1. pants

1Konkrētās preces

2tirgus

3Saskaņā ar Konkurences likuma

41.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

5tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

6noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā

7pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

8un lietošanas īpašības.

9Miltus atkarībā no to ieguves

10veida, sastāva un kvalitātes īpašībām iedala kviešu un rudzu

11miltos. Konkurences padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka

12pielietojums kviešu un rudzu miltiem ir atšķirīgs, jo no katra no

13šiem minētajiem miltu veidiem tiek cepta atšķirīga veida maize

14(baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize). Papildus miltu ražotāji

15kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos.

16Katram miltu tipam ir raksturīgs

17atšķirīgs minerālvielu daudzums. Jo lielāks minerālvielu saturs

18ir miltos, jo lielāks būs arī pelnvielu daudzums miltos. Jo

19vairāk minerālvielu un šķiedrvielu ir miltos, jo augstāks ir

20miltu tipa skaitlis un tiem ir raksturīgāka tumšāka krāsa.

21Konkurences padomes rīcībā esošā

22informācija liecina, ka a/s "Dobeles dzirnavnieks", a/s "Rīgas

23dzirnavnieks", a/s "Jelgavas dzirnavas" un RSEZ a/s "Rēzeknes

24dzirnavnieks" ražotie kviešu un rudzu milti tiek realizēti

25atšķirīgos iepakojumos, t. i., gan 1kg, gan 2kg iepakojumā

26mājsaimniecības patēriņam, gan beztaras veidā (tiek realizēts bez

27iepakojuma), 25kg, 40kg un 50kg maisos, kuri ir paredzēti

28industriālajiem klientiem, tādiem kā maizes ceptuvēm,

29konditorejām.

30Ievērojot lietā konstatētās

31komercsabiedrību piedāvājuma un patērētāju pieprasījuma

32atšķirības, Konkurences padome secina, ka konkrētos preces tirgus

33ir pamats nodalīt atkarībā no patēriņa veida, t.i.,

34industriālajiem patērētājiem paredzētie milti un

35pamatpatērētājiem paredzētie milti, kas tiek fasēti atšķirīgi.

36Miltu produkcija beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg iepakojumos

37veido atsevišķu konkrētās preces tirgu un nav aizvietojama ar

38miltu produkciju 1kg vai 2kg iepakojumos, jo ir paredzēta

39atšķirīgām patērētāju (klientu) grupām. Turklāt miltu cenas

40industriālajiem klientiem beztaras veidā, 25kg, 40kg un 50kg

41iepakojumos ir būtiski atšķirīgas no miltu cenām, kādas tās ir

42par miltiem 1kg vai 2kg iepakojumā, kas arī dod pamatu konkrētās

43preces tirgus nošķiršanai.

44Kviešu

45milti

46A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

47un realizētie kviešu milti "EKSTRA" ir augstākā labuma kviešu

48milti (vissmalkākie un baltākie milti). Pēc kvalitātes šie milti

49atbilst 405 C miltu tipam. Minētie milti ir īpaši piemēroti

50konditorejas un augstvērtīgu mīklas izstrādājumu gatavošanai, kā

51arī rekomendējami kvalitatīvu pelmeņu vai makaronu ražošanai.

52Milti "EKSTRA" ir iegūti vairākkārtējas izsijāšanas ceļā, samaļot

53grauda kodolu, tie satur vismazāk minerālvielas un

54šķiedrvielas.

55Savukārt a/s "Dobeles

56dzirnavnieks" ražotie un realizētie kviešu milti "LIELISKIE" ir

57milti ar lielāku lipekļa un šķiedrvielu saturu. Minētie milti ir

58piemēroti maizes cepšanai. To kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C

59miltu tipiem. Milti "LIELISKIE" ir ar vislielāko mīklas noturību

60un lipekļa saturu. Milti "LIELISKIE" tāpat kā milti "EKSTRA" ir

61iegūti malšanas procesā, nevis samaisot dažādu šķiru miltus.

62Salīdzinot ar miltiem "EKSTRA", miltiem "LIELISKIE" ir tumšāka

63nokrāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir zemāka lipekļa

64kvalitāte.

