2. pants

1Situācijas

2apraksts

3Valsts ugunsdrošība, kā arī glābšana un civilā aizsardzība ir

4Iekšlietu politikas joma, par kuru atbild Valsts ugunsdzēsības un

5glābšanas dienests (2009. gada 16. aprīļa Ministru kabineta

6noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 3.

7pielikuma 4. punkts). Savukārt par ugunsdzēsību mežā un meža

8zemēs rūpējas un atbild Valsts meža dienests (Ugunsdrošības un

9ugunsdzēsības likums, 6.panta trešā daļa), nodrošinot meža

10ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu un tā

11likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību.

122.1. Latvijas

13mežu platība un ugunsgrēku postījumi

14Vairāk nekā pusi Latvijas zemes klāj meži. Mežs kā dabas

15kapitāls un koksnes resursu avots ir Latvijas nacionālā bagātība,

16kuru ilgtspējīgi apsaimniekojot tiek nodrošināta ekonomiska

17izaugsme, saglabāta veselīga, bioloģiski daudzveidīga vide un

18nodrošinātas iedzīvotāju rekreācijas iespējas un citas sociālās

19vajadzības.

20Meža zeme aizņem 3,575 miljonus hektāru, un tuvāko gadu laikā

21meža zemes platība palielināsies (Meža likuma 3. panta pirmās

22daļas 2.punkts). Pēc Nacionālā meža monitoringa datiem Meža

23likumā ietvertajai meža definīcijai valstī atbilst 152 tūkst. ha

24zemes, kas pēc juridiskā statusa patlaban nav mežs, un zeme 158

25tūkst. ha lielā platībā, kas tuvākajos gados atbildīs meža

26kritērijiem, kas kopā gandrīz par 10 % palielinās pašreiz

27uzraugāmās platības. Tas nozīmē, ka VMD darbiniekiem pieaug darba

28slodze.

29Latvijā vienā ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji ap 1.3 ha

30meža platības. Meža ugunsgrēku dēļ mežam vien tiek nodarīti

31zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.

322014. gadā kopā likvidēti 698 meža ugunsgrēki 591 ha platībā,

33kas pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Līdz 2015. gada 30.

34jūnijam jau izcēlušies un likvidēti 379 meža ugunsgrēki ar

35kopējo uguns skarto platību 428,3 ha. Īpaši jāizceļ meža

36ugunsgrēki, kuri, militāro mācību intensitātes pieauguma dēļ,

37izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā. Šie meža ugunsgrēki

38rada būtiskus papildus izdevumus un slogu VMD. 2014.gadā 16% no

39kopējās uguns skartās meža platības bija reģistrētas tieši Ādažu

40militārā mācību poligona teritorijā, savukārt 2015.gada pirmajā

41pusgadā tie jau ir 42% no kopējās uguns skartās meža

42platības.

431.attēls

44(Mežu ugunsgrēku skaits un uguns skartās platības sadalījumā pa

45gadiem)

462.2. Meža

47ugunsgrēka vietas uzraudzība

48Lai gan īpašniekam ir pienākums uzraudzīt meža ugunsgrēka

49vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības

50likuma 10.1 pants), VMD pieredze rāda, ka fizisko un

51juridisko personu, kuru apsaimniekošanā ir samērā nelielas meža

52platības, iesaistīšana uzraudzībā ir problemātiska un pārsvarā

53uzraudzību īpašnieka vietā veic VMD darbinieki. Lielākai daļai

54meža īpašnieku trūkst zināšanu, pieredzes un atbilstoša

55aprīkojuma, tajā skaitā darba drošības, kas nepieciešams

56ugunsgrēka vietas uzraudzībai. Iespējamo uzraudzības veicēju

57vecums un veselības stāvoklis bieži ir neatbilstošs šī darba

58veikšanai. Tādejādi nekvalitatīva meža ugunsgrēka vietas

59uzraudzība rada pamatotu risku meža ugunsgrēkam atjaunoties un

60apdraudēt pieguļošās mežaudzes, kas var skart arī citus īpašumus.

61Ugunsgrēka vietas uzraudzība kļūst neiespējama tajos gadījumos,

62kad meža īpašnieks nedzīvo tiešā sava īpašuma tuvumā.

63VMD ir ierosinājis nošķirt meža īpašnieku atbildību meža

64ugunsgrēka vietas uzraudzībā atkarībā no īpašuma lieluma.

65Paredzēts, ka VMD darbinieki uzrauga ugunsgrēka vietas meža

66īpašumos, kas mazāki par 5000 hektāriem. Zemkopības ministrija šo

67priekšlikumu patlaban iesniegusi Iekšlietu ministrijai, lai

68veiktu grozījumus "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības

69likuma" 10.1 panta otrajā daļā.

