte

11DSP īsteno pilna cikla augstskolas: universitātes,

12akadēmijas un augstskolas. Augstskolai vai augstskolu

13konsorcijam61(turpmāk attiecībā uz abiem -

14augstskola), kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu,

15jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša

16zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darbība, kā arī jāīsteno

17bakalaura un maģistra studiju programmas.

18Ilgtspējīgu zinātnisko darbību apliecina starptautiski

19atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits, patentu skaits,

20pētniecības projektos un līgum-pētījumos piesaistītais

21finansējums, aizstāvēto promocijas darbu skaits, akadēmiskā

22personāla ar zinātnisko doktora grādu skaits, Zinātnisko

23institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti u.tml.

24Promocijas darbu

25vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades

26darbu aizstāvēšana DSP notiek katru gadu. Neietverot studējošos,

27universitātēs doktora zinātniskais grāds ir vismaz 65 %,

28augstskolās vismaz 50 %, akadēmijās vismaz 20 % no akadēmiska

29personāla amatos ievēlētajām personām.62

30Augstskolas pētniecisko

31kapacitāti nosaka tās vērtējums Zinātniskās darbības likumā

32noteiktajā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā

33novērtējamā.63

34Sākot ar 2026. gadu, augstskola

35iegūs tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī

36tai tiks piešķirtas promocijas tiesības, ja:

37a. tā būs piedalījusies 2025. gadā plānotajā

38Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā

39novērtējumā64un

40b. augstskolas un tās DSP īstenošanas sadarbības partnera -

41zinātniskās institūcijas (ja attiecināms) - vērtējums visos

42kritērijos būs vismaz trīs65

43punkti;66

44c. augstskolai, kura vēlas īstenot

45profesionālo DSP mākslās, būs jāatbilst mākslas un kultūras

46augstskolas veidam un tam noteiktajiem kritērijiem.

47Esošo DSP īstenošana būs apturama, atņemot

48licenci, ja to īstenotāju-institūciju novērtējums būs divi

49punkti vai zemāks.67

50Augstskolai jānodrošina, ka

51piedāvātā DSP ir saistīta ar augstskolā īstenoto pētniecību un

52aktuālajiem izaicinājumiem zinātnē, un ir vērsta uz doktorantu

53karjeras attīstības iespējām.

54Augstskolai jāizstrādā vidēja termiņa (līdz septiņiem

55gadiem)68 DSP attīstības plāns, kas ir daļa no

56kopējā augstskolas pētniecības plāna, īpašu uzmanību

57pievēršot spēcīgas pētniecības vides veidošanai un mehānismiem,

58kas uzlabo DSP kvalitāti. DSP attīstības plānā jāietver atsevišķa

59sadaļa par doktorantu karjeras attīstības iespējām, cita starpā

60ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora

61nelielo izmēru.69

62Augstskolai jābūt izstrādātam un apstiprinātam dokumentam, kas

63raksturo labu doktorantūras īstenošanas praksi,

64tostarp, par finansēšanu, trīspusēju līgumu starp doktorantu,

65promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un

66mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras

67skolu, recenzentu izvēli u.tml. Jāņem vērā, ka dažādās zinātnes

68nozarēs šī dokumenta saturs var nedaudz atšķirties. Šim

69dokumentam jābūt publiski pieejamam (tiešsaistē) gan latviešu,

70gan angļu valodā (pieejams gan ārvalstu ekspertiem, kas vērtēs

71augstskolas pētniecisko kapacitāti, gan promocijas darbu ārvalstu

72recenzentiem).70

73Visām augstskolām, kas īsteno DSP, jāievēro Zalcburgas

74principi un rekomendācijas, lai nodrošinātu doktorantūras

75kvalitāti. Mākslas un

76kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās DSP mākslās,

77ieteikums izmantot arī Florences

78principus.71

79Doktorantu iesaiste pētniecībā ir noteicošais doktorantūras

80īstenošanas nosacījums. Lai to īstenotu, augstskolai jānodrošina

81motivējoša pētniecības vide ar atbilstošu, modernu

82infrastruktūru.72 Minētie aspekti tiek novērtēti

83Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā.

84Veidojot DSP, augstskolām jāapzina ārpus tām esošā pētniecības

85infrastruktūra un jāpiesaista sadarbības partneri - valsts

86zinātniskie institūti vai citas pētniecības organizācijas, lai ar

87sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar

88atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas

89pētniecības telpas sadrumstalotību.

90Saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumu augstskolām, lai mazinātu

91augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību, ir savstarpēji

92jāsadarbojas dažādu pakalpojumu sniegšanā: attiecībā uz

93bibliotēkām, plaši izmantojamo prasmju studiju kursiem,

94pētniecības metodoloģiju (parasti vienas zinātnes nozares

95ietvaros) utt.73 Tas ļautu palielināt doktorantūras

96produktivitāti (sasniedzamie rezultāti) un efektivitāti (process,

97kas sniedz vajadzīgos rezultātus) un vajadzības gadījumā radīt

98doktorantu kritisko masu.

99Ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora

100nelielo izmēru, Pasaules Banka rekomendē doktorantūras kvalitātes

101nodrošināšanai īstenot internacionalizāciju: doktorantu un

102mācībspēku apmaiņa, starptautisku kopīgu DSP

103izveide.74 Doktorantūrā internacionalizācija tiek

104īstenota dažādos veidos:

105a) nodrošinot starptautiski atvērtu vidi augstskolā -

106piesaistot ārvalstu doktorantus un mācībspēkus, īstenojot

107starptautiskus pētniecības pasākumus, nodrošinot kopīgi vadītus

108promocijas darbus vai doktora teorētiskos pētījumus un

109mākslinieciskās jaunrades darbus (co-tutelle), atbalstot

110individuālas studiju un pētniecības mobilitātes;

111b) īstenojot starptautiskas kopīgas DSP (kopīgas, integrētas

112studiju programmas, apvienotas promocijas jeb doktora grāda

113piešķiršanas padomes un kopīgs doktora grāds).

114DSP attīstības plānā jāietver tādi

115internacionalizācijas instrumenti, kas palielina doktorantūras

116kvalitāti un institūcijas pētniecisko kapacitāti.

117Augstskolai jābūt kvalitātes nodrošināšanas politikai, kas

118atbilst standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai

119Eiropas augstākās izglītības telpā.75 DSP

120nolikumiem, vadlīnijām, prakses kodeksiem u. tml. regulējošiem

121dokumentiem jābūt izstrādātiem institūcijas līmenī. Augstskola ir

122atbildīga par DSP izstrādi, struktūru un organizāciju. Nolikumiem

123jāregulē doktorantu atlase un uzņemšana, promocijas darba vai

124doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba

125vadība, eksāmeni, novērtēšana un uzraudzība, kā arī promocijas

126darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās

127jaunrades darba aizstāvēšana visā augstskolā centralizēti.

128Informācijai par visām DSP un regulējumu jābūt pieejamai

129augstskolas tīmekļa vietnē. Augstskolai jānodrošina katra

130doktoranta studiju un pētnieciskā darba regulāra uzraudzība,

131promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

132mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas kvalitāte, augsti

133promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

134mākslinieciskās jaunrades darba vērtēšanas un aizstāvēšanas

135procesa standarti, kā arī jāievieš sistēma vai mehānismi, kuru

136mērķis ir pārraudzīt doktora grāda iegūšanai veltīto laiku un

137absolventu skaitu, kā arī noskaidrot doktoru turpmākās

138gaitas.

139Augstskolai jāpiedāvā doktorantiem tāds karjeras atbalsts,

140kas ņem vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī

141plašās doktoru karjeras izvēles iespējas. Lai arī doktorants

142ir atbildīgs par savas karjeras izvēli, saskaņā ar Zalcburgas

143principiem un rekomendācijām, ņemot vērā situāciju darba tirgū,

144augstskolas pienākums ir nodrošināt atbalstu doktorantu

145profesionālajai attīstībai. Visas augstskolas, kas piedāvā

146doktorantūru, var iesaistīties starptautiskos karjeras atbalsta

147centros doktorantiem un pēcdoktorantiem.76 Arī

148Pasaules Banka rekomendē sniegt karjeras atbalstu

149doktorantiem.77

1502.2. Jaunas doktora studiju

151programmas licencēšana un akreditācija

152Doktorantūras galvenais elements ir oriģināls zinātnisks

153pētījums vai doktora teorētiskais pētījums78un

154mākslinieciskās jaunrades darbs (profesionālās DSP mākslās), kas

155jāveic katram doktorantam, tāpēc DSP nevar pielīdzināt bakalaura

156un maģistra studiju programmām un izvērtēt tās līdzīgi. DSP

157kvalitātes novērtēšana - akreditācijas process - jānodala no citu

158studiju programmu izvērtēšanas.

159Sākot no 2026.

160gada, DSP akreditācija tiks īstenota doktorantūras skolas

161akreditācijas ietvaros, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko

162institūciju darbības starptautiskā novērtējuma

163rezultātus. Ministrija 2020. gadā ir uzsākusi darbu

164pie akreditācijas sistēmas pilnveidošanas, paredzot augstskolu

165cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas un tās normatīvā

166regulējuma izveidi, līdztekus izstrādājot arī doktorantūras

167skolas akreditācijas normatīvo regulējumu. Šāds risinājums ļaus

168vienlaikus veikt ārējo novērtēšanu visām doktorantūras skolā

169īstenotajām DSP, un būs iespējams šo procesu koordinēt ar

170Zinātniskās darbības likumā noteikto Zinātnisko institūciju

171darbības starptautisko novērtējumu. Proti, jaunas DSP

172akreditāciju doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros veiks

173AIKA, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju

174darbības starptautiskā novērtējuma rezultātā sniegto atzinumu par

175augstskolu un tās sadarbības partneri - zinātnisko institūciju.

176Būtiski, lai minētais atzinums AIKA ir pieejams pilnā apjomā.

177DSP licencēšanas procesa normatīvo

178regulējumu līdz 2021. gada jūlijam un doktorantūras skolas

179akreditācijas procesa normatīvo regulējumu līdz 2024. gada

180jūlijam pilnveido Ministrija sadarbībā ar AIKA un LZP, samazinot

181administratīvo slogu augstskolām, nosakot katras procesā

182iesaistītās institūcijas kompetenci un uzdevumus, kā arī

183uzlabojot informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām

184institūcijām.

185Plānots,

186ka normatīvais regulējums jaunas DSP licencēšanai ārpus studiju

187virziena un doktorantūras skolas ietvarā stāsies spēkā no 2022.

188gada, savukārt normatīvais regulējums doktorantūras skolas

189akreditācijai - no 2025. gada. DSP licencēšanu saskaņā ar

190jaunajiem kritērijiem plānots uzsākt no 2022. gada, savukārt

191doktorantūras skolas akreditāciju - no 2026. gada, ņemot vērā

1922025. gadā notikušā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā

193novērtējuma rezultātus.