65A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

66un realizētie kviešu milti "1. ŠĶIRA" ir ar lielāku pelnvielu

67daudzumu, tādēļ tie ir nedaudz tumšāki par miltiem "LIELISKIE".

68Kviešu miltu "1. ŠĶIRA" kvalitāte ir tuva 550 C un 812 C miltu

69tipiem.

70A/s "Dobeles dzirnavnieks" ražotie

71un realizētie kviešu milti "VESELĪBAS" ir bagāti ar šķiedrvielām,

72B, PP grupas vitamīniem. Minēto miltu kvalitāte ir tuva 812C un

731600C miltu tipiem. Minētie milti ir visveselīgākie no tīrajām

74šķirām un ir ar ļoti augstu pelnvielu saturu. Kviešu milti

75"VESELĪBAS" ir piemēroti dažādu veselības maižu cepšanai, kā arī

76tiek izmantoti formas vai saldskābās maizes cepšanai. Salīdzinot

77ar miltiem "EKSTRA" un "LIELISKIE", miltiem "VESELĪBAS" ir

78būtiski tumšāka krāsa, jo tie satur vairāk pelnvielu un tiem ir

79zemāka lipekļa kvalitāte.

80Beztaras veidā, 50kg un 25kg

81maisos, a/s "Dobeles dzirnavnieks" ražo un realizē arī tādus

82miltu maisījumus kā kviešu milti 550/64 tips (milti pieder pie

83miltu maisījumu grupas, jo miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru

84miltus "EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 50/50), kviešu milti

85550/60 tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus

86"EKSTRA" un "LIELISKIE" - attiecībā 60/40), kviešu milti 812/90

87tips (miltu tipu iegūst, sajaucot divu šķiru miltus "LIELISKIE"

88un "VESELĪBAS" - attiecībā 70/30).

89Konkurences padomes rīcībā esošā

90informācija liecina, ka a/s "Rīgas dzirnavnieks" kviešu miltu

91produkciju arī iedala pēc miltu tipiem. Industriālajiem klientiem

92produkcija ir pieejama beztaras veidā un 40kg vai 50kg maisos.

93A/s "Rīgas dzirnavnieks" industriālajiem klientiem realizē 405,

94550, 812, 1050 un 1600 tipa kviešu miltus.

95Arī RSEZ a/s "Rēzeknes

96dzirnavnieks" ražo un realizē 405, 550, 812,1600 tipa kviešu

97miltus.

98A/s "Dobeles dzirnavnieks"

9908.05.2006. vēstulē Nr.2-06/508a Konkurences padomei ir

100norādījusi, ka: "(..) jebkuri kviešu milti ir aizvietojami ar

101citiem kviešu miltiem, jautājums esot personālā, izmaksās un

102produkta kvalitātē". Vienlaicīgi a/s "Dobeles dzirnavnieks"

103vēstulē ir norādījusi, ka ražoto miltu "EKSTRA" aizvietošana ar

104a/s "Rīgas dzirnavnieks" ražotajiem 405 tipa miltiem nav īsti

105korekta, jo a/s "Rīgas dzirnavnieks" 405 tipa miltos nav definēts

106miltu rupjums, kas būtiski ietekmē mīklas stabilitāti un ūdens

107absorbciju.

108Minētajā vēstulē a/s "Dobeles

109dzirnavnieks" ir norādījusi, ka tās ražotajiem miltiem

110"LIELISKIE" ir labākas cepšanas īpašības nekā 550 tipa miltiem,

111ko ražo a/s "Rīgas dzirnavnieks". Savukārt pelnvielu saturs a/s

112"Dobeles dzirnavnieks" miltiem "LIELISKIE" ir augsts, līdz ar to

113milti ir tumšāki salīdzinājumā ar a/s "Rīgas dzirnavnieks" 550

114tipa miltiem.

115Savukārt a/s "Rīgas dzirnavnieks"

11626.05.2006. vēstulē Nr.03/57 par miltu aizvietojamību paskaidro,

117ka: (*).