702.3. Meža

71ugunsdzēsībā nodarbinātie

72No 2012. gada 1. janvāra tika ieviests VMD Funkcionālās un

73strukturālās optimizācijas modelis, kura rezultātā tika nodalīta

74ugunsdzēsības funkcija un centralizēta tās operatīvā darbība. VMD

75tika samazināts meža ugunsdzēsībā nodarbināto skaits. Patlaban

76VMD ugunsdzēsības darbi tiek organizēti šādi: teritorijās ar

77lielu degamību (piemēram, ap Rīgu, ap Daugavpili), kas veido 8%

78no visas apsargājamās teritorijas, vadošā loma dzēšanas darbos ir

79organizatoriskajām struktūrvienībām - Meža ugunsdzēsības

80stacijām, kuru rīcībā ir attiecīga materiāltehniskā bāze (arī 1

81štata vieta). Uguns bīstamajā laikposmā šajās stacijās tiek

82pieņemti sezonas darbinieki: meža ugunsdzēsības stacijas

83vadītāji, ugunsnovērošanas torņu dežuranti, meža ugunsdzēsēji,

84specializētā autotransporta vadītāji un operatīvie dežuranti.

85Sezonas darbinieki regulāri tiek apmācīti.

86Pārējās teritorijās meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un

87likvidāciju veic mežziņi, un Meža ugunsdzēsības stacijās

88nodarbinātie tiek piesaistīti kā papildspēki nepieciešamības

89gadījumā. Ugunsdzēsība ir tikai viens no mežziņu darba

90pienākumiem ugunsbīstamajā laikposmā. Augstas degamības sezonās

91mežziņu darbs citās kompetences jomās ir ilgstoši pārtraukts.

92Ievērojot darba īpatnības, VMD darbiniekiem jābūt

93sasniedzamiem jebkurā diennakts laikā. Tādēļ darba laika ilgums

94netiek mērīts vai iepriekš noteikts un ugunsnedrošajā laika posmā

95darbiniekiem nav formālā darba laika beigu ierobežojuma (Valsts

96meža dienesta likuma 4. panta otrā daļa.). Mežziņu darbu nav

97iespējams organizēt maiņās.

98Ugunsnedrošajā laikposmā ir apgrūtina sezonas darbinieku

99piesaistīšana. Iemesls ir smagie darba apstākļi, mazā darba

100samaksa un ierobežota darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku

101apvidos. Kā atzīst VK, atsevišķās virsmežniecībās ir liela

102sezonas darbinieku mainība pat virs 30% (revīzijas ziņojuma

103196.2.punkts).

104Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekami

105daudz meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju.

106Sezonā ar augstu degamību ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā

107būtu jāpieņem līdz pat 648 ugunsdzēsībā nodarbināto, kā

108norādīts 2013. gada ziņojumā. Līdz šim pēdējos gados nepietiekama

109finansējuma dēļ sezonas darbam meža ugunsdzēsībā vidēji tika

110pieņemti aptuveni 320 - 380 nodarbināto. Šādā situācijā, kad

111trūkst darbaspēka, meža dzēšana tika nodrošināta tikai labvēlīgu

112meteoroloģisko apstākļu dēļ - Latvijas mežos, par laimi, nebija

113augstas ugunsbīstamības. Ugunsdzēsēju komandas nedarbojās ar

114nepieciešamo cilvēku skaitu, tādējādi radot draudus gan

115nodarbināto veselībai un dzīvībai, gan sabiedrības drošībai un

116tās ekonomiskajām interesēm. Minētais cilvēku skaits

117nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku aizvietojamību un darba

118likumdošanas prasību ievērošanu attiecībā uz pieļaujamo maksimālo

119darba stundu skaitu. Strādājot ar nepietiekošu darbinieku skaitu,

120nopietni tiek apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un

121dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad pieaug meža ugunsgrēku

122skaits. Šādās situācijās gan patstāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā

123nodarbinātie tiek paļauti pārslodzei un tiek apdraudēta gan to

124dzīvība, gan veselība.

1252.4.

126Ugunsdzēsības tehnika

127Smagā ugunsdzēsības tehnika ir novecojusi, jo

128lielākoties ir iegādāta laika periodā no 1970. līdz 2000. gadam.

129VMD īpašumā meža ugunsgrēku dzēšanai pašreiz ir 78 autocisternas,

130no kurām vairāk nekā puse ir ražotas pirms 1990. gada bijušajā

131Padomju Savienībā (galvenokārt GAZ 66 un ZIL 130), un 3

132traktortehnikas vienības. VMD īpašumā esošās smagās ugunsdzēsības

133autocisternas, sadalījumā pa reģistrācijas gadiem ir redzamas

1341.tabulā.

1351. tabula

136Autocisternas

137reģistrācijas gads

138Autocisternu skaits

1391970.-1980.

1407

1411981.-1990.

14233

1431991.-2000.

14421

1452001.-2010.