194Visas

195esošās DSP, kas ir akreditētas/licencētas vai tiks akreditētas

196aktuālajā akreditācijas ciklā (2019.-2024), tiks īstenotas līdz

197to akreditācijas beigām, tādējādi nodrošinot saprātīgu pārejas

198posmu, lai augstskolas, kam šobrīd ir tiesības īstenot DSP,

199varētu pielāgoties jaunajam doktorantūras modelim. Līdz 2030.

200gadam līdzās pastāvēs gan tādas DSP, kas būs akreditētas studiju

201virziena ietvaros, gan arī jaunas DSP, kuru akreditācija būs

202notikusi doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros.

203Tāpat kā šobrīd, licencēšana tiks veikta uz nenoteiktu

204laiku, savukārt akreditācija uz noteiktu

205laiku.79Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa

206ieviešanu doktorantūras skolas akreditācijas periodam turpmāk būs

207jābūt saskaņotam ar nākamo Zinātnisko institūciju darbības

208starptautisko novērtējumu.

209Attiecībā uz kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP

210akreditāciju, jaunajā normatīvajā regulējumā, atrodot risinājumu, kā to veikt

211doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, jāiestrādā

212Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka

213kopīga DSP tiek vērtēta kā viens veselums (nevis tikai tā daļa,

214ko īsteno konkrētā augstskola, kā tas ir

215šobrīd).80 Ja, ievērojot noslēgto līgumu, Latvijas

216augstskola/-s īsteno kopīgu DSP ar citā valstī atzītu augstskolu

217vai vairākām atzītām augstskolām, visas iesaistītās institūcijas

218vienojas par to, ka kopīgās DSP novērtēšanu organizē Eiropas

219uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā iekļauta

220augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Pēc

221novērtēšanas aģentūras lēmums ir saistošs visām DSP īstenošanā

222iesaistītajām augstskolām un valstīm.81

223Vienlaikus jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja

224augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda

225ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu

226promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un

227mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt

228jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP

229gadījumos82 doktorantam nav nepieciešams veikt

230aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP

231īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana

232veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo

233vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās

234vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu

235normatīvie akti.

2362.3. Doktorantūras skolu izveide

237Ikvienai augstskolai doktora līmeņa studijas jāorganizē

238centralizēti izveidotās struktūrvienībās - doktorantūras

239skolās. Doktorantūras institucionalizēšanas mērķis ir veidot

240atbalstošu vidi. Doktorantūras skolas izveide nozīmē uzņemties

241institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām

242atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Doktorantūras

243institucionalizēšanas rezultātam jāgarantē daudzveidīga un

244iekļaujoša pētniecības vide kā doktorantūras pamats, kas

245ietver:

246a) caurskatāmas uzņemšanas procedūru,

247b) augstu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

248mākslinieciskās jaunrades darba vadības kvalitāti,

249c) akadēmiskās un pētnieciskās vides kritisko masu,

250d) daudzveidīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu plaši

251izmantojamo prasmju apguvi,

252e) vienotu doktora grāda piešķiršanas procesu

253nodrošināšanu.

254Pasaules Banka rekomendē doktorantūras skolām uzticēt

255izstrādāt doktorantūras iekšējo kvalitātes vadības sistēmu kā

256daļu no visas augstskolas iekšējās kvalitātes vadības

257sistēmas.83 Šī kvalitātes sistēma nodrošinātu visu

258doktorantūras posmu (uzņemšana doktorantūrā, promocijas darba vai

259doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba

260vadīšanas un vērtēšanas u. tml.) veselumu. Īpaša uzmanība tiktu

261pievērsta promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

262mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju atlasei un kontrolei, jo

263tieši viņi galvenokārt nodrošina doktorantu pieredzes

264kvalitāti.84

265Doktorantūras skolu veido, lai organizētu promocijas procesu,

266finansējuma sadali un kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei

267vairākām DSP, vienlaikus neierobežojot sadarbības iespējas ar

268citām doktorantūras skolām. Augstskolā veido vienu vai

269vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk par vienu

270doktorantūras skolu katrā zinātņu nozaru grupā. Nozarei

271specifiskus doktorantūras jautājumus risina konkrētās DSP

272līmenī.

273Tā kā būtiska doktorantūras daļa ir arī studiju kursi,

274doktorantūras skolai jābūt augstskolas struktūrvienībai, kuras

275pārvaldībā iesaistās konkrētās zinātnes nozares pārstāvji,

276piemēram, citas augstskolas, zinātniskie institūti u. tml.

277DSP institucionalizēšana doktorantūras skolās nozīmē arī

278elastīgu struktūrvienību ieviešanu, lai agrīnā posma pētniekam

279radītu visplašāko iespēju loku, tādējādi nodrošinot personīgo un

280profesionālo attīstību un sniedzot institucionālo atbalstu

281karjeras attīstībai un mobilitātei ar mērķi pētīt vai studēt.

2822.3.1. Uzņemšana doktorantūrā

283Doktorantūras skolas saskaņā ar DSP

284noteiktajiem kritērijiem izstrādā nosacījumus uzņemšanai DSP un

285organizē uzņemšanas procesu.

286Doktorantūras skola var lemt par jaunu vai papildu

287doktorantu vakanču izsludināšanu, kas ir saistīta ar konkrētām

288tēmām un promocijas darbu vai doktora teorētiskā pētījuma un

289mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem. Uz visām

290doktorantu vakancēm tiek izsludināts atklāts konkurss.

291Uzņemšana doktorantūrā nav sinhronizēta ar akadēmiskā gada

292sākumu. Augstskolas doktorantūras skola var izsludināt

293konkursu uz noteiktu skaitu doktorantu vakanču atbilstoši

294akadēmiskajam studiju kalendāram. Ja doktorants ir pieņemts darbā

295konkursa kārtībā iegūtā pētniecības projektā, piemēram, viņa

296promocijas darba vadītājs ir uzvarējis zinātnisko vai

297mākslinieciskās jaunrades projektu konkursā ar garantētu

298doktoranta pozīciju, persona var tikt imatrikulēta DSP neatkarīgi

299no akadēmiskā studiju kalendāra.

300Atklāta konkursa kārtībā uzņemts doktorants vienlaikus ir

301nevēlētā pētniecības

302amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera

303zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts promocijas darbs

304vai doktora teorētiskais pētījums un mākslinieciskās jaunrades

305darbs, uz noteiktu laiku. Ievērojot pasaulē vispār pieņemto

306praksi, ne doktorantus, ne zemāka līmeņa studējošos nav

307nepieciešams vēlēt pētniecības amatos, jo darba attiecības ar

308viņiem ir uz noteiktu laiku. Doktorantu ieguldījumu kopējam

309pētniecības personāla skaitam novērtē, atzīstot nevēlētu amatu kā

310daļu no pētniecības personāla.

311Studiju procesa pamatā jābūt doktoranta individuālajam studiju

312plānam, kurā doktorantam katrā posmā (semestrī vai gadā) varētu

313būt atšķirīgs kredītpunktu skaits, īpaši attiecībā uz zinātniski

314pētniecisko darbu. Individuālo studiju plānu doktorants sagatavo

315sadarbībā ar sava darba vadītāju un doktorantūras skolu, ņemot

316vērā DSP iespējas un sadarbības tīklus.

3172.3.2. Zināšanu un prasmju

318apguve

319Lai gan oriģināla zinātniska pētījuma vai mākslinieciskās

320jaunrades darba veikšana ir doktorantūras galvenais elements,

321aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta tam, lai visi doktoranti

322apgūtu gan promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

323mākslinieciskās jaunrades darba tēmai atbilstošas

324zināšanas un prasmes, gan arī plaši izmantojamas prasmes.

325Dažādām tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešams darbaspēks,

326kas ir izcils konkrētajā zinātnes nozarē un kam ir plaši

327izmantojamas prasmes. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un

328rekomendācijām, lai reaģētu uz darba tirgus izaicinājumiem un

329vajadzībām, plaši izmantojamo prasmju apguvei jākļūst par DSP

330studiju procesa neatņemamu sastāvdaļu. Ikvienai DSP jāpiedāvā

331studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei, kā arī par

332zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu. Būtiski

333attīstīt arī doktorantu uzņēmējdarbības prasmes. Doktorantu spēja

334pašiem veidot savu karjeru un nodrošināt nodarbinātību kļūst

335arvien svarīgāka. Šo prasmju apguve jānodrošina studiju kursu

336formā. Studiju kursi jāuztver kā atbalsts doktorantu

337individuālajai profesionālajai attīstībai.

338Tā kā katra doktoranta pētnieciskā darba tēma parasti ir ļoti

339specifiska, DSP ir salīdzinoši grūti veidot tematiskos studiju

340kursus, kas būtu piemēroti lielam doktorantu skaitam. Tomēr,

341lai latviešu valodā varētu pastāvēt un attīstīties terminoloģija

342un doktoranti izprastu terminrades procesu, attiecīgās zinātnes

343nozares terminoloģijas stāvokli un problēmas, visām DSP

344jānodrošina zinātnes un mākslinieciskās jaunrades terminoloģijas

345kurss vai seminārs. Šo procesu var atbalstīt, veidojot

346glosāriju85 ar terminiem latviešu valodā digitālā

347vidē, ko var papildināt DSP doktoranti, akadēmiskais personāls un

348pētnieki.

349Tāpat kā daudzviet Eiropā, ar promocijas darba vai doktora

350teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja

351piekrišanu doktorantiem būtu jāļauj apgūt iepriekš neapmeklēti

352maģistra un bakalaura studiju programmu kursi, kas ir

353nepieciešami viņu izvēlētā pētījuma īstenošanai. Tematisko

354zināšanu apguvei jānodrošina iespēja apmeklēt starptautiskas

355vasaras/ ziemas skolas un darbnīcas. DSP jāparedz resursi

356šādām papildus aktivitātēm, veidojot individuālo plānu un to

357atzīšanas kārtību.

