2. pants

Situācijas

apraksts

Valsts ugunsdrošība, kā arī glābšana un civilā aizsardzība ir

Iekšlietu politikas joma, par kuru atbild Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienests (2009. gada 16. aprīļa Ministru kabineta

noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 3.

pielikuma 4. punkts). Savukārt par ugunsdzēsību mežā un meža

zemēs rūpējas un atbild Valsts meža dienests (Ugunsdrošības un

ugunsdzēsības likums, 6.panta trešā daļa), nodrošinot meža

ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu un tā

likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību.

2.1. Latvijas

mežu platība un ugunsgrēku postījumi

Vairāk nekā pusi Latvijas zemes klāj meži. Mežs kā dabas

kapitāls un koksnes resursu avots ir Latvijas nacionālā bagātība,

kuru ilgtspējīgi apsaimniekojot tiek nodrošināta ekonomiska

izaugsme, saglabāta veselīga, bioloģiski daudzveidīga vide un

nodrošinātas iedzīvotāju rekreācijas iespējas un citas sociālās

vajadzības.

Meža zeme aizņem 3,575 miljonus hektāru, un tuvāko gadu laikā

meža zemes platība palielināsies (Meža likuma 3. panta pirmās

daļas 2.punkts). Pēc Nacionālā meža monitoringa datiem Meža

likumā ietvertajai meža definīcijai valstī atbilst 152 tūkst. ha

zemes, kas pēc juridiskā statusa patlaban nav mežs, un zeme 158

tūkst. ha lielā platībā, kas tuvākajos gados atbildīs meža

kritērijiem, kas kopā gandrīz par 10 % palielinās pašreiz

uzraugāmās platības. Tas nozīmē, ka VMD darbiniekiem pieaug darba

slodze.

Latvijā vienā ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji ap 1.3 ha

meža platības. Meža ugunsgrēku dēļ mežam vien tiek nodarīti

zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.

2014. gadā kopā likvidēti 698 meža ugunsgrēki 591 ha platībā,

kas pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Līdz 2015. gada 30.

jūnijam jau izcēlušies un likvidēti 379 meža ugunsgrēki ar

kopējo uguns skarto platību 428,3 ha. Īpaši jāizceļ meža

ugunsgrēki, kuri, militāro mācību intensitātes pieauguma dēļ,

izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā. Šie meža ugunsgrēki

rada būtiskus papildus izdevumus un slogu VMD. 2014.gadā 16% no

kopējās uguns skartās meža platības bija reģistrētas tieši Ādažu

militārā mācību poligona teritorijā, savukārt 2015.gada pirmajā

pusgadā tie jau ir 42% no kopējās uguns skartās meža

platības.

1.attēls

(Mežu ugunsgrēku skaits un uguns skartās platības sadalījumā pa

gadiem)

2.2. Meža

ugunsgrēka vietas uzraudzība

Lai gan īpašniekam ir pienākums uzraudzīt meža ugunsgrēka

vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības

likuma 10.1 pants), VMD pieredze rāda, ka fizisko un

juridisko personu, kuru apsaimniekošanā ir samērā nelielas meža

platības, iesaistīšana uzraudzībā ir problemātiska un pārsvarā

uzraudzību īpašnieka vietā veic VMD darbinieki. Lielākai daļai

meža īpašnieku trūkst zināšanu, pieredzes un atbilstoša

aprīkojuma, tajā skaitā darba drošības, kas nepieciešams

ugunsgrēka vietas uzraudzībai. Iespējamo uzraudzības veicēju

vecums un veselības stāvoklis bieži ir neatbilstošs šī darba

veikšanai. Tādejādi nekvalitatīva meža ugunsgrēka vietas

uzraudzība rada pamatotu risku meža ugunsgrēkam atjaunoties un

apdraudēt pieguļošās mežaudzes, kas var skart arī citus īpašumus.

Ugunsgrēka vietas uzraudzība kļūst neiespējama tajos gadījumos,

kad meža īpašnieks nedzīvo tiešā sava īpašuma tuvumā.

VMD ir ierosinājis nošķirt meža īpašnieku atbildību meža

ugunsgrēka vietas uzraudzībā atkarībā no īpašuma lieluma.

Paredzēts, ka VMD darbinieki uzrauga ugunsgrēka vietas meža

īpašumos, kas mazāki par 5000 hektāriem. Zemkopības ministrija šo

priekšlikumu patlaban iesniegusi Iekšlietu ministrijai, lai

veiktu grozījumus "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības

likuma" 10.1 panta otrajā daļā.

2.3. Meža

ugunsdzēsībā nodarbinātie

No 2012. gada 1. janvāra tika ieviests VMD Funkcionālās un

strukturālās optimizācijas modelis, kura rezultātā tika nodalīta

ugunsdzēsības funkcija un centralizēta tās operatīvā darbība. VMD

tika samazināts meža ugunsdzēsībā nodarbināto skaits. Patlaban

VMD ugunsdzēsības darbi tiek organizēti šādi: teritorijās ar

lielu degamību (piemēram, ap Rīgu, ap Daugavpili), kas veido 8%

no visas apsargājamās teritorijas, vadošā loma dzēšanas darbos ir

organizatoriskajām struktūrvienībām - Meža ugunsdzēsības

stacijām, kuru rīcībā ir attiecīga materiāltehniskā bāze (arī 1

štata vieta). Uguns bīstamajā laikposmā šajās stacijās tiek

pieņemti sezonas darbinieki: meža ugunsdzēsības stacijas

vadītāji, ugunsnovērošanas torņu dežuranti, meža ugunsdzēsēji,

specializētā autotransporta vadītāji un operatīvie dežuranti.

