18. pants

1Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir

2nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā:

31) reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%,

4t.i., par 2319 māsām19;

52) māsu nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotājiem ir samazinājies

6par 12% (49,3% - 2007.gadā, 43,9% - 2017.gadā)20;

73) māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks

8salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem ES valstīs21;

94) strauji sarucis pirmreizēji reģistrēto māsu

10skaits22;

115) darbu slimnīcās ir uzteikušas aptuveni 5 000

12māsas23;

136) no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas uzsāk

14darbu valsts un pašvaldību ārstniecības

15iestādēs24;

167) aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas

17vecumā25;

188) Rīgā strādā vislielākais ārstu un māsu skaits, tomēr Rīgas

19un Pierīgas reģionā praktizējošu māsu skaits uz vienu

20praktizējošu ārstu attiecīgi ir 1,1 un 1,2, kas ir zem vidējā

21rādītāja valstī (1,3)26;

229) no visām 18 950 personām, kas ieguvušas māsas izglītību par

23māsu strādā mazāk kā puse (44,7%): no 18 950 māsām,

24praktizēttiesīgas ir tikai 66% (12 479 māsas), savukārt no visām

25praktizēttiesīgajām māsām par māsu strādā tikai 67 % (8 474

26māsas).

2710) vēl jo vairāk, sertificētas ir tikai 5675 māsas (66,9% no

28strādājošajām māsām).