358Vienlaikus DSP jāveicina un jāstiprina doktorantu izpratne

359par to, cik būtiski ir pilnveidot jauniegūtās prasmes, lai

360uzlabotu savas izredzes atrast darbu un veidot karjeru gan

361akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Ja arvien vairāk doktoru

362vēlēsies strādāt ārpus akadēmiskās vides, viņu prasmēm jāspēj

363attaisnot darba devēju cerības. Tiek lēsts, ka aptuveni 50 %

364pašreizējo zinātņu doktoru ir nodarbināti ārpus akadēmiskās vides

365- uzņēmumos, valsts pārvaldē, pakalpojumu sektorā un izglītības

366sektoros, ieņemot gan ar pētniecību tieši saistītus, gan citus

367amatus. Maz ticams, ka šis skaits samazināsies.86

368Doktorantu sagatavošanu gan akadēmiskajai karjerai, gan karjerai

369ārpus akadēmiskās vides rekomendē arī Pasaules

370Banka.87

3712.4. Doktora studiju programmu

372atbilstība labai starptautiskai praksei

373Galvenais elements, kas saskaņā ar Boloņas procesu doktora

374līmeņa studijas atšķir no pirmā un otrā līmeņa studijām, ir

375oriģināla zinātniska pētījuma veikšana studiju procesā, radot

376jaunas zināšanas, savukārt attiecībā uz profesionālo DSP mākslās

377- pētniecība un mākslinieciskā jaunrade, kas rada zināšanas un

378mākslinieciski augstvērtīgu darbu. Saskaņā ar Zalcburgas

379principiem un rekomendācijām doktoranti vienlaikus ir topošie

380jaunie zinātnieki, kuri tiek izglītoti, veicot zinātnisku

381pētījumu, un profesionāļi, kuri sniedz būtisku pienesumu jaunu

382zināšanu, produktu, metožu un sistēmu radīšanā, kā arī zināšanu

383tālāknodošanā. Veicot zinātnisku pētījumu, doktoranti apgūst

384tādas pamatprasmes kā problēmu risināšana, inovatīva, radoša un

385kritiska domāšana, zināšanu analīze un sintezēšana, stratēģiju

386izstrāde, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju

387izstrāde.

388Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver, ka DSP

389jāietver mobilitātes iespēja. Doktoranta mobilitātes

390virzienus nosaka atbilstoši promocijas darba vai doktora

391teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba

392tēmai. Mobilitāte var attiekties gan uz pētniecību,

393māksliniecisko jaunradi, gan uz studiju kursiem. Mobilitāte ar

394mērķi pētīt vai studēt var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, un tā

395var būt starptautiska, starpinstitūciju vai starp akadēmisko vidi

396un saistīto uzņēmumu vai institūciju. Mobilitātes mērķis ir

397paplašināt doktoranta zināšanas un prasmes, kā arī veidot

398profesionālo saikni ar atbilstošiem speciālistiem ārpus savas

399institūcijas.

400Atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām DSP

401jātiecas sasniegt gan doktorantu, gan zinātnieku un pētniecībā

402aktīva akadēmiskā personāla kritisko masu. Šī mērķa sasniegšanai

403Eiropas universitātēs ir ieviestas dažādas inovatīvas pieejas un

404risinājumi: no doktorantūras skolu veidošanas lielās

405universitātēs līdz starptautiskai, vietēja mēroga vai reģionālai

406universitāšu sadarbībai DSP īstenošanā. DSP jānodrošina

407iespēja doktorantiem strādāt pētniecības grupās un dažādās

408pētniecības vidēs, tostarp virtuālos pētniecības tīklos.

409Kredītpunkti akadēmiskajās DSP jāpiešķir par pētniecībai

410veltīto laiku, doktorantam izstrādājot promocijas darbu un

411starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas (~ 70 % laika

412no pilna laika studijām), un par studiju kursu apguvei veltīto

413laiku (~ 30 %). Savukārt profesionālajās DSP mākslās kredītpunktu

414sadalījumam jāatbilst Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra

415noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās

416izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību,

417kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", kuros ir

418regulējums par kredītpunktu sadalījumu.88

419DSP studiju kursiem jāatbilst DSP zinātnes nozares un tajā

420īstenoto promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un

421mākslinieciskās jaunrades darbu tematikai un specifikai,

422jānodrošina plaši izmantojamo prasmju apguve, kā arī

423akadēmiskās/ zinātniskās/ profesionālās ētikas studijas.

424Daļa pētniecībai un studiju kursiem veltītā laika iespēju robežās

425jāpavada citas valsts atzītā augstskolā.

426Augstskola nosaka doktoranta starptautiski atpazīstamu zinātnisku

427publikāciju skaitu, ņemot vērā DSP veidu (akadēmiskā vai

428profesionālā DSP mākslās), zinātnes nozari un pētnieciskā darba

429tēmas specifiku.

430DSP, kas tiek īstenota sadarbībā ar citām zinātniskajām

431institūcijām un/ vai uzņēmumiem, jāizstrādā: (1) vienošanās par

432finansēšanas modeli; (2) sadarbības līgums starp augstskolu un

433zinātnisko institūciju, un uzņēmumu. Visiem sadarbības

434partneriem ir saistoši augstskolas izstrādātie un pieņemtie labas

435doktorantūras principi. Doktora grādu piešķir augstskolas

436promocijas padome. Profesionālajās DSP mākslās doktora grādu

437piešķir augstskolas valsts pārbaudījumu

438komisija.89

439Par pētniecības īstenošanu pie

440sadarbības partnera, partnerinstitūcijai tiek piešķirts

441finansējums atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam.

442Ja kopīgu DSP īsteno divas vai vairākas augstskolas, kas ir

443akreditētas piešķirt doktora grādu, tad abas vai vairākas

444augstskolas var piešķirt kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu.

445Šim procesam nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu.

446Gan augstskolas, kas nesasniedz minimālos kritērijus DSP

447īstenošanai, gan arī augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt

448doktora grādu, var īstenot kopīgas DSP ar citā valstī atzītu

449augstskolu. Studējot starptautiskā kopīgā DSP, doktora grādu

450var saņemt, ja tiek izpildītas minimālās prasības doktora grāda

451piešķiršanai, proti, doktorantam ir noteikts skaits starptautiski

452atpazīstamu zinātnisku publikāciju; to skaitu nosaka DSP

453īstenojošā augstskola, ņemot vērā promocijas darba vai doktora

454teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba zinātnes

455nozari un tēmas specifiku.

456Ņemot vērā, ka promocijas padomes

457locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti no doktorantūras

458skolas līdzekļiem, šie izdevumi jāiekļauj DSP finansējumā no VB

459dotācijas.

4602.4.1. Doktora studiju programmas ar

461starpsektoru mobilitāti

462Palielinoties ārpus akadēmiskās

463karjeras nodarbināto DSP absolventu skaitam, arvien plašāk tiek

464piedāvātas DSP, kuru īstenošanā tiek iesaistīti uzņēmumi ar

465ievērojamu pētniecības un attīstības potenciālu (angļu

466industrial doctorate). Šāda DSP ļauj strādājošajiem, jo

467īpaši konkrētu profesiju pārstāvjiem, iegūt doktora grādu,

468veicot pētniecību savā

469profesionālajā jomā.

470DSP, kuru pamatā ir sadarbība ar citām jomām ārpus akadēmiskās

471vides, ir lielisks veids, kā uzlabot doktorantu spēju saistīt

472abstrakto domāšanu ar praktisku lietojumu un otrādi. Tas

473nepieciešams, lai radītu jaunas zināšanas, produktus vai

474pakalpojumus.90 Arī šo doktorantūru galvenais elements

475ir oriģināls zinātnisks pētījums. Pasaules Banka iesaka

476partnerību doktorantūras jomā regulēt ar vispārīgām

477pamatnostādnēm un ar speciāliem individuāliem līgumiem katram

478doktorantam. Augstskolai jāizveido partnerības plāns doktora

479līmeņa studiju jomā, tostarp lūdzot doktorantūras skolai izvirzīt

480stratēģiskos partnerus - dažādu tautsaimniecības nozaru

481institūcijas un organizācijas, kā arī citas augstskolas, ar kurām

482veidot partnerību. Šai doktorantūras formai var būt atšķirīgi

483nosacījumi attiecībā uz studiju slodzi un studiju ilgumu.

484Augstskolai jāizstrādā vadlīnijas par doktorantūras

485īstenošanu un kopīgu promocijas darbu vadīšanu sadarbībā ar

486dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijām un organizācijām, kā

487arī jāsniedz atbalsts doktorantūras skolai, sagatavojot līgumus

488ar ārējiem sadarbības partneriem. Šīs partnerības jāuzrauga

489doktorantūras skolai.91

4902.4.2. Doktorantūras ilgums

491Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām

492doktorantūras optimālais ilgums ir līdz četriem gadiem, neskaitot

493akadēmisko atvaļinājumu. Nopietnu zinātnisku iemeslu,

494piemēram, sarežģījumi pētījuma norisē, un personīgu iemeslu,

495piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, šis laiks var tikt

496pagarināts no viena līdz diviem gadiem. Šo iemeslu dēļ jāsaglabā

497doktorantūras studiju ilguma elastība, taču kopējam pilna laika

498studiju ilgumam jābūt līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko

499atvaļinājumu. Attiecīgajā pilna laika studiju periodā doktorants

500saņem valsts doktoranta atalgojumu, finansējumu no pētniecības

501projektiem vai privātiem līdzekļiem.

5022.5. Doktora studiju programmu

503kvalitātes iekšējā novērtēšana

504Ikvienas augstskolas uzdevums ir izvērtēt savus iekšējos

505kvalitātes procesus un mehānismus, ņemot vērā savu īpašo misiju,

506mērķus un pētniecības plānu, nevis paļauties tikai uz ārējiem

507standartiem vai kvantitatīvām metodēm un kontrolsarakstiem,

508neņemot vērā organizatorisko modeļu atšķirības un

509specializāciju. Pasaules Banka rekomendē augstskolām

510izstrādāt iekšējo regulējumu iekšējās kvalitātes

511mehānismiem.92

512DSP iekšējās kvalitātes izvērtējumā

513jāiekļauj informācija par pētniecības rādītājiem

514(doktora grāda ieguvēju skaits, starptautiski atpazīstamu

515zinātnisku publikāciju skaits/citējamība, piesaistītais

516pētniecības projektu finansējums, promocijas darbu vai doktora

517teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadītāju

518kvalifikācija un pieejamā infrastruktūra) un studiju programmas rādītājiem

519(ārvalstu studējošie, kas ieguvuši doktora grādu, mobilitātes

520daļa, studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei).

521Priekšnosacījumi

522akadēmiskās DSP kvalitātes nodrošināšanai

523Lai nodrošinātu kvalitāti, DSP izpilda šādus

524priekšnosacījumus:

5251) studiju programmu veido ~ 70 % pētniecība, ~ 30 % studiju

526kursi un studiju vai pētniecības mobilitāte;

5272) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu,

528promocijas darba vadītāju/-iem, līdzvadītāju, ja tāds ir, un

529doktorantūras skolu (tajā atrunāti doktoranta un promocijas darba

530vadītāja sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju

531gadījumā);

5323) skaidri definēts doktoranta individuālais studiju un

533pētniecības plāns ar sasniedzamajiem progresa rādītājiem;

5344) promocijas darba vadītāju kvalifikācija atbilst vismaz LZP

535ekspertu kvalifikācijas kritērijiem;

5365) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta

537darbs tiek finansēts no VB, pētniecības projektu vai privātiem

538līdzekļiem;

5396) adekvāts, speciāli doktoranta pētniecībai un mobilitātei

540atvēlēts finansējums.

