1. pants

Konkrētās preces

tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma

1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības.

Miltus atkarībā no to ieguves

veida, sastāva un kvalitātes īpašībām iedala kviešu un rudzu

miltos. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka

pielietojums kviešu un rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no

šiem minētajiem miltu veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize

(baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji

kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos.

Katram miltu tipam ir raksturīgs

atšķirīgs minerālvielu daudzums. Jo lielāks minerālvielu saturs

ir miltos, jo lielāks būs arī pelnvielu daudzums miltos. Jo

vairāk minerālvielu un šķiedrvielu ir miltos, jo augstāks ir

miltu tipa skaitlis un tiem ir raksturīgāka tumšāka krāsa.

Konkurences padomes rīcībā esošā

informācija liecina, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas

dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes

dzirnavnieks" ražotie kviešu un rudzu milti tiek realizēti

atšķirīgos iepakojumos, t. i., gan 1kg, gan 2kg iepakojumā

mājsaimniecības patēriņam, gan beztaras veidā (tiek realizēts bez

iepakojuma), 25kg, 40kg un 50kg maisos, kuri ir paredzēti

industriālajiem klientiem, tādiem kā maizes ceptuvēm,

konditorejām.

Ievērojot lietā konstatētās

komercsabiedrību piedāvājuma un patērētāju pieprasījuma

atšķirības, Konkurences padome secina, ka konkrētos preces tirgus

ir pamats nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i.,

industriālajiem patērētājiem paredzētie milti un

pamatpatērētājiem paredzētie milti, kas tiek fasēti atšķirīgi.

Miltu produkcija beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg iepakojumos

veido atsevišķu konkrētās preces tirgu un nav aizvietojama ar

miltu produkciju 1kg vai 2kg iepakojumos, jo ir paredzēta

atšķirīgām patērētāju (klientu) grupām. Turklāt miltu cenas

industriālajiem klientiem beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg

iepakojumos ir būtiski atšķirīgas no miltu cenām, kādas tās ir

par miltiem 1kg vai 2kg iepakojumā, kas arī dod pamatu konkrētās

preces tirgus nošķiršanai.

Kviešu

milti

A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

un realizētie kviešu milti "EKSTRA" ir augstākā labuma kviešu

milti (vissmalkākie un baltākie milti). Pēc kvalitātes šie milti

atbilst 405 C miltu tipam. Minētie milti ir īpaši piemēroti

konditorejas un augstvērtīgu mīklas izstrādājumu gatavošanai, kā

arī rekomendējami kvalitatīvu pelmeņu vai makaronu ražošanai.

Milti "EKSTRA" ir iegūti vairākkārtējas izsijāšanas ceļā, samaļot

grauda kodolu, tie satur vismazāk minerālvielas un

šķiedrvielas.

Savukārt a/s "Dobeles

dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "LIELISKIE" ir

milti ar lielāku lipekļa un šķiedrvielu saturu. Minētie milti ir

piemēroti maizes cepšanai. To kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C

miltu tipiem. Milti "LIELISKIE" ir ar vislielāko mīklas noturību

un lipekļa saturu. Milti "LIELISKIE" tāpat kā milti "EKSTRA" ir

iegūti malšanas procesā, nevis samaisot dažādu šķiru miltus.

Salīdzinot ar miltiem "EKSTRA", miltiem "LIELISKIE" ir tumšāka

nokrāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir zemāka lipekļa

kvalitāte.

A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

un realizētie kviešu milti "1. ŠĶIRA" ir ar lielāku pelnvielu

daudzumu, tādēļ tie ir nedaudz tumšāki par miltiem "LIELISKIE".

Kviešu miltu "1. ŠĶIRA" kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C miltu

tipiem.

A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

un realizētie kviešu milti "VESELĪBAS" ir bagāti ar šķiedrvielām,

B, PP grupas vitamīniem. Minēto miltu kvalitāte ir tuva 812C un

1600C miltu tipiem. Minētie milti ir visveselīgākie no tīrajām

šķirām un ir ar ļoti augstu pelnvielu saturu. Kviešu milti

"VESELĪBAS" ir piemēroti dažādu veselības maižu cepšanai, kā arī

tiek izmantoti formas vai saldskābās maizes cepšanai. Salīdzinot

ar miltiem "EKSTRA" un "LIELISKIE", miltiem "VESELĪBAS" ir

būtiski tumšāka krāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir

zemāka lipekļa kvalitāte.

Beztaras veidā, 50kg un 25kg

maisos, a/s "Dobeles dzirnavnieks" ražo un realizē arī tādus

miltu maisījumus kā kviešu milti 550/64 tips (milti pieder pie

miltu maisījumu grupas, jo miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru

miltus "EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 50/50), kviešu milti

550/60 tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus

"EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 60/40), kviešu milti 812/90

tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "LIELISKIE"

un "VESELĪBAS" - attiecībā 70/30).

