Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

58. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Situācijas izpētes gaitā konstatētās problēmas:

1) Netiek nodrošināta paaudžu nomaiņa māsas profesijā.

Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā

māsas profesijā, no tām 2148 māsas ir pirmspensijas un pensijas

vecumā (33% ir pirmspensijas vecumā, 7% pārsniedz 65 gadu

slieksni)72.

2) Risks darba tirgū zaudēt māsas, kuras ir sertificētas

saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru.

3) Ilgs mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai. Lai

māsa ar vidējo profesionālo izglītību iegūtu pamatspecialitātes

sertifikātu, viņai jāstudē 2 gadi.

4) Darba tirgus nosacījumi sertificētām māsām un

nesertificētām māsām ir atšķirīgi. Patlaban liela daļa

(33%73) māsu strādā tikai profesijā bez sertifikāta,

līdz ar to viņas:

• nav tiesīgas patstāvīgi strādāt pamatspecialitātē,

apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai metodē (ārstniecības

iestādei ir jānodrošina uzraudzība),

• ir mazāka alga nekā sertificētām māsām, jo ir noteikta algas

diferenciācija,

• tiek liegta iespēja konkurēt darba tirgū, jo sertificētai

māsai ir priekšroka,

• tiek liegta iespēja apgūt papildspecialitāti un metodi, ko

var apgūt tikai sertificēta māsa.

5) Savukārt sertificētām māsām ir ierobežota iespēja mainīt

darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai sertifikāta

darbības jomā.

6) Māsām, kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš

vai tās kādu iemeslu dēļ sākotnēji nav reģistrējušās ĀPR, ir

sarežģīti atgriezties darba tirgū.

7) Lai atjaunotu reģistrāciju ĀPR, māsām profesionālās

pilnveides kursos jāapgūst jaunas profesionālās kompetences un

prasmes, jānokārto reģistrācijas eksāmens, jāatjauno profesionālā

darbība medicīnas jomā, reģistrējoties ĀPR. Secīgi tam jāapgūst

specialitāte (formālā izglītība) un jānokārto sertifikācijas

eksāmens.