541Priekšnosacījumi

542profesionālās DSP mākslās kvalitātes nodrošināšanai

543Lai nodrošinātu kvalitāti, profesionālā DSP mākslās izpilda

544šādus priekšnosacījumus:

5451) ir izveidota starptautiskai praksei atbilstoša studiju

546programma, kas ietver pētniecību, studiju kursus, māksliniecisko

547jaunradi, kā arī studiju vai pētniecības mobilitāti; programmas

548daļu procentuālo sadalījumu nosaka katra profesionālā DSP;

5492) izstrādāts un ieviests trīspusējs līgums starp doktorantu,

550viņa doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades

551darba vadītājiem un doktorantūras skolu (tajā atrunāti līguma

552slēdzēju sadarbības principi un risinājumi konfliktsituāciju

553gadījumā);

5543) skaidri definēts individuālais doktoranta studiju,

555mākslinieciskās jaunrades un teorētiskās pētniecības plāns ar

556sasniedzamajiem progresa rādītājiem;

5574) doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades

558darbu vadītāji (vismaz divi vienam doktorantam) ir profesori vai

559asociētie profesori, savā nozarē atzīti speciālisti vai

560mākslinieki, kas pēdējo piecu gadu laikā ir aktīvi piedalījušies

561starptautiskajā mākslinieciskās jaunrades vai pētnieciskajā

562darbībā;

5635) doktorants ir pētniecības personāls; doktoranta

564darbs tiek finansēts no VB, pētniecības, mākslinieciskās

565jaunrades projektu vai privātiem līdzekļiem;

5666) definēti doktoranta mākslinieciskās jaunrades, teorētiskās

567pētniecības un mobilitātes finansēšanas pamatprincipi, kas

568nodrošina DSP mērķu un uzdevumu sasniegšanu, kā arī adekvāts,

569speciāli doktorantam piešķirts mākslinieciskajai jaunradei,

570teorētiskai pētniecībai un mobilitātei atvēlēts finansējums;

5717) pieejamības veicināšanai nodrošināti atbilstoši doktora

572teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu

573izplatīšanas rīki.

574Ikvienai augstskolai jānodrošina doktorantu sūdzību

575izskatīšanas un apelāciju procedūra, jābūt pieņemtam un jāievēro

576akadēmiskā godīguma kodekss93un intelektuālā

577īpašuma politika.

5782.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās

579jaunrades darba vadīšana

580Pētniecības iemaņu apguves procesā

581un pozitīvas doktorantūras pieredzes radīšanā izšķiroša loma ir

582promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

583mākslinieciskās jaunrades darba vadītājam un sadarbībai starp

584vadītāju un doktorantu. DSP jāpiedāvā skaidrs apraksts par

585atbildību sadalījumu starp promocijas darba vai doktora

586teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju

587un doktorantu, šo darbu izstrādes progresa vērtēšanas mehānismiem

588un doktorantūras skolas nodrošinātajiem pakalpojumiem katram

589doktorantam.

590Pasaules Banka rekomendē regulēt promocijas darba vai doktora

591teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu

592ar noteikumu un procedūru kopumu. DSP jābūt skaidrai procedūrai,

593kas nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

594mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas nepārtrauktību.

595Jāizstrādā procedūra promocijas darba vai doktora teorētiskā

596pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas

597prasmju pilnveidei, atbalstam un uzraudzībai. Studentiem

598jānodrošina pieeja konsultantam, lai varētu apspriest jebkuru ar

599promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

600mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu saistītu

601problēmu.94

602Promocijas darba vai doktora

603teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs

604ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām

605būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba

606vadītāja un labas vadības iezīmes.

607Augstskola izvērtē potenciālos promocijas darba vai doktora

608teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus

609pirms to apstiprināšanas. Apstiprinot vadītāju, ņem vērā šī

610pienākuma pildīšanas ilgumu, pieejamo brīvo darba slodzi, kā arī

611pārrauga jebkādu interešu konfliktu vai priviliģētu attiecību

612iespējamību.

613Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora

614teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju

615pienākumi ir dokumentēti un viegli pieejami, un tie tiek

616izskaidroti gan vadītājiem, gan doktorantiem.

617Augstskola nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā

618pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas

619prasmju pilnveidi un atbalsta vadītāju dalību

620internacionalizācijas pasākumos, kā arī studiju, pētniecības vai

621mākslinieciskās jaunrades mobilitātē.

622Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora

623teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem

624ir pietiekami daudz laika, lai kvalitatīvi veiktu savus

625pienākumus: darba vadīšana tiek atzīta par specializētu

626akadēmisko funkciju ar darba slodzi. Slodzes lieluma noteikšana

627ir augstskolas kompetence.

6282.7. Jauns doktora grāda

629piešķiršanas process

630Studijām doktorantūrā un doktora

631grāda piešķiršanai jābūt vienotam procesam. Ieviešot jaunu

632doktorantūras modeli, augstskolām tiek uzticēta pilna atbildība

633par doktorantūras kvalitāti: DSP kvalitāti, doktorantu

634pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un to

635vadības kvalitāti, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas

636darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades

637darbu.

638Ņemot vērā, ka profesionālajās DSP mākslās profesionālā

639doktora grāda mākslās piešķiršana notiek saskaņā ar kārtību, kas

640noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr.

641617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts

642standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir

643profesionālo doktora grādu mākslās", sekojošās sadaļas par

644promocijas padomi un promocijas darbu attiecas uz akadēmiskajām

645DSP.

6462.7.1. Promocijas padome

647Jaunajā promocijas procesā

648pašreizējās promocijas padomes un VZKK tiek aizvietotas ar katram

649promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi.

650Promocijas padomes locekļi apstiprina interešu konflikta

651neesamību un savā darbā ievēro zinātniskās ētikas principus.

652Promocijas padomes locekļu ekspertīzei jāatbilst promocijas

653darba tēmai, tās locekļi veic promocijas darba vērtēšanu. Ja

654promocijas darbs ir starpnozaru, promocijas padomē iesaista

655locekļus atbilstoši zinātnes nozarēm.

656Promocijas padome tiek izveidota pēc promocijas darba

657iesniegšanas doktorantūras skolā. Promocijas padomi apstiprina

658atbilstoši augstskolas95noteiktajai

659kārtībai.

660Lai kvalitatīvi

661izvērtētu promocijas darbu, DSP nodrošina ārvalstu recenzentiem

662iespēju iepazīties ar promocijas darbu pilnā apmērā, kā arī

663iespēju pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā.

664Augstskolai jāparedz līdzekļi promocijas darba tulkošanai, kā

665arī aizstāvēšanās procedūras tulkošanai, ja tas

666nepieciešams.

667Promocijas padome tiek sasaukta uz

668promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizē

669attiecīgās augstskolas doktorantūras skola.

670Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu

671promocijas padome pieņem atklātā balsojumā, tādējādi

672nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju

673balsot attālināti.96

674Promocijas darba vērtēšanu veic trīs promocijas padomes

675locekļi - recenzenti. Katram recenzentam jāparaksta apliecinājums

676par interešu konflikta neesamību attiecībā uz grāda pretendentu

677un viņa promocijas darba vadītāju. Katram recenzentam jāsagatavo

678individuāla recenzija, ar kuru tiek novērtēts promocijas darbs.

679Promocijas darba vērtēšanu veic, balstoties procedūrā, kas tiek

680stingri un konsekventi piemērota. Procedūras aprakstā jānorāda,

681ka aizstāvēšanās ir publiska, aptuvenais norises ilgums, kā arī

682atbildība par aizstāvēšanai piemērota laika un telpu

683organizēšanu.

684Recenzentu nozīmēšanas un promocijas darba izvērtēšanas

685procedūrām jābūt izstrādātām un ieviestām doktorantūras skolā,

686kur tiek organizēta promocijas padome. Doktorants, konsultējoties

687ar sava promocijas darba vadītāju/-iem, var ierosināt potenciālos

688promocijas padomes locekļus. Doktorants jāinformē par

689potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a

690varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par

691promocijas padomes kandidātu atbilstību. Doktorantūras skolai

692atbilstoši apstiprinātajai kārtībai jāizvērtē izteiktais

693viedoklis un jālemj par to, vai tās var būt par pamatu konkrētā

694recenzenta vai konkrēto recenzentu maiņai. Promocijas darba

695vadītājs/-i var piedalīties aizstāvēšanā kā novērotājs/-i, viņa

696viedokli promocijas padome uzklausa vērtēšanas laikā, bet viņam

697nav balsstiesības vērtēt promocijas darbu.

6982.7.2. Promocijas darbs

699Ja DSP tiek īstenota kādā citā ES oficiālajā valodā,

700promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par

701kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu

702doktorantiem. Promocijas darbs ietver kopsavilkumu latviešu

703valodā: doktorantam nav jāiesniedz atsevišķi publicēts promocijas

704darba kopsavilkums.

705Latviešu valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju -

706terminu skaidrojumu un tulkojumu sarakstu - latviešu valodā un

707vienā no ES oficiālajām valodām. Kādā citā ES oficiālajā valodā

708uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju attiecīgajā

709svešvalodā un latviešu valodā.

710Doktorantūras skola nodrošina, ka promocijas darbam tiek

711piešķirts ISBN numurs.

712Promocijas darbs ietver lakonisku populārzinātnisku

713skaidrojumu par promocijas darba tēmu un tās aktualitāti,

714promocijas darba zinātnisko un sabiedrisko ietekmi, latviešu un

715citā ES oficiālajā valodā.

7162.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras

717kontekstā

718DSP studiju kursiem jāietver lekcijas/semināri, tiešsaistes

719studiju formas u.tml. par zinātnisko ētiku vai

720akadēmisko/zinātnisko godīgumu.

721Normatīvajos aktos nepieciešams iestrādāt normu, ka lēmuma par

722doktora grāda piešķiršanu atcelšanai nav noilguma, ja tiek

723atklāti akadēmiskā godīguma pārkāpumi.

724Ikviens promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums

725jāievieto visiem brīvi pieejamā augstskolas tīmekļa

726vietnē97, izņemot gadījumus, ja promocijas darbs vai

727tiek doktora teorētiskais pētījums klasificēts kā ierobežotas

728pieejamības darbs (kritēriji tiks iekļauti attiecīgos Ministru

729kabineta noteikumos). Promocijas darbam vai doktora teorētiskajam

730pētījumam var būt pielikumi ar ierobežotas pieejamības

731informāciju, kas netiek publiskoti.

7322.9. Doktorantūras finansēšana

733Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa.

734Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju DSP.

735Doktorantus kā pētniecības personālu jāiesaista visos iekšējās

736pārvaldības līmeņos un tiem jāpiedalās lēmumu pieņemšanā analogi

737zinātniskajam personālam. Doktorantu tiesībām un pienākumiem

738jābūt skaidri definētiem rakstveida trīspusējos līgumos starp

739doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

740mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras

741skolu. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām

742doktoranta tiesībām jāgarantē adekvāti sociālā nodrošinājuma

743standarti neatkarīgi no nodarbinātības nosacījumu juridiskā

744rakstura (veselības aprūpe, bērna kopšanas atvaļinājums,

745bezdarbnieka pabalsts, iemaksas pensiju fondā, nelaimes gadījumu

746apdrošināšana u. tml.). Tādējādi iestāšanās doktorantūrā

747vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas

748konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.