Konkurences padomes rīcībā esošā

informācija liecina, ka a/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu

produkciju arī iedala pēc miltu tipiem. Industriālajiem klientiem

produkcija ir pieejama beztaras veidā un 40kg vai 50kg maisos.

A/s "Rīgas dzirnavnieks" industriālajiem klientiem realizē 405,

550, 812, 1050 un 1600 tipa kviešu miltus.

Arī RSEZ a/s "Rēzeknes

dzirnavnieks" ražo un realizē 405, 550, 812,1600 tipa kviešu

miltus.

A/s "Dobeles dzirnavnieks"

08.05.2006. vēstulē Nr.2-06/508a Konkurences padomei ir

norādījusi, ka: "(..) jebkuri kviešu milti ir aizvietojami ar

citiem kviešu miltiem, jautājums esot personālā, izmaksās un

produkta kvalitātē". Vienlaicīgi a/s "Dobeles dzirnavnieks"

vēstulē ir norādījusi, ka ražoto miltu "EKSTRA" aizvietošana ar

a/s "Rīgas dzirnavnieks" ražotajiem 405 tipa miltiem nav īsti

korekta, jo a/s "Rīgas dzirnavnieks" 405 tipa miltos nav definēts

miltu rupjums, kas būtiski ietekmē mīklas stabilitāti un ūdens

absorbciju.

Minētajā vēstulē a/s "Dobeles

dzirnavnieks" ir norādījusi, ka tās ražotajiem miltiem

"LIELISKIE" ir labākas cepšanas īpašības nekā 550 tipa miltiem,

ko ražo a/s "Rīgas dzirnavnieks". Savukārt pelnvielu saturs a/s

"Dobeles dzirnavnieks" miltiem "LIELISKIE" ir augsts, līdz ar to

milti ir tumšāki salīdzinājumā ar a/s "Rīgas dzirnavnieks" 550

tipa miltiem.

Savukārt a/s "Rīgas dzirnavnieks"

26.05.2006. vēstulē Nr.03/57 par miltu aizvietojamību paskaidro,

ka: (*).

Lai gan miltu ražotāji ražo un

realizē dažādus kviešu miltu tipus un to kvalitatīvais sastāvs ir

atšķirīgs, tomēr, ņemot vērā a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s

"Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs sniegtās ziņas, ka (*), turklāt

pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē, t.i., miltu ražošanas

procesā komercsabiedrībām ir viegli pārslēgties uz cita tipa

miltu ražošanu, tad konkrētajā lietā, papildus ievērojot arī

lietderības apsvērumus, viens no konkrētās preces tirgiem saskaņā

ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir nosakāms - kviešu miltu

realizācijas tirgus industriālajiem klientiem.

Vienlaicīgi Konkurences padome

secina, ka tirgu var segmentēt pa atsevišķiem kviešu miltu

tipiem. Lietā atsevišķie miltu segmenti tika izmantoti, lai

veiktu cenu salīdzinājumu.

Ievērojot lietas apstākļus, kuri

saistīti ar dzirnavnieku paziņojumiem par miltu cenu

paaugstināšanu, Konkurences padome par lietderīgu uzskatīja

vērtēt cenu paaugstināšanu industriālajiem klientiem, kuri veic

maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu, un lietā nevērtēja

miltu pārdošanas cenas veikaliem 1kg un 2kg iepakojumos, kas ir

vērtējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus.

Rudzu

milti

Līdzīgi kā kviešu milti arī rudzu

milti atkarībā no to sastāva un kvalitātes tiek ražoti un

iedalīti dažādās rudzu miltu šķirās jeb tipos. Piemēram, rudzu

miltu ražošanā a/s "Rīgas dzirnavnieks" izmanto divu šķiru

malumu, lai iegūtu rudzu bīdelētos un rudzu skrotētos miltus, bet

vienas šķiras malums tiek izmantots, lai iegūtu rudzu rupjos

miltus. Rudzi, tāpat kā kvieši, tiek malti saudzējošos režīmos,

kas ļauj saglabāt un pat uzlabot graudos esošās labās maizes

cepšanas īpašības. Jo vairāk rudzu milti satur minerālvielas un

šķiedrvielas, jo tie ir rupjāki un tumšāki.

A/s "Rīgas dzirnavnieks", RSEZ a/s

"Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s "Jelgavas dzirnavas" ražo un

realizē trīs rudzu miltu šķiras jeb tipus.

700 tipa (rudzu bīdelētie milti)

milti ir augstākā labuma rudzu milti, kas tiek izmantoti

tradicionālo saldskābmaižu cepšanā. 700 miltu tips ir paredzēts

īpaši labu un gaišu plaucējumu pagatavošanai, minētie milti dod

lielāka apjoma maizi, bet uzturvērtība 700 tipa miltiem ir mazāka

nekā rupjāku šķiru maizēm.

1370 tipa (rudzu skrotētie milti)

milti ir vidēji rupja maluma rudzu milti, kuri tiek izmantoti

pamata receptūrās lielākajai daļai rudzu klona maizēm, formas

maizēm un rudzu - kviešu maizēm.