Sezonas darbinieki regulāri tiek apmācīti.

Pārējās teritorijās meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un

likvidāciju veic mežziņi, un Meža ugunsdzēsības stacijās

nodarbinātie tiek piesaistīti kā papildspēki nepieciešamības

gadījumā. Ugunsdzēsība ir tikai viens no mežziņu darba

pienākumiem ugunsbīstamajā laikposmā. Augstas degamības sezonās

mežziņu darbs citās kompetences jomās ir ilgstoši pārtraukts.

Ievērojot darba īpatnības, VMD darbiniekiem jābūt

sasniedzamiem jebkurā diennakts laikā. Tādēļ darba laika ilgums

netiek mērīts vai iepriekš noteikts un ugunsnedrošajā laika posmā

darbiniekiem nav formālā darba laika beigu ierobežojuma (Valsts

meža dienesta likuma 4. panta otrā daļa.). Mežziņu darbu nav

iespējams organizēt maiņās.

Ugunsnedrošajā laikposmā ir apgrūtina sezonas darbinieku

piesaistīšana. Iemesls ir smagie darba apstākļi, mazā darba

samaksa un ierobežota darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku

apvidos. Kā atzīst VK, atsevišķās virsmežniecībās ir liela

sezonas darbinieku mainība pat virs 30% (revīzijas ziņojuma

196.2.punkts).

Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekami

daudz meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju.

Sezonā ar augstu degamību ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā

būtu jāpieņem līdz pat 648 ugunsdzēsībā nodarbināto, kā

norādīts 2013. gada ziņojumā. Līdz šim pēdējos gados nepietiekama

finansējuma dēļ sezonas darbam meža ugunsdzēsībā vidēji tika

pieņemti aptuveni 320 - 380 nodarbināto. Šādā situācijā, kad

trūkst darbaspēka, meža dzēšana tika nodrošināta tikai labvēlīgu

meteoroloģisko apstākļu dēļ - Latvijas mežos, par laimi, nebija

augstas ugunsbīstamības. Ugunsdzēsēju komandas nedarbojās ar

nepieciešamo cilvēku skaitu, tādējādi radot draudus gan

nodarbināto veselībai un dzīvībai, gan sabiedrības drošībai un

tās ekonomiskajām interesēm. Minētais cilvēku skaits

nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku aizvietojamību un darba

likumdošanas prasību ievērošanu attiecībā uz pieļaujamo maksimālo

darba stundu skaitu. Strādājot ar nepietiekošu darbinieku skaitu,

nopietni tiek apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un

dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad pieaug meža ugunsgrēku

skaits. Šādās situācijās gan patstāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā

nodarbinātie tiek paļauti pārslodzei un tiek apdraudēta gan to

dzīvība, gan veselība.

2.4.

Ugunsdzēsības tehnika

Smagā ugunsdzēsības tehnika ir novecojusi, jo

lielākoties ir iegādāta laika periodā no 1970. līdz 2000. gadam.

VMD īpašumā meža ugunsgrēku dzēšanai pašreiz ir 78 autocisternas,

no kurām vairāk nekā puse ir ražotas pirms 1990. gada bijušajā

Padomju Savienībā (galvenokārt GAZ 66 un ZIL 130), un 3

traktortehnikas vienības. VMD īpašumā esošās smagās ugunsdzēsības

autocisternas, sadalījumā pa reģistrācijas gadiem ir redzamas

1.tabulā.

1. tabula

Autocisternas

reģistrācijas gads

Autocisternu skaits

1970.-1980.

7

1981.-1990.

33

1991.-2000.

21

2001.-2010.

3

2011.-2015.

14

Kopā:

78

2013.gada ziņojumā Ministru kabinets tika informēts par to, ka

lielākā daļa no šīm ūdens autocisternām ir ļoti sliktā tehniskā

stāvoklī, to remonts ir ekonomiski neizdevīgs un nepieciešams

veikt to norakstīšanu. Lai nodrošinātu funkcionēšanu

novecojušajam smagās ugunsdzēsības tehnikas autoparkam, laika

periodā no 2011. - 2013. gadam, bija jāiegādājas 35 jaunas

specializētās ugunsdzēsības autocisternas. Līdz šim brīdim

nepietiekamā finansējuma dēļ VMD ir iegādāties 14 specializētās

ugunsdzēsības autocisternas. 2015., 2016. un 2017. gadā piešķirts

finansējums tikai četru specializēto ugunsdzēsības autocisternu

iegādei.

Strauji nolietojas 2006.gadā iegādātie vieglie kravas apvidus

automobiļi, kas speciāli aprīkoti meža ugunsdzēsības

profilaktiskās uzraudzības un operatīvās ugunsgrēku ierobežošanas

vajadzībām un kurus ikdienā izmanto ar meža ugunsdzēsību

saistītie VMD darbinieki.

2.5.

Ugunsnovērošanas torņi un meža ugunsdzēsībai nepieciešamās

ēkas

Šobrīd netiek nodrošināta regulāra visu 181 ugunsnovērošanas

torņu izmantošana visā meža ugunsnedrošajā laikposmā. Izmantoti

tiek vidēji 59% no kopējā torņu skaita. Torņus neizmanto sliktā

tehniskā stāvokļa dēļ, to ietekmē arī finanšu trūkums dežurantu

algošanai, kā arī grūtības atrast darbinieku konkrētā apvidū vai

arī tornis atrodas tālu no apdzīvotām vietām.

Daļa ugunsdzēsībā izmantojamo ēku ir nolietojušās un nav

drošas, kā arī tās neatbilst tām vajadzībām, kas nepieciešamas

iegādāto moderno specializēto autocisternu uzturēšanai.