749Ar jauno doktorantūras

750finansēšanas modeli tiek skaidri noteikts, ka doktorantūras VB

751finansējums sastāv no doktorantā atalgojuma katrai doktorantūras

752VB studiju vietai, kā arī doktorantūras studiju vietas bāzes

753finansējuma (sk. 2. attēlu).

7542. attēls. Jaunā

755doktorantūras finansēšanas modeļa salīdzinājums ar esošo

756finansēšanas modeli98

7572.9.1. Doktoranta atalgojums vai

758doktorantūras grants pētniecības veikšanai

759Lai nodrošinātu ilgtspējīgu doktorantūras sistēmas

760finansējumu, nepieciešams nodrošināt aktuālām izmaksām un

761kvalitātes prasībām atbilstošu VB finansējumu valsts finansētām

762doktorantūras studiju vietām. Doktorantūras VB finansējumā

763ietveramais atalgojuma (turpmāk - doktoranta atalgojums)

764apmērs katrai studiju vietai paredzēts 12 000 euro gadā

765trīs līdz četru gadu studijām. Doktoranta atalgojums ir daļa

766no konkursa kārtībā iegūtās DSP VB studiju vietas finansējuma

767doktorantūras skolā. Saņemot šo atalgojumu, tiek pieņemts, ka

768doktorants vismaz 20 stundas nedēļā velta studijām un

769pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Pārējo doktoranta darba

770slodzes daļu jāfinansē (iekļaujot visus nodokļus un sociālās

771garantijas) augstskolai vai zinātniskajai institūcijai,

772nodarbinot doktorantu piesaistītajos pētniecības projektos.

773Izņēmuma kārtā tas var nebūt pētniecības projekts, bet cita ar

774doktorantūras studijām saturiski saistīta nodarbinātība.

775Profesionālajās

776DSP mākslās augstskolai nav jāfinansē doktoranta radoši

777mākslinieciskās darbības daļa, tomēr augstskolai ir jāveicina

778doktoranta iniciatīva izstrādāt un īstenot radoši mākslinieciskos

779projektus un iesaiste radoši mākslinieciskajos projektos, kā arī

780līdzekļus, kuri ir piesaistīti īstenojot šos projektus,

781augstskolas izmanto daudzveidīgiem doktorantu radoši

782mākslinieciskās darbības atbalsta mehānismiem.

783Lai nodrošinātu lielāku doktorantu noslodzi, doktorantūras

784skolām ir iespēja iekšēji pārdalīt VB atlīdzībai paredzēto

785finansējumu starp doktorantiem, ņemot vērā citu finansējumu

786iespējas99, ar nosacījumu, ka katra doktoranta

787atalgojumam tiek izmantoti vismaz 12 000 euro un,

788saņemot atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants ne mazāk kā 20

789stundas nedēļā velta studijām un pētnieciskajam darbam

790doktorantūrā. Šāda pieeja mazinātu doktorantu atbirumu, jo

791iztikas nodrošināšanai doktorants paralēli studijām nemeklētu ar

792doktorantūru bieži vien maz saistītu darbu, bet veidotu

793akadēmisko un zinātnisko karjeru saskaņā ar labu starptautisko

794praksi un atbilstošu pētnieciskā darba apmaksu.

795Jaunā doktorantūras finansēšanas

796modeļa pakāpeniska ieviešana un aprobācija plānota ar Eiropas

797Sociālā fonda investīciju atbalstu 8.2.2. specifiskā atbalsta

798mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko

799personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās

800projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, paredzot

801doktorantiem iespēju konkursa kārtībā iegūt grantus pētniecības

802veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba vai doktora

803teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi

804(turpmāk - doktorantūras grants).

805Doktorantūras granta apmērs plānots 1000 euro mēnesī

806par 0,5 slodzi zinātniskajā institūcijā, kur tiek veikta

807pētniecība, papildus nodrošinot arī pētniecības un mobilitātes

808izmaksas. Doktorantūras grants iekļauj visus nodokļus un

809sociālās garantijas. Priekšnoteikums doktorantūras

810grantu piesaistei ir ar IZM saskaņots augstskolas vai augstskolu

811konsorcija vidēja termiņa DSP attīstības plāns jaunā

812doktorantūras modeļa ieviešanai, kas ietver pamatojumu un

813aprakstu (saskaņā ar noteikumu projekta ""Grozījumi

814Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 25

815"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

8168.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās

817izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

818specializācijas jomās" pirmās, otrās un trešās projektu

819iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi""

820(turpmāk - noteikumu projekts) 2. punktā izteikto 2.10.

821apakšpunkta reakciju):

822• pētniecības vides nodrošināšanas pasākumiem;

823• doktorantūras studiju programmu un doktorantūras skolu

824atbilstībai Eiropas paraugpraksei un starptautiskiem

825standartiem;

826• doktorantūras skolu izveidei, to funkcijām un darbības

827modelim;

828• doktora studiju programmu kvalitātes iekšējās novērtēšanas

829kārtībai;

830• kvalifikācijas pilnveides pasākumiem doktora studiju

831programmu docētājiem un promocijas darba vadītājiem, recenzentu

832atlases procedūrai;

833• akadēmiskās ētikas procesu ieviešanai;

834• reflektantu atlases procedūrai doktorantūras studiju

835programmās, pētniecības vietu un atalgojuma nodrošināšanai

836doktorantūras studiju procesa laikā;

837• doktorantu karjeras attīstībai;

838• iesaistei pēcdoktorantūras pasākumos;

839• sadarbības nosacījumiem ar citām Latvijas un ārvalstu

840zinātniskajām institūcijām, citām augstākās izglītības

841iestādēm;

842• iesaistei doktora studiju programmas kvalitātes kodeksa

843izstrādē."100

844Tiek plānots, ka doktorantūras granta saņēmēji papildu

845pētnieciskajam un mākslinieciskās jaunrades darbam aktīvi

846iesaistās pētniecības rezultātu izplatīšanā: regulāri publicē

847zinātniskos rakstus (kas indeksēti Scopus, Web of

848Science, WoS Core Collection vai ERIH+

849datu bāzēs vai kas iekļauti anonīmi recenzētajos

850zinātniskajos izdevumos, kam ir starptautiska redkolēģija un

851identificējams publicēšanās profils un kura periodiskums nav

852retāks par reizi gadā), izstrādā recenzētas zinātniskās

853monogrāfijas par vienu zinātnisku tēmu vai monogrāfiju

854nodaļu, ar referātiem piedalās zinātniskās konferencēs,

855kā arī piedalās starptautiskos pētniecības tīklos un sabiedrības

856informēšanas pasākumos par pētniecisko darbu un tā nozīmi.

857Sasniedzamos rezultātus granta saņēmējam profesionālajās DSP

858mākslās nosaka pašas augstskolas atbilstoši īstenoto profesionālo

859DSP mākslās specifikai.

860Augstskola slēdz doktorantūras granta līgumu ar doktorantu vai

861doktorantu un zinātnisko institūciju, kurā doktorants izstrādās

862promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un

863mākslinieciskās jaunrades darbu, tostarp nosakot termiņu šo darbu

864izstrādei un iesniegšanai promocijas padomē vai profesionālās DSP

865mākslās gadījumā - valsts pārbaudījumu komisijā, ņemot vērā

866doktorantūras studiju ilgumu un Eiropas Sociālā fonda finansējuma

867nosacījumus 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt

868augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu

869stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu

870iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

8712.9.2. Doktoranta atalgojuma vai

872doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana

873Vērtēšanas kritērijus un

874sasniedzamos rezultātus doktorantūras granta saņemšanai ietver

875doktorantu atlases nolikumā. Atlases nolikumu izstrādā

876doktorantūras skola, kas īsteno DSP sadarbībā ar visiem DSP

877īstenošanā iesaistītajiem partneriem (augstskola, zinātniskais

878institūts, uzņēmums, cita augstskola), kā arī konsultējoties ar

879studentus pārstāvošajām organizācijām.

880Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver ilgtspējīga

881finansējuma nozīmi. Kvalitatīvas doktorantūras īstenošanai

882nepieciešamas adekvātas, ilgtspējīgas un uz doktora grāda

883specifiku (vai zinātnisko virzienu) vērstas finansēšanas

884iespējas. Kvalitatīvas DSP izveidošanai nepieciešams finansējums

885ne tikai doktoranta atalgojumam, docētāju algām un pētniecības

886resursiem, bet arī doktorantūras skolas efektīvai darbībai.

887Finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums doktorantūras

888pievilcībai, konkurētspējai un attīstībai.

889Šobrīd doktorantūras

890finansēšana101 no valsts puses

891notiek, piešķirot valsts finansētas studiju vietas. Studiju

892vietas aprēķinā ņem vērā katras studiju vietas bāzes izmaksas un

893dažādu nozaru diferencētus studiju izmaksu koeficientus. Lai

894pilnvērtīgi un ilgtspējīgi nodrošinātu līdzekļus stratēģiskai DSP

895vadībai, atbalsta struktūrām un karjeras attīstībai, jāveic

896būtiskas izmaiņas valsts finansējuma nodrošināšanā doktorantūras

897studiju vietām. Pirmkārt, jāizstrādā vienots normatīvais

898regulējums doktorantūras studiju finansēšanai, īstenošanai,

899promocijas kārtībai un kritērijiem, kā arī promocijas tiesību

900deleģēšanai (esošais normatīvais regulējums par studiju

901finansēšanu102 un stipendijām103

902aptver visus studiju līmeņus, savukārt promocijas kārtība,

903kritēriji un promocijas tiesību deleģēšana ir reglamentēta

904dažādos MK noteikumos).

905Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa priekšlikums paredz,

906ka turpmāk doktorantūras finansējumu veidos trīs galvenās

907komponentes:

9081) valsts doktoranta atalgojums - 12 000 euro gadā pēc

909vienādiem principiem piešķirams katrai studiju vietai un ir

910neatņemama doktorantūras sastāvdaļa;

9112) doktorantūras studiju vietas bāzes finansējums - studiju

912vietas vienotā bāzes izmaksa ir 8500 euro gadā

913(augstskolām ir tiesības iekšēji bāzes izmaksas diferencēt

914piešķirtā finansējuma ietvaros). Studiju vietu kopējais

915skaits ir atkarīgs no kārtējā budžeta gadā pieejamā

916finansējuma;

9173) pētniecības grantu finansējums104 (to veido

918valsts, līgumpētījumu, ES fondu un citu ārvalstu finanšu

919instrumentu P&A finansējums, kurš tiek izlietots doktorantu

920iesaistei pētnieciskajā darbā105).

