3. pants

1Jaunā doktorantūras modeļa

2ietekmes izvērtējums

33.1. Riski, ja situācija

4nemainās

5Esošais doktorantūras īstenošanas

6modelis un finansējuma apjoms nesagatavo pietiekamu skaitu jauno

7doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un

8prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās

9koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto

10skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā

11valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50 %

12no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis

13Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un

14programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu,

15tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi,

16ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas

17pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir

18nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības

19un inovāciju spējām.

20Nemainoties situācijai, Latvijas doktorantūra turpinās

21stagnēt, un doktorantūras saturs, norise un kvalitāte dažādās

22augstskolās krasi atšķirsies. DSP turpinās piedāvāt

23arī tādas augstskolas, kam trūkst pētnieciskās kapacitātes

24attiecīgajā zinātnes nozarē un kas nevar nodrošināt doktorantiem

25iespēju veikt zinātnisku darbību izvēlētajā zinātnes nozarē.

26Turpinot DSP akreditāciju studiju virziena ietvaros, DSP

27pētniecība netiks atbilstoši novērtēta.

28Atkarībā no augstskolas individuālās pieejas DSP pārvaldība un

29uzraudzība notiks vai nu augstskolas līmenī vai arī atsevišķā

30DSP. Decentralizētās pieejas dēļ būs vērojamas dažādas atšķirības

31DSP īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un tātad arī kvalitātē pat

32vienā augstskolā.

33DSP īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp

34promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās

35augstskolās turpinās atšķirties.

36Doktorantūras līmenī netiks veicināta plaši izmantojamo

37prasmju apguve, kas secīgi turpinās ietekmēt doktora izredzes

38darba tirgū. Valstī nebūs vienotas izpratnes par doktora

39zināšanām, prasmēm un kompetenci.

40Tā kā doktoranta stipendijas apmērs saglabāsies ļoti zems, tas

41turpinās negatīvi ietekmēt gan laiku, ko doktorants var veltīt

42doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī

43doktoru skaitu un secīgi - augstākās izglītības un zinātnes

44sistēmas akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni.

45Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides

46kārtība turpinās kavēt starpnozaru zinātniskos pētījumus,

47īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicinās pētniecības

48izcilību, kā arī kavēs starptautisku kopīgu DSP izveidi un

49īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda

50piešķiršanas procesam citās valstīs.

51Saglabāsies būtiskas atšķirības starp doktoriem zināšanu un

52prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas

53doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi

54atšķirsies arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte.

55Nekvalitatīvas DSP negatīvi ietekmēs ne tikai doktora grādu

56ieguvušo akadēmiskās karjeras kvalitāti, bet arī zinātnes un

57augstākās izglītības sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka

58daudzi doktori vēlāk ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai

59ekonomikas nozarē, nekvalitatīvas doktora līmeņa studijas var

60būtiski ietekmēt visas valsts attīstību.

61Nemainot doktorantūras finansēšanas modeli, netiks nodrošināts

62konkurētspējīgs un faktiskās izmaksas sedzošs finansējuma

63modelis, tādējādi turpinot apdraudēt doktorantūras ilgtspēju un

64nestimulējot kvalitātes pieaugumu.

653.2. Nepieciešamās izmaiņas

66normatīvajā regulējumā

67Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa

68ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un

69papildinājumus šādos normatīvajos aktos, kā arī izdot jaunu

70tiesību aktu:

711) Augstskolu likumā:

72a) par doktora studiju programmu un doktorantūru, augstskolu

73konsorcijiem, akadēmisko personālu un studējošajiem, stipendijām

74un atalgojumu;

75b) par to, ka DSP licencēšanas process jānodala no citu

76studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

77ietvarā, ka DSP akreditācijas process jānodala no citu studiju

78programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

79akreditācijas ietvaros, ņemot vērā Zinātnisko institūciju

80darbības starptautisko novērtējumu par augstskolu un tās DSP

81īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju, kā arī

82to, ka jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips,

83kas nosaka, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens veselums;

842) Zinātniskās darbības likumā - par zinātnieka

85statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju);

86promociju tiesību deleģējumu augstskolām; starptautiskā

87novērtējuma kritērijiem augstskolām, kuras ir zinātniskās

88institūcijas vai kuru sastāvā ir zinātniskās institūcijas,

89paredzot zinātniski pētnieciskās kapacitātes izvērtējumu;

903) Obligāto eksemplāru likumā - par promocijas darba

91kopsavilkuma obligāto eksemplāru piegādāšanu Latvijas

92Nacionālajai bibliotēkai.

93Ievērojot minēto, ir izstrādājams

94jauns (1) Ministru kabineta noteikumu projekts par doktorantūras

95finansēšanas kārtību un ieviešanu, kā arī jauns (2) Ministru

96kabineta noteikumu projekts par MK noteikumu projektu par kopīgu

97doktora grādu un kopīgu diplomu piešķiršanu.

98Atbilstoši grozījumiem minētajos likumos, vērtējama jaunu

99MK noteikumu izstrāde vai grozījumu veikšana saistītajos MK

100noteikumos, tostarp, ja nepieciešams, iestrādājot noslēguma

101noteikumus, kas svarīgi pašreizējiem doktorantiem un grāda

102pretendentiem, kā arī, paredzot tiem tiesības pabeigt studijas un

103aizstāvēt promociju darbus pēc esošā normatīva regulējuma:

1041) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr.

1051001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas)

106kārtība un kritēriji";

1072) Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617

108"Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts

109standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir

110profesionālo doktora grādu mākslās";

1113) Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994

112"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

113valsts budžeta līdzekļiem";

1144) Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740

115"Noteikumi par stipendijām";

1165) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68

117"Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem";

1186) Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobrī noteikumi Nr. 846

119"Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai

120studiju programmās";

1217) Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 165

122"Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas

123nolikums";

1248) Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 202

125"Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību

126apliecinošus dokumentus";

1279) Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445

128"Pedagogu darba samaksas noteikumi";

12910) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.

130795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi";

13111) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr.

132793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas

133noteikumi"

134Izskatot grozījumus Zinātniskās darbības likumā par zinātniskā

135doktora grāda piešķiršanu (promociju) un promociju tiesību

136deleģējumu augstskolām, ja tiks atzīta nepieciešamība veikt tajā

137arī norādi, ka zinātniskā doktora grādu piešķir zinātnes nozarēs,

138kas noteiktas normatīvajā regulējumā par Latvijas zinātnes

139nozarēm un apakšnozarēm, tādā gadījumā tiks vērtēts Ministru

140kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu

141Nr. 1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda

142piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu

143augstskolām"" atdzīšana par spēku zaudējušiem vai tomēr

144veikt tajos grozījumus.