Savukārt 1740 tipa (rudzu rupjā

maluma milti) milti ir rudzu pilnmaluma milti, jo tiek samalts

gandrīz 100% viss grauds. 1740 tipa milti ir visvērtīgākie no

rudzu miltiem, bet "vissmagākie". No šī tipa miltiem ir grūti

mīklai izveidot apjomu, tāpēc pamatā šī tipa milti tiek lietoti

rudzu klona maizēm, tumšajiem plaucējumiem, kā arī veselības

maizēm.

Lai gan miltu ražotāji izdala

rudzu miltus trīs atsevišķos miltu tipos, tomēr ņemot vērā a/s

"Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs

sniegtās ziņas, ka pastāv iespēja miltu atsevišķos tipus

aizvietot, izmantojot tehnologu zināšanas, kā arī, izmantojot

dažādus uzlabojumus, pastāv iespēja rudzu miltu atsevišķos tipus

aizvietot, (*), turklāt pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē,

t.i., miltu ražošanas procesā, tad konkrētajā lietā Konkurences

padome, ņemot vērā arī lietderības apsvērumus, secina, ka otrs

konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

5.punktu ir nosakāms kā rudzu miltu realizācijas tirgus

industriālajiem klientiem.

Konkrētajā lietā nav pamata rudzu

miltu realizācijas tirgu industriālajiem klientiem sašaurināt pa

atsevišķiem rudzu miltu tipiem, taču tie veido atsevišķus

segmentus.

Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus

Saskaņā ar 08.05.2006. a/s

"Dobeles dzirnavnieks" vēstulē Nr.2.-06/508a sniegto informāciju

a/s "Dobeles dzirnavnieks" 2005.gadā kviešu miltus Lietuvā nav

realizējusi, bet Igaunijā a/s "Dobeles dzirnavnieks" realizētais

kviešu miltu apjoms bija 1 129 tonnas, kas, pēc a/s "Dobeles

dzirnavnieks" subjektīvā vērtējuma, ir mazs apjoms. Saskaņā ar

minētajā vēstulē sniegtajām ziņām laika periodā no 2003.gada līdz

2005.gadam a/s "Dobeles dzirnavnieks" Latvijas teritorijā ir

realizējusi (*) no visas kopējās realizētās kviešu miltu

produkcijas.

Visi lietā iesaistītie miltu

ražotāji par konkurentiem miltu realizācijas tirgū min tādas

komercsabiedrības kā (*). Tomēr Konkurences padome secina, ka

viedoklis par iespējamo ģeogrāfisko tirgu visas Baltijas

teritorijas robežās no Latvijas miltu ražotāju un realizētāju

puses ir nepamatots. Konkurences padomes lietā iegūtā informācija

nedod pamatu ģeogrāfisko tirgu noteikt plašāk kā Latvijas

Republikas teritorija.

Konkurences padomes rīcībā esošā

informācija no Centrālās statistikas pārvaldes (25.05.2006.

vēstule Nr.71-12-337) par kviešu un rudzu miltu importu un

eksportu 2003.-2005.gadā liecina, ka kviešu miltu imports

2003.-2004.gadā nav noticis, bet 2005.gadā tas sastādīja 29

tonnas, kas ir vērtējams kā mazs apjoms.

2003.-2004.gadā importētais rudzu

miltu apjoms uz Latviju nepārsniedza 1 215 tonnas, kas, pēc

Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, salīdzinot ar

lietā iesaistīto tirgus dalībnieku realizēto rudzu miltu apjomiem

Latvijā, ir vērtējams kā mazs apjoms.

2003.gadā rudzu miltu eksports

saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju nav

noticis, bet 2004.gadā eksportētais rudzu miltu apjoms sastādīja

tikai 17 tonnas.

Nedaudz lielāks rudzu miltu apjoms

tika importēts un eksportēts 2005.gadā. Importētais rudzu miltu

apjoms 2005.gadā bija 3 374 tonnas, eksportētais rudzu miltu

apjoms 2005.gadā bija 4 137 tonnas.

Tomēr Konkurences padomes rīcībā

esošā informācija par kviešu un rudzu miltu importa un eksporta

apjomiem par katru no minētajiem miltu veidiem atsevišķi liecina,

ka nepastāv stabils kviešu un rudzu miltu imports un eksports.

Kviešu un rudzu miltu importa un eksporta tirdzniecības tendences

nav izveidojušās un minēto miltu imports un eksports par katru no

minētajiem miltu veidiem atsevišķi ir konstatējams nelielos

apjomos.

Ņemot vērā lietā iegūto

informāciju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt

plašākās robežās kā Latvijas Republikas teritorija.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus lietā ir nosakāms Latvijas Republikas

teritorijas robežās.

Līdz ar to saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu konkrētie tirgi lietā ir kviešu miltu

realizācijas tirgus industriālajiem klientiem Latvijas Republikas

teritorijas robežās un rudzu miltu realizācijas tirgus

industriālajiem klientiem Latvijas Republikas teritorijas

robežās.