921Doktorantūras finansēšanai tiek

922slēgti izpildes līgumi starp Ministriju (vai ministrijām) un

923augstskolām. Izpildes līgumā valsts ar augstskolu vienojas

924par:

925a) doktorantūras studiju vietu

926piedāvājumu atbilstoši valsts vajadzībām/ interesēm;

927b) konkrētai augstskolai sasniedzamajiem doktorantūras

928rādītājiem (doktora grāda ieguvēju skaits, absolventu monitoringa

929rezultāti un sasniedzamie rādītāji zinātnē un mākslinieciskajā

930jaunradē106, kuru izpildē ir tieši iesaistīti

931doktoranti) un to sasniegšanai piešķiramo finansējumu;

932c) monitoringa mehānismu par piešķirto doktorantūras

933finansējumu katrā no finansējuma komponentēm, uzsverot doktora

934grāda ieguvēju skaitu un sasniegtos rezultātus doktora studiju

935programmās;

936d) veidu, kā monitoringa rezultāti tiek izmantoti, lai valsts

937veiktu izmaiņas piešķirtā doktorantūras finansējuma apmērā

938augstskolai (sk. 2. attēlu).

939Piedāvātais jaunais finansēšanas

940modelis nodrošina doktorantūras ciešāku sasaisti ar pētniecību,

941ievieš doktoranta atalgojuma komponenti, padara doktorantūras

942finansēšanas sistēmu taisnīgāku, vienkāršāku, pielāgojamāku un

943vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda

944iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma

945rādītājus.

946Doktoranta atalgojuma nodrošināšanā nozīmīgu ieguldījumu var

947sniegt tādas P&A programmas kā Fundamentālo un lietišķo

948pētījumu programma, Tirgus orientētie pētījumi, 1.1.1. specifiskā

949atbalsta mērķa 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes

950pētījumi", Valsts pētījumu programmas, zinātnes bāzes

951finansējums, kā arī augstskolu snieguma finansējums.

952Jauno finansēšanas modeli plānots

953ieviest pakāpeniski, sākot ar 2022. gada jauno uzņemšanu.

9542.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta

955finansējums

956Jaunais finansēšanas modelis paredz

957būtisku finansējuma palielinājumu vienai doktorantūras studiju

958vietai, lai nosegtu studiju faktiskās izmaksas. Nepieciešamais VB

959finansējums ir atkarīgs no tā, cik lielu doktora grāda ieguvēju

960skaitu jaunā finansēšanas modeļa ietvaros ir plānots

961sasniegt.

962Pieejamais VB finansējums doktorantūrai 2020. gadā ir 11 940

963774 euro (to veido 6 876 128 euro IZM augstskolām,

9642 499 636 euro VM augstskolai, 1 566 662 euro ZM

965augstskolai un 998 348 euro KM augstskolām). MK

966atbalstītajā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam

967projektā (25.02.2020, prot. Nr. 8 33.§) doktorantūras grantiem

968paredzēts 18 milj. euro finansējuma (22 milj. euro

969doktorantūras un maģistrantūras grantiem kopā). Ņemot vērā esošo

970VB bāzes finansējumu doktorantūrai gadā (11 940 774 euro)

971un plānoto papildu attīstības finansējumu doktorantūrai

9722021.-2027. gadā (18 milj. euro), no 2025. gada

973iespējamas 802 valsts finansētās studiju vietas doktorantūrā.

974Tām indikatīvi būtu ievērojami lielāka efektivitāte (absolventu

975īpatsvars). Ministrija piedāvā, ka vienlaikus ar studiju vietas

976bāzes izmaksas būtisku pieaugumu un doktoranta atalgojuma

977ieviešanu, tiktu ieviesta prasība, ka vismaz 75 % VB doktorantu

978savlaicīgi doktorantūru absolvē un iegūst doktora grādu. Vismaz

97975 % absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāte

980doktorantiem šajās VB studiju vietās ir noteikta, balstoties uz

981prasībām, kādas tika noteiktas 2007.-2013. gada ES fondu

982plānošanas perioda aktivitātē "Atbalsts doktora studiju

983programmu īstenošanai", proti, ka vismaz 80 % šo atbalstu

984saņēmušo doktorantu līdz noteiktam laikam ir ieguvuši doktora

985grādu. Nedaudz mazāku (75 %) absolvēšanas un doktora grāda

986iegūšanas intensitāti ir plānots ieviest attiecībā uz šīm valsts

987finansētajām studiju vietām, pamatojoties uz to, ka atbalsta

988apmērs, kas būtu pieejams katrai doktorantūras studiju vietai ir

989mazāks nekā augstākminētajā 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas

990perioda aktivitātē. To doktorantu gadījumā, kuri konkrētā laikā

991nebūs absolvējuši DSP un nebūs sekmīgi ieguvuši doktora grādu,

992piešķirtā finansējuma izmantošanas efektivitāte tiks nodrošināta

993attiecībā pret laika periodu, kurā tiek sniegts atbalsts,

994pamatojoties šajā periodā sasniegtajos rezultātos, kuru izpilde

995ir atrunāta rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu,

996promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un

997mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras

998skolu.

999Īstenojot šādu finansēšanas modeli esošā finansējuma ietvaros (1.

1000risinājums), tas ļautu nodrošināt aptuveni 172 doktora grāda

1001ieguvējus gadā. Šāds apmērs ir nepietiekams, lai nodrošinātu

1002pilnvērtīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni un

1003pieaugumu, kam ir nepieciešami vismaz 200 doktora grāda ieguvēji

1004gadā. Lai būtu iespējams nodrošināt vismaz 200 doktora grāda

1005ieguvēju, sākot no 2027. gada un turpmāk, papildu nepieciešami

1006vismaz 2,7 milj. euro VB finansējuma doktorantūrai (2.

1007risinājums), sākot no 2024. gada. Lai nodrošinātu 250 doktora

1008grāda ieguvēju katru gadu, nepieciešams nodrošināt 7,5 milj. euro

1009lielu papildu finansējumu doktorantūrai (3. risinājums) (sk. 2.

1010tabulu).

1011Piedāvāto risinājumu nepieciešamā finansējuma un nodrošināto

1012VB studiju vietu skaita aprēķins (sk. 2. tabulu) balstās uz

1013pieņēmumu, ka esošā modeļa vidējās vienas studiju vietas izmaksas

10149707,95 euro apmērā gadā paliek nemainīgas pakāpeniski

1015četru gadu laikā, ieviešot jauno doktorantūras finansēšanas

1016modeli, kas 2022. gadā tiktu attiecināts uz 2 985 194

1017euro VB finansējuma, 2023. gadā uz -5 970 387 euro,

10182024. gadā uz - 8 955 581 euro un 2025. gadā tiktu

1019ieviests pilnībā ar 11 940 774 euro lielu finansējumu.

1020Jaunā modeļa aprēķins rēķināts uz vidēji 20 500 euro

1021izmaksām gadā vienai studiju vietai, kur doktoranta atalgojuma

1022komponentes izmaksas daļēji nosegtu pieejamais ES fondu

1023finansējums. Šāds aprēķins ļautu ieviest 1. risinājumu, kas

1024rezultētos ar 172 doktora grāda ieguvējiem, kuru indikatīvais

1025skaits ir aprēķināts, pieņemot, ka puse VB studiju vietu skaits

1026vienlīdzīgi sadalās starp trīs un četru gadu ilgajām DSP un 75

1027%107 no studējošajiem šajās VB studiju vietās iegūtu

1028doktora grādu. 2. risinājuma aprēķinā pieņēmumi attiecībā uz

1029doktora grāda ieguvēju īpatsvaru un proporciju starp trīs un

1030četru gadu ilgajām DSP nav mainīti, mainoties tikai finansējuma

1031apmēram, kas ir nepieciešams attiecīgi 200 (2. risinājums) vai

1032250 (3. risinājums) ikgadējo doktora grāda ieguvēju skaita

1033nodrošināšanai.

10342. tabula. Doktorantūras

1035finansējums108

1036Rādītājs/gads

10372021

10382022

10392023

10402024

10412025

10422026

10432027

10441. risinājums.

1045Doktorantūrai pieejamais VB finansējums

104611,940,774

104711,940,774

104811,940,774

104911,940,774

105011,940,774

105111,940,774

105211,940,774

10531. risinājuma doktorantūras

1054studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa

10551230

1056922

1057615

1058307

10590

10600

10610

10621. risinājuma doktorantūras

1063studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais

1064VB finansējums)

10650

1066146

1067291

1068437

1069582

1070582

1071582

10721. risinājuma doktorantūras

1073studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu

1074nepieciešamais VB finansējums)

10750

10760

107773

1078146

1079220

1080220

1081220

10821. risinājumā kopējais

1083finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits

10841230

10851068

1086979

1087891

1088802

1089802

1090802

1091Doktorantūrai nepieciešamais

1092papildu VB109

10930

10940

10951,500,000

10963,000,000

10974,500,000

10984,500,000

10994,500,000

11002. risinājums.

1101Papildu nepieciešamais VB finansējums 200 doktora grāda

1102ieguvēju gadā nodrošināšanai

11030

11040

11051,500,000

11065,692,559

11077,192,559

11087,192,559

11097,192,559

11102. risinājuma doktorantūras

1111studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa

11121230

1113922

1114615

1115307

11160

11170

11180

11192. risinājuma doktorantūras

1120studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais

1121VB finansējums)

11220

1123146

1124291

1125437

1126582

1127582

1128582

11292. risinājuma doktorantūras

1130studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu

1131nepieciešamais VB finansējums)

11320

11330

113473

1135278

1136351

1137351

1138351

11392. risinājumā kopējais

1140finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits

11411230

11421068

1143979

11441022

1145933

1146933

1147933

11483. risinājums.

1149Papildu nepieciešamais VB finansējums 250 doktora grāda

1150ieguvēju gadā nodrošināšanai

11510

11520

11531,500,000

115410,475,892

115511,975,892

115611,975,892

115711,975,892

11583. risinājuma doktorantūras

1159studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa

11601230

1161922

1162615

1163307

11640

11650

11660

11673. risinājuma doktorantūras

1168studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais

1169VB finansējums)

11700

1171146

1172291

1173437

1174582

1175582

1176582

11773. risinājuma doktorantūras

1178studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu

1179nepieciešamais VB finansējums)

11800

11810

118273

1183511

1184585

1185585

1186585

11873. risinājumā kopējais

1188finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits

11891230

11901068

1191979

11921255

11931167

11941167

11951167

1196Ņemot

1197vērā pašreizējo situāciju un VB finansiālās iespējas, Ministrija

1198jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanai izvēlas 1.

1199risinājumu, proti, jaunais modelis tiks īstenots piešķirto VB

1200līdzekļu ietvaros. Vienlaikus Ministrija uzskata, ka tas ir

1201konservatīvs doktorantūras attīstības scenārijs un 2022. gadā

1202būtu jāizvērtē nepieciešamību pāriet uz straujākas pārmaiņas

1203veicinošu 2. vai 3. risinājumu.

