3. pants

Jaunā doktorantūras modeļa

ietekmes izvērtējums

3.1. Riski, ja situācija

nemainās

Esošais doktorantūras īstenošanas

modelis un finansējuma apjoms nesagatavo pietiekamu skaitu jauno

doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un

prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās

koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto

skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā

valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50 %

no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis

Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un

programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu,

tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi,

ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas

pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir

nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības

un inovāciju spējām.

Nemainoties situācijai, Latvijas doktorantūra turpinās

stagnēt, un doktorantūras saturs, norise un kvalitāte dažādās

augstskolās krasi atšķirsies. DSP turpinās piedāvāt

arī tādas augstskolas, kam trūkst pētnieciskās kapacitātes

attiecīgajā zinātnes nozarē un kas nevar nodrošināt doktorantiem

iespēju veikt zinātnisku darbību izvēlētajā zinātnes nozarē.

Turpinot DSP akreditāciju studiju virziena ietvaros, DSP

pētniecība netiks atbilstoši novērtēta.

Atkarībā no augstskolas individuālās pieejas DSP pārvaldība un

uzraudzība notiks vai nu augstskolas līmenī vai arī atsevišķā

DSP. Decentralizētās pieejas dēļ būs vērojamas dažādas atšķirības

DSP īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un tātad arī kvalitātē pat

vienā augstskolā.

DSP īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp

promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās

augstskolās turpinās atšķirties.

Doktorantūras līmenī netiks veicināta plaši izmantojamo

prasmju apguve, kas secīgi turpinās ietekmēt doktora izredzes

darba tirgū. Valstī nebūs vienotas izpratnes par doktora

zināšanām, prasmēm un kompetenci.

Tā kā doktoranta stipendijas apmērs saglabāsies ļoti zems, tas

turpinās negatīvi ietekmēt gan laiku, ko doktorants var veltīt

doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī

doktoru skaitu un secīgi - augstākās izglītības un zinātnes

sistēmas akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni.

Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides

kārtība turpinās kavēt starpnozaru zinātniskos pētījumus,

īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicinās pētniecības

izcilību, kā arī kavēs starptautisku kopīgu DSP izveidi un

īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda

piešķiršanas procesam citās valstīs.

Saglabāsies būtiskas atšķirības starp doktoriem zināšanu un

prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas

doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi

atšķirsies arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte.

Nekvalitatīvas DSP negatīvi ietekmēs ne tikai doktora grādu

ieguvušo akadēmiskās karjeras kvalitāti, bet arī zinātnes un

augstākās izglītības sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka

daudzi doktori vēlāk ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai

ekonomikas nozarē, nekvalitatīvas doktora līmeņa studijas var

būtiski ietekmēt visas valsts attīstību.

Nemainot doktorantūras finansēšanas modeli, netiks nodrošināts

konkurētspējīgs un faktiskās izmaksas sedzošs finansējuma

modelis, tādējādi turpinot apdraudēt doktorantūras ilgtspēju un

nestimulējot kvalitātes pieaugumu.

3.2. Nepieciešamās izmaiņas

normatīvajā regulējumā

Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa

ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un

papildinājumus šādos normatīvajos aktos, kā arī izdot jaunu

tiesību aktu:

1) Augstskolu likumā:

a) par doktora studiju programmu un doktorantūru, augstskolu

konsorcijiem, akadēmisko personālu un studējošajiem, stipendijām

un atalgojumu;

b) par to, ka DSP licencēšanas process jānodala no citu

studiju programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

ietvarā, ka DSP akreditācijas process jānodala no citu studiju

programmu izvērtēšanas un jāveic doktorantūras skolas

akreditācijas ietvaros, ņemot vērā Zinātnisko institūciju

darbības starptautisko novērtējumu par augstskolu un tās DSP

īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju, kā arī

to, ka jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips,

kas nosaka, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens veselums;

2) Zinātniskās darbības likumā - par zinātnieka

statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju);

promociju tiesību deleģējumu augstskolām; starptautiskā

novērtējuma kritērijiem augstskolām, kuras ir zinātniskās

institūcijas vai kuru sastāvā ir zinātniskās institūcijas,

paredzot zinātniski pētnieciskās kapacitātes izvērtējumu;

3) Obligāto eksemplāru likumā - par promocijas darba

kopsavilkuma obligāto eksemplāru piegādāšanu Latvijas

Nacionālajai bibliotēkai.

Ievērojot minēto, ir izstrādājams

jauns (1) Ministru kabineta noteikumu projekts par doktorantūras

finansēšanas kārtību un ieviešanu, kā arī jauns (2) Ministru

kabineta noteikumu projekts par MK noteikumu projektu par kopīgu

doktora grādu un kopīgu diplomu piešķiršanu.

Atbilstoši grozījumiem minētajos likumos, vērtējama jaunu

MK noteikumu izstrāde vai grozījumu veikšana saistītajos MK

noteikumos, tostarp, ja nepieciešams, iestrādājot noslēguma

noteikumus, kas svarīgi pašreizējiem doktorantiem un grāda

pretendentiem, kā arī, paredzot tiem tiesības pabeigt studijas un

aizstāvēt promociju darbus pēc esošā normatīva regulējuma:

1) Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr.

1001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas)

kārtība un kritēriji";

2) Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617

"Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir

profesionālo doktora grādu mākslās";

3) Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994

"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no

valsts budžeta līdzekļiem";

4) Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740

"Noteikumi par stipendijām";

5) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68

"Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem";

6) Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobrī noteikumi Nr. 846

"Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai

studiju programmās";

7) Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr. 165

"Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas

nolikums";

8) Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumi Nr. 202

"Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību

apliecinošus dokumentus";

9) Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445

"Pedagogu darba samaksas noteikumi";

10) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr.

795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi";

11) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr.

793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas

noteikumi"

Izskatot grozījumus Zinātniskās darbības likumā par zinātniskā

doktora grāda piešķiršanu (promociju) un promociju tiesību

deleģējumu augstskolām, ja tiks atzīta nepieciešamība veikt tajā

arī norādi, ka zinātniskā doktora grādu piešķir zinātnes nozarēs,

kas noteiktas normatīvajā regulējumā par Latvijas zinātnes

nozarēm un apakšnozarēm, tādā gadījumā tiks vērtēts Ministru

kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu

Nr. 1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda

piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu

augstskolām"" atdzīšana par spēku zaudējušiem vai tomēr

veikt tajos grozījumus.