118Lai gan miltu ražotāji ražo un

119realizē dažādus kviešu miltu tipus un to kvalitatīvais sastāvs ir

120atšķirīgs, tomēr, ņemot vērā a/s "Dobeles dzirnavnieks" un a/s

121"Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs sniegtās ziņas, ka (*), turklāt

122pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē, t.i., miltu ražošanas

123procesā komercsabiedrībām ir viegli pārslēgties uz cita tipa

124miltu ražošanu, tad konkrētajā lietā, papildus ievērojot arī

125lietderības apsvērumus, viens no konkrētās preces tirgiem saskaņā

126ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir nosakāms - kviešu miltu

127realizācijas tirgus industriālajiem klientiem.

128Vienlaicīgi Konkurences padome

129secina, ka tirgu var segmentēt pa atsevišķiem kviešu miltu

130tipiem. Lietā atsevišķie miltu segmenti tika izmantoti, lai

131veiktu cenu salīdzinājumu.

132Ievērojot lietas apstākļus, kuri

133saistīti ar dzirnavnieku paziņojumiem par miltu cenu

134paaugstināšanu, Konkurences padome par lietderīgu uzskatīja

135vērtēt cenu paaugstināšanu industriālajiem klientiem, kuri veic

136maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanu, un lietā nevērtēja

137miltu pārdošanas cenas veikaliem 1kg un 2kg iepakojumos, kas ir

138vērtējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus.

139Rudzu

140milti

141Līdzīgi kā kviešu milti arī rudzu

142milti atkarībā no to sastāva un kvalitātes tiek ražoti un

143iedalīti dažādās rudzu miltu šķirās jeb tipos. Piemēram, rudzu

144miltu ražošanā a/s "Rīgas dzirnavnieks" izmanto divu šķiru

145malumu, lai iegūtu rudzu bīdelētos un rudzu skrotētos miltus, bet

146vienas šķiras malums tiek izmantots, lai iegūtu rudzu rupjos

147miltus. Rudzi, tāpat kā kvieši, tiek malti saudzējošos režīmos,

148kas ļauj saglabāt un pat uzlabot graudos esošās labās maizes

149cepšanas īpašības. Jo vairāk rudzu milti satur minerālvielas un

150šķiedrvielas, jo tie ir rupjāki un tumšāki.

151A/s "Rīgas dzirnavnieks", RSEZ a/s

152"Rēzeknes dzirnavnieks" un a/s "Jelgavas dzirnavas" ražo un

153realizē trīs rudzu miltu šķiras jeb tipus.

154700 tipa (rudzu bīdelētie milti)

155milti ir augstākā labuma rudzu milti, kas tiek izmantoti

156tradicionālo saldskābmaižu cepšanā. 700 miltu tips ir paredzēts

157īpaši labu un gaišu plaucējumu pagatavošanai, minētie milti dod

158lielāka apjoma maizi, bet uzturvērtība 700 tipa miltiem ir mazāka

159nekā rupjāku šķiru maizēm.

1601370 tipa (rudzu skrotētie milti)

161milti ir vidēji rupja maluma rudzu milti, kuri tiek izmantoti

162pamata receptūrās lielākajai daļai rudzu klona maizēm, formas

163maizēm un rudzu - kviešu maizēm.

164Savukārt 1740 tipa (rudzu rupjā

165maluma milti) milti ir rudzu pilnmaluma milti, jo tiek samalts

166gandrīz 100% viss grauds. 1740 tipa milti ir visvērtīgākie no

167rudzu miltiem, bet "vissmagākie". No šī tipa miltiem ir grūti

168mīklai izveidot apjomu, tāpēc pamatā šī tipa milti tiek lietoti

169rudzu klona maizēm, tumšajiem plaucējumiem, kā arī veselības

170maizēm.

171Lai gan miltu ražotāji izdala

172rudzu miltus trīs atsevišķos miltu tipos, tomēr ņemot vērā a/s

173"Dobeles dzirnavnieks" un a/s "Rīgas dzirnavnieks" vēstulēs

174sniegtās ziņas, ka pastāv iespēja miltu atsevišķos tipus

175aizvietot, izmantojot tehnologu zināšanas, kā arī, izmantojot

176dažādus uzlabojumus, pastāv iespēja rudzu miltu atsevišķos tipus

177aizvietot, (*), turklāt pastāv aizvietojamība piedāvājuma pusē,

178t.i., miltu ražošanas procesā, tad konkrētajā lietā Konkurences

179padome, ņemot vērā arī lietderības apsvērumus, secina, ka otrs

180konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

1815.punktu ir nosakāms kā rudzu miltu realizācijas tirgus

182industriālajiem klientiem.

183Konkrētajā lietā nav pamata rudzu

184miltu realizācijas tirgu industriālajiem klientiem sašaurināt pa

185atsevišķiem rudzu miltu tipiem, taču tie veido atsevišķus

186segmentus.

187Konkrētais

188ģeogrāfiskais tirgus

189Saskaņā ar 08.05.2006. a/s

190"Dobeles dzirnavnieks" vēstulē Nr.2.-06/508a sniegto informāciju

191a/s "Dobeles dzirnavnieks" 2005.gadā kviešu miltus Lietuvā nav

192realizējusi, bet Igaunijā a/s "Dobeles dzirnavnieks" realizētais

193kviešu miltu apjoms bija 1 129 tonnas, kas, pēc a/s "Dobeles

194dzirnavnieks" subjektīvā vērtējuma, ir mazs apjoms. Saskaņā ar

195minētajā vēstulē sniegtajām ziņām laika periodā no 2003.gada līdz

1962005.gadam a/s "Dobeles dzirnavnieks" Latvijas teritorijā ir

197realizējusi (*) no visas kopējās realizētās kviešu miltu

198produkcijas.

199Visi lietā iesaistītie miltu

200ražotāji par konkurentiem miltu realizācijas tirgū min tādas

201komercsabiedrības kā (*). Tomēr Konkurences padome secina, ka

202viedoklis par iespējamo ģeogrāfisko tirgu visas Baltijas

203teritorijas robežās no Latvijas miltu ražotāju un realizētāju

204puses ir nepamatots. Konkurences padomes lietā iegūtā informācija

205nedod pamatu ģeogrāfisko tirgu noteikt plašāk kā Latvijas

206Republikas teritorija.

207Konkurences padomes rīcībā esošā

208informācija no Centrālās statistikas pārvaldes (25.05.2006.

209vēstule Nr.71-12-337) par kviešu un rudzu miltu importu un

210eksportu 2003.-2005.gadā liecina, ka kviešu miltu imports

2112003.-2004.gadā nav noticis, bet 2005.gadā tas sastādīja 29

212tonnas, kas ir vērtējams kā mazs apjoms.

2132003.-2004.gadā importētais rudzu

214miltu apjoms uz Latviju nepārsniedza 1 215 tonnas, kas, pēc

215Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, salīdzinot ar

216lietā iesaistīto tirgus dalībnieku realizēto rudzu miltu apjomiem

217Latvijā, ir vērtējams kā mazs apjoms.

2182003.gadā rudzu miltu eksports

219saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju nav

220noticis, bet 2004.gadā eksportētais rudzu miltu apjoms sastādīja

221tikai 17 tonnas.

222Nedaudz lielāks rudzu miltu apjoms

223tika importēts un eksportēts 2005.gadā. Importētais rudzu miltu

224apjoms 2005.gadā bija 3 374 tonnas, eksportētais rudzu miltu

225apjoms 2005.gadā bija 4 137 tonnas.

226Tomēr Konkurences padomes rīcībā

227esošā informācija par kviešu un rudzu miltu importa un eksporta

228apjomiem par katru no minētajiem miltu veidiem atsevišķi liecina,

229ka nepastāv stabils kviešu un rudzu miltu imports un eksports.

230Kviešu un rudzu miltu importa un eksporta tirdzniecības tendences

231nav izveidojušās un minēto miltu imports un eksports par katru no

232minētajiem miltu veidiem atsevišķi ir konstatējams nelielos

233apjomos.

234Ņemot vērā lietā iegūto

235informāciju, nav pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt

236plašākās robežās kā Latvijas Republikas teritorija.

237Ņemot vērā iepriekš minēto,

238saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

239ģeogrāfiskais tirgus lietā ir nosakāms Latvijas Republikas

240teritorijas robežās.

241Līdz ar to saskaņā ar Konkurences

242likuma 1.panta 4.punktu konkrētie tirgi lietā ir kviešu miltu

243realizācijas tirgus industriālajiem klientiem Latvijas Republikas

244teritorijas robežās un rudzu miltu realizācijas tirgus

245industriālajiem klientiem Latvijas Republikas teritorijas

246robežās.