12042.10. Pēcdoktorantūra

1205Normatīvajos aktos jāiestrādā, ka pēcdoktorantūra ir jaunā

1206zinātnieka (cf. angļu a postdoc, a postdoctoral

1207researcher - pēcdoktorants jeb pēcdoktorantūras pētnieks)

1208karjeras posms līdz desmit (10) gadiem pēc doktora grāda

1209iegūšanas, kurā iespējams gan veikt individuāla pētījuma

1210projektu, gan arī iekļauties vadošā pētnieka veikta pētījuma

1211projekta grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Pēcdoktorantūra ir mobilitātes

1212iespēja, nevis obligāts posms akadēmiskajā karjerā.

1213Pēcdoktorants nezaudē pēcdoktoranta statusu, iegūstot

1214patstāvīgu amata vietu. Atklāta konkursa kārtībā izvēlēts

1215pēcdoktorants ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā

1216augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā

1217tiek izstrādāts pētījums, uz noteiktu laiku. Pēcdoktorantūras

1218laikā jaunajiem zinātniekiem var tikt piešķirti arī ar studiju

1219darbu saistīti pienākumi, tie var strādāt kā mācībspēki, arī

1220bakalaura, maģistra un doktorantu pētnieciskā darba vadītāji vai

1221līdzvadītāji.110 Eiropas pētnieku harta un Uzvedības

1222kodekss pētnieka pieņemšanai darbā111 rekomendē

1223skaidrus noteikumus un precīzas vadlīnijas pēcdoktorantūrā esošo

1224zinātnieku pieņemšanai darbā un iecelšanai amatos, tostarp

1225nosakot maksimālo ilgumu un uzdevumus.

1Jaunā doktorantūras modeļa

2ietekmes izvērtējums

33.1. Riski, ja situācija

4nemainās

5Esošais doktorantūras īstenošanas

6modelis un finansējuma apjoms nesagatavo pietiekamu skaitu jauno

7doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un

8prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās

9koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto

10skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā

11valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50 %

12no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis

13Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un

14programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu,

15tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi,

16ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas

17pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir

18nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības

19un inovāciju spējām.

20Nemainoties situācijai, Latvijas doktorantūra turpinās

21stagnēt, un doktorantūras saturs, norise un kvalitāte dažādās

22augstskolās krasi atšķirsies. DSP turpinās piedāvāt

23arī tādas augstskolas, kam trūkst pētnieciskās kapacitātes

24attiecīgajā zinātnes nozarē un kas nevar nodrošināt doktorantiem

25iespēju veikt zinātnisku darbību izvēlētajā zinātnes nozarē.

26Turpinot DSP akreditāciju studiju virziena ietvaros, DSP

27pētniecība netiks atbilstoši novērtēta.

28Atkarībā no augstskolas individuālās pieejas DSP pārvaldība un

29uzraudzība notiks vai nu augstskolas līmenī vai arī atsevišķā

30DSP. Decentralizētās pieejas dēļ būs vērojamas dažādas atšķirības

31DSP īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un tātad arī kvalitātē pat

32vienā augstskolā.

33DSP īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp

34promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās

35augstskolās turpinās atšķirties.

36Doktorantūras līmenī netiks veicināta plaši izmantojamo

37prasmju apguve, kas secīgi turpinās ietekmēt doktora izredzes

38darba tirgū. Valstī nebūs vienotas izpratnes par doktora

39zināšanām, prasmēm un kompetenci.

40Tā kā doktoranta stipendijas apmērs saglabāsies ļoti zems, tas

41turpinās negatīvi ietekmēt gan laiku, ko doktorants var veltīt

42doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī

43doktoru skaitu un secīgi - augstākās izglītības un zinātnes

44sistēmas akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni.

45Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides

46kārtība turpinās kavēt starpnozaru zinātniskos pētījumus,

47īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicinās pētniecības

48izcilību, kā arī kavēs starptautisku kopīgu DSP izveidi un

49īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda

50piešķiršanas procesam citās valstīs.

51Saglabāsies būtiskas atšķirības starp doktoriem zināšanu un

52prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas

53doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi

54atšķirsies arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte.

55Nekvalitatīvas DSP negatīvi ietekmēs ne tikai doktora grādu

56ieguvušo akadēmiskās karjeras kvalitāti, bet arī zinātnes un

57augstākās izglītības sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka

58daudzi doktori vēlāk ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai

59ekonomikas nozarē, nekvalitatīvas doktora līmeņa studijas var

60būtiski ietekmēt visas valsts attīstību.

61Nemainot doktorantūras finansēšanas modeli, netiks nodrošināts

62konkurētspējīgs un faktiskās izmaksas sedzošs finansējuma

63modelis, tādējādi turpinot apdraudēt doktorantūras ilgtspēju un

64nestimulējot kvalitātes pieaugumu.

653.2. Nepieciešamās izmaiņas

66normatīvajā regulējumā

67Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa

68ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un

69papildinājumus šādos normatīvajos aktos, kā arī izdot jaunu

70tiesību aktu:

711) Augstskolu likumā:

72a) par doktora studiju programmu un doktorantūru, augstskolu

73konsorcijiem, akadēmisko personālu un studējošajiem, stipendijām

74un atalgojumu;

75b) par to, ka DSP licencēšanas process jānodala no citu

76studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

77ietvarā, ka DSP akreditācijas process jānodala no citu studiju

78programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

79akreditācijas ietvaros, ņemot vērā Zinātnisko institūciju

80darbības starptautisko novērtējumu par augstskolu un tās DSP

81īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju, kā arī

82to, ka jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips,

83kas nosaka, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens veselums;

842) Zinātniskās darbības likumā - par zinātnieka

85statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju);

86promociju tiesību deleģējumu augstskolām; starptautiskā

87novērtējuma kritērijiem augstskolām, kuras ir zinātniskās

88institūcijas vai kuru sastāvā ir zinātniskās institūcijas,

89paredzot zinātniski pētnieciskās kapacitātes izvērtējumu;

903) Obligāto eksemplāru likumā - par promocijas darba

91kopsavilkuma obligāto eksemplāru piegādāšanu Latvijas

92Nacionālajai bibliotēkai.

93Ievērojot minēto, ir izstrādājams

94jauns (1) Ministru kabineta noteikumu projekts par doktorantūras

95finansēšanas kārtību un ieviešanu, kā arī jauns (2) Ministru

96kabineta noteikumu projekts par MK noteikumu projektu par kopīgu

97doktora grādu un kopīgu diplomu piešķiršanu.

98Atbilstoši grozījumiem minētajos likumos, vērtējama jaunu

99MK noteikumu izstrāde vai grozījumu veikšana saistītajos MK

100noteikumos, tostarp, ja nepieciešams, iestrādājot noslēguma

101noteikumus, kas svarīgi pašreizējiem doktorantiem un grāda

102pretendentiem, kā arī, paredzot tiem tiesības pabeigt studijas un

103aizstāvēt promociju darbus pēc esošā normatīva regulējuma:

1041) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr.

1051001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas)

106kārtība un kritēriji";

1072) Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617

108"Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts

109standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir

110profesionālo doktora grādu mākslās";

1113) Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994

112"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

113valsts budžeta līdzekļiem";

1144) Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740

115"Noteikumi par stipendijām";

1165) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68

117"Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem";

1186) Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobrī noteikumi Nr. 846

119"Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai

120studiju programmās";

1217) Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 165

122"Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas

123nolikums";

1248) Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 202

125"Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību

126apliecinošus dokumentus";

1279) Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445

128"Pedagogu darba samaksas noteikumi";

12910) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.

130795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi";

13111) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr.

132793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas

133noteikumi"

134Izskatot grozījumus Zinātniskās darbības likumā par zinātniskā

135doktora grāda piešķiršanu (promociju) un promociju tiesību

136deleģējumu augstskolām, ja tiks atzīta nepieciešamība veikt tajā

137arī norādi, ka zinātniskā doktora grādu piešķir zinātnes nozarēs,

138kas noteiktas normatīvajā regulējumā par Latvijas zinātnes

139nozarēm un apakšnozarēm, tādā gadījumā tiks vērtēts Ministru

140kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu

141Nr. 1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda

142piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu

143augstskolām"" atdzīšana par spēku zaudējušiem vai tomēr

144veikt tajos grozījumus.

1Piedāvātā risinājuma ietekme uz

2valsts un pašvaldību budžetu

3Ministrija piedāvāto risinājumu paredz īstenot resorā esošā

4budžeta līdzekļu ietvaros (sk. 3. tabulu), papildus plānojot

5piesaistīt ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda

6finansējumu,112 tai skaitā piesaistot 3 milj.

7euro ES fondu finansējuma līdz 2023. gadam. Konceptuālajā

8ziņojumā iekļautais aprēķins ir indikatīvs un tiks precizēts,

9sagatavojot un veicot grozījumus normatīvajos aktos par jauna

10doktorantūras modeļa un jauna promocijas procesa ieviešanu.

113. tabula. Piedāvātā risinājuma

12ietekme uz budžetu

13Risinājums

14Risinājums

15(risinājuma varianti)

16Budžeta

17programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

18Vidēja

19termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

20Nepieciešamais papildu

21finansējums113*

22Pasākuma

23īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta)

24īstenošana ir terminēta)

252020

262021

272022

282021

292022

302023

31Turpmāk ik

32gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav

33terminēta

34Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā,

35euro

36Konceptuālajā ziņojumā

37paredzētā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā

381.114

39KOPĀ,

40tai skaitā:

4111 940 774

4211 940 774

4311 940 774

440

450

461 500 000

473 000 000

482024. gadā,

494 500 000

502025.gadā

51un turpmāk

52IZM 03.01.00

53Augstskolas

546 876 128

556 876 128

566 876 128

570

580

59863 779

601 727 558

612024.gadā un

622 591 338

632025.gadā

64un turpmāk

65ZM 22.02.00 Augstākā

66izglītība

671 566 662

681 566 662

691 566 662

700

710

72196 804

73393 608

742024. gadā un

75590 412

762025.gadā

77un turpmāk

78KM 20.00.00

79Kultūrizglītība

80998 348

81998 348

82998 348

830

840

85125 413

86250 825

872024. gadā un

88376 237

892025.gadā

90un turpmāk

91VM 02.03.00 Augstākā

92medicīnas izglītība

932 499 636

942 499 636

952 499 636

960

970

98314 004

99628 009

1002024. gadā un

101942 013

1022025.gadā

103un turpmāk

104Konceptuālajā ziņojumā

105paredzētā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā

1062.115

107KOPĀ,

108tai skaitā:

10911 940 774

11011 940 774

11111 940 774

1120

1130

1141 500 000

1155 692 559

1162024.gadā,

1177 192 559

1182025.gadā

119un turpmāk

120IZM 03.01.00

121Augstskolas

1226 876 128

1236 876 128

1246 876 128

1250

1260

127863 779

1283 278 076

1292024.gadā

1304 141 855

1312025.gadā

132un turpmāk

133ZM 22.02.00 Augstākā

134izglītība

1351 566 662

1361 566 662

1371 566 662

1380

1390

140196 804

141746 879

1422024.gadā un

143943 683

1442025.gadā

145un turpmāk

146KM 20.00.00

147Kultūrizglītība

148998 348

149998 348

150998 348

1510

1520

153125 413

154475 945

1552024.gadā un

156601 358

1572025.gadā

158un turpmāk

159VM 02.03.00 Augstākā

160medicīnas izglītība

1612 499 636

1622 499 636

1632 499 636

1640

1650

166314 004

1671 191 659

1682024.gadā un

1691 505 663

1702025.gadā

171un turpmāk

172Konceptuālajā ziņojumā

173paredzētā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā

1743.116

175KOPĀ,

176tai skaitā:

17711 940 774

17811 940 774

17911 940 774

1800

1810

1821 500 000

18310 475 892

1842024.gadā un

18511 975 892

1862025.gadā

187un turpmāk

188IZM 03.01.00

189Augstskolas

1906 876 128

1916 876 128

1926 876 128

1930

1940

195863 779

1966 032 572

1972024.gadā un

1986 896 351

1992025.gadā

200un turpmāk

201ZM 22.02.00 Augstākā

202izglītība

2031 566 662

2041 566 662

2051 566 662

2060

2070

208196 804

2091 374 466

2102024.gadā un

2111 571 270

2122025.gadā

213un turpmāk

214KM 20.00.00

215Kultūrizglītība

216998 348

217998 348

218998 348

2190

2200

221125 413

222875 872

2232024.gadā un

2241 001 284

2252025.gadā

226un turpmāk

227VM 02.03.00 Augstākā

228medicīnas izglītība

2292 499 636

2302 499 636

2312 499 636

2320

2330

234314 004

2352 192 983

2362024.gadā un

2372 506 988

2382025.gadā

239un turpmāk

240*Nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins ir noteikts,

241balstoties uz 2.9.3. apakšnodaļā "Nepieciešamais valsts

242budžeta finansējums" veiktajiem indikatīvajiem aprēķiniem,

243kas pieņem pakāpenisku jaunā modeļa ieviešanu, sākot no 2022.

244gada (nosakot, ka 2022. gada jaunajam modelim būs pieejami

245atbilstoši 2. tabulai no VB 2 985 194 euro, 2023. gadā 5

246970 387 euro, 2024.gadā 8 955 581 euro un 2025. gadā un

247turpmāk 11 940 774 euro). Tas pie vienas doktorantūras VB

248studiju vietas izmaksām (20 500 euro gadā) ļautu nodrošināt no VB

249līdzekļiem jaunajā doktorantūras modelī 146 VB vietu 2022. gadā,

250291 vietu 2023. gadā, 437 vietas 2024. gadā un 582 vietas 2025.

251gadā un turpmāk. Papildu nepieciešamais finansējums no ES

252fondiem, ļautu nodrošināt jaunajā doktorantūras modelī 264 vietas

2532023. gadā, 583 vietas 2024 .gadā un 802 vietas 2025. gadā un

254turpmāk. Šāds finansējums 1. risinājumā ļautu jaunajam

255doktorantūras modelim, to pilnībā ieviešot, nodrošināt 16 440 774

256euro lielu finansējumu, kurš no 2027. gada nodrošinātu gan

257802 VB studiju vietas (16 440 774 euro/20 500 euro)

258gan ~ 172 (tālāko aprēķinu ietvaros, 171,85) doktora grāda

259ieguvējus gadā (1. risinājums). Doktora grāda ieguvēju skaits

260ir aprēķināts, pirmkārt, balstoties uz to, ka pirmie absolventi

261parādīsies trīs gadus iepriekš (2024. gadā uzņemtie

262doktoranti) un 1. risinājuma aprēķinā ir indikatīvi paredzēts, ka

263šo doktorantu sadalījums starp trīs un četru gadu DSP ir vienāds

264un ir noteikts 75 % doktora grāda iegūšanas līmenis šajās VB

265studiju vietās studējošajiem ((802 VB studiju vietas/3,5 gadu

266vidējais DSP ilgumu)*0,75 (grāda iegūšanas līmenis)).

2672. risinājuma nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins

268balstās uz tiem pašiem pieņēmumiem kā 1. risinājumā (vienāds

269studējošo sadalījums starp trīs un četru gadu DSP un 75 % grāda

270iegūšanas līmenis), tikai balstoties uz nepieciešamību nodrošināt

271vismaz 200 absolventus no 2027. gada (un turpmāk). Lai to

272izdarītu, vismaz trīs gadus iepriekš (lai nodrošinātu pietiekamu

273laiku absolvēšanai) jānodrošina finansējums par 16,4 % vairāk VB

274studiju vietām, kas nozīmē vismaz 933 VB studiju vietas

275doktorantūrā ((200 grāda ieguvēji/171,85 grāda ieguvēji 1.

276risinājumā)*802 (1. risinājuma VB studiju vietu skaits). Šāds

277finansējums 2. risinājumā ļautu jaunajam doktorantūras modelim,

278to pilnībā ieviešot, nodrošināt 19 133 333 euro lielu

279finansējumu, kurš no 2027. gada nodrošinātu gan 933 VB studiju

280vietas (19 133 333 euro/20 500 euro) gan ~ 200

281doktora grāda ieguvējus gadā (2. risinājums). 2. risinājuma

282nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins balstās uz tiem pašiem

283pieņēmumiem kā 1. risinājumā (vienāds studējošo sadalījums starp

284trīs un četru gadu DSP un 75 % grāda iegūšanas līmenis), tikai

285balstoties uz nepieciešamību nodrošināt vismaz 250 absolventus no

2862027. gada (un turpmāk). Lai to izdarītu, vismaz 3 gadus iepriekš

287(lai nodrošinātu pietiekamu laiku absolvēšanai) jānodrošina

288finansējums par 45,5 % vairāk VB studiju vietām, kas nozīmētu

289vismaz 1 167 VB vietas doktorantūrā ((250 grāda ieguvēji/171,85

290grāda ieguvēji 1. risinājumā) * 802 (1. risinājuma VB studiju

291vietu skaits). Šāds finansējums 3. risinājumā ļautu jaunajam

292doktorantūras modelim, to pilnībā ieviešot, nodrošināt 23 916 667

293euro lielu finansējumu, kurš no 2027. gada nodrošinātu gan

2941 167 VB studiju vietas (23 916 667 euro/20 500

295euro), gan ~ 250 doktora grāda ieguvējus gadā (3.

296risinājums).

1TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS

2PLĀNS

3Nr.

4p.k.

5Veicamais

6uzdevums

7Laika

8grafiks

91.

10IZM izvērtēt, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram

11noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā

12jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamos

13normatīvo aktu projektus:

141) Augstskolu likumā:

15a) paredzot grozījumus un papildinājumus par DSP,

16doktorantūru, doktorantūras skolu izveidi, augstskolu

17konsorcijiem, akadēmisko personālu un studējošajiem,

18stipendijām un atalgojumu;

19b) paredzot, ka DSP licencēšanas process jānodala no

20citu studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras

21skolas ietvarā;

222) Zinātniskās darbības likumā - grozījumus un

23papildinājumus par zinātnieka statusu, zinātniskā doktora

24grāda piešķiršanu (promociju); promociju tiesību deleģējumu

25augstskolām; starptautiskā novērtējuma kritērijiem

26augstskolām, kuras ir zinātniskās institūcijas vai kuru

27sastāvā ir zinātniskā institūcija, paredzot pētnieciskās

28kapacitātes izvērtējumu;

293) Obligāto eksemplāru likumā - par promocijas

30darba kopsavilkuma obligāto eksemplāru piegādāšanu Latvijas

31Nacionālajai bibliotēkai.

324) MK noteikumu projektu par doktorantūras finansēšanas

33un ieviešanas kārtību, ievērojot konceptuālajā ziņojumā

34ietverto risinājumu;

355) MK noteikumu projektu par kopīgu doktora grādu un

36kopīgu diplomu piešķiršanu;

376) MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru

38kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumos Nr. 1316

39"Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu

40zinātniskajām institūcijām,"" nosakot, ka

41doktoranti tiek pielīdzināti zinātniskā personāla statusam,

42neparedzot obligātu ievēlēšanu akadēmiskajos amatos;

437) MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru

44kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994

45"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas

46no valsts budžeta līdzekļiem", ievērojot normatīvo

47regulējumu par doktorantūras finansēšanas kārtību;

488) MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru

49kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740

50"Noteikumi par stipendijām," paredzot pakāpenisku

51pāreju uz normatīvo regulējumu par doktorantūras

52finansēšanas kārtību;

539) noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta

542018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 795 "Studiju

55programmu licencēšanas noteikumi"", ievērojot

56konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu;

5710) MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru

58kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793

59"Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas

60noteikumi"" ievērojot konceptuālajā ziņojumā

61ietverto risinājumu.

62Līdz 2021. gada 31. decembrim

632.

64IZM izvērtēt, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram

65noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā

66jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamos

67normatīvo aktu projektus:

681) Augstskolu likumā:

69a) paredzot, ka DSP akreditācijas process jānodala no

70citu studiju programmu izvērtēšanas un ka DSP akreditācija

71jāveic doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, ņemot

72vērā Zinātnisko institūciju darbības starptautisko

73novērtējumu par augstskolu un tās DSP īstenošanas

74sadarbības partneri - zinātnisko institūciju, kā arī to, ka

75jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips,

76kas nosaka, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens

77veselums;

782) MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru

79kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793

80"Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas

81noteikumi"" ievērojot konceptuālajā ziņojumā

82ietverto risinājumu.

83Līdz 2024. gada 31. decembrim

843.

85IZM:

861) ne vēlāk kā viena mēneša laikā no konceptuālā

87ziņojuma atbalstīšanas dienas informēt augstskolas -

88potenciālās projekta iesniedzējas Eiropas Sociālā fonda

898.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās

90izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

91specializācijas jomās" trešajā projektu iesniegumu

92atlases kārtā - par rīcības plānā pārejai uz konceptuāli

93jaunu DSP īstenošanu ietveramo informāciju;

942) nodrošināt, ka augstskolas, kuras ir potenciālās

95projekta iesniedzējas Eiropas Sociālā fonda 8.2.2.

96specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās

97izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

98specializācijas jomās" trešajā projektu iesniegumu

99atlases kārtā, izstrādā un no trešās projektu iesniegumu

100atlases kārtas izsludināšanas dienas, bet ne vēlāk kā vienu

101mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Eiropas

102Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda sadarbības

103iestādē, iesniedz IZM saskaņošanai rīcības plānu pārejai uz

104konceptuāli jaunu DSP īstenošanu;

1052020. g.

1064.

107Eiropas Sociālā fonda 8.2.2.

108specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās

109izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās

110specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu

111atlases kārtas īstenošana pārejai uz konceptuāli jaunu DSP

112īstenošanu (doktorantu atalgojuma pilotēšana).

1132022.-2023. g.

1145.

115Doktorantūras skolu

116izveide.

1172